Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis Upsalā, Zviedrijā, Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē aktīvi iestājās par sadarbības attīstīšanu un saņēma apliecinājumu, ka nākamgad prezidējošā konferences valsts būs Latvija.         I.Emsis konferences dalībniekiem akcentēja, ka mazajām valstīm globalizētajā pasaulē ir daudz sarežģītāk stāties pretī izaicinājumiem, īpaši ņemot vērā, ka atsevišķu kompāniju kapitāls ir lielāks par dažas mazas valsts iekšzemes kopproduktu. Tieši Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība ir visefektīvākais veids, kā var risināt valstīm kopīgas problēmas - Baltijas jūras piesārņojumu, reģionam labvēlīgu lēmumu pieņemšana Eiropas Savienības ietvaros u.tml. Tāpēc Saeimas priekšsēdētājs iestājās par Baltijas Asamblejas un Ziemeļvalstu padomes sadarbību, apzinoties, ka tai nepieciešams būt efektīvai.        Šī gada konferences viens no aktuālākajiem tematiem bija arī Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu sadarbība ar Gruzijas, Moldovas un Ukrainas parlamentiem, transatlantiskā sadarbība, attiecības ar kaimiņvalstīm. Parlamentu vadītāji vienojās organizēt kopīgu vizīti uz Gruziju, lai sniegtu politisku atbalstu šīs valsts demokratizācijas un stabilizācijas procesam.         Latvija kā Baltijas Asamblejas šī gada prezidējošā valsts konferencē informēja par notikušajām un plānotajām Baltijas Asamblejas aktivitātēm 2007. gadā. Baltijas Asamblejas prezidente Ērika Zommere iepazīstināja ar šī gada 23.novembrī paredzētās starptautiskās konferences, kas veltīta Eiropas jauno kaimiņu politikai, ideju, kā arī sniedza savu redzējumu par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību.         Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferences ir ikgadēji pasākumi, kas katru gadu norisinās citā valstī. Šogad konferences dalībnieki vienojās, ka nākamgad tā tiks organizēta Latvijā.

Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis no 22. līdz 25.augustam uzturēsies Upsalā, Zviedrijā, kur piedalīsies Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē.           Šī konference ir ikgadējs pasākums, kurā piedalās pieci Ziemeļvalstu un trīs Baltijas valstu parlamentu vadītāji. Šī gada konferences aktuālākie temati - Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu sadarbība ar Gruzijas, Moldovas un Ukrainas parlamentiem, transatlantiskā...

Otrdien, 21.augustā, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Krievijas Federācijas Tomskas apgabala Valsts Domes priekšsēdētāju Borisu Maļcevu un delegāciju.Krievijas Federācijas Tomskas apgabala Valsts Domes priekšsēdētājs B.Maļcevs sarunas laikā pastāstīja par viņa administrētās Valsts Domes darbību un Tomskas apgabala ekonomisko attīstību. Tomskas apgabalā ir attīstīta naftas un gāzes ieguves un pārstrādes rūpniecība, kā arī ir lielākā atomrūpnīca pasaulē, kurā tiek bagātināts urāns, un tas ir viens no bagātākajiem Krievijā, kas dod lielu ekonomisko ieguldījumu visas Krievijas attīstībā. Viņš īpaši uzsvēra lielo izglītības potenciālu, jo šobrīd apgabalā ir vairāk nekā 100 tūkstoši studentu.B.Maļcevs informēja, ka vizītes mērķis ir iepazīties ar Rīgas pilsētas attīstību un pieredzi arhitektūras jautājumu risināšanā. Šobrīd Tomskas apgabalā notiek strauja celtniecības attīstība, turklāt Krievijas Federācijas Reģionālās politikas ministrijai ir jauns plāns iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai, kas paredz izveidot 14 jaunas megapoles, un Tomska ir iekļauta to skaitā. Abas puses bija vienisprātis, ka lietderīgi būtu veidot apmaiņas programmas starp augstskolu pasniedzējiem un studentiem.Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone iepazīstināja ar Saeimas darbību, uzsverot, ka šodien ir Latvijas vēsturē nozīmīga diena, jo pirms 16 gadiem tika pieņemts Latvijas Republikas konstitucionālais likums “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Viņa arī pastāstīja par Latvijas politisko un ekonomisko situāciju, tostarp Eiropas Savienības līdzekļu apguvi, nodokļu sistēmas sakārtošanu, lauksaimniecības attīstību un administratīvi teritoriālo reformu.Sarunas laikā tika skarts jautājums par latviešu diasporu Krievijā; atzinīgi tika novērtētas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes organizētās ekspedīcijas uz Tomskas apgabalu, lai tiktos ar latviešiem.

