No 20. līdz 22.maijam Latvijā uzturēsies Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Vācijas - Baltijas parlamentārās sadarbības grupa Kristelas Hapahas-Kazanas (Christel Happach-Kasan) vadībā. Vizītes laikā plānots pārrunāt Latvijas un Vācijas divpusējās un reģionālās sadarbības jautājumus, kā arī Eiropas Savienības aktualitātes. Trešdien, 21.maijā, Vācijas parlamentāriešiem plānota tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi. Tāpat delegācija tiksies ar Saeimas Ārlietu komisijas, Eiropas lietu komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kā arī Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu deputātiem.Savukārt ceturtdien, 22.maijā, paredzēta tikšanās ar Baltijas jūras valstu padomes Cilvēktirdzniecības darba grupas pārstāvjiem.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze pirmdien, 12.maijā, tikās ar Korejas Republikas (Dienvidkorejas) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Lī Jun-hi (Lee Joon-hee), kurš bija ieradies atvadu vizītē, beidzot pildīt darba pienākumus Latvijā.Puses tikšanās laikā pārrunāja paveikto, īpaši atzīmējot tirdzniecības apjoma pieaugumu, ko apliecina jaunu Dienvidkorejas uzņēmumu klātbūtne Latvijā.„Ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kvalificēts darbaspēks un viena no zemākajām uzņēmuma ienākuma nodokļa likmēm Eiropas Savienībā ir priekšrocības, kas padara Latviju par investīcijām ļoti draudzīgu valsti, ko novērtē arī mūsu ārvalstu partneri,” uzsvēra G.Daudze.Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka valsts institūcijas aktīvi strādā, lai Latvija kļūtu aizvien pievilcīgāka kā tranzītvalsts - attīsta dzelzceļa līnijas, kā arī uzlabo ceļu un ostu infrastruktūru.Puses vienojās, ka liela nozīme ir arī parlamentārajai sadarbībai, tādēļ Saeimā šī gada janvārī ir nodibināta deputātu grupa sadarbībai ar Korejas Republikas Nacionālo Asambleju.Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs vēstniekam pateicībā par darbu tradicionāli pasniedza piemiņas medaļu ar Saeimas attēlu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien, 8.aprīlī, tikās ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem, lai pārrunātu mūsu valsts budžeta sistēmas caurskatāmības jautājumus. SVF delegācijas vadītājs Džons Šīlds (John Shields) informēja, ka budžeta veidošanas kontekstā fondu interesē valsts institūciju sadarbība ar citiem sektoriem, valsts budžeta prioritāšu noteikšanas process, kā arī informācijas pieejamība un kvalitāte. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns pastāstīja par Saeimas lomu valsts budžeta veidošanā un uzsvēra, ka visi priekšlikumi izmaiņām valdības iesniegtajā budžeta projektā tiek skatīti atbildīgo komisiju sēdēs. Tās ir atklātas, un jebkura interešu grupa var piedalīties un argumentēt par vai pret piedāvātajām izmaiņām. Komisijas deputāti apstiprināja, ka budžeta veidošana Latvijā ir caurskatāma un atklāta - budžeta likumu paketes dokumenti ir publiski pieejami un tiek pietiekami skaidroti, politiskās debates ir publiskas, un procesam rūpīgi līdz seko plašsaziņas līdzekļi. Deputāti skaidroja, ka Saeimā budžeta projekts parasti piedzīvo salīdzinoši nelielas izmaiņas, jo lielākais darbs notiek valdības un ministriju līmenī. Taču Saeima visu gadu rūpīgi seko fiskālajai situācijai un aktīvi sadarbojas ar par budžeta veidošanu atbildīgo Finanšu ministriju (FM). Pēdējā tikšanās reizē šī gada aprīlī FM ziņoja par budžeta izpildi 2008.gada pirmajā ceturksnī, informēja Saeimas priekšsēdētāja biedre, komisijas sekretāre Karina Pētersone.Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu, kā arī bezdeficīta budžeta veidošanas problēmas.  

