Trešdien, 23.aprīlī, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Slovākijas parlamentu priekšsēdētāja Sarmīte Ķikuste tikās ar Slovākijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ivanu Špildu (Ivan Špilda).Grupas priekšsēdētāja S.Ķikuste pauda mūsu valsts gatavību veicināt Latvijas un Slovākijas parlamentu sadarbību, kas būtu arī nozīmīgs ieguldījums ciešāku starpvalstu kontaktu veidošanā. S.Ķikuste uzsvēra, ka abām valstīm ir vienots mērķis - stabila un drošā Eiropa, ko sekmē abu valstu sadarbība starptautiskajās organizācijās. Savukārt vēstnieks I.Špilda akcentēja nepieciešamību biežāk apmainīties ar savstarpējām vizītēm.Puses bija vienisprātis, ka jāveido ciešāka Baltijas valstu un Višegradas valstu sadarbība, īpaši risinot enerģētikas un kaimiņu politikas jautājumus. Tostarp vēstnieks rosināja Rīgā organizēt šo valstu pārstāvju tikšanos. Savukārt S.Ķiskute uzaicināja vēstnieku piedalīties Baltijas Asamblejas, Ziemeļu Padomes un Beniluksa parlamenta trīspusējā konferencē „Cīņa pret cilvēku tirdzniecību”, kas notiks Saeimā  25.aprīlī.Runājot par abu valstu sadarbību ekonomikā un tirdzniecībā, S.Ķikuste atzina, ka tās potenciāls šobrīd nav pilnībā izmantots un uzsvēra, ka Latvija vēlas to attīstīt. Viņa atzinīgi novērtēja izveidojušos sadarbību kultūras un izglītības, kā arī veselības aprūpes jomā.Deputātu grupas vadītāja un vēstnieks pārrunāja arī sabiedrības integrācijas procesus abās valstīs. S.Ķikuste kā pozitīvu piemēru minēja Daugavpili, kur visas minoritātes dzīvo draudzīgi, atbalstot viena otru.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 23.aprīlī, tikās ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas vadītāju Reičelu van Elkanu (Rachel van Elkan) un viņas vadīto delegāciju, kas ieradušies Latvijā, lai sagatavotu ikgadējo ziņojumu par tautsaimniecības attīstību.  Tikšanās laikā deputāti ar SVF pārstāvjiem pārrunāja ekonomisko situāciju Latvijā un strauji augošās ekonomikas stabilizācijas riskus. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns stāstīja par šī gada valsts budžeta izpildi un norādīja, ka Latvija ir apņēmusies 2008.gadu noslēgt ar budžeta pārpalikumu. To plānots panākt, samazinot izdevumus vairākos posteņos un uzlabojot nodokļu iekasēšanu.  Savukārt SVF misijas vadītāja norādīja uz tekošā konta deficītu, straujo iekšzemes kopprodukta pieaugumu un augsto inflāciju, kā arī uz straujo darba algu pieaugumu, kas jūtami pārsniedz produktivitāti un tādējādi negatīvi ietekmē ārējo konkurētspēju un bremzē eksporta pieauguma tempus.Tikšanās laikā tika arī pārrunāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta ietekme uz Latvijas ekonomiku, situācija darba tirgū un bezdarba jautājumi, kā arī iespējamā kreditēšanas ierobežojumu atcelšana.

