Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, Saeimas frakciju un komisiju pārstāvji šodien tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) prezidentu Hansu Gertu Poteringu (Hans-Gert Pöttering).Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos, attiecībām ar kaimiņvalstīm, Lisabonas līguma ratifikācijas procesu, enerģētikas un lauksaimniecības politiku.H.G. Poterings vairākkārt uzsvēra, ka nepieciešams spēcināt nacionālo parlamentu sadarbību ar EP, tādējādi veicinot stabilitāti Eiropas Savienībā (ES) kopumā. Viņš arī pateicās Saeimas deputātiem, jo Latvijas parlaments bija viens no pirmajiem, kas ratificēja Lisabonas līgumu.Diskutējot par enerģētikas politiku, Saeimas deputāti norādīja, ka ES būtu jāsniedz lielāks atbalsts starpsavienojumu izbūvei, lai tādējādi veicinātu sadarbību starp Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīm, kā arī pievērsās jautājumam par emisijas kvotām.Saeimas deputāti uzrunāja arī jautājumu par vienlīdzīgas attieksmes principu pret visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, jo, ņemot vērā vienoto tirgu un elektroenerģijas cenas, atšķirīgie maksājumi dažādām dalībvalstīm nelabvēlīgi ietekmē jauno dalībvalstu lauksaimnieku situāciju.H.G.Poterings norādīja, ka šobrīd tiek diskutēts, kā lauksaimniecības attīstību kopumā padarīt efektīvāku. Vienlaikus EP prezidents uzsvēra, ka šo procesu veicinātu arī Lisabonas līguma ratifikācija, kas dotu EP likumdevēja funkciju, jo šobrīd ES loma lauksaimniecības politikas jautājumos ir konsultatīva.Saeimas frakciju un komisiju pārstāvji ar EP prezidentu pārrunāja arī situāciju Gruzijā, un H.G.Poterings uzsvēra, ka kopīga Eiropas Parlamenta nostāja varētu būt septembra sākumā.

Otrdien, 19.augustā, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Detlefu Veigelu (Detlef Weigel), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē. Abu valstu pārstāvji apliecināja, ka starp Latviju un Vāciju pastāv ļoti aktīvas un ciešas attiecības politiskajā, ekonomiskajā un kultūras jomā, un ir būtiski šo sadarbību attīstīt. Tradicionāli veiksmīga sadarbība pastāv starp abu valstu parlamentiem, par ko liecina regulārā vizīšu apmaiņa. Apspriežot enerģētikas drošības jautājumu Eiropā, Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka īpaši pēc militārā konflikta Gruzijā Eiropas Savienības (ES) valstīm jārūpējas par vienotu enerģētikas politiku, jaunu starpsavienojumu izbūvi un energoresursu piegādātāju dažādošanu, tādējādi novēršot „enerģētisko salu” pastāvēšanu un atsevišķu valstu atkarību no resursu piegādātājiem. Saeimas priekšsēdētājs ar vēstnieku pārrunāja arī Lisabonas līguma ratifikācijas gaitu Vācijā un citus ar ES aktualitātēm saistītus jautājumus.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un komisijas deputāti ceturtdien, 31.jūlijā, tikās ar Lietuvas Republikas parlamenta (Seima) Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Justinu Karosu (Justinas Karosas).Tikšanās laikā puses pievērsās enerģētikas jautājumiem, runājot par Ignalinas atomelektrostacijas tālāko likteni un lomu Baltijas reģiona elektroapgādē. J.Karosa informēja par Lietuvas plāniem un problēmām, veidojot elektropārvades starpsavienojumu ar Poliju un Zviedriju.  Apspriežot abu valstu pozīcijas Latvijas un Lietuvas jūras robežlīguma jautājumā, A.Bērziņš norādīja, ka līguma ratificēšana varētu virzīties straujāk, ja puses vienotos par abu valstu rīcību un pienākumiem gadījumā, ja valstu robežlīnijas rajonā atrastos derīgo izrakteņu iegulas. Latvija ir ieinteresēta veidot starpvalstu darba grupu, kas kopīgi strādātu pie derīgo izrakteņu izpētes Baltijas jūrā. Abu valstu parlamentārieši apsprieda arī abu valstu politiskās aktualitātes, tostarp Lietuvā oktobrī gaidāmās parlamenta vēlēšanas un Latvijā plānotos referendumus. 

