Pirmdien, 12.martā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, kā arī Latvijas Agronomu biedrības un Latvijas Lauksaimniecības inženieru biedrības pārstāvjiem, lai uzklausītu akadēmiķu viedokli par atjaunojamo energoresursu ražošanas iespējām Latvijā.Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis pauda gatavību sadarboties ar ekspertiem un zinātniekiem, kuri varētu piedāvāt jaunas idejas un atklājumus enerģētikā. Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir svarīga gan enerģētiskā neatkarība, gan arī savas attīstības veicināšana. “Ļoti būtiski, lai mēs saražotu pievienoto vērtību, lai ieguldītu naudu Latvijas lokālajās interesēs, nevis ietu vieglāko ceļu - iepirktu enerģiju no citiem. Sākotnēji ražošanas izmaksas pārsniegs iepirkuma cenas, taču mums šis ceļš ir jāiet,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs.Sarunā galvenā uzmanība tika pievērsta biogāzes ražošanas jautājumiem. Inženierzinātņu doktors Vilis Dubrovsksis norādīja, ka enerģijas cenu kāpuma dēļ, biogāze pasaulē kļuvusi par konkurētspējīgu energoresursu, un Latvijas laukos ir jādomā par biogāzes iekārtu būvēšanu. Akadēmiķi bija vienisprātis, ka biodegvielas ražošanas process ir veiksmīgi aizsācies un turpina attīstīties, un norādīja, ka līdzīgi veicināma arī biogāzes ražošana. Latvijas Lauksaimniecības universitātes akadēmiķis Arnis Kalniņš informēja, ka Vācijā šajā jomā izstrādāts veiksmīgs mehānisms, ko varētu pārņemt arī Latvijā. Saeimas priekšsēdētājs piekrita ekspertiem, ka Latvijā var runāt par valsts nostādnes maiņu atjaunojamo energoresursu jomā, kur valdības līmenī pagaidām nav skaidras pozīcijas. “Latvijā pašlaik nav izpildīti Eiropas Savienības (ES) mehānismi par atbalstu atjaunojamajai enerģijai, mums pagaidām šī enerģētikas politika nav pielīdzināta ES politikai,” sacīja I.Emsis un piebilda, ka mums ir jādarbojas ES atļauto mehānismu ietvaros.I.Emsis pateicās akadēmiķiem par paustajām idejām un uzsvēra, ka saskata lielas iespējas atjaunojamo energoresursu attīstībai. Viņš arī lūdza ekspertus iesniegt savu redzējumu rakstiskā veidā, lai šos jautājumus tālāk varētu risināt jau politiskā līmenī.

Trešdien, 7.martā, Sociālo un darba lietu komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti tikās ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ekspertu pacientu tiesību jautājumos Larsu Falbergu (Lars Fallberg).          Tikšanās tika organizēta kā diskusija, kurā piedalījās arī PVO pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Daina Mūrmane-Umbraško, ministrijas parlamentārā sekretāre Žanete Vasaraudze, Latvijas Pacientu tiesību biroja direktore Liene Šulce un biroja valdes priekšsēdētājs Agris Bitāns. Diskusiju vadīja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.Pirms diskusijas PVO eksperts L.Falbergs deputātus iepazīstināja ar pacientu tiesību likumdošanas attīstību Eiropā un prezentēja savus secinājumus un ieteikumus, kas saistīti ar situācijas izpēti un normatīvo aktu izstrādi pacientu tiesību aizsardzības jomā Latvijā. Eksperts norādīja, ka Latvijā pašlaik nav izpratnes par Pacientu tiesību likuma nepieciešamību, turklāt ir jārod risinājums vairākiem problēmjautājumiem, lai parlaments pieņemtu kvalitatīvu likumu. Raksturojot situāciju Latvijā no pacientu viedokļa, L.Falbergs minēja pastāvošo ārstu un pacientu tiesību un pienākumu polarizēšanos, kad ārstiem tiesību ir vairāk, nekā pienākumu, bet pacientiem tiesību mazāk, nekā pienākumu, kā arī veselības aprūpes standartu neatbilstību Eiropas Pacientu hartai, kas nosaka, ka tiem jābūt vienādiem visās Eiropas valstīs. Viņš arī vērsa deputātu uzmanību uz ārstu ētikas jautājumiem, ģimenes ārstu vilcināšanos nosūtīt pacientus pie speciālistiem, neskaidro slimības vēsturu uzglabāšanu un datu aizsardzību, korupcijas gadījumiem veselības aprūpē, pacienta sniegtās informācijas citām iestādēm aizsardzību, kā arī prioritāro slimību reģistra trūkumu. Eksperts norādīja arī uz ārstu sertifikācijas procesa un darba samaksas sistēmas nepilnībām. PVO eksperts uzsvēra, ka visi šie jautājumi jāņem vērā, lai otrajam lasījumam sagatavotu kvalitatīvu likumprojektu un virzītu to pieņemšanai galīgajā lasījumā. “Pacients tomēr ir galvenais, jo viņam nepieciešams atbalsts, medicīniska un arī juridiska palīdzība,” pauda L.Falbergs.L.Falbergs un A.Barča arī norādīja, ka Ministru kabineta iesniegtais Veselības ministrijas sagatavotais Pacientu tiesību likumprojekts ir nekvalitatīvs un tas bija jāpārstrādā. Taču 8.Saeima pirmajā lasījumā to konceptuāli atbalstīja un 9.Saeima nolēma turpināt likumprojekta izskatīšanu. Tuvojoties priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām - 23.martam, komisijas priekšsēdētāja aicināja atbildīgās ministrijas, to padotībā esošās un citas ieinteresētās institūcijas, kā arī deputātus iesniegt savus priekšlikumus, lai komisija, ievērojot arī PVO ieteikumus, varētu likumprojektu sagatavot otrajam lasījumam.   Preses dienests

