Trešdien, 11.jūnijā, Saeimu apmeklēja Lietuvas Republikas valsts kontroliere Rasa Budbergīte (Rasa Budbergyte). Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētāja biedri Karinu Pētersoni, R.Budbergīte informēja, ka augstāko revīzijas iestāžu darbs abās valstīs ir ļoti līdzīgs un starp Latvijas un Lietuvas Valsts kontroli izveidojusies cieša un produktīva sadarbība. Tikšanās dalībnieces bija vienisprātis, ka augstākā valsts audita institūcija Latvijā pēdējos gados ir piedzīvojusi pozitīvas pārmaiņas un tās darbs kļuvis efektīvāks un pamanāmāks. K.Pētersone norādīja, ka Valsts kontrole (VK) Latvijā dara nozīmīgu un vērtīgu darbu, auditējot nodokļu maksātāju naudas efektīvu izmantošanu valsts iestādēs. Ir būtiski, ka VK auditori ne tikai pārbauda un konstatē trūkumus, bet arī sniedz ieteikumus, kā uzlabot iestāžu darbu, un dalās savās atziņās ar sabiedrību.Saeimas priekšsēdētāja biedre informēja, ka Saeimai ar Valsts kontroli izveidojusies laba sadarbība. VK un atbildīgo iestāžu pārstāvji ir bieži aicināti ziņot par revīziju rezultātiem un auditoru sniegto ieteikumu izpildi. VK pārbaudes ir labs pamats, lai Saeimas komisijas varētu gūt priekšstatu par valsts pārvaldes darba efektivitāti un tēriņu pamatotību visās nozarēs.Tiekoties ar Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāju Andri Bērziņu (ZZS) un komisijas deputātiem, R.Budbergīte pastāstīja, ka viņas vadītajā institūcijā strādā 350 darbinieki, un Lietuvas VK kompetencē ietilpst finanšu, likumības un efektivitātes auditu veikšana. Atšķirībā no Latvijas, kur VK ir koleģiāla iestāde, Lietuvā iestādes vadītājs lēmumus pieņem vienpersoniski. Lietuvas parlamentā ir izveidota īpaša audita komiteja, kas seko līdzi VK veiktajām revīzijām un sniegto ieteikumu izpildei valsts pārvaldes iestādēs.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) un komisijas deputāti otrdien, 10.jūnijā, tiekoties ar ASV Valsts sekretāres palīga vietnieku Eiropas un Eirāzijas lietās Metjū Brizu (Matthew Bryza), pārrunāja situāciju Gruzijā un Abhāzijā, kā arī diskutēja par enerģijas piegādi Eiropai.Komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš uzsvēra, ka atbalsts Gruzijai ir viena no Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritātēm un iepazīstināja ar komisijas iniciatīvām Gruzijas atbalstam, tostarp pieņemto paziņojumu tās suverenitātes un teritoriālajai integritātes atbalstam. Komisijai ir aktīva sadarbība ar Gruziju un šogad plānots apmeklēt šo valsti, lai vienotos par turpmāko darbu.ASV Valsts sekretāres palīga vietnieks informēja par ASV plāniem Gruzijas un Abhāzijas jautājumā. Lai Gruzija sasniegtu labāku rezultātu demokrātisko reformu procesā, tikšanās dalībnieki vienojās koordinēt abu valstu aktivitātes.Deputāti ar M.Brizu pārrunāja arī maijā notikušās Gruzijas parlamenta, kā arī janvārī - prezidenta vēlēšanas, kurās kā novērotājs piedalījās Ārlietu komisijas deputāts Jānis Eglītis (TP).Puses apmainījās viedokļiem par enerģētikas politiku Eiropā un atzina, ka jāveido vienota Eiropas Savienības ārējā enerģētikas politika.

Piektdien, 6.jūnijā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Rumānijas Korupcijas apkarošanas specializētās prokuratūras delegāciju.Tikšanās dalībnieki pārrunāja korupcijas problēmas, kas vienādā mērā skar visas valstis, un atzina, ka cīņai pret korupciju jāveido efektīva antikorupcijas sistēma, kurā jāiesaistās dažādām organizācijām, kā arī jāmazina iespēja ietekmēt svarīgu lēmumu pieņemšana.Komisijas priekšsēdētājs viesus iepazīstināja ar komisijas darbu cīņā pret korupciju, tostarp veiktajām izmaiņām likumdošanā un korupcijas risku analīzi valsts institūcijās. J.Dalbiņš minēja, ka valsts straujā ekonomiskā izaugsme, plaši pieejamie kredīti, aktīvais nekustāmā īpašuma tirgus, rada iespējas korupcijai, un pašvaldības ir vismazāk aizsargātas pret to.Komisijas deputāts Dainis Turlais (LPP/LC) norādīja, ka valstī jāizveido stingra nodokļu kontrole un jādomā, ka ierobežot lielus skaidras naudas darījumus, lai cīnītos pret korupciju.Komisijas priekšsēdētājs minēja, ka izveidojusies produktīva sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, kas kā eksperti novēro un brīdina par iespējamiem koruptīviem darījumiem.Rumānijas delegācijas pārstāvji iepazīstināja ar situāciju korupcijas apkarošanas jomā savā valstī, norādot, ka viena no lielākajām korupcijas iespējām ir birokrātija un valsts ierēdņu zemās algas.