Piektdien, 3.augustā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Īanu Bondu (Ian Bond), kas bija ieradies atvadu vizītē.Saeimas priekšsēdētājs un vēstnieks uzsvēra abu valstu labās attiecības un aktīvo vizīšu apmaiņu pēdējā gada laikā. Īpaši padziļināmi parlamentārie kontakti, lai pārrunātu valstu pieredzi dažādos jautājumos, piemēram, parlamentārās kontroles jomā. Saeimas priekšsēdētājs arī pastāstīja par galvenajām aktualitātēm Saeimas darbā rudens sesijā, kā būtiskāko minot šā gada valsts budžeta grozījumu un nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu.I.Emsis un Ī.Bonds arī pārrunāja abu valstu attiecības ar Krieviju, tostarp tās ietekmi uz enerģētikas politiku Latvijā.Saeimas priekšsēdētājs pateicās vēstniekam par darbu un pasniedza piemiņas medaļu. Puses pauda cerību par abu valstu politiskā dialoga un ekonomiskās sadarbības paplašināšanos nākotnē.Preses dienests

Piektdien, 20.jūlijā, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedre Karina Pētersone un komisijas deputāti tikās ar Portugāles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Žoau Luišu Nizu Piņeiru (João Luís Niza Pinheiro).Portugāles vēstnieks Ž.Piņeiru informēja par Portugāles kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts darbības prioritātēm. Portugāles prezidentūra ilgs līdz šī gada 31.decembrim. Kā vienu no galvenajiem uzdevumiem vēstnieks atzīmēja darba turpināšanu pie jaunā ES līguma. Ž.Piņeiru uzsvēra, ka ir svarīgi ievērot panāktās vienošanās, un iepazīstināja ar darba plānu - jau nākamnedēļ notiks līguma projekta prezentācija ES dalībvalstīm un pēc tam turpināsies tā juridiskā saskaņošana, savukārt rudenī paredzēta pirmo rezultātu prezentācija un apstiprināšana. Līguma ratifikācijas process varētu notikt decembrī paredzētā samita laikā, norādīja vēstnieks. Runājot par Lisabonas stratēģiju, vēstnieks atzīmēja to elementu kopumu, kam tiks pievērsta lielākā Portugāles uzmanība - ekonomiskā, sociālā un nodarbinātības un enerģētikas un vides dimensija. Turklāt viņš uzsvēra, ka Lisabonas stratēģijas īstenošana norit veiksmīgi, apsteidzot laika grafiku. Ž.Piņeiru informēja, ka aktuāli ir arī jautājumi par ES paplašināšanos, dalībvalstu pievienošanos Šengenas zonai un eirozonai, ES kapacitātes nostiprināšanu pasaulē arvien pieaugošās konkurētspējas apstākļos, kā arī transatlantisko attiecību attīstību. Plānots izveidot brīvu tirdzniecības zonu starp ES un Vidusjūras reģiona valstīm, kā arī attīstīt sadarbību ar Āfriku un Brazīliju. Savukārt migrācijas jautājums prasa globālu pieeju, un galvenā uzmanība ir jāpievērš migrācijas nostabilizēšanai, lai tā negatīvi neietekmētu ekonomiku un sociālo jomu, atzina Ž.Piņeiru.Runājot par ES un Krievijas attiecībām, vēstnieks norādīja, ka nepieciešams izveidot jaunu mandātu turpmākās sadarbības programmas izveidošanai, taču tas nav paveicams vienas valsts prezidentūras laikā. Viņš arī piebilda, ka attiecības ar Balkānu valstīm, Ukrainu un Tuvajiem Austrumiem paliek uzmanības lokā.Tikšanās noslēgumā vēstnieks norādīja, ka Portugāle savas prezidentūras laikā strikti ievēros nospraustās prioritātes un ir nepieciešami visu ES dalībvalstu kopīgi pūliņi, lai īstenotu Portugāles izvirzīto moto - specīga savienība labākai pasaulei.

