Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze otrdien, 26.februārī, tiekoties ar Somijas parlamenta priekšsēdētāju Sauli Nīnisto (Sauli Niinistö) uzsvēra, ka jādomā par vienota elektroenerģētikas tīkla attīstību Baltijas jūras reģionā, lai energosistēmas būtu savienotas un papildinātu viena otru. Arī Somijas puse apliecināja, ka ir ieinteresēta sadarbības attīstībā, tādējādi nodrošinot Baltijas jūras valstu enerģētisko neatkarību.„Ignalinas atomelektrostaciju ir paredzēts slēgt 2010.gada sākumā, tādēļ mums jau šodien jāatrod piemērotākais risinājums energoresursu nodrošināšanai nākotnē, jo enerģētikas projektu īstenošanai nepieciešams ilgs laiks. Latvija ir apliecinājusi gatavību piedalīties jaunas atomelektrostacijas celtniecībā Lietuvā, bet sabiedrības attieksme šajā jautājumā ir neviennozīmīga, tādēļ mums ir ļoti svarīgi iepazīties ar šādu projektu drošības risinājumiem,” teica G.Daudze. Vakar apmeklējot Olkiluoto atomelektrostaciju Saeimas delegācija secināja, ka tās piemērs liecina par jaunu attīstības pakāpi atomenerģētikā, īpaši radioaktīvo atkritumu uzglabāšanas jomā. Tāpat abu parlamentu vadītāji diskutēja par nepieciešamību aktīvi strādāt pie atjaunojamo energoresursu izmantošanas. Runājot par Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politiku, Saeimas Tautsaimniecības komisijas Enerģētikas apakškomisijas deputāts Dzintars Zaķis pauda viedokli, ka šobrīd ES Latvijai piešķīrusi salīdzinoši mazu CO2  kvotu, kas apgrūtina ražošanas attīstību. Savukārt Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Somijas parlamentu priekšsēdētājs Jānis Eglītis aicināja vides jautājumus risināt, ciešāk sadarbojoties Baltijas Asamblejai un Ziemeļu Padomei. Tāpat tikšanās laikā abu valstu parlamentu pārstāvji pārrunāja sadarbības veicināšanas iespējas parlamentu līmenī, īpaši akcentējot Baltijas jūras vides jautājumus, enerģētiku un ES īstenoto kaimiņpolitiku. Latvijas puse informēja par mūsu interesi sadarboties ar Somiju kaimiņpolitikas projektu īstenošanā Ukrainā, Gruzijā un Moldovā.Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs informēja Somijas parlamenta priekšsēdētāju par šī gada augustā Jūrmalā (Latvijā) plānoto Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) parlamentu vadītāju tikšanos, kurā enerģētikas jautājumi varētu tikt iekļauti kā viens no galvenajiem dienas kārtības punktiem. Tāpat tika pārrunāti arī robežšķērsošanas jautājumi ar Krieviju, kas ir vienlīdz aktuāli gan Latvijai, gan Somijai. G.Daudze uzsvēra, ka šo jautājumu aktualizējis arī tiekoties ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu (Jose Manuel Barroso). Abas puses apliecināja gatavību sadarboties robežšķērsošanas jautājuma risināšanā.Tikšanās noslēgumā G.Daudze uzaicināja Somijas parlamenta priekšsēdētāju atbildes vizītē apmeklēt Latviju. Saeimas delegācija šodien kā goda viesi piedalījās arī Somijas parlamenta sēdē, kurā parlamenta deputāti ar aplausiem godināja Saeimas priekšsēdētāju G.Daudzi.Saeimas priekšsēdētājs vizītē SomijāPirmdien, 25.februārī, apmeklējot Olkiluoto atomelektrostaciju (AES) Somijā, Saeimas delegācija tikās ar enerģētikas kompānijas „Teollisuuden Voima Oy” (TVO) pirmo viceprezidenti Anneli Nikula.  