Deputātu sadarbības grupas ar Japānas parlamentu priekšsēdētājs Artis Pabriks trešdien, 30.jūlijā, tikās ar Japānas parlamenta apakšpalātas deputātiem Kosaburo Nišime (Kosaburo Nishime) un Koičiro Ičimura (Koichiro Ichimura).Japānas parlamentārieši bija ieradušies Latvijā, lai konsultētos un diskutētu par to, kā Latvija atrisinājusi robežjautājumu ar Krieviju. A.Pabriks sniedza detalizētu izklāstu par Latvijas un Krievijas sarunu procesu un robežlīguma noslēgšanas politisko un tiesisko pusi. Deputāti, kas Japānas parlamentā pārstāv Okinavas un Ziemeļu teritoriju grupu, izrādīja interesi par Latvijas pieredzi sarunās ar Krievijas pusi, vienlaikus atzīmējot, ka Japānai ļoti svarīgi noslēgt Miera līgumu un atrisināt robežu strīdu ar Krieviju.Japānas deputāti atzīmēja, ka Krievija Ziemeļu teritorijas ir pārņēmusi nelikumīgi, līdz ar to teritorijas ir jāatdod. Tā kā tikko ir parakstīts robežlīgums starp Krieviju un Ķīnu, Japāna cer, ka Krievija turpinās sarunas par robežlīguma noslēgšanu ar Japānu. Tāpat puses pārrunāja arī iespēju attīstīt Latvijas un Japānas ekonomisko sadarbību. Deputātu grupas priekšsēdētājs aicināja Japānas pusi izvērtēt iespēju parakstīt konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas atvieglotu uzņēmējdarbības veidošanu, veicinātu biznesa kontaktus un radītu labvēlīgu vidi investīcijām.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze trešdien, 16.jūlijā, tikās ar Kanādas vēstnieci Latvijas Republikā Klēru Pulēnu (Claire Poulin), kura bija ieradusies atvadu vizītē Saeimā.Tikšanās laikā puses pārrunāja neseno Saeimas priekšsēdētāja oficiālo vizīti Kanādā un jautājumus, kas saistīti ar Kanādas lēmumu piešķirt Latvijai bezvīzu režīmu, divpusējiem sadarbības projektiem izglītības, kultūras un ekonomikas jomās, kā arī abu valstu ārpolitikas prioritātēm.G.Daudze pateicās vēstniecei par veiksmīgi noorganizēto vizītes programmu un augstu novērtēja iespēju tikties ar latviešu sabiedrības pārstāvjiem Otavā un Toronto. Runājot par starptautiskajām aktualitātēm, K.Pulēna norādīja, ka Afganistāna ir Kanādas valdības svarīgākā prioritāte un pateicās Latvijas pusei par dalību miera misijā. „Uzskatām, ka Afganistāna pašlaik ir viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem starptautiskajās attiecībās, un tā ir arī Latvijas ārpolitikas prioritāte,” norādīja G.Daudze. Saeimas priekšsēdētājs uzteica K.Pulēnas aktīvo darbu, kas veicinājis Kanādas valdības 2007.gada lēmumu piešķirt Latvijai bezvīzu režīmu. Pārrunājot ekonomiskās attīstības jautājumus G.Daudze uzsvēra, ka jādomā par to, kā veicināt jaunu tranzītceļu veidošanu, iesaistot Latvijas ostas. Kanādas vēstniece piekrita, ka Kanādai nepieciešamas stiprināt sadarbību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomiskajā jomā.Puses vienojās, ka nozīmīgu starpvalstu attiecību daļu veido tieši neformālās attiecības iedzīvotāju vidū, tādēļ liela nozīme ir sadarbībai izglītības un kultūras jomā. Kā pozitīvs piemērs tika minēts Jauno pilsoņu apmaiņas līgums starp Latviju un Kanādu, kas atvieglo abu valstu pilsoņiem vecumā no 18-35 gadiem iespēju mācīties un strādāt otrā valstī, ko K.Pulēna nodēvēja par „pozitīvās globalizācijas” piemēru.Tikšanās noslēgumā G.Daudze Kanādas vēstniecei pateicībā par darbu tradicionāli pasniedza piemiņas medaļu ar Saeimas attēlu.