Otrdien, 5.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece tikās ar Ukrainas prezidenta sekretariāta pārstāvjiem.Uzsākot sarunu, V.Muižniece atzina, ka Latvijā ir pieņemts labs Valsts prezidenta ievēlēšanas likums, un informēja, ka pagājušajā nedēļā notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās pirmo reizi atjaunotajā Latvijā jaunais Valsts prezidents tika ievēlēts jau pirmajā vēlēšanu kārtā. Ukrainas delegācijas pārstāvji ar interesi uzklausīja Saeimas priekšsēdētāja biedres skaidrojumu par mūsu valsts prezidenta institūcijas pilnvarām un tiesībām. Viņa pastāstīja, ka, lai gan Latvijā prezidentu ievēl parlaments, sabiedrībā regulāri notiek diskusijas par nepieciešamību Latvijas prezidenta ievēlēšanu uzticēt tautai. Ja prezidenta ievēlēšana būtu tautas uzdevums, līdzšinējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga mazās atpazīstamības iedzīvotāju vidū dēļ šajā amatā, visticamāk, ievēlēta netiktu, skaidroja V.Muižniece. Raksturojot Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanu, V.Muižniece akcentēja sabiedrības uzskatu īpatnību, proti, tika izteikta vēlme par bezpartejisku kandidātu, taču ar lielu politisku pieredzi.Ukrainas viesi interesējās arī par Latvijas parlamenta darbību kopumā, par 9.Saeimas struktūru, opozīcijas un pozīcijas partiju darbu un sadarbību, kā arī par Ministru kabineta un parlamenta sadarbības niansēm.Ukrainas delegācija Latvijā uzturas no 3. līdz 10.jūnijam.Deputātu grupa tikās ar Ķīnas Tautas draudzības asociācijas ar ārvalstīm delegācijuOtrdien, 5.jūnijā, deputātu grupas sadarbībai ar Ķīnas parlamentu priekšsēdētāja Ērika Zommere un deputāti tikās ar Ķīnas Tautas draudzības asociācijas ar ārvalstīm delegāciju.Deputātu grupas priekšsēdētāja Ē.Zommere sveica Ķīnas Tautas draudzības asociācijas ar ārvalstīm delegāciju Saeimā un apliecināja, ka Latvijai svarīgi uzturēt dialogu ar Ķīnu, īpaši tagad, kad Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un Ķīnas nozīme starptautiskajā arēnā arvien pieaug. Abas puses uzsvēra līdzšinējo veiksmīgo sadarbību ne tikai politiskajā, bet arī ekonomikas, kultūras, izglītības un sporta jomā, kā arī Ķīnas un Latvijas starpvalstu sakaru ilglaicīgumu, un to sekmīgu turpmāko attīstību. Ē.Zommere norādīja, ka šobrīd abu valstu ekonomisko attiecību galvenais jautājums ir Latvijas un Ķīnas Apvienotās starpvaldību komitejas sēdes organizēšana, kas plānota šī gada rudenī Pekinā. Ķīnas Tautas draudzības asociācijas ar ārvalstīm delegācijas vadītājs Čens Haoss norādīja uz Ķīnas vienotības un harmoniskas sabiedrības veidošanas nepieciešamību, stiprinot saskaņu starp tautām, kā arī konfliktu risināšanu miera ceļā visā pasaulē. Viņš arī uzsvēra, ka valstīm jārespektē citu valstu viedokļi un pretrunas jārisina dialoga ceļā. Sarunā puses arī pārrunāja pēdējo gadu straujo Ķīnas ekonomisko attīstību, kuras apliecinājums ir 2008.gada olimpisko spēļu rīkošana Pekinā. Tikšanās dalībnieki novēlēja abu valstu sportistiem labus sasniegumus Pekinas olimpiskajās spēlēs.Ē.Zommere informēja, ka šobrīd Latvijā ļoti pieaugusi interese par Ķīnu, minot, ka augstskolās tiek apgūta ķīniešu valoda, kā arī notiek abu valstu studentu apmaiņas braucieni. Tikšanās noslēgumā Ē.Zommere atzinīgi novērtēja ne tikai Ķīnas straujo saimniecisko, bet arī demokrātisko attīstību un savstarpēja dialoga veicināšanas nozīmību.

Trešdien, 30.maijā, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Albānijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Sokolu Gjoku (Sokol Gjoka), kurš bija ieradies atvadu vizītē.Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone pateicās Albānijas vēstniekam S.Gjokam par ieguldījumu abu valstu attiecību veicināšanā, savukārt vēstnieks pauda prieku par iespēju tikties un informēja, ka noslēdz savu vēstnieka darbu Latvijā.K.Pētersone un S.Gjoks bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Albāniju ir labas, un apliecināja nepieciešamību aktivizēt politisko dialogu, vizīšu apmaiņu un pilnveidot līgumtiesisko bāzi, kā arī attīstīt ekonomisko, kultūras, izglītības un tūrisma jomu. Puses arī norādīja, ka īpaši aktivizējama parlamentārā sadarbība starp Saeimu un Albānijas parlamentu, īpaši komisiju un parlamentu sadarbības grupu līmenī.Vēstnieks S.Gjoks apliecināja Albānijas vēlmi iekļauties Eiropas un transatlantiskajās organizācijās un pateicās Latvijai par atbalstu šajā ceļā, jo Latvija bija pirmā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kas ratificēja ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas līgumu. Viņš arī pozitīvi vērtēja NATO Rīgas samita aicinājumu Albānijai, Horvātijai un Maķedonijai turpināt Rīcības plānu dalībai NATO. K.Pētersone atzina, ka reformu īstenošana Albānijā veicinās arī visa Rietumbalkānu reģiona stabilitāti un ekonomisko izaugsmi, un apliecināja Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts gatavību dalīties savā pieredzē. Tikšanās laikā tika pārrunātas arī starptautiskās aktualitātes, tostarp situācija Kosovā, Serbijā un Melnkalnē.Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja biedre vēlreiz pateicās vēstniekam par viņa darbu un pasniedza piemiņas medaļu.

Otrdien, 29.maijā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Bosnijas un Hercegovinas aizsardzības ministra vietnieku Igoru Crnadaku (Igor Crnadak).Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš sveicot Bosnijas un Hercegovinas aizsardzības ministra vietnieku I.Crnadaku Saeimā, pauda Latvijas interesi par viņa valstī notiekošajiem procesiem. J.Dalbiņš iepazīstināja ar viņa vadītās komisijas darbu, galvenajiem uzdevumiem un sadarbību ar saistītajām valsts institūcijām. I.Crnadaks uzsvēra, ka Bosnijas un Hercegovinas ārpolitikas prioritāte ir iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā. Viņš informēja par aizsardzības sektora reformu, kuras ietvaros realizēta pāreja uz profesionālo dienestu. Aizsardzības ministra vietnieks pauda gandarījumu, ka Bosnijas un Hercegovinas karaspēks ir labi apmācīts un piedalās starptautiskās operācijās. Runājot par Bosnijas un Hercegovinas iekšpolitisko situāciju, J.Dalbiņš izteica Latvijas gatavību dalīties pieredzē iekšējās drošības jautājumos.Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija Balkānu reģionā un bijušās Dienvidslāvijas Republikas valstu savstarpējā sadarbība militārajā un ekonomikas jomā, kā arī skarts Kosovas jautājums.

No 11. līdz 15.jūnijam oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Krievijas Federācijas Valsts Domes deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu delegācija Anatolija Starkova vadībā.        Otrdien, 12.jūnijā, Krievijas Federācijas Valsts Domes deputātu grupas delegācijai plānota tikšanās ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem un Saeimas deputātu grupu sadarbībai ar Krievijas parlamentu, kā arī ar Ārlietu ministrijas pārstāvjiem.         Trešdien, 13.jūnijā, paredzēta tikšanās ar Saeimas Ārlietu komisijas deputātiem, izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu un tiesībsargu Romānu Apsīti. Pēcpusdienā delegācija apmeklēs Rīgas 10.vidusskolu, tiksies ar Rīgas un visas Latvijas Metropolītu Aleksandru un Latvijas tatāru un baškīru kultūras biedrības “Čišma” pārstāvjiem.         Savukārt ceturtdien, 14.jūnijā, plānota tikšanās ar Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Jāni Dineviču un Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju Raimondu Munkevicu, kā arī ar krievu kopienas pārstāvjiem.        Vizītes laikā delegācijas vadītājs A.Starkovs sniegs interviju radio “Mix FM” un “Pirmajam Baltijas Kanālam”.

Ceturtdien, 24.maijā, deputātu grupas sadarbībai ar Japānas parlamentu priekšsēdētājs Jānis Porietis un deputāti tikās ar Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Japānā Pēteri Vaivaru.Tikšanās laikā tika pārrunātas sadarbības perspektīvas Latvijas un Japānas parlamentu, augstāko valsts institūciju un pašvaldību ietvaros. Parlamentārieši bija vienisprātis, ka Latvijas un Japānas sadarbībai ir sena vēsture, un neapšaubāmi lielu ieguldījumu pašreizējo abu valstu attiecību pilnveidošanā ir devusi Japānas vēstniecības atvēršana Rīgā 2000.gadā un Latvijas vēstniecības atklāšana Tokijā 2006.gadā.Vēstnieks uzsvēra Japānas imperatora Akihito (Akihito) un imperatores Mičiko (Michiko Kogo) vizītes Latvijā šī gada 25. un 26.maijā nozīmīgumu. Karaliskā pāra apmeklējums varētu veicināt arī Japānas investoru interesi par Latviju, kas padziļinātu ekonomisko sadarbību investīciju klimata, transporta, elektronikas un biznesa infrastruktūras jomās, pauda P.Vaivars. Viņš pastāstīja arī, ka šī gada augustā plānota Japānas un Latvijas parlamentārās sadraudzības līgas priekšsēdētāja Hirofumi Nakasones (Hirofumi Nakasone) vizīte Latvijā.Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams turpināt arī veiksmīgo sadarbību starp sadraudzības pilsētām - Rīgu un Kobi. Viesis informēja, ka 2008.gadā ar Rīgas Domes iniciatīvu Kobi pilsētā paredzēts atainot Rīgas dienas, savukārt Latvijas sabiedrība ar Kobi sasniegumiem iepazīsies 2009.gadā.Sarunas noslēgumā puses vienojās, ka divpusēja dialoga intensificēšanu starp Latviju un Japānu varētu veicināt oficiālo amatpersonu vizītes un starpparlamentārā sadarbība.

No 25. līdz 27.maijam Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis piedalīsies Eiropas Savienības (ES) valstu parlamentu vadītāju konferencē Bratislavā, Slovākijā.           Konferencē parlamentu vadītāji spriedīs par Eiropas nākotni, starpparlamentāro sadarbību un Eiropas apziņas veicināšanu nacionālajās valstīs, kā arī debatēs par atbalstu jauno un topošo demokrātiju parlamentiem.           Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis savā runā par atbalstu jaunajām demokrātijām plāno uzsvērt Latvijas parlamenta aktivitātes sadarbībā ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, norādot, ka divpusējā sadarbība ar šīm valstīm ir prioritāra ģeogrāfisko un vēsturisko iemeslu dēļ.          I.Emsis arī uzskata, ka solis pareizajā virzienā ir vairāku parlamentu kopīgie savstarpējā atbalsta projekti, piemēram, nesen parakstītais trīspusējās sadarbības memorands starp Latvijas, Zviedrijas un Moldovas parlamentiem.           Konferences mērķis ir apmainīties pieredzēm un vienoties par kopīgo ES valstu pozīciju parlamentārajā sadarbībā. Preses dienests

Trešdien, 23.maijā, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un komisijas deputāti tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Viktoru Kaļužniju (Victor Kalyuzhny).Tikšanās laikā tika runāts par Latvijas un Krievijas attiecību attīstību.Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš atgādināja, ka Latvija un Krievija piešķir lielu nozīmi divpusējām attiecībām, kam liecinieks ir vairākas augstākā līmeņa apmaiņu vizītes. Īpaši tika akcentēta parlamentāro kontaktu svarīgā loma, kam ir liels attīstības potenciāls.Krievijas vēstnieks V.Kaļužnijs pateicās par iespēju tikties ar komisijas deputātiem un uzsvēra, ka Krievija ir atvērta politiskajam dialogam ar Latviju. Viņš atzina, ka dinamiska starpvaldību komisijas darbība ir solis pretī problēmjautājumu risinājumiem un pastāstīja, ka šī gada jūnijā Maskavā notiks arī Latvijas un Krievijas darba grupu tikšanās, savukārt jūnija vidū Rīgā plānota Krievijas Valsts Domes delegācijas vizīte.Puses pārrunāja arī citus aktuālos jautājumus abu valstu attiecībās, tostarp par abu valstu arhīvu sadarbību un karā kritušo karavīru apbedījumu aizsardzību, kā arī pārsprieda jautājumu par Saeimā pieņemto deklarāciju par atbalstu Igaunijai. Sarunas laikā vēstnieks arī informēja, ka līdz jūlija vidum Krievija plāno ratificēt Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Savukārt runājot par abu valstu ekonomisko sadarbību, puses pieskārās tranzīta biznesa attīstībai, tarifu politikai un zivju produktu eksportam.Tikšanās laikā puses pieskārās arī Eiropas Savienības (ES) aktualitātēm, tostarp jautājumam par enerģētikas politiku un enerģētikas drošību. Tika runāts arī par Baltijas reģiona enerģētikas forumu, kas notiks šī gada jūnijā Rīgā, neseno Krievijas un ES vadītāju samitu Samārā, kā arī par Krievijas vēlmi iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Pirmdien, 21.maijā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Īrijas prezidenti Mēriju Makalīzi (Mary McAleese). Sarunā piedalījās arī Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.Saeimas priekšsēdētājs un Īrijas prezidente uzsvēra abu valstu labās attiecības, kuru sekmīgai attīstībai pamatu veido daudzi saskarsmes punkti, - Latvija un Īrija kā mazas valstis saglabājušas savu identitāti un nozīmību sarežģītajos vēstures ceļos, arī valstu mentalitātē un garīgajās vērtībās atrodamas daudzas līdzības. I.Emsis akcentēja, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir svarīgs Īrijas ekonomiskās veiksmes stāsts, tās gūtā pieredze dinamiskas un strauji augošas valsts ekonomikas izaugsmē. M.Makalīze atzinīgi novērtēja no Latvijas izbraukušo un Īrijā strādājošo iedzīvotāju pozitīvo ietekmi uz viņas valsts ekonomiku. Pārsvarā tie ir jauni un augsti izglītoti cilvēki, “lieliski Latvijas vēstnieki Īrijā”, sacīja M.Makalīze.Puses padziļināti pārrunāja ES aktualitātes - abu valstu nostāju Līguma par Konstitūciju Eiropai risinājumā, nepieciešamību veidot vienotu ES enerģētikas politiku un Latvijas aktīvo dalību jauno kaimiņu politikas īstenošanā.Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs pauda cerību par abu valstu politiskā dialoga un ekonomiskās sadarbības paplašināšanos nākotnē.

12.00........  Preses brīfings.                   Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11.

Ceturtdien, 17.maijā