Otrdien, 6.martā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis un Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu likumdevēja un nevalstisko organizāciju kopīga foruma rīkošanu, tā iespējamo norises laiku un izskatāmo jautājumu loku.Sarunas dalībnieki nolēma, ka pirmais forums varētu notikt Saeimas pavasara sesijas laikā - 21. vai 28.maijā. Pirmais Saeimas un nevalstisko organizāciju forums būs veltīts sadarbības mehānismu izvērtēšanai un pilnveidošanai, kā arī turpmākās sadarbības perspektīvas plānošanai. Puses vienojās par forumu informēt Saeimas komisiju vadītājus un nevalstiskās organizācijas, lai apzinātu dalībnieku skaitu un interešu grupas, kā arī izstrādātu pasākuma darba kārtības projektu.Darba grupā no Saeimas puses piedalījās arī par foruma rīkošanu atbildīgās Saeimas amatpersonas, savukārt nevalstiskās organizācijas pārstāvēja Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe, Latvijas Bērnu foruma direktore Inete Ielīte un Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš. Sarunā klāt bija arī Valsts Kancelejas Komunikācijas departamenta vadītājas vietniece Ilze Greiškalne.

Otrdien, 27.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Taizemes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Čitriju Pintongu (Chitriya Pinthong), kas bija ieradusies atvadu vizītē.Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Taizemi vērtējamas kā stabilas, un izteica cerību par kontaktu paplašināšanos starp abām valstīm, īpaši tūrisma jomā.         Informējot par politisko situāciju savā valstī, Taizemes vēstniece Č.Pintonga pastāstīja, ka pašlaik notiek darbs pie jaunas konstitūcijas izveides un jau šī gada beigās tiek plānotas demokrātiskas parlamenta vēlēšanas.          Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis atzina, ka Latvija ir ieinteresēta attīstīt divpusējo sadarbību ar Taizemi, īpaši tūrisma un tirdzniecības jomā, un aicināja Taizemi ieviest atvieglojumus vīzu režīmam ar mūsu valsti tāpat kā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Viņš arī atzinīgi novērtēja Taizemes iesniegto līgumprojektu par divpusējo vīzu režīma atcelšanu diplomātisko un dienesta pasu turētājiem. Vēstniece pauda viedokli, ka šī līguma parakstīšana “varētu būt labs sākums kontaktu attīstīšanai”.          Sarunas laikā puses pieskārās arī jautājumiem, kas skar sadarbības intensificēšanu starptautisko organizāciju ietvaros ar Āzijas reģiona valstīm.         Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs pateicās vēstniecei par viņas darbu un pasniedza piemiņas medaļu.