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze otrdien, 6.maijā, tikās ar Luksemburgas Lielhercogistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ronaldu Dofingu (Ronald Dofing), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē, sākot pildīt darba pienākumus Latvijā.Puses tikšanās laikā pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Lisabonas līguma ratifikāciju un abu valstu ekonomiskās sadarbības perspektīvām.„Latvija un Luksemburga ir ieinteresētas turpināt līdzšinējo veiksmīgo parlamentāro sadarbību, īpaši ņemot vērā pieaugošo nacionālo parlamentu lomu Eiropas Savienības likumdošanas procesā pēc Lisabonas līguma ratificēšanas,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze. Viņš informēja, ka Latvijas parlaments plāno lemt par Lisabonas līguma ratifikāciju 2.lasījumā jau šīs nedēļas Saeimas plenārsēdē.Tāpat Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze sarunas gaitā uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta attīstīt un pilnveidot ekonomiskās attiecības ar Luksemburgu: „Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā vērojams savstarpējās tirdzniecības apgrozījuma pieaugums un mēs esam ieinteresēti tālākā Luksemburgas investīciju piesaistē”. Viņš aicināja Luksemburgas uzņēmējus izmantot Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības un mūsu uzņēmēju kā sadarbības partneru pieredzi sadarbībā ar Krievijas un NVS valstīm.Puses vienojās, ka savstarpēja sadarbība aktuālu Eiropas Savienības jautājumu risināšanā mazām valstīm ir ļoti nozīmīga. Atzinīgi tika novērtēta Baltijas Asamblejas un Beniluksa valstu parlamentu sadarbība, minot šī gada aprīlī Latvijā kopīgi organizēto konferenci „Cīņa pret cilvēku tirdzniecību”. R.Dofings izteica ielūgumu Saeimas priekšsēdētājam un delegācijai oficiālā vizītē apmeklēt Luksemburgu.

Trešdien, 30.aprīlī, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un deputāti tikās ar Ziemeļreinas - Vestfālenes Landtāga Vācijas - Baltijas parlamentu sadarbības grupas delegāciju.Deputātu grupas priekšsēdētāja pateicās par palīdzību, ko sadarbības projektu ietvaros mūsu valstij ir sniedzis Ziemeļreinas - Vestfālenes parlaments.Tikšanās dalībnieki pārrunāja situāciju izglītības un kultūras jomā. Atbildot uz jautājumiem par lauksaimniecības attīstību Latvijā, deputāts Staņislavs Škesters (ZZS) pastāstīja par šobrīd notiekošajām diskusijām par teritoriālās reformas gaitu un pašvaldību apvienošanās principiem. Puses pārrunāja arī Eiropas Savienības piešķirtās subsīdijas lauksaimniecības attīstībai. 

