Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone otrdien, 12.februārī, tikšanās laikā ar Kotdivuāras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nanjo Filibēru Fanjidi (Gnagno Philibert Fagnidi) apliecināja, ka Latvija augstu novērtē Kotdivuāras vēlmi nozīmēt goda konsulu Latvijā, lai veicinātu abu valstu savstarpējo sadarbību.„Līdzšinējā sadarbība ar Āfrikas valstu partneriem ir viena no Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts ārpolitikas aktivitātēm. Domājot par abu...

Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās ir bijusi veiksmīga un jaunajām dalībvalstīm tā sniegusi daudzas iespējas, pirmdien, 11.februārī, tiekoties ar Eiropas Parlamenta Eiropas Liberāļu un demokrātu grupas prezidentu Greiemu Vatsonu (Graham Watson) uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.„Latvija ar katru dienu kļūst aizvien līdzvērtīgāks spēles partneris globālās politikas veidošanā,” sarunas laikā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja biedre. K.Pētersone atzinīgi novērtēja arī Eiropas struktūrfondu atbalstu Latvijai un citām jaunajām ES dalībvalstīm: „Kaut arī subsīdiju apjoms vecajām un jaunajām dalībvalstīm ir atšķirīgs, pirmajos trijos gados Eiropas struktūrfondu atbalsts lauksaimniecībai ir radījis jūtamu pacēlumu. Tagad atbalsts Latvijai jākoncentrē zinātņietilpīgā un eksportspējīgā uzņēmējdarbībā.” Arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš atzina, ka ES devusi jaunas iespējas ne tikai valstij kopumā, bet arī cilvēkiem individuāli. Viņš norādīja, ka iespēja strādāt citās ES valstīs ļauj daudziem jauniem cilvēkiem gūt lielisku pieredzi.Puses vienojās, ka jāturpina pilnveidot sadarbība ne tikai starp 27 valstu nacionālajiem parlamentiem, bet arī Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu vidū.Savukārt deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) savas tikšanās laikā ar G.Vatsonu runāja par vides aizsardzību un ekoloģiju, globālo sasilšanu, kā arī sabiedrības veselību un citiem jautājumiem. A.Brigmanis pieskārās svarīgākajiem lauksaimniecības politikas jautājumiem, tostarp lauksaimniecības subsīdijām un atšķirībām starp vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm. Savukārt G.Vatsons norādīja, ka Latvijai ir lieliskas iespējas organiskās lauksaimniecības attīstībai.       Saeimas komisijas priekšsēdētājs tiekas ar Itālijas vēstniekuPirmdien, 11.februārī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC), tiekoties ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Frančesko Pučo (Francesco Puccio), apmainījās ar viedokļiem par iekšpolitisko situāciju savās valstīs. A.Bērziņš pastāstīja par notiekošajām izmaiņām mūsu valsts parlamenta un valdības darbā. Šobrīd ir uzsākts aktīvs dialogs ar sabiedrību, lai izskaidrotu un diskutētu par pieņemtajiem lēmumiem. Turklāt paredzētas arī regulāras Ministru prezidenta un ministru uzstāšanās un diskusijas Saeimā par svarīgākajiem valsts attīstības jautājumiem. „Mēs gribam pateikt tautai, ka esam atvērti un gribam runāt ar sabiedrību,” sacīja A.Bērziņš. Runājot par mūsu valsts ekonomisko attīstību, A.Bērziņš uzsvēra, ka valsts attīstās stabili un orientējas uz ekonomikas ilgtspējīgu attīstību.Savukārt F.Pučo informēja, ka ārkārtas parlamenta vēlēšanas Itālijā notiks aprīlī.Komisijas priekšsēdētājs augstu novērtēja Romāno Prodi kā bijušā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja sniegto atbalstu mūsu valstij pievienojoties Eiropas Savienībai. Tikšanās noslēgumā A.Bērziņš pastāstīja par savas vadītās komisijas darbu, kas tostarp ietver likumdošanas darbu, diskusijas par starptautiskajām aktualitātēm un konceptuāliem ārpolitikas dokumentiem, kā arī Ārlietu ministrijas ieteikto vēstnieku kandidatūru izvērtēšanu.