Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre turpina vizīti Sanktpēterburgā, kur notiek Krievijas Federācijas Valsts Domes simtgadei veltītie pasākumi.        Vakar, 27.aprīlī, dienā, kad pirms simts gadiem tika atklāta pirmā Valsts Dome, vēsturiskajā Tavrijas pilī notika Krievijas Federācijas Federālās Sapulces Valsts Domes svinīgā sēde. To ar uzrunu atklāja Valsts Domes priekšsēdētājs Boriss Grizlovs.        Domes deputātus un viesus uzrunāja arī Krievijas Federācijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Valērijs Zorkins, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Vešņakovs, kā arī visu Domes frakciju pārstāvji. Ar apsveikuma uzrunām uzstājās arī Krievijas Federācijas Federālās Sapulces Federālās Sapulces priekšsēdētājs Sergejs Mironovs un Sanktpēterburgas gubernatore Valentīna Matvijenko.        Krievijas Domes deputātus sveica arī uz sēdi aicinātie ārvalstu parlamentu vadītāji, viņu vidū arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre. Savā apsveikumā viņa norādīja uz to vēsturisko saiti, kāda pirmajai Valsts Domei ir ar Latviju: 1.Valsts Domē tika ievēlēti septiņi deputāti no Latvijas, viņu vidū arī Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Zīmīgi, ka arī Latvijā nākamajā nedēļā tiks atzīmēta Satversmes sapulces sasaukšanas 86.gadadiena un Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 16-gade. Viņa uzsvēra parlamenta lomu valsts dzīvē, kā arī aicināja deputātus uz aktīvāku dialogu ar saviem kolēģiem par visplašāko jautājumu spektru. Svinīgajā pasākumā piedalījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš uzstājās ar apsveikuma uzrunu.       Pasākuma ietvaros Saeimas priekšsēdētāja tikās ar savu Krievijas kolēģi B.Grizlovu. Saruna notika draudzīgā atmosfērā. Abi parlamentu vadītāji bija vienisprātis, ka ir nepieciešams attīstīt parlamentu sadarbību un veicināt abpusējos kontaktus. Notika tikšanās arī ar Latvijas un Krievijas parlamentu sadarbības grupas vadītāju Pāvelu Požigailo.       Šodien Saeimas priekšsēdētāja Tavrijas pilī piedalās starptautiskajā konferencē "Valsts domes nodibināšanas Krievijā 100.gadskārta un Eiropas parlamentārisms: vēsture un mūsdienas”.

       Piektdien, 28.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns tikās ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko, kas oficiālā vizītē uzturas mūsu valstī.        V.Muižniece pauda prieku par iespēju tikties ar Ukrainas prezidentu Saeimā un uzsvēra, ka abas valstis vieno ciešas saites, kuras svarīgi paplašināt arī nākotnē, īpaši parlamentu līmenī. Saeimas priekšsēdētājas biedre akcentēja, ka pēc neatkarības atgūšanas Latvija izvirzīto ārpolitisko mērķi - integrāciju Eiropas Savienībā (ES) - ir sasniegusi un jau divus gadus ir pilntiesīga dalībvalsts šajā organizācijā. Turklāt viens no mūsu valsts uzdevumiem šobrīd ir palīdzēt ar savu uzkrāto pieredzi tām valstīm, kas izteikušas vēlmi integrēties ES.         V.Juščenko bija vienisprātis, ka starp abām valstīm izveidojusies sekmīga sadarbība, un pauda savas valsts ieinteresētību Latvijas atbalstā Ukrainas virzībā uz integrāciju ES. Ukrainas prezidents arī raksturoja attiecību ar ES attīstību un pastāstīja par viņa valsts izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem ciešākai sadarbībai ar ES.        Puses pārrunāja iekšpolitiskās aktualitātes Ukrainā, tostarp politisko situāciju pēc parlamenta vēlēšanām, kā arī ekonomiskos sasniegumus pēdējā gada laikā un nākotnē izvirzītos plānus.        V.Muižniece izteica cerību, ka koalīcijas veidošanas process Ukrainā būs veiksmīgs. Viņa arī pauda pārliecību par to, ka pēc 9.Saeimas vēlēšanām Latvijas atbalsts Ukrainas integrācijai ES būs nemainīgs. Savukārt O.Kastēns raksturoja Eiropas lietu komisijas pieredzi un iespējamo palīdzību ES jautājumu risinājumā.       Tikšanās noslēgumā V.Muižniece novēlēja Ukrainas prezidentam panākumus un uzsvēra vizītes Latvijā nozīmi abu valstu divpusējo attiecību aktivizēšanā nākotnē.

