Ceturtdien, 7.decembrī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Turcijas Republikas ekonomikas ministru Ali Babadžanu (Ali Babacan).       Tikšanās sākumā V.Paegle pateicās ekonomikas ministram par Turcijas sniegto palīdzību NATO samita laikā un atzina, ka Latvijas un Turcijas attiecības ir attīstījušās sekmīgi.       Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistās ar Turcijas centieniem integrēties ES, kā arī pēdējās aktualitātes ES.          Latvija vienmēr ir atbalstījusi Turciju tās integrācijas centienos, tomēr tai ir jāsaskaņo visi nepieciešamie kritēriji, lai atbilstu ES prasībām, atzina V.Paegle. Kā informēja ministrs, pēdējos gados Turcija ir veikusi daudzas ekonomiskās un politiskās reformas, kas palīdz pildīt Kopenhāgenas kritērijus, un pašlaik ir vērojama ekonomikas izaugsme. A.Babadžans atzina, ka Turcijai ir svarīgi saņemt Latvijas atbalstu ceļā uz ES.         Puses pārrunāja arī Turcijas un Kipras attiecību jautājumu un tā ietekmi uz ES paplašināšanās procesu.        Sarunas noslēgumā V.Paegle pateicās par iespēju uzklausīt A.Babadžana viedokli ES paplašināšanās jautājumā un vēlreiz apliecināja Latvijas atbalstu Turcijas virzībai uz ES.

        Trešdien, 6.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Serbijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ninoslavu Stojadinoviču (Ninoslav Stojadinovic), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.        Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone sveica vēstnieku Saeimā un novēlēja veiksmi jaunajā amatā. Viņa apsveica Serbiju ar uzaicinājumu pievienoties NATO programmai “Partnerattiecības mieram”, kas veicinās stabilitāti Rietumbalkānu reģionā.         Serbijas vēstnieks N.Stojadinovičs informēja par iekšpolitisko situāciju valstī pirms gaidāmajām ārkārtas vēlēšanām 2007.gada janvārī, norādot, ka vēlēšanu rezultātus pagaidām ir grūti prognozēt, jo partiju reitingi nepārtraukti mainās. Viņš akcentēja, ka visi politiskie spēki atbalsta reformu turpināšanu.          Pārrunājot jautājumu par Serbijas vēstniecības atvēršanu Baltijas valstīs, kas veicinātu sadarbības paplašināšanos, vēstnieks atzina, ka pēc Melnkalnes kā neatkarīgas valsts izveidošanās “nepieciešams atjaunot vēstniecību tīklu”.         Sarunas noslēgumā puses bija vienisprātis, ka veiksmīgas un abpusēji izdevīgas sadarbības turpināšanai, kā arī divpusējās līgumu bāzes pilnveidošanai nepieciešama ciešāku kontaktu aktivizēšana. Vēstnieks N.Stojadinovičs atzīmēja, ka sadarbības grupas ar Baltijas valstīm izveidošana varētu padziļinātu kontaktus starp abu valstu parlamentāriešiem. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone informēja, ka Saeimā jau ir nodibināta deputātu grupa sadarbībai ar Serbijas parlamentu.

        

Pēc Eiropas Parlamenta prezidenta Josē Borela (Josep Borrell Fontelles) un Somijas parlamenta priekšsēdētāja Pāvo Lipponena (Paavo Lipponen) ielūguma Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis dosies uz Briseli, kur no 4. līdz 5.decembrim piedalīsies otrajā parlamentu sanāksmē “Eiropas nākotne - no pārdomām uz rīcību”.         Pirmdien, 4.decembrī, sanāksmi atklās ievada plenārsēde, kam sekos darbs trijās grupās, kuras apspriedīs sekojošus tematus: Eiropas...