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze pirmdien, 11.februārī, Briselē tikās ar enerģētikas komisāru Andri Piebalgu un diskutēja par Lisabonas līguma ratifikāciju Latvijā, uzsverot nacionālo parlamentu lomas būtisku pieaugumu pēc līguma stāšanās spēkā.  „Pēc līguma ratifikācijas gan Saeimai, gan valdībai ir maksimāli jāsāk izmantot iespējas, ko paredz jaunais Lisabonas līgums, īpaši - nacionālo parlamentu lomas pieaugumu, kas jau sākotnējā stadijā mums ļauj aktīvi aizstāvēt nacionālās intereses,” skaidro Saeimas priekšsēdētājs.         G.Daudze apstiprināja, ka Saeima ir gatava Lisabonas līgumu ratificēt gada pirmajā pusē, savukārt A.Piebalgs apliecināja gatavību sadarboties ar Saeimu, lai veicinātu izpratni par šī līguma saturu.        Tāpat tikšanās laikā A.Piebalgs informēja Saeimas priekšsēdētāju par aktualitātēm enerģētikas nozarē. Puses sarunā izvērtēja arī situāciju Latvijā, pārrunājot iespējamos risinājumus energojaudas nodrošināšanai pēc 2010.gada, kad paredzēts slēgt Ignalīnas atomelektrostaciju.        Runājot par gaidāmo Eiropas Komisijas ekonomiskās konverģences ziņojumu par Latviju, tikšanās laikā tika diskutēts arī par ekonomisko situāciju Latvijā un Eiropā. Saeimas priekšsēdētājs atrodas darba vizītē Briselē       Pirmdien, 11.februārī, G.Daudze tiksies ar enerģētikas komisāru Andri Piebalgu, kuru informēs par Lisabonas līguma ratifikācijas plāniem Saeimā. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs ar A.Piebalgu pārrunās Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas attīstības aktualitātes un konkrētus Latvijā realizējamus projektus.      Tāpat Saeimas priekšsēdētājs piedalīsies Lisabonas stratēģijas jautājumu apspriešanā apvienotajā parlamentārajā sanāksmē.       G.Daudze apmeklēs arī Latvijas Republikas jaunatvērto pastāvīgo pārstāvniecību Briselē un tiksies ar mūsu valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku ES Normundu Popenu.        Otrdien, 12.februārī, Saeimas priekšsēdētājs turpinās dalību apvienotajā parlamentārajā sanāksmē, tiksies ar Latviju pārstāvošajiem deputātiem Eiropas Parlamentā un Eiropas Parlamenta viceprezidenti Martini Rūri (Martine Roure).

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze piektdien, 8.februārī, dosies darba vizītē uz Gulbenes rajonu.  „Esmu plānojis regulāri tikties ar pašvaldību vadītājiem un iedzīvotājiem, jo tieši sadarbība ar partneriem reģionos ir labākais ceļš, kā veidot ilgtspējīgu un atbildīgu politiku,” uzsver Gundars Daudze. Šī ir jau trešā Saeimas priekšsēdētāja darba vizīte kādā no Latvijas rajoniem kopš Gundars Daudze stājies šajā amatā. „Esmu apmeklējis Valmieru un Liepāju, lai tiktos ar dažādu nozaru aktīvistiem, sabiedrības pārstāvjiem, uzņēmējiem un, protams, pašvaldību amatpersonām,” saka Saeimas priekšsēdētājs. „Tieši šādās sarunās var uzzināt, ko cilvēki vēlas no valsts institūcijām, tostarp arī Saeimas, kādas ir problēmas, kādi būtu mūsu kā politiķu prioritārie darbības virzieni. Nenoliedzami, tā ir arī iespēja nepastarpināti izskaidrot, ko un kā darām arī mēs Saeimā,” ir pārliecināts Gundars Daudze.        Vizītes pirmajā daļā Saeimas priekšsēdētājs apmeklēs Gulbenes rajona Rankas un Tirzas pagastu, bet pēcpusdienā ieradīsies rajona centrā - Gulbenē.         Saeimas priekšsēdētājs plānojis iepazīties, kā ar Eiropas fondu atbalstu tiek atjaunots Vecgulbenes muižas komplekss un kā Tirzas pamatskolas attīstībai piesaistītas valsts investīcijas. Tāpat Gundaru Daudzi interesē arī medicīniskās palīdzības pieejamība un organizēšana reģionos, tādēļ vizītes laikā viņš apmeklēs gan ģimenes ārsta praksi Rankas pagastā, gan Gulbenes slimnīcu.        Vizītes laikā Saeimas priekšsēdētājs tiksies arī ar pašvaldību pārstāvjiem.

Otrdien, 5.februārī, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu pārstāvji tikās ar Vācijas Federatīvas Republikas Bundestāga Starptautiskās parlamentu programmas stipendiātiem. Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone uzsvēra, ka šādas tikšanās būtu laba sadarbības forma arī nākotnē, lai uzklausītu stipendiātu pieredzi, jo deputāti šobrīd domā par līdzīgas programmas izveidi Latvijā. „Sākotnēji šī partnerība varētu tikt īstenota nacionālā līmenī, piemēram, ļaujot politoloģijas un jurisprudences studentiem iepazīt reālo deputātu ikdienas darbu. Tādejādi studentiem būtu iespēja klātienē iepazīties ar Saeimas darbu un lēmumpieņemšanas procesu, kā arī iegūt praktisko pieredzi, lai vēlāk veiksmīgāk veidotu profesionālo karjeru,” uzskata Karina Pētersone. Saeimas priekšsēdētājas biedre norāda, ka jau šobrīd tiek strādāts pie tā, lai ar laiku šī sadarbība varētu tikt īstenota arī starptautiskā līmenī.Deputātu grupas sadarbībai ar Vācijas parlamentu priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL) uzsvēra, ka tā būtu iespēja studentiem salīdzināt Latvijas un ārvalstu deputātu praktisko darbu. Tāpat deputāti informēja, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts jau šobrīd sniedz līdzīgu atbalstu tādām valstīm kā, piemēram, Moldova, Gruzija un Ukraina, uzņemot stažierus pieredzes apmaiņas iegūšanai mūsu valstī. Savukārt Bundestāga praktikantu biedrības, kurā apvienojušies bijušie stažieri, pārstāves stāstīja par galvenajiem ieguvumiem, ko piedāvā iespēja strādāt citu valstu parlamentos - iespēja piedalīties plenārsēdēs un komisiju darbā, palīdzēt deputātiem viņu ikdienas darbu veikšanā, iegūt ne tikai akadēmiskas, bet arī praktiskas iemaņas. Klātesošie stipendiāti atzina, ka iespēja stažēties Bundestāgā ir veicinājusi arī veiksmīgāku viņu karjeras attīstību. Deputāte Baiba Rivža (ZZS) norādīja, ka ir svarīgi izmantot ES piedāvātās iespējas, kas ir īpaši plašas izglītības un zinātnes jomā.Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone uzsvēra, ka šis ir pirmais solis, domājot par pieredzes iegūšanas iespējām parlamentā, un Saeima ir atvērta priekšlikumiem un diskusijām par studentu iespējām stažēties Latvijas Saeimā.Informācijai: Vācijas Bundestāgs piedāvā Starptautisko parlamentu stipendiju programmu IPS (Internationale Parlaments-Stipendium) kopš 1986.gada. Līdz 2006.gadam no Latvijas tajā piedalījušies 29 stipendiāti.Latvijas un Ungārijas attiecībām ir liels nākotnes potenciāls Otrdien, 5.februārī, deputātu grupas sadarbībai ar Ungārijas parlamentu priekšsēdētāja Silva Bendrāte un deputāti tikās ar Ungārijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ištvānu Mohāči (Istvan Mohacsi).Deputātu grupas vadītāja S.Bendrāte pauda prieku, ka Ungārijas parlamentā ir izveidota grupa sadarbībai ar Latvijas parlamentu. S.Bendrāte uzsvēra, ka tas dos iespēju veidot aktīvāku sadarbību starp abu valstu parlamentiem, savukārt vēstnieks izteica atbalstu turpmākai parlamenta grupu sadarbībai. Puses bija vienisprātis, ka abpusējai sadarbībai starp valstīm ir liels potenciāls nākotnē. Tika atzīts, ka daudzpusīgu sadarbību starp abām valstīm sekmēs nesenā Ungārijas vēstniecības atvēršana Latvijā un šogad plānotā Latvijas vēstniecības atvēršana Ungārijā. Vēstnieks tostarp arī minēja iespēju, izveidot tiešos avioreisus starp Latviju un Ungāriju.Tikšanās laikā tika pārrunāti arī Eiropas Savienības (ES) aktuālie jautājumi - ES paplašināšanās un Reformu līgums. S.Bendrāte uzsvēra, ka Latvija atbalsta turpmāku ES paplašināšanos un jaunajām dalībvalstīm jāatbilst izvirzītajiem kritērijiem. Ungārija bija pirmā ES valsts, kas ratificēja Reformu līgumu un vēstnieks pauda viedokli, ka arī pārējās valstis to ratificēs un līgums stāsies spēkā kā plānots 2009.gadā. Runājot par enerģētikas jautājumiem, S.Bendrāte atzina, ka Latvijā notiek aktīva diskusija par enerģētikas politiku, savukārt vēstnieks minēja, ka būtiska ir enerģijas dažādība un taupīšana, kā arī videi draudzīgas atjaunojamas enerģijas attīstība.I.Mohāči pauda vēstniecības atbalstu valodas kursu organizēšanā, uzaicinot vieslektoru uz Latvijas Universitāti.Preses dienests

Ceturtdien, 31.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikšanās laikā ar Eiropas Savienības (ES) veselības un patērētāju tiesību komisāru Markosu Kiprianu (Markos Kyprianou) apliecināja, ka Latvija ļoti augstu vērtē Eiropas Komisijas (EK) darbu ES iedzīvotāju veselības, pārtikas drošības, dzīvnieku labturības un patērētāju tiesību aizsardzības jomā.Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja, ka šī gada maijā apritēs jau četri gadi kopš Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu ES dalībvalsti un kopš...

Otrdien, 29.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Igaunijas Republikas prezidentu Tomasu Henriku Ilvesu (Tomas Henrik Ilvess).     Saeimas priekšsēdētājs informēja Igaunijas prezidentu par oficiālās vizītes gaitu un pauda savu pārliecību, ka pirmajās ārvalstu vizītēs svarīgi ir apmeklēt tuvākos kaimiņus - Baltijas valstis.        „Strādājot pie mūsu valstu interešu aizstāvības gan Eiropas Savienībā, gan plašākā mērogā, mēs varēsim būt spēcīgi tikai tad, ja mūsu centieni būs saskaņoti,” sarunā ar Igaunijas prezidentu uzsvēra G.Daudze.T.H.Ilvess piekrita, ka pozitīvs abu valstu sadarbības piemērs ir Latvijas un Igaunijas atbalsts stiprinot demokrātiju un attīstību Gruzijā, Moldovā un Ukrainā.        Puses sarunas laikā diskutēja arī par to, kā vairot valstu enerģētikas neatkarību, vienlaicīgi nodrošinot arvien pieaugošās prasības pēc papildu energojaudām.        Šodien Saeimas delegācija tiksies arī ar Igaunijas-Latvijas parlamentu sadarbības grupas locekļiem, lai pārrunātu līdzšinējo sadarbību, kā arī vienotos par jautājumiem, kuriem abas puses vēlētos pievērst lielāku uzmanību nākotnē.        Rīt, 30.janvārī, G.Daudze dosies uz Tartu, lai tiktos ar pilsētas pašvaldības pārstāvjiem, kā arī apmeklētu Tartu universitāti un tiktos ar Medicīnas fakultātes pārstāvjiem. Savukārt pēcpusdienā priekšsēdētājs tiksies ar Valgas un Valkas pašvaldību pārstāvjiem.        Saeimas priekšsēdētāju vizītē pavada Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Igaunijas parlamentu priekšsēdētāja Ina Druviete un Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Ērika Zommere.        Otrdien, 29.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze oficiālās vizītes ietvaros tikās ar Igaunijas Republikas parlamenta (Riigikogu) prezidenti Eni Ergmu (Ene Ergma).         „Saeima arī turpmāk ir ieinteresēta aktīvā abu valstu parlamentu sadarbībā, kas īstenojama gan komisiju līmenī, gan arī Baltijas Asamblejas ietvaros,” tikšanās laikā apliecināja Gundars Daudze.        