Trešdien, 17.janvārī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle un komisijas deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Eberhardu Šupiusu (Eberhard Schuppius).Vācijas vēstnieks E.Šupiuss ziņoja par Vācijas kā pašreiz prezidējošās valsts Eiropas Savienībā (ES) noteiktajām prioritātēm. Vācijas prezidentūra ilgs līdz šī gada 30.jūnijam. Kā vienu no galvenajiem risināmajiem jautājumiem vēstnieks atzīmēja Līguma par Konstitūciju Eiropai tālāko virzību. Plānots izstrādāt grafiku, nosakot termiņus un rīcības plānu līguma ratifikācijas procesam. Tāpat būtisks ir jautājums par vienotas enerģētikas politikas izveidi, proti, svarīgi panākt netraucētu enerģijas piegādi un diversificēt piegādātājus.Vēstnieks informēja arī par izstrādāto vienošanos par 18 mēnešu programmu, ko veidos trīs prezidējošās valstis - Vācija, Portugāle un Slovēnija. E.Šupiuss akcentēja, ka svarīgi rast risinājumu nelegālās imigrācijas plūsmai, kas virzās no Austrumiem un pār Vidusjūru. Šo jautājumu plānots apspriest arī Vidusjūras valstu tikšanās laikā šī gada novembrī.Vācijas darba programmā iekļauti arī tādi jautājumi kā ES ārējās robežas apsardzība, kopīgas drošības un aizsardzības politikas veidošana, attiecības ar kaimiņvalstīm, sarunas ar Krieviju par jauno līgumtiesisko attiecību dokumentu, transatlantisko attiecību paplašināšana, sadarbības aktivizēšana ar Āfrikas un Āzijas valstīm un ES dalība konfliktu risināšanā dažādās pasaules valstīs, tostarp Kongo, Irānā un Sudānā. Tikšanās gaitā vēstnieks E.Šupiuss atbildēja uz deputātu jautājumiem par gāzes vada izbūvi Baltijas jūrā, kā arī par ES attiecībām ar Krieviju. Viņš norādīja, ka ārējās robežas jautājums ir būtisks visām ES valstīm. Pārrunājot turpmākos ES paplašināšanās plānus ar Eiropas lietu komisijas deputātiem, viņš norādīja, ka Turcijas, Horvātijas un Maķedonijas iestāšanās ES ir atkarīga no noteikto priekšnosacījumu un kritēriju izpildes. Sarunas noslēgumā Vācijas vēstnieks informēja, ka 25.martā Romas līguma 50.gadadienā paredzēts pieņemt deklarāciju par ES nākotnes mērķiem un perspektīvām.

Otrdien, 16.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Eberhardu Šupiusu (Eberhard Schuppius), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.         Tikšanās laikā pārrunāta Latvijas un Vācijas parlamentārās sadarbības aktivizēšana kā federālajā tā arī federālo zemju līmenī. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis pieminēja Saeimā izveidotās deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu interesi aktivizēt ciešākus kontaktus ar vācu kolēģiem.          Sarunas gaitā tika pārrunāti aktuālie jautājumi Eiropas Savienībā Vācijas prezidentūras laikā. Kā viens no svarīgākajiem tika minēts Līguma par Konstitūciju Eiropai nākotne, par ko plānots sākt plašāku diskusiju.         Vācijas vēstnieks interesējās arī par Saeimas darba aktualitātēm.

Otrdien, 9.janvārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš tikās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Duraju Polatu (Duray Polat).          Ārlietu komisija informē, ka vēstnieks bija ieradies iepazīšanās vizītē, kuras laikā puses pārrunāja abu valstu attiecību aktualitātes.         Sarunas ietvaros puses apmainījās viedokļiem par Latvijas un Turcijas divpusējām attiecībām - par parakstīšanai sagatavotajiem līgumiem, ekonomisko sadarbību, tirdzniecības apgrozījuma tendencēm, kā arī kultūras sakariem.          Turcijas vēstnieks pastāstīja, ka Turcijas Ārlietu komisija plāno vizīti Latvijā, kā iespējamo laiku minot šī gada vasaru. Viņš arī informēja, ka Turcijā martā notiks prezidenta vēlēšanas, bet novembrī - parlamenta vēlēšanas.         Tāpat komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš uzklausīja vēstnieka sniegto informāciju par aktualitātēm Turcijas iekšpolitikā, kā galveno minot diskusiju par prezidenta vēlēšanām.

