Latvijas parlaments
Saeima ir Latvijas Republikas parlaments. Saeimā strādā 100 deputāti.
Latvijas valsts ir demokrātiska parlamentāra republika, suverēnā vara tajā pieder tautai. Tauta savu gribu īsteno, ievēlot Saeimā 100 savus priekšstāvjus. Saeimai, kā arī tautai Latvijas Republikas Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros pieder likumdošanas tiesības.
Patlaban strādā 14. Saeimas sasaukums, kas sāka darbu 2022. gadā. Saeimas pirmais sasaukums tika ievēlēts 1922. gadā.
Foto: Saeimas Sēžu zāle.
Parlamentārajā demokrātijā tautas priekšstāvji veido augstāko valsts varas atzaru. Saeima ir vienīgā valsts institūcija, kas var pieņemt likumus un ir tiesīga grozīt arī Satversmi jeb valsts konstitūciju. Parlaments ievēlē Valsts prezidentu, apstiprina valdību un pārrauga tās darbu, kā arī ieceļ un apstiprina amatā citas augstas valsts amatpersonas. Saeimai ir būtiska loma valsts ārpolitikā. Svarīgākie Saeimas darbības noteikumi ietverti Latvijas Republikas pamatlikumā – Satversmē –, savukārt iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Saeima izstrādājusi sev kārtības rulli. Šie divi likumi nosaka Latvijas parlamenta darbības tiesisko ietvaru.
Parlamenta darbu vada Saeimas Prezidijs, kuru ievēlē Saeima un veido pieci Prezidija locekļi – Saeimas priekšsēdētājs, viņa divi biedri, sekretārs un sekretāra biedrs.
Atbilstoši vēlēšanu rezultātiem Saeimā strādā 100 deputāti, kuri pārstāv dažādus politiskos spēkus. Deputāti, kuri ievēlēti no vienas partijas saraksta, parasti veido kopīgu frakciju. Frakcijas ir Saeimas politiskā struktūra. Vienlaikus deputāti strādā Saeimas komisijās un apakškomisijās, kuras izveidotas atbilstoši noteiktām likumdošanas jomām un nozarēm, vai pilda citus uzdevumus, kuri saistīti ar parlamenta funkcijām. Deputāti no sava vidus ievēlē arī pārstāvjus darbam delegācijās, kuras Latviju pārstāv starptautiskās parlamentārajās organizācijās. Deputāti var izveidot deputātu grupas sadarbībai ar citu valstu parlamentiem vai citiem uzdevumiem, kas deputātiem šķiet nozīmīgi.
Latvijas Republikas Saeima ir atvērts parlaments un veicina sabiedrības līdzdalību. Tādēļ vēlētājiem, sabiedriskajām un pilsonisko sabiedrību pārstāvošajām organizācijām, kā arī ikvienam iedzīvotājam ir iespēja sekot līdzi parlamenta darbam un iesaistīties likumdošanas procesā.
