Pirmdien, 29.oktobrī, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits tikās ar Moldovas Republikas Starpetnisko attiecību biroja ģenerāldirektori Olgu Gončarovu (Olga Goncarova). Sarunā piedalījās arī īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns.        Tikšanās sākumā komisijas priekšsēdētājs atskatījās uz Latvijas paveikto ceļā uz Eiropas Savienību (ES), saskaņojot nacionālo likumdošanu ar ES direktīvām, un pastāstīja par Tiesībsarga biroja izveidi.         J.Šmits un O.Gončarova pārrunāja arī abu valstu parlamentu radniecīgo komisiju likumdošanas darbu, kas ietver vispārējo cilvēktiesību ievērošanu un diskriminācijas novēršanu. Skarot aktuālo šajās jomās, tika norādīts, ka Moldovā sabiedrība cilvēktiesību pārkāpumus saskata tiesu sistēmā, dzimumu vienlīdzības neievērošanā darba tirgū un nacionālo minoritāšu tiesību aizskārumos. Savukārt J.Šmits norādīja, ka, lai gan Latvijas sabiedrībai pašlaik aktuāli ir sociāli ekonomiskie jautājumi, tomēr svarīgas ir izglītības ieguves vienlīdzīgas iespējas un taisnīgas un ātras tiesas spriešana.         Runājot par citādas seksuālās orientācijas publiskām izpausmēm, sarunas dalībnieki atzina, ka valstij ir jāaizsargā tradicionālas ģimenes vērtības. J.Šmits kā piemēru minēja Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto normu, ka laulība ir savienība starp sievieti un vīrieti.        Sarunas gaitā ministrs O.Kastēns pastāstīja par jaunā reliģijas lietu pārvaldības institucionālā modeļa izveidi, kas paredz sadalīt Reliģisko lietu pārvaldes funkcijas starp Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru, bet komisijas priekšsēdētājs - par valsts līgumisko attiecību nodibināšanu ar sešām tradicionālajām reliģiskajām konfesijām. Savukārt O.Gončarova pastāstīja, ka Moldovā ir reģistrētas 2500 dažādas reliģiskās organizācijas, kuras pārrauga Tieslietu ministrija, taču lielai daļai no tām ir sektantiska ievirze, kas ietekmē sabiedrību.              Tikšanās noslēgumā tika pārrunāts arī jautājums par brīva darbaspēka kustību un parakstīts nodomu protokols, kura mērķis ir attīstīt sadarbību starpetnisko attiecību, nacionālo minoritāšu sociālo garantiju un diasporas atbalsta jomā. Preses dienests

Trešdien, 24.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ferdinando Dzedzu (Ferdinando Zezza), kas bija ieradies atvadu vizītē.Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze sveica vēstnieku F.Dzedzu Saeimā, savukārt Itālijas vēstnieks pastāstīja, ka noslēdz savu vēstnieka darbu Latvijā.        Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Itāliju ir labas un draudzīgas, un apliecināja parlamentāro kontaktu aktīvo sadarbību, sevišķi parlamentu sadarbības grupu un starptautisko organizāciju ietvaros. Saeimas priekšsēdētājs uzaicināja Itālijas parlamentāriešus atbildes vizītē apmeklēt Latviju.         Saeimas priekšsēdētājs un Itālijas vēstnieks pārrunāja arī iekšpolitisko un ekonomisko situāciju mūsu valstī, tostarp pieskārās nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un jautājumam par iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā.        Noslēgumā G.Daudze pateicās Itālijas vēstniekam par personīgo ieguldījumu Latvijas un Itālijas attiecību veicināšanā un pasniedza piemiņas medaļu.

Otrdien, 23.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Panamas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Roko Ivanu Setku Sahelu (Roko Ivan Setka Sagel).        K.Pētersone sveica vēstnieku Saeimā un raksturoja Latvijas un Panamas attiecības kā draudzīgas un atvērtas sadarbībai. Panamas vēstnieks apliecināja savas valsts vēlmi pilnveidot sadarbību ar Latviju, tostarp veidot ciešākus parlamentāros sakarus. Puses bija vienisprātis, ka vēlams attīstīt abu valstu ekonomisko sadarbību, kam ir liels potenciāls finanšu sektora, tirdzniecības un tranzīta jomā. Savukārt K.Pētersone uzsvēra nepieciešamību noslēgt sadarbības līgumu starp abām valstīm ekonomikas un kultūras nozarē.         Tikšanās laikā K.Pētersone pastāstīja par iekšpolitisko situāciju mūsu valstī un akcentēja notiekošo darbu pie ekonomikas stabilizācijas programmas.