       Pēc Krievijas Federācijas Federālās Sapulces Valsts Domes priekšsēdētāja Borisa Grizlova ielūguma Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre dosies uz Sanktpēterburgu, kur 27.aprīlī piedalīsies Krievijas Valsts Domes svinīgajā sēdē, kas veltīta Valsts Domes nodibināšanas Krievijā 100.gadskārtai.        Svinīgā sēde notiks vēsturiskajā Tavrijas pilī, kur 1906.gada 27.aprīlī sanāca pirmā Krievijas Valsts Dome. 28.aprīlī Saeimas priekšsēdētāja piedalīsies starptautiskajā konferencē “Valsts Domes nodibināšanas Krievijā 100.gadskārta un Eiropas parlamentārisms: vēsture un mūsdienas”. Konference tiek rīkota sadarbībā ar Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju un tajā tiks runāts par parlamentārisma attīstību Eiropā, demokrātisku vēlēšanu starptautiskajiem standartiem, kā arī Eiropas parlamentārisma lomu, lai stātos pretī jauniem izaicinājumiem un apdraudējumiem. 

         Ceturtdien, 20.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu.         Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar aktualitātes minoritāšu tiesībās un sabiedrības integrācijas gaitu Latvijā.          EDSO augstais komisārs R.Ekeuss interesējās par minoritāšu tiesību īstenošanu praksē un naturalizācijas procesa veicināšanas iespējām. Viņš atzinīgi novērtēja paveikto un pauda viedokli, ka ir redzama attīstība sabiedrības integrācijas jautājumos, taču būtu nepieciešama vēl aktīvāka darbība, lai nepilsoņu skaits samazinātos.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja viesi par veiksmīgu sabiedrības integrācijas procesu norisi mūsu valstī, uzsverot mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju iespējas iesaistīties likumdošanas procesā, ko paredz arī nesen pieņemtā Deklarācija par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. I.Ūdre pastāstīja arī par izglītības reformas īstenošanas gaitu Latvijā, kas norit veiksmīgi, un bezmaksas latviešu valodas apgūšanas iespējām.         Sarunas noslēgumā puses pārrunāja gaidāmās parlamenta vēlēšanas Latvijā un priekšvēlēšanu norisi, kā arī kvalificēta darbaspēka trūkumu dažādās nozarēs, kas izveidojies, Latvijas iedzīvotājiem dodoties strādāt uz citām ES valstīm. R.Ekeuss atzīmēja, ka ar lielu interesi sekos līdzi politiskajiem un integrācijas procesiem mūsu valstī.

      Otrdien, 18.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume tikās ar Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Lī Jun-hī (Lee Joon-hee).      Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume pauda prieku par iespēju tikties ar Korejas vēstnieku Saeimā un izteica cerību, ka vēstnieka stāšanās jaunajā amatā būs labs stimuls divpusējo attiecību aktivizēšanai. Viņš norādīja uz mūsu valsts ieinteresētību paplašināt politiskos, ekonomiskos un kultūras sakarus starp abām valstīm un pastāstīja, ka mūsu parlamentā jau ir nodibināta Latvijas un Korejas parlamentu sadarbības grupa.      Savukārt Korejas vēstnieks L.Jun-hī pateicās par viesmīlīgo uzņemšanu un atzina Korejas vēlmi padziļināt attiecības ar jaunajām ES dalībvalstīm, tostarp Latviju. Viņš atzinīgi novērtēja mūsu valsts sasniegumus - integrāciju ES un NATO un straujo ekonomisko izaugsmi.      Tikšanās laikā puses pārrunāja arī Latvijas vēlmi nozīmēt nerezidējošo vēstnieku Korejā ar iespējamo rezidenci Tokijā vai Pekinā un jautājumus, kas skar gaidāmo NATO galotņu sanāksmi Rīgā un Korejas mākslas un kultūras pārstāvju misiju Baltijas valstīs, tostarp Latvijā.      Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedrs novēlēja vēstniekam veiksmi jaunajā amatā un vēlreiz apliecināja mūsu parlamenta gatavību veidot aktīvāku sadarbību ar Korejas parlamentu. 