Ceturtdien, 5.jūnijā, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns, Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Vents Armands Krauklis un komisiju deputāti tikās Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem.Spriežot par ĀIPL piedāvātājām nodokļu sistēmas izmaiņām ekonomiskās situācijas uzlabošanai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs izteica atbalstu priekšlikumam palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu un atvieglojumu apmēru par apgādībā esošām personām, kā arī neaplikt ar nodokli reinvestēto peļņu. K.Leiškalns norādīja, ka šādus priekšlikumus jau šobrīd skata valdība. Investori ierosina samazināt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 25 līdz 15 procentiem un pievienotās vērtības nodokli pārtikai. Savukārt, lai veicinātu darbaspēka izglītošanos, investori rosina palielināt izglītības izdevumu limitu, par kuru valsts atmaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli.Komisija nolēma turpināt diskutēt par konkrētiem investoru priekšlikumiem kādā no komisijas sēdēm vēl šīs sesijas laikā, uzaicinot arī atbildīgo ministriju pārstāvjus.Arī Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs V.A.Krauklis pauda komisijas deputātu gatavību tikties ar investoriem, lai apspriestu konkrētus priekšlikumus un atrastu veidus, kā tos iestrādāt likumdošanā. Deputāti ar investoriem diskutēja par jaunu enerģijas ražošanas jaudu attīstību un starpsavienojumu izbūvi. Tikšanās laika sprieda par iespējām plašāk izmantot atjaunojamos energoresursus un palielināt energoefektivitāti.

Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar ASV parlamentu priekšsēdētājs Uldis Ivars Grava un grupas deputāti otrdien, 3.jūnijā, tikās ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čārlzu Viljamu Larsonu (Charles William Larson). Grupas priekšsēdētājs U.I.Grava apliecināja, ka Latvija ir ASV uzticams partneris NATO un sabiedrotais globālajā cīņā pret terorismu. U.I.Grava pateicās par sniegto atbalstu neatkarības atgūšanas procesā un uzsvēra, ka „ASV neatzina Baltijas valstu aneksiju un turpināja uzturēt diplomātiskos sakarus ar neatkarīgās Latvijas pārstāvjiem”. Pārrunājot bezvīzu režīma ieviešanu, ASV vēstnieks informēja, ka vīzu atteikumu īpatsvars Latvijas iedzīvotājiem ir mazinājies un pauda cerību, ka abas puses panāks vienošanos.I.U.Grava pastāstīja par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai un Gruzijai virzībā uz NATO, un ASV vēstnieks atzina, ka šajos atbalsta pasākumos abām valstīm ir vienota pozīcija.Deputāti ar ASV vēstnieku pārrunāja arī iespējas attīstīt sadarbību ekonomikā un enerģētikas jomā.

