20. un 21.aprīlī darba vizītē Latvijā uzturēsies Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga prezidents Norberts Lamerts (Norbert Lammert).         Bundestāga prezidents N.Lamerts vizītes ietvaros piedalīsies konferencē “Tilti, kas vieno Eiropu”. Plānotas arī tikšanās ar Vācijas vēstnieku Latvijā Eberhardu Šuppiusu, Vācijas un Baltijas tirdzniecības kameras valdes locekli Danielu Jānu, Latvijas biroja vadītāju Robertu Stafecki, kā arī ar Konrāda Adenauera fonda Baltijas valstu pārstāvniecības vadītāju Andreasu fon Belovu, fonda Iekšzemes programmu nodaļas vadītāju Norbertu Beckmanu-Dierki un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Trešdien, 18.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Somijas Republikas ārlietu ministru Erki Tuomioju (Erkki Tuomioja).Tikšanās laikā tika runāts par abu valstu attiecībām un Eiropas Savienības (ES) aktualitātēm.Puses atzina, ka attiecības starp abām valstīm vērtējamas kā draudzīgas un konstruktīvas, un bija vienisprātis par nepieciešamību vēl vairāk aktivizēt sadarbību ES ietvaros un starptautiskajās parlamentārajās organizācijās.Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone pateicās Somijas pusei par sniegto atbalstu Latvijai gan iestāšanās ES sarunu procesā, gan laikā, kad mūsu valsts kļuva par pilntiesīgu Eiropas un transatlantisko organizāciju locekli. Tikšanās dalībnieki pārrunāja ES aktualitātes, tostarp paveikto Somijas prezidentūras laikā un Vācijas prezidentūras prioritātes, Eiropas Konstitūcijas nākotni un ES paplašināšanās gaitu. Puses bija vienisprātis, ka Latvijai un Somijai kā mazām valstīm meklējami kopīgi saskares punkti redzējumā par ES nākotni.K.Pētersone un E.Tuomioju pārsprieda arī abu valstu iekšpolitisko situāciju un nacionālo parlamentu darbu. Runājot par Saeimas Eiropas lietu komisijas ikdienas darbu, K.Pētersone pastāstīja, ka galvenās prioritātes, paralēli Latvijas nacionālo pozīciju apstiprināšanai, ir sadarbība ar jaunajām ES kaimiņvalstīm - Ukrainu, Gruziju un Moldovu. Savukārt E.Tuomioju raksturoja pašreizējo iekšpolitisko situāciju savā valstī un pastāstīja par martā notikušo Somijas parlamenta vēlēšanu rezultātiem.Tikšanās noslēgumā puses pauda kopīgu viedokli, ka starp Latviju un Somiju ir izveidojušās labas sadarbības tradīcijas, un izteica cerību, ka nākotnē tās turpinās padziļināties.

Otrdien, 17.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Duraiju Polatu (Duray Polat).Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Turciju vērtējamas kā draudzīgas un labas, ar lielu potenciālu turpmākajai attīstībai. Sarunas laikā D.Polats pastāstīja par politisko situāciju valstī un paredzētajām prezidenta un parlamenta vēlēšanām.Vēstnieks pauda pateicību par Latvijas atbalstu savā reformu pieredzē un izteica cerību par sadarbības padziļināšanos nākotnē. I.Emsis informēja vēstnieku, ka jau šonedēļ, 19.aprīlī, tiks izveidota parlamentārā grupa sadarbībai ar Turcijas parlamentu. Tomēr aktīvāks darbs starp abu valstu parlamentu sadarbības grupām varēs sākties pēc Turcijas parlamenta vēlēšanām.Tikšanās gaitā puses pieskārās arī ekonomiskās sadarbības jautājumiem. D.Polats informēja, ka jūnijā Stambulā notiks konference, kas būs veltīta enerģētikas jautājumu risināšanai.Abas puses pauda gandarījumu par vēstniecību atvēršanu abās valstīs, Latvijas un Turcijas līgumu par vīzu atvieglojumiem un tiešo avioreisu starp Rīgu un Stambulu, kurus veic abu valstu aviosabiedrības, atklāšanu, un izteica pārliecību, ka tas veicinās savstarpējo sadarbību. Atzinīgi tika novērtēta arī aktīvā sadarbība starp valstīm kultūras jomā - paredzētās Latvijas dienas Ankarā un Stambulā un Turcijas dienas Latvijā. Vēstnieks pieminēja arī veiksmīgo sadarbību ar Latvijas pilsētām Cēsīm un Talsiem, kas varētu kļūt par sadraudzības pilsētām.

