Otrdien, 11.martā, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) un komisijas deputāti tikās ar Albānijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Žozefinu Topalli (Jozefina Topalli).Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš apliecināja Latvijas atbalstu Albānijas centieniem kļūt par NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Savukārt Albānijas parlamenta priekšsēdētāja Ž.Topalli uzsvēra, ka viņa optimistiski raugās uz Bukarestes samitu un pauda cerību, ka Albānija kopā ar Horvātiju un Maķedoniju saņems uzaicinājumu pievienoties NATO. Ž.Topalli norādīja, ka visu šo triju valstu uzņemšana Ziemeļatlantijas aliansē ir svarīga Balkānu reģiona stabilitātei un attīstībai. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs piebilda, ka dalībai aliansē ir arī ekonomiska nozīme, jo tā sniedz ilgtermiņa drošības garantijas ārzemju investoriem.A.Bērziņš minēja Latvijas praktisko atbalstu Albānijai ceļā uz ES, uzsverot, ka Latvija pirmā ratificēja Stabilizācijas un asociācijas līgumu starp ES un Albāniju. Ž.Topalli pateicās par mūsu valsts sniegto atbalstu Albānijas eirointegrācijai un piebilda, ka līgumu šobrīd ir ratificējušas 14 no 27 ES dalībvalstīm.Puses pieskārās arī situācijai Balkānu reģionā pēc Kosovas neatkarības pasludināšanas. Ž.Topalli atzinīgi novērtēja to, ka Latvija bija pirmā Baltijas valsts, kas atzina Kosovas neatkarību un uzsvēra šīs rīcības nozīmi visa Rietumbalkānu reģiona stabilitātei.Tikšanās laikā Albānijas parlamenta priekšsēdētāja pastāstīja arī par savas valsts ekonomisko attīstību, tostarp starptautisko investīciju piesaistīšanu. Saeimas komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Vjetnamas vēstnieku

Pirmdien, 10.martā, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Albānijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Žozefinu Topalli (Jozefina Topalli), kura ieradusies Latvijā oficiālā vizītē.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze 10.martā tiksies ar Albānijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Žozefinu Topalli (Jozefina Topalli), kura no 9. līdz 11.martam uzturēsies oficiālā vizītē Latvijā.

