Otrdien, 19.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis darba vizītes laikā Vācijā tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga prezidentu Norbertu Lamertu (Norbert Lammert).        Abu parlamentu priekšsēdētāji galvenokārt runāja par Eiropas Savienības Konstitūcijas līguma tālāko virzību, jo plānots, ka šonedēļ Eiropas Padomē tiks lemts par līguma nākotni. Bundestāga prezidents Vācijas prezidentūras vārdā informēja Saeimas priekšsēdētāju par pašreizējo situāciju. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis pauda Latvijas gatavību politiskam kompromisam par Konstitūcijas līguma saturu un tā tālāku virzību.           Sarunas laikā I.Emsis novērtēja Vācijas prezidentūras aktīvo darbu un izteica gandarījumu par iespēju regulāri konsultēties ar Bundestāga prezidentu N.Lamertu. Saeimas priekšsēdētājs arī pateicās par Vācijas prezidentūras atbalstu Latvijas un Krievijas robežlīguma jautājumā.        Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis darba vizītē Vācijā uzturēsies līdz 20.jūnijam.

Pirmdien, 18.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Henu Ivri (Chen Ivri).Sarunas gaitā Izraēlas vēstnieks H.Ivri pastāstīja par pašreizējo ārpolitisko situāciju savā valstī, tostarp atsākto Izraēlas un Palestīnas politisko dialogu un situāciju Tuvo Austrumu reģionā. Vēstnieks izteica lūgumu Saeimas deputātiem starptautiskajā arēnā akcentēt jautājumu par triju Izraēlas karavīru nolaupīšanu, lai iegūtu informāciju par minēto karavīru likteni. Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone pastāstīja, ka Latvija seko līdzi notikumu attīstībai Tuvajos Austrumos, un atgādināja, ka Latvijas interesēs ir miers, stabilitāte un demokrātiska attīstība visā Tuvo Austrumu reģionā. Vēstnieks aicināja Saeimas deputātus izteikt atbalstu Izraēlai, savukārt K.Pētersone izteica cerību, ka pēc iespējas drīzākā laikā deputāti paudīs oficiālu atbalstu. K.Pētersone pauda prieku, ka par Izraēlas prezidentu tika ievēlēts Nobela miera prēmijas laureāts Šimons Peress, kas ir labi atpazīstams politiķis visā pasaulē.Noslēgumā puses atzina, ka attiecības starp Latviju un Izraēlu vērtējamas kā labas un draudzīgas, un apliecināja parlamentāro kontaktu svarīgo lomu.

Pirmdien, 18.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis Ķīles dienu ietvaros piedalījās diskusijā “Apvērsums darba pasaulē un sabiedrībā - atbilde uz demogrāfiskajām pārmaiņām”.         Saeimas priekšsēdētājs savā runā raksturoja situāciju darba tirgū Latvijā un tajā notikušās izmaiņas kopš neatkarības atgūšanas. “Straujās ekonomiskās attīstības rezultātā Latvija saskaras ar problēmām, kas vēl pirms desmit gadiem šķita neiedomājamas - darbaspēka trūkums un ekonomikas pārkaršanas draudi. Esam arī šajā ziņā iekļāvušies vispārējā Eiropas telpā un aizvien vairāk izjūtam globalizācijas ietekmi uz mūsu valsti,” sacīja I.Emsis.         Latvijas galvenie uzdevumi ir risināt darbaspēka deficīta problēmu un nodrošināt, lai Latvija nezaudē izskolotos speciālistus, kā arī domāt par darbaspēka piesaistīšanu no ārvalstīm, minēja Saeimas priekšsēdētājs.        “Darbaspēka trūkuma risinājums ir komplekss un ietver daudzus pasākumus, piemēram, demogrāfiskās situācijas uzlabošanas iniciatīvas, pastāvīgu dzīves kvalitātes celšanu, darbaspēka konkurētspējas veicināšanu un aizvien lielākus ieguldījumus izglītībā - tālākizglītībā un pieaugušo izglītībā. Tajā pat laikā ir jāatrod visoptimālākais veids, kā piesaistīt ārvalstu, proti, trešo valstu darbaspēku. Paralēli valdībai un uzņēmējiem jāstrādā pie produktivitātes celšanas, kur gan Latvijā, gan arī Eiropas Savienībā vēl ir lielas izaugsmes iespējas,” norādīja Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis.Papildu informācija:Ķīles dienu debatēs piedalījās arī citu Baltijas jūras valstu parlamentu pārstāvji. Ķīles dienas šogad norisinās jau 125 reizi, un Baltijas jūras valstu parlamentu pārstāvju dalība šajā pasākumā kļuvusi par tradīciju.