Otrdien, 3.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Gruzijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Dāvidu Aptsiauri (David Aptsiauri), kas bija ieradies atvadu vizītē.Sarunas laikā I.Emsis un D.Aptsiauri pauda gandarījumu par abu valstu divpusējām attiecībām un atzina, ka tās attīstās dinamiski un sekmīgi. Saeimas priekšsēdētājs izteica ciešu Latvijas atbalstu Gruzijas izvirzītajām attīstības prioritātēm - integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Viņš uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta dalīties savā uzkrātajā reformu pieredzē virzībā uz Eiropas Savienību un NATO. Savukārt Gruzijas vēstnieks atzinīgi novērtēja Latvijas atbalstu viņa valstij, daloties reformu pieredzē, un pauda cerību par sadarbības padziļināšanos nākotnē, īpaši parlamentārajā līmenī.Puses kā pozitīvu impulsu ekonomisko un tūrisma sakaru veicināšanā minēja tiešo avioreisu Rīga-Tbilisi atklāšanu. Arī paredzētā Gruzijas vēstniecības atvēršana Rīgā un jauna vēstnieka izvirzīšana 2008.gadā vēl vairāk aktivizēs abu valstu divpusējās attiecības. Sarunas laikā D.Aptsiauri arī raksturoja ekonomisko izaugsmi savā valstī.Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs pateicās vēstniekam par viņa darbu un pasniedza piemiņas medaļu.

Trešdien, 28.martā, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Moldovas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Eduardu Meļņiku (Eduard Melnic).Tikšanās gaitā tika runāts par abu valstu divpusējām attiecībām un to padziļināšanas iespējām.Vēstnieks E.Meļņiks uzsvēra, ka kļūšana par Eiropas Savienības (ES) pilntiesīgu dalībnieci ir nemainīgs un prioritārs mērķis Moldovai. Viņš atzinīgi novērtēja Latvijas sniegto palīdzību Moldovai dažādu reformu īstenošanā un pieredzes nodošanā likumdošanas saskaņošanā ar ES acquis. Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone pastāstīja, ka tas ir sarežģīts process, kurā liela nozīme ir tieši nacionālajam parlamentam. Puses atzina, ka attiecības starp abām valstīm vērtējamas kā draudzīgas un konstruktīvas. Ir noslēgti vairāki divpusējie līgumi, un Latvija un Moldova aktīvi strādā pie līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas. Svarīgs darbs tiek veikts arī pie sadarbības memoranda parakstīšanas starp Saeimu - Moldovas parlamentu - Zviedrijas parlamentu. Moldovas vēstnieks atgādināja, ka abas valstis piešķir lielu nozīmi divpusējām attiecībām, kam liecinieks ir vairākas augstākā līmeņa apmaiņu vizītes. Tika pieminēts Moldovas parlamenta priekšsēdētāja Mariana Lupa uzaicinājums Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim oficiālā vizītē apmeklēt Kišiņevu. K.Pētersone un vēstnieks bija vienisprātis, ka sadarbības paplašināšanai vēl daudz iespēju - tā aktivizējama izglītības, tūrisma un kultūras jomā. Sarunas gaitā vēstnieks pastāstīja arī par pašreizējo iekšpolitisko situāciju savā valstī, tostarp par gaidāmajām vietējo pašvaldību vēlēšanām Moldovā. Tikšanās noslēgumā K.Pētersone pauda prieku par abu valstu sadarbības rezultātiem, kā arī vēlreiz apliecināja Latvijas gatavību dalīties eirointegrācijas pieredzē arī turpmāk.