Pirmdien, 26.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis uzturēsies Igaunijā, kur tiksies ar kaimiņvalsts parlamenta jeb Rīgikogu (Riigikogu) prezidentu Tomasu Vareku (Toomas Varek).        Saeimas priekšsēdētājs, tiekoties ar Igaunijas parlamenta prezidentu T.Vareku, plāno pārrunāt divpusējo un reģionālo sadarbību, kā arī attiecības ar kaimiņvalstīm un Eiropas Savienības aktualitātes. Paredzēts, ka sarunas laikā tiks apspriestas arī šī gada 4.martā gaidāmās Igaunijas parlamenta vēlēšanas.        Tikšanos ar Igaunijas parlamenta prezidentu Saeimas priekšsēdētājs plāno apvienot ar piedalīšanos Igaunijas Zaļās partijas rīkotajā apaļā galda diskusijā. Tajā piedalīsies arī Somijas bijušais vides ministrs Peka Hāvisto (Pekka Haavisto), Somijas parlamenta zaļo deputāte Heidi Hautala (Heidi Hautala) un Igaunijas Zaļās partijas pārstāvis Mareks Strandbergs (Marek Strandberg). Apaļā galda diskusija tiek rīkota ar mērķi apspriest Zaļo partiju darbību parlamentā, konsultējoties ar kolēģiem citās valstīs.

Trešdien, 21.februārī, deputātu grupas sadarbībai ar Francijas parlamentu priekšsēdētāja Sandra Kalniete un deputāti tikās ar Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Andrē Žanu Liburelu (André-Jean Libourel).         Francijas vēstnieks A.Ž.Liburels iepazīstināja deputātus ar gaidāmo festivālu “Francijas pavasaris”, kas sāksies pavasara pirmajā dienā - 21.martā - un centīsies atklāt abu valstu plašo sadarbības spektru. Viņš norādīja, ka tieši festivāla “Pārsteidzošā Latvija” panākumi Francijā deva ierosmi tik īsā laikā organizēt līdzīgu festivālu Latvijā. “Mēs dzīvojam kopējā Eiropā, kurā, lai attiecības būtu ģimeniskas un draudzīgas, mums vienam otrs jāiepazīst labāk,” teica vēstnieks un norādīja, ka festivāls notiks trīs mēnešus. Plānoti vairāk nekā 200 pasākumi visā Latvijā, tādējādi dodot daudzpusīgas iespējas iepazīt Franciju visiem, kas to vēlas. Līdztekus plašajai kultūras programmai ir paredzēts arī ekonomikas seminārs.         A.Ž.Liburels pauda prieku, ka tieši S.Kalniete ir ievēlēta par deputātu grupas sadarbībai ar Francijas parlamentu priekšsēdētāju, jo Francijā viņa ir labi pazīstama un tas tikai stiprinās sadarbību starp abu valstu parlamentiem. Tomēr aktīvāks darbs starp abu valstu parlamentu sadarbības grupām, Francijā ir divas šādas grupas - gan pie Senāta, gan Nacionālās Asamblejas, varēs sākties tikai vasarā pēc Nacionālās Asamblejas vēlēšanām.        Tikšanās noslēgumā S.Kalniete apliecināja, ka Latvijā vienmēr ir bijusi ļoti liela interese par Franciju. “Varbūt šī tiekšanās pēc Rietumeiropas vērtībām ļāva izturēt padomju laiku,” sacīja S.Kalniete.

No 22. līdz 23.februārim Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis dosies vizītē uz Norvēģiju, Oslo, lai piedalītos Baltijas jūras parlamentārās konferences eitrofikācijas darba grupas sanāksmē un tiktos ar Norvēģijas parlamenta (Stortinga) viceprezidentu Karlu Hāgenu (Carl Hagen).         Kārtējās darba grupas par eitrofikācijas problēmām sanāksmē pirmo reizi kopīgi tiksies Baltijas jūras valstu vides un lauksaimniecības ministri. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis uzsver, ka šī tikšanās būs pirmais nopietnais dialoga mēģinājums starp ministriem, kas pārstāv divas vairumā gadījumu konfliktējošas sfēras. Galvenais jautājums darba grupas sanāksmē būs par kuģu un lauksaimniecības atkritumu nodarīto kaitējumu Baltijas jūrai.         Vizītes otrajā dienā, 23.februārī, Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis tiksies arī ar Norvēģijas parlamenta viceprezidentu K.Hāgenu. Tikšanās laikā amatpersonas pārrunās divpusējās attiecības un valstu sadarbības jautājumus, kā arī reģionālo sadarbību. Plānots, ka sarunā tiks skartas arī Eiropas Savienības aktualitātes un enerģētikas un vides politikas jautājumi.         Latvijā Saeimas priekšsēdētājs atgriezīsies piektdienas, 23.februāra, vakarā.