 

Otrdien, 19.decembrī, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Latvijas Republikas aizsardzības atašejiem, to palīgiem un Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem starptautiskajās organizācijās.        Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš sveica viesus Saeimā un informēja par aktualitātēm komisijas darbā, sadarbību ar valsts institūcijām, kā arī uzsvēra starptautisko attiecību veidošanas nozīmīgumu.         Kā svarīgākos no pašreiz komisijā skatāmajiem jautājumiem, J.Dalbiņš minēja darba plāna 2007.gadam izveidošanu un 8.Saeimas nepabeigto likumprojektu izskatīšanu. Aktuāls jautājums ir arī Latvijas bruņoto spēku tālākā attīstība un nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana, kā arī pārejas process no obligātā militārā dienesta uz profesionālo armiju.         Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš pastāstīja par sadarbību ar Lietuvas un Igaunijas valstu parlamentiem un Latvijas valsts reformu pieredzes nodošanu un uzsāktajiem projektiem ar Ukrainu, Moldovu un Dienvidkaukāza valstīm.        Puses pārrunāja arī aktualitātes Latvijas un Krievijas attiecībās, robežlīguma turpmāko virzību.         Sarunas noslēgumā tika skarts arī jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO un mūsu karavīru piedalīšanos starptautiskajās operācijās. Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš atzīmēja, ka aizsardzībai un drošībai piešķirtais finansējums pakāpeniski palielinās, tuvojoties NATO noteiktajiem diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta.         Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja tikās ar Izraēlas vēstnieku         Otrdien, 19.decembrī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čenu Ivri (Chen Ivri).        Tikšanās laikā puses atzina, ka Latvijai un Izraēlai ir izveidojušās veiksmīgas attiecības, tomēr to paplašināšanai vēl ir liels potenciāls. Vēstnieks pateicās par Latvijas sniegto atbalstu Izraēlai Tuvo Austrumu jautājumā un informēja par aktualitātēm Izraēlas un Palestīnas attiecībās, uzsverot Izraēlas vēlmi pragmatiski risināt konfliktu.        V.Paegle un vēstnieks pārrunāja arī Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās jautājumu un bija vienisprātis, ka Turcijai ir jāsniedz atbalsts virzībā uz ES.

         Pirmdien, 18.decembrī, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš tikās ar Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Antanu Vinku (Antanas Vinkus).         Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Lietuvas sadarbības paplašināšanos aizsardzības un drošības jomā.          Lietuvas vēstnieks A.Vinks nodeva ielūgumu Aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas delegācijai oficiālā vizītē apmeklēt Lietuvas parlamentu. Vēstnieks atzina, ka sadarbība turpināma, stiprinot politiskos kontaktus un padziļinot divpusējās attiecības. Viņš arī pauda Lietuvas parlamenta radnieciskās komisijas gatavību trīs Baltijas valstu parlamentu aizsardzības komisiju gadskārtējai tikšanai 2007.gada martā, kas šoreiz notiks Rīgā. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš informēja, ka šī tikšanās notiks 29. un 30.martā.         Pārrunājot jautājumu par Baltijas valstu gaisa telpas kontroli, puses bija vienisprātis par sadarbību kopīgas materiāltehniskās bāzes veidošanai.          Tika spriests arī par situācijas uzlabošanu Latvijas un Lietuvas robežpunktos, lai samazinātu kravas automašīnu rindas. J.Dalbiņš pastāstīja, ka tiek izstrādāts plāns tranzīta plūsmas uzlabošanai.          Sarunas noslēgumā Lietuvas vēstnieks pauda atzinību Latvijai par lieliski noorganizēto NATO samitu Rīgā. Savukārt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs pateicās kaimiņvalstij par sniegto palīdzību samita laikā un atzīmēja, ka “šis darbs bija kopīgs”.

