Otrdien, 20.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume tikās ar Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Osvaldu Čiukšu (Osvaldas Čiukšys), kas bija ieradies atvadu vizītē.        Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume sveica Lietuvas vēstnieku Saeimā un pateicās par viņa ieguldījumu abu valstu attiecību veidošanā. Savukārt Lietuvas vēstnieks O.Čiukšu pauda prieku par iespēju tikties ar J.Straumi un informēja, ka beidz savu divus gadus ilgušo vēstnieka darbu Latvijā.        Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Lietuvu vērtējamas kā ļoti labas un intensīvas, un apliecināja parlamentāro kontaktu svarīgo lomu, sevišķi parlamentu sadarbības grupu līmenī, kam liecinieks ir gaidāmā Latvijas parlamentāriešu vizīte Lietuvā. Atzinīgi tika novērtēts arī triju Baltijas valstu kopīgs darbs un vienotu pozīciju saskaņošana un izstrāde Baltijas Asamblejas ietvaros, kā vienu no svarīgākajiem nākotnes darbiem minot attiecību intensificēšanu ar Krieviju.        O.Čiukšu atzina, ka Baltijas reģionam svarīga ir enerģētikas joma, tostarp minot kopīgo darbu pie jaunas atomelektrostacijas būvniecības, kā arī kodolatkritumu uzglabāšana un pārstrāde atbilstoši vides prasībām.         Sarunas gaitā tika spriests par baltu valodu stiprināšanas un saglabāšanas nozīmīgumu, kā arī par iekšpolitisko situāciju abās valstīs - gaidāmajām parlamenta vēlēšanām Latvijā un valdības koalīcijas veidošanas procesu Lietuvā.         Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedrs vēlreiz pateicās vēstniekam par viņa darbu un uzdāvināja piemiņas medaļu.         Otrdien, 20.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume tikās arī ar Gruzijas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas valsts ministru Giorgu Baramidzi (Giorgi Baramidze).        J.Straume un G.Baramidze abu valstu attiecības novērtēja kā labas un sekmīgas, tomēr akcentēja nepieciešamību tās nākotnē padziļināt. Gruzija ir ieinteresēta Latvijas uzkrātajā pieredzē virzībā uz integrāciju ES un NATO, savukārt Latvija - dalīties zināšanās par reformu veikšanu.        Puses padziļināti pārrunāja aktualitātes un sadarbības iespējas Gruzijas centienos integrēties NATO un ES. G.Baramidze informēja par veiksmīgi uzsākto reformu procesu valstī, kas skar visdažādākās jomas - ekonomiku, vidi, izglītību un zinātni, kā arī korupcijas novēršanu un apkarošanu. Viņš norādīja uz parlamenta aktīvo līdzdalību reformu uzraudzībā un kontrolē, kā arī sabiedrības iesaisti notiekošo procesu izvērtējumā. Savukārt J.Straume vēlreiz apliecināja Latvijas gatavību sniegt atbalstu uzkrātajā reformu pieredzē.        Sarunas laikā J.Straume uzklausīja G.Baramidzes informāciju par Gruzijas piedāvātajiem miera plāniem Dienvidosetijai un Abhāzijai un tās vēlmi teritoriālās integritātes jautājumus risināt dialoga veidā. Puses pieskārās arī aktualitātēm Gruzijas un Krievijas attiecībās.        Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedrs novēlēja G.Baramidzem veiksmīgu vizītes Latvijā norisi un izteica cerību par valstu attiecību padziļināšanos nākotnē.         Otrdien, 20.jūnijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāts Paulis Kļaviņš tikās ar Gruzijas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas valsts ministru Giorgu Baramidzi (Giorgi Baramidze).        Tikšanās gaitā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar veiktajām reformām Gruzijā, integrējoties NATO un Eiropas Savienībā (ES), un abu valstu ciešo divpusējo sadarbību.        Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš īsumā informēja par komisijas darbu un sadarbību ar valsts struktūrām, kā arī uzsvēra starptautisko attiecību veidošanas nozīmīgumu, nododot Latvijas valsts reformu pieredzi. Viņš pauda atbalstu Gruzijas integrācijai starptautiskajās organizācijās un atzīmēja, ka mūsu valsts ar interesi seko attīstības procesiem.         Gruzijas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas valsts ministrs G.Baramidze izteica pateicību par Latvijas sniegto atbalstu, nododot savu eirointegrācijas pieredzi Gruzijas parlamentāriešiem. Viņš arī norādīja uz aktīvajiem kontaktiem ne tikai parlamentārajā, bet arī komisiju līmenī. Stāstot par pašreizējo situāciju valstī un veiktajām reformām, G.Baramidze uzsvēra, ka tagad svarīgas iestāšanās sarunas ar NATO, jo organizācijas prasības ir izpildītas veiksmīgi, piemēram, pāriets uz profesionālo armiju, palielināts budžets militārajā jomā, uzlabots karavīru aprīkojums un sagatavotas militārās vienības. Savukārt par Gruzijas ekonomikas attīstību liecina valsts budžeta palielinājums, iekšzemes kopprodukta straujais pieaugums, korupcijas un ēnu ekonomikas apkarošana un ekonomikas, izglītības un zinātnes augšupeja, informēja viesis. Viņš akcentēja miera plānu izstrādi Dienvidosetijas un Abhāzijas jautājumu noregulēšanai un Krievijas militāro bāzu izvešanu no valsts.         Sarunas noslēgumā ministrs apliecināja Gruzijas vēlmi integrēties NATO un veidot konstruktīvu sadarbību ar ES kaimiņu politikas ietvaros.