Otrdien, 20.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Baltkrievijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Aleksandru Gerasimenko (Aleksander Gerasimenko).Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Baltkrievijas divpusējās sadarbības paplašināšanas iespējas.Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis norādīja, ka Latvija ir atvērta sadarbībai ar Baltkrieviju. Baltkrievijas vēstnieks A.Gerasimenko pauda viedokli, ka Latvija ir viens no prioritārajiem sadarbības partneriem Baltkrievijai. Par to liecina arī tirdzniecības apjoma pieaugums, biznesa forumi abās valstīs un sadarbība kultūrā un izglītībā, pastāstīja vēstnieks. Puses atzina, ka būtu nepieciešams intensificēt arī parlamentāros sakarus, īpaši starp parlamentārajām sadarbības grupām. Sarunas laikā I.Emsis informēja par Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes darbību Baltijas jūras eitrofikācijas samazināšanai un aicināja arī Baltkrievijas parlamentāriešus piedalīties Baltijas jūras valstu parlamentu darba grupu sēdē par eitrofikācijas jautājumiem, lai kopīgi panāktu sekmīgu un ilglaicīgu problēmas risinājumu. Tika skarts arī jautājums par tranzīta plūsmas palielināšanu caur Baltkrieviju, lai samazinātu kravas automašīnu rindas uz Latvijas un Krievijas robežas. Vēstnieks A.Gerasimenko pastāstīja, ka ir radīti priekšnoteikumi, lai veicinātu pārvadājumu palielināšanos. Savukārt Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis skaidroja situāciju Latvijas robežpunktos.Tikšanās nobeigumā puses pauda pārliecību par abu valstu attiecību padziļināšanos nākotnē.Deputātu grupa tikās ar Latvijas vēstnieku PolijāOtrdien, 20.februārī, deputātu grupas sadarbībai ar Polijas parlamentu priekšsēdētāja Anta Rugāte un deputāti tikās ar Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Polijas Republikā Albertu Sarkani.Tikšanās laikā A.Sarkanis aicināja deputātu grupas sadarbībai ar Polijas parlamentu veicināt Saeimas delegācijas vizīti Polijā. Polija šobrīd attiecības ar Baltijas valstīm uzskata par svarīgām, meklējot sabiedrotos Eiropas Savienības ietvaros, un šāda vizīte veicinātu abpusējus sakarus, norādīja vēstnieks. Viņš arī informēja, ka Polijas parlamenta Ārlietu komisija ir ieinteresēta sadarboties ar Saeimas Ārlietu komisiju.A.Sarkanis iepazīstināja arī deputātus ar iekšpolitisko situāciju Polijā, kas pēdējā laikā ir saasinājusies, aktualizējoties vēstures interpretācijas jautājumiem, kā arī informēja par vēstniecības aktivitātēm, kas galvenokārt skar kultūras, izglītības un zinātnes jomas.

Pirmdien, 19.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis un Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikšanās laikā ar Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāvjiem - direktori Rasmu Pīpiķi, līdzdalības eksperti Zintu Miezaini, Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienības pārstāvi Inetu Ielīti un Eiropas Kustības Latvijā prezidentu Andri Gobiņu - vienojās par kopīgiem uzdevumiem Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības veicināšanā. 2006.gada 30.martā Saeimā tika apstiprināta Deklarācija par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, kas nosaka, ka Saeima un nevalstiskās organizācijas tiecas kļūt par veiksmīgiem partneriem pilsoniskās sabiedrības atbalstīšanā un iesaistīšanā likumu sagatavošanas procesā. Šodienas tikšanās apliecināja, ka gan Saeima, gan nevalstiskās organizācijas ir ieinteresētas veicināt savstarpēju sadarbību un attīstīt iepriekšējā Saeimā iesāktos darbus. Abas puses sanāksmes laikā atzina par vēlamu regulāru Saeimas un nevalstisko organizāciju pārstāvju tikšanos organizēšanu, kā arī vienojās par darba grupas izveidi, kas nodarbotos ar konkrētu sadarbības jautājumu risināšanu. Plānots, ka pirmā darba grupa sanāks tuvāko divu nedēļu laikā, lai, pirmkārt, lemtu par foruma - Saeimas un tās komisiju vadības un nevalstisko organizāciju pārstāvju tikšanās - rīkošanu, kā arī vienotos par turpmākajiem darbiem un sanāksmēm.  Kopumā darba grupa nodarbosies ar deklarācijā noteikto uzdevumu īstenošanu, veicot konkrētus soļus sadarbības uzlabošanai ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Plānota, piemēram, koordinatoru nodrošināšana sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām, Saeimas mājas lapas uzlabošana, lai vienkāršotu piekļuvi likumprojektiem, sabiedrisko apspriešanu veicināšana komisijās, foruma rīkošana reizi gadā u.tml.Šīsdienas tikšanās laikā Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāvji informēja Saeimas Prezidija pārstāvjus par līdzšinējo sadarbību, norādot gan uz problēmām, gan uz veiksmīgajiem piemēriem līdzšinējā praksē. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis norādīja, ka Saeimas Prezidijs nav tiesīgs neko norādīt komisijām un deputātiem, un aicināja organizācijas pašas aktīvi piedalīties komunikācijā ar Saeimas komisijām. Vienlaikus I.Emsis izteica gatavību iespēju robežās aicināt komisijas likumprojektu izstrādē sadarboties ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Gan Saeimas priekšsēdētājs, gan viņa biedre K.Pētersone arī dalījās pieredzē par konkrētiem veiksmīgiem kopdarbiem komisiju un nevalstiskā sektora pārstāvju sadarbībā.

