16. un 17.maijā oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Lietuvas Republikas parlamenta deputātu grupa sadarbībai ar Latvijas parlamentu.          Trešdien, 16.maijā, Lietuvas parlamentāriešiem paredzēta tikšanās ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, Saeimas deputātu grupu sadarbībai ar Lietuvas parlamentu un Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Antanu Vinku.        Savukārt ceturtdien, 17.maijā, delegācija tiksies ar ārlietu ministru Arti Pabriku un ekonomikas ministru Juriju Strodu, kā arī ar Lietuvas uzņēmēju Latvijā asociācijas vadību.

13. un 14.maijā Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis piedalījās Baltijas jūras valstu parlamentārās konferences darba grupas cīņai pret zilaļģu vairošanos (eitrofikāciju) Baltijas jūrā darba grupas pēdējā sanāksmē, kas notika Visbijā, Zviedrijā.           Balstoties uz Baltijas jūras valstu parlamentu konferences lēmumu, kā arī nolūkā veicināt politiķu un sabiedrības informētību par Baltijas jūras eitrofikāciju, 2006.gada janvārī tika izveidota Baltijas jūras valstu parlamentārās konferences darba grupa cīņai pret eitrofikāciju Baltijas jūrā. Tās sastāvā darbojās gan Ziemeļu valstu parlamentārieši, gan Baltijas jūras valstu parlamentu deputāti. Kā Saeimas pārstāvis darba grupas sanāksmēs aktīvi strādāja arī darba grupas priekšsēdētāja vietnieks, Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis. Darba grupai tika piešķirts mandāts veicināt sabiedrisko un politisko informētību par eitrofikācijas problēmu, kā arī sagatavot rekomendācijas situācijas uzlabošanai.          Darba grupas pēdējā sanāksmē dalībnieki atskatījās uz paveikto, iepazinās ar HELCOM (Helsinku komisija) un Baltijas jūras valstu padomes aktivitātēm pret eitrofikāciju, kā arī uzklausīja NEFCO (Ziemeļvalstu Vides finanšu korporācija) ziņojumu par realizētajiem projektiem Baltijas jūras baseinā un Baltkrievijas pārstāvju viedokli par eitrofikāciju Baltijas valstīs.           Darba grupas sanāksmes noslēgumā tika pieņemts ziņojums par situācijas uzlabošanu Baltijas jūrā, kas tiks prezentēts 16.Baltijas jūras parlamentārās konferences ietvaros 2007.gada 27. un 28.augustā Berlīnē. Dalībnieki vienojās arī par turpmāko iespējamo sadarbību, sekojot līdzi tam, kā tiek pildītas darba grupas rekomendācijas.           Tikšanās laikā diskusijas izvērtās par HELCOM priekšlikumu izstrādāt īpašu kvotu sistēmu starp Baltijas jūras reģiona valstīm attiecībā uz pieļaujamo kaitīgo vielu - fosfora un nitrītu - piejaukumu lauksaimnieciskās darbības rezultātā radušajos notekūdeņos. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis uzskata, ka šī sistēma nav labvēlīga jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo tām prioritāra ir dzīves līmeņa uzlabošana un sociālās labklājības sasniegšana. Sēdes dalībnieki uzsvēra, ka, ja kvotu sistēmā neiesaistās pilnīgi visas Baltijas jūras baseina valstis, tad tā zaudē savu jēgu.           “Pārtraukt ekoloģisko norišu tālāku pasliktināšanos Baltijas jūrā, tajā skaitā samazināt zilaļģu masveida savairošanās risku būs iespējams tikai tad, ja Baltijas jūras sateces baseinā izdosies vienoties par visām valstīm saistošu kopēju rīcības programmu. Tikai šāda vienota un mērķtiecīga rīcība var samazināt barības vielu nokļūšanu (eitrofikāciju) jūrā,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis.Papildu infotrmācija:Ar jēdzienu “eitrofikācija” apzīmē apstākļus, kad ūdenstilpē vērojams biogēno elementu (slāpekļa, fosfora un silīcija savienojumi) pieaugums, kā rezultātā ievērojami palielinās bioloģisko procesu intensitāte, kas vispirms novērojama kā aļģu attīstība, organiskās vielas uzkrāšanās un kopumā noved pie ievērojamas ūdens kvalitātes pasliktināšanās.