Trešdien, 17.oktobrī, frakcijas Jaunais laiks priekšsēdētājs Dzintars Zaķis tikās ar Izraēlas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Henu Ivri (Chen Ivri).Puses galvenokārt pārrunāja politisko situāciju mūsu valstī un pasaulē. Dz.Zaķis apliecināja, ka starp Latviju un Izraēlu pastāv intensīvs politiskais dialogs, savukārt Izraēlas vēstnieks H.Ivri atzina, ka veiksmīgi tiek veidotas abu valstu valdību un parlamentu sadarbība. H.Ivri norādīja, ka viņam kā vēstniekam ir svarīgi tikties ar visām Saeimā pārstāvētajām partijām.Tikšanās laikā tika minēta Izraēlas reliģijas lietu ministra Ichaka Koena (Yitzhak Cohen) nesenā vizīte Latvijā, kā arī pārrunāta mūsu valsts parlamenta delegācijas plānotā vizīte Izraēlā.

Otrdien, 16.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Taizemes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Julapongu Nonsričaju (Jullapong Nonsrichai), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.         Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Taizemi vērtējamas kā labas un konstruktīvas, tomēr to attīstības iespēju potenciāls vēl netiek izmantots pilnībā. Tika pausts kopīgs viedoklis, ka sadarbība tūrisma jomā veido daudz dziļākas zināšanas vienai valstij par otru.        Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze apliecināja, ka Latvija starptautisko organizāciju ietvaros ir ieinteresēta paplašināt sadarbību ar Āzijas reģiona valstīm, tostarp Taizemi, savukārt vēstnieks J.Nonsričaju atzina savas valsts vēlmi sadarboties ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latviju. G.Daudze pastāstīja, ka viens no perspektīvākajiem sadarbības virzieniem nākotnē ir Latvijas ostu izmantošana preču tranzītam no Āzijas reģiona valstīm caur Latviju uz Eiropu un Krieviju.         Tikšanās laikā tās dalībnieki pārrunāja iekšpolitisko situāciju savās valstīs.        Noslēgumā puses atzina, ka Latvijas un Taizemes sadarbības paplašināšanai vēl ir liels potenciāls.

Piektdien, 12.oktobrī, deputātu grupas sadarbībai ar Kanādas parlamentu priekšsēdētāja Vaira Paegle un priekšsēdētājas vietnieks Uldis Ivars Grava tikās ar Kanādas parlamentāriešu un uzņēmēju delegāciju.V.Paegle apliecināja Latvijas un Kanādas draudzīgās attiecības un pauda mūsu valsts interesi ieviest bezvīzu režīmu ar Kanādu. Kanādas parlamentāriešu un uzņēmēju delegācijas vadītājs Breds Trosts (Brad Trost) un delegācija locekļi pastāstīja, ka vizītes mērķis ir iepazīties ar notikušajām izmaiņām mūsu valstī pēc neatkarības atjaunošanas. Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams padziļināt politisko un ekonomisko sadarbību starp abām valstīm.        Tikšanās dalībnieki pārrunāja enerģētikas politiku un enerģijas drošības jautājumus un uzsvēra, ka lielāka uzmanība jāpievērš atjaunojamo energoresursu jomai, tai skaitā biogāzei, vēja un zemes ģeotermiskajai enerģijai.        V.Paegle informēja viesus par viņas vadītās Eiropas lietu komisijas darbu apstiprinot nacionālās pozīcijas, kā arī par sadarbību ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu Eiropas Savienības draudzīgas kaimiņpolitikas ietvaros.        Sarunas laikā tika novērtēts Kanādas vēstniecības aktīvais darbs kultūras jomā, kā arī skarts jautājums par Kanādā dzīvojošajiem latviešiem un viņu kultūras aktivitātēm.