       Trešdien, 13.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Islandes parlamenta Ārlietu komisijas delegāciju.        Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone sveica viesus Saeimā un uzsvēra draudzīgās un aktīvās attiecības starp Latviju un Islandi, kā arī atzīmēja, ka Islande pirmā atzina mūsu valsts atjaunoto neatkarību. K.Pētersone ar gandarījumu pieminēja pozitīvo tirdzniecības bilanci ar Islandi un plašo sadarbību kultūras jomā. Arī Islandes Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Haldours Blendals (Halldór Blöndal) divpusējās attiecības vērtēja kā ļoti labas un norādīja uz straujo investīciju pieaugumu Latvijā.        Pārrunājot aktualitātes Latvijas parlamenta darbā, Saeimas priekšsēdētāja biedre informēja par pozīcijas un opozīcijas frakciju sadalījumu 9.Saeimā. Kā svarīgākos jautājumus, kas pašreiz tiek izskatīti Saeimā, viņa minēja valsts budžeta projekta 2007.gadam izstrādi un tiesībsarga amata kandidātu izvērtēšanu.       Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī integrācijas procesa norisi Latvijā.             Trešdien, 13.decembrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un komisijas deputāti tikās ar Islandes Republikas parlamenta Ārlietu komisijas delegāciju.       Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Islandes ekonomisko un politisko situāciju.        Tikšanās sākumā A.Bērziņš sveica Islandes Republikas parlamenta pārstāvjus Latvijā un atzinīgi novērtēja Latvijas un Islandes divpusējās attiecības. “Mēs vienmēr atcerēsimies, ka Islande bija pirmā valsts, kas atzina Latvijas neatkarību 1991.gadā,” uzsvēra A.Bērziņš.       Atbildot uz Islandes pārstāvju jautājumu par Latvijas ekonomisko situāciju, A.Bērziņš atzina, ka ekonomikā ir vērojama strauja izaugsme, tomēr kā svarīgu valdības uzdevumu minēja inflācijas samazināšanu. A.Bērziņš informēja viesus arī par banku sistēmu Latvijā un straujo kredītu apjoma palielināšanos.         Saeimas deputātus interesēja jautājums par Islandes dalību miera uzturēšanas operācijās Afganistānā un Kosovā. “Lai arī Islandei nav savas armijas, tā tomēr aktīvi piedalās miera uzturēšanas operācijās, sūtot ārstus un medmāsas uz konfliktu vietām,” skaidroja Islandes parlamentārietis.       Sarunas laikā tika pārrunāti arī pilsonības piešķiršanas un vēlēšanu tiesību jautājumi Islandē un Latvijā. Kā informēja Islandes Ārlietu komisijas deputāti, Islandē vēlēšanu tiesības nepilsoņiem tiek piešķirtas, ja nodzīvoti Islandē ne mazāk kā septiņi gadi.        Tikšanās noslēgumā A.Bērziņš pateicās par iespēju tikties un novēlēja viesiem veiksmīgu vizītes turpmāko gaitu.

         Otrdien, 12.decembrī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Igaunijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jāku Jeerītu (Jaak Jõerüüt).         Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis un Igaunijas vēstnieks J.Jeerīts bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Igauniju vērtējamas kā ļoti labas un aktīvas, un norādīja, ka īpaši nozīmīgas tās ir tagad, kad abas valstis ir pilntiesīgas partneres Eiropas Savienībā (ES) un NATO.          Igaunijas vēstnieks J.Jeerīts sveica Saeimas priekšsēdētāju jaunajā amatā un pastāstīja par ekonomisko un politisko situāciju savā valstī, kā arī par gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, kas notiks 2007.gada martā.         Sarunā tika skarts abu valstu sadarbības tālākas attīstības aspekts, kā arī jautājums par baltu un igauņu valodu apmācību un igauņu - latviešu vārdnīcas izdošanu, kas ir nozīmīgs projekts abu valstu divpusējo attiecību ietvaros. Puses apliecināja gatavību arī turpmāk aktīvi strādāt pie iesāktajiem sadarbības projektiem.          Tikšanās laikā I.Emsis un vēstnieks pārsprieda arī jautājumu par kopīgajām interesēm Baltijas jūras reģionā un bija vienisprātis par nepieciešamību vēl vairāk aktivizēt sadarbību starptautiskajās parlamentārajās organizācijas, tostarp Baltijas Asamblejā.         Noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs Igaunijas vēstniekam novēlēja veiksmi vēstnieka amatā.         Otrdien, 12.decembrī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Antanu Vinku (Antanas Vinkus).         Tikšanās laikā pārrunāti aktuāli Latvijas un Lietuvas divpusējo attiecību jautājumi.         Saeimas priekšsēdētājs un Lietuvas vēstnieks bija vienisprātis, ka starp abām valstīm izveidojušās ciešas un draudzīgas saites, kas sakņojas kopīgajā vēsturiskajā pieredzē, vērtībās un izpratnē par valstu attīstību.          Puses akcentēja tālākās sadarbības nozīmi un pārrunāja jomas, kurās tā padziļināma. Kā būtiska tika uzsvērta pierobežas sadarbība, kuras paplašināšanai vēl daudz iespēju - gan pierobežas institūciju, gan modeļa cilvēks - cilvēkam ietvaros. Lietuvas vēstnieks norādīja uz aktīvajiem kultūras sakariem, ko apliecina pagājušajā gadā Kauņā un šogad Rīgā notikušie Latvijas - Lietuvas forumi. Viņš atzina, ka arī turpmāk aktivizējami kontakti kultūras jomā.         I.Emsis un A.Vinks sprieda par situāciju Latvijas un Lietuvas jūras robežlīguma ratifikācijā un pauda abu valstu ieinteresētību aktivizēt šī jautājuma risinājumu. Kā abām pusēm aktuāls un kopīgi risināms tika minēts arī jautājums par automašīnu rindām uz Latvijas un Lietuvas robežas.         Tikšanās noslēgumā puses uzsvēra parlamentārās sadarbības nozīmi un pauda pārliecību par to padziļināšanos nākotnē.         Otrdien, 12.decembrī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ferdinando Dzedzu (Ferdinando Zezza).         Tikšanās laikā galvenā vērība pievērsta jautājumiem, kas skar Latvijas un Itālijas divpusējās attiecības, kā arī aktualitātes Eiropas Savienībā (ES).         Itālijas vēstnieks F.Dzedza atzinīgi novērtēja deputātu grupas sadarbībai ar Itālijas parlamentu izveidi 9.Saeimā. Viņš atzīmēja labās attiecības starp iepriekšējām parlamentu sadarbības grupām, kā arī izteica cerību par veiksmīgas sadarbības turpināšanu. Savukārt Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis norādīja, ka konvencijas par nodokļu dubultas uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu ratifikācija Itālijas parlamentā veicinātu ekonomiskos kontaktus.             Tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar Eiropas Konstitūcijas tālāko virzību un dalībvalstu turpmāko rīcību, lai meklētu risinājumus pašreizējai situācijai.          Otrdien, 12.decembrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš tikās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ferdinando Dzedzu (Ferdinando Zezza).         Abas amatpersonas atzina, ka starp Latviju un Itāliju izveidojusies aktīva sadarbība, un to būtu nepieciešams paplašināt parlamentārajā līmenī. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš informēja, ka 9.Saeimā jau izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Itālijas parlamentu.          Atbildot uz viesi interesējošo jautājumu par Ārlietu komisijas prioritātēm, A.Bērziņš kā galvenos ārpolitikas jautājumus minēja robežlīguma ar Krieviju noslēgšanu, jūras robežlīguma ar Lietuvu ratificēšanu, kā arī kontaktu aktivizēšanu ar kaimiņvalstu komisijām.          Tikšanās laikā puses pārrunāja kvalificēta darbaspēka trūkumu Latvijas darba tirgū. Itālijas vēstnieks F.Dzedza norādīja, ka tas ir viens no faktoriem, kas kavē Itālijas investīciju piesaisti Latvijai, lai gan ekonomiskā vide ir atvērta sadarbībai.          Pārrunāti arī jautājumi, kas skar abu valstu piedalīšanos starptautiskajās miera misijās, kā arī pārmaiņas Latvijā pēc neatkarības atgūšanas.

