Piektdien, 14.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Senāta priekšsēdētāju Pršemislu Sobotku (Přemysl Sobotka) un viņa vadīto delegāciju.Saeimas priekšsēdētāja biedre V.Muižniece savā uzrunā sveica Čehijas parlamenta Senāta priekšsēdētāju P.Sobotku Saeimā, un atzina, ka attiecības starp Latviju un Čehiju vērtējamas kā ļoti labas un draudzīgas. Viņa apliecināja parlamentāro kontaktu svarīgo lomu, īpaši komisiju un deputātu sadarbības grupu līmenī. Savukārt abu valstu sadarbība Eiropas Savienības (ES) un NATO ietvaros paver jaunas iespējas kontaktu paplašināšanai, uzsvēra V.Muižniece.V.Muižniece pastāstīja par triju Baltijas valstu kopīgo darbu Baltijas Asamblejas ietvaros, un uzsvēra, ka savstarpēji nozīmīgos jautājumos Baltijas valstis ir ieinteresētas veidot ciešāku sadarbību arī ar Višegradas valstīm. Savukārt Senāta priekšsēdētājs P.Sobotka pastāstīja par pašreizējo iekšpolitisko situāciju Čehijā un aktuālāko savas valsts ārpolitikā.Sarunā piedalījās arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Viņš informēja par Latvijas un Krievijas attiecību attīstību un politiskā dialoga pieauguma tendencēm, tostarp Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas gaitu Saeimā.Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī ES aktualitātes, tostarp Reformu līguma projektu, enerģētikas politiku un Eiropas kaimiņu politiku. Puses pieskārās arī jautājumam, kas saistīts ar iespējamo ASV pretraķešu sistēmas elementu - radaru bāzes - izvietošanu Čehijas teritorijā, kas iekļautos NATO nākotnes aizsardzības sistēmas struktūrā. 

Trešdien, 12.septembrī, Saeimas Nacionālā plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis un apakškomisijas deputāti tikās ar Somijas Republikas parlamenta Nākotnes komisijas priekšsēdētāju Marju Tiuru un viņas vadīto delegāciju.Apakškomisijas priekšsēdētājs M.Kučinskis iepazīstināja Somijas delegāciju ar Saeimas darbu, kā arī ar ilgtermiņa konceptuālo dokumentu “Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”. Viņš uzsvēra, ka liels darbs tiek ieguldīts dažādos valsts institūciju līmeņos, lai īstenotu Nacionālo attīstības plānu un nodrošinātu koordinētu un mērķtiecīgu virzību labklājības un augstas dzīves kvalitātes īstenošanai.Somijas delegācijas vadītāja M.Tiura pastāstīja par Somijas parlamenta Nākotnes komisijā skatītākajām tēmām, kurām jāpievērš īpaša uzmanība arī turpmāk. Nākotnes komisija izskata nākotnes attīstības faktorus un modeļus, kā arī izvērtē tehnoloģijas un to ietekmi uz sabiedrību. Komisijai ir tiesības un pienākums izteikt savu redzējumu par nākotnes attīstību un savu pilnvaru termiņa ietvaros tā izskata tādas tēmas, kā Somijas attīstība caur izglītību - metropoliju un jaunas vispārējās izglītības izaicinājums; labklājības modeļa tabu un pārpratumi; meži un to izmantošana nākotnē, informēja M.Tiura.Parlamentārieši pārrunāja jautājumus, kā norisinās sadarbība starp parlamentārajām komisijām un valdību, par saikni ar zinātniekiem, un kā pasaules globalizācijas process ietekmēs katras valsts kultūru un identitāti.Viesi izteica gandarījumu par tikšanos, kā arī uzsvēra tālākas sadarbības nepieciešamību.

