Otrdien, 27.maijā, Saeimā viesojās Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Mandātu un imunitātes komisijas delegācija.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un Saeimas delegācija 26.maijā uzsāka oficiālo vizīti Kanādā. Vizītes pirmajā dienā delegācija tikās ar Kanādas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Pīteru Milikenu (Peter Milliken), Kanādas - Eiropas starpparlamentārās asociācijas priekšsēdētāju Deividu Tilsonu (David Tilson), Otavas mēru Lariju Obrainu (Larry O’Brien) un Kanādas valdības ministru multikulturālisma un kanādiešu identitātes jautājumos Džeisonu Keniju (Jason Kenney).

No 26. līdz 28.maijam Latvijā uzturēsies Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Mandātu un imunitātes komisijas delegācija komisijas priekšsēdētāja Miloslava Kala (Miloslav Kala) vadībā. Vizītes laikā plānots pārrunāt abu valstu parlamentu sadarbību, kā arī likumdošanas un tiesiskuma nodrošināšanas jautājumus.Čehijas parlamentāriešiem plānota tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāja biedri, Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Vinetu Muižnieci, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja biedru Māri Ārbergu un komisiju deputātiem. Delegācija tiksies arī ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Alekseju Loskutovu un biroja darbiniekiem, kā arī ar „Sabiedrības par atklātību - Delna” padomes locekli Inesi Voiku.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze no 25. līdz 30.maijam oficiālā vizītē apmeklēs Kanādu, bet no 30.maijā līdz 3.jūnijam darba vizītē uzturēsies Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze ceturtdien, 22.maijā, tikās ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čārlzu Viljamu Larsonu (Charles William Larson) un pārrunāja paredzētās darba vizītes ASV programmu un aktualitātes abu valstu attiecībās.„ASV ir ilggadējs Latvijas stratēģiskais partneris un sabiedrotais, ko apliecina 85 gadu ilgās diplomātiskās attiecības. Saeimas delegācijas vizīte ASV ir vēl viens solis abpusējās sadarbības stiprināšanā, īpaši laikā, kad tiek risināts aktuālais bezvīzu režīma ieviešanas jautājums,” norādīja G.Daudze. Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā ASV tika secināts, ka jāturpina attīstīt ciešākas attiecības starp Latvijas Republikas Saeimu un ASV Kongresu.„Latvija ir ieinteresēta, lai mūsu iedzīvotājiem pēc iespējas ātrāk nebūtu nepieciešama vīza ieceļošanai ASV. Šodien Saeima 2.lasījumā izskatīja grozījumus Krimināllikumā, kas kopā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas novēršanas likumu ir daļa no priekšnosacījumiem, lai Latvija varētu ieviest bezvīzu režīmu ar ASV,” teica G.Daudze. Puses pārrunāja arī jautājumu par ASV investīciju piesaisti Latvijas ekonomikai, tai skaitā, energoapgādes projektiem. Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze dosies darba vizītē uz ASV no š.g. 31.maija līdz 3.jūnijam.

Trešdien, 21.maijā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Baltijas Aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) Apvienotās vadības un štāba virsnieku kursu.„Ikgadējā komisijas un koledžas studentu tikšanās ir laba tradīcija un dod iespēju sekot līdzi koledžas izaugsmei,” sacīja J.Dalbiņš.Komisijas priekšsēdētājs topošos virsniekus iepazīstināja ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem, tostarp parlamentāro kontroli pār mūsu valsts aizsardzības sistēmu un tās attīstību. J.Dalbiņš informēja arī par Latvijā īstenoto pāreju uz profesionālo armiju un tās gaitā iegūto pieredzi. Mūsu valsts aizsardzības sistēmas pamatā ir dalība NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, tādēļ Latvijai nepieciešami profesionāli starptautiskajās militārās operācijās piedalīties gatavi militārie bruņotie spēki, uzsvēra komisijas priekšsēdētājs. Atbildot uz viesu jautājumiem, J.Dalbiņš pastāstīja par mūsu valsts drošības un aizsardzības politiku, finansējuma palielināšanu aizsardzībai, dalību starptautiskajās militārās operācijās, karavīru rehabilitāciju un virsnieku apmācību.