No 16. līdz 20.jūnijam Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis uzturēsies darba vizītē Vācijā.          No 16. līdz 18.jūnijam Saeimas priekšsēdētājs piedalīsies Ķīles pilsētas nedēļas pasākumos, kur notiks debates par darbaspēka un demogrāfijas problēmām. Seminārā “Apvērsums darba pasaulē un sabiedrībā - atbilde uz demogrāfiskajām pārmaiņām” I.Emsis debašu dalībniekus informēs par Latvijas darbaspēka tirgus problēmām.          Laikā no 18. līdz 20.jūnijam Saeimas priekšsēdētājs, Nacionālās drošības komisijas sekretārs I.Emsis (ZZS), Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) un komisijas locekļi Linda Mūrniece (JL) un Vladimirs Buzajevs (PCTVL) uzturēsies Berlīnē, lai iepazītos ar Vācijas pieredzi drošības dienestu koordinācijā un parlamentārajā kontrolē. Vizītes mērķis ir izpētīt Vācijas pieredzi nacionālās drošības pastiprināšanas jomā un nodot to tālāk Latvijas institūcijām, kas mūsu valstī rūpējas par nacionālo drošību. Vācijas pieredzi plānots izmantot arī turpmākajā likumu jaunrades procesā.     Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis norāda, ka Latvijas pārvaldes sistēma daudzējādā ziņā ir aizgūta no Vācijas, turklāt Vācija ir NATO dalībvalsts, kuras stratēģiskā vīzija sakrīt ar Latvijas vēlmēm un kopējo redzējumu par Eiropas nākotni, tāpēc arī pieredzes apgūšana nacionālās drošības jomā sākta ar Vāciju. Iespējams, ka Nacionālās drošības komisija pieredzes apmaiņā dosies arī uz citām Eiropas valstīm.           Berlīnē Saeimas priekšsēdētājam plānota arī tikšanās ar Bundestāga prezidentu Norbertu Lamertu (Norbert Lammert).

Trešdien, 13.jūnijā, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un komisijas deputāti tikās ar Krievijas Federācijas Valsts Domes deputātu grupu sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu.Runājot par Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju, Krievijas Federācijas Valsts Domes Starptautisko lietu komitejas loceklis, deputātu grupas vadītājs Anatolijs Starkovs informēja, ka Latvijas un Krievijas robežlīgums šobrīd ir saskaņots ministrijās un valsts institūcijās, un jau tuvākajā laikā tiks ratificēts Valsts Domē. Viņš piebilda, ka Domē to plāno pieņemt bez aizķeršanās.Tikšanās laikā tika runāts par Latvijas un Krievijas divpusējās līgumu bāzes pilnveidošanas nepieciešamību, kas sekmētu abu valstu sadarbību ekonomikas, izglītības un tūrisma jomā. Runājot par sadarbību sociālās drošības jomā, A.Bērziņs informēja, ka Latvija šo līgumu ir parakstījusi un norādīja uz iniciatīvas trūkumu no Krievijas puses šī jautājuma turpmākajā risināšanas gaitā. Komisijas deputāts, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis vērsa uzmanību uz nepieciešamību parakstīt trīspusējo nolīgumu starp Latviju, Krieviju un Baltkrieviju par sadarbību Daugavas baseina ūdens resursu izmantošanā un aizsardzībā. Kā svarīgi nākotnē risināmi jautājumi tika minēti arī tarifu politikas jautājumi, kā arī abu valstu arhīvu sadarbība. Runājot par naturalizācijas gaitu, Valsts Domes Sieviešu, ģimenes un bērnu lietas komitejas priekšsēdētāja pirmā vietniece Tamāra Fraļcova norādīja, ka Latvijā pēdējā laikā tā palēninās un interesējās, vai nebūtu lietderīgi vienkāršot pilsonības ieguves procedūru. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš norādīja, ka Latvijas naturalizācijas likumi atbilst starptautiskajai likumdošanas praksei un ir vieni no liberālākajiem Eiropas Savienībā. Savukārt komisijas deputāte Sandra Kalniete (JL) atzina, ka viens no lielākajiem Latvijas sasniegumiem ir pilsoniskā saskaņa un norādīja, ka Latvijai ir unikāla pieredze sabiedrības integrācijas procesā un nepieciešamās likumdošanas izveidē.Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs ierosināja rudenī organizēt konferenci par triju Baltijas valstu un Krievijas turpmākās sadarbības iespējām.Noslēguma tika nolemts izveidot kopīgu tikšanās protokolu, kurā tiks apkopoti vizītes laikā Saeimā apspriestie jautājumi, un plānots, ka to parakstīs deputātu grupas sadarbībai ar Krievijas parlamentu priekšsēdētājs D.Turlais un Krievijas Federācijas Valsts Domes deputātu grupas vadītājs A.Starkovs.