Ceturtdien, 11.oktobrī, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dukšinskis un komisijas deputāti tikās ar Ogres rajona skolu direktoriem.Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par skolotāju, īpaši pirmskolu skolotāju, darba samaksu un esošo līdzekļu racionālu izmantošanu. Komisijas deputāti un Ogres rajona skolu direktori sprieda par skolu darba organizāciju, tostarp akreditāciju, juristu nepieciešamību rajonu izglītības pārvaldēs un iespējām nodrošināt izglītības iestādes ar nepieciešamo tehnisko personālu.        Diskutējot par skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu, J.Dukšinskis informēja par plānoto Latvijas un Šveices Konfederācijas finanšu atbalstu pašvaldībām jaunu autobusu iegādē.        Tika skarti arī jautājumi par iespēju nodrošināt brīvpusdienas sākumskolās un atbalstu “Skolas piena” programmai. Atbildot uz jautājumu par iespēju skolēnu ēdināšanai izmantot vietējo saimniecību produktus, deputāti pauda gatavību risināt šo jautājumu, lai atvieglotu normatīvās prasības.        Tikšanās noslēgumā deputāts Dzintars Ābiķis atzina, ka kopumā mūsu valsts izglītības sistēma ir laba, bet problēmas sagādā izglītības saturs un nekonkurētspējīgs skolotāju atalgojums.