Tā kā Latvija bija prezidējošā Baltijas Asamblejas valsts 2007.gadā, bet šogad tā ir Igaunija, parlamentu pārstāvji apsprieda aktuālākos dienaskārtības jautājumus, par kuriem jāturpina diskutēt, piemēram, enerģētikas jautājums, attiecības ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm un Baltijas jūras vides jautājums.        Tāpat sarunā ar parlamenta priekšsēdētāju tika pārrunāti abām valstīm svarīgākie divpusējie jautājumi, tostarp Rīgas Igauņu vidusskolas darbība, kā arī Valkas un Valgas sadarbība, īpaši pēc Latvijas un Igaunijas pievienošanās Šengenas līguma zonai.        Savukārt pēc Riigikogu apmeklējuma Saeimas priekšsēdētājs tikās ar Igaunijas Ministru prezidentu Andrusu Ansipu (Andrus Ansip). Galvenā uzmanība sarunā tika pievērsta enerģētikas jautājumiem, un abas puses apliecināja ieinteresētību Ignalīnas atomelektrostacijas projekta īstenošanā, kā arī apmainījās ar informāciju par citiem iespējamajiem elektroenerģijas ražošanas projektiem.        Tikšanās laikā Gundars Daudze īpaši uzsvēra, ka Igaunija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalstīm, un pauda gandarījumu par abu valstu savstarpējās tirdzniecības dinamisko attīstību.         Puses bija vienisprātis, ka Baltijas valstu ciešā sadarbība nav tikai vārdi, bet arī ekonomiskā realitāte.

No 28. līdz 30.janvārim Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze oficiālā vizītē apmeklēs Igauniju.         “Baltijas valstis vienmēr bijušas domubiedres un sniegušas viena otrai nopietnu atbalstu, turklāt mums ir kopīgas intereses un aktualitātes starptautiskajā politikā. Mana oficiālā vizīte Igaunijas Republikā apliecina gatavību kā Saeimas priekšsēdētājam arī turpmāk aktīvi veicināt Latvijas un Igaunijas sadarbību parlamentārajā līmenī,” uzsver Saeimas priekšsēdētājs. Gundars Daudze atgādina, ka šī ir viņa otrā oficiālā vizīte kā Saeimas priekšsēdētājam, jo vispirms viņš vēlējās apmeklēt mūsu gan emocionāli, gan teritoriāli tuvākās kaimiņvalstis - Lietuvu un Igauniju.        Pirmdien, 28.janvārī, Saeimas priekšsēdētājam paredzēta tikšanās ar latviešu kopienas Igaunijā pārstāvjiem, lai pārrunātu viņu aktivitātes gan uzņēmējdarbībā un akadēmiskajā vidē, gan citās jomās.        Otrdien, 29.janvārī, Gundars Daudze tiksies ar Igaunijas Republikas parlamenta (Riigikogu) prezidenti Eni Ergmu (Ene Ergma), lai pārrunātu abu valstu parlamentāro sadarbību. Savukārt pēc Riigikogu apmeklējuma Saeimas priekšsēdētājs tiksies ar Igaunijas Ministru prezidentu Andrusu Ansipu (Andrus Ansip).        Pēcpusdienā Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tiksies ar Igaunijas Republikas prezidentu Tomasu Henriku Ilvesu (Tomas Henrik Ilvess). Savukārt vizītes otrās dienas noslēgumā Saeimas delegācija tiksies ar Igaunijas-Latvijas parlamentu sadarbības grupas locekļiem, lai pārrunātu līdzšinējo sadarbību, kā arī vienotos par jautājumiem, kuriem abas puses vēlētos pievērst lielāku uzmanību nākotnē.        Trešdien, 30.janvārī, Gundars Daudze dosies uz Tartu, lai tiktos ar pilsētas pašvaldības pārstāvjiem, kā arī apmeklētu Tartu universitāti un tiktos ar Medicīnas fakultātes pārstāvjiem. Savukārt pēcpusdienā priekšsēdētājs tiksies ar Valgas un Valkas pašvaldību pārstāvjiem.        Saeimas priekšsēdētāju vizītē pavadīs Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Igaunijas parlamentu priekšsēdētāja Ina Druviete un Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Ērika Zommere.        Informācijai:Savā pirmajā oficiālajā valsts vizītē Saeimas priekšsēdētājas Gundars Daudze šī gada 11.-13.janvārī apmeklēja Lietuvas Republiku.

