Iekšējā trauksmes celšanas sistēma Saeimā

 Lai sabiedrības interesēs veicinātu trauksmes celšanu par pārkāpumiem un nodrošinātu trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību, ir pieņemts Trauksmes celšanas likums. Tas stājas spēkā 2019.gada 1.maijā.

Kārtību, kādā Saeimā var iesniegt un tiek izskatīti trauksmes cēlēju ziņojumi, nosaka Saeimas Prezidija apstiprināti Noteikumi par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu Saeimā.

Kur vērsties par trauksmes celšanas jautājumiem?
Saeimas Prezidijs ir noteicis atbildīgo personu trauksmes celšanas jautājumos.

Saeimas atbildīgā persona trauksmes celšanas jautājumos ir Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītājs Juris Vīgulis (tālr.: 67087218, e-pasts: trauksmescelsana@saeima.lv), kuru aizvieto Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītāja vietniece Dana Naunikas (tālr.: 67087281, e-pasts: trauksmescelsana@saeima.lv).

Atbildīgā persona:

  • vērtē saņemto trauksmes cēlēju ziņojumu pirmšķietamu atbilstību trauksmes celšanas pazīmēm;
  • nodrošina ziņojumu pseidonimizāciju;
  • ved trauksmes cēlēju ziņojumu reģistru un organizē to apriti;
  • informē trauksmes cēlēju par ziņojuma izskatīšanas gaitu;
  • konsultē par trauksmes celšanas sistēmu Saeimā. 

Kas ir trauksmes cēlējs? 
Trauksmes cēlējs ir fiziska persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus institūcijā, kurā noticis pārkāpums, vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu.

Par kādiem pārkāpumiem var celt trauksmi?
Likums nosaka, ka trauksmi var īpaši par šādiem pārkāpumiem:

  • amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu;
  • korupciju;
  • krāpšanu;
  • publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu;
  • izvairīšanos no nodokļu nomaksas;
  • sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu;
  • cilvēktiesību pārkāpumu;
  • pārkāpumu publisko iepirkumu jomā;
  • pārkāpumu finanšu un kapitāla tirgus sektorā;
  • konkurences tiesību pārkāpumu. 

Kas nav uzskatāms par trauksmes celšanu?

  • apzināta nepatiesu ziņu sniegšana;
  • valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana;
  • ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu, nevis pārkāpumu, kas skar kādu sabiedrības grupu;
  • tādu ziņu sniegšana, kas nav gūtas saistībā ar trauksmes cēlēja profesionālo darbību;
  • juridiskas personas iesniegts trauksmes celšanas ziņojums.

Kā noformēt trauksmes cēlēja ziņojumu?
Ziņojumu vislabāk sagatavot, aizpildot Trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu . Ziņojumu var iesniegt arī iesnieguma formā, norādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums.

Trauksmes cēlējs ziņojumā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontaktinformāciju.

Lai trauksmes cēlējs varētu saņemt likumā paredzētās aizsardzības garantijas un varētu notikt likumīga tā personas datu apstrāde, ziņojumam ir jābūt parakstītam (pašrocīgi vai ar drošu elektronisko parakstu, ja to iesniedz elektroniski).

Kur iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu?
Trauksmes cēlējs ziņojumu var iesniegt šādos veidos, attiecīgi norādot, ka sūtījums ir trauksmes cēlēja ziņojums:

  • ievietojot to Saeimas telpās speciāli šādiem ziņojumiem izveidotā pastkastē;
  • nosūtot to uz īpaši trauksmes ziņojumu saņemšanai izveidotu Saeimas e-pasta adresi trauksmescelsana@saeima.lv;
  • ziņojot mutiski atbildīgajai personai.

Visi šādi iesniegtie ziņojumi nonāk pie Saeimas atbildīgās personas trauksmes celšanas jautājumos.

Kas izvērtē ziņojumu?
Trauksmes cēlēja ziņojumu sākotnēji skata atbildīgā persona, pirmšķietami vērtējot tā atbilstību Trauksmes celšanas likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm. Ja atbildīgā persona atzīst iesniegumu par Saeimas kompetencē esošu trauksmes cēlēja ziņojumu, tad tajā aizklāj datus, kas var atklāt iesniedzēja identitāti, un piešķir tam pseidonīmu.

Pseidonimizētu ziņojumu atbildīgā persona nodod Saeimas Prezidijam, kas lemj par tā tālāku virzību un nosaka, kurš Saeimā izskatīs ziņojumu pēc būtības. Atbildīgā persona par ziņojuma izskatīšanas gaitu trauksmes cēlēju informē rakstveidā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad personas iesniegums atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu.

Kā aizsargā trauksmes cēlējus?
Personām, kuras cēlušas trauksmi Trauksmes celšanas likumā noteiktajā kārtībā, kā arī viņu radiniekiem, likums paredz pienācīgu aizsardzību, tostarp identitātes aizsardzību, aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām, valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, atbrīvošanu no juridiskās atbildības par trauksmes celšanu, kā arī citas aizsardzības garantijas.  

Ceturtdien, 29.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 29. oktobra attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājums