Trešdien, 14.februārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un komisijas deputāti tikās ar Izraēlas 17.Knesetā izveidotās Izraēlas un Latvijas parlamentu draudzības līgas delegāciju.Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš un Izraēlas un Latvijas parlamentu draudzības līgas delegācijas vadītājs Avigdors Ichaki (Avigdor Yitzhaki) bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Izraēlu vērtējamas kā labas, un izteica cerību par divpusējo attiecību paplašināšanos. Izraēlas delegācijas vadītājs A.Ichaki akcentēja, ka Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts atbalsts Izraēlai ir ļoti nozīmīgs. Viņš informēja par Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes konfliktu un uzsvēra starptautisko organizāciju iesaistīšanās nepieciešamību situācijas noregulēšanai Tuvo Austrumu reģionā, kā arī lūdza Latvijas palīdzību šī jautājuma aktualizācijai ES un NATO. Ārlietu komisijas deputāti apliecināja mūsu valsts atbalstu Izraēlai.Atbildot uz deputātu jautājumu par Izraēlas redzējumu situācijas attīstībai Irākā, A.Ichaki uzsvēra, ka starptautisko miera spēku uzturēšanās Irākā parāda, cik nozīmīgs ir aizsardzības un drošības jautājums visā pasaulē, un ikviena valsts var cerēt uz citu valstu atbalstu.Izraēlas Kneseta pārstāvji interesējās par Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs pastāstīja, ka parlaments pēc ilgām debatēm pieņēma likumu, ar kuru pilnvaro valdību parakstīt šo līgumu, kā arī skaidroja robežlīguma noslēgšanas nepieciešamību.

Otrdien, 13.februārī, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Izraēlas 17.Knesetā izveidotās Izraēlas un Latvijas parlamentu draudzības līgas delegāciju.Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš sveica viesus Saeimā un informēja par komisijas darbu, tās atbildībā esošajiem likumdošanas jautājumiem un sadarbību ar valsts struktūrām. Izraēlas un Latvijas parlamentu draudzības līgas delegācijas vadītājs Avigdors Ichaki (Avigdor Yitzhaki) pastāstīja par savas valsts Ārlietu un aizsardzības komisijas atbildībā esošajiem jautājumiem. Viņš arī atzīmēja, ka Izraēlas aizsardzības sistēmas budžets ir gandrīz deviņi procenti no iekšzemes kopprodukta.   Pieskaroties jautājumam par valstu bruņotajiem spēkiem, J.Dalbiņš pastāstīja par pāreju uz profesionālo armiju, komisijas darbu pie Mobilizācijas likuma izstrādes un zemessardzes lomu valsts aizsardzības sistēmā. Savukārt A.Ichaki norādīja, ka Izraēlas obligātajā dienestā iesauc gan sievietes, gan vīriešus.Izraēlas parlamenta pārstāvji interesējās par Latvijas kā NATO dalībvalsts dalību starptautiskajās operācijās un parlamenta lomu lēmumu pieņemšanā par karavīru nosūtīšanu miera misijās. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs skaidroja, ka lēmumi par dalību šajās misijās jāpieņem Saeimai. J.Dalbiņš atzinīgi novērtēja Latvijas dalību NATO, kas ir kā viens no drošību veicinošiem faktoriem mūsu valstij. Komisijas deputāti arī informēja par misijām Irākā un Afganistānā.Sarunas noslēgumā puses izteica cerību par sadarbības paplašināšanos aizsardzības jomā.

Pirmdien, 12.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Izraēlas 17.Knesetā izveidotās Izraēlas un Latvijas parlamentu draudzības līgas delegāciju.Izraēlas un Latvijas parlamentu draudzības līgas delegācijas vadītājs Avigdors Ichaki (Avigdor Yitzhaki) pastāstīja par Izraēlas parlamentu un politiskajām partijām Knesetā. Viņš informēja par Izraēlas ekonomisko situāciju, uzsvērdams augstos ekonomiskos rādītājus. Tomēr A.Ichaki atzina, ka viens no šobrīd svarīgākajiem jautājumiem valstī ir panākt Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes konflikta mierīgu noregulējumu sarunu ceļā.Informējot par ekonomikas attīstību Latvijā, Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis atzīmēja straujo inflācijas pieaugumu, kā arī energoresursu cenu kāpumu. I.Emsis arī iepazīstināja ar politisko spēku sadalījumu Saeimā un aktualitātēm likumdošanā. Sarunas laikā puses pieskārās arī ebreju īpašumu restitūcijas jautājumam Latvijā. Izraēlas un Latvijas parlamentu draudzības līgas delegācijas vadītājs interesējās par paveikto likumdošanā šajā jautājumā. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis izskaidroja esošo situāciju un apliecināja Latvijas vēlmi veikt nepieciešamās izmaiņas likumdošanā.Tikšanās noslēgumā A.Ichaki uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju apmeklēt oficiālā vizītē Izraēlas parlamentu.

