Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone otrdien, 12.februārī, tikšanās laikā ar Kotdivuāras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nanjo Filibēru Fanjidi (Gnagno Philibert Fagnidi) apliecināja, ka Latvija augstu novērtē Kotdivuāras vēlmi nozīmēt goda konsulu Latvijā, lai veicinātu abu valstu savstarpējo sadarbību.

„Līdzšinējā sadarbība ar Āfrikas valstu partneriem ir viena no Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts ārpolitikas aktivitātēm. Domājot par abu valstu ekonomisko sadarbību nākotnē, Latvija labprāt uzklausīs Kotdivuāras priekšlikumus par jomām, kurās būtu īstenojami abpusēji izdevīgi projekti, piemēram, tūrisma nozare,” uzskata Karina Pētersone. 

Saeimas priekšsēdētāja biedre sarunas laikā informēja Kotdivuāras vēstnieku par Latvijas ieceri paredzēt eksporta atbalsta programmas, lai aktivizētu eksporta veicināšanas pasākumus uz valstīm, ar kurām sadarbība līdz šim nav tik attīstīta. Karina Pētersone norādīja, ka Kotdivuārai nākotnē varētu būt interese par tādām Latvijas ražošanas jomām kā, piemēram, kokapstrāde vai mašīnbūve.

Tikšanās laikā Kotdivuāras Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks savas valsts prezidenta vārdā izteica pateicību Latvijai kā vienai no valstīm, kura savu draudzību pret Kotdivuāru apliecināja, sniedzot atbalstu miera iegūšanā un politiskās situācijas stabilizēšanā.

Saeimas komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Ukrainas vēstnieku

Latvijas un Ukrainas savstarpējās attiecības un sadarbību starptautiskajās organizācijas, konkrēti ANO, otrdien, 12.februārī, pārrunāja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) un Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Rauls Čilačava (Raul Chilachava).

Tikšanās laikā R.Čilačava raksturoja savas valsts iekšpolitisko stāvokli un pastāstīja par valdības un parlamenta darbu. Vēstnieks informēja arī par plānoto Ukrainas premjerministres Jūlijas Timošenko vizīti Latvijā šī gada pirmajā pusē.

Savukārt A.Bērziņš informēja, ka viņa vadītā komisija rītdienas sēdē skatīs jautājumu par 1932.-1933.gada lielo badu Ukrainā (Golodomoru), kuru iniciē Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs (TB/LNNK). Golodomora laikā aptuveni desmit miljoni ukraiņu tika nomērdēti mākslīgi izraisītā badā ar mērķi novājināt un iznīcināt ukraiņu zemniekus.


Preses dienests