Trešdien, 21.maijā, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) un komisijas deputāti, tiekoties ar Polijas Republikas parlamenta (Sejma) Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Kšištofu Liseku (Krzysztof Lisek), pārrunāja abu valstu parlamentu sadarbības pilnveidošanu.Tikšanās dalībnieki atzina, ka nepieciešams tikties biežāk gan parlamentu, gan arī radniecīgo komisiju līmenī, lai saskaņotu valstu pozīcijas un spētu kopīgi risināt uzdevumus, ko izvirzīs Lisabonas līgums. „Savas intereses aizstāvēt un risināt problēmas varam, ja ir kopīga pozīcija,” uzsvēra komisijas deputāts, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze. Lai turpinātu sadarbību, Polijas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs ielūdza mūsu parlamenta Ārlietu komisijas, kā arī Eiropas lietu komisijas deputātus vizītē apmeklēt Polijas parlamentu.Puses arī runāja par atbalstu Ukrainas, Gruzijas un Moldovas eiroatlantiskajai integrācijai, un A.Bērziņš (LPP/LC) aicināja koordinēt šīs aktivitātes, lai tās nevis pārklātos, bet būtu viena otru papildinošas.Tikšanās laikā dalībnieki sprieda arī par valstu enerģētisko neatkarību. K.Liseks pastāstīja par Polijas plāniem enerģijas piegāžu avotu diversifikācijā un vēlmi aktīvi iesaistīties jaunas atomelektrostacijas celtniecībā Lietuvā.Savukārt runājot par demokrātisko procesu attīstību Austrumeiropā, komisijas deputāte Sandra Kalniete ierosināja kopīgi atzīmēt 20 gadadienu kopš Berlīnes mūra krišanas.

Trešdien, 21.maijā, Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti tikās ar Vācijas Bundestāga Vācijas - Baltijas parlamentārās sadarbības grupas delegāciju.„Veiksmīgajai Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbībai Lisabonas līguma kontekstā ir jākļūst vēl aktīvākai un dinamiskākai,” tiekoties ar Vācijas kolēģiem pauda Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC). Savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta pārņemt Vācijas labo praksi jautājumā par subsidiaritātes un proporcionalitātes ieviešanu Eiropas Savienības likumdošanas aktos.Tikšanās gaitā pārrunāta arī Baltijas jūras piekrastes zonas erozija un valstu sadarbība ekoloģiskās situācijas uzlabošanā tajā. Savukārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš un Vācijas parlamentārieši atskatījās uz komisijas deputātu vizīti Vācijā 2005.gadā un pārrunāja Latvijas izaugsmi pēdējos gados. J.Strazdiņš Bundestāga deputātus iepazīstināja ar mūsu valsts zinātnes attīstību, kā arī ar situāciju kultūras pieminekļu saglabāšanā, atjaunošanā un restaurācijā.   

Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece 22. un 23.maijā piedalīsies Eiropas valstu parlamentu vadītāju sanāksmē Strasbūrā, lai diskutētu par parlamentu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. Tikšanās dalībnieki spriedīs arī par nacionālo parlamentu un Eiropas Padomes atbalstu demokrātijai un cilvēktiesībām, kā arī par likumdošanas ievērošanu.„Aktīva pilsoniskā sabiedrība un produktīva saikne starp nevalstiskajām organizācijām un likumdevēju sekmē ilgtspējīgu valsts attīstību. Latvijā nevalstiskās organizācijas ir līdzvērtīgs partneris, kas dod līdzvērtīgu ieguldījumu likumdošanas procesā,” uzsver V.Muižniece.Saeimas priekšsēdētāja biedre savus kolēģus iepazīstinās ar Saeimas paveikto pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā, pieņemto Deklarāciju par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, kā arī Saeimas un NVO forumu rezultātiem.

Trešdien, 21.maijā, Saeimā viesojas Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Vācijas - Baltijas parlamentārās sadarbības delegācija.