Tikšanās laikā Eiropas Savienības (ES) transporta komisārs Ž.Baro atzina, ka desmitiem kilometrus garās smago automašīnu rindas uz Latvijas un Krievijas robežas vērtējamas kā šokējošas, un norādīja, ka izveidojusies situācija nav izdevīga ne Latvijai, ne Krievijai un tā visdrīzākajā laikā jārisina. Ž.Baro apliecināja pilnīgu savu iesaistīšanos šī jautājuma risināšanā. Eiropas lietu komisijas deputāts Jānis Strazdiņš informēja komisāru par redzēto nesenajā braucienā ar vieglo automašīnu uz Krieviju. “Rindas abās robežas pusēs ir milzīgas un kravas automašīnu šoferi sarunās teica, ka uz robežas pavada pat septiņas dienas”. J.Strazdiņš pauda viedokli, ka šīs problēmas risināšanā Latvijai ir nepieciešama Eiropas Komisijas palīdzība. Ž.Baro apliecināja, ka kopīgajā ES un Krievijas darba grupā Krievijas pusei iesniegtas konkrētas rekomendācijas kā vienkāršot robežkontroles procedūras. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle sarunas gaitā pauda gandarījumu, ka komisārs par šo Latvijai būtisko problēmu “runā tik skaidru valodu”. Viņa norādīja, ka Latvija kā ES dalībvalsts diemžēl joprojām nav pilnībā integrēta ES satiksmes sistēmā. “Mums ir laba gaisa satiksme, bet ļoti nepieciešami Via Baltica un Rail Baltica transporta koridori”. Arī Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Vents Armands Krauklis atzīmēja, ka transporta jautājumi Latvijas ekonomikai ir ļoti būtiski. “Tādēļ mēs ceram uz ES palīdzību šo jautājumu risināšanā, jo Latvijas problēmas ir arī visas ES problēmas”. Ž.Baro sēdes laikā deputātu uzmanību pievērsa arī joprojām augstajam autoavārijās bojāgājušo skaitam. “Diemžēl šodien Latvija ar 117 bojāgājušajiem uz miljonu iedzīvotāju joprojām ir zem vidējā ES līmeņa”. Tautsaimniecības komisijas deputāts Vitālijs Aizbalts komisāru informēja par valdības un Satiksmes ministrijas paveikto un norādīja, ka pēdējā laikā situācija būtiski uzlabojas. Tikšanās noslēgumā ES transporta komisārs pauda gandarījumu par Latvijas ieguldījumu ES transporta politikā, īpaši par gatavību iesaistīties apjomīgajā Eiropas Globālās navigācijas pavadoņu sistēmas GALILEO projektā. “Ļoti būtisks ir Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais izvietojums un Latvijai ir visas iespējas kļūt par nopietnu Eiropas loģistikas centru,” atzina Ž.Baro.  

13. un 14.septembrī oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Čehijas Republikas parlamenta Senāta priekšsēdētājs Pršemisls Sobotka (Přemysl Sobotka) un viņa vadītā delegācija.        Čehijas parlamenta Senāta priekšsēdētājam P.Sobotkam paredzēta tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi, Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem un Saeimas deputātu grupu sadarbībai ar Čehijas parlamentu.

Piektdien, 7.septembrī, deputātu grupas sadarbībai ar Šveices parlamentu priekšsēdētājas vietnieks Sergejs Dolgopolovs un deputāti tikās ar Šveices Konfederācijas kantonu (federālo zemju) kancleriem.Tikšanās gaitā tika runāts par abu valstu savstarpējās sadarbības iespējām un to attīstības potenciālu nākotnē.S.Dolgopolovs pastāstīja par ekonomisko un politisko situāciju mūsu valstī, parlamenta un valdības sadarbību un opozīcijas lomu svarīgu lēmumu pieņemšanā. Šveices Konfederācijas Federālā kanclere Annemarī Hūbere-Hoca (Annemarie Huber-Hotz) uzsvēra savas valsts demokrātijas senās tradīcijas un atzina, ka tas ir nozīmīgs pamats Šveices attīstībā. Kanclere pauda savu apbrīnu par Latvijas straujo ekonomisko izaugsmi un lielo iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Viņa arī informēja, ka oktobrī Šveicē ir gaidāmas vēlēšanas un šobrīd jau notiek aktīva priekšvēlēšanu cīņa. Grupas deputāts Vents Armands Krauklis (TP) uzsvēra divpusējo tikšanos lomu jaunu sadarbības formu veidošanā.Abas puses bija vienisprātis, ka jāveicina sadarbība abu valstu pašvaldību līmenī. S.Dolgopolovs piebilda, ka šobrīd Latvijā notiek administratīvi teritoriālā reforma, kas ir smags process, un atzina Šveices pieredzes lietderību. A.Hūbere-Hoca pastāstīja arī par Šveices parlamenta darbu un pašvaldību kompetences palielināšanos pēc veiktajām izmaiņām savas valsts konstitūcijā. Kā pastāstīja Šveices Konfederācijas kantonu kancleru konferences viceprezidents un Tičīnas (Tessin) kantona kanclers Džampjēro Džanella (Giampiero Gianella) viņa vadītajā kantonā pašvaldību skaits ir samazinājies un šis process turpinās, kā rezultātā kantonu veido spēcīgas un autonomas pašvaldības. Tika runāts arī par valsts un pašvaldību funkciju sadalījumu.Tikšanās laikā tika atzīts, ka būtiska būtu divpusēja sadarbība atjaunojamo energoresursu jomā, kā arī pieminēta kultūras, izglītības un tieslietu joma. Savukārt deputāte Solvita Āboltiņa (JL) atzina, ka Latvijai īpaši nozīmīga ir Šveices pieredze referendumu rīkošanā.