Otrdien, 12.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Polijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Macieju Klimcaku (Maciej Klimczak).Polijas vēstnieks Latvijā M.Klimcaks pateicās Saeimas priekšsēdētājam par viņa aktīvo līdzdalību Polijas Senāta rīkotajā konferencē “Vides draudi Baltijas jūrai” un pasniedza Polijas Senāta priekšsēdētāja Bogdana Boruševica pateicības vēstuli. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis atzina, ka dalība minētajā konferencē ir ļoti nozīmīga un būtiska viņam personīgi, jo daudzi dzīves gadi ir veltīti tieši Baltijas jūras aizsardzībai.Puses atzina, ka attiecības starp Latviju un Poliju vērtējamas kā ļoti labas un draudzīgas un apliecināja parlamentāro kontaktu svarīgo lomu, īpaši sadarbības grupu un komisiju līmenī. Atzinīgi tika novērtēta arī līdzšinējā sadarbība zinātnes, kultūras un izglītības jomā.Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Eiropas Savienības (ES) aktualitātes, tostarp jautājumu par Eiropas Konstitucionālā līguma tālāko virzību, enerģētikas politiku un enerģētikas drošības nodrošināšanu. Runājot par iespējamo gāzes cauruļvada būvniecību Baltijas jūrā, Saeimas priekšsēdētājs un vēstnieks bija vienisprātis, ka šis jautājums ir ļoti aktuāls un kopīgi risināms visām Baltijas jūras reģiona valstīm, tostarp Latvijai un Polijai.Deputātu grupa tikās ar Krievijas Valsts Domes deputātu grupu Otrdien, 12.jūnijā, deputātu grupas sadarbībai ar Krievijas parlamentu priekšsēdētājs Dainis Turlais un deputāti tikās ar Krievijas Federācijas Valsts Domes deputātu grupu sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu.Abas puses bija vienisprātis, ka divpusējās attiecības ir uzlabojušās un kļuvušas draudzīgas un pauda pārliecību par to turpmāku veiksmīgu un konstruktīvu attīstību. Deputātu grupas sadarbībai ar Krievijas parlamentu priekšsēdētājs D.Turlais (LPP/LC) teica, ka Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības ieguvušas jaunu attīstības pakāpi, kurā liela loma bijusi abu valstu robežlīguma parakstīšanai un ratificēšanai Latvijas Saeimā, kas deputātiem bijis ļoti nozīmīgs lēmums. Viņš pauda pārliecību, ka veiksmīgi turpmāk tiks risināti arī praktiskas sadarbības jautājumi, tostarp vairāk nekā divdesmit starpvaldību līgumi, kas skar ekonomiku, cilvēktiesības, iekšējo un ārējo drošību, kā arī izglītību, zinātni un kultūru.Tikšanās laikā tika pārrunāta arī Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas gaita Krievijas parlamentā. Krievijas Federācijas Valsts Domes Starptautisko lietu komitejas loceklis, deputātu grupas koordinators Anatolijs Starkovs, kā arī Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs informēja, ka ir plānots jau tuvākajā laikā to ratificēt Krievijas Valsts Domē.D.Turlais izteica Latvijas atbalstu Krievijas vēlmei iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā un norādīja, ka tā dotu iespēju veiksmīgāk risināt kopīgus jautājumus. A.Starkovs pateicās par Latvijas pausto atbalstu.Krievijas delegācijas deputāti pastāstīja par politisko situāciju savā valstī, jauno vēlēšanu sistēmu un gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, kas aktivizē politisko cīņu valstī.Tika pārrunāta arī situācija Latvijas un Krievijas robežpunktos. Abu