        Trešdien, 12.aprīlī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš tikās ar Moldovas Republikas aizsardzības ministru Valēriju Plešku (Valeriu Plesca) un viņa vadīto delegāciju, kas oficiālā vizītē uztura mūsu valstī.        Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš sveica Moldovas aizsardzības ministru V.Plešku Saeimā starpsesiju laikā un īsumā pastāstīja par darbu komisijā likumdošanas jomā, kā arī par veiksmīgo sadarbību ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju. J.Dalbiņš apliecināja, ka mūsu normatīvo aktu bāze valsts aizsardzības sfērā sakārtota atbilstoši NATO standartiem, īpaši akcentējot nozīmīgo lēmumu paaugstināt finansējumu nacionālajai aizsardzības sistēmai līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta.       Savukārt Moldovas aizsardzības ministrs V.Pleška pauda prieku par iespēju tikties Aizsardzības un iekšlietu komisijā un informēja, ka tikšanās mērķis ir pieredzes gūšana. Viņš atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus bruņoto spēku restrukturizācijā un atzina, ka Moldovas prioritāte aizsardzības jomā ir aizsardzības kapacitātes palielināšana, bruņoto spēku reforma un modernizācija.       Pārspriežot abu valstu bruņoto spēku reformas, J.Dalbiņš pastāstīja par pāreju uz profesionālo armiju. Moldovas aizsardzības ministrs informēja, ka Moldovā arī notiek bruņoto spēku reorganizācija un modernizācija, bet būtisks šķērslis reformas īstenošanā ir trūcīgais finansējums aizsardzības jomā.        Abas puses bija vienisprātis, ka attiecības starp abām valstīm vērtējamas kā veiksmīgas, tomēr vēl ir liels potenciāls to attīstībai. Tāpēc abpusēji izdevīgas sadarbības turpināšanai ir nepieciešama ciešāku kontaktu intensificēšana, minot augsta līmeņa amatpersonu vizīšu nozīmību, kam liecinieks ir Moldovas prezidenta Vladimira Voroņina vizīte Latvijā un nesenā Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte Moldovā.        Puses apmainījās arī viedokļiem par Moldovas lēmumu izstrādāt Individuālo partnerattiecību rīcības plānu ciešākai sadarbībai ar NATO.       Sarunas noslēgumā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš vēlreiz apliecināja gatavību sniegt atbalstu Moldovai, daloties pieredzē par aizsardzības sistēmas reformu un likumdošanas sakārtošanu. 

        Pēc Horvātijas parlamenta priekšsēdētāja Vladimira Šeka (Vladimir Šeks) ielūguma Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un deputāti Ērika Zommere, Pēteris Kalniņš un Andrejs Klementjevs no 10. līdz 12.aprīlim uzturas oficiālā vizītē Horvātijā.         Zagrebā Saeimas priekšsēdētājai un delegācijai ir plānotas tikšanās ar Horvātijas parlamenta vadītāju V.Šeku, Horvātijas premjerministru Ivo Sanaderu (Ivo Sanader), Horvātijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Gordanu Jandrokoviču (Gordan Jandrokovic) un komisijas deputātiem, Eiropas integrācijas komisijas priekšsēdētāju Nevenu Mimicu (Neven Mimica) un komisijas deputātiem, kā arī Tūrisma komisijas vadītāju Anto Markovu (Anto Markov). Tikšanos laikā tiks pārrunāta Latvijas un Horvātijas divpusējā sadarbība, īpašu vērību pievēršot sadarbības parlamentārajam aspektam, Horvātijas integrācijas process Eiropas Savienībā, reģionālās sadarbības aspekti, kā arī starptautiskās aktualitātes. Ir plānots apmeklēt arī Jastrebarskas pilsētu, tikties ar tās vadību un apskatīt uzņēmumu Jana Co.

