Trešdien, 28.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Krievijas Federācijas Revīzijas palātas priekšsēdētāju Sergeju Stepašinu. Sarunā piedalījās arī Latvijas Republikas valsts kontroliere Ingūna Sudraba un Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Viktors Kaļužnijs.Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze un Krievijas Revīzijas palātas priekšsēdētājs S.Stepašins bija vienisprātis, ka Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības attīstās veiksmīgi un konstruktīvi. G.Daudze atgādināja, ka Latvija piešķir lielu nozīmi divpusējām attiecībām ar Krieviju, īpaši akcentējot parlamentāro kontaktu svarīgo lomu. Savukārt Revīzijas palātas priekšsēdētājs S.Stepašins informēja, ka uzturas mūsu valstī Valsts kontroles un Krievijas Revīzijas palātas kopīgi veiktās revīzijas Latvijas-Krievijas robežšķērsošanas un muitas punktu darbības efektivitātes ietvaros. Viņš arī pastāstīja par Latvijas Valsts kontroles un Krievijas Revīzijas palātas ciešo sadarbību tādu kopīgu jautājumu risināšanā, kā pieredzes apmaiņa un kopēju projektu un revīzijas organizēšana. Tikšanās laikā puses pārrunāja arī citus aktuālos jautājumus abu valstu attiecībās, tostarp Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikāciju un tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību. Abas puses bija vienisprātis, ka veiksmīgi turpmāk tiks risināti arī praktiskas sadarbības jautājumi.Revīzijas palātas priekšsēdētājs S.Stepašins pastāstīja arī par iekšpolitisko situāciju savā valstī, tostarp decembrī paredzētajām Krievijas Federācijas Valsts Domes vēlēšanām.   Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs un komisijas deputāti tikās ar Krievijas Revīzijas palātas priekšsēdētāju Trešdien, 28.novembrī, arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un komisijas deputāti tikās ar Krievijas Federācijas Revīzijas palātas priekšsēdētāju Sergeju Stepašinu, viņa vadīto delegāciju un Latvijas Republikas valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu.Tikšanās laikā, pārrunājot Latvijas Valsts kontroles un Krievijas Revīzijas palātas kopīgās revīzijas par valsts institūciju darbību, nodrošinot preču un citu priekšmetu pārvietošanu Latvijas un Krievijas robežkontroles punktos, rezultātus, tika atzīts, ka robežkontrolē iesaistīto institūciju darbība Latvijā un Krievijā netiek organizēta tā, lai veicinātu abu valstu ekonomisko interešu ievērošanu, mazinātu kravas automašīnu rindas pirms robežas šķērsošanas un nodrošinātu atbilstošus apstākļus kravu pārvadātājiem.Valsts kontroliere norādīja, ka pirms lēmumu pieņemšanas par līdzekļu ieguldīšanu robežšķērsošanas sakārtošanā vispirms bija nepieciešams pētījums un analīze, kā arī izvērtējums par to pamatotību. Kā neatbilstošu Valsts kontrole atzinusi robežkontroles tehnisko nodrošinājumu un nepietiekamo robežsardzes personālsastāva rotāciju, kā arī nepilnības informācijas sistēmu nodrošinājumā. Revīzijas palātas priekšsēdētājs norādīja uz saskaņotas informācijas apmaiņas trūkumu par robežšķērsošanā izvirzītajām prasībām un kravu apjomiem starp Latvijas un Krievijas atbildīgajām institūcijām. Tādējādi nav iespējams kravu pārvadātājus nodrošināt ar pietiekamu informāciju, tādā veidā veicinot efektīvāku robežšķērsošanu. S.Stepašins informēja par izveidoto Krievijas Federācijas Valsts robežas aprīkojuma federālo aģentūru, kuras uzdevums būs veikt robežkontroles punktu izveides, darbības un attīstības funkcijas, un Revīzijas palātas ieceri iepazīties ar situāciju uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas.Tikšanās noslēgumā, atskatoties uz padarīto, I.Sudraba un S.Stepašins atzinīgi novērtēja Valsts kontroles un Revīzijas palātas sadarbību un norādīja, ka kopīgais darbs turpināsies, uzraugot kā atbildīgās valsts institūcijas ievieš kontrolētāju ieteikumus un rekomendācijas, kas tiek mainīts institūciju darbībā un kā tiek sakārtoti normatīvie akti.  Ārlietu komisijas priekšsēdētājs tikās ar Moldovas vēstniekuTrešdien, 28.novembrī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš tikās ar Moldovas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Eduardu Meļņiku (Eduard Melnic).Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš un Moldovas vēstnieks E.Meļņiks pārrunāja Latvijas sniegto palīdzību Moldovai Eiropas Savienības kaimiņpolitikas ietvaros un atzina, ka abu valstu sadarbība ir daudzpusīga un turpina sekmīgi attīstīties.Tikšanā laikā tika pārrunāta plānotā Moldovas parlamenta priekšsēdētāja vietnieka Jurija Roškas (Iurie Roşca) un viņa vadītās delegācijas vizīte mūsu valstī. Vēstnieks E.Meļņiks informēja arī par savas valsts aktuālākajiem politiskajiem un ekonomiskajiem notikumiem.

Otrdien, 27.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomašu Pštrosu (Tomáš Pštross), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze un Čehijas vēstnieks T.Pštross bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Čehiju ir ļoti labas un draudzīgas, ko veicina savstarpējais dialogs Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Savukārt runājot par intensīvo abu valstu parlamentāro sadarbību, tika minēta šī gada septembrī notikusī Čehijas parlamenta Senāta priekšsēdētāja Pršemisla Sobotkas (Přemysl Sobotka) oficiālā vizīte un iespējamā Čehijas parlamenta Deputātu palātas priekšsēdētāja Miloslava Vlčeka (Miloslav Vlček) vizīte mūsu valstī.Tikšanās laikā puses pārrunāja iekšpolitisko un ekonomisko situāciju, kā arī veiktās reformas Latvijā un Čehijā pēc neatkarības atjaunošanas, tostarp nodokļu politikas, pensiju sistēmas un veselības aizsardzības reformu un administratīvi teritoriālās pārmaiņas. Sarunā T.Pštross pastāstīja arī par Čehijas vēstniecības aktivitātēm un nākotnes iecerēm.Noslēgumā G.Daudze un vēstnieks pauda cerību, ka nākotnē attiecības starp Latviju un Čehiju turpinās padziļināties.Saeimas priekšsēdētāja biedre tikās ar Alžīrijas vēstnieku Otrdien, 27.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Abdelazizu Laiuelu (Abdelaziz Lahiouel), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone sveicot pirmo Alžīrijas vēstnieku Saeimā, atzina, ka Alžīrijas un Latvijas 10 gadu diplomātisko attiecību vēsturē, tas ir nozīmīgs solis. Alžīrijas vēstnieks A.Laiuels pauda cerību, ka nākotnē attiecības starp abām valstīm kļūs intensīvākas un daudzpusīgākas. Pārrunājot abu valstu līdzšinējo sadarbību, tika atzīts, ka tā ir bijusi mazaktīva un tai nākotnē ir liels attīstības potenciāls ekonomikas, politikas un kultūras jomā. Tika akcentēta iespēja turpināt veidot daudzpusīgu divpusējo dialogu starptautisko organizāciju, tostarp Eiropas un Vidusjūras valstu partnerības ietvaros.Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams pilnveidot sadarbību starp abu valstu parlamentiem un pārrunāja savstarpējo vizīšu iespēju. K.Pētersone pastāstīja viņas vadīto Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālo grupu un iespēju sadarboties Starpparlamentu Savienības ietvaros. Viņa arī informēja par Saeimā izveidotajām deputātu grupām sadarbībai ar citu valstu parlamentiem un pieļāva iespēju sekmēt deputātu grupas sadarbībai ar Alžīrijas parlamentu izveidošanu 9.Saeimā.Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja biedre novēlēja vēstniekam veiksmi jaunajā amatā.Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti tikās ar Jaunzēlandes vēstnieku un Jaunzēlandes Lauksaimniecības tirdzniecības padomniekuOtrdien, 27.novembrī, Saeimas Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Anna Seile un komisijas deputāti tikās ar Jaunzēlandes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Filipu Valesu Grifitu (Philip Wallace Griffiths) un Jaunzēlandes Lauksaimniecības tirdzniecības padomnieku Elisteru Polsonu (Alistair Polson).Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja A.Seile sveica F.V.Grifitu un E.Polsonu Saeimā un īsumā raksturoja komisijas darba galvenos virzienus, kā arī pastāstīja par paveikto Latvijā lauksaimniecības jomā pēc neatkarības atjaunošanas.Jaunzēlandes vēstnieks izteica gandarījumu, ka Jaunzēlandes Lauksaimniecības tirdzniecības padomnieks E.Polsons savas vizītes laikā Eiropā apmeklē arī Latviju, kas palīdzēs izprast Jaunzēlandes lauksaimniecības reformu, kā arī atklās Latvijas uzņēmējiem iespējas sekmīgi iekļauties pasaules un Eiropas Savienības (ES) tirgū. E.Polsona vizītes galvenais mērķis ir attīstīt Jaunzēlandes tirgus produkcijas brīvu ieplūdi ES tirgū, kā arī turpināt politisko un ekonomisko dialogu ar Latviju kā ES dalībvalsti. Vēstnieks atzina, ka bijušā Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša vizīte Jaunzēlandē šī gada augustā veicinājusi abu valstu sadarbību.Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas, situāciju un atšķirības lauksaimniecībā, kā arī preču un pakalpojumu piedāvājumu, konkurējot pasaules un ES tirgū. Puses apmainījās viedokļiem arī par lauksaimniecības attīstības perspektīvām. E.Polsons pastāstīja par Jaunzēlandes pieredzi, īstenojot valsts subsīdiju projektus lauksaimniecībā un atzina to neveiksmi, savukārt A.Seile norādīja uz dažādu lauksaimniecības nozaru pārstrukturēšanas nepieciešamību Latvijas laukos, lielāku uzmanību pievēršot mežu un zaļās zonas saglabāšanai, kā arī tūrisma attīstības iespējām.F.V.Grifits arī pastāstīja, ka Jaunzēlande Eiropas valstu studentiem piedāvā viena gada darba, studiju un ceļojumu mācību programmu, un izteica cerību, ka arī Latvijas studenti varētu būt ieinteresēti šādas programmas apguvē.

Piektdien, 23.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Lietuvas Republikas parlamenta (Seima) priekšsēdētāju Viktoru Muntianu (Viktoras Muntianas).Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze atzina, ka abu valstu attiecības ir labas ar ilgu sadarbības vēsturi, un šīsdienas tikšanās ir to likumsakarīgs turpinājums. Arī Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs V.Muntians atzinīgi novērtēja abu valstu sekmīgo un daudzpusīgo sadarbību, īpaši akcentējot parlamentāro kontaktu nozīmi, ko apliecina pašlaik Rīgā notiekošā Baltijas Asamblejas 26.sesija. G.Daudze informēja, ka savās pirmajās ārvalstu vizītēs plāno apmeklēt Baltijas valstis. Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs uzsvēra kopīga viedokļa nozīmi triju Baltijas valstu stratēģiski svarīgos jautājumos, tostarp enerģētikas un transporta jomā. Pārrunājot sadarbību jaunās atomelektrostacijas būvniecībā, G.Daudze uzsvēra, ka nepieciešams nodrošināt informācijas pieejamību un plašu viedokļu apmaiņu starp projektā iesaistītajām pusēm. Tikšanās laikā tika pārrunātas arī abu valstu iekšpolitiskās aktualitātes, tostarp jautājums par Latvijas un Lietuvas jūras robežlīguma ratifikāciju un situāciju uz Latvijas un Krievijas robežas.

Ceturtdien, 22.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Ungārijas Republikas Ministru prezidentu Ferencu Ģurčāņu (Ferencu Gyurcsany).Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze sveica Ungārijas Ministru prezidentu F.Ģurčāņu Saeimā un attiecības starp Latviju un Ungāriju raksturoja kā draudzīgas un ļoti labas. Divpusējās attiecības daudzās jomās sekmēs arī abu valstu vēstniecību atvēršana Rīgā un Budapeštā.Puses pārrunāja arī turpmākās sadarbības iespējas Baltijas valstu un Višegradas valstu sadarbības formātā, kas, pēc G.Daudzes vārdiem, varētu tikt balstīts uz veiksmīgo pieredzi triju Baltijas valstu kopīgajā darbā Baltijas Asamblejas ietvaros.Tikšanās laikā puses pieskārās arī ES aktualitātēm - Reformu līguma projektam, Eiropas kaimiņu politikai un enerģētikas politikai, kā arī jautājumam par Šengenas līguma zonas paplašināšanu.Sarunas noslēgumā puses pauda cerību par vēl aktīvāku Latvijas un Ungārijas parlamentu sadarbību.

Trešdien, 21.novembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bavārijas Landtāga Federālo un Eiropas lietu komisijas delegāciju.Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš iepazīstināja ar viņa vadītās komisijas darbu un izskatāmajiem jautājumiem,piemēram, par Latvijas austrumu robežu, kas ir arī Eiropas Savienības (ES) austrumu robeža. Bavārijas Landtāga Federālo un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Martins Runge pastāstīja, ka delegācijas mērķis ir iepazīties ar situāciju Latvijā pēc iestāšanās ES, kā arī iegūt informāciju par Latvijas paveikto pievienojoties Šengenas līguma zonai.Komisijas priekšsēdētājs apliecināja, ka Latvijas dalība ES un NATO miera uzturēšanas operācijās ir mūsu valsts prioritāte aizsardzības jomā. Viņš uzsvēra, ka efektīva cīņa ar starptautisko noziedzību un cilvēku tirdzniecību ir iespējama realizējot efektīvu sadarbību starp visām valstīm.J.Dalbiņš atzīmēja, ka sadarbība ar Vāciju un tās federālo zemju iekšlietu struktūrām ir cieša un aktīva un turpina sekmīgi attīstīties. Savukārt komisijas deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Dainis Turlais atzinīgi novērtēja Vācijas teorētisko un materiāli tehnisko palīdzību mūsu valsts robežsardzei.Tikšanās laikā tika runāts arī par veiktajiem pasākumiem cīņā pret korupciju un notiekošajām diskusijām par izmaiņām partiju finansēšanas kārtībā mūsu valstī.

Otrdien, 20.novembrī, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle un komisijas deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bavārijas Landtāga Federālo un Eiropas lietu komisijas delegāciju.   Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle iepazīstināja ar viņas vadītās komisijas darbu un plāniem organizēt diskusiju par Eiropas Savienības (ES) Reformu līgumu un tajā paredzēto nacionālo parlamentu lomas palielināšanu likumdošanas procesā. Bavārijas Landtāga Federālo un Eiropas lietu komisijas delegācijas vadītājs Martins Runge akcentēja ES jautājumu aktualitāti un pauda Bavārijas Landtāga atbalstu Reformu līgumam.V.Paegle uzsvēra, ka Latvija pievienojoties ES ieguva drošību un ekonomiskās izaugsmes iespējas, un izteica pateicību Vācijai par mūsu valstij sniegto atbalstu pievienošanās procesā. Tika pārrunāts arī turpmākais ES paplašināšanās process, Vācijas nostāja šajā jautājumā, kā arī uzsvērta ES kaimiņattiecību politikas nozīme. Savukārt V.Paegle pastāstīja par mūsu valsts sniegto atbalstu Gruzijai, Moldovai un Ukrainai likumdošanas izstrādāšanā atbilstoši ES prasībām un ES informācijas biroju izveidē. Tikšanās laikā tika skarti arī enerģētikas un lauksaimniecības, kā arī sociālās politikas jautājumi. Runājot par darbaspēka migrācijas jautājumiem, Eiropas lietu komisijas deputāts J.Eglītis (TP) atzina, ka Latvija vēl nav izsmēlusi savus iekšējos resursus, tostarp darba organizācijas pilnveidošanu un produktivitātes palielināšanu.

No 22. līdz 24.novembrim oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniece Diāna Volisa, Igaunijas Republikas parlamenta priekšsēdētāja Ene Ergma un Lietuvas Republikas parlamenta priekšsēdētājs Viktors Muntians.     

Otrdien, 13.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Ketrīnu Todu Beiliju (Catherine Todd Bailey).Tikšanās ietvaros tika spriests par Latvijas un ASV sadarbības aktuāliem aspektiem. Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze sveica ASV vēstnieci K.T.Beiliju Saeimā un uzsvēra, ka ASV ir to valstu vidū, kas nekad nav atzinusi Latvijas okupāciju.Saeimas priekšsēdētājs un ASV vēstniece bija vienisprātis, ka attiecības starp abām valstīm ir draudzīgas un konstruktīvas, un izteica cerību, ka arī nākotnē tās attīstīsies veiksmīgi. Puses pārrunāja abu valstu sadarbības parlamentāro dimensiju, iespējamo Saeimas sadarbību ar ASV Kongresu, un uzsvēra, ka svarīgi arī turpmāk veicināt parlamentāriešu sadarbību apmainoties pieredzē. ASV vēstniece atzina, ka abu valstu ekonomiskās attiecības ir spēcīgas, un apliecināja ASV uzņēmēju interesi par Latvijas tirgu. Sarunas laikā tika pārrunāta arī iekšpolitiskā situācija mūsu valstī un ASV, kā arī aktuālākais Saeimas darbā. Saeimas priekšsēdētājs informēja par aktīvo dialogu starp Saeimu, arodbiedrībām un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas.Tika pārrunāts arī iespējamais bezvīzu režīms starp ASV un Latviju. Abas puses bija vienisprātis, ka jauno Latvijas Republikas pasu ieviešana, kā arī Latvijas gatavība pievienoties Šengenas zonai ir būtisks panākums šī jautājuma tālākai virzībai.Saeimas priekšsēdētājstikās ar Albānijas vēstnieku Otrdien, 13.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Albānijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Florentu Celiku (Florent Çeliku), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.Sveicot Albānijas vēstnieku Saeimā, G.Daudze atzīmēja abu valstu veiksmīgo sadarbību un tās potenciālu nākotnē. F.Celiks pastāstīja, ka Albānija vēlas saņemt uzaicinājumu dalībai NATO 2008.gadā, un atzina, ka Latvijas sniegtais atbalsts Albānijai virzībā uz Eiropas Savienību (ES) un NATO ir ļoti svarīgs. Savukārt G.Daudze vēlreiz apliecināja mūsu valsts atbalstu Albānijai un gatavību dalīties pieredzē, kas iegūta pievienošanās procesā ES. Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja, ka Latvija bija pirmā ES valsts, kas ratificēja ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas līgumu.Puses pārrunāja Albānijas parlamenta spīkeres Žozefīnes Cobas Topalli (Jozefina Çoba Topalli) nākamgad plānoto vizīti Latvijā un nepieciešamību intensificēt parlamentāros sakarus starp abām valstīm. Tika arī atzīmēts, ka līgumtiesiskās bāzes pilnveidošana, sekmēs sadarbību starp abām valstīm.Tikšanās laikā puses pārrunāja situāciju Balkānu reģionā un akcentēja kopīga un pakāpeniska risinājuma nepieciešamību Kosovas jautājumā.

Trešdien, 7.novembrī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Horvātijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sarunu vadītāju Vladimiru Drobņaku (Vladimir Drobnjak).Komisijas priekšsēdētāja V.Paegle pauda Latvijas atbalstu turpmākajam ES paplašināšanās procesam un Horvātijas dalībai ES un NATO. V.Paegle uzsvēra, ka Latvijas dalība ES ir visaptverošas drošības jautājums, savukārt V.Drobņaks akcentēja, ka Horvātijas pievienošanās ES ir visa Dienvideiropas reģiona stabilitātes jautājums.V.Drobņaks pastāstīja par pārrunu gaitu un jau panāktajām vienošanām, kā arī informēja par tulkošanas un administratīvās kapacitātes problēmām, ar kurām nākas saskarties šajā procesā.Tikšanās laikā V.Drobņaks raksturoja arī politisko situāciju Balkānu reģionā.