        No 21. līdz 22.jūnijam vizītē Latvijā uzturēsies Eiropas Parlamenta Eiropas Savienības un Krievijas sadarbības komitejas pārstāvji.        Sadarbības komitejas pārstāvji vizītes laikā tiksies ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas, Ārlietu komisijas, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Eiropas lietu komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, kā arī ar ārlietu ministru Arti Pabriku un īpašo uzdevumu ministri sabiedrības integrācijas lietās Karīnu Pētersoni.        Vizītes noslēgumā paredzēta preses konference. Trešdien, 21.jūnijā

        Pirmdien, 19.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Maltas Republikas prezidentu Edvardu Fenehu-Adami (Edward Fenech-Adami), kurš Latvijā uzturas oficiālā vizītē.        Saeimas priekšsēdētāja un Maltas prezidents pauda prieku par iespēju tikties Latvijas parlamentā un bija vienisprātis, ka abu valstu attiecības vērtējamas kā labas un sekmīgas. Turklāt to paplašināšanai nākotnē vēl liels potenciāls - aktivizējami divpusējie kontakti un sadarbība starptautiskajās organizācijās, tai skaitā Eiropas Savienībā (ES).        Puses padziļināti pārrunāja ES aktualitātes - ES paplašināšanās gaitu, Līguma par Konstitūciju Eiropai nākotni un Latvijas dalību Eiropas jauno kaimiņu politikas īstenošanā. Sarunas dalībnieki pauda kopīgu viedokli, ka jāveido vienota ES, kurā tiek aizstāvētas valstu nacionālās intereses. I.Ūdre un E.Fenehs-Adami arī pieskārās jautājumiem, kas skar situāciju Kaukāza reģionā, tai skaitā Gruzijas centienus virzībā uz integrāciju NATO.         Saeimas priekšsēdētāja un Maltas prezidents arī sprieda par reģionālās sadarbības nozīmi, kā pozitīvu piemēru minot Baltijas valstu aktīvo dialogu kopīgas nostājas veidošanā enerģētikas jomā. Sarunas laikā tika skartas arī Latvijas iekšpolitiskās aktualitātes - gaidāmās Saeimas vēlēšanas un situācija darbaspēka aizplūšanā uz Īriju.        Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja novēlēja Maltas prezidentam veiksmīgu vizītes Latvijā norisi un izteica cerību par valstu attiecību padziļināšanos nākotnē.