        Otrdien, 4.aprīlī, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Atis Slakteris un komisijas deputāti tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Budžeta komisijas pārstāvjiem.        Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Atis Slakteris sveica viesus Saeimā un īsumā pastāstīja par darbu komisijā, piebilstot, ka Latvijai un Čehijai ir kopēja pieredze ES. Viņš īsumā ieskicēja ekonomisko situāciju mūsu valstī un pastāstīja, ka galvenais mērķis ir strauja Latvijas ekonomiskā attīstība.        Savukārt Čehijas parlamenta Deputātu palātas Budžeta komisijas pārstāvis Vlastimils Osrtijs (Vlastimil Ostrý) pauda prieku par iespēju tikties ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pārstāvjiem un iepazīstināja ar delegācijas sastāvu. Viņš pastāstīja, ka Čehijas parlamentā līdzīgi kā Latvijā notiek aktīvs darbs pie valsts budžeta izstrādes, kur svarīga loma ir valdības prasmei sagatavojot budžeta projektu. V.Ostrijs uzsvēra, ka čehu deputāti apbrīno Latviju par mazo budžeta deficītu.        Deputātu palātas Budžeta komisijas pārstāvji interesējās par ekonomisko situāciju, inflācijas rādītājiem un nodokļu politiku Latvijā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Vilnis Edvīns Bresis viesus informēja par situāciju mūsu valsts tautsaimniecībā un reģionālās politikas īstenošanā, apvienojot pašvaldības lielākos administratīvos reģionos un veidojot decentralizētu sistēmu, kas veicinātu attīstību valstī. Viņš arī pastāstīja, ka pašvaldību budžetu pamatā veido no diviem nodokļiem - iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa. Savukārt Ēriks Zunda pastāstīja par nodokļu reformas politiku.         Sarunas laikā Čehijas kolēģi informēja arī par situāciju nodokļu politikā savā valstī, atzīmējot, ka fiziskajām personām ir noteiktas četras nodokļu joslas, savukārt juridisko personu nodoklis ir samazināts no 33% uz 24%.         Puses apmainījās arī viedokļiem par pozīcijas un opozīcijas partiju ietekmi lēmuma pieņemšanā abu valstu parlamentos.

         Ceturtdien, 30.martā, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns un komisijas deputāti tikās ar Francijas Republikas Eiropas lietu ministri Katerīnu Kolonā (Catherine Colonna).         Tikšanās laikā tika pārrunātas aktualitātes Eiropas Savienībā (ES), kā arī sadarbības attīstība starp Latviju un Franciju.          Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs O.Kastēns informēja par aktuāliem komisijas darba jautājumiem un sadarbību ar ES institūcijām. Viņš arī pastāstīja, ka Latvija guvusi atbalstu rīkot ES konferenci maijā, kurā tiks skatīti jautājumi par komunikācijas saiknes uzlabošanu, ES turpmāko virzību un Latviju šajā organizācijā. O.Kastēns pateicās par Francijas valdības pieņemto lēmumu nepagarināt darbaspēka kustības ierobežojumus ar mūsu valsti.          Francijas Eiropas lietu ministre K.Kolonā uzsvēra, ka arī Francijas parlamenta nozīme ES lietās nostiprinās, piemēram, pirms katras Eiropas Padomes sēdes parlamentā notiek aktīvas debates. Svarīgi, lai ES un citu jautājumu risināšanā piedalās visas iesaistītās puses, akcentēja ministre.          Pārrunājot ES kaimiņvalstu politiku, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs informēja viesi par Latvijas eirointegrācijas pieredzes nodošanu Ukrainai, Moldovai un Aizkaukāza valstīm.          Sarunas noslēgumā Francijas ministre divpusējās attiecības starp abām valstīm novērtēja kā labas un atzīmēja, ka politiskā sadarbība ir brīva un kvalitatīva, arī kultūras jomā notiek kontaktu paplašināšanās, - piemērs tam ir kultūras programmas apmaiņa abās valstīs. Tomēr būtu nepieciešams attīstīt arī sadarbību ekonomikas jomā.