Piektdien, 7.martā, Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Vents Armands Krauklis un komisijas deputāti tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Senāta Eiropas Savienības lietu komisijas delegāciju.Tikšanās laikā puses pārrunāja ekonomiskās attīstības aktualitātes un enerģētikas politiku.  Čehijas pašreizējais izaicinājums ir samazināt 3,2 procentu budžeta deficītu, norādīja Čehijas parlamenta Senāta Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētājs Ludeks Šēfcigs (Ludĕk Sefzig). Tas nepieciešams, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus pirms pievienošanās vienotajai eiro zonai. “Tas ir tikpat grūti, kā Latvijai cīnīties ar pieaugošo inflāciju un ekonomikas pārkaršanu,” atzina L.Šefcigs.Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs V.A.Krauklis čehu kolēģus informēja par mūsu valsts fiskālo politiku un strauji augošās ekonomikas stabilizēšanos. Tika pārrunāts arī pagājušajā gadā pieņemtais pretinflācijas plāns, kura taustāmie rezultāti gaidāmi šī gada otrajā pusē. “Iedzīvotājiem ir grūti saprast vienlaicīgi cenu celšanos un inflācijas paredzamo mazināšanos,” sacīja V.A.Krauklis.Pārrunājot enerģētikas jomas aktualitātes, V.A.Krauklis pastāstīja, ka Latvijā pašlaik notiek diskusija par enerģētikas politikas nākotni un enerģētiskās neatkarības stiprināšanu. Latvijā nepieciešamas jaunas elektroenerģijas ražotnes, ņemot vērā prognozēto jaudu deficītu pēc Ignalinas reaktora slēgšanas. Tāpat nozīmīga loma ir atjaunojamajiem energoresursiem - to optimālai izmantošanai, ņemot vērā ekonomiskās, ģeogrāfiskās un tehniskās iespējas, kā arī vadoties no vides un enerģētikas attīstības aspektiem.Čehijas kolēģi tikās arī ar Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Dzintaru Jaundžeikaru un komisijas deputātiem. Dz.Jaundžeikars Čehijas kolēģus informēja, ka komisijas darbs ir saistīs ar drošības iestāžu uzraudzību un drošības apdraudējumu izvērtēšanu Latvijas, Eiropas Savienības un NATO kontekstā. Savukārt Čehijas kolēģis pastāstīja par savas valsts dienestiem, kuri uzrauga iekšējo un ārējo drošību.      Puses pieskārās enerģētiskās drošības politikas jautājumiem, kā arī pretraķešu aizsardzības bāzes Čehijā izveides aspektiem. Rivža: sievietēm ir jāiegūst pašpārliecinātībaPiektdien, 7.martā, Sieviešu deputāšu grupas sadarbībai ar citu valstu parlamentārietēm pārstāve Baiba Rivža diskutēja ar Zviedrijas Karalistes Riksdāga deputāti Anni Ludvigsoni (Anne Ludvigsson) par dzimumu līdztiesības politikas jautājumiem.B.Rivža uzsvēra, ka situācija šajā jomā Latvijā mainās, tomēr sievietēm jāiegūst pašpārliecinātība un jāapzinās savas iespējas. Tikšanās laikā tika pārrunāta līdzšinējā Latvijas un Zviedrijas nevalstisko organizāciju sadarbība un turpmākā attīstība. B.Rivža atzinīgi novērtēja īstenotos projektus izglītības un zinātnes jomā. Savukārt A.Ludvigsone minēja, ka veiksmīgi īstenota dzimumu politika sekmē arī sabiedrības un ekonomikas attīstību. Puses apmainījās ar viedokļiem par dzimumu līdztiesības tiesisko regulējumu. B.Rivža pastāstīja, ka Latvijas likumdošanā normas, kas regulē dzimumu līdztiesības jautājumus, ir ietvertas katras nozares normatīvajos aktos. Savukārt A.Ludvigsone informēja, ka šos jautājumus Zviedrijā nosaka atsevišķs likums. Tāpat īpaša ministrija seko, lai ikviens lēmums tiktu izvērtēts no dzimumu līdztiesības perspektīvas.Pieskaroties jautājumam par kvotu ieviešanu, kas sekmētu sieviešu īpatsvara palielināšanu parlamentā, B.Rivža atzina, ka Latvijas politiķu nostāja šajā jautājumā ir rezervēta. Savukārt A.Ludvigsone uzsvēra, ka kvotas var efektīvi izmantot, lai palielinātu sieviešu skaitu parlamentā.

No 5. līdz 8.martam oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Čehijas Republikas parlamenta Senāta Eiropas Savienības lietu komisijas delegācija. Ceturtdien, 6.martā, Čehijas parlamentārieši tiksies ar Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Vairu Paegli un komisijas deputātiem, kā arī Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Čehijas parlamentu priekšsēdētāju Uldi Ivaru Gravu. Tāpat delegācijai paredzētas tikšanās Vides ministrijā, Ekonomikas ministrijā un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.Savukārt piektdien, 7.martā, delegācija tiksies ar Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedru Ventu Armandu Kraukli, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Dzintaru Jaundžeikaru un komisiju deputātiem. Čehijas parlamentāriešiem arī plānota tikšanās ar Īpašu uzdevumu ministru Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normundu Broku un sekretariāta speciālistiem, kā arī Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Ēriku Zundu.Delegāciju vadīs Čehijas Republikas parlamenta Senāta Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētājs Ludeks Šēfcigs (Ludĕk Sefzig). Latvijas un Čehijas attiecības ir labas un vispusīgi attīstītas. Starp abām valstīm notiek aktīva savstarpējā sadarbība gan parlamentārā līmenī, gan arī starptautisku organizāciju ietvaros.