Puses pārrunāja gan jautājumus, kas saistīti ar kopējo enerģētikas politiku Eiropas Savienībā, gan arī konkrētus projektus, piemēram, plānoto TVO Olkiluoto 3 kodolreaktora būvniecību Somijā. Tas būs 1600 MW trešās paaudzes Eiropas saspiestā ūdens reaktors, kura darbu plānots uzsākt laikā no 2010. līdz 2011.gadam. Kaimiņvalsts pārstāvji izrādīja interesi par plānotās elektrostacijas būvi Lietuvā un Latvijas dalību šajā projektā. „Lai izvairītos no elektroenerģijas deficīta nākotnē, Latvija ir paudusi atbalstu jaunās atomelektrostacijas celtniecībai Lietuvā. Tādēļ ar Somijas kolēģiem īpaši konsultējāmies par šāda veida elektroenerģijas nodrošināšanas priekšrocībām,” teica Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.Somu pieredze liecina, ka šāda projekta īstenošanā liela nozīme ir savlaicīgai un rūpīgai izpētei, kā arī informējošajam darbam, lai skaidrotu iedzīvotājiem atomelektrostacijas būvniecības un drošības jautājumus. Saeimas Tautsaimniecības komisijas Enerģētikas apakškomisijas pārstāvis Dzintars Zaķis interesējās par valsts un privātā sektora sadarbību, īstenojot Olkiluoto projektu. Saeimas delegācija viesojās Raumas pilsētā, ar kuras pārstāvjiem pārrunāja abām valstīm aktuālo pašvaldību reformas jautājumu. „Arī Somijā, līdzīgi kā Latvijā, notiek administratīvo teritoriju apvienošanas reforma. Tā ļaus pilnveidot iedzīvotājiem pieejamos pakalpojumus, kā arī ietaupīt administratīvos izdevumus, un vienlaikus lielāku finansējumu atvēlēt teritoriju attīstībai,” atzina G.Daudze.  Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētājs tikās arī ar Rīgas sadraudzības pilsētas Pori mēru. Sarunas laikā tika pārrunāta vairāk kā pirms 40 gadiem uzsāktā abu pilsētu sadarbība, kas bijusi īpaši veiksmīga un aktīva sociālajā un kultūras jomā. Informācijai: Saeimas priekšsēdētājs 25. un 26.februārī atrodas oficiālā vizītē Somijas Republikā. Šī ir pirmā Saeimas priekšsēdētāja oficiālā vizīte Ziemeļvalstīs pēc stāšanās amatā. Otrdien, 26.februārī, Gundars Daudze tiksies ar Somijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Sauli Nīnisto, (Sauli Niinistö), Somijas Republikas Ministru prezidentu Mati Vanhanenu (Matti Vanhanen), kā arī apmeklēs Latvijas Republikas vēstniecību Somijā. Vizītes laikā plānots apspriest divpusējo attiecību attīstību, īpaši parlamentārajā līmenī. Saeimas priekšsēdētāju vizītē pavada Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Somijas parlamentu priekšsēdētājs Jānis Eglītis, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Somijas parlamentu priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Orlovs un Saeimas Tautsaimniecības komisijas Enerģētikas apakškomisijas loceklis Dzintars Zaķis.

Pirmdien, 25.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze oficiālās vizītes Somijā laikā apmeklēs Olkiluoto atomelektrostaciju (AES) Raumā.Saeimas priekšsēdētājs norāda, ka jautājumi, kas saistīti ar elektrojaudas nodrošināšanu pēc 2010.gada, kad paredzēs slēgt Ignalinas AES, ir ļoti būtiski ne tikai nacionālā, bet arī visas Eiropas Savienības līmenī. Tādēļ svarīgi apzināt citu valstu pieredzi un plānus šajā jautājumā. Saeimas delegācija apmeklēs arī kodolatkritumu uzglabāšanas vietu.Saeimas priekšsēdētājs 25. un 26.februārī atrodas oficiālā vizītē Somijas Republikā. Šī ir pirmā Saeimas priekšsēdētāja oficiālā vizīte Ziemeļvalstīs pēc stāšanās amatā. Otrdien, 26.februārī, Gundars Daudze tiksies ar Somijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Sauli Nīnisto, (Sauli Niinistö) un Somijas Republikas Ministru prezidentu Mati Vanhanenu (Matti Vanhanen), kā arī apmeklēs Latvijas Republikas vēstniecību Somijā. Vizītes laikā plānots apspriest Latvijas un Somijas divpusējo attiecību attīstību, īpaši parlamentārajā līmenī. Saeimas priekšsēdētāju vizītē pavada Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Somijas parlamentu priekšsēdētājs Jānis Eglītis, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Somijas parlamentu priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Orlovs un Saeimas Tautsaimniecības komisijas Enerģētikas apakškomisijas loceklis Dzintars Zaķis.