Trešdien, 30.aprīlī, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Ķīnas parlamentu priekšsēdētāja Ērika Zommere un Saeimas frakciju pārstāvji tikās ar Ķīnas komunistiskās partijas Centrālās komitejas Starptautiskā departamenta delegāciju.Deputātu grupas sadarbībai ar Ķīnas parlamentu priekšsēdētāja atzina, ka starp Latviju un Ķīnu ir ilga un sekmīga sadarbība ne tikai parlamentārajā līmenī, bet arī starp abu valstu valdībām un reģioniem. Arī nākošnedēļ plānotā Saeimas deputāšu vizīte Ķīnā apliecina abu valstu parlamentu sekmīgo sadarbību, minēja E.Zommere. Ķīnas delegācijas vadītājs Li Mings (Li Ming) uzsvēra, ka viņa valsts pievērš lielu uzmanību Latvijas un Ķīnas attiecību pilnveidošanai, un abu valstu pārstāvju biežās un sekmīgās tikšanās ir labs pamats turpmākajai sadarbībai. Puses bija vienisprātis, ka lielāka uzmanība jāpievērš sadarbībai ekonomikas jomā, jo, lai gan tā pakāpeniski palielinās, joprojām ir daudz neizmantotu iespēju. Turklāt to sekmētu tiešā avioreisa Rīga - Pekina izveidošana, par ko ir uzsāktas sarunas.Runājot par situāciju Tibetā, Ē.Zommere pastāstīja par mūsu parlamentā notikušajām diskusijām. „Visus konfliktus jebkurā pasaules valstī, arī Ķīnā, iespējams risināt konstruktīvi un saprātīga dialoga ietvaros. Turklāt ir jānošķir Olimpiskās spēles Pekinā no notikumiem Tibetā,” sacīja deputātu grupas priekšsēdētāja.Tikšanās dalībnieki pārrunāja gatavošanos XXIX vasaras olimpiskajām spēlēm Pekinā. Ķīnas delegācijas vadītājs minēja, ka viņa valsts vēlas noorganizēt Olimpiskās spēles augstā līmenī un paradīt pēdējā laikā Ķīnā notikušās izmaiņas.Savukārt tikšanās laikā ar Saeimas frakciju pārstāvjiem, tās dalībnieki atzinīgi novērtēja šāda veida sadarbības formu un apmainījās viedokļiem par savu partiju galvenajiem mērķiem - sekmīgu valsts attīstību un tautas labklājības nodrošināšanu.

Piektdien, 25.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Lietuvas Republikas parlamenta (Seima) priekšsēdētāju Česlovu Juršenu (Česlovas Juršėnas), kurš ieradies Latvijā oficiālā vizītē.

Piektdien, 24.aprīlī, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle un Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Eglītis un komisiju deputāti tikās ar Lietuvas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Česlovu Juršenu (Česlovas Juršėnas).Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja apliecināja abu valstu daudzpusīgās sadarbības nozīmi. „Mums ir viens liktenis, viena vēsture. Esam cieši saistīti vēsturiski un arī nākotnē, jo esam tuvākie sabiedrotie daudzās starptautiskajās organizācijās,” sacīja V.Paegle. Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks minēja, ka Baltijas valstu globālā konkurētspēja ir atkarīga no to spējas apvienot spēkus. Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs pauda gandarījumu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas panākto starptautisko stāvokli, kuru Baltijas valstis ir sasniegušas mērķtiecīgā darbā. Puses bija vienisprātis, ka nepieciešama vienota pieeja aktuālākajos reģionālās politikas un Eiropas Savienības (ES) jautājumos, piemēram, enerģētikas un kaimiņpolitikas jomā. Runājot par Lisabonas līgumu, V.Paegle uzsvēra, ka tā ieviešana dzīvē būs izaicinājums visiem ES dalībvalstu parlamentiem. Viņa norādīja uz savstarpējās komunikācijas nozīmi nākotnē, piemēram, situācijās, kad dalībvalstu pilsoņi izmantotu savas tiesības iesniegt priekšlikumus par izmaiņām normatīvajos aktos. Tika apspriesta iespēja Latvijas un Lietuvas parlamentos vienlaicīgi ratificēt Lisabonas līgumu. Savukārt deputāts Artis Pabriks norādīja, ka saskaņota un kvalitatīva kaimiņpolitika veicinātu Latvijas un Lietuvas valstu ietekmi mums tuvākajās valstīs un nostiprinātu mūsu valstu pozīcijas ES.Tikšanās dalībnieki aktualizēja nepieciešamību patstāvīgi pievērst uzmanību totalitārisma, rasisma un ksenofobijas nosodīšanai. Seima priekšsēdētājs Č.Juršens uzsvēra, ka šim jautājumam vienmēr jābūt dienas kārtībā, jo tikai tā var sasniegt rezultātus. Savukārt deputāte Sandra Kalniete rosināja Baltijas Asamblejas ietvaros izveidot īpašu programmu, kas skaidrotu Eiropas vēstures jautājumus un panāktu totalitārisma režīma nosodīšanu.Puses arī pārrunāja Latvijas - Lietuvas jūras robežlīguma ratifikāciju abu valstu parlamentos. J.Eglītis minēja divus iespējamos risinājumus - ņemot vērā Latvijas iekšpolitisko situāciju un Latvijas un Krievijas robežlīguma kontekstu, parakstīt pašreizējo robežlīguma projektu, vienlaicīgi panākot vienošanos par naftas lauku kopīgu izmantošanu, vai arī tomēr jāsāk sarunas par jūras robežu no jauna. Savukārt Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs pauda viedokli, ka jāpanāk abām pusēm izdevīgs risinājums un līguma ratifikācija nav jāatliek.