Piektdien, 11.maijā, notika Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša darba pusdienas ar Moldovas Republikas premjerministru Vasili Tarlevu (Vasile Tarlev) un viņa vadīto delegāciju. Tikšanās piedalījās arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle un deputātu grupas sadarbībai ar Moldovas parlamentu priekšsēdētājs Aleksandrs Golubovs.Puses uzsvēra Latvijas un Moldovas ciešās, labās un dinamiskās attiecības un akcentēja, ka tās ir aktīvas daudzās jomās, tostarp parlamentu līmenī. I.Emsis izteica gandarījumu, ka sadarbība starp abu valstu parlamentiem kļūs arvien ciešāka, kam liecinieks ir tuvāko nedēļu laikā paredzētā Latvijas, Moldovas un Zviedrijas parlamentu trīspusējā sadarbības līguma parakstīšana. Iesākts darbs arī pie citiem sadarbības modeļiem. Moldovas premjerministrs atzīmēja, ka Latvija un Moldova reizē ir labi draugi, kolēģi un partneri. V.Tarlevs atzina, ka abu valstu attiecībās valda savstarpēja uzticēšanās, kuru papildina saturiska sadarbība dažādās jomās. Viņš informēja klātesošos par likumdošanas procesa virzību un valdības reformām, kas vērsti uz Moldovas tuvināšanu Eiropas Savienības (ES) normām un ekonomiskās situācijas uzlabošanu valstī. Saeimas priekšsēdētājs, atsaucoties uz neseno Moldovas apmeklējumu, apliecināja gūtos iespaidus par Moldovas apņēmīgi uzņemto Eiropas integrācijas kursu. Savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš sniedza ieskatu Latvijas gūtajā pieredzē ceļā uz dalību ES un NATO. Tikšanās noslēgumā Moldovas premjerministrs pateicās Saeimas priekšsēdētājam, Saeimas deputātiem un visai Latvijas tautai par pastāvīgi sniegto atbalstu Moldovai.

Trešdien, 9.maijā, deputātu grupas sadarbībai ar Austrijas parlamentu priekšsēdētājs Jānis Porietis un deputāti tikās ar Austrijas Republikas vēstnieku Latvijas Republikā Venfrīdu Keffleru (Wenfried Köffler).Tikšanās gaitā tika runāts par abu valstu divpusējām attiecībām un to padziļināšanas iespējām.Puses atzina, ka sadarbība starp Latviju un Austriju ir bijusi veiksmīga, un līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) ir pavērušās jaunas iespējas to padziļināšanai. Austrijas vēstnieks V.Kefflers sarunas laikā minēja, ka īpaša vērība tiek pievērsta abu valstu sadarbībai tūrisma, izglītības un ekonomikas jomās. Viņš atzina, ka sadarbība kultūras jomā ir ļoti aktīva, kā veiksmīgu piemēru minot Austrijas atbalstīto Liepājas koncertzāles projektu “Lielais dzintars”. Sarunas laikā uzmanība tika pievērsta arī starptautiskajām aktualitātēm, tostarp enerģētikas politikai, Eiropas kaimiņu politikai, ES un Krievijas attiecībām, kā arī pēdējā laika notikumiem Igaunijā. Tikšanās noslēgumā puses divpusējās attiecības starp abām valstīm novērtēja kā labas un izteica cerību par vēl aktīvāku sadarbību.

Otrdien, 8.maijā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Grieķijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Spirosu Aliagasu (Spyros Aliagas), kas bija ieradies atvadu vizītē.Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis sveica Grieķijas vēstnieku Saeimā un pateicās par viņa ieguldījumu abu valstu attiecību veidošanā. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Grieķiju vērtējamas kā draudzīgas un labas, ar lielu potenciālu turpmākajai attīstībai. Vēstnieks S.Aliagass pauda prieku, ka viņa darbības laikā ir atklāta Grieķijas vēstniecība Latvijā.I.Emsis pateicās par deputātu grupas sadarbībai ar Grieķijas parlamentu uzņemšanu Grieķijā šī gada aprīlī un atzina, ka tā sekmēs abu parlamentu turpmāko sadarbību.Atzinīgi tika novērtēta Latvijas un Grieķijas sadarbība ekonomikas, tūrisma, kultūras un izglītības jomā, kā arī skarts tās tālākās attīstības aspekts. Vēstnieks informēja, ka tuvākajā laikā vēstniecībā darbu sāks speciāls atašejs, lai uzlabotu ekonomiskās attiecības starp valstīm. I.Emsis uzsvēra, ka būtu vēlams veicināt kontaktus arī pašvaldību līmenī.Sarunas gaitā tika pārrunātas arī starptautiskās aktualitātes.Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs pateicās vēstniekam par viņa darbu un pasniedza piemiņas medaļu.

