Trešdien, 24.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ferdinando Dzedzu (Ferdinando Zezza), kas bija ieradies atvadu vizītē.

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze sveica vēstnieku F.Dzedzu Saeimā, savukārt Itālijas vēstnieks pastāstīja, ka noslēdz savu vēstnieka darbu Latvijā.
       
Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Itāliju ir labas un draudzīgas, un apliecināja parlamentāro kontaktu aktīvo sadarbību, sevišķi parlamentu sadarbības grupu un starptautisko organizāciju ietvaros. Saeimas priekšsēdētājs uzaicināja Itālijas parlamentāriešus atbildes vizītē apmeklēt Latviju.
       
Saeimas priekšsēdētājs un Itālijas vēstnieks pārrunāja arī iekšpolitisko un ekonomisko situāciju mūsu valstī, tostarp pieskārās nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un jautājumam par iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā.
       
Noslēgumā G.Daudze pateicās Itālijas vēstniekam par personīgo ieguldījumu Latvijas un Itālijas attiecību veicināšanā un pasniedza piemiņas medaļu.

Saeimas priekšsēdētājs tikās ar Spānijas vēstnieku        

Trešdien, 24.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Paulino Gonzalesu Fernandesu-Koruhedo (Paulino González Fernández-Corugedo), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.
       
Tikšanās laikā G.Daudze un P.G.Fernandess-Koruhedo atzina, ka attiecības starp abām valstīm ir labas, un pauda cerību, ka divpusējais dialogs turpinās sekmīgi attīstīties. Puses bija vienisprātis, ka dalība Eiropas Savienībā (ES) un NATO abām valstīm sniedz papildu iespējas pilnveidot savstarpējos sakarus. Tika runāts arī par Lisabonā panākto vienošanos par ES Reformu līgumu un plāniem attiecībā uz šī līguma ratifikācijas gaitu.
       
Spānijas vēstnieks informēja par gaidāmajām parlamenta vēlēšanām 2008.gadā un sniedza ieskatu aktuālajos valsts iekšpolitikas jautājumos - vides aizsardzībā, transporta infrastruktūras uzlabošanā, sociālajā drošībā un terorisma apkarošanā.
       
Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs uzaicināja Spānijas vēstnieku apmeklēt 18.novembra Saeimas svinīgo sēdi un uzsvēra, ka abām valstīm ir daudz kopīgu interešu, kas sekmēs abu valstu turpmāko sadarbības attīstību.

Ārlietu komisijas tikās ar Valsts prezidentu

Trešdien, 24.oktobrī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un komisijas deputāti tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, lai pārrunātu koordinētas valsts ārpolitikas uzlabošanas iespējas.
       
Ārlietu komisija informē, ka komisijas deputāti tikās ar Valsts prezidentu, lai apmainītos viedokļiem par Latvijas ārpolitiskajām aktualitātēm un citiem svarīgiem jautājumiem, kas skar valsts starptautiskās aktivitātes.
       
Tikšanās sākumā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš iepazīstināja ar komisijas šī brīža dienaskārtību, nākotnes plāniem un skatījumu uz šodienas ārpolitiskajām norisēm.
       
A.Bērziņš runāja par saskaņotas valsts ārpolitikas realizēšanas jautājumu, kas ietvertu regulāru komisijas dialogu un saikni ar Valsts prezidenta institūciju. Komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka koordinēta darbība un regulāra domu apmaiņa ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem veiksmīgas ārpolitikas īstenošanā. Prezidents pozitīvi novērtēja Ārlietu komisijas priekšlikumu rīkot regulāras tikšanās un ideju par Valsts prezidenta ārlietu padomnieka līdzdalību komisijas sēdēs. Atzinīgi tika novērtēta arī ideja par komisijas pārstāvju līdzdalību svarīgākajās Valsts prezidenta ārvalstu vizītēs, kas veicinātu aktuālās informācijas apmaiņu un saskaņotu darbību.
       
Atsaucoties uz komisijas sēdēs pārrunāto, Saeimas priekšsēdētājs, komisijas deputāts Gundars Daudze runāja par gatavošanos Latvijas valsts pastāvēšanas 90.gadadienas svinībām un plānotajiem pasākumiem Saeimā. Tika pieminēts Ārlietu komisijas sēdēs secinātais, ka valdības līmenī līdz šim nav pievērsta pienācīga uzmanība svinīgo pasākumu organizēšanai, savukārt to plānošanai trūkst pārraugošas institūcijas, kas veiktu koordinējošas funkcijas. Atzinīgi tika novērtēts arī Valsts prezidenta ierosinājums pārdomāt ideju par 90.gadadienas atzīmēšanu visas Eiropas kontekstā, kas būtu saistāma ar pirms 90 gadiem aizsākušos “jaunās Eiropas” veidošanu.
       
Sarunas laikā komisijas locekļi aktualizēja arī jautājumu par Baltijas valstu sadarbību un Eiropas kaimiņu politiku sadarbības attīstības kontekstā. Balstoties uz Ārlietu komisijas un Eiropas kustības Latvijā rīkotajām debatēm par sadarbības attīstību, tika aktualizēta nepieciešamība domāt par lielāku atbalstu sadarbības attīstībai kā svarīgai Latvijas ārpolitikas sastāvdaļai.

Deputātu grupas tikās ar Īrijas vēstnieku       

Trešdien, 24.oktobrī, deputātu grupas sadarbībai ar Īrijas parlamentu priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, priekšsēdētāja vietniece Silva Bendrāte un grupas loceklis Vitālijs Orlovs tikās ar Īrijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Timu Movi (Tim Mawe).
       
Sarunas laikā, skarot Latvijas un Īrijas divpusējās attiecības, V.A.Krauklis un Īrijas vēstnieks atzīmēja abu valstu labo politisko un ekonomisko sadarbību un pauda cerību par to padziļināšanos nākotnē. Atzinīgi tika novērtēta šī gada maijā notikusī Īrijas prezidentes Mērijas Makalīzes (Mary McAleese) oficiālā valsts vizīte Latvijā, kuras laikā liela uzmanība tika veltīta gan Īrijas izaugsmei, gan arī Latvijas iedzīvotāju aizceļošanai darbā uz Īriju.
       
Pārrunājot abu valstu parlamentārās sadarbības tālāko attīstību, vēstnieks informēja par šī gada maijā notikušajām Īrijas parlamenta vēlēšanām un apliecināja gatavību veicināt padziļinātu parlamentāro kontaktu veidošanu pēc komisiju sastāva apstiprināšanas Īrijas parlamentā. V.A.Krauklis uzaicināja jaunievēlētā Īrijas parlamenta priekšsēdētāju un deputātus vizītē apmeklēt mūsu valsti.
       
Tikšanās laikā tika akcentēts Latvijai nozīmīgais jautājums par iedzīvotāju došanos darba meklējumos uz Īriju, viņu dzīvi šajā valstī un iespējamo atgriešanos dzimtenē. T.Movi, atskatoties uz savas valsts ekonomisko izaugsmi un Latvijas iedzīvotāju iekļaušanos Īrijas darba tirgū, norādīja, ka agrāk arī īri ir devušies labākas dzīves meklējumos uz citām valstīm, taču, pateicoties izglītības un nodokļu sistēmas reformām Īrijā, daudzi no tiem atgriezās mājās. 
       
Tāpat arī tika pārrunāta iespējamā abu valstu sadarbība pašvaldību līmenī, kas veicinātu abpusēju izpratni daudzos jautājumos, kā arī mūsu valsts interesi palielināt Īrijas investīciju apjomu Latvijā.


Preses dienests