No 1. līdz 3.jūnijam Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar ASV parlamentu vadītāja Vaira Paegle uzturas darba vizītē ASV, lai tiktos ar ASV kongresmeņiem un administrācijas pārstāvjiem, kā arī ASV dzīvojošo latviešu kopienu. Saeimas priekšsēdētājs norāda, ka vizītes galvenais mērķis ir runāt par Latvijas pievienošanos ASV bezvīzu programmai. Saeimas pārstāvji 2.jūnijā tikās ar ASV Tēvzemes drošības departamenta un Nacionālās drošības padomes pārstāvjiem, kā arī ar senatoru Džonu Kailu (Jon Kyl), kurš līdz šim ir bijis skeptisks par nepieciešamību iekļaut jaunas valstis ASV bezvīzu programmā. Saeimas priekšsēdētājs informēja ASV pārstāvjus par pieņemtajiem likumprojektiem un par valdības paveikto, lai Latvija iespējami drīz varētu pievienoties bezvīzu programmai, kas ir viena no galvenajām tuvākā laika Latvijas ārpolitikas prioritātēm. „Latvija ir pateicīga ASV par ilglaicīgo atbalstu mūsu valsts neatkarībai, dalībai NATO un ilgtspējīgai attīstībai. Sadarbību ar ASV vērtējam kā stratēģisko partnerību, tāpēc Latvija ļoti augstu novērtētu vīzu režīma atcelšanu. Tas būtu ne tikai simbolisks solis, bet arī būtiski veicinātu ekonomisko sadarbību un abu valstu iedzīvotāju kontaktus”. ASV pārstāvji informēja par tehniskajiem un juridiskajiem priekšdarbiem, kas jāveic no ASV puses bezvīzu programmas kontekstā. Ļoti būtiski ir, lai vīzu atteikumu skaits nepārsniegtu ASV likumdošanā notiektos 10 procentus. Tas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai būtu iespējama pievienošanās ASV bezvīzu programmai. ASV ļoti augstu vērtē Latviju kā uzticamu transatlantisko sabiedroto, ko apliecina mūsu līdzdalība Afganistānas misijā un ieguldījums demokrātijas attīstībā Eiropas Savienības (ES) Austrumu kaimiņvalstīs. Tika pārrunāti arī enerģētiskās drošības jautājumi Eiropā, kam ASV piešķir svarīgu lomu. V.Paegle norādīja, ka, risinot enerģētikas un citus svarīgus jautājumus, ir ļoti būtiski starp sabiedrotajiem ES un NATO ietvaros ieņemt vienotu pozīciju attiecībās ar trešajām valstīm. Savukārt 1.jūnijā G.Daudze un V.Paegle apmeklēja latviešu draudzes namu Rokvilā, kur tikās ar ASV latviešu sabiedrības pārstāvjiem un atbildēja uz ASV dzīvojošo latviešu jautājumiem, kā arī piedalījās latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes dievkalpojumā.

Oficiālās vizītes ietvaros Kanādā Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un Saeimas delegācija tikās ar Kanādas Senāta priekšsēdētāju Noelu A.Kinselu (Noel A. Kinsella), Pārstāvju palātas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Kevinu Sorensonu (Kevin Sorenson), Valdības līderi pārstāvju palātā Pīteru Loanu (Peter Van Loan), Senāta Enerģijas, apkārtējās vides un dabas resursu komitejas priekšsēdētāju senatoru Tomiju Banku (Tommy Banks), Senāta Sociālo lietu, zinātnes un tehnoloģijas komisijas priekšsēdētāja vietnieku senatoru Džozefu Keonu (Joseph Keon) un citām amatpersonām. Sarunā ar Senāta priekšsēdētāju N.A.Kinselu tika apspriestas iespējas intensificēt abu valstu divpusējo sadarbību, īpaši izglītības un ekonomikas jomā. G.Daudze sarunā ar N.A.Kinselu atbalstīja ieceri paredzēt speciālus finanšu līdzekļus savstarpējai studentu un mācību spēku apmaiņai, ko plānots pārrunāt ar Kanādas augstāko izglītības iestāžu asociācijas pārstāvjiem. Tika uzsvērts, ka jāpaplašina sadarbība starp abu valstu ostām. Tika pārrunāta iespēja veidot kopīgu transportēšanas un loģistikas koridoru, kas savienotu Kanādu ar Ziemeļeiropu, izmantojot Latvijas priekšrocības un pieredzi tranzīta jomā. Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Kanādas parlamentu loceklis Sergejs Dolgopolovs norādīja uz iespējām izmantot „Zīda ceļa” tranzīta maršrutu.Sarunā ar Kanādas parlamenta Pārstāvju palātas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju K.Sorensonu tika pārrunāta abu valstu iesaiste starptautiskajā misijā Afganistānā. K.Sorensons ļoti augstu novērtēja Latvijas ieguldījumu šajā operācijā, kas apliecina Latvijas kā uzticama sabiedrotā nozīmi Ziemeļatlantijas Aliansē. Latvijai un Kanādai ir kopīgi uzskati par nepieciešamību sniegt atbalstu demokrātijas un Transatlantiskās integrācijas procesā Ukrainai un Gruzijai. Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Kanādas parlamentu priekšsēdētāja Vaira Paegle aicināja veidot trīspusējos projektus pieredzes nodošanai šīm valstīm. Saeimas delegācija apmeklēja Kanādas Nacionālās bibliotēkas un arhīvu glabātuvi, kas ir viena no modernākajām pasaulē. Tikšanās laikā ar bibliotēkas direktoru Īanu Vilsonu (Ian Wilson) Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone informēja par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu. Abas puses vienojās par ciešāku sadarbību starp Latvijas un Kanādas arhīviem un nacionālajām bibliotēkām, kā arī par iespēju šajā arhīvā uzglabāt latviešu kopienas Kanādā uzkrātos fondus. Tikšanās laikā ar valdības līderi pārstāvju palātā P.Loanu Latvijas puse atkārtoti izteica pateicību par Kanādas valdības lēmumu noteikt bezvīzu režīmu Latvijas pilsoņiem. Saeimas deputāti norādīja, ka Latvija ir gatava noslēgt investīciju aizsardzības un veicināšanas līgumu, kas būtiski uzlabotu iespējas attīstīt abu valstu ekonomisko sadarbību. Saeimas delegācija piedalījās arī 28.Baltiešu vakarā Kanādas parlamentā, ko organizē Baltijas valstu federācija Kanādā sadarbībā ar Kanādas parlamentu. Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze un Igaunijas prezidents Tomas Hendrikss Ilvess bija šī pasākumā īpašie viesi. Saeimas priekšsēdētājs savā uzrunā pateicās Kanādas iedzīvotājiem un to valdībām par atbalstu Latvijai, uzņemot Latvijas bēgļus pēc Otrā pasaules kara, atbalstot Latvijas neatkarības centienus un kā pirmajai no G7 valstīm atjaunojot diplomātiskās attiecības ar Latviju. „Latvija ir pateicīga Latviešu, Lietuviešu un Igauņu kopienām Kanādā par to, ka tās visus okupācijas gadus uzturēja dzīvu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas ideju”.Vizītes ietvaros delegācija apmeklēja arī Otavas kardioloģijas institūtu un Kanādas Nacionālo bibliotēku un arhīvu, kā arī viesojās Toronto un Otavas latviešu namos, kur notika tikšanās ar latviešu kopienas pārstāvjiem.