Ceturtdien, 21.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Aleksandru Vešņakovu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka pēdējo gadu laikā Latvijas un Krievijas attiecības raksturojamas kā aktīvas, ar tendenci uz pragmatisku sadarbību. Puses bija vienisprātis, ka arī turpmāk abu valstu dialogs jābūvē uz pragmatiskiem un abpusēji izdevīgiem priekšnosacījumiem.G.Daudze īpaši atzīmēja abu valstu parlamentāro kontaktu nozīmīgumu. Puses pauda kopīgu viedokli, ka ir gatavas aktivizēt savstarpējo sadarbību starp parlamentu sadarbības grupām.Saeimas priekšsēdētājs sarunā aktualizēja jautājumu par nepieciešamību palielināt Latvijas-Krievijas robežšķērsošanas jaudu. Viņš norādīja, ka šo jautājumu pārrunājis arī ar Eiropas Komisijas prezidentu Žoze Manuelu Barrozu (Jose Manuel Barroso), jo Latvijas robeža vienlaikus ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Puses pārrunāja arī jautājumus par sadarbību enerģētikas sektorā, kā arī par Latvijas un Krievijas divpusējiem līgumiem.         Saeimas priekšsēdētājs tiekas ar Somijas vēstnieku Ceturtdien, 21.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Somijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Peku Vuoristo (Pekka Wuoristo). Saeimas priekšsēdētājs un Somijas vēstnieks pārrunāja abu valstu attiecības, uzsverot, ka starp tām ir izveidojušās ciešas saites un laba ekonomiskā sadarbība. P.Vuoristo atzīmēja, ka arī daudzus Latvijas un Somijas iedzīvotājus vieno neformālas draudzības saites. Lai arī abām valstīm nav kopīgas sauszemes robežas, mūs vieno Baltijas jūra un mēs tradicionāli esam ļoti labi kaimiņi, norādīja Somijas vēstnieks. Tikšanās laikā abas puses pārrunāja Saeimas priekšsēdētāja oficiālo vizīti Somijā, kas plānota no 24. līdz 26.februārim. G.Daudze teica, ka viņam kā Saeimas priekšsēdētājam šī būs pirmā vizīte Ziemeļvalstīs. Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka Latviju īpaši interesē, kā Somijas kolēģi risina enerģētikas problēmas. Vizītes laikā Latvijas delegācija apmeklēs Raumas pilsētas tuvumā esošo atomelektrostaciju, kas dos iespēju izvērtēt kodolenerģijas priekšrocības un trūkumus. Latvija patlaban aktīvi meklē jaunus enerģijas avotus, lai apmierinātu elektrības pieprasījumu arī pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas, norādīja G.Daudze. Somijas vēstnieks uzvēra, ka enerģētika ir komplekss jautājums, kas risināms ilgtermiņā un cieši skar ne tikai ekonomikas, bet arī politikas un vides aspektus. Viņš noradīja, ka Somijā gaidāmas plašas diskusijas jaunas hidroelektrostacijas būvniecību.Abas puses sprieda, ka enerģētikas jaudu palielināšana nav vienīgais risinājums, un valstīm jāiegulda daudz enerģijas un pūliņu, lai izglītotu sabiedrību un veicinātu elektrības taupīšanu.Tāpat abu valstu pārstāvji pārrunāja Lisabonas līguma ratifikācijas gaitu Latvijā un Somijā.