13. un 14. februārī Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis un viņa vadītā delegācija - Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone, deputāti Vaira Paegle, Dzintars Zaķis, Sergejs Dolgopolovs un Gunārs Laicāns - pēc Zviedrijas parlamenta (Riksdāga) spīkera Pēra Vesterberga (Per Westerberg) uzaicinājuma uzturas oficiālā vizītē Zviedrijā.        Šodien, 13.februārī, Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis tikās ar Zviedrijas Riksdāga spīkeru P.Vesterbergu un pārrunāja abu valstu kopīgās intereses saistībā ar Baltijas jūras nākotni, īpašu uzsvaru liekot uz enerģētikas un vides drošības jautājumiem. Saeimas priekšsēdētājs aicināja enerģētikas jautājumus risināt starptautiskā līmenī un saistībā ar Ziemeļeiropas gāzes vada izbūvi informēja Zviedrijas pusi par mūsu valsts ieinteresētību izmantot unikālās Latvijas dabiskās pazemes gāzes krātuves. I.Emsis arī uzsvēra, ka tas ir veids, kā reģionā sekmēt enerģētisko drošību.         Arī Zviedrijas parlamenta spīkers atzina, ka Eiropai ir jārealizē kopīga enerģētikas politika, un norādīja, ka enerģētiskos resursus nedrīkst izmantot politiskiem mērķiem. Tāpat P.Vesterbergs atzina Latvijas pazemes gāzes krātuves par intereses vērtu piedāvājumu.          Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētājs un Riksdāga spīkers pārrunāja arī Eiropas Savienības (ES) aktualitātes un diskutēja par Eiropas nākotni un konstitucionālo līgumu. Tika pārrunāta arī nacionālo parlamentu loma ES koordinācijas jautājumos. Abas puses bija vienisprātis, ka ir nepieciešama lielāka parlamentu iesaiste galveno ES attīstības jautājumu izskatīšanā.         Parlamentu priekšsēdētāji pauda kopīgu viedokli par nepieciešamību ciešāk sadarboties mazām valstīm, tai skaitā ES ietvaros. Gan I.Emsis, gan P.Vesterbergs atzina, ka šajā kontekstā īpaši nozīmīga ir Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība visdažādākajos formātos.     Otrdien, 13.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis oficiālās vizītes Zviedrijā ietvaros tikās ar SEB bankas un Swedbank pārstāvjiem.           Zviedrijas banku pārstāvji Saeimas priekšsēdētājam sniedza savu vērtējumu par ekonomisko stāvokli Latvijā un monetāro politiku, tai skaitā par iespējamajiem pasākumiem inflācijas ierobežošanā. SEB un Swedbank pārstāvji uzskata, ka inflācijas ierobežošanas nolūkos Latvijai būtu nepieciešams pacelt nodokļus.        Tikšanās laikā pārrunāta arī Rīgas kā reģiona ekonomiskās darbības centra attīstība. Šī temata kontekstā Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis un banku pārstāvji pievērsās Latvijas situācijas darba tirgū izvērtējumam, apskatot arī jautājumu par darbaspēka konkurētspējas paaugstināšanu.Banku pārstāvji Latvijas parlamenta priekšsēdētāju informēja arī par SEB un Swedbank darbības izvēršanu plašākā reģionā.         Attiecībā uz savu darbību Latvijā banku pārstāvji kopumā pauda pozitīvu novērtējumu un atzina Latvijas ekonomiku par perspektīvu.No 12. līdz 15.februārim vizītē Latvijā uzturas Izraēlas 17.Knesetā (parlamentā) izveidotās Izraēlas un Latvijas parlamentu draudzības līgas delegācija.