Ceturtdien, 12.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti tikās ar Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisāru Hoakinu Almuniju (Joaquin Almunia).Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone savā uzrunā sveica Eiropas Savienības (ES) komisāru H.Almuniju parlamentā un īsumā pastāstīja par Saeimas sastāvu un darbu. Savukārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns informēja par komisijas darbu un tās kompetencē esošajiem jautājumiem. Viņš atgādināja, ka Saeima ir pabeigusi darbu pie Ministru kabineta iesniegtās likumprojektu paketes, kas sniegs ieguldījumu makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanā un inflācijas mazināšanā. Kopskaitā steidzamības kārtā tika pieņemti seši likumi, kurus atbalstīja arī opozīcijas partijas, uzsvēra K.Leiškalns. H.Almunijs pastāstīja, ka uzturas mūsu valstī, lai iepazītos ar pašreizējo ekonomisko situāciju un finanšu politiku. Viņš atzina, ka Latvija ir dinamiska valsts ar strauji augošu ekonomiku, un norādīja uz nepieciešamību to uzturēt stabilu, ar stingru fiskālo politiku. H.Almunijs atzinīgi novērtēja inflācijas samazināšanas plānu, kas ietver fiskālās un nodokļu politikas izmaiņas, un aicināja domāt arī par citiem papildu pasākumiem. K.Pētersone pastāstīja, ka no nākamā gada Latvijā pirmo reizi tiks ieviests vidēja termiņa budžets nākamajiem trim gadiem, kas ir kā garantija kvalitatīvai plānošanai un ekonomikas stabilizēšanai. Savukārt komisārs norādīja, ka valsts budžeta veidošanas mērķis ir budžets ar pārpalikumu. Sarunas gaitā puses sprieda arī par Latvijas vēlmi pievienoties eirozonai. H.Almunijs atzina, ka Eiropas Komisijai nav svarīgs eiro ieviešanas termiņš, bet pievienošanās procesā svarīgi vadīties pēc konkrētas stratēģijas, lai veicinātu valsts makroekonomisko attīstību. Viņš atgādināja, ka inflācijas līmenim jābūt aptuveni 3% apjomā, lai atbilstu ES noteiktajiem eiro ieviešanas kritērijiem.

Trešdien, 11.jūlijā, Saeimas komisiju pārstāvji tikās ar Kirgizstānas Republikas amatpersonu un parlamenta deputātu delegāciju. Kirgizstānas delegācijas pārstāvji pauda prieku par iespēju tikties ar Saeimas komisiju deputātiem un pastāstīja, ka vizītes galvenais mērķis ir iepazīties ar pašvaldību darba pieredzi. Viesi informēja, ka šobrīd viņu valstī notiek administratīvi teritoriālā reforma, kā arī tiek veiktas izmaiņas likumdošanā, lai Kirgizstāna kļūtu par parlamentāri - prezidentālu valsti.Viesi pauda interesi par likumprojektu apspriešanas gaitu frakcijās un komisijās un par frakciju iespēju nodrošināt savas intereses balsošanas procesā.Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns norādīja, ka aptuveni 90 procentu likumprojektu ir valdības sagatavoti, un pastāstīja par to pieņemšanas gaitu Saeimā. K.Leiškalns kā īpašu piemēru minēja notikušo referendumu par grozījumu atcelšanu Nacionālās drošības likumos. Savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits piebilda, ka jautājumos, kas skar ticību un reliģiju, netiek noteikts frakciju balsojums.Tika pārrunāta arī plenārsēžu norise, tostarp iespēja nodrošināt kvorumu, noteikt debatētāju skaitu un debašu ilgumu.Tikšanās noslēgumā tika skarts jautājums par enerģētikas sektora privatizāciju un tā tirgus liberalizāciju.

Ceturtdien, 28.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieci Mehtildi Roti (Mechtild Rothe).Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja vietniece M.Rote informēja, ka uzturas Latvijā EP Informācijas biroja apmeklējuma ietvaros, un atzina, ka svarīgi informēt katras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pilsoņus par Eiropas aktualitātēm, tai skaitā par EP darbu. Viņa pastāstīja, ka EP piešķir lielu nozīmi kopīgu lēmumu pieņemšanai un sadarbībai ar nacionālajiem parlamentiem. Savukārt Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis norādīja, ka Saeimas un EP sadarbība noris vairākos līmeņos, tai skaitā komisiju, frakciju un deputātu līmenī.Tikšanās laikā puses pārrunāja ES aktualitātes - Eiropas Konstitucionālā līguma reformu, Vācijas prezidentūras laikā paveikto un Eiropas kaimiņu politiku. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis pastāstīja par Latvijas sniegto palīdzību jaunajām ES kaimiņvalstīm dažādu reformu īstenošanā un pieredzes nodošanā. Savukārt runājot par enerģētikas politikas un enerģētikas drošības nodrošināšanas jautājumiem, puses pieskārās Eiropadomes lēmumam, kas nosaka, ka līdz 2020.gadam enerģijas patēriņā atjaunojamiem energoresursiem jābūt 20% apmērā, dalībvalstu līmenī nodrošinot 10% biodegvielas īpatsvaru. Tika atzīmēta arī ES enerģētikas komisāra Andra Piebalga nesenā vizīte Latvijā. Sarunā tika pārrunātas arī Eiropas ārpolitiskās aktualitātes, tai skaitā ES un Krievijas attiecības. Saeimas priekšsēdētājs pateicās EP par konsekventi uzturēto visai ES svarīgo Latvijas un Krievijas robežlīguma jautājumu.