Ceturtdien, 21.februārī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāte Baiba Rivža piedalīsies augsta līmeņa seminārā par aktuālajām finanšu tirgus tendencēm un problēmām (Recent financial market trends and issues). Pasākumā plānots diskutēt par ASV mājokļu kredītu krīzes sekām, valstij piederošo investīciju fondu lomu, kā arī iespējamajiem risinājumiem, kā veicināt globālā finanšu tirgus stabilitāti.Semināru nacionālo parlamentu pārstāvjiem Parīzē (Francijā) organizē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze otrdien, 19.februārī, tiekoties ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tofiku Zulfugarovu (Tofiq Zulfugarov), apliecināja mūsu valsts gatavību turpināt aktīvu politisko dialogu parlamentu līmenī.„Latvija ir ieinteresēta turpināt aktīvu sadarbību parlamentu līmenī, lai veicinātu abpusēji izdevīgas attiecības tādās nozīmīgās jomās kā, piemēram, ekonomika un finanšu sektora attīstība,” uzsvēra G.Daudze, norādot, ka to apliecina arī aviokompānijas „airBaltic” nodrošinātā tiešā gaisa satiksme ar Azerbaidžānas galvaspilsētu. Savukārt, runājot par Latvijas atbalstu Azerbaidžānai reformu procesā, vēstnieks norādīja, ka Azerbaidžāna augsti novērtētu Saeimas pieredzes nodošanu likumdošanas un normatīvo aktu izstrādes jomā dažādās sfērās, piemēram, medicīnā.Puses apsprieda arī Eiropas Savienībā aktuālo jautājumu par nepieciešamību nodrošināt alternatīvus veidus un avotus energoresursu piegādei, kuros liela loma ir arī Azerbaidžānai kā energoresursu piegādātājai un tranzīta valstij.Tikšanās laikā T.Zulfugarovs nodeva Saeimas priekšsēdētājam Azerbaidžānas parlamenta priekšsēdētāja Oktaja Asadova ielūgumu apmeklēt Azerbaidžānas parlamenta 90 gadu svinības šī gada jūnijā.Informācijai:Saeimā darbojas deputātu grupa sadarbībai ar Azerbaidžānas parlamentu, kurā pārstāvēti 37 deputāti. Azerbaidžānas parlamentā ir izveidota Nacionālās Asamblejas Azerbaidžānas-Latvijas starpparlamentārā darba grupa.       Saeimas priekšsēdētājs tiekas ar Zviedrijas vēstnieku Otrdien, 19.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jēranu Hokansonu (Göran Håkansson). Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētājs un Zviedrijas vēstnieks galvenokārt sprieda par Lisabonas līguma ratifikācijas gaitu Latvijā un Zviedrijā un uzsvēra paplašinātās iespējas, ko līgums paredz dalībvalstu parlamentiem. Abas puses uzsvēra, ka tieši parlaments ir politisko debašu centrs. Tostarp G.Daudze pastāstīja par plānotajām izmaiņām Saeimas kārtības rullī, kas valdības vadītājam un ministriem paredzēs pienākumu parlamentā ziņot par valdības iecerēm un padarītajiem darbiem. Tāpat abas puses pārrunāja Saeimas priekšsēdētāja plānoto vizīti Zviedrijā šī gada 4. un 5.martā. Sarunā abu valstu pārstāvji pieskārās arī veselības aprūpes un sociālās drošības jautājumiem.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze piektdien, 15.februārī, tiekoties ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu (José Manuel Barroso), apliecināja, ka Saeima ir gatava sākt darbu pie Lisabonas līguma ratifikācijas, tiklīdz tas tiks saņemts no valdības.„Saeima ir gatava strādāt, lai īstenotu savu plānu un ratificētu Lisabonas līgumu šī gada pirmajā pusē,” uzsvēra G.Daudze. EK prezidents pauda cerību, ka līguma ratifikācija Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs notiks veiksmīgi un līgums varētu stāties spēkā 2009.gada 1.janvārī. Puses pārrunāja sadarbību, informējot par Lisabonas līguma ietekmi un sniegtajām iespējām, kas paredz lielākas pilnvaras nacionālajiem parlamentiem ietekmēt ES likumdošanu.Saeimas priekšsēdētājs sarunā aktualizēja arī jautājumu par nepieciešamību palielināt Latvijas-Krievijas robežšķērsošanas jaudu, norādot, ka Latvijas ārējā robeža vienlaikus ir arī ES ārējā robeža. Savukārt Ž.M.Barrozu informēja par EK iniciatīvām šī jautājuma risināšanā.Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle (TP) izteica atzinību par Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanu un informēja EK prezidentu par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai, Moldovai un Gruzijai. Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) aktualizēja jautājumu par Eiropas Padomes un EK aktivitātēm un plānotajām diskusijām par totalitārisma režīma radīto seku apzināšanu.Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze tikās ar ASV vēstnieku Č.V.LarsonuSaeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze piektdien, 15.februārī, tikās ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čārlzu Viljamu Larsonu (Charles William Larson), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē, sākot pildīt darba pienākumus Latvijā.Saeimas priekšsēdētājs tikšanās laikā uzsvēra, ka ASV ir ilggadējs Latvijas stratēģiskais partneris un sabiedrotais, ko apliecina 85 gadu ilgās diplomātiskās attiecības. „Latvija augstu novērtē to, ka Amerikas Savienotās Valstis nekad nav atzinušas Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā. Šis atbalsts Latvijai bija ļoti nozīmīgs arī atgūstot neatkarību un starptautisko atzīšanu,” teica G.Daudze.Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja ASV atbalstu, Latvijai kļūstot par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Savukārt vēstnieks pateicās Latvijai par atbalstu un līdzdalību, veicinot drošību, stabilitāti un attīstību Afganistānā. Viņš uzsvēra, ka ASV augsti vērtē Latvijas ieguldījumu cīņā pret terorismu.Puses pārrunāja sadarbību starp Latvijas Republikas Saeimu un ASV Kongresu, kā arī apsprieda nepieciešamību aktivizēt abpusējās parlamentārās vizītes.G.Daudze sarunas laikā uzsvēra, ka viena no mūsu valsts prioritātēm divpusējās attiecībās ir bezvīzu režīma ieviešana starp ASV un Latviju. Mūsu valsts centienus apliecina daudzie pasākumi, kurus mēs jau esam veikuši, lai padarītu robežšķērsošanu maksimāli drošu, piemēram, jaunā parauga pasu ieviešana.Saeimas priekšsēdētājs tikšanās laikā izteica līdzjūtību Amerikas tautai saistībā ar traģiskajiem notikumiem Ziemeļilinoisas universitātē.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone trešdien, 13.februārī, tiekoties ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Frančesko Pučo (Francesco Puccio), atzina, ka attiecības starp abām valstīm ir stabilas un dinamiskas. Saeimas priekšsēdētāja biedre uzsvēra parlamentāro sakaru nozīmi. „Sekosim gaidāmajām parlamenta vēlēšanām Itālijā, lai turpinātu starpparlamentāro sadarbību,” sacīja K.Pētersone.Priekšsēdētāja biedre minēja, ka mūsu valstī par Itāliju ir potenciāli liela interese un abu valstu sadarbībai ir plašas nākotnes perspektīvas. Savukārt vēstnieks apliecināja savas valsts uzņēmēju interesi par Latviju gan kā Baltijas reģiona valsti, gan kā Skandināvijas un Krievijas kaimiņvalsti. Viņš arī informēja, ka viens no viņa darba uzdevumiem vēstnieka amatā ir atbalstīt Itālijas uzņēmējus, attīstot savu darbību Latvijā. K.Pētersone un F.Pučo atzina, ka abām valstīm svarīgi attīstīt sadarbību ekonomikas, tirdzniecības un tūrisma jomā.Tika pārspriesta arī iespēja paātrināt Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas novēršanu ratifikāciju Itālijas parlamentā.Puses arī pieskārās Eiropas Savienības (ES) aktualitātēm, tostarp Lisabonas līguma ratifikācijai savu valstu parlamentos un tā ietekmei uz ES kopīgo nākotni.Vineta Muižniece tiekas ar Itālijas vēstnieku Frančesko PučoTrešdien, 13.februārī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece tikās ar Itālijas Republikas ārkārtējo pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Frančesko Pučo (Francesco Puccio), lai pārrunātu abu valstu divpusējās sadarbības aktualitātes un attīstības jautājumus.