Trešdien, 10.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Austrālijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Hovardu Kreigu Braunu (Howard Craig Brown), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze un Austrālijas vēstnieks H.K.Brauns pauda kopīgu viedokli, ka Latvijas un Austrālijas attiecības ir labas un draudzīgas, un izteica cerību, ka vēstnieka stāšanās jaunajā amatā un Latvijas pirmā vēstnieka Austrālijā Induļa Bērziņa akreditācija būs labs stimuls to padziļināšanai. Tostarp tika pārrunāta šī gada augustā notikusī bijušā Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša un Saeimas delegācijas vizīte Austrālijā.         G.Daudze atzina, ka Latvija augustu novērtē Austrālijas lēmumu uzņemt latviešus pēc Otrā Pasaules kara, un izteica gandarījumu, ka latviešu ieguldījums Austrālijas attīstībā ir pienācīgi novērtēts.        Puses apmainījās arī viedokļiem par iekšpolitisko un ekonomisko situāciju mūsu valstī, kā arī Latvijas un Krievijas attiecību attīstību un jautājumu par Eiropas kaimiņu politiku.Saeimas priekšsēdētājs tikās ar Čīles vēstnieku       Trešdien, 10.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Čīles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ovidu Harasiču (Ovid Harasich), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.        Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze atzina, ka Latvija ir ieinteresēta attiecību izvēršanā ar Čīli, par ko liecina arī Saeimā izveidotā deputātu grupa sadarbībai ar Čīles parlamentu. Savukārt Čīles vēstnieks apliecināja savas valsts pieaugušo interesi stiprināt savstarpējos kontaktus ar Latviju. Laba sadarbība ir izveidojusies starp Rīgu un Čīles galvaspilsētu Santjago. Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp abām valstīm vērtējamas kā labas un perspektīvas, īpaši ekonomiskajā, tūrisma un izglītības jomā.        G.Daudze akcentēja, ka Čīle bija to valstu starpā, kas nekad nav atzinusi Latvijas okupāciju, un piebilda, ka 2006.gadā tika atzīmēta 85.gadadiena kopš Čīle ir atzinusi Latvijas Republikas neatkarību.Ārlietu komisijas priekšsēdētājs tikās ar Austrālijas vēstnieku        Trešdien, 10.oktobrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš tikās ar Austrālijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Hovardu Kreigu Braunu (Howard Craig Brown).        Puses bija vienisprātis, ka Austrāliju un Latviju vieno kopīga izpratne par demokrātiskām vērtībām un drošību pasaulē, un pauda interesi attīstīt abu valstu sadarbību NATO ietvaros. Pārrunājot starptautisko situāciju pasaulē, A.Bērziņš un H.Brauns apmainījās ar informāciju par abu valstu dalību starptautiskajās miera uzturēšanas misijās Afganistānā un Irākā. A.Bērziņš pastāstīja, ka viena no mūsu valsts prioritātēm Eiropas Savienības draudzīgas kaimiņpolitkas ietvaros ir sniegt atbalstu demokrātisko vērtību ieviešanas gaitā Moldovai, Ukrainai un Gruzijai.        Abas puses pauda atbalstu sadarbības projektam par darba brīvdienu pavadīšanu Austrālijā, kas tās dalībniekiem dotu jaunu pieredzi un paplašinātu izglītības iespējas.         Tikšanās noslēgumā A.Bērziņš pastāstīja par neseno mūsu parlamenta delegācijas vizīti Austrālijā un Jaunzēlandē, pieminot lielo Austrālijā dzīvojošo latviešu skaitu.Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija tikās ar Zviedrijas bērnu aizsardzības organizācijas pētījuma koordinatori       Trešdien, 10.oktobrī, Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Dukšinskis un apakškomisijas locekle Inta Feldmane tikās ar Zviedrijas Karalistes bērnu aizsardzības organizācijas pētījuma koordinatori Agnetu Gunnarsoni.         Zviedrijas organizācija veic analītisku pētījumu vairākās Baltijas jūras reģiona valstīs - Lietuvā, Latvijā, Krievijā, Somijā, Dānijā un Zviedrijā - par bērnu fizisku sodīšanu un vienaudžu savstarpējo vardarbību. Pētījuma koordinatore A.Gunnarsone ieradusies Latvijā, lai iegūtu informāciju par aktualitātēm un galvenajām problēmām bērnu tiesību aizsardzības jomā, iepazītos ar Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas likumdošanas iniciatīvām un uzklausītu viedokļus par situāciju saistībā ar fizisko un emocionālo vardarbību pret bērniem.         Sarunas gaitā apakškomisijas priekšsēdētājs J.Dukšinskis atskatījās uz apakškomisijas izveidošanas nepieciešamību 1998.gadā un informēja par izveidotajām bērnu tiesību aizsardzības institūcijām Latvijā. Pieskaroties apakškomisijas darbam likumdošanas jomā, J.Dukšinskis pastāstīja par skatāmo jautājumu loku, sadarbību ar citām valsts institūcijām un priekšlikumu izstrādi grozījumiem normatīvajos aktos, kas saistīti ar bērnu tiesību aizskāruma dažādām izpausmēm.         J.Dukšinskis, atbildot uz Zviedrijas ekspertes interesi par galvenajām problēmām, akcentēja pašreizējās aktualitātes, tostarp, bērnu tiesību ievērošanu slēgta tipa iestādēs, drošību informācijas līdzekļu un interneta vidē, bērnu pazušanu, fizisko un emocionālo vardarbību pret bērniem ģimenē un dzimumnoziegumus pret nepilngadīgajiem. Savukārt apakškomisijas locekle I.Feldmane pastāstīja par atbildīgo valsts institūciju un nevalstisko organizāciju iesaistīšanos šo jautājumu risināšanā.           Tikšanās noslēgumā A.Gunnarsone pateicās apakškomisijas priekšsēdētājam par vispusīgo un noderīgo informāciju.Deputātu grupas tikās ar Čīles vēstnieku         Trešdien, 10.oktobrī, deputātu grupas sadarbībai ar Čīles parlamentu priekšsēdētāja vietnieks Valdis Ģīlis un grupas deputāti tikās ar Čīles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ovidu Harasiču (Ovid Harasich).        Deputātu grupas sadarbībai ar Čīles parlamentu priekšsēdētāja vietnieks V.Ģīlis sveica vēstnieku Latvijā un pauda pārliecību, ka šī tikšanās sekmēs abpusēju sadarbību. Čīles vēstnieks O.Harasičs pastāstīja, ka viņa uzdevums ir veicināt Latvijas atpazīstamu Čīlē un apliecināja, ka viņa valsts parlaments ir atvērts starptautisku attiecību veidošanā ar citu valstu parlamentiem, tostarp Latviju.         Pārrunājot iespēju attīstīt tirdzniecības sakarus starp abām valstīm, O.Harasičs informēja, ka tiek pētīta tirgus situācija. Vēstnieks arī atzina, ka Čīle ir ieinteresēta izmantot Latvijas kā tranzītvalsts pakalpojumus. Tika atzīmēts, ka veiksmīga abu valstu sadarbība varētu veidoties arī izglītības, sporta un kultūras jomā.          Tikšanās laikā tika runāts par iespējamo Čīles prezidenta vizīti Latvijā.Saeimas deputātes tikās ar Gruzijas nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem      Trešdien, 10.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone un deputātes Vaira Paegle, Anta Rugāte, Ilma Čepāne, Sandra Kalniete un Inguna Rībena tikās ar Gruzijas nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.        Ārlietu ministrijas atbalstītā attīstības sadarbības projekta “Pilsoniskā līdzdalība labākai pārvaldei” ietvaros tiek organizēta Gruzijas nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem studiju vizīte mūsu valstī. Vizītes sagatavošanas posmā Gruzijas pārstāvji izteica vēlēšanos tikties ar sievietēm politiķēm, lai uzzinātu, kā Latvijā tiek risināti jautājumi par sieviešu karjeras iespējām un dzimumu līdztiesību politikā.        Saeimas deputātes dalījās savā politiskajā pieredzē, pārrunāja jautājumus par izaugsmi profesionālā jomā un pauda viedokli par Latvijas sabiedrības attieksmi pret sieviešu iniciatīvu karjeras veidošanā un izaugsmi sabiedriskajā dzīvē, tostarp politikā.        Puses pārrunāja arī jautājumu par likumdošanu cilvēktiesību un sociālās līdztiesības jomā un nevalstisko organizāciju lomu politiskajos procesos Latvijā.

