Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Kanādas parlamentu priekšsēdētāja Vaira Paegle trešdien, 15.oktobrī, tiekoties ar Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Skotu Heteringtonu (Scott Heatherington), pārrunāja starptautiskās drošības aktualitātes.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš trešdien, 15.oktobrī, tikās ar Nigērijas Federālās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ibrahimu Padu Kasai (Ibrahim Pada Kasai), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

A.Pabriks uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta veidot daudzpusīgas attiecības ar Āzijas reģiona valstīm, tostarp ar Dienvidkoreju. Viņš apliecināja, ka redz plašas sadarbības iespējas arī starp abu valstu parlamentiem. Savukārt Dienvidkorejas vēstnieks informēja, ka jau tuvākajā laikā jaunievēlētajā Korejas Republikas Nacionālajā Asamblejā plānots izveidot grupu deputātu sadarbībai ar Latvijas parlamentu.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze otrdien, 14.oktobrī, tikās ar Korejas Republikas (Dienvidkorejas) vēstnieku Latvijas Republikā Čoju Hījongu (Choi Hee-yong), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze otrdien, 14.oktobrī, tikās ar Beļģijas Karalistes vēstnieku Latvijas Republikā Leopoldu Merku (Leopold Merckx), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Eglītis un komisijas deputāti pirmdien, 6.oktobrī, tikās ar Dānijas Karalistes parlamenta (Folketinga) Ārlietu komisijas delegāciju Gites Lillelundes-Bekes (Gitte Lillelund Bech) vadībā.Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs J.Eglītis atzina, ka Dānija mūsu valstij sniegusi lielu palīdzību ceļā uz neatkarību un akcentēja daudzpusīgo sadarbību un kopīgās intereses ārpolitikas, tehnoloģiju un izglītības jomā, kā arī sadarbojoties Baltijas jūras reģionā.Arī Dānijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja atzinīgi novērtēja abu parlamentu kontaktus un uzsvēra, ka ir būtiski regulāri tikties, lai apmainītos ar informāciju un veidotu kopīgu pozīciju svarīgos ārpolitikas jautājumos. Tikšanās dalībnieki pārrunāja Eiropas Savienības (ES) drošības un aizsardzības politiku un rīcību starptautisko notikumu, tostarp Gruzijas un Krievijas konflikta, kontekstā. „Cik vienoti mēs būsim, tik liela būs arī mūsu ietekme,” sacīja komisijas deputāte Vaira Paegle (TP). Parlamentārieši norādīja uz turpmāko ES paplašināšanos kā būtisku aspektu Eiropas drošībai.Saeimas Ārlietu komisijas deputāti minēja, ka attiecībās ar Krieviju jāatrod vidusceļš, sekmējot starptautisko normu ievērošanu Krievijā un izvairoties no tās starptautiskās izolācijas. Puses arī runāja par kopīgas ES enerģētikas politikas veidošanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kas palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas. Tikšanās dalībnieki atzina, ka jādomā, kā izmantot ES un Krievijas savstarpējo atkarību energoapgādē. Krievijai nav drošāka un stabilāka sadarbības partnera kā ES, akcentēja J.Eglītis.Atbildot uz dāņu kolēģu jautājumiem, komisijas deputāti informēja par nepilsoņu stāvokli Latvijā un stāstīja par naturalizācijas palēnināšanos, ko radījusi iespēja nepilsoņiem bez vīzām ceļot gan uz Šengenas valstīm, gan uz Krieviju.

5. un 6.oktobrī Latvijā uzturēsies Dānijas Karalistes parlamenta (Folketinga) Ārlietu komisijas delegācija Gites Lillelundes-Bekes (Gitte Lillelund Bech) vadībā.„Starp Latviju un Dāniju ir izveidojušās draudzīgas attiecības. Dānijas atbalstu esam saņēmuši mūsu valstij nozīmīgos brīžos - gan atgūstot neatkarību, gan pievienojoties Eiropas Savienībai (ES) un NATO. Mēs uzaicinājām dāņu kolēģus apmeklēt Saeimu, lai pārrunātu turpmāko sadarbību starp abu valstu parlamentiem, kā arī starptautisko organizāciju ietvaros, risinot abām valstīm būtiskus jautājumus,” informē komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC).Tikšanās laikā plānots pārrunāt drošības politikas, ES kaimiņpolitikas un Baltijas un Ziemeļvalstu reģionālās sadarbības jautājumus.Plānots, ka Dānijas parlamentārieši tieksies ar Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem, ārlietu ministru Māri Riekstiņu, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un ārpolitikas ekspertiem.