Otrdien, 27.martā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Indijas Republikas ārlietu valsts ministru Anandu Šarmu (Anand Sharma).Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp abām valstīm vērtējamas kā draudzīgas un labas, ar lielu attīstības potenciālu nākotnē. I.Emsis norādīja, ka īpaši aktivizējama parlamentārā sadarbība starp Saeimu un Indijas parlamentu. Savukārt A.Šarma izteica ielūgumu Saeimas priekšsēdētājam vizītē apmeklēt Indiju. Atzinīgi tika novērtēta arī abu valstu līdzšinējā sadarbība ekonomikas, tirdzniecības un izglītības jomā, kā arī skarts tās tālākās attīstības aspekts. Indijas ārlietu valsts ministrs A.Šarma apliecināja savas valsts pieaugušo interesi stiprināt sadarbību ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latviju. Viņš arī pastāstīja par pašreizējo iekšpolitisko situāciju savā valstī, tostarp par Indijas kā lielvalsts stabilo ekonomisko attīstību Āzijas reģionā un globālajā kontekstā.Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvija kā ES un NATO dalībvalsts ir interesanta investīciju piesaistei tādām lielvalstīm kā Krievija, Brazīlija un Ķīna. Savukārt stratēģiski ģeogrāfiskais novietojums nosaka, ka Latvija ir kā “tilts” preču tranzītam starp austrumiem un rietumiem. Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta arī ES aktualitātēm - enerģētikas politikas un enerģētikas nozares attīstības jautājumiem. Runājot par Latvijas līdzdalību ES kaimiņu politikas īstenošanā, I.Emsis pastāstīja par mūsu valsts eirointegrācijas pieredzes nodošanu un uzsāktajiem sadarbības projektiem ar Ukrainu, Moldovu un Gruziju. Sarunas noslēgumā puses pieskārās arī Latvijas un Krievijas attiecību attīstībai.Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tikās ar Čehijas parlamenta Deputātu palātas Sabiedriskās pārvaldes un reģionālās attīstības komisijuOtrdien, 27.martā, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Anna Seile un komisijas deputāti tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Sabiedriskās pārvaldes un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāju Tomu Zajīčeku (Tom Zajiček) un delegāciju.Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja A.Seile iepazīstināja viesus ar Saeimas un komisijas darbību. Savukārt Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Sabiedriskās pārvaldes un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētājs T.Zajīčeks pastāstīja par savas valsts radnieciskās komisijas darba aktualitātēm un izveidotajām apakškomisijām.Tikšanās laikā abas puses dalījās pieredzē par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apguvi un bija vienisprātis, ka tā ir unikāla iespēja savu valstu attīstībai izmantot šo finansiālo atbalstu. Kā pastāstīja T.Zajīčeks, ES finanšu apguves mehānisms Čehijā ir decentralizēts, jo kompetence no Reģionālās attīstības ministrijas ir deleģēta uz atsevišķām ministrijām un reģionu pašvaldībām. Abas puses piekrita viedoklim, ka ES savās prasībās par ES direktīvu ieviešanu un interpretāciju ir stingrāka pret jaunajām ES dalībvalstīm nekā pret vecajām dalībvalstīm.Čehijas delegācijas pārstāvji bija ieinteresēti par Latvijas teritoriālo plānojumu ar samērā mazo pilsētu un pagastu skaitu, jo Čehijā to skaits ir daudz lielāks. A.Seile norādīja, ka pašreiz Latvijā notiek administratīvi teritoriālā reforma, kas paredz zināmu centralizāciju, jo ir saistīta ar ES līdzekļu apguvi. Tomēr, kā atzina komisijas priekšsēdētāja, šobrīd notiek aktīvas diskusijas par reformu un tās ietekmi uz reģionu attīstību.Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tikās ar Čehijas parlamenta Deputātu palātas Sabiedriskās pārvaldes un reģionālās attīstības komisijuOtrdien, 27.martā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Māris Krastiņš un komisijas deputāti tikās ar Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Sabiedriskās pārvaldes un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāju Tomu Zajīčeku un viņa vadīto delegāciju.Radniecīgo komisiju priekšsēdētāji M.Krastiņš un T.Zajīčeks iepazīstināja ar savu vadīto komisiju galvenajiem darbības virzieniem un parlamentāro sadarbību ar dažāda līmeņa institūcijām, kā arī pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar administratīvi teritoriālajām pārmaiņām Latvijā un Čehijā. T.Zajīčeks pastāstīja par iepriekš veiktajām teritoriālajām reformām Čehijā un interesējās par Latvijas pieredzi šajā jautājumā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Māris Kučinskis informēja, ka saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Latvijā tiks realizēta vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma. Tās mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvas teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Viņš norādīja, ka pašvaldību apvienošanās notiek pēc brīvprātības principa un ka tiek ņemts vērā novada lielums, iedzīvotāju skaits, infrastruktūra un attīstība.M.Kučinskis arī informēja par reģionālās reformas izstrādes norisi un atzina, ka īpašs atbalsts nepieciešams reģioniem ar zemāku ekonomisko attīstību.        