pušu deputāti bija vienisprātis par tranzīta caurlaidības pierobežā jautājuma ātrākas risināšanas nepieciešamību. Krievijas Valsts Domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Sigutkins pastāstīja, ka šobrīd Krievijā jau norit robežpunktu paplašināšana.Apspriežot izglītības reformu gaitu un tās kvalitāti Latvijā, grupas deputāts Dzintars Ābiķis (TP) pastāstīja, ka starptautiskas ekspertīzes dati liecina, ka izglītības kvalitāte Latvijā gan skolās ar latviešu, gan ar krievu apmācības valodu neatšķiras no izglītības kvalitātes citās valstīs. Turklāt Latvijā nereti skolēni, kas ir beiguši skolu ar krievu valodas apmācību darba tirgū ir konkurētspējīgāki, jo labi pārzin trīs valodas - krievu, latviešu un angļu. Viņš norādīja, ka izglītības sistēma Latvijā un Krievijā saskaras ar līdzīgām problēmām - skolās trūkst skolotāju un ir zems atalgojuma līmenis. Savukārt deputāts Nils Ušakovs (SC) piebilda, ka izglītības līmenis skolās ar krievu valodas apmācību ir samazinājies, jo kvalitatīvai izglītības reformas īstenošanai nebija sagatavoti skolotāji un izstrādāta nepieciešamā metodika. N.Ušakovs pauda interesi par Krievijā izstrādātajām valodu apmācības metodikām, ko veiksmīgi varētu izmantot arī Latvijā.Krievijas vēstnieks Latvijā V.Kaļužnijs ierosināja piektdien, 15.jūnijā, delegācijām tikties atkārtoti, lai apkopotu vizītes rezultātus.Tikšanās noslēguma A.Starkovs izteica aicinājumu Latvijas parlamenta delegācijai rudenī apmeklēt Krieviju un pasniedza grāmatu veltītu Krievijas Domes 100 gadu jubilejai.

Pirmdien, 11.jūnijā, notika Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša darba pusdienas ar Igaunijas Republikas Ministru prezidentu Andrusu Ansipu (Andrus Ansip) un viņa vadīto delegāciju. Tikšanās piedalījās arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle un deputātu grupas sadarbībai ar Igaunijas parlamentu priekšsēdētāja vietnieks Uldis-Ivars Grava.Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis sveica Igaunijas premjerministru A.Ansipu ar atkārtotu apstiprināšanu valdības vadītāja amatā. Attiecības starp Latviju un Igauniju I.Emsis raksturoja kā īpaši ciešas, īpaši atzīmējot parlamentāro sadarbību starp Saeimu un Igaunijas parlamentu (Riigikogu) gan divpusējā līmenī, gan reģionālajos sadarbības formātos. Atzinīgi tika novērtēts arī Baltijas valstu kopīgais darbs Baltijas Asamblejas ietvaros.Savukārt premjerministrs A.Ansips informēja par pēdējo mēnešu notikumiem Igaunijā - vandalisma aktiem Tallinā, noziedzīgajiem nodarījumiem pret informācijas sistēmu drošību (kibernoziegumiem) un Igaunijas vēstniecības bloķēšanu Maskavā. A.Ansips pateicās Saeimai un visai Latvijas tautai par sniegto atbalstu Igaunijai, kas ir apliecinājums Baltijas valstu vienotībai un solidaritātei.Sarunas dalībnieki pieskārās arī ES aktualitātēm - enerģētikas politikai, jautājumam par Eiropas Konstitucionālā līguma tālāko virzību, ES un Krievijas attiecībām un Eiropas kaimiņu politikai. Par Eiropas Konstitucionālo līgumu abu valstu pozīcijas ir līdzīgas, jo gan Latvija, gan Igaunija ir ratificējušas šo līgumu. Abas puses augsti novērtēja nepieciešamību ES būt vienotai izšķirošos brīžos un izrādīt solidaritāti, kā tas bija saistībā ar nesenajiem notikumiem Igaunijā.

Trešdien, 6.jūnijā, Ārlietu komisijas sekretārs Jānis Eglītis un komisijas deputāti tikās ar Ukrainas prezidenta sekretariāta pārstāvjiem.Ārlietu komisijas sekretārs J.Eglītis (TP) un deputāti iepazīstināja Ukrainas prezidenta sekretariāta pārstāvjus ar Saeimas un savas komisijas darbības principiem un funkcijām. Ukrainas pārstāvji interesējās par sadarbību starp Saeimu, Valsts prezidentu un Ministru kabinetu un šo institūciju funkcijām. Komisijas deputāti pastāstīja par galvenajiem sadarbības principiem, veidojot vienotu valsts ārpolitiku. Komisijas deputāte Sandra Kalniete (JL) uzsvēra ekspertu un konsultantu iesaistīšanas nozīmi ārlietu koncepciju izstrādē, savukārt Saeimas priekšsēdētājs, komisijas deputāts Indulis Emsis (ZZS) norādīja uz Ārlietu ministrijas izvirzīto padomnieku nozīmīgo lomu Valsts prezidenta un Saeimas Prezidija konsultēšanā.Ukrainas prezidenta sekretariāta pārstāvji pastāstīja par Ukrainas pašreizējo iekšpolitisko situāciju, tostarp nesen notikušajām reformām, parlamenta vēlēšanu sistēmu, politiskās krīzes noregulējumu un gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, kas notiks šī gada 30.septembrī. Eiropas lietu komisijas vadītāja, Ārlietu komisijas deputāte Vaira Paegle (TP) iepazīstināja viesus ar savas komisijas darbības prioritātēm - nacionālo pozīciju apstiprināšanu un Eiropas Savienības kaimiņpolitikas īstenošanu, kā arī pauda Latvijas atbalstu Ukrainai tās demokrātisko reformu gaitā.

Otrdien, 5.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece tikās ar Ukrainas prezidenta sekretariāta pārstāvjiem.Uzsākot sarunu, V.Muižniece atzina, ka Latvijā ir pieņemts labs Valsts prezidenta ievēlēšanas likums, un informēja, ka pagājušajā nedēļā notikušajās Valsts prezidenta vēlēšanās pirmo reizi atjaunotajā Latvijā jaunais Valsts prezidents tika ievēlēts jau pirmajā vēlēšanu kārtā. Ukrainas delegācijas pārstāvji ar interesi uzklausīja Saeimas priekšsēdētāja biedres skaidrojumu par mūsu valsts prezidenta institūcijas pilnvarām un tiesībām. Viņa pastāstīja, ka, lai gan Latvijā prezidentu ievēl parlaments, sabiedrībā regulāri notiek diskusijas par nepieciešamību Latvijas prezidenta ievēlēšanu uzticēt tautai. Ja prezidenta ievēlēšana būtu tautas uzdevums, līdzšinējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga mazās atpazīstamības iedzīvotāju vidū dēļ šajā amatā, visticamāk, ievēlēta netiktu, skaidroja V.Muižniece. Raksturojot Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanu, V.Muižniece akcentēja sabiedrības uzskatu īpatnību, proti, tika izteikta vēlme par bezpartejisku kandidātu, taču ar lielu politisku pieredzi.Ukrainas viesi interesējās arī par Latvijas parlamenta darbību kopumā, par 9.Saeimas struktūru, opozīcijas un pozīcijas partiju darbu un sadarbību, kā arī par Ministru kabineta un parlamenta sadarbības niansēm.Ukrainas delegācija Latvijā uzturas no 3. līdz 10.jūnijam.Deputātu grupa tikās ar Ķīnas Tautas draudzības asociācijas ar ārvalstīm delegācijuOtrdien, 5.jūnijā, deputātu grupas sadarbībai ar Ķīnas parlamentu priekšsēdētāja Ērika Zommere un deputāti tikās ar Ķīnas Tautas draudzības asociācijas ar ārvalstīm delegāciju.Deputātu grupas priekšsēdētāja Ē.Zommere sveica Ķīnas Tautas draudzības asociācijas ar ārvalstīm delegāciju Saeimā un apliecināja, ka Latvijai svarīgi uzturēt dialogu ar Ķīnu, īpaši tagad, kad Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un Ķīnas nozīme starptautiskajā arēnā arvien pieaug. Abas puses uzsvēra līdzšinējo veiksmīgo sadarbību ne tikai politiskajā, bet arī ekonomikas, kultūras, izglītības un sporta jomā, kā arī Ķīnas un Latvijas starpvalstu sakaru ilglaicīgumu, un to sekmīgu turpmāko attīstību. Ē.Zommere norādīja, ka šobrīd abu valstu ekonomisko attiecību galvenais jautājums ir Latvijas un Ķīnas Apvienotās starpvaldību komitejas sēdes organizēšana, kas plānota šī gada rudenī Pekinā. Ķīnas Tautas draudzības asociācijas ar ārvalstīm delegācijas vadītājs Čens Haoss norādīja uz Ķīnas vienotības un harmoniskas sabiedrības veidošanas nepieciešamību, stiprinot saskaņu starp tautām, kā arī konfliktu risināšanu miera ceļā visā pasaulē. Viņš arī uzsvēra, ka valstīm jārespektē citu valstu viedokļi un pretrunas jārisina dialoga ceļā. Sarunā puses arī pārrunāja pēdējo gadu straujo Ķīnas ekonomisko attīstību, kuras apliecinājums ir 2008.gada olimpisko spēļu rīkošana Pekinā. Tikšanās dalībnieki novēlēja abu valstu sportistiem labus sasniegumus Pekinas olimpiskajās spēlēs.Ē.Zommere informēja, ka šobrīd Latvijā ļoti pieaugusi interese par Ķīnu, minot, ka augstskolās tiek apgūta ķīniešu valoda, kā arī notiek abu valstu studentu apmaiņas braucieni. Tikšanās noslēgumā Ē.Zommere atzinīgi novērtēja ne tikai Ķīnas straujo saimniecisko, bet arī demokrātisko attīstību un savstarpēja dialoga veicināšanas nozīmību.

Trešdien, 30.maijā, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Albānijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Sokolu Gjoku (Sokol Gjoka), kurš bija ieradies atvadu vizītē.Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone pateicās Albānijas vēstniekam S.Gjokam par ieguldījumu abu valstu attiecību veicināšanā, savukārt vēstnieks pauda prieku par iespēju tikties un informēja, ka noslēdz savu vēstnieka darbu Latvijā.K.Pētersone un S.Gjoks bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Albāniju ir labas, un apliecināja nepieciešamību aktivizēt politisko dialogu, vizīšu apmaiņu un pilnveidot līgumtiesisko bāzi, kā arī attīstīt ekonomisko, kultūras, izglītības un tūrisma jomu. Puses arī norādīja, ka īpaši aktivizējama parlamentārā sadarbība starp Saeimu un Albānijas parlamentu, īpaši komisiju un parlamentu sadarbības grupu līmenī.Vēstnieks S.Gjoks apliecināja Albānijas vēlmi iekļauties Eiropas un transatlantiskajās organizācijās un pateicās Latvijai par atbalstu šajā ceļā, jo Latvija bija pirmā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kas ratificēja ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas līgumu. Viņš arī pozitīvi vērtēja NATO Rīgas samita aicinājumu Albānijai, Horvātijai un Maķedonijai turpināt Rīcības plānu dalībai NATO. K.Pētersone atzina, ka reformu īstenošana Albānijā veicinās arī visa Rietumbalkānu reģiona stabilitāti un ekonomisko izaugsmi, un apliecināja Latvijas kā ES un NATO dalībvalsts gatavību dalīties savā pieredzē. Tikšanās laikā tika pārrunātas arī starptautiskās aktualitātes, tostarp situācija Kosovā, Serbijā un Melnkalnē.Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja biedre vēlreiz pateicās vēstniekam par viņa darbu un pasniedza piemiņas medaļu.