Piektdien, 25.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Ketrīnu Todu Beiliju (Catherine Todd Bailey).Šī bija K.T.Beilijas atvadu vizīte Saeimā, beidzot pildīt ASV vēstnieces pienākumus Latvijā. Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētājs izteica pateicību par vēstnieces lielo ieguldījumu un neatlaidīgo darbu, veicinot abu valstu aktīvo sadarbību. G.Daudze pateicās par ASV atbalstu NATO samita organizēšanā Latvijā, kas ļāva mūsu valstī pulcināt daudzu pasaules valstu līderus.“Amerikas Savienotās Valstis ir bijis un arī nākotnē būs nozīmīgs Latvijas stratēģiskais sadarbības partneris. Mēs ļoti augstu vērtējam Amerikas pieredzi, ņemot vērā, ka tā ir viena no senākajām un stabilākajām demokrātijām pasaulē, tādēļ es varu apliecināt, ka no Saeimas puses šo aktīvo politisko dialogu turpināsim arī nākotnē,” norāda G.Daudze.Savukārt K.T.Beilija atzina, ka arī ASV ir svarīga Latvijas pieredze brīvības atgūšanā un demokrātijas stiprināšanā, tādēļ ir būtiski stiprināt abu valstu parlamentāro sadarbību. ASV vēstniece uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju kā Latvijas Republikas Saeimas delegācijas vadītāju apmeklēt ASV.Puses pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar bezvīzu programmas ieviešanu.Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs K.T.Beilijai pasniedza piemiņas medaļu ar Saeimas attēlu.Saeimas priekšsēdētājs tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Piektdien, 25.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Viktoru Kaļužniju, kas bija ieradies atvadu vizītē.Tikšanās gaitā Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka pēdējo gadu laikā Latvijas un Krievijas attiecības raksturojamas kā aktīvas, ar tendenci uz pragmatisku sadarbību, ko apliecina ne tikai parakstītie divpusējie līgumi, bet arī dialogs dažādos līmeņos. G.Daudze īpaši atzīmēja parlamentāro kontaktu nozīmīgumu abu valstu starpā, norādot, ka Saeima ir ieinteresēta labā sadarbībā ar Krievijas Valsts Domi. Līdzšinējās attiecības abu valstu parlamentu līmenī Saeimas priekšsēdētājs raksturoja kā pragmatiskas un rezultatīvas, īpaši uzsverot Saeimas sadarbības grupas labos kontaktus ar Krievijas pusi.Puses atzinīgi novērtēja arī Starpvaldību komisijas darbu un vienojās, ka nepieciešams turpināt konstruktīvi strādāt pie starpvaldību līgumiem, piemēram, Dubultnodokļu līguma un Investīciju aizsardzības līguma.Noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs V.Kaļužnijam pateicībā par darbu Latvijas-Krievijas attiecību veicināšanā pasniedza piemiņas medaļu ar Saeimas attēlu.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone otrdien, 22.janvārī, tiekoties ar Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas (EESK) Darba devēju grupas prezidentu Anrī Malosu (Henri Malosse) uzsvēra, ka labas pārvaldības galvenais princips ir sociālais dialogs gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī, tādēļ darba devēji, līdzīgi kā arodbiedrības, ir nozīmīgs Saeimas sadarbības partneris likumdošanas procesā.