Trešdien, 25.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis kopā ar Moldovas prezidentu Vladimiru Voroņinu, Eiropas Komisijas viceprezidentu Franko Frantini, Igaunijas spīkeri Eni Ergmu un citu Eiropas valstu amatpersonām Kišiņevā, Moldovā, atklāja vairāku Eiropas Savienības valstu kopējo vīzu pieteikumu centru.Šis ir pirmais tāda veida vīzu pieteikumu centrs Eiropas Savienības vēsturē. Latvija ir viena no centra dibinātājām, un Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis trešdien centra atklāšanā pauda prieku, ka arī pirmā centra izsniegtā vīza bija ceļošanai uz Latviju.Kopīgais vīzu pieteikumu centrs ir pilotprojekts, kas ir tapis Eiropas Savienības ietvaros un kuru vada Ungārija. Šobrīd bez Latvijas centrā kā partnervalstis piedalās Austrija, Dānija un Slovēnija. Paredzēts, ka pilotprojektam pievienosies arī Igaunija un Luksemburga.        Savā atklāšanas runā Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja, ka Moldova ir Latvijas prioritāte Eiropas kaimiņu politikas un attīstības sadarbības ietvaros, kā rezultātā ievērojami ir pieaudzis Moldovas pārstāvju vizīšu skaits uz Latviju. “Mūsu valsts piedalās arī vairākos sadarbības projektos ar Moldovu, tai skaitā Saeima atbalsta Moldovas parlamenta kolēģus, palīdzot tuvināt likumdošanu Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem,” norādīja Saeimas priekšsēdētājs.         Vizītes ietvaros I.Emsis tikās arī ar Moldovas prezidentu V.Voroņinu, Moldovas parlamenta priekšsēdētāju Marianu Lupu un premjerministru Vasilu Tarlevu.

Trešdien, 25.aprīlī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns un komisijas deputāti tikās ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misijas vadītāju Reičelu Van Elkanu un misijas ekspertiem.Komisijas priekšsēdētājs K.Leiškalns uzsvēra, ka Saeimā steidzamības kārtā ir sākts darbs pie Ministru kabineta iesniegtās likumprojektu paketes inflācijas mazināšanai mūsu valstī. Savukārt komisijas sekretāre Karina Pētersone informēja, ka deputāti tikušies arī ar Latvijas Bankas vadību, finanšu ministru un ekonomikas ministru, lai iegūtu plašāku informāciju un diskutētu par tautsaimniecības attīstības tendencēm un nākotnes iecerēm. SVF misijas vadītāja R.Van Elkana pastāstīja, ka SVF misijas pārstāvji uzturas mūsu valstī, lai iepazītos un uzklausītu dažādus viedokļus par Latvijas tautsaimniecības attīstību un monetāro un fiskālo politiku. Viņa informēja, ka iegūtā informācija nepieciešama, gatavojot ikgadējo ziņojumu SVF izpilddirektoru valdei. Misijas vadītāja atgādināja, ka SVF ziņojums 4.panta ikgadējās konsultācijas ietvaros apskata Latvijas progresu un pastāvošos riskus makroekonomiskās politikas īstenošanā, kā arī raksturo situāciju finanšu un nodarbinātības sektorā. Sarunas laikā puses sprieda arī par ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem un ilgtermiņa ekonomisko politiku, kā arī par straujo iekšzemes kopprodukta pieaugumu, situāciju nekustamo īpašumu tirgū un iesāktajiem infrastruktūras projektiem mūsu valstī.Papildu informācija:SVF mērķis ir veicināt starptautisko monetāro sadarbību, valūtas kursu stabilitāti, valstu ekonomisko izaugsmi un nodarbinātības pieaugumu un nodrošināt īslaicīgu finansiālu palīdzību, ja kādai dalībvalstij radusies nepieciešamība risināt ar maksājumu bilanci saistītas problēmas.

Pirmdien, 23.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Beļģu karali Albertu II. Sarunā piedalījās arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.Saeimas priekšsēdētājs un Beļģu karalis atzinīgi novērtēja Latvijas un Beļģijas divpusējās attiecības un uzsvēra nepieciešamību tās padziļināt arī nākotnē. Puses bija vienisprātis, ka paplašināms politiskais dialogs, sadarbība ekonomikā un starptautiskajās organizācijās. Saeimas priekšsēdētājs norādīja uz Baltijas Asamblejas lomu Beniluksa, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības veicināšanā. Puses pauda kopīgu viedokli, ka Latvijai un Beļģijai kā mazām valstīm jāturpina aktīvs dialogs gan ES ietvaros, gan reģionālajos sadarbības formātos. Tikšanās laikā pārrunātas arī aktualitātes Latvijā - gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas, Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas gaita, inflācijas novēršanas pasākumi, situācija minoritāšu jomā un Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību perspektīva. Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs un Beļģu karalis pauda pārliecību par abu valstu divpusējās sadarbības padziļināšanos nākotnē.

Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis 24. un 25.aprīlī uzturēsies Moldovā, Kišiņevā, kur piedalīsies vairāku Eiropas Savienības valstu kopējā vīzu pieteikuma centra oficiālajā atklāšanā.         Centrs darbu sāka jau 12.aprīlī, tādējādi Moldovas pilsoņi un citas personas, kas likumīgi uzturas Moldovā, pieteikumus Latvijas vīzas saņemšanai var iesniegt kopīgajā vīzu pieteikumu centrā, kas atrodas Ungārijas vēstniecībā Kišiņevā (Stefan cel Mare si Sfint bulvārī 131).         Kopīgais vīzu pieteikumu centrs ir pilotprojekts, kas tapis Eiropas Savienības ietvaros un kuru vada Ungārija. Šobrīd bez Latvijas centrā kā partnervalstis piedalās Austrija, Dānija un Slovēnija. Paredzēts, ka pilotprojektam pievienosies arī Igaunija un Luksemburga.         Latvija bija pirmā no partnervalstīm, kas ar Ungārijas pusi noslēdza abus ar centra darbību saistītos starpvaldību un starpministriju līgumus, nodrošinot Latvijai iespēju piedalīties kopīgajā vīzu pieteikumu centrā no tā pirmās darba dienas.          Mūsu valsts pilotprojektā iesaistījusies, lai sekmētu attiecības ar Moldovu Eiropas kaimiņu politikas un divpusējo attiecību ietvaros, kā arī iegūtu pieredzi kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, meklējot sadarbības veidus vīzu izsniegšanā trešo valstu pilsoņiem.         Tuvākā Latvijas pārstāvniecība, kur Moldovas pilsoņi līdz šim varēja iesniegt pieteikumus vīzas saņemšanai, bija Latvijas vēstniecība Kijevā.

Piektdien, 20.aprīlī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš un komisijas deputāti tikās ar Lietuvas augstskolu rektoru delegāciju, Lietuvas vēstnieku Latvijā Antanu Vinku un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Juri Ekmani.Komisijas priekšsēdētājs J.Strazdiņš iepazīstināja viesus ar likumdošanas izstrādes gaitu komisijā, īpaši uzsverot paveikto augstākās izglītības un zinātniskās darbības jomās. Viņš pastāstīja, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz vienu procentu no iekšzemes kopprodukta. Latvijas zinātnes nozares prioritātes ir informāciju tehnoloģijas, materiālzinātnes, biotehnoloģija un farmācija, koksnes tehnoloģija, nacionālā humanitārā zinātne, agrobiotehnoloģija, medicīnas zinātne, enerģētika un vides zinātne, atzina J.Strazdiņš.Viņš akcentēja arī Latvijas valsts iespējas, izmantojot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2007.-2013.gadam finansējuma apguvi, un uzsvēra Nacionālā attīstības plāna nozīmi, sekmējot līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un Latvijas iedzīvotāju konkurētspējas nodrošināšanu ES darba tirgū. Tika pārrunāti jautājumi par augstskolu un tās īpašumu pārvaldīšanu, augstākās izglītības finansēšanas un kreditēšanas iespējām, kā arī pedagogu algām mūsu valstī.Puses diskutēja, kā tiesiski, organizatoriski un finansiāli nodrošināt valsts atbalstu iedzīvotāju izglītībai, tostarp studiju kreditēšanu, sekmējot uzņēmību, nodarbinātību, pilsonisku līdzdalību un sociālo iekļaušanos.Viesi izteica gandarījumu par Latvijas paveikto zinātnes finansēšanas jomā, kā arī uzsvēra tālākas sadarbības iespējas.Politisko organizāciju (partiju) apvienības Saskaņas Centrs frakcijas priekšsēdētājs tikās ar Zviedrijas vēstnieku Krievijā Piektdien, 20.aprīlī, politisko organizāciju (partiju) apvienības Saskaņas Centrs frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs un frakcijas deputāts Nils Ušakovs tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Krievijas Federācijā Johanu Mulanderu (Johann Mulander). Frakcijas priekšsēdētājs J.Urbanovičs iepazīstināja vēstnieku ar politisko organizāciju (partiju) apvienības Saskaņas Centrs frakcijas darbu Saeimā.Tikšanās dalībnieki pārrunāja Latvijas iekšpolitisko situāciju, kā arī sprieda par izglītības reformas gaitu mūsu valstī. J.Urbanovičs pastāstīja par parakstīto Latvijas un Krievijas robežlīgumu un tā izskatīšanas gaitu Saeimā.Runājot par Latvijas un Zviedrijas divpusējām attiecībām, atzinīgi tika novērtēts Zviedrijas atbalsts Latvijai neatkarības atjaunošanas procesā.