Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, uzrunājot Starpparlamentu savienības (SPS) 118.asamblejas dalībniekus, uzsvēra, ka „21.gadsimtā valstīm, tāpat kā cilvēkiem ir gandrīz neiespējami pastāvēt izolācijā, atšķirtiem no pārējās pasaules, tādēļ jārēķinās, ka notikumi vienuviet pasaulē ietekmēs arī citas valstis”. Savā runā viņš pievērsās ne tikai globalizācijas radītajām priekšrocībām, bet arī izaicinājumiem, uzsverot, ka mūsdienās liela nozīme ir tieši globālajai sadarbībai, īpaši reģionu līmenī.Gundars Daudze informēja klātesošos, ka šogad Latvija svin valsts pastāvēšanas deviņdesmitgadi, kuras laikā mūsu valsts ir pieredzējusi trīs okupācijas, masu deportācijas un daudzus gadus bijusi citu pakļautībā. „Tagad mēs esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Tas ir bijis iespējams tieši pateicoties stiprai reģionālajai sadarbībai, kas mums ļāvusi apgūt un pārņemt kaimiņvalstu labo praksi. Šobrīd mēs varam un gribam piedāvāt savu pieredzi tādām valstīm, kā, piemēram, Gruzija, Moldova un Ukraina,” teica Saeimas priekšsēdētājs.Kā vienu no galvenajām atbildībām globālajā un nacionālajā līmenī Gundars Daudze minēja cīņu pret nabadzību, kurā izšķiroša nozīme ir tieši valstu un deputātu politiskajai gribai.„Tikai sabalansējot demokrātiju, funkcionējošu tirgus ekonomiku, uzticamu pārvaldību un sociālo taisnīgumu, valsts var kļūt par globālu politisko spēlētāju, sasniegt ilgtspējīgus panākumus un labklājību,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs.Pavisam SPS 118.asamblejas un 182.padomes sesijā piedalās 50 valstu spīkeri un 23 valstu vicespīkeri, no kuriem vispārējās debatēs runas teica 31 parlamenta vadītājs. Piedaloties SPS komiteju darbā, Latvijas delegācijas pārstāvji var atbilstoši savas valsts pozīcijai iesaistīties globālās politikas veidošanā tādos jautājumos kā, piemēram, globālā sasilšana vai cilvēku drošības un individuālo brīvību līdzsvarošana.Šajā sesijā ir pārstāvētas visas Baltijas valstis - Latviju un Lietuvu pārstāv četri parlamenta deputāti, bet Igaunijas delegācijā ir septiņi pārstāvji. Ņemot vērā, ka balsu skaits katrai valstij tiek piešķirts proporcionāli iedzīvotāju skaitam, valstu klātbūtnei ir liela nozīme ārkārtas jautājumu iekļaušanai darba kārtībā un to tālākā izskatīšanā. Šajā sesijā pastāvīgajās komitejās paredzēts izskatīt tādas tēmas kā parlamentu nozīme valsts drošības, cilvēku drošības un individuālo brīvību līdzsvarošanā, kā arī demokrātijas apdraudējumu novēršanā (Miera un starptautiskās drošības komiteja); parlamentārā uzraudzība pār valsts politiku ārvalstu palīdzības jautājumos (Ilgtspējīgas attīstības, finanšu un tirdzniecības komiteja), kā arī darbaspēku migrācija, cilvēku tirdzniecība, ksenofobija un cilvēktiesības (Demokrātijas un cilvēktiesību komiteja).

No 15. līdz 17.aprīlim vizītē Latvijā uzturas Slovēnijas Republikas parlamenta deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu delegācija. Delegāciju vada grupas priekšsēdētājs Vili Rezmans (Vili Rezman).Vizītes laikā Slovēnijas parlamentāriešiem paredzēta tikšanās ar Saeimas Ārlietu komisijas un Agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju deputātiem, kā arī deputātu grupu sadarbībai ar Slovēnijas parlamentu. Delegācija tiksies arī ar Ekonomikas ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktoru Gati Ābeli, Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieku Eināru Cilinski un Klimata un atjaunojamo energoresursu departamenta direktoru Valdi Bisteru.