Piektdien, 25.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tiksies ar Lietuvas Republikas parlamenta (Seima) priekšsēdētāju Česlovu Juršenu (Česlovas Juršėnas), kurš 25. un 26. aprīlī uzturēsies oficiālā vizītē Latvijā. Tikšanās laikā plānots pārrunāt Latvijas un Lietuvas divpusējo attiecību jautājumus un reģionālo sadarbību, kā arī starptautiskās aktualitātes. Šī ir pirmā Lietuvas Seima priekšsēdētāja ārvalstu vizīte.Vizītes ietvaros Seima priekšsēdētājam plānota tikšanās ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani un ārlietu ministru Māri Riekstiņu, kā arī ar Saeimas Ārlietu komisijas un Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem. Č.Juršens piedalīsies arī Baltijas Asamblejas konferencē „Cīņa pret cilvēku tirdzniecību”.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze šodien, 23.aprīlī, tikās ar Azerbaidžānas Republikas ārlietu ministru Elmaru Mamadjarovu, kurš ieradies oficiālā vizītē Latvijas Republikā. Puses vienojās, ka abu valstu savstarpējās attiecības šobrīd raksturojamas kā konstruktīvas un abpusēji izdevīgas, ar lielu attīstības potenciālu.„Latvija ir ieinteresēta turpināt aktīvu sadarbību parlamentu līmenī, lai veicinātu abpusēji izdevīgas attiecības tādās nozīmīgās jomās kā, piemēram, investīciju piesaiste, tranzīta plūsmas piesaistīšana Latvijas ostām un energoresursu piegāde,” apliecināja G.Daudze.E.Mamadjarovs norādīja, ka Azerbaidžānai attiecības ar Baltijas valstīm ir ļoti svarīgas, ņemot vērā to vēsturisko pieredzi un veiksmīgo integrāciju Eiropas Savienībā (ES), īpašu uzsverot starpparlamentāro attiecību nozīmīgumu. Latvijas pieredze varētu būt noderīga Azerbaidžānas reformu procesā.Pārrunājot jautājumus, kas saistīti ar konfliktu noregulējumu Dienvidkaukāzā, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze uzvēra, ka visas problēmas ir jārisina pārrunu ceļā, meklējot kompromisus, lai maksimāli izvairītos no iespējamiem konfliktiem. Azerbaidžānas ārlietu ministrs arī atzinīgi novērtēja Latvijas un citu ES dalībvalstu nostāju šajā jautājumā.Tikšanās laikā E.Mamadjarovs atkārtoti nodeva Saeimas priekšsēdētājam Azerbaidžānas parlamenta priekšsēdētāja Oktaja Asadova ielūgumu uz Azerbaidžānas parlamenta 90 gadu svinībām šī gada jūnijā. Puses pārrunāja arī iespējamo parlamentāro sadarbību starptautiskajos un reģionālajos forumos un vienojās, ka sadarbība varētu tikt stiprināta arī Baltijas Asamblejas ietvaros. Ar Azerbaidžānas ārlietu ministru tikās arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) un Deputātu grupas sadarbībai ar Azerbaidžānas parlamentu priekšsēdētājs Oļegs Deņisovs.