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze otrdien, 15.jūlijā, tikās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Robertu Šūdenbūmu (Robert Schuddeboom), kurš bija ieradies atvadu vizītē Saeimā.„Abu valstu starpā ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ekonomikas jomā. Nīderlande investoru sarakstā šobrīd ieņem piekto vietu un ir veikusi investīcijas daudzās Latvijas tautsaimniecības nozarēs,” uzsver G.Daudze. Kā pozitīvu piemēru Saeimas priekšsēdētājs minēja Eiropā vadošā sadzīves metāla un plastmasas izstrādājumu ražotāja Nīderlandes uzņēmuma „Brabantia” izvēli atvērt savu ražotni Latvijā, Talsu rajonā. R.Šūdenbūms atzina, ka abām valstīm ir labs turpmākās sadarbības potenciāls, jo Latvija ir kā tilts starp Eiropas Austrumiem un Rietumiem.Puses vienojās, ka vienlīdz svarīga ir sadarbības veicināšana gan parlamentu un valdību, gan arī uzņēmēju un citu interešu grupu līmenī. R.Šūdenbūms norādīja, ka palielinās latviešu jauniešu skaits, kuri izvēlas izmantot stipendiju iespējas un studēt Nīderlandē, vērtējot to kā „investīciju nākotnē”.Sarunas laikā tika izcelta veiksmīgā sadarbība starp Baltijas Asambleju un Beniluksa valstu parlamentu. Puses atzinīgi novērtēja šī gada aprīlī Latvijā notikušo konferenci „Cīņa pret cilvēku tirdzniecību”, ko organizēja Baltijas Asambleja, Ziemeļu Padome un Beniluksa parlaments.Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze atzinīgi novērēja arī Nīderlandes parlamenta augšpalātas lēmumu ratificēt Lisabonas līgumu.Tikšanās noslēgumā G.Daudze pateicās vēstniekam par ieguldījumu abu valstu sadarbības veicināšanā. Viņš norādīja, ka Latvijas un Nīderlandes divpusējās attiecības R.Šūdenbūma darbības laikā veidojušās aktīvi. 2006.gadā Latviju apmeklējusi arī Viņas Majestāte Nīderlandes Karaliene Beatrikse.G.Daudze Nīderlandes vēstniekam pateicībā par darbu tradicionāli pasniedza piemiņas medaļu ar Saeimas attēlu.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze otrdien, 15.jūlijā, tikās ar Somijas vēstnieku Latvijas Republikā Peku Vuoristo (Pekka Wuoristo), kurš bija ieradies atvadu vizītē Saeimā.Tikšanās laikā P.Vuoristo atzīmēja Latvijas Dziesmu svētku tradīcijas unikalitāti un pauda gandarījumu par svētku noslēguma koncerta iespaidiem. „Mūsu tautai Dziesmu svētki visos laikos ir bijuši ne tikai nozīmīgs kultūras, bet zināmā mērā arī politisks notikums. Padomju laikā tā bija iespēja ar mūzikas palīdzību paust tās latviešiem svarīgās sajūtas, vērtības un domas, kuras neatbalstīja tajā laikā pastāvošā oficiālā vara,” sarunas laikā uzsvēra G.Daudze.G.Daudze pateicās vēstniekam par ieguldījumu politiskā dialoga, ekonomisko un kultūras sakaru veicināšanā. Saeimas priekšsēdētājs uzteica sadarbību organizējot viņa oficiālo vizīti Somijā šī gada februārī, kuras ietvaros īpaša uzmanība tika pievērsta enerģētikas jautājumiem. Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka, lai nodrošinātu Baltijas jūras valstu enerģētisko neatkarību, jādomā par vienota elektroenerģētikas tīkla attīstību Baltijas jūras reģionā. G.Daudze norāda, ka Somijas Olkiluoto atomelektrostacija ir labs piemērs, kas apliecina jaunu attīstības pakāpi atomenerģētikā, īpaši radioaktīvo atkritumu uzglabāšanas jomā. Puses diskutēja arī par nepieciešamību aktīvi strādāt pie atjaunojamo energoresursu izmantošanas. Tikšanās noslēgumā G.Daudze Somijas vēstniekam pateicībā par darbu tradicionāli pasniedza piemiņas medaļu ar Saeimas attēlu.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) un komisijas deputāti piektdien, 11.jūlijā, tikās ar Itālijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Itālijas-Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētāju Rikardo Miljori (Riccardo Migliori).Komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš pastāstīja par svarīgākajām iekšpolitiskajām aktualitātēm Latvijā. Savukārt R.Miljori informēja par situāciju Itālijā pēc nesen notikušajām parlamenta vēlēšanām un iespējamo konstitucionālo reformu. Deputāti pārrunāja arī Latvijas un Itālijas turpmākās parlamentārās sadarbības iespējas, kā arī apmainījās ar viedokļiem par Eiropas enerģētikas politikas attīstības tendencēm. Komisijas deputāts Jānis Eglītis (TP) aktualizēja jautājumu par Eiropas Savienības (ES) perspektīvām, uzsverot, ka Eiropas politika Austrumu virzienā līdz šim nav pārliecinoša. R.Miljori, atbildot uz komisijas deputāta Sergeja Mirska (SC) jautājumu par Itālijas skatījumu uz nelegālo imigrāciju Eiropā, uzsvēra Francijas prezidentūras ES prioritāti par Vidusjūras sadarbību, kas šos jautājumus palīdzēs risināt.

Piektdien, 11.jūlijā, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Japānas parlamentu priekšsēdētājs Artis Pabriks, tiekoties ar Japānas parlamenta Padomnieku palātas Japānas-Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētāju Hirofumi Nakasoni (Hirofumi Nakasone), pārrunāja Latvijas un Japānas sadarbību ekonomikā un kultūras jomā.A.Pabriks un H.Nakasone pauda prieku, ka abu valstu attiecības ir labas un draudzīgas un notiek aktīva sadarbība, tostarp parlamentārā līmenī. Labo sadarbību apliecina jau trešā Latvijas goda konsulāta atvēršana Japānā.Puses bija vienisprātis, ka jāturpina pilnveidot abu valstu sadarbība ekonomikā, jo tai ir liels potenciāls. Runājot par mūsu valsts kā Eiropas Savienības un Baltijas jūras reģiona valsts nākotnes attīstības perspektīvām, A.Pabriks apliecināja Latvijas ieinteresētību sadarboties enerģētikas, transporta un vides aizsardzības jomā. H.Nakasone pateicās A.Pabrikam par ieguldījumu Latvijas-Japānas attiecību veicināšanā un pauda prieku, ka A.Pabriks ir Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Japānas parlamentu priekšsēdētājs. Japānas-Latvijas parlamentārās asociācijas priekšsēdētājs informēja, ka Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem nodots Japānas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Johei Kono (Yohei Kono) ielūgums apmeklēt Japānu oficiālā vizītē 2009.gada pavasarī un pauda cerību, ka arī A.Pabriks delegācijas sastāvā apmeklēs Japānu.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un deputāti piektdien, 11.jūlijā, tikās ar Gruzijas ārlietu ministri Ekaterinu Tkeselašvili (Ekaterine Tkeshelashvili), kura ir ieradusies oficiālā vizītē Latvijā.