         Piektdien, 16.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Federālās konstitucionālās tiesas viceprezidentu Vinfridu Hasemersu (Winfried Hassemer).         Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece sveica viesus Saeimā un īsumā pastāstīja par Latvijas parlamenta darbību un uzbūvi. Viņa norādīja, ka Saeimas darbību un kārtību nosaka Kārtības rullis, bet Satversmes tiesa izskata lietas par likumu un lēmumu atbilstību Satversmei.          Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas viceprezidents V.Hasemers, informējot par delegācijas vizītes gaitā apspriestajiem tiesību jautājumiem, uzsvēra komunikācijas svarīgumu. “Tieša viedokļu apmaiņa ļauj vieglāk rast problēmu risinājumu,” sacīja V.Hasemers. Viņš pauda prieku par Latvijas demokrātijas procesa attīstību un Satversmes tiesas saikni ar iedzīvotājiem. Par Latvijas tiesu sistēmas veidošanos liecina arī nesen pieņemtie likumi, piemēram, Kriminālprocesa likums, atzīmēja V.Muižniece.          Apmainoties viedokļiem par jautājumiem saistībā ar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās gaitu, Eiropas konstitucionālā līguma nākotni un likumdošanu, puses bija vienisprātis, ka jāveido vienota ES, kurā tiek aizstāvētas arī valstu nacionālās intereses.         Sarunas noslēgumā tikšanās dalībnieki pauda gandarījumu par aktīvajām abu valstu attiecībām.        Piektdien, 16.jūnijā, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Pāvels Maksimovs un komisijas deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Petīciju (lūgumrakstu) komisijas priekšsēdētāju Paulu Lērideru (Paul Lehrieder) un komisijas pārstāvjiem.         Sarunas gaitā Saeimas un Bundestāga radniecīgo komisiju pārstāvji dalījās pieredzē jautājumos, kas saistīti ar iedzīvotāju iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību, kā arī pārrunāja citas aktualitātes.        Komisijas priekšsēdētājs P.Maksimovs vācu kolēģus informēja, ka Saeimā iedzīvotāju iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu saņemšanu, nodošanu adresātam un atbilžu sagatavošanu veic Iesniegumu birojs un kārtību, kādā tie tiek izskatīti, regulē likums “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”. Viņš arī pastāstīja, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskata deputātu pārkāpumus, kā arī iedzīvotāju iesniegumus, kas saistīti ar likumdošanu.           Bundestāga Pētīciju komisijas priekšsēdētājs P.Lēriders atzinīgi novērtēja šogad Saeimā pieņemto Tiesībsarga likumu un interesējās par tā iespējamo dublēšanos ar Saeimas komisiju. P.Maksimovs norādīja, ka no nākamā gada 1.janvāra Tiesībsarga birojs pārņems pašreizējā Valsts cilvēktiesību biroja funkcijas ar plašākām pilnvarām un iedzīvotāji tāpat kā līdz šim varēs vērsties gan Tiesībsarga birojā, gan arī Saeimā. Jautājumos, kas skars cilvēktiesības, Saeima ieteiks vērsties pie tiesībsarga.            Komisijas sekretārs Jānis Strazdiņš viesus iepazīstināja ar jauno deputātu Ētikas kodeksu. Puses arī apsprieda vakar Saeimā skatītos grozījumus Darba likumā par citādas seksuālās orientācijas cilvēku diskriminācijas aizliegšanu, pieņemot darbā.          Bundestāga deputāti pateicās par vispusīgo informāciju un solīja sekot līdzi jaunā Tiesībsarga biroja darbam. 

          Tikšanās laikā puses viena otru iepazīstināja ar komisiju darbības virzieniem un dalījās pieredzē jautājumos, kas saistīti ar iedzīvotāju iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību savās komisijās.           Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja vācu kolēģiem pastāstīja par šogad pieņemto Tiesībsarga likumu, kurš stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī un kas nosaka tiesībsarga uzdevumus un funkcijas, lai veicinātu cilvēktiesību aizsardzību un sekmētu tiesisku un lietderīgu valsts varas īstenošanu atbilstoši labas pārvaldības principam. Radniecīgo komisiju pārstāvji bija vienisprātis, ka labākais veids, kā realizēt tiesībsarga likumā noteiktos uzdevumus, būtu šīs institūcijas filiāļu izveidošana dažādos Latvijas reģionos.           Saeimas un Bundestāga deputāti pārrunāja arī iedzīvotāju iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanu, kā arī izskatāmo jautājumu loku.

          Trešdien, 14.jūnijā, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns un komisijas deputāti tikās ar Īrijas parlamenta Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Džonu Deiziju (John Deasy) un komisijas pārstāvjiem.           Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs O.Kastēns sveica Īrijas parlamentāriešus Saeimā un pateicās viņiem par to, ka šodien kopā ar Saeimas deputātiem, mūsu valsts...