Otrdien, 6.februārī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Moldovas Republikas ārlietu un Eiropas integrācijas ministra vietnieku Valerju Ostalepu (Valeriu Ostalep).Tikšanās laikā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle informēja, ka, lai padziļinātu attiecības un uzsāktu pieredzes apmaiņu, jau tuvākajā laikā tiks parakstīts trīspusējais sadarbības līgums starp Latvijas, Moldovas un Zviedrijas parlamentiem.Eiropas Savienības (ES) kaimiņattiecību politikas ietvaros attiecības ar Moldovu ir viena no Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm. Latvija ir gatava padziļināt attiecības ar Moldovu un nodot savu reformu pieredzi, uzsvēra V.Paegle. Moldovas ārlietu un Eiropas integrācijas ministra vietnieks apstiprināja, ka Moldova ir ieinteresēta izmantot mūsu valsts pozitīvo pieredzi, kas gūta, integrējoties ES un NATO. Moldova apzinās reformu izšķirīgo lomu, veicinot valsts stabilitāti un izaugsmi, atzina V.Ostaleps. Viņš norādīja, ka par Latvijas un Moldovas labajām attiecībām liecina arī tas, ka šī gada aprīlī Rīgā vizītē ieradīsies Moldovas premjers Vasils Tarlevs.   Ministra vietnieks informēja, ka patlaban viens no aktuālākajiem Moldovas ārpolitiskajiem jautājumiem ir tālāku ES un Moldovas attiecību definēšana. Šogad spēku zaudēs Partnerības un sadarbības līgums, tādēļ Moldova gaida skaidru signālu par to, kā ES raugās uz abu pušu tālākajām attiecībām, uzsvēra V.Ostaleps. “Moldova patlaban nedomā par iestāšanos ES. Tomēr mēs vēlamies saprast, kāda ir ES un Moldovas attiecību perspektīva ilgtermiņā,” skaidroja ministrs. “Mēs saprotam, ka ES šobrīd ir aktuālāki jautājumi, piemēram, Eiropas konstitūcijas liktenis. Runāt par bloka paplašināšanu tuvākā nākotnē ES nav gatava.” V.Ostaleps uzsvēra, ka Moldova “smagi strādās un veiks reformas,” lai tuvinātos ES. V.Paegle atzina, ka izprot Moldovas situāciju un iespēju robežās jautājumu par ES un Moldovas attiecību nākotni centīsies aktualizēt ES divpusējo un daudzpusējo tikšanos ietvaros. Pievēršoties abu valstu divpusējām attiecībām, V.Ostaleps norādīja, ka Moldovas pilsoņiem ir grūti iegūt Latvijas vīzu. Lai to izdarītu, viņiem jādodas uz Latvijas vēstniecību Ukrainā, kur uz piecām dienām jānodod savas pases. Tādējādi viņi nevar atgriezties Moldovā un piecas dienas ir spiesti dzīvot Kijevā. Vairums moldāvu to finansiāli nevar atļauties, uzsvēra ministra vietnieks.   Viņš izteica aicinājumu Latvijai atvērt vēstniecību vai konsulāro nodaļu Kišiņevā. “Tas noteikti veicinās kontaktus starp abu valstu iedzīvotājiem un pieaugs sadarbība dažādās jomās,” sacīja V.Ostaleps. 

Pirmdien, 5.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Krievijas Federācijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas prezidentu Jevgēniju Primakovu (Евгений Примаков).Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Krievijas ekonomiskās sadarbības veicināšanas iespējas. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis atzinīgi novērtēja abu valstu divpusējās tirdzniecības apjoma pieaugumu pēdējos gados un izteica cerību par attiecību aktivizēšanos nākotnē. Tāpat sadarbību būtu nepieciešams paplašināt arī parlamentārajā līmenī.Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas prezidentu J.Primakovu interesēja likumprojekta par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu virzība Saeimā. Saeimas priekšsēdētājs pastāstīja, ka likumprojekts galīgajā lasījumā tiks skatīts 8.februārī. Viņš arī atzīmēja, ka sabiedrībā notiek plašas diskusijas par šo jautājumu. Puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšana varētu būt kā pirmais solis līgumtiesiskās bāzes paplašināšanai un ekonomisko attiecību padziļināšanai. Tika pārrunāti arī ar enerģētikas nozari saistīti jautājumi - Ziemeļeiropas gāzes vada izbūve, potenciālās gāzes krātuves Latvijā un globālā sasilšana. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis informēja, ka Latvijai piešķirtais ogļskābās gāzes emisiju kvotu apjoms ir nepietiekams, svarīgi būtu palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu.Sarunas noslēgumā tika skarts jautājums par tranzītpolitiku un situāciju Latvijas un Krievijas robežpunktos.          