        Ceturtdien, 30.novembrī, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju ģenerāli Reimondu Henaultu (Raymond Henault) un viņa vadīto delegāciju.        Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš sveica viesus Saeimā un informēja par komisijas darbu un sadarbību ar valsts institūcijām.         NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis R.Henaults pauda atzinību Latvijai par lieliski paveikto darbu, organizējot NATO samitu Rīgā. Viņš interesējās par komisijas sadarbību ar valdību un militārajām struktūrām aizsardzības un iekšlietu jomā.         Sarunas laikā tika skarts arī jautājums par militārās infrastruktūras attīstību. Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš atzīmēja, ka Latvija ir atvērta attīstībai, mēs atbalstām Lielvārdes gaisa spēku bāzes un Liepājas jūras ostas pilnveidošanu. Savukārt R.Henaults apliecināja militārās infrastruktūras uzlabojumu nozīmīgumu gan militārajām struktūrām, gan civiliedzīvotājiem, kā piemēru minot sporta bāžu izveidi.           Puses pārrunāja Latvijas kā NATO dalībvalsts devumu drošības jomā, piedaloties starptautiskajās operācijas un misijās. Ģenerālis R.Henaults atzīmēja, ka Latvija ir parādījusi sevi kā labu partneri. Tāpat viņš atzinīgi novērtēja Latvijas lēmumu palielināt karavīru skaitu starptautiskajā miera uzturēšanas misijā Afganistānā. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Dobelis uzsvēra, ka galīgais lēmums par misiju Afganistānā būs jāpieņem Saeimai.        Sarunas noslēgumā tika spriests arī par Latvijas bruņoto spēku attīstību.

        Trešdien, 22.novembrī, Saeimas politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšsēdētājs, Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāja vietnieks Jakovs Pliners tikās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čenu Ivri (Chen Ivri).        Iepazīšanās vizītes laikā puses apsprieda Latvijas un Izraēlas sadarbības padziļināšanas iespējas, kā arī abu valstu parlamentu sadarbības grupu aktivitātes. Vēstnieks izrādīja ieinteresētību par Saeimas Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupas darbību un pauda vēlēšanos tikties ar tās locekļiem.        Otrdien, 21.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Latvijas universitāšu rektoriem un Latvijas Zinātņu akadēmijas vadību. Sarunā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža.        Saeimas priekšsēdētājs un rektori atzinīgi novērtēja 8.Saeimā izveidotās Latvijas nākotnes apakškomisijas paveikto darbu un bija vienisprātis, ka nepieciešams turpināt attīstīt apakškomisijā apspriestās un Latvijas nacionālajā attīstības plānā ietvertās idejas.         Universitāšu rektori aicināja atbalstīt šā gada 14.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrijas pieteikto Augstākās izglītības likumprojektu, kas izskatīšanai Saeimā varētu nonākt 2007.gada janvārī. Tika uzsvērts, ka šāda likuma pieņemšana veicinās uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanos, sekmēs Latvijas augstākās izglītības integrāciju Eiropas augstākās izglītības sistēmā, kā arī nostiprinās universitāšu autonomiju un atbildību par darba rezultātiem.         Kā neatliekams uzdevums tika minēts valsts universitāšu juridiskā statusa vienādota definēšana visos saistītajos normatīvajos aktos. Patlaban Augstskolu likumā noteikts, ka valsts augstskolas ir publiskas atvasinātas personas, savukārt Zinātniskās darbības likumā skaidri izteikts, ka valsts universitātes un citi zinātniskie institūti darbojas kā publiskas aģentūras. Tikšanās dalībnieki pauda kopīgu viedokli, ka atšķirīgais definējums pieļauj brīvu un ne vienmēr pareizu interpretāciju.         Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja neatrisināto jautājumu par valsts universitāšu īpašumu, kas atrodas to valdījumā vai lietošanā, nodošanu bez atlīdzības. Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta pakāpenisku nekustamo īpašumu nodošanu valsts universitātēm kā atvasinātām publiskām personām, šādā veidā atbalstot universitāšu autonomiju un sekmējot kvalitatīvai augstākās izglītības un zinātnes īstenošanai nepieciešamo līdzekļu pieejamību. Šie īpašumi nav jāprivatizē, bet jāaizmanto universitāšu attīstībai. “Jāuzsver, ka izglītības un zinātnes sfērai piekritīgo īpašumu nodošana privatizācijai būtu pretrunā ar Latvijas nākotnes nosprausto prioritāti - centrā ir cilvēks un zināšanu ekonomika,” atzina I.Emsis.        Īpašumu atgriešana universitātēm bez atlīdzības, reģistrējot tās Zemesgrāmatā kā īpašniekus, ļautu tām saņemt kredītus, ar kuru palīdzību varētu celt, rekonstruēt un remontēt ēkas. Universitātes būtu tiesīgas arī izīrēt telpas, piedalīties Eiropas Savienības projektos un īstenot citus ar universitāšu darbību saistītus pasākumus. Taču patlaban šī īpašuma lietu nesakārtotība neļauj neko ieķīlāt, līdz ar to stipri ierobežo universitāšu saimniecisko darbību.         Sarunas dalībnieki arī pieskārās jautājumam par Zinātniskās darbības likumā noteikto universitāšu un citu zinātnisko institūtu pienākumu izmantot Valsts kases kontu, kurā nauda tiek ieskaitīta un glabāta, bet zinātniskie institūti, tai skaitā universitātes, nevar pēc vajadzības to izmantot dažādu ikdienas rēķinu nomaksāšanai. Kontā atlikušos līdzekļus universitātes drīkst izmantot tikai nākamajā gadā. Pie šāda normatīvā regulējuma, universitātēm trūkst apgrozāmais kapitāls, kuru tās varētu veiksmīgi apgūt. LU BMC zinātniskais direktors Elmārs Grēns ierosināja, ka būtu nepieciešams izdarīt grozījumus “Likumā par budžetu un finanšu vadību” un Zinātniskās darbības likumā un paredzēt, ka uz zinātniskiem institūtiem, tai skaitā universitātēm, budžeta līdzekļu novirzīšana uz Valsts kasi neattiecas.         Noslēgumā I.Emsis uzsvēra, ka šī tikšanās ir tikai sākums turpmākai Saeimas un augstāko izglītības institūciju un zinātnisko institūtu vadītāju produktīvai sadarbībai ilgtspējīgas attīstības, uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanā un zinātnes vides uzlabošanā. “Galvenais uzdevums ir sabalansēt valsts un augstskolu intereses,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs.