14.februārī, noslēdzās Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša un viņa vadītās delegācijas divu dienu oficiālā vizīte Zviedrijā. Latvijas parlamentārieši Zviedriju apmeklēja pēc Zviedrijas parlamenta (Riksdāga) spīkera Pēra Vesterberga (Per Westerberg) uzaicinājuma.          Dienas sākumā Saeimas priekšsēdētājs un Latvijas delegācija kā goda viesi noklausījās Zviedrijas parlamenta šī gada centrālās ārpolitikas debates, kurās Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts (Carl Bildt) prezentēja parlamentam ārpolitikas plānu. Latvijas delegācijas pārstāvji to atzina par interesantu pieredzi.          Latvijas parlamentārieši tikās arī ar Riksdāga Vides un Tautsaimniecības komisijas deputātiem. Galvenie sarunu temati bija par enerģētiku un klimata izmaiņām. Pārrunājot Ziemeļeiropas gāzes vada izbūvi, abas puses vienojās, ka maksimāli jāstrādā pie vides novērtējuma ziņojumu analīzes un jāatrod risinājums, kas radītu vismazākos draudus videi un drošībai.          Apspriežot klimata izmaiņu jautājumus, Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka globālās klimata izmaiņas problēmas nevar tikt atrisinātas reģionālā līmenī - šim jautājumam ir jākļūst par Eiropas Savienības ārpolitikas tematu. Vienlaikus I.Emsis vērsa uzmanību uz to, ka šos jautājumus jāskata reālistiski, ņemot vērā nepieciešamību vairot ekonomisko konkurētspēju. Sarunu laikā abas puses pārrunāja arī sadarbības iespējas pētniecībā vides zinātnēs.          Tikšanās laikā ar Zviedrijas Eiropas lietu ministri Sesīliju Malmstrēmu (Cecilia Malmstrōm) Latvijas puse tika informēta par Zviedrijas prioritātēm Eiropas Savienības politikas kontekstā, kā arī par jauniem akcentiem saistībā ar neseno valdības maiņu Zviedrijā. Ministre izteica gandarījumu par sadarbību ar Baltijas valstīm un norādīja, ka Zviedrija meklē sadarbības partnerus Eiropas nākotnes jautājumu risināšanā. Puses atzina, ka Latvijai un Zviedrijai kopumā saskan viedoklis par tālāku Eiropas Savienības paplašināšanos, par nepieciešamību Eiropas Savienības durvis atstāt atvērtas un par nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību Eiropas Savienības kaimiņvalstīm - Ukrainai, Moldovai un Baltkrievijai.          Latvijas delegācija tikšanās laikā savukārt pievērsa uzmanību nepieciešamībai Eiropas Savienību padarīt tuvāku valstu iedzīvotājiem. Saeimas priekšsēdētājs arī norādīja, ka lielāka uzmanība jāpievērš dažādu jomu politiku saskaņošanai Eiropas Savienībā, piemēram, lai vides politika nenonāktu pretrunā ar enerģētikas vai ekonomikas politiku.           Vizītes otrās dienas laikā tika apmeklēta arī Stokholmas pilsētas dome, kur notika tikšanās ar vicemēri Ullu Hamiltoni (Ulla Hamilton).           Vizītes noslēgumā Latvijas delegācija viesojās Latvijas vēstniecībā, kur Saeimas priekšsēdētājs teica uzrunu vēstniecības darbiniekiem un Zviedrijā dzīvojošiem latviešiem.