Šī gada 5. un 6.februārī Briselē, Beļģijā, notiks Vācijas Bundestāga un Eiropas Parlamenta rīkotā trešā Lisabonas stratēģijai veltītā parlamentu apvienotā sanāksme, kurā Latviju pārstāvēs Saeimas priekšsēdētāja biedre, Eiropas lietu priekšsēdētājas biedre Karina Pētersone, Eiropas lietu komisijas deputāts Boriss Cilevičs, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Gundars Daudze un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dukšinskis.         Tikšanās notiek pirms Eiropadomes gadskārtējās pavasara sanāksmes, lai veicinātu parlamentu savstarpējo dialogu par Lisabonas stratēģijas īstenošanu un šīs stratēģijas nākotni.          Parlamentu apvienoto sanāksmi 5.februārī atklās Eiropas Parlamenta prezidents Hans-Gerts Poeterings (Hans-Gert Poettering) un Vācijas Bundestāga prezidents Norberts Lamerts (Norbert Lammert). Pēc atklāšanas Eiropas Parlamenta pārstāvji sniegs prezentāciju par Eiropas Parlamenta rezolūcijas projektu par Lisabonas stratēģiju.          Sanāksmes ietvaros notiks trīs darba grupu tikšanās: Ilgtspējīga enerģija; Iekšējais tirgus un inovācijas; Cilvēku kapitāls: izglītība, darbavietu izveide un sociālie aspekti. Darba grupās paredzētas diskusijas par to, kā valstu parlamenti seko Lisabonas stratēģijas ieviešanai. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedre K.Pētersone piedalīsies darba grupā Ilgtspējīga enerģija un sniegs ziņojumu par enerģētikas politiku Latvijā. Darba grupā Iekšējais tirgus un inovācijas Latviju pārstāvēs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs J.Dukšinskis un Eiropas lietu komisijas deputāts B.Cilevičs, bet Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja A.Barča un komisijas deputāts G.Daudze iesaistīsies darba grupas Cilvēku kapitāls: izglītība, darbavietu izveide un sociālie aspekti diskusijās.          Savukārt 6.februārī plānotas darba grupu ziņojumu prezentācijas. Oficiālu ziņojumu sniegs Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo (José Manuel Barroso). Pēc ziņojumiem plānotas debates, kurās piedalīsies arī Eiropas Komisijas prezidents un Vācijas prezidentūras pārstāvji.          Parlamentu apvienotās sanāksmes noslēgumā uzstāsies Eiropas Parlamenta prezidents H.G.Poeterings un Vācijas Bundestāga prezidents N.Lamerts.

Otrdien, 30.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Austrālijas Savienības ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ričardu Antoniju Rovu (Richard Anthony Rowe), kas bija ieradies atvadu vizītē.Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis sveica Austrālijas vēstnieku Saeimā un pateicās par viņa ieguldījumu abu valstu attiecību veidošanā. Savukārt Austrālijas vēstnieks R.A.Rovs pauda prieku par iespēju tikties ar I.Emsi un informēja, ka beidz savu vēstnieka darbu Latvijā.Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Austrāliju vērtējamas kā labas un draudzīgas, un apliecināja parlamentāro kontaktu svarīgo lomu, sevišķi parlamentu sadarbības grupu līmenī. I.Emsis pastāstīja, ka Saeimā ir izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Austrālijas un Jaunzēlandes parlamentiem. Atzinīgi tika novērtēta Latvijas un Austrālijas sadarbība ekonomikas, kultūras un izglītības jomā, kā arī skarts tās tālākās attīstības aspekts. Būtisks nosacījums attiecību padziļināšanai ir vīzu jautājuma noregulēšana, atzina sarunas dalībnieki.R.A.Rovs pastāstīja par pašreizējo iekšpolitisko situāciju savā valstī. Runājot par abu valstu ekonomisko sadarbību, vēstnieks atzinīgi novērtēja pagājušā gada nogalē Rīgā notikušo Austrālijas vēstniecības un tās sadarbības partneru rīkoto Austrālijas un Latvijas biznesa semināru.Sarunas gaitā tika pārrunātas arī starptautiskās aktualitātes, tostarp jautājums par drošību un stabilitātes uzlabošanu Āzijas reģionā un pasaulē.Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs vēlreiz pateicās vēstniekam par viņa darbu un pasniedza piemiņas medaļu. 