Otrdien, 8.aprīlī, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Austrālijas un Jaunzēlandes parlamentu priekšsēdētāja Ērika Zommere tikās ar Jaunzēlandes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Filipu Valesu Grifitu (Philip Wallace Griffiths).Deputātu grupas priekšsēdētāja Ē.Zommere pauda pārliecību, ka veiksmīgā sadarbība starp abu valstu parlamentiem turpināsies arī nākotnē. Ē.Zommere izteica cerību, ka arī Jaunzēlandes parlamentā varētu izveidot sadarbības grupu ar Saeimu. Arī Jaunzēlandes vēstnieks F.V.Grifits uzsvēra parlamentārās sadarbības nozīmi un akcentēja, ka tieši deputāti var sekmēt attiecību pilnveidošanu ekonomikas, vides un cilvēktiesību aizsardzības, kā arī citās jomās.Tikšanās laikā Ē.Zommere pateicās vēstniekam par ieguldīto darbu Latvijas un Jaunzēlandes attiecību pilnveidošanā, minot veiksmīgi noorganizēto Saeimas delegācijas vizīti Jaunzēlandē pagājušā gada vasarā. Ē.Zommere un F.V.Grifits bija vienisprātis, ka valstis var pilnveidot sadarbību arī tūrisma, izglītības un kultūras jomā. Savukārt vēstnieks informēja par darba brīvdienu shēmu, kuras ietvaros ārvalstu jaunieši var mācīties un strādāt Jaunzēlandē, iepazīstot valsti un tās kultūru. Plānots, ka Latvija un Jaunzēlande šādu sadarbības līgumu varētu parakstīt jau šī gada pavasarī. Vēstnieks informēja, ka Jaunzēlande šādus sadarbības līgumus ir noslēgusi ar 27 valstīm.Puses atzinīgi novērtēja arī Latvijas goda konsules Jaunzēlandē Lailas Jansones ieguldījumu abu valstu sadarbības veicināšanā un latviešu kopienas dzīves organizēšanā.

Pirmdien, 7.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece tikās ar Jaunzēlandes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Filipu Valesu Grifitu (Philip Wallace Griffiths), kurš bija ieradies atvadu vizītē.Saeimas priekšsēdētāja biedre V.Muižniece pauda cerību, ka sadarbība starp abu valstu parlamentiem pilnveidosies, un tas sekmēs arī ekonomiskās attiecības. V.Muižniece pateicās par Latvijas parlamentāriešu delegācijas uzņemšanu Jaunzēlandē 2007.gada augustā. Savukārt Jaunzēlandes vēstnieks F.V.Grifits atzina, ka notikušās abu valstu parlamentu delegāciju vizītes, veido labu pamatu sekmīgam parlamentārajām dialogam. Tikšanās dalībnieki atzina, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā un NATO ir sekmējusi daudz plašāku Latvijas un Jaunzēlandes sadarbību. V.Muižniece izteica mūsu valsts gandarījumu par NATO Bukarestes samita rezultātiem un pausto atbalstu Ukrainas un Gruzijas eiroatlantiskajai integrācijai. Latvija velta lielu uzmanību kaimiņpolitikas attīstībai un Ukrainas un Gruzijas virzībai uz NATO, akcentēja Saeimas priekšsēdētāja biedre. Runājot par enerģētikas jautājumiem, puses bija vienisprātis, ka tas ir viens no aktuālākajiem pasaulē un tā nozīme pasaulē tikai palielinās. Vēstnieks pastāstīja, ka Jaunzēlande 2025.gadā līdz 90 procentiem plāno palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru. Savukārt V.Muižniece atzinīgi novērtēja Jaunzēlandes ieguldījumu dabas aizsardzībā un resursu taupīšanā, par ko viņa pārliecinājās vizītes laikā Jaunzēlandē.Tikšanās noslēgumā V.Muižniece, pateicoties vēstniekam par darbu, pasniedza piemiņas medaļu.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš un komisijas deputāti ceturtdien, 3.aprīlī, tikās ar Igaunijas Republikas reģionālo lietu ministru Sīmu Kīsleru (Siim Kiisler).O.Spurdziņš iepazīstināja Igaunijas delegāciju ar komisijas pārziņā esošajiem jautājumiem, un viesi secināja, ka abas valstis atrodas līdzīgā situācijā, jo arī Igaunijā ir aktuālas Latvijai raksturīgās problēmas.  Igaunijas delegāciju īpaši interesēja reģionālās reformas gaita Latvijā. Šī tēma kaimiņvalstī pēdējos gados nav aktualizēta, taču sabiedrības noskaņojums liecina, ka pārmaiņas ir nepieciešamas. Demogrāfiskā situācija nav labvēlīga, un mazajās pašvaldībās samazinās iedzīvotāju skaits, norādīja S.Kīslers. Pašvaldības bieži nespēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, tādēļ jāveicina to apvienošanās. Ja reforma Latvijā būs veiksmīga, tas būs labs arguments par līdzīgām pārmaiņām Igaunijā, atzina kaimiņvalsts reģionālo lietu ministrs.Saeimas komisijas deputāti pastāstīja, ka Latvijā galvenās domstarpības saistītas ar vairāku pašvaldību nevēlēšanos apvienoties. Tāpat joprojām neatrisināts jautājums par rajonu tālāko likteni un to, vai nākotnē nepieciešamas otrā līmeņa pašvaldības. Tikšanās laikā tika diskutēts arī par abās valstīs aktuāliem jautājumiem, tostarp pašvaldību finansēšanas sistēmu.

