Tikšanās gaitā puses pārrunāja abu valstu divpusējās attiecības un sadarbību starptautiskā līmenī. Saeimas priekšsēdētāja un Polijas valdības vadītājs bija vienisprātis, ka attiecības mūsu valstu starpā vērtējamas kā ļoti sekmīgas, tomēr arī turpmāk iespējams strādāt pie to attīstības, ir īpaši parlamentārā dimensijā.          Runājot par sadarbību Eiropas Savienības jautājumu risināšanā, tika uzsvērts - neskatoties uz katras valsts pozīciju, būtiskos jautājumos nepieciešama kopīga nostāja. Tās pozitīvie rezultāti manāmi ES 2007.-2013.gada budžeta perspektīvas apspriešanā, kā arī jautājumā par kopīgo enerģētisko drošību; ne tik labi veicās, risinot situāciju ar ES pakalpojumu direktīvu.          Sarunas gaitā I.Ūdre informēja par Latvijas darbošanos ES kaimiņu politikas ietvaros un mūsu eirointegrācijas pieredzes nodošanu Ukrainai, Moldovai un Aizkaukāza valstīm. Puses pārrunāja arī citas starptautiskās aktualitātes, piemēram, situāciju Baltkrievijā, Ukrainas parlamenta vēlēšanu rezultātus, kā arī plānoto gāzes vada izbūvi Baltijas jūrā.

         Otrdien, 28.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Albānijas Republikas ārlietu ministru Besniku Mustafaju (Besnik Mustafaj).          Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Albānijas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas un sadarbību starptautisku organizāciju ietvaros.            Albānijas ārlietu ministrs pauda patiesu prieku par šo vizīti, norādot uz abu parlamentu kontaktu intensificēšanas un pieredzes apmaiņas svarīgumu politiskajos jautājumos, īpaši attīstot sadarbību Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas līmenī. Stāstot par Albānijas virzību uz Eiropas Savienību (ES), ārlietu ministrs informēja, ka viņa valsts cer tuvākajā laikā noslēgt Stabilizācijas un asociācijas līgumu starp Albāniju un ES, un lūdza arī Latvijas atbalstu šajā jautājumā. B.Mustafajs informēja arī par notiekošajām reformām valsts institūcijās, izmaiņām likumdošanā un demokrātisko procesu attīstību, kas veicinās stabilitāti visā Balkānu reģionā.           Pārrunājot sadarbības paplašināšanas iespējas gan divpusējā līmenī, gan starptautisko organizāciju ietvaros, Saeimas priekšsēdētāja pauda atbalstu Albānijai ceļā uz ES un gatavību dalīties Latvijas eirointegrācijas pieredzē. B.Mustafajs pastāstīja par aprīlī gaidāmo Baltijas valstu, Albānijas, Maķedonijas un Horvātijas ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmi, lai veicinātu informācijas apmaiņu, un izteica priekšlikumu veidot šādas tikšanās arī parlamentu un komisiju līmenī. Reģionālā sadarbība ir ļoti svarīga, it īpaši mazām valstīm, atzina arī I.Ūdre.         Sarunas noslēgumā puses bija vienisprātis arī par sadarbības attīstīšanu tirdzniecībā un kultūras jomā.

          Sestdien, 25.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre dosies darba vizītē uz Krāslavu.             Apmeklējuma laikā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre piedalīsies Krāslavas baznīcas dievkalpojumā, kopā ar krāslaviešiem noliks ziedus pie pieminekļa “Māte Latgale raud”, apmeklēs Varavīksnes vidusskolu, kur notiks sporta zāles atklāšana un tikšanās ar klašu vecākajiem, un piedalīsies komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltītā pēcpusdienā Krāslavas kultūras namā.           Vizītes noslēgumā paredzēta tikšanās ar Latgales reģiona pārstāvjiem.

          Ceturtdien, 23.martā, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle un komisijas deputāti tikās ar Moldovas valsts iestāžu stažieriem NATO popularizēšanas programmas ietvaros.          Ārlietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle sveica viesus Saeimā un atzīmēja, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstij ir būtiski nodot savu eirointegrācijas pieredzi šādu pieredzes apmaiņas programmu ietvaros. Viņa arī pauda Latvijas gatavību palīdzēt un atbalstīt Moldovu demokrātisku vērtību stiprināšanā un mērķu sasniegšanā ceļā uz ES un NATO.           Moldovas delegācijas pārstāvji interesējās par Latvijas pievienošanās un koordinēšanas procesu ES un NATO. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja atbildēja, ka šī mērķa sasniegšanā gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti bija vienoti, un drošība ir bijis prioritārs jautājums jau kopš mūsu valsts neatkarības iegūšanas.           Pārrunājot parlamentu lomu valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanā, abas puses nonāca pie secinājuma, ka abās valstīs ir līdzīgs parlamentu darbības modelis.           Sarunas noslēgumā tika pārrunātas arī Piedņestras konflikta risināšanas iespējas, kā arī Moldovas un Ukrainas attiecības, norādot uz konstruktīva dialoga veidošanas nepieciešamību. 