Ceturtdien, 6.martā, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Čehijas parlamentu priekšsēdētājs Uldis Ivars Grava un deputāti tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Senāta Eiropas Savienības lietu komisijas delegāciju. Abu valstu pārstāvji pārrunāja abpusējās attiecības, atzīstot, ka gan politiskajā, gan ekonomiskajā, gan kultūras jomā tās ir labi attīstītas. Abām valstīm ir līdzīga vēsture un kopīgas vērtības, ko apliecina arī dalība Eiropas Savienībā un NATO. Par labu sadarbību kultūras un izglītības jomā liecina Kārļa Universitātē Prāgā pērn atklātais latviešu valodas un literatūras lektorāts.U.I.Grava atzina, ka politiskais dialogs starp Latviju un Čehiju ir bijis veiksmīgs jau kopš abu valstu dibināšanas 1918.gadā. Viņš norādīja, ka abu valstu parlamentos jau vairāk nekā desmit gadus darbojas deputātu grupas sadarbībai ar otras valsts parlamentu. Puses pārrunāja rudenī plānoto Baltijas trijnieka un Višegradas četrinieka valstu konferenci Prāgā, kas būs solis uz ciešāku Baltijas valstu un Čehijas, Slovākijas, Polijas un Ungārijas sadarbību.  Tikšanās laikā parlamentu pārstāvji pārrunāja enerģētikas jautājumus, un Čehijas puse izteica gatavību sniegt atbalstu aktuālo elektroenerģijas apgādes problēmu risināšanā.   Latvijas un Čehijas parlamentārieši diskutē par Lisabonas līgumuCeturtdien, 6.martā, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle un komisijas deputāti ar Čehijas Republikas parlamenta Senāta Eiropas Savienības lietu komisijas delegāciju diskutēja par Lisabonas līguma ietekmi uz Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu nākotni. Šobrīd svarīga ir diskusija par Lisabonas līgumā iekļauto normu ieviešanu dzīvē, uzsvēra V.Paegle. Viņa arī vērsa uzmanību uz parlamenta administratīvās kapacitātes lomu, vērtējot nacionālās pozīcijas. Savukārt Čehijas Senāta Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētājs Ludeks Šēfcigs (Ludĕk Sefzig) pauda piesardzīgu viedokli par Lisabonas līguma atbilstību Čehijas nacionālajai likumdošanai, kā arī vai tajā ir ievērotas visas Čehijas pilsoņu tiesības. Sarunas laikā tika skarta arī nacionālo parlamentu līdzdalība ES lēmumu pieņemšanas procesā. V.Paegle minēja, ka Latvijai un Čehijai jākoordinē rīcība nacionālo parlamentu līmenī, tādējādi panākot lielāku ietekmi abām valstīm svarīgu jautājumu risināšanā.Runājot par enerģētikas politiku, puses bija vienisprātis par nepieciešamību atbalstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un enerģijas taupīšanas programmas.  

Trešdien, 5.martā, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Grieķijas parlamentu priekšsēdētāja Ērika Zommere un grupas deputāti tikās ar Grieķijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Hrisanti Panajotopulu (Chryssanthie Panagiotopoulou).Tikšanās laikā puses pārrunāja līdzšinējo sadarbību un tās turpmākās attīstības perspektīvas. Ē.Zommere pauda cerību, ka uzsāktais darbs turpināsies produktīvi un paplašināsies abu valstu parlamentārā sadarbība. Savukārt H.Panajotopulu...

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, tiekoties ar Zviedrijas parlamenta (Rigsdāga) priekšsēdētāju Pēru Vesterbergu, pārrunāja abu valstu parlamentu sadarbību, reģionālās sadarbības aktualitātes, enerģētikas un Baltijas jūras vides jautājumus. Saeimas priekšsēdētājs savu kolēģi informēja arī par Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju sanāksmi, kas šogad notiks Latvijā. Savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle uzsvēra, ka Eiropas Savienības kaimiņpolitikas jautājumi ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm. Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijai un Zviedrijai ir aktīvi jāsadarbojas, lai atbalstītu Eiropas perspektīvu Gruzijai, Moldovai un Ukrainai. Veiksmīgs piemērs ir trīspusējais sadarbības projekts starp Latvijas, Zviedrijas un Moldovas parlamentiem. Sarunā ar Rigsdāga Ārlietu komisijas vadītāju Goranu Lenmarkeru tika pārrunāts Lisabonas līguma ratifikācijas process, kā arī attiecības ar kaimiņvalstīm, drošības politikas un enerģētikas jautājumi. G.Lenmarkers Latvijas pusi informēja par Zviedrijas parlamenta Aizsardzības komitejas sagatavoto stratēģiju par aizsardzības jautājumiem. Viņš atzina, ka Baltijas valstu un Polijas iestāšanās NATO ir bijis stabilizējošs faktors drošības situācijai Baltijas reģionā. G.Lenmarkers izteica atbalstu Baltijas valstu pievienošanās Ziemeļvalstu elektroapgādes tīklam, jo tas būtiski vairotu enerģētisko drošību mūsu valstīs. Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētājam bija audience pie Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava, kā arī tikšanās ar Zviedrijas sociālo lietu un sadarbības ministri Ziemeļu Ministru padomē Kristinu Husmarku Peršoni. Vizītes noslēgumā G.Daudze un V.Paegle viesojās Latvijas vēstniecībā, kur tikās ar latviešu kopienas Zviedrijā pārstāvjiem.

