Sabiedrības līdzdalībaSadarbība ar pilsonisko sabiedrību

Saeimas un pilsoniskās sabiedrības sadarbība

Liela loma Saeimas darbā ir pilsoniskās sabiedrības iesaistei. Vērtējot likumdošanas iniciatīvas un sniedzot priekšlikumus to uzlabošanai, pilsoniskā sabiedrība ietekmē Saeimas lēmumus. Komisijas, izlemjot jautājumus, kā ekspertus pieaicina arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

Informācija par komisiju koordinatoriem sadarbībai ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir pieejama šeit.

Saeimas Prezidijs 2024.gada 22.februārī apstiprināja jaunu deklarāciju Saeimas un pilsoniskās sabiedrības sadarbībai. Jauna deklarācija apstiprināta, lai nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un uzlabotu Saeimas un pilsoniskās sabiedrības sadarbību, balstoties uz savstarpēju izpratni, cieņu un atbalstu, kā arī stiprinātu pilsoniskās sabiedrības nozīmi demokrātiskas valsts un cilvēku drošumspējas attīstībā.

Deklarācija noteic, ka ikdienā abu pušu sadarbību vada, koordinē un to pilnveido sadarbības grupa. Tāpat deklarācija noteic ikgadēja Saeimas un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju foruma rīkošanu, lai apspriestos par Saeimai un pilsoniskajai sabiedrībai aktuāliem tematiem, izvērtētu līdzšinējās sadarbības rezultātus, kā arī noteiktu turpmākās sadarbības jautājumus. Līdztekus ikgadējam Saeimas un pilsoniskās sabiedrības forumam deklarācija noteic arī atvērto durvju dienas organizēšanu Saeimas komisijās.

Deklarācija par Saeimas sadarbību ar pilsonisko sabiedrību

Noslēgusies nevalstisko organizāciju pārstāvju ievēlēšana Saeimas un NVO sadarbības grupā

Saeimas un pilsoniskās sabiedrības sadarbību vada un koordinē sadarbības grupa, ko veido Saeimas Prezidija locekļi un pieci pilsoniskās sabiedrības organizāciju (biedrību un nodibinājumu) pārstāvji. Grupas funkcijas un darbību nosaka Deklarācija par Saeimas sadarbību ar pilsonisko sabiedrību.

2025.gada 10.jūnijā sadarbības grupā uz diviem gadiem tika ievēlēti četri jauni nevalstisko organizāciju pārstāvji:

“Fonda PLECS” valdes locekle un Fonda struktūrvienības – Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra “PLECS” vadītāja Zane Karele;
Sieviešu sadarbības tīkla padomniece, romu sieviešu biedrības “Sāre khetehe” valdes priekšsēdētāja Malda Avramenko;
Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidente Estere Upmale;
Biedrība “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Tāpat Saeimas un NVO sadarbības grupā ir pastāvīgais pārstāvis ir no biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse”.

2026.gada Saeimas un NVO forums “Kopīgas vērtības. Kopīga valsts”

Saeimas un nevalstisko organizāciju (NVO) forumā “Kopīgas vērtības. Kopīga valsts” 17.aprīlī deputāti kopā ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem vērtēja savstarpējo sadarbību un sprieda par kopīgiem principiem tās stiprināšanai. Forumā piedalījās vairāk nekā 60 dalībnieku, un tas šogad notika jau 18.reizi.

Foruma dalībnieki strādāja trīs paralēlās diskusiju grupās, kurās analizēja būtiskākos sadarbības aspektus: kopīgu vērtību un sadarbības principu veidošanu starp likumdevēju un pilsonisko sabiedrību, solidaritātes un stipru kopienu nozīmi valsts drošībā, kā arī sabiedrības līdzdalību un iesaisti, stiprinot piederības sajūtu un uzticēšanos.

Šodienas diskusijās dalībnieki secināja, ka nepieciešams ieklausīties visos viedokļos un attīstīt spēju saprast vienam otru. Komisiju atvērto durvju diena tika atzīta par spēcīgu instrumentu, uzsverot arī nepieciešamību veidot kopīgu rīcības plānu. Būtiski ir ne tikai redzēt un dzirdēt, bet arī veidot jēgpilnu mijiedarbību.

Diskusijās akcentēta nepieciešamība vairāk deleģēt funkcijas pilsoniskajai sabiedrībai, stiprinot savstarpējo solidaritāti. Kā drošības pamats izcelta izglītība, jo izglītota sabiedrība ir stipra sabiedrība. Piemēram, pašvaldībām būtu skaidri jāinformē iedzīvotāji par rīcību konkrētās situācijās. Tāpat tika uzsvērta kopdarba nozīme, rosinot likumā nostiprināt pašvaldību pienākumu sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām, kā arī attīstīt iedzīvotāju padomes.

Tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt ilgtermiņa finansējumu pilsoniskajām iniciatīvām, pilnveidot līdzdalības regulējumu un ieviest vienotus kritērijus pašvaldību atbalstam nevalstiskajām organizācijām. Diskusijās izskanēja arī priekšlikums veicināt Saeimas komisiju darba atvērtību, lai ikdienā NVO ir informētas par likumu konkrētu virzību.

Forums ir kļuvis par ikgadēju parlamenta tradīciju un ir daļa no plašāka dialoga ar pilsonisko sabiedrību. Ikdienā sabiedrībai ir iespējas iesaistīties Saeimas darbā, piemēram, komisiju sēdes ir atklātas un tajās, izlemjot jautājumus, kā ekspertus regulāri pieaicina arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

Sadarbība ar pilsonisko sabiedrību balstās Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības deklarācijā, kas paredz sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā, veicinot atklātību, uzticēšanos un kopīgu atbildību par valsts attīstību.

Pasākumu atklāja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētājas vietniece Sabīne Sīle. Ar priekšlasījumu par piederību un kopīgo vērtību meklējumiem vēstures laikmetu straumē uzstājās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Toms Ķikuts.

Foruma noslēgumā klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa un Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga.

Programma

Deputāti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji forumā spriež par sadarbības stiprināšanu un nākotnes mērķiem

Foto

Atklāšanas videoieraksts

Kopsavilkuma videoieraksts

Toma Ķikuta prezentācija