Ceturtdien, 29.maijā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Zviedrijas Karalistes Ministru kabineta Aizsardzības komisijas delegāciju.Komisijas priekšsēdētājs pauda gandarījumu, ka starp abām valstīm pastāv ilga sadarbība aizsardzības jomā un pateicās Zviedrijai par atbalstu militāro spēku attīstībā. Arī nākotnē abu valstu sadarbībai ir lielas perspektīvas, atzina tikšanās dalībnieki, tostarp Baltijas jūras reģiona drošības kontekstā, starptautisko militāro operāciju ietvaros un enerģētikas drošības jomā. Latvija ieinteresēta diskutēt ar Zviedriju par Baltijas valstu gaisa telpas kontroli un patrulēšanu, ko šobrīd nodrošina NATO, piebilda J.Dalbiņš.J.Dalbiņš viesiem pastāstīja par mūsu valsts bruņoto spēku attīstību, finansējumu aizsardzības jomai, kā arī Zemessardzes attīstību.Runājot par militārā personāla izglītošanu un apmācību, komisijas priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja Zviedrijas ieguldījumu Baltijas Aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) attīstībā un pauda viedokli, ka Zviedrija varētu atbalstīt šo projektu arī turpmāk. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī karavīru rehabilitāciju pēc dalības starptautiskajās misijās.Savukārt Zviedrijas delegācija pastāstīja par savas valsts armijas reformām, kas palielinājušas tās mobilitāti, kā arī diskusijām par pāreju uz pilnīgu vai daļēju profesionālo armiju.

Trešdien, 28.maijā, deputātu grupas sadarbībai ar Apvienotās Karalistes parlamentu priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JL) un grupas locekļi Uldis Ivars Grava (JL) un Guntis Blumbergs (ZZS) tikās ar Apvienotās Karalistes parlamenta Lordu palātas pārstāvi lordu Grevilu Dženeru (Greville Janner).G.Dženers pastāstīja, ka viņa vizītes Latvijā mērķis ir uzzināt par holokaustā cietušajiem nodarīto pārestību kompensēšanu un atņemto īpašumu atgriešanu.Savukārt grupas priekšsēdētājs A.Latkovskis informēja par 9.Saeimas sākumā izstrādāto likumprojektu „Likums „Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai”” un uzsvēra, ka galīgā lēmuma pieņemšanai nepieciešama sabiedrības izpratne un atbalsts. 

Trešdien, 28.maijā, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Izraēlas parlamentu priekšsēdētājs Boriss Cilevičs un grupas deputāti, tiekoties ar Izraēlas pensijas lietu ministru Rafi Eitanu (Rafi Eitan), pārrunāja abu valstu attiecības.Deputātu grupas priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja Latvijas un Izraēlas veiksmīgo sadarbību, īpaši starp abu valstu parlamentiem.Izraēlas pensijas lietu ministrs pastāstīja par viņa vadītās ministrijas uzdevumiem un uzsvēra, ka par vienu no aktuālākajām problēmām pasaulē kļuvusi sabiedrības novecošanās, un tas būtiski ietekmē pensiju sistēmas daudzās pasaules valstīs.Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī jautājumu par ebreju īpašumu atgūšanu.