Otrdien, 26.jūnijā, deputātu grupas sadarbībai ar Gruzijas parlamentu priekšsēdētājs Dzintars Zaķis tikās ar Gruzijas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas ministru Giorgi Baramidzi (Giorgi Baramidze).Deputātu grupas priekšsēdētājs Dz.Zaķis atzinīgi novērtēja Gruzijas sasniegumus ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un Ziemeļatlantijas aliansē, un izteica gatavību arī turpmāk sniegt atbalstu Gruzijai gan divpusējo attiecību ietvaros, gan starptautiskajās institūcijās. Savukārt Gruzijas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas ministrs G.Baramidze pateicās par Latvijas atbalstu un palīdzību Gruzijai tuvināšanās procesā ES un NATO.Runājot par Gruzijas galvenajām ārpolitikas prioritātēm - integrāciju ES un NATO, G.Baramidze atzina, ka Gruzija cer jau 2008.gada saņemt Rīcības plānu dalībai NATO un uzaicinājumu iestāties Ziemeļatlantijas aliansē, kā arī tuvākajā laikā parakstīt Gruzijas un ES brīvās tirdzniecības līgumu. Savukārt runājot par ES un Krievijas attiecībām, viņš pauda bažas par iespējamām sekām, ko var izraisīt ES un Krievijas vīzu režīma atvieglojumi, un uzrunāja Latvijas parlamentāriešus aktualizēt diskusiju par šo problēmu ES ietvaros. G.Baramidze sarunas laikā arī informēja par iekšpolitisko situāciju un veiktajām reformām savā valstī, piemēram, paveikto Dienvidosetijas un Abhāzijas konfliktu risināšanā, iekšzemes kopprodukta pieaugumu, nodokļu politikas un tieslietu reformu, investīciju un eksporta apjoma pieaugumu.Tikšanās noslēgumā puses bija vienisprātis, ka starp Latviju un Gruziju ir izveidojušās labas sadarbības tradīcijas un pauda cerību, ka nākotnē tās turpinās padziļināties.

Piektdien, 22.jūnijā, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāts Ivans Klementjevs tikās ar Gruzijas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas ministru Giorgi Baramidzi (Giorgi Baramidze).Gruzijas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas ministrs G.Baramidze pateicās par Latvijas sniegto atbalstu un palīdzību Gruzijai reformu gaitā un apliecināja, ka Gruzija ir stabils sadarbības partneris, kas turpina iesāktās demokrātiskās un ekonomiskās reformas, kā arī īsteno pievienošanās politiku Eiropas un transatlantiskajām struktūrām.G.Baramidze pastāstīja par Gruzijas veiksmīgo dalību NATO Individuālās partnerības programmā un pauda cerību, ka tā dos iespēju saņemt Rīcības plānu dalībai NATO, kā arī uzaicinājumu iestāties NATO 2008.gada samita laikā Bukarestē. Viņš arī norādīja uz Gruzijas aktīvo līdzdalību miera uzturēšanas misijās.Runājot par iekšpolitisko situāciju Gruzijā, ministrs uzsvēra, ka uzsāktās reformas tiek īstenotas sekmīgi, tostarp ir atrisinātas energoapgādes problēmas, tiek veidota jauna infrastruktūra, kā arī vērojams attiecību starp Gruzijā dzīvojošo dažādu nacionalitāšu pārstāvjiem uzlabojums.Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš norādīja, ka Latvija ar patiesu interesi seko Gruzijā notiekošajiem procesiem un pauda prieku par Gruzijas sasniegto progresu aizsardzības, iekšlietu, tieslietu un informācijas tehnoloģiju jomā. J.Dalbiņš izteica Latvijas atbalstu Gruzijas centieniem ES kaimiņattiecību politikas ietvaros un virzībā uz NATO.Pārrunājot abu valstu attiecības ar Krieviju, puses bija vienisprātis, ka tās ir nozīmīgas un būtiskas.