Piektdien, 26.janvārī, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš un komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs tikās ar Ukrainas parlamenta Juridiskās komitejas priekšsēdētāja vietnieku Jevgēņiju Korņijčuku (Eвгенйи Корнийчук). Tikšanās laikā J.Korņijčuks pastāstīja par Ukrainas parlamenta darbu un iekšpolitisko situāciju savā valstī. Ukrainā šobrīd noris aktīvs darbs, pilnveidojot nacionālo likumdošanu, tāpēc ļoti svarīgs ir starptautiskais atbalsts. Viņš norādīja uz Ukrainas parlamenta Juridiskās komitejas gatavību sadarboties ar citām valstīm, tostarp Latviju, konstitucionālās reformas un zemes reformas īstenošanā, kā arī nacionālās likumdošanas tuvināšanā un saskaņošanā ar Eiropas Savienības (ES) acquis. Savukārt M.Segliņš iepazīstināja ar Saeimas Juridiskās komisijas darbības prioritātēm un aktualitātēm mūsu valsts parlamentā.Sarunu dalībnieki bija vienisprātis, ka ir jānosaka galvenās atbalsta jomas Ukrainas centieniem virzībā uz ES un jāsniedz palīdzība Ukrainas iekšpolitisko un ārpolitisko mērķu realizēšanā. Juridiskās komisijas sekretārs Dz.Rasnačs pieminēja līdzšinējo pieredzi starptautiskajās organizācijās ar Ukrainas parlamentu un norādīja, ka nepieciešams aktivizēt abu valstu parlamentu sadarbību. Tikšanās laikā tika pārrunātas arī starptautiskās aktualitātes, tostarp jautājums par darbaspēka aizplūšanu darbam uz ārzemēm.

Otrdien, 23.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Zviedrijas Karalistes ārlietu ministru Karlu Biltu (Carl Bildt).Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis sveica viesi Saeimā un pauda pateicību par Zviedrijas sniegto atbalstu Latvijai pēc neatkarības atgūšanas. Divpusējā sadarbība ir paplašinājusies daudzās jomās, notiek arī intensīva reģionālā sadarbība starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, akcentēja I.Emsis. Savukārt Zviedrijas ārlietu ministrs K.Bilts atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus ekonomikā, ārpolitikā un iekšpolitikā, kā arī atzīmēja abu valstu draudzīgo un intensīvo dialogu. Pārrunājot jautājumu par Latvijas un Krievijas robežlīgumu, Zviedrijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka viņa valsts atbalsta robežlīguma noslēgšanu, kas “būtu nozīmīgi gan Latvijai, gan Eiropas Savienībai”. Saeimas priekšsēdētājs apliecināja, ka ir sākušās plašas diskusijas par robežlīgumu, svarīgi, lai tiktu rasts risinājums. Sarunā piedalījās arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle. Viņa atzīmēja, ka nozīmīgs ir Latvijas, Zviedrijas un Moldovas parlamentu sadarbības uzsāktais projekts demokratizācijas veicināšanai Moldovā. Zviedrijas ārlietu ministrs apstiprināja, ka šādai trīspusējai sadarbībai ir liels potenciāls. Puses pārrunāja Latvijas un Zviedrijas redzējumu par Līguma par Konstitūciju Eiropai nākotni. Zviedrija sagaida, ka Vācija savas prezidentūras laikā aktīvi virzīs šī jautājuma izskatīšanu, lai to varētu atrisināt līdz 2009.gadam. K.Bilts uzsvēra, ka Zviedrija atbalsta līgumu, bet nav to ratificējusi, un cer, ka tiks saglabātas svarīgākās līgumā noteiktās vērtības un pamatprincipi.Tika skarts arī jautājums par Latvijas pievienošanos eiro zonai.