Otrdien, 22.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tiekoties ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Knutu Vollebeku (Knut Vollebeck), pārrunāja naturalizācijas un nepilsoņu integrācijas jautājumus.„Galvenais ir cilvēku vēlme un motivācija kļūt par Latvijas pilsoņiem, tādēļ galvenā loma ir tieši audzināšanai ģimenē un skolā. Lēmumam kļūt par Latvijas pilsoni ir jābūt apzinātam cilvēka solim, kas apliecina viņa vēlmi iekļauties Latvijas sabiedrībā un būt lojālam Latvijas valstij,” tikšanās laikā uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs, norādot, ka mērķis nav tikai panākt lielāku pilsoņu skaitu, bet gan veicināt reālu integrāciju.Gundars Daudze sarunā ar Knutu Vollebeku uzsvēra, ka pašreizējā naturalizācijas kārtība ir liberāla un starptautiskām saistībām atbilstoša.Atbildot uz EDSO augstā komisāra jautājumu par naturalizācijas tempa palēnināšanos Latvijā 2007.gadā, Saeimas priekšsēdētājs informēja, ka tieši šobrīd tiek veikts pētījums, lai noskaidrotu šīs tendences cēloņus. Gundars Daudze uzsvēra, ka liels naturalizācijas tempa kāpums bija vērojams pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.Gundars Daudze arī skaidroja, ka pilsonības esamība vai neesamība neietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi - ne darba algu, ne iespējas darba tirgū, atskaitot atsevišķas profesijas, kurās saskaņā ar likumu var strādāt tikai pilsoņi. Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka galvenais ir valodas prasme, kas ir būtisks priekšnosacījums integrācijai un konkurētspējai darba tirgū.Puses pārrunāja arī mazākumtautību izglītības reformu gaitu mūsu valstī. 

Otrdien, 22.aprīlī, deputātu grupas sadarbībai ar Japānas parlamentu priekšsēdētājs Artis Pabriks tikās ar jauno Japānas vēstniecības Rīgā pilnvaroto lietvedi Juji Okadu (Yuji Okada). Deputātu grupas priekšsēdētājs A.Pabriks informē, ka tikšanās laikā tika atzīts, ka jāveicina abu valstu ekonomiskā sadarbība un biznesa kontaktu veidošanās.A.Pabriks atzinīgi novērtēja mūsu valsts ekonomikas ministra un satiksmes ministra plānoto vizīti Japānā šī gada maijā, kuras ietvaros plānotas vairākas tikšanās ar Japānas amatpersonām. Kā pozitīvu soli viņš novērtēja arī Latvijas goda konsula Okinavā Jošimitsu Onagas (Yoshimitsu Onaga) iniciatīvu šī gada jūlijā organizēt Japānas uzņēmēju delegācijas vizīti Latvijā. Grupas priekšsēdētājs pauda savu atbalstu arī citām aktivitātēm ekonomikas jomā, kā arī ciešai sadarbībai starp abu valstu parlamentiem. Tikšanās laikā A.Pabriks pozitīvi novērtēja 2006.gada 3.maijā notikušo Japānas-Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētāja Hirofumi Nakasones vizīti Latvijā, kā arī pateicās par Japānas imperatora Akihito un imperatores Mičiko vizīti Latvijā 2007.gada 25.maijā, kas veicinājusi Japānas uzņēmēju interesi par Latviju.Deputāts pateicās par goda konsula Takeši Togo (Takeshi Togo) apstiprināšanu amatā, piebilstot, ka ekonomikas ministra un satiksmes ministra vizītes ietvaros Japānā tiek plānots atklāt Latvijas Republikas goda konsulātu Osakā. Tādejādi Japānā darbosies jau trīs goda konsulāti.Tāpat viņš norādīja, ka šī gada vasarā Rīgā plānota Latvijas goda konsulu sanāksme, kuru plānojuši apmeklēt arī Latvijas goda konsuli Japānā.A.Pabriks arī informēja, ka šī gada 24.maijā piedalīsies Japānas laikmetīgās mākslas izstādes „Kakejiku” atklāšanā Ārzemju mākslas muzejā, norādot, ka Latvijā ir vērojama liela interese par Japānas kultūru un mākslu. Tāpat puses pārrunāja situāciju Dienvidaustrumu Āzijas reģionā un Latvijas un Japānas sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros.