Trešdien, 2.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece tikās ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čarlzu V.Larsonu (Charles W.Larson).Abas amatpersonas pārrunāja Latvijas likumdošanas aktualitātes, tostarp Saeimas darbu pie grozījumiem Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā.Atbildot uz Č.V.Larsona jautājumu par īstenotājiem pasākumiem, lai veicinātu tiesiskas valsts attīstību un apkarotu korupciju, Saeimas priekšsēdētāja biedre norādīja, ka šajā jomā progress ir acīmredzams. Ir veiktas būtiskas likumdošanas izmaiņas, lai stiprinātu tiesu varas neatkarību, regulētu politisko partiju darbību un nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju realizēt savas tiesības, piemēram, apstrīdot valsts iestāžu pieņemtos lēmumus. V.Muižniece informēja, ka Saeimā izveidota īpaša apakškomisija, kas strādā ar Tiesu iekārtas likumu. Č.V.Larsons apsveica V.Muižnieci ar stāšanos Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas amatā, norādot, ka viņa personīga pieredze liecina, ka tas ir ļoti interesants un reizē atbildīgs darbs. 

Trešdien, 2.aprīlī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Melnkalnes Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Miloradu Ščepanoviču (Milorad Šćepanović) un pārrunāja abu valstu sadarbības pilnveidošanas iespējas. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš apliecināja, ka Latvija atbalsta Melnkalnes virzību uz Eiropas Savienību (ES) un attiecību padziļināšanu ar NATO. Melnkalnes vēstnieks M.Ščepanovičs atzina, ka starp Latviju un Melnkalni ir izveidojies labs dialogs un pateicās mūsu valstij par atbalstu.Abas puses bija vienisprātis, ka nākotnē nepieciešamas regulāras amatpersonu savstarpējas tikšanās, kas sekmēs ciešākus kontaktus, kā arī dos iespēju Melnkalnei iepazīties ar mūsu valsts reformu pieredzi.Tikšanās laikā vēstnieks pastāstīja par situāciju Balkānu reģionā un Melnkalnes sadarbību ar kaimiņvalstīm, kas sekmē reģiona stabilitāti, drošību un attīstību.Savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle, tiekoties ar Melnkalnes vēstnieku M.Ščepanoviču, apliecināja, ka Latvija atbalsta ES un NATO paplašināšanās procesu un Melnkalnes integrāciju tajās. Viņa uzsvēra, ka Lisabonas līgums noteiks, ka jebkura valsts, izpildot iestāšanās kritērijus, var kļūt par ES dalībvalsti. V.Paegle pauda gatavību dalīties ar viņas vadītās komisijas gūto pieredzi ES jautājumos un uzsvēra, ka reformu īstenošana ir ilglaicīgs process, kam nepieciešama liela administratīvo resursu kapacitāte.