           Otrdien, 21.martā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas priekšsēdētāju Adrianu Severīnu.           Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar mazākumtautību integrācijas procesa norisi, un Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece norādīja, ka šie temati ir parlamenta dienaskārtībā. Par to liecinot gan Saeimas ratificētā mazākumtautību aizsardzības konvencija, gan sekmīgā naturalizācijas procesa norise, gan arī nevalstisko organizāciju iesaistīšana likumprojektu izstrādē.           A.Severīns atzinīgi novērtēja Latvijas delegāciju darbību starptautiskajās organizācijās, tostarp Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kur tā esot ļoti aktīva. Mazākumtautību jautājums ir svarīgs un jūtīgs, tāpēc tas prasa īpašu attieksmi no parlamentu puses, pie tā strādājot. Tāpat viņš norādīja uz savstarpējas lojalitātes nozīmību - gan indivīda attiecībās ar valsti, gan arī valsts attieksmē pret indivīdu. Attiecībām jābūt balstītām uz mierīgu līdzāspastāvēšanu un dialogu.           Abas puses bija vienisprātis, ka mazākumtautību jautājumu Latvijā ietekmē gan mūsu valsts vēsturiskie aspekti, gan demogrāfiskā situācija un sociālie faktori. Tomēr tie risināmi, sadarbojoties Latvijas un starptautiskajām institūcijām. A.Severīns uzsvēra - pastāv risks, ka mazākumtautību problēmatika savtīgi var tikt izmantota iekšpolitisko vai ārpolitisko attiecību veidošanā, bet tas nav pieļaujams.           Sarunas noslēgumā V.Muižniece informēja par īpašas darba grupas darbu, kas izveidota valdībā un ko vada ārlietu ministrs - tā seko līdzi tam, kā tiek īstenoti pieņemtie lēmumi, kas skar mazākumtautības. Viņa minēja arī valsts īstenoto izglītības politiku, kas skar gan mācību apguvi augstskolās, gan arī pamatskolās - valsts finansē pamatizglītības apgūšanu astoņu nacionālo minoritāšu valodās.           Otrdien, 21.martā, Saeimas opozīcijas partiju pārstāvji Valērijs Agešins (SC), Juris Sokolovskis (PCTVL), Aleksandrs Golubovs (LSP) un Māris Grīnblats (TB/LNNK) tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas pārstāvi Adrianu Severīnu.           EPPA pārstāvis A.Severīns informēja, ka tikšanās ar opozīcijas partiju deputātiem, uzklausot viņu viedokļus par situāciju nacionālo minoritāšu integrācijā, notiek viņa vizītes ietvaros, lai pēc tam sagatavotu ziņojumu EPPA par nacionālo minoritāšu aizsardzību Latvijā.            Apvienības Saskaņas Centrs frakcijas priekšsēdētāja biedrs V.Agešins, raksturojot situāciju Latvijā, uzsvēra nepieciešamību liberalizēt valsts valodas lietošanu pašvaldību līmenī. Savukārt apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšsēdētāja biedrs J.Sokolovskis norādīja uz lielo nepilsoņu skaitu, valsts nevēlēšanos veicināt un atvieglot naturalizēšanās procesu, kā arī uz nepietiekamu valdības un pašvaldību komunikāciju ar nacionālajām minoritātēm. Arī Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšsēdētājs A.Golubovs akcentēja valdības nevēlēšanos risināt šos jautājumus.           Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas priekšsēdētājs M.Grīnblats EPPA pārstāvi informēja, ka viņa pārstāvētā partija ārpolitikas un drošības jautājumos atbalsta valdību, taču dažos jautājumos tai ir nedaudz atšķirīgs viedoklis, piemēram, par nacionālajām minoritātēm un naturalizācijas procesu. M.Grīnblats norādīja, ka valsts valodas politika pašreiz ir pareiza, jo pilsonības iegūšana naturalizējoties, bet nezinot valsts valodu, nav iespējama.            Tikšanās laikā sarunas dalībnieki diskutēja arī par nacionālās minoritātes, mazākumtautības un nepilsoņa jēdzienu, kā arī pieskārās jautājumam par valsts valodas statusu.           Otrdien, 21.martā, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Kazahstānas Republikas parlamenta deputātu delegācijas pārstāvjiem.           Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas valsts pārvaldes struktūru, tās funkcijas un likumdošanas procesu.           Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš sveica Kazahstānas parlamenta deputātus Saeimā un īsumā iepazīstināja viesus ar darbu komisijā. Viņš sniedza detalizētu informāciju par likumprojektu sagatavošanas un virzības procesu, likumu piemērošanu un ieviešanu. Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretārs Dainis Turlais informēja par mūsu parlamenta kā likumdevēja, Ministru kabineta kā izpildvaras un prezidentes funkcijām un pilnvarām.           Kazahstānas delegācijas vadītājs Tito Sizdikovs (Tito Syzdyckov) informēja, ka vizītes mērķis ir pieredzes gūšana nelegālo naudas līdzekļu legalizācijas un naudas atmazgāšanas procesu novēršanā Latvijā. Pārrunājot likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” veidošanas un piemērošanas gaitu, J.Dalbiņš uzsvēra sadarbības ar kaimiņvalstīm nozīmīgumu, lai novērstu nelegālas naudas transakcijas. Komisijas deputāti pastāstīja par kontroles institūciju sistēmu un darbību Latvijā.            Kazahstānas parlamenta deputāti interesējās par valdības veidošanu un tajā pārstāvētajām partijām un Saeimas struktūru.            Sarunas noslēgumā puses pārrunāja arī imunitātes piešķiršanu deputātiem saistībā ar administratīvajiem pārkāpumiem un kriminālpārkāpumiem.