Gruzijas vizītes laikā Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un Saeimas delegācija otrdien, 30.septembrī, apmeklēja karadarbībā cietušo Gori pilsētu.

Otrdien, 30.septembrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle un komisiju deputāti tikās ar Eiropas ombudu Nikoforu Diamanduru (P.Nikoforos Diamandouros).Sarunā ar deputātiem Eiropas ombuds pastāstīja, ka viņa vizītes mērķis ir sniegt sabiedrībai informāciju par tiesībām un iespējām vērsties pie Eiropas ombuda ar sūdzībām par Eiropas Savienības (ES) institūciju pieļautajām kļūdām pārvaldē. Tie ir gadījumi, ja ES iestāde nerīkojas saskaņā ar tiesību aktiem, neievēro labas pārvaldības principus vai pārkāpj cilvēktiesības. N.Diamanduru akcentēja, ka ieradies lūgt Saeimas atbalstu sabiedrības izpratnes veicināšanā un zināšanu paplašināšanā par tiesībām vērsties pie Eiropas ombuda.Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti interesējās, kādas kļūdas pieļauj ES iestādes un struktūras, kā rezultātā rodas slikta vai neveiksmīga pārvaldība. N.Diamanduru kā piemēru minēja administratīvo noteikumu pārkāpumus, negodīgu attieksmi, diskrimināciju, varas ļaunprātīgu izmantošanu, atbilžu nesniegšanu un atteikšanos sniegt informāciju, kā arī nepamatotu kavēšanos lēmumu pieņemšanā.Tiekoties ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Eiropas ombuds informēja, ka kopš Latvijas iestāšanās ES ombuds no mūsu valsts iedzīvotājiem ir saņēmis 64 sūdzības. 2007.gadā un šogad saņemtas 14 sūdzības, no kurām tikai viena ir pieņemta izskatīšanai, bet pārējās nosūtītas Latvijas tiesībsargam, jo nav saistītas ar ES institūciju darbību. Savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle pauda atbalstu N.Diamanduru centieniem informēt pēc iespējas plašāku sabiedrību un apliecināja gatavību šim mērķim izmantot izdevumu „Eiroziņas”.

Uzsākot darba vizīti Gruzijā, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze pirmdien, 29.septembrī, tikās ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju Davidu Bakradzi (David Bakradze). „Starp Latviju un Gruziju valda ļoti labas attiecības, un augusta notikumi tikai stiprināja saites starp mūsu valstīm. Mēs Latvijā labi apzināmies, cik svarīgi mazām valstīm ir solidarizēties un paļauties uz savstarpēju atbalstu,” norādīja G.Daudze. Viņš uzaicināja Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju oficiālā vizītē apmeklēt Latviju. Latvijas delegācija informēja par mūsu parlamenta reakciju uz karadarbību Gruzijā un pieņemtajiem paziņojumiem saistībā ar stāvokli šajā Kaukāza valstī. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) apliecināja, ka sadarbība ar Gruziju ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Viņš atzina, ka Latvija turpinās atbalstīt Gruzijas transatlantiskās integrācijas centienus un iestāsies, lai Gruzijai tiktu piešķirts rīcības plāns dalībai NATO. Savukārt Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Davids Bakradze pateicās Latvijas tautai un parlamentam par līdzšinējo atbalstu un uzsvēra, ka mūsu valstīm ir kopīgs redzējums par drošības un stabilitātes nodrošināšanu reģionā. Latvijas delegācija šodien tikās arī ar Gruzijas parlamenta opozīcijas deputātiem, kā arī ārlietu ministres vietnieku Grigolu Vašadzi (Grigol Vashadze).Tiekoties ar amatpersonām, Saeimas pārstāvji pauda mūsu valsts gatavību dalīties pieredzē, kas iegūta ceļā uz NATO un Eiropas Savienību. Saeima ir ieinteresēta turpināt abu parlamentu praktisko sadarbību, piemēram, palīdzot Gruzijai saskaņot nacionālo likumdošanu ar ES normām. Saeimas delegācijai šodien vēl plānota tikšanās ar valsts garīgo līderi - Visas Gruzijas Patriarhu Viņa Svētību Iļju II.Rītdienas darba kārtībā - tikšanās ar vairākām Gruzijas amatpersonām, kā arī karadarbībā izpostītās Gori pilsētas apmeklējums.