Otrdien, 22.aprīlī, Saeimas Juridiskās komisijas un Apakškomisijas darbam ar Kriminālprocesa likumu deputāti tikās ar tieslietu ekspertiem no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), lai uzzinātu par šīs valsts pieredzi, īstenojot kriminālprocesā noteikto vienošanās principu. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece uzsvēra, ka deputātiem šāda pieredze ir ļoti būtiska, jo šodien komisija sākusi skatīt apjomīgus grozījumus Kriminālprocesa likumā. Amerikāņu eksperti informēja, ka vienošanās principa izmantošana ir ļoti plaši izplatīta prakse ASV kriminālprocesā, un lielākā daļa no krimināllietām nemaz nenonāk līdz zvērināto tiesai, bet tiek atrisinātas vienošanās ceļā. Vienošanās starp prokuroru un apsūdzēto paredz, ka apsūdzētais uzņemas atbildību un atzīst izdarīto pārkāpumu, rezultātā saņemot mazāk bargu sodu. Šāda prakse ļauj būtiski atslogot juristus un tiesnešus un paātrināt lietu izskatīšanu. Nereti apsūdzētais var saņemt mazāku sodu, ja sadarbojas ar izmeklēšanu un sniedz ziņas par citu personu kriminālām darbībām. Tas ir efektīvs līdzeklis, lai cīnītos ar organizēto noziedzību, norādīja eksperti. Taču katrā valstī ir sava tieslietu sistēma, un ASV prakse ir tikai viens no iespējamajiem risinājumiem.    „Arī ASV prakse rāda, ka cilvēks, kurš sniedz izmeklēšanai būtisku informāciju par citiem noziedzniekiem, netiek atbrīvots no atbildības. Būtisks priekšnoteikums, lai saņemtu mazāku sodu, ir sava nodarījuma atzīšana,” secināja komisijas priekšsēdētāja V.Muižniece.

Latvijas delegāti Starpparlamentu savienības (SPS) 118.asamblejas pastāvīgajās komitejās izstrādāja rezolūciju projektus, kurus paredzēts apstiprināt asamblejas sesijas noslēgumā. Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece strādāja Miera un starptautiskās drošības komitejā, kura sagatavoja rezolūcijas projektu par parlamentu nozīmi valsts drošības, cilvēku drošības un individuālo brīvību līdzsvarošanā, kā arī demokrātijas apdraudējumu novēršanā. Parlamentārieši diskutēja par tādiem mūsdienās aktuāliem demokrātijas apdraudējumiem kā nabadzība, bezdarbs, epidēmijas, cilvēku tirdzniecība, tomēr par vislielāko draudu demokrātijai tika atzīts terorisms. „Tādēļ parlamentiem ir rūpīgi jāseko, lai, veicot drošības pasākumus, netiktu pārmērīgi ierobežotas cilvēktiesības,” norāda komitejas pārstāve V.Muižniece. Deputāte skaidro, ka galvenais izaicinājums parlamentiem ir rast līdzsvaru, lai tiktu ievērotas cilvēku tiesības un brīvības, vienlaikus neradot apdraudējumu valstu demokrātijai kopumā.Deputāts Juris Dobelis piedalījās Demokrātijas un cilvēktiesību komitejas darbā, kurā tika runāts par darbaspēka migrācijas, cilvēku tirdzniecības, ksenofobijas un cilvēktiesību jautājumiem. Galvenās diskusijas izvērsās par migrācijas jautājumiem, jo tā kļuvusi par globālu problēmu, kas skar visas pasaules valstis un kontinentus. Komitejas pārstāvji vienojās, ka aizvien vairāk jāanalizē ne tikai migrācijas cēloņi, bet arī radītās sekas, jo migrācija pēdējos gados radījusi virkni politisku un ekonomisku problēmu gan uzņēmējvalstīm, gan migrantu mītnes valstīm. J.Dobelis uzsver, ka komitejā pirmo reizi nopietni diskutēja par migrācijas sociālajiem aspektiem, īpašu uzmanību pievēršot tās ietekmei uz ģimeni. Komitejas pārstāvji secināja, ka ģimene kā sociāla struktūra nav gatava stāties pretim tādiem migrācijas radītajiem izaicinājumiem kā ilgā prombūtne, ekonomiskās problēmas un emocionālās saskarsmes trūkums ar ģimenes