        Otrdien, 13.jūnijā, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas un Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas pārstāvji tikās ar Lielbritānijas profesoru korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumos Alanu Doigu (Alan Doig).         Tikšanās notika Pasaules Bankas projekta “Korupcijas apkarošanā iesaistīto institūciju stiprināšana” ietvaros, kuras laikā diskutēja par Saeimas deputātu Ētikas kodeksa ieviešanu.         Lielbritānijas profesors korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumos A.Doigs sniedza nelielu pārskatu par kodeksu nozīmi, to ieviešanas un piemērošanas praksi, izvērtējot citu Eiropas valstu pieredzi. “Pastāv divu veidu kodeksi: ētikas kodekss un uzvedības kodekss. Veidojot kodeksu, svarīgi saprast, kuru no tiem vēlaties piemērot, jo politiķis arī ir profesija,” uzsvēra profesors. Viņš arī atzina, ka lielāka nozīme ir sabiedrības cieņai un uzticībai institūcijai kopumā, nevis atsevišķām personām. Vēl svarīga kodeksa daļa ir pārkāpumu konstatēšana un pierādīšana, sankciju piemērošanas kārtība, norādīja A.Doigs.         Prezentācijas noslēgumā A.Doigs informēja arī par secinājumiem, vērtējot Saeimas deputātu Ētikas kodeksā ietvertos principus, kā arī sniedza savus ieteikumus efektīvai kodeksa ieviešanai.          Klātesošie bija vienisprātis, ka būtu nepieciešams tikties ar ekspertiem, lai visiem Saeima deputātiem skaidrotu, kāpēc kodekss ir nepieciešams, kā arī jāturpina darbs pie Ētikas kodeksa pilnveidošanas.

          No 14. līdz 16.jūnijam vizītē Latvijā uzturēsies Īrijas parlamenta Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Džons Deizijs (John Deasy) un viņa vadītā delegācija.  Trešdien, 14.jūnijā

       Pirmdien, 12.jūnijā, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns un komisijas deputāti tikās ar Horvātijas Republikas parlamenta Eiropas integrācijas komisijas priekšsēdētāju Nevenu Mimicu (Neven Mimica) un komisijas pārstāvjiem.       Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs O.Kastēns sveica Horvātijas parlamentāriešus Saeimā un atzina, ka abu valstu starpā ir izveidojušās intensīvas un draudzīgas attiecības, kam liecinieks ir augsta līmeņa amatpersonu vizītes, kā arī dalība un kopīgs darbs starptautiskajās konferencēs un forumos. O.Kastēns vēlreiz apliecināja Latvijas atbalstu un gatavību dalīties savā pieredzē Horvātijai ceļā uz Eiropas Savienību (ES) un NATO.       Horvātijas parlamenta radniecīgās komisijas priekšsēdētājs N.Mimica pateicās par viesmīlīgo uzņemšanu mūsu parlamentā un pastāstīja, ka vizītes mērķis ir politiskā dialoga padziļināšana, pieredzes gūšana eirointegrācijas procesā un parlamentārās sadarbības aktivizēšana. Viņš augstu novērtēja un pateicās Latvijai par sniegto atbalstu, palīdzību un pieredzi Horvātijai vēlmē iekļauties starptautiskajās organizācijās, īpaši ES.       Tikšanās laikā tika runāts par abu valstu ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda izmantošanas iespējām, kā arī par svarīgākajām aktualitātēm ES un pasaulē.       Puses sprieda arī par situāciju Horvātijā pēc 1995.gada - bruņotā konflikta beigām - un ar to saistītajām problēmām, tostarp bēgļu atgriešanās jautājumu, bezdarba pieaugumu un īpašuma atgriešanu bijušajiem īpašniekiem.       Sarunas noslēgumā puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Horvātijas attiecības vērtējamas kā ļoti labas un nākotnē vēl intensificējamas, īpaši tirdznieciski ekonomiskajā jomā.

          No 11. līdz 13.jūnijam vizītē Latvijā uzturēsies Horvātijas Republikas parlamenta Eiropas integrācijas komisijas priekšsēdētājs Nevens Mimica (Neven Mimica) un viņa vadītā delegācija.           Horvātijas parlamenta Eiropas integrācijas komisijas pārstāvji tiksies ar Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem, Latvijas un Horvātijas parlamentu sadarbības grupas deputātiem, Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības paplašināšanās un Rietumbalkānu nodaļas vadītāju Jāni Zlametu un Eiropas Parlamenta deputātu Guntaru Krastu, kā arī apmeklēs Saeimas Eiropas Savienības informācijas centru.          Tikšanās un viedokļu apmaiņas laikā ar Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātiem tiks spriests par Latvijas pieredzi pirms un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Svētdien, 11.jūnijā