Saeima kā atvērts parlaments veicina pilsoniskās sabiedrības līdzdalību likumdošanā. Saeima sniedz nevalstiskajām organizācijām iespēju piedalīties tās darbā.
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un pārstāvji ar savām idejām, zināšanām un priekšlikumiem palīdz Saeimai pieņemt kvalitatīvus lēmumus. Šī sadarbība ir būtisks priekšnoteikums tam, lai likumdevējs demokrātiskā procesā pieņemtu izsvērtus lēmumus.
Saeimas komisijas savā ikdienas darbā iesaista pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, uzklausot to viedokļus, aicinot uz savām sēdēm ekspertus un veicinot atklātu dialogu par likumprojektiem un politikas jautājumiem. Tādējādi sabiedrībai ir iespēja reāli ietekmēt likumdošanas procesu.
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas dalībai Saeimas komisiju sēdēs var pieteikties, sazinoties ar kontaktpersonu, kas ir atbildīga par attiecīgās komisijas sadarbību ar NVO.
Atvērtība un caurskatāmība
Caurskatāmība ir viens no Saeimas kā demokrātiskas institūcijas darbības pamatprincipiem. Saeima nodrošina sabiedrībai piekļuvi informācijai par likumdošanas procesu, pieņemtajiem lēmumiem un deputātu darbību, tādējādi stiprinot sabiedrības uzticēšanos valstij un demokrātijai.
Saeima sadarbojas ar medijiem, nodrošinot žurnālistiem iespēju sekot līdzi parlamenta darbam gan klātienē, gan attālināti. Mediju pārstāvjiem tiek nodrošināta iespēja akreditēties darbam Saeimas telpās, sekot sēžu norisei un intervēt deputātus.
Akreditētie mediji regulāri saņem informāciju par likumdošanas aktualitātēm, sēžu darba kārtību un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī var piedalīties preses konferencēs.
Saeimas sēdes ir atklātas un vērojamas gan klātienē, gan tiešraidē Saeimas tīmekļvietnē. Sēžu darba kārtības un balsošanas rezultāti, tostarp katra deputāta individuālais balsojums par katru jautājumu, ir pieejami tiešsaistes režīmā. Saeimas sēžu stenogrammas un videoieraksti nodrošina sabiedrībai iespēju vērtēt tās priekšstāvju veikumu likumdošanas jomā.
Svarīgākās diskusijas ar sabiedrību par aktuālajiem likumdošanas jautājumiem risinās tieši parlamenta komisijās. Saeimas komisiju sēdes ar atsevišķiem izņēmumiem ir atklātas gan žurnālistiem, gan citiem sabiedrības pārstāvjiem. Tām var sekot līdzi klātienē vai tiešsaistē. Pēc sēdēm tiek publiskoti to protokoli, kuros atspoguļotas notikušās diskusijas un pieņemtie lēmumi. Tāpat sabiedrībai ir pieejami arī sēžu ieraksti.
Ietvars sadarbībai ar NVO
Saeimas un pilsoniskās sabiedrības sadarbība ir viena no neatņemamām parlamenta darba sastāvdaļām. Pamati šai sadarbībai tika likti jau 2006. gadā, kad Saeima pieņēma Deklarāciju par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. Šis dokuments ne tikai nostiprināja NVO kā līdzvērtīga partnera statusu likumdošanas procesā, bet arī paredzēja konkrētus sadarbības mehānismus, piemēram, koordinatora iecelšanu katrā komisijā un regulāru sadarbību dažādos formātos. Tādējādi tika veidoti institucionālie pamati tam, kas mūsdienās kļuvis par neatņemamu Latvijas parlamentārisma sastāvdaļu.
2024. gadā Saeimas Prezidijs apstiprināja Deklarāciju par Saeimas un pilsoniskās sabiedrības sadarbību. Tā paredz sadarbības stiprināšanu, balstoties uz savstarpēju uzticēšanos, cieņu un atbalstu, kā arī uzsver pilsoniskās sabiedrības nozīmi demokrātiskas valsts un sabiedrības noturības attīstībā.
Saskaņā ar minēto deklarāciju Saeimas un pilsoniskās sabiedrības dialogu koordinē sadarbības grupa, ko veido abu pušu pārstāvji. Deklarācija paredz ikgadēju Saeimas un pilsoniskās sabiedrības forumu dialoga uzturēšanai. Tāpat saskaņā ar minēto deklarāciju Saeimas komisijas rīko atvērto durvju dienas, dodot iespēju sabiedrības pārstāvjiem tuvāk iepazīties ar parlamenta darbu.