locekļiem. Tādēļ tika nolemts, ka jārisina jautājums par palīdzības sistēmas veidošanu šādām ģimenēm.Savukārt deputāts Juris Sokolovskis strādāja Ilgtspējīgas attīstības, finanšu un tirdzniecības komitejā, kurā tika apspriesta parlamentārā uzraudzība pār valsts politiku ārvalstu palīdzības jautājumos. Komitejas pārstāvji vienojās, ka donorvalstīm un saņēmējvalstīm kopīgi jāmeklē risinājumi, kā veicināt abpusēju sadarbību, lai tās rezultātā tiktu nodrošināta valstu ilgtspējīga attīstība. „Tradicionālā pieeja - iedot makšķeri, ne zivi, ir jāmaina, jo pēdējos gados, nomainot makšķeres pret tīkliem, zivis jau ir izķertas, bet rezultāts ne vienmēr ir efektīvs,” norāda deputāts J.Sokolovskis. Viņš skaidro, ka svarīgi ir panākt, lai donorvalstu piešķirtie līdzekļi tiktu ieguldīti efektīvi un nodrošinātu ilglaicīgus uzlabojumus, nevis tiktu iztērēti neapdomīgi.Atgādinām, ka Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze uzstājas ar uzrunu vispārējās debatēs par politisko, ekonomisko un sociālo situāciju pasaulē. Pavisam runas teica 31 parlamenta vadītājs no visiem 50 valstu spīkeriem un 23 valstu vicespīkeriem, kas piedalās SPS 118.asamblejā un 182.padomes sesijā.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze pauž gandarījumu par notikušajām Starpparlamentu savienības (SPS) 118.asamblejas izpildkomitejas locekļu vēlēšanām, kurās, pateicoties vairāku mazo valstu sadarbībai, ar balsu vairākumu tika ievēlēta Īslandes pārstāve Asta Mullere (Asta Müller).„Īslandes pārstāves ievēlēšana ir apliecinājums, ka arī mazo valstu pārstāvji apvienojoties, var tikt ievēlēti atbildīgās institūcijās un iesaistīties globālās politikas veidošanā. Ir skaidrs, ka dažādu problēmu risinājumi, kas piemēroti lielajām valstīm, ne vienmēr būs izdevīgi mazajām, piemēram, Baltijas valstīm, Somijai vai Īslandei. Mazo valstu pārstāvniecība visos politikas līmeņos ir svarīga, jo tā ir iespēja paust viedokli un tikt sadzirdētiem par mums svarīgiem jautājumiem pasaules mērogā,” skaidro Gundars Daudze.Par atbalstu Īslandei šajā balsojumā vienojās Latvija (četri delegāti), Igaunija (pieci delegāti), Lietuva (trīs delegāti), Somija (septiņi delegāti) un pa astoņiem delegātiem no Beļģijas, Nīderlandes un Zviedrijas. SPS izpildkomitejas locekļus ievēl uz diviem gadiem un katrai ģeopolitiskajai grupai tajā ir atvēlētas divas vietas. Tā kā uz vienu brīvo vietu SPS komitejā Eiropas reģionālā grupa Twelve+ bija izvirzījusi divus kandidātus - no Vācijas un no Īslandes, notika abu pārstāvju uzstāšanās un balsošana.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze Starpparlamentu savienības (SPS) 118.asamblejas ietvaros tikās ar Igaunijas parlamenta spīkeri Eni Ergmu (Ene Ergma) un delegāciju, kā arī ar pārstāvjiem no Somijas un Ungārijas delegācijām.Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētājs ar ārvalstu kolēģiem pārrunāja SPS asamblejas darbu, īpaši reģionālo sadarbību, jo tā mazajām valstīm palīdz nodrošināt kopīgo politisko vērtību un interešu pārstāvniecību starptautiskā mērogā.Puses atzina, ka SPS asambleja jau ilgus gadus ir apliecinājusi sevi kā vienu no efektīvākajiem forumiem, kurā parlamentu pārstāvji var sastapt kolēģus un domubiedrus, apmainīties viedokļiem un izstrādāt kopīgas pozīcijas, kas ir īpaši svarīgi mazajām valstīm. Kā atzina Gundars Daudze, tad visi klātesošie kolēģi bijuši vienisprāt, ka „mēs esam stipri, ja sadarbojamies un esam klāt svarīgos notikumos, lai pilnvērtīgi piedalītos lēmumu pieņemšanā”.