„Saeima kā likumdevējs īpaši lielu lomu pievērš tam, lai tiktu sabalansētas dažādu sabiedrības sociālo grupu un nozaru sektoru vēlmes. Nozīmīga loma šajā procesā ir sociālajiem partneriem, kuri ar savu aktīvo darbību stiprina Latvijā pilsonisko sabiedrību un tās viedokļa pārstāvniecību lēmumu pieņemšanas procesā,” tikšanās laikā uzsvēra K.Pētersone.Saeimas priekšsēdētāja biedre tikšanās laikā arī norādīja, ka cilvēkiem ir jāzina, kā ietekmēt politikas veidotājus un lēmumu pieņēmējus, tādēļ Saeima regulāri tiekas ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai skaidrotu viņiem iespējas pilnvērtīgi iesaistīties šajā procesā. Savukārt EESK Darba devēju grupas prezidents A.Maloss uzteica Latviju kā labu piemēru parlamenta un sociālo partneru trīspusējai sadarbībai, kā arī nepieciešamības gadījumā piedāvāja savu atbalstu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā.Tāpat puses diskutēja par Lisabonas stratēģijā izvirzītajiem mērķiem un to nozīmīgo ieguldījumu sociāli ekonomiskās vides pilnveidošanā. K.Pētersone uzsvēra, ka Saeima rūpīgi seko līdzi, lai nozaru politikas veidotāji Latvijā piedāvātu pēc iespējas reālākus rīcības pasākumus Lisabonas mērķu sasniegšanai.Lai diskutētu par sociālā dialoga nozīmību ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, no Latvijas puses bija pārstāvēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, bet no EESK puses - Darba devēju grupas viceprezidents Antals Ksuports (Antal Csuport) un sekretariāta vadītāja Birgita Fulāre (Birgit Fular).Informācijai: EESK ir konsultatīva asambleja, ko veido organizētas pilsoniskas sabiedrības dažādu saimniecisko un sabiedrisko aprindu pārstāvji. Komiteja aktīvi piedalās Kopienas politiku izstrādāšanas un lēmumu sagatavošanas procesā, sniedzot padomus Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Komisijai.Saeimas deputāts Artis Pabriks tikās ar Korejas vēstnieku Otrdien, 22.janvārī, Saeimas deputāts Artis Pabriks tikās ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Džonu Inčanu (Jon In Chan), lai veicinātu aktīvāku Latvijas parlamenta politiku Tālo Austrumu reģionā.A.Pabriks un Dž.Inčans tikšanās laikā apmainījās ar viedokļiem par drošības un ekonomikas jautājumiem Tālo Austrumu reģionā. Savukārt pieskaroties iespējamajai Eiropas Savienības (ES) lomai Tuvo Austrumu reģiona politiskajos un ekonomiskajos procesos, tika pārrunāta arī Latvijas nostāja ES pozīcijas veidošanā.Puses iepazīstināja arī ar savu pozīciju attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Korejas pussalas atbrīvošanu no kodolieročiem. Gan A.Pabriks, gan vēstnieks cerīgi raugās uz progresu nākamajās Ziemeļkorejas, Dienvkorejas, ASV, Krievijas, Japānas un Ķīnas sešu pušu sarunās, kuras plānotas šī gada decembrī. Ziemeļkorejas vēstnieks sarunā informēja arī par savas valsts iekšpolitisko situāciju un galvenajām ārpolitikas nostādnēm.Atgādinām, ka pagājušonedēļ Saeimā tika izveidota deputātu grupa sadarbībai ar Dienvidkorejas parlamentu par kuras