Piektdien, 31.augustā, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Ganas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Grantu Ohemengu Kessi (Grant Ohemeng Kesse), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone apsveica viesi ar Ganas Republikas neatkarības 50.gadadienu un novēlēja vēstniekam sekmes jaunajā amatā.Abas puses bija vienisprātis, ka jau 15 gadu ilgušās attiecības, kas līdz šim vairāk ir veidojušās starptautiskajā formātā, veiksmīgi varētu attīstīt abu valstu parlamentāriešu vizītes. K.Pētersone uzsvēra divpusējo sakaru un personisko kontaktu nozīmi savstarpējo attiecību veidošanā. Kā pastāstīja vēstnieks G.Kesse, plānots tuvākajā laikā iecelt arī Ganas goda konsulu Latvijā. Atbildot uz viesa interesi par Latvijas straujo ekonomisko attīstību, K.Pētersone sniedza īsu ieskatu aktuālākajos jautājumos atjaunotās neatkarības laikā Latvijā, tostarp pievienošanos Eiropas Savienībai un iedzīvotāju spēju adaptēties jaunajiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem. Viņa pievērsa uzmanību valdības un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātajai programmai inflācijas apkarošanai un sasniegtajiem rezultātiem.Sarunas laikā tika atzīmēts, ka veiksmīga abu valstu sadarbība varētu veidoties ekonomikas, tirdzniecības un tūrisma jomā.Tikšanās dalībnieki pieminēja arī iepriekšējo ANO ģenerālsekretāru Kofi Ananu, kas ir Ganas Republikas pilsonis un šobrīd turpina politiskās aktivitātes citās starptautiskās organizācijās.

Ceturtdien, 30.augustā, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Izraēlas reliģijas lietu ministru Ichaku Koenu (Yitzhak Cohen).Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone sveica viesi Saeimā un pauda prieku par Izraēlas reliģijas lietu ministra I.Koena interesi par Latviju, savukārt I.Koens uzsvēra abu valstu labās attiecības un to attīstības potenciālu. I.Koens pastāstīja par viņa vadītās ministrijas uzdevumiem un sadarbību ar Knesetu, kā arī pauda Reliģijas lietu ministrijas vēlmi nodibināt ciešākus sakarus ar Latviju. Ministrs izteica lūgumu aktivizēt palīdzību ebreju īpašumu atgūšanā, uzsverot, ka tas apliecinātu abu valstu draudzīgās attiecības. Abas puses bija vienisprātis, ka tas būtu simbolisks labas gribas solis, un K.Pētersone pauda cerību, ka restitūcijas jautājumā tiks sasniegts pozitīvs risinājums. Sarunas laikā puses pārrunāja arī antisemītisma problēmu.        K.Pētersone informēja, ka Saeima pavasara sesijā ir pieņēmusi likumus “Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome”” un “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums”. Viņa pievērsa uzmanību īstenotajai integrācijas programmai un piebilda, ka tiek darīts viss, lai daudzās etniskās grupas Latvijā justos kā mājās, kā arī uzsvēra, ka integrācijas procesiem parlamentā tiek pievērsta liela uzmanība.         Tikšanās laikā puses pieskārās Latvijas valsts ekonomiskās izaugsmes potenciālam, enerģētikas problēmām un to alternatīvajiem risinājumiem, attīstot bioenerģētikas ražošanu, kā arī Latvijas un Krievijas attiecībām.        K.Pētersone pateicās par Izraēlas ārlietu ministres Cipi Livni (Tzipi Livni) personisko uzaicinājumu apmeklēt konferenci “Sieviešu vadība ilgtspējīgai attīstībai”, kas notiks novembrī Izraēlā, un piebilda, ka Izraēlai un ebreju kopienai Latvijā ir daudz draugu.