         Pirmdien, 20.martā, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas priekšsēdētāja biedrs Guntis Bērziņš tikās ar Dānijas aizsardzības ministru Sorenu Gadi (Soren Gade).         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Dānijas aktualitātes aizsardzības un drošības politikā, kā arī abu valstu nākotnes plānus dalībai starptautiskajās organizācijās.         Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš pateicās par Dānijas sniegto atbalstu Latvijai aizsardzības jomā un atzina, ka sadarbība turpināma, stiprinot politiskos kontaktus un padziļinot divpusējās attiecības.         Dānijas aizsardzības ministrs S.Gadi interesējās par notiekošajām reformām Latvijas bruņotajos spēkos, pārejot uz profesionālo armiju un to attīstot, jo pašreiz arī Dānijā notiek bruņoto spēku reorganizācija. “Mēs vēlamies jums palīdzēt un atbalstīt šajās reformās, ja tas ir nepieciešams”, sacīja S.Gadi. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs informēja par karavīru ekipējuma uzlabošanu, izmaiņām armijas struktūrā, uzsverot nepieciešamību izmantot tās maksimālās iespējas dažādu uzdevumu veikšanā.         Pārrunājot dalību starptautiskajā miera misijā Irākā, Dānijas aizsardzības ministrs pauda viedokli, ka karavīru veiktais ieguldījums stabilitātes nodrošināšanā reģionā ir nozīmīgs.          Sarunas noslēgumā tika spriests arī par notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un sadarbības projektiem ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm. 

         No šī gada 20. līdz 21.martam Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas pārstāvis Adrians Severīns.         Vizītes mērķis ir ziņojuma “Nacionālo minoritāšu tiesības Latvijā” sagatavošana.         Pirmdien, 20.martā, EPPA pārstāvis tiksies ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.         Otrdien, 21.martā, A.Severīnam plānota tikšanās ar Saeimas priekšsēdētājas biedri Vinetu Muižnieci, Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Ainaru Latkovski, Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Normanu Penki, Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci Eiženiju Aldermani un Saeimas opozīcijas partiju pārstāvjiem.          Vizītes noslēgumā EPPA Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas pārstāvis sniegs preses konferenci.

           Otrdien, 14.martā, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Kuveitas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Abdulhamidu Abdullahu Al Avadi (Abdulhamid Abdullah Al Awadhi).           Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar Latvijas un Kuveitas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas, kā arī starptautiskās aktualitātes.           Ārlietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle sveica vēstnieku Saeimā un apsveica Kuveitu ar likuma par sieviešu tiesībām pieņemšanu pagājušajā gadā. V.Paegle norādīja, ka attiecības starp Latviju un Kuveitu vērtējamas kā labas un nākotnē iespējams tās padziļināt gan politikas un ekonomikas, gan arī kultūras un izglītības jomās.           Arī Kuveitas vēstnieks bija vienisprātis, ka abām valstīm ir daudz kopīga un mazām valstīm ir jāsadarbojas, lai tādējādi sasniegtu savus mērķus. Viņš uzsvēra, ka Kuveita ir ieinteresēta kontaktu paplašināšanā un parlamentārās sadarbības attīstīšanā.               Pārrunājot enerģētikas jautājuma aktualitāti Eiropā, vēstnieks informēja, ka Kuveitas naftas eksporta apjomi palielinās, un Kuveita varētu palīdzēt arī Latvijai ar dažādu naftas produktu piegādi.            Sarunas noslēgumā tās dalībnieki pieskārās arī situācijai Irākā, uzsverot tās nostabilizēšanās svarīgumu. “Mums ir svarīga demokrātisko vērtību nostiprināšana gan Irākā, gan visā reģionā,” atzina Kuveitas vēstnieks.

         Ceturtdien, 9.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar resursu centra sievietēm “Marta” valdes priekšsēdētāju Ilutu Lāci un projektu koordinatori Lindu Ūzuliņu un starptautiskās sieviešu organizācijas “Zonta” vadītāju Baibu Rivžu.          Kā informējām, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre 1.martā Ņujorkā piedalījās parlamentārajā konferencē “Dzimumu līdztiesība: pārmaiņas ar parlamenta starpniecību”, kas notika ANO komisijas par sieviešu stāvokli 50.sesijas ietvaros. Tās mērķis bija uzsvērt parlamentāriešu lomu sieviešu un vīriešu līdzdalības lēmumu pieņemšanas veicināšanā. Tajā bija plaši pārstāvēti visu pasaules reģionu parlamentu pārstāvji, kā arī parlamentu spīkeres - sievietes.             Šodien Saeimas priekšsēdētāja tikās ar resursu centra sievietēm “Marta” un starptautiskās sieviešu organizācijas “Zonta” pārstāvēm, lai pastāstītu par šo konferenci, kurā notika plašas diskusijas par sieviešu parlamentāriešu lomu pārmaiņu veicināšanā dzimumu līdztiesības jautājumos, kā arī pārrunātu dzimumu līdztiesības sekmēšanas iespējas Latvijā. Savukārt NVO pārstāves dalījās pārdomās par jautājumiem, kas skar vienlīdzīgu sieviešu un vīriešu pārstāvniecības lēmumu pieņemšanas procesu svarīgumu.           Tikšanās noslēgumā puses vienojās, ka pirms vēlēšanu sarakstu iesniegšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā, būtu lietderīgi organizēt visu partiju pārstāvju tikšanās ar ieinteresēto NVO pārstāvjiem, lai kopīgi pārrunātu sieviešu un vīriešu līdzvērtīgās iespējas iekļūt vēlēšanu kandidātu sarakstos. 

        Otrdien, 7.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Raulu Čilačavu (Raul Chilachavay), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.             Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētāja augstu novērtēja savu neseno oficiālo vizīti Ukrainā, kuras laikā viņai un Saeimas deputātiem bija iespēja tikties ar Ukrainas valsts, valdības un parlamenta vadītājiem, kā arī detalizēti pārrunāt tos sadarbības projektus, kas starp abām valstīm uzsākti Eiropas Savienības jauno kaimiņu politikas ietvaros. Parlamentārie kontakti ir kļuvuši īpaši aktīvi pēdējo gadu laikā, par ko liecina regulārā vizīšu apmaiņa. R.Čilačava uzsvēra, ka Ukraina stingri īsteno savus ārpolitiskos mērķus, integrējoties ES un NATO, un ir pateicīga Latvijai par tai sniegto atbalstu.         I.Ūdre uzsvēra plašāku savstarpējo ekonomisko kontaktu nozīmi. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka nepieciešams palielināt tirdznieciski-ekonomiskos apjomus. Vēstnieks pauda Ukrainas ieinteresētību izmantot Latvijas tranzīta iespējas - mūsu dzelzceļus, ceļus un neaizsalstošās ostas, kā arī pastāstīja par plānotajām aktivitātēm abu valstu uzņēmēju kontaktu veicināšanā. Saeimas priekšsēdētāja pauda Latvijas atbalstu Ukrainas dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Būtiska nozīme ciešāku attiecību veidošanā starp valstīm ir kultūras apmaiņai. Tā, piemēram, interesanta varētu būt baleta trupu viesizrāžu apmaiņa. Labas tradīcijas ir sadarbībai izglītības un zinātnes jomā, kas var tikt paplašināta. Ukrainas vēstnieks uzrunāja jautājumu par Ukrainas vēlmi pēc vīzu režīma ar ES valstīm liberalizācijas.         Tā kā Ukrainā martā ir gaidāmas parlamenta vēlēšanas, vēstnieks raksturoja iekšpolitisko situāciju pirms šī nozīmīgā notikuma. Zinot, ka arī Latvijā šoruden notiks vēlēšanas, Ukrainas vēstnieks interesējās par aktuālajām norisēm Latvijā.