Pirmdien, 26.martā

Ceturtdien, 22.martā, Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Guntis Blumbergs un komisijas deputāti tikās ar Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidentu Patriku Oljē (Patrick Ollier) un Nacionālās Asamblejas Ekonomikas, apkārtējās vides un teritorijas lietu komisijas delegāciju.Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs G.Blumbergs informēja viesus par komisijas darbu, tās atbildībā esošajiem likumdošanas jautājumiem un sadarbību ar ministrijām. Savukārt Francijas Nacionālās Asamblejas prezidents P.Oljē pastāstīja par savas valsts radniecīgās komisijas kompetencē esošajiem jautājumiem. Komisijas priekšsēdētāja biedrs Vents Armands Krauklis akcentēja, ka Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta starp austrumiem un rietumiem ir izdevīga investīciju piesaistei tādās jomās kā loģistika un ostu izmantošana preču tranzītam. Savukārt komisijas deputāts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts pastāstīja, ka viens no perspektīvākajiem sadarbības virzieniem ir Francijas uzņēmēju līdzdalība starptautiskās lidostas “Rīga” attīstībā.Runājot par abu valstu ekonomisko sadarbību, puses atzina, ka svarīgi ir attīstīt decentralizētu sadarbību starp abu valstu reģioniem, kā veiksmīgu piemēru minot sadarbību starp Jelgavu un Rueil Malmaison. Latvijai un Francijai ir līdzīgi mērķi arī enerģētikas nozares attīstībā, atzina puses.Nacionālās Asamblejas pārstāvji interesējās arī par alternatīvo enerģijas veidu izmantošanas iespējām, eiro ieviešanas procesu, augsto tehnoloģiju attīstību, kā arī par valsts un privātās partnerības attīstību mūsu valstī.Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta arī Eiropas Savienības aktualitātēm, tostarp enerģētikas politikas un enerģētikas drošības nodrošināšanas jautājumiem.Sarunas noslēgumā puses bija vienisprātis, ka starp Latviju un Franciju ir izveidojušās labas sadarbības tradīcijas un izteica cerību, ka nākotnē tās turpinās padziļināties.

No 21. līdz 23.martam Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle uzturas vizītē Itālijā, kur piedalās Romas līguma parakstīšanas 50.gadadienai veltītajās svinībās Florencē un Romā.       Ceturtdien, 22.martā, I.Emsis un V.Paegle piedalījās Fiesoles (Fiesole) Eiropas Universitātes Institūta seminārā “Kā Eiropai pietrūkst?”. Tajā savu redzējumu par Eiropas ekonomisko, politisko un sociālo attīstību sniedza Eiropas Universitātes institūta pētnieki, Eiropas Savienības valstu parlamentu spīkeri un Eiropas lietu komisiju vadītāji. Debatēs uzstājās arī Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis.       Diskusijā par Eiropas sociālo modeli I.Emsis atzina, ka šos 50 gadus visiem būtu bijis noderīgs spēcīgāks sociālais modelis, taču ir jāņem vērā, ka reāli Eiropas Savienības dalībvalstīm ir atšķirīgi dzīves līmeņi. Runājot par nākotnes modeli, Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra: “Mums ir jāuzmanās, lai Eiropas sociālais modelis nav pārspīlēts un neadekvāts un nenoved pie tādām jaunām tiesībām kā - tiesībām nestrādāt. Piemēram, Latvijas zemniekiem maksā subsīdijas, ja viņi zemi neapstrādā, bet ja viņi vēlas paplašināt apstrādājamo zemi, šīs subsīdijas tiek samazinātas. Tas nav pareizais modelis, uz kuru būtu jātiecas!”       I.Emsis arī piedāvāja veidot jaunu Eiropas Enerģētikas un vides aizsardzības savienību. Viņš norādīja, ka laiks, kad tiek svinēta Romas līguma parakstīšanas 50.gadadiena, tam ir piemērots, īpaši ņemot vērā, ka līdz ar Romas līguma parakstīšanu tika nodibināta Eiropas Tērauda un ogļu kopiena un šo piecu gadu desmitu laikā Eiropā un pasaulē notikusi strauja attīstība. Līdzīgās domās ar Saeimas priekšsēdētāju bija arī citu valstu pārstāvji.       Vienisprātis semināra dalībnieki bija arī jautājumā par nepieciešamību vairāk uzklausīt Eiropas Savienības iedzīvotāju intereses un politiku pakārtot cilvēku reālajām interesēm. Tāpat tika akcentēta dalībvalstu parlamentu iesaiste Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos. Eiropas Parlamenta prezidents Hans Gerts Poterings (Hans-Gert Pöttering) norādīja, ka viņš iestāsies par arvien ciešāku sadarbību starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem.        