        Otrdien, 14.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Moldovas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Eduardu Meļņiku, kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.        I.Emsis un E.Meļņiks atzinīgi novērtēja Latvijas un Moldovas divpusējās attiecības un pauda kopīgu viedokli, ka tās attīstījušās dinamiski - šī gada laikā notikušas trīs augstākā līmeņa vizītes. Eiropas Savienības (ES) kaimiņu politikas un attīstības sadarbības jomā ciešas saites veidojušās arī starp abu valstu parlamentiem. Tikšanās dalībnieki apliecināja gatavību arī turpmāk aktīvi strādāt pie iesāktajiem sadarbības projektiem, jo Moldova ir ieinteresēta Latvijas uzkrātajā pieredzē un atbalstā virzībā uz integrāciju ES. Savukārt Latvija - dalīties zināšanās par gūto reformu pieredzi.         Puses pieskārās ekonomisko attiecību vērtējumam un bija vienisprātis, ka to paplašināšanai vēl liels potenciāls. Saeimas priekšsēdētājs un Moldovas vēstnieks arī pārrunāja Latvijas bagātās folkloras tradīcijas un uzsvēra kultūras sakaru nozīmi nacionālās identitātes stiprināšanā.        Tikšanās dalībnieki sprieda arī par situāciju Piedņestras reģionā un pārrunāja Moldovas un Krievijas divpusējo attiecību aktualitātes.        Tikšanās noslēgumā E.Meļņiks uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju apmeklēt oficiālā vizītē viņa valsti. Savukārt I.Emsis novēlēja veiksmi jaunajā amatā un pauda pārliecību par sadarbības starp Latviju un Moldovu padziļināšanos nākotnē.