Šī gada 12. un 13.decembrī Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Islandes Republikas parlamenta Ārlietu komisijas delegācija.       Islandes parlamenta Ārlietu komisijas pārstāvji tiksies ar Saeimas priekšsēdētāja biedri Karinu Pētersoni, Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Ilgvaru Kļavu, kā arī apmeklēs Latvijas Okupācijas muzeju un AS “Lateko banka”.

         Piektdien, 8.decembrī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas ārlietu ministru Antonio Milososki (Antonio Milososki).         Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas un Maķedonijas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas un sadarbība starptautisko organizāciju ietvaros.          Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas ārlietu ministrs A.Milososki pastāstīja, ka viņa valsts mērķis ir integrācija Eiropas Savienībā (ES) un NATO, un lūdza arī turpmāk Latvijas atbalstu šajos jautājumos. Viņš informēja, ka iestāšanās sarunas ar ES varētu tikt uzsāktas 2007.gadā, savukārt 2008.gadā gaidāms uzaicinājums iestāties NATO. Ārlietu ministrs pauda pateicību Latvijai par sniegto atbalstu.         Puses bija vienisprātis par sadarbības paplašināšanu gan starpparlamentu līmenī, gan ekonomiskajā jomā. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis informēja, ka Saeimā ir izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Maķedonijas parlamentu. Savukārt ministrs atzina, ka divpusējo attiecību paplašināšanos nākotnē sekmētu vīzu režīma atvieglojumu ieviešana.          Pārrunājot abu valstu dalību starptautiskajās miera misijās, ārlietu ministrs A.Milososki atzīmēja, ka jau šobrīd Maķedonijas bruņotie spēki piedalās operācijās Irākā, Afganistānā un Bosnijā un Hercegovinā.         Tika skarts arī jautājums par Kosovas statusa nākotnes risinājumu, kā arī Maķedonijas konstitucionālā nosaukuma lietošana divpusējās attiecībās.          Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis apliecināja Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts gatavību dalīties savā integrācijas un likumdošanas harmonizācijas procesa pieredzē ar Maķedoniju.