„Latvijai un Itālijai ļoti svarīgi arī nākotnē veicināt parlamentāro sadarbību, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka šāda dialoga forma ir bijusi ļoti rezultatīva, nozīmīgu mērķu sasniegšanā. Arī šobrīd abām valstīm ir daudz jautājumu, kuru risināšanā mēs vēlētos vienotu Eiropas Savienības nostāju, piemēram, enerģētikas politika un Lisabonas līguma ratifikācijas aktualitāte,” uzsvēra V.Muižniece.Saeimas priekšsēdētāja biedre informēja vēstnieku, ka Latvija ir plānojusi ratificēt Lisabonas līgumu šī gada pavasarī, un abas puses vienojās, ka šī līguma ratifikācijai ir liela nozīme Eiropas Savienības kopējā attīstībā.V.Muižniece pauda cerību, ka F.Pučo arī no savas puses aktīvi turpinās atbalstīt veiksmīgi uzsākto sadarbību tūrisma jomā. Puses bija vienisprāt, ka Latvijas pievienošanās Šengenas līguma zonai ir pozitīvs solis līdzšinējās sadarbības veiksmīgai attīstībai arī nākotnē. „Latvijai tāpat kā citām Eiropas valstīm viens no lielākajiem izaicinājumiem globalizācijas periodā ir dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana,” stāsta V.Muižniece, paužot cerību, ka aizvien vairāk itāliešu iepazīs mūsu nācijas kultūras tradīcijas, piemēram, Dziesmu svētkus. Tikšanās laikā puses pārrunāja arī abu valstu iekšpolitisko situāciju un dalījās pieredzē par Eiropas Savienības līmenī aktuālu jautājumu risināšanu nacionālajos parlamentos.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze otrdien, 12.februārī, Briselē tikās ar Latviju pārstāvošajiem deputātiem Eiropas Parlamentā (EP) un pārrunāja iespējas pilnveidot Saeimas sadarbību ar Eiropas Savienības (ES) institūcijām.        „Mūsu deputātiem ir liela loma ne tikai ietekmējot Eiropas Savienības politiku kopumā, bet arī aizstāvot Latvijas intereses. Ņemot vērā, ka Latvija ir salīdzinoši maza valsts, katra eiroparlamentārieša darbs un paustā pozīcija ir īpaši svarīga,” skaidro Gundars Daudze, norādot, ka Latvijai ir aktīvi jāsadarbojas ar mūsu pārstāvjiem EP.        Uz tikšanos ar Saeimas priekšsēdētāju bija ieradušies Roberts Zīle, Rihards Pīks, Valdis Dombrovskis, Inese Vaidere un Ģirts Valdis Kristovskis.         Tikšanās laikā Gundars Daudze norādīja, ka šī ir viņa trešā ārvalstu vizīte pēc oficiālajām vizītēm Lietuvā un Igaunijā.         Saeimas priekšsēdētājs tikās arī ar EP viceprezidenti Martini Rūri (Martine Roure). Puses apsprieda jautājumus, kas saistīti ar Lisabonas līguma ratifikāciju, kā arī pārrunāja iespējas uzlabot EP un nacionālo parlamentu sadarbību, kurai pēc līguma stāšanās spēkā jākļūst vēl aktīvākai. Saeimas priekšsēdētājs un EP viceprezidente vienojās, ka lielāka nozīme šīs sadarbības veicināšanā ir jāpievērš sabiedrības informēšanai par ES likumdošanu un aktualitātēm.        Savukārt vizītes delegācijas pārstāve Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle informēja par komisijas darba aktualitātēm Latvijā, īpaši akcentējot aktīvo līdzdalību sadarbības projektos ar Moldovu, Gruziju un Ukrainu. Kā veiksmīgu piemēru Vaira Paegle minēja Saeimas ES Informācijas centra darbu, nododot savu pieredzi šīm valstīm.         Informācijai:Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze no 10. līdz 12.februārim atrodas darba vizītē Briselē. Vizītes laikā viņš tikās ar enerģētikas komisāru Andri Piebalgu un pārrunāja ES enerģētikas politikas attīstības aktualitātes.       Tāpat Saeimas priekšsēdētājs piedalījās Lisabonas stratēģijas jautājumu apspriešanā apvienotajā parlamentārajā sanāksmē, kā arī apmeklēja Latvijas Republikas jaunatvērto pastāvīgo pārstāvniecību Briselē un tikās ar mūsu valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku ES Normundu Popenu.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone otrdien, 12.februārī, tikšanās laikā ar Kotdivuāras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nanjo Filibēru Fanjidi (Gnagno Philibert Fagnidi) apliecināja, ka Latvija augstu novērtē Kotdivuāras vēlmi nozīmēt goda konsulu Latvijā, lai veicinātu abu valstu savstarpējo sadarbību.„Līdzšinējā sadarbība ar Āfrikas valstu partneriem ir viena no Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts ārpolitikas aktivitātēm. Domājot par abu...

Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās ir bijusi veiksmīga un jaunajām dalībvalstīm tā sniegusi daudzas iespējas, pirmdien, 11.februārī, tiekoties ar Eiropas Parlamenta Eiropas Liberāļu un demokrātu grupas prezidentu Greiemu Vatsonu (Graham Watson) uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.„Latvija ar katru dienu kļūst aizvien līdzvērtīgāks spēles partneris globālās politikas veidošanā,” sarunas laikā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja biedre. K.Pētersone atzinīgi novērtēja arī Eiropas struktūrfondu atbalstu Latvijai un citām jaunajām ES dalībvalstīm: „Kaut arī subsīdiju apjoms vecajām un jaunajām dalībvalstīm ir atšķirīgs, pirmajos trijos gados Eiropas struktūrfondu atbalsts lauksaimniecībai ir radījis jūtamu pacēlumu. Tagad atbalsts Latvijai jākoncentrē zinātņietilpīgā un eksportspējīgā uzņēmējdarbībā.” Arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš atzina, ka ES devusi jaunas iespējas ne tikai valstij kopumā, bet arī cilvēkiem individuāli. Viņš norādīja, ka iespēja strādāt citās ES valstīs ļauj daudziem jauniem cilvēkiem gūt lielisku pieredzi.Puses vienojās, ka jāturpina pilnveidot sadarbība ne tikai starp 27 valstu nacionālajiem parlamentiem, bet arī Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu vidū.Savukārt deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) savas tikšanās laikā ar G.Vatsonu runāja par vides aizsardzību un ekoloģiju, globālo sasilšanu, kā arī sabiedrības veselību un citiem jautājumiem. A.Brigmanis pieskārās svarīgākajiem lauksaimniecības politikas jautājumiem, tostarp lauksaimniecības subsīdijām un atšķirībām starp vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm. Savukārt G.Vatsons norādīja, ka Latvijai ir lieliskas iespējas organiskās lauksaimniecības attīstībai.       Saeimas komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Itālijas vēstniekuPirmdien, 11.februārī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC), tiekoties ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Frančesko Pučo (Francesco Puccio), apmainījās ar viedokļiem par iekšpolitisko situāciju savās valstīs. A.Bērziņš pastāstīja par notiekošajām izmaiņām mūsu valsts parlamenta un valdības darbā. Šobrīd ir uzsākts aktīvs dialogs ar sabiedrību, lai izskaidrotu un diskutētu par pieņemtajiem lēmumiem. Turklāt paredzētas arī regulāras Ministru prezidenta un ministru uzstāšanās un diskusijas Saeimā par svarīgākajiem valsts attīstības jautājumiem. „Mēs gribam pateikt tautai, ka esam atvērti un gribam runāt ar sabiedrību,” sacīja A.Bērziņš. Runājot par mūsu valsts ekonomisko attīstību, A.Bērziņš uzsvēra, ka valsts attīstās stabili un orientējas uz ekonomikas ilgtspējīgu attīstību.Savukārt F.Pučo informēja, ka ārkārtas parlamenta vēlēšanas Itālijā notiks aprīlī.Komisijas priekšsēdētājs augstu novērtēja Romāno Prodi kā bijušā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja sniegto atbalstu mūsu valstij pievienojoties Eiropas Savienībai. Tikšanās noslēgumā A.Bērziņš pastāstīja par savas vadītās komisijas darbu, kas tostarp ietver likumdošanas darbu, diskusijas par starptautiskajām aktualitātēm un konceptuāliem ārpolitikas dokumentiem, kā arī Ārlietu ministrijas ieteikto vēstnieku kandidatūru izvērtēšanu.