Piektdien, 29.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Gruzijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Konstantīnu Korkeliju (Konstantin Korkelia), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.  Pārrunājot Latvijas un Gruzijas attiecības, puses atzina, ka tās ir pragmatiskas un pēdējā laikā kļuvušas aizvien ciešākas. G.Daudze apliecināja ieinteresētību arī starp abu valstu parlamentiem veidot uz savstarpēju ieinteresētību balstītu ciešu sadarbību dažādos līmeņos. Puses bija vienisprātis, ka Gruzijas vēstniecības atvēršana Rīgā pagājušajā gadā un abu valstu rezidējošo vēstnieku nozīmēšana ir būtiski priekšnoteikumi, lai abu valstu sadarbība kļūtu vēl aktīvāka. Gruzijas vēstnieks augstu novērtēja Latvijas atbalstu Gruzijai ceļā uz Eiropas Savienību (ES) un transatlantiskajām organizācijām un norādīja, ka viņa valstij ir ļoti būtiska Latvijas pieredze un palīdzība reformu procesā, harmonizējot nacionālo likumdošanu ar ES tiesību aktiem. K.Korkelija apliecināja, ka Gruzija ir ieinteresēta attīstīt ekonomiskās un kultūras attiecības un izteica ierosinājumu Latvijā organizēt Gruzijas biznesa forumu, kas veicinātu jaunas sadarbības iespējas abu valstu uzņēmējiem. Savukārt G.Daudze aicināja iepazīt un izmantot tās biznesa iespējas, ko Gruzijas uzņēmējiem ceļā uz Eiropas valstu tirgiem var sniegt Latvijas priekšrocības. Abas puses sarunā pieskārās arī gaidāmajām Gruzijas parlamenta vēlēšanām un Gruzijas un Krievijas attiecību attīstībai.    Saeimas priekšsēdētājs saņem uzaicinājumu doties oficiālā vizītē uz SlovākijuSaeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze piektdien, 29.februārī, tikās ar Slovākijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ivanu Špildu (Ivan Špilda), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē. Puses pauda gatavību parlamentu līmenī veicināt Latvijas un Slovākijas sadarbību. Tostarp Slovākijas vēstnieks izteica ielūgumu Saeimas priekšsēdētājam doties oficiālā vizītē uz Slovākiju.Saeimas priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja Slovākijas vēstniecības iniciatīvu noslēgt starpministriju līgumu par sadarbību izglītībā un zinātnē.Tikšanās laikā G.Daudze norādīja, ka ir svarīgi veicināt abpusēju investīciju piesaisti un ekonomisko sadarbību nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, informācijas tehnoloģiju jomā un finanšu sektorā. Puses diskutēja arī par enerģētikas jautājumiem un Lisabonas līguma ratifikāciju abu valstu parlamentos. G.Daudze informēja, ka vakar Lisabonas līgums tika nodots izvērtēšanai visām Saeimas komisijām. Preses dienests

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze ceturtdien, 28.februārī, tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čangu Liminu (Zhang Limin), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka pēdējo gadu laikā Latvijas un Ķīnas attiecības ir bijušas intensīvas gan parlamentu, gan valdības līmenī. „Arī turpmāk Latvija ir gatava veicināt divpusējo attiecību attīstību, īpaši akcentējot sadarbību ekonomikas jomā,” apliecināja G.Daudze.Puses pauda kopīgu viedokli, ka abu valstu attiecību veidošanā liela loma ir tieši parlamentārajai sadarbībai, kura pēdējos gados ir veiksmīgi attīstījusies. Saeimas priekšsēdētājs ar Ķīnas vēstnieku pārrunāja arī Latvijas iedzīvotāju interesi par Ķīnas kultūru, ko apliecina ne tikai pieaugošais tūristu skaits, bet arī pastiprinātā vēlme apgūt ķīniešu valodu.