Trešdien, 16.aprīlī, Saeimā viesojās Slovēnijas Republikas Nacionālās Asamblejas sadarbības grupa ar Latvijas Republikas Saeimu, kas tikās ar Saeimas deputātu grupu sadarbībai ar Slovēnijas parlamentu un Saeimas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.Puses pārrunāja Slovēnijas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras galvenos mērķus, kā arī Lisabonas līguma ratifikācijas gaitu ES dalībvalstu parlamentos. Tostarp sadarbības grupas priekšsēdētāja Silva Bendrāte informēja, ka Saeima jau to ir konceptuāli atbalstījusi. Slovēnijas delegācijas vadītājs Vili Rezmans (Vili Rezman) uzsvēra abu valstu sadarbības nozīmi, kopīgi risinot aktuālos politikas jautājumus, piemēram, vides un enerģētikas jomā.Diskutējot par sociālās drošības jautājumiem, puses bija vienisprātis, ka abu valstu iedzīvotājus skar līdzīgas problēmas - zemais darba atalgojums, pensijas un sabiedrības novecošanās. Slovēnijas kolēģi pastāstīja par savas valsts ģimenes atbalsta politiku, kas otrajam bērnam paredz bezmaksas bērnudārzu, kā arī valsts finansiālo atbalstu skolēnu ēdināšanai. Savukārt Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Anna Seile iepazīstināja ar teritoriālās reformas gaitu mūsu valstī, kā arī patlaban notiekošo diskusiju par pašvaldību apvienošanās principiem. Viena no Slovēnijas problēmām ir nelīdzsvarota reģionu attīstība, turklāt šī tendence pēdējā laikā palielinās, uzsvēra V.Rezmans.Tāpat deputāti diskutēja par enerģētikas problēmām un jaunām enerģijas ražošanas jaudām, akcentējot nepieciešamību palielināt atjaunojamo resursu īpatsvaru.

Otrdien, 15.aprīlī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) un komisijas deputāti tikās ar Slovēnijas Republikas Nacionālās Asamblejas sadarbības grupu ar Latvijas Republikas Saeimu.        Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš atzina, ka izveidojusies veiksmīga sadarbība starp abu valstu parlamentiem, ko apliecina arī šodienas vizīte, un attiecības starp abām valstīm ir labas un draudzīgas. Komisijas deputāti atzinīgi novērtēja Slovēnijas ieguldīto darbu Eiropas Savienības (ES) prezidentūras sagatavošanā un vadīšanā. Atbildot uz komisijas deputātu jautājumiem, Slovēnijas kolēģi pastāstīja par līdzšinējiem sasniegumiem un uzsvēra, ka galvenā uzmanība prezidentūras laikā tiek pievērsta finanšu un vides jautājumiem. Tikšanās laikā deputāti pārrunāja situāciju Balkānu reģionā, tostarp Slovēnijas lomu reģiona stabilitātes veidošanā, kā arī Kosovas neatkarību.