Otrdien, 9.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Grieķijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Hrisanti Panajotopulu (Chryssanthie Panagiotopoulou), kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.        Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze sveica Grieķijas vēstnieci jaunajā amatā, kā arī nodeva apsveikuma vēstuli jaunievēlētajam Grieķijas parlamenta prezidentam Dimitram Siufam.        Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Grieķiju ir labas, un apliecināja parlamentāro kontaktu svarīgo lomu, minot šī gada aprīlī notikušo Saeimas deputātu vizīti Grieķijā. G.Daudze aicināja Grieķijas deputātus apmeklēt Latviju atbildes vizītē.        Saeimas priekšsēdētājs un Grieķijas vēstniece pārrunāja abu valstu nacionālo parlamentu aktualitātes un ikdienas darbu. Puses pauda kopīgu viedokli, ka būtisks ikdienas darba caurskatāmības un izpratnes nosacījums par parlamentā notiekošajiem procesiem ir sabiedrības informēšana.        G.Daudze un vēstniece pārrunāja arī iekšpolitisko situāciju Grieķijā, tostarp nesenos ugunsgrēku nodarītos postījumus un esošo situāciju pēc to likvidācijas. Saeimas priekšsēdētājs pauda Latvijas gatavību dalīties pieredzē Grieķijai katastrofu seku likvidācijā.        Sarunas noslēgumā puses izteica cerību par vēl aktīvāku sadarbību starp Latviju un Grieķiju.Izglītības, kultūras un zinātnes komisija tikās ar Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas delegāciju    Otrdien, 9.oktobrī, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš un komisijas deputāti tikās ar Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas delegāciju.        Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas delegācijas vadītāja Helga Trupele (Helga Trupel) pastāstīja, ka delegācijas mērķis ir iepazīties ar pašreizējo situāciju Latvijā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs J.Strazdiņš informēja par aktualitātēm Latvijā un politisko spēku sadalījumu 9.Saeimā. Viņš viesiem pastāstīja par mūsu valstī notikušajām pārmaiņām kopš neatkarības atjaunošanas un pauda gandarījumu, ka Latvija šobrīd ir pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO dalībniece. Runājot par Latvijas ekonomisko attīstību, J.Strazdiņš uzsvēra iekšzemes kopprodukta straujo pieaugumu, kā arī valdības izstrādāto plānu inflācijas apkarošanai. Latvijai ir svarīgi saglabāt līdzšinējo attīstības tempu, tostarp palielināt konkurētspēju un veicināt izglītības, zinātnes, enerģētikas un informātikas jomas attīstību.        J.Strazdiņš informēja par Saeimā izveidoto apakškomisiju, kas seko Nacionālā attīstības plāna ieviešanas gaitai. Tas ir ilgtermiņa projekts, kas paredz pakāpenisku iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar iespējām iegūt konkurētspējīgu izglītību lauku reģionos, latviešu valodas pozīciju nostiprināšanu un krievu valodas statusu Latvijā. Viesi pauda interesi par sieviešu lomu politikā un zinātnē, kā arī par mazākumtautību iespējām paust savu viedokli.

Pirmdien, 8.oktobrī, deputātu grupas sadarbībai ar Taivānas parlamentu priekšsēdētāja Ingrīda Circene un grupas deputāti tikās ar Taipejas misijas Latvijā vadītāju Deividu Vongu (David Wang), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.Tikšanās laikā tika pārrunāta līdzšinēja Taipejas misijas palīdzība medicīnas, izglītības un kultūras jomā, kā arī pieminēts turpmākais atbalsts, tostarp zinātnei un rūpniecības attīstībai. Puses pārrunāja arī perspektīvo misijas līdzdalību starptautisko konferenču organizēšanā. I.Circene uzsvēra Taipejas misijas sniegto palīdzību sociālās aprūpes centra “Reģi” ugunsgrēkā cietušajiem un atzīmēja veiksmīgo sadarbību ar pašvaldībām, kuras ietvaros mazajās skolās ir ierīkotas datorklases, kā arī sniegts atbalsts Rēzeknes pilsētas veselības centram.