Otrdien, 28.augustā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis kopā ar Šlēsvigas-Holšteinas Landtāga prezidentu Martinu Kajenburgu (Martin Kayenburg) Berlīnē notiekošās Baltijas jūras valstu parlamentārās konferences ietvaros vadīja konferences noslēguma sesiju, kas bija veltīta integrētai jūras politikai Baltijas jūras reģionā.        Sesijas laikā Eitrofikācijas darba grupa prezentēja ziņojumu, kurā ietvertas rekomendācijas nacionālajām valdībām un reģionālajām organizācijām, aicinot tās veikt konkrētus pasākumus, lai Baltijas jūrā mazinātu eitrofikāciju. Darba grupa arī izteica aicinājumu strādāt tālāk, lai šis jautājums nezaudētu savu aktualitāti politiskajā dienas kārtībā.         Saeimas priekšsēdētājs pauda gandarījumu par darba grupas paveikto un pateicās darba grupas vadītājam, Norvēģijas parlamenta pārstāvim Asmundam Kristofersenam (Asmund Kristoffersen). I.Emsis šajā darba grupā pildīja vadītāja vietnieka pienākumus.        Sesijā uzstājās arī Vācijas federālais vides ministrs, Eiropas Komisijas padomnieks vides jautājumos, HELCOM priekšsēdētājs un citi jomas eksperti.        Noslēdzoties 16.Baltijas jūras valstu parlamentārajai konferencei, šodien pieņemta arī konferences rezolūcija. Tajā izvērtēti un aktualizēti jautājumi par situāciju enerģētikā, klimata izmaiņās, darba tirgus un sociālās labklājības jomā, kā arī integrētās jūras politikas veidošanā Eiropas Savienības ietvaros.        Parlamentu pārstāvji vienojušies, ka 17.Baltijas jūras valstu parlamentārā konference tiks organizēta Zviedrijā.        Konferencē piedalījās Baltijas reģiona valstu nacionālo parlamentu, reģionālo parlamentu, Eiropas Savienības institūciju, Ziemeļu Padomes un Baltijas Asamblejas pārstāvji. No Saeimas Berlīnes konferencē bez I.Emša piedalījās arī Baltijas Asamblejas prezidente Ērika Zommere un Baltijas Asamblejas vadītājas vietnieks Jānis Reirs.

Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis Upsalā, Zviedrijā, Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē aktīvi iestājās par sadarbības attīstīšanu un saņēma apliecinājumu, ka nākamgad prezidējošā konferences valsts būs Latvija.         I.Emsis konferences dalībniekiem akcentēja, ka mazajām valstīm globalizētajā pasaulē ir daudz sarežģītāk stāties pretī izaicinājumiem, īpaši ņemot vērā, ka atsevišķu kompāniju kapitāls ir lielāks par dažas mazas valsts iekšzemes kopproduktu. Tieši Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība ir visefektīvākais veids, kā var risināt valstīm kopīgas problēmas - Baltijas jūras piesārņojumu, reģionam labvēlīgu lēmumu pieņemšana Eiropas Savienības ietvaros u.tml. Tāpēc Saeimas priekšsēdētājs iestājās par Baltijas Asamblejas un Ziemeļvalstu padomes sadarbību, apzinoties, ka tai nepieciešams būt efektīvai.        Šī gada konferences viens no aktuālākajiem tematiem bija arī Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu sadarbība ar Gruzijas, Moldovas un Ukrainas parlamentiem, transatlantiskā sadarbība, attiecības ar kaimiņvalstīm. Parlamentu vadītāji vienojās organizēt kopīgu vizīti uz Gruziju, lai sniegtu politisku atbalstu šīs valsts demokratizācijas un stabilizācijas procesam.         Latvija kā Baltijas Asamblejas šī gada prezidējošā valsts konferencē informēja par notikušajām un plānotajām Baltijas Asamblejas aktivitātēm 2007. gadā. Baltijas Asamblejas prezidente Ērika Zommere iepazīstināja ar šī gada 23.novembrī paredzētās starptautiskās konferences, kas veltīta Eiropas jauno kaimiņu politikai, ideju, kā arī sniedza savu redzējumu par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību.         Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferences ir ikgadēji pasākumi, kas katru gadu norisinās citā valstī. Šogad konferences dalībnieki vienojās, ka nākamgad tā tiks organizēta Latvijā.

Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis no 22. līdz 25.augustam uzturēsies Upsalā, Zviedrijā, kur piedalīsies Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē.           Šī konference ir ikgadējs pasākums, kurā piedalās pieci Ziemeļvalstu un trīs Baltijas valstu parlamentu vadītāji. Šī gada konferences aktuālākie temati - Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu sadarbība ar Gruzijas, Moldovas un Ukrainas parlamentiem, transatlantiskā...