Otrdien, 1.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Melnkalnes Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Miloradu Ščepanoviču (Milorad Šćepanović), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.        Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone pauda Latvijas atbalstu Melnkalnei virzībā uz Eiropas Savienību (ES) un NATO un uzsvēra nepieciešamību veidot intensīvāku dialogu starp abām valstīm, īpaši attīstot parlamentāro sadarbību. K.Pētersone izteica aicinājumu Melnkalnes parlamenta priekšsēdētājam Ranko Krivokapičam (Ranko Krivokapić) apmeklēt Latviju. Savukārt M.Ščepanoviču uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi apmeklēt Melnkalni.Saeimas priekšsēdētāja biedre apliecināja, ka ar interesi seko reformu procesam Melnkalnē un izteica mūsu valsts gatavību dalīties eiroatlantiskajā integrācijas procesā iegūtajā pieredzē. Īpaši noderīga būtu Latvijas pieredze likumdošanas jomā, jo Melnkalnē ir pieņemta jauna Eiropas standartiem atbilstoša konstitūcija. Melnkalnes vēstnieks pateicās par mūsu valsts atbalstu dalīties reformu pieredzē. Vēstnieks arī uzsvēra, ka Melnkalnes integrācijai ES un NATO ir liels sabiedrības atbalsts un īstenotās reformas sekmē ne tikai Melnkalnes attīstību, bet veicina stabilitāti un drošību visā Balkānu reģionā.Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams paplašināt līgumtiesisko bāzi starp abām valstīm. K.Pētersone informēja vēstnieku, ka Saeima plāno šo ceturtdien, 3.aprīlī, pieņemt 1.lasījumā Stabilizācijas un asociācijas līgumu starp ES un Melnkalni.Atbildot uz K.Pētersones jautājumu par perspektīvākajām sadarbības jomām starp abām valstīm, Melnkalnes vēstnieks akcentēja iespēju attīstīt sadarbību tūrisma, izglītības un zinātnes jomā, kā arī sekmēt investīcijas uzņēmējdarbības attīstīšanai. Puses arī apmainījās viedokļiem par reģionālās sadarbības nozīmi.Sarunā vēstnieks informēja arī par iekšpolitisko situāciju savā valstī, tostarp 6.aprīlī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

Otrdien, 18.martā, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Baltkrievijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Aleksandru Gerasimenko.                Sarunā tika apspriesta Latvijas un Baltkrievijas ekonomiskās sadarbības attīstība, vērtējot to kā abpusēji izdevīgu un stabilu. To apliecina intensīvie kontakti starp uzņēmējiem dažādās uzņēmējdarbības jomās. Saeimas priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja, ka veiksmīgi turpinās abu valstu sadarbība līgumtiesiskās bāzes paplašināšanā un pauda gandarījumu, ka drīzumā sāksies starpvalstu līguma par Latvijas-Baltkrievijas sadarbību sociālās drošības jomā ratifikācija. G.Daudze un A.Gerasimenko vienojās, ka īpaši svarīga ir sadarbība vides aizsardzības jautājumos. Puses diskutēja arī par enerģētikas un robežu demarkācijas jautājumiem

Trešdien, 12.martā, Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece tiekoties ar Malaizijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Dato Kamarudinu bin Mustafu (Dato’ Kamarudin bin Mustafa), pārrunāja iespējas pilnveidot Latvijas un Malaizijas sadarbību.   Puses bija vienisprātis, ka tai ir liels attīstības potenciāls nākotnē.Tikšanās laikā tika pārrunāta sadarbības veicināšanas iespējas parlamentu līmenī. Saeimas priekšsēdētāja biedre V.Muižniece pauda cerību, ka Malaizijas pārstāvju vizīte Latvijā sekmētu ciešāku attiecību veidošanos starp abām valstīm.Puses pārrunāja arī abu valstu sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros. Saeimas priekšsēdētāja biedre uzsvēra, ka ir svarīgi sniegt atbalstu vēlot abu valstu kandidātus atbildīgos amatos šajās organizācijās. Tikšanās laikā tika pārrunātas arī iespējas attīstīt sadarbību ekonomikas, kultūras un izglītības jomā. V.Muižniece akcentēja Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, kas veicinātu sadarbību transporta nozarē, savukārt Malaizijas vēstnieks pauda interesi par iespēju izmantot Latvijas ostas.Sarunas dalībnieki apmainījās arī ar viedokļiem par dzimumu līdztiesības politikas jautājumiem savās valstīs.