        Pirmdien, 13.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Vācijas Bundestāga Starptautiskās parlamentārās prakses kandidātu atlases komisijas pārstāvjiem - Bundestāga deputātu Berndu Šēlenu, Humbolta universitātes viceprezidentu pētniecības jautājumos Hansu Jirgenu Premelu un Vācijas Ārlietu ministrijas padomnieku, starptautisko apmaiņas programmu nodaļas vadītāju Prosperu Šikingu.         Tikšanās dalībnieki pauda prieku par iespēju tikties Saeimā un pārrunāt Bundestāga Starptautiskās parlamentārās prakses (SPP) darbības nosacījumus un mērķus.         P.Šikings pastāstīja, ka sākotnēji Vācijas Bundestāgā parlamentārā praksē pie kāda no deputātiem pieredzi varēja gūt jaunieši no ASV, bet gadu gaitā SPP programma paplašinājusies - šobrīd apmēram simts jaunieši no 21 valsts katru gadu stažējas Bundestāgā, iepazīstoties gan ar politikas veidošanas procesu, gan praktiskām parlamentārā darba iemaņām. Kopš 1992.gada apmaiņas programmā iesaistījusies arī Latvija, tādējādi jau četrdesmit divi jaunieši no mūsu valsts padziļināti guvuši pieredzi un zināšanas par Bundestāgu, tikušies ar dažādām amatpersonām, piedalījušies zinātniskajās papildprogrammās un apmeklējuši Eiropas Parlamentu.         Puses bija vienisprātis, ka šāda veida programmas ir abpusēji svarīgas - zināšanas papildina ne tikai jaunieši. Arī Bundestāga deputāti gūst lielāku ieskatu par praktikanta valsts politiskajām, ekonomiskajām un kultūras norisēm.         Viesi no Vācijas pastāstīja, ka šāda veida programmas sāks darbu arī citu valstu parlamentos, piemēram, Francijā, Polijā, Krievijā, un rosināja Latvijas Saeimu rast līdzīgas prakses iespējas mūsu valsts parlamentā.        Puses pieskārās Latvijas un Vācijas divpusējām attiecībām un pauda kopīgu viedokli, ka tās attīstījušās dinamiski; izveidojusies cieša sadarbība politiskajā, ekonomikas un kultūras jomā. K.Pētersone norādīja arī uz aktīvajām parlamentārajām saitēm un pauda pārliecību par to pēctecību 9.Saeimā. Saeimas priekšsēdētāja biedre iepazīstināja ar Latvijas likumdevēja vēsturi, 9.Saeimas politisko spēku samēru un paveikto integrācijas jomā.

        Otrdien, 31.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Dimko Kokaroski (Dimko Kokaroski), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sveica Maķedonijas vēstnieku jaunajā amatā, savukārt Maķedonijas vēstnieks D.Kokaroski pateicās par viesmīlīgo uzņemšanu un atzina savas valsts vēlmi padziļināt attiecības ar Latviju.        Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Maķedoniju vērtējamas kā labas un draudzīgas, un apliecināja parlamentāro kontaktu svarīgo lomu, sevišķi parlamentu sadarbības grupu un komisiju līmenī.        Sarunā galvenā uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības (ES) un starptautiskajām aktualitātēm, tostarp jautājumam par gaidāmo NATO dalībvalstu galotņu sanāksmi Rīgā. Maķedonijas vēstnieks pastāstīja, ka Maķedonija cer sākt sarunas par iestāšanos ES 2007.gadā un noslēgt tās piecu gadu laikā. Viņš arī atzina, ka Maķedonijai un pārējām Adrijas jūras valstīm saistošs un interesants ir veiksmīgais Baltijas valstu piemērs reģionālajā sadarbībā un sociālo un politisko reformu realizācijā. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre apliecināja Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts gatavību dalīties savā integrācijas un likumdošanas harmonizācijas procesa pieredzē ar jaunajām kandidātvalstīm, tostarp Maķedoniju.        Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja Maķedonijas vēstniekam novēlēja veiksmi jaunajā amatā.