Piekdien, 23.martā, Romas līguma gadadienai veltītie pasākumi turpināsies Itālijas galvaspilsētā Romā, kur Senāta telpās notiks svinīgā ceremonija. Tajā piedalīsies Itālijas premjerministrs Romano Prodi (Romano Prodi) un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu (José Manuel Barroso) un ar runām uzstāsies arī Eiropas Parlamenta prezidents H.G. Poterings, bijušais Itālijas prezidents Karlo Azeljo Čampi (Carlo Azeglio Ciampi), bijušais Francijas prezidents Valērī Žiskārs d’Estēns (Valéry Giscard d’Estaing) un bijušais Eiropas Komisijas prezidents Žaks Delors (Jacques Delors).        Svinību noslēgumā parlamentu priekšsēdētāji Kirinalas (Quirinal) pilī atklās izstādi par godu Romas līguma parakstīšanas 50.gadadienai. Tajā būs skatāmi mākslas darbi no visām ES dalībvalstīm, tostarp Latviju pārstāvēs Vilhelma Purvīša glezna “Ziema”.Oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Francijas Nacionālās Asamblejas prezidentsNo 20. līdz 24.martam oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidents Patriks Oljē (Patrick Ollier) un viņa vadītā delegācija.        Trešdien, 21.martā, Francijas Nacionālās Asamblejas prezidents P.Oljē tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti un Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi, kā arī piedalīsies festivāla “Francijas pavasaris” atklāšanas pasākumos.        Ceturtdien, 22.martā, Asamblejas prezidents teiks uzrunu Saeimas sēdē. Viņam paredzēta tikšanās ar ekonomikas ministru Juriju Strodu un Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem, kā arī Latvijas Okupācijas muzeja apmeklējums un dalība biznesa forumā “Tilts Latvijas-Francijas sadarbībai”.        Savukārt piektdien, 23.martā, P.Oljē apmeklēs Jelgavu, kur tiksies ar Jelgavas pilsētas mēru Andri Rāviņu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadību, apmeklēs Jelgavas reģionālo Pieaugušo izglītības centru un Jelgavas Valsts ģimnāziju, kā arī piedalīsies Jelgavas-Rueil Malmaison biznesa pasākuma atklāšanā.

Trešdien, 21.martā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidentu Patriku Oljē (Patrick Ollier) un viņa vadīto delegāciju.Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Franciju visos līmeņos vērtējamas kā ļoti draudzīgas un labas. Atzinīgi tika novērtēta abu valstu sadarbība ekonomikas, tūrisma un kultūras jomā, kā arī skarts tās tālākās attīstības aspekts. I.Emsis uzvēra, ka īpaši jāatzīmē parlamentārā sadarbība starp Saeimu un Francijas Senātu un Nacionālo Asambleju, kam ir liels attīstības potenciāls nākotnē.P.Oljē pastāstīja par pašreizējo iekšpolitisko situāciju savā valstī, tostarp par gaidāmajām prezidenta un parlamenta vēlēšanām. Viņš arī atgādināja par Latvijas kultūras festivāla “Pārsteidzošā Latvija” norisi Francijā, kas sniedza daudz plašāku ieskatu par mūsu valsti. Francijas atbildes festivāls “Francijas pavasaris Latvijā 2007” ir veiksmīgs tā turpinājums, kas pilnveido un nostiprina attiecības starp abām valstīm, radot papildu impulsu turpmākai ilgtermiņa sadarbībai.Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta arī Eiropas Savienības (ES) aktualitātēm, tostarp enerģētikas politikas un enerģētikas drošības nodrošināšanas jautājumiem, ES konstitūcijas projektam un Eiropas nākotnei. Abas puses bija vienisprātis, ka svarīga loma pareizai procesu izpratnei ES aktuālajos jautājumos ir to izskaidrošanai sabiedrībai.Sarunā piedalījās arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle. Informējot par Latvijas līdzdalību ES kaimiņu politikas īstenošanā, viņa pastāstīja par mūsu valsts eirointegrācijas pieredzes nodošanu un uzsāktajiem projektiem ar Ukrainu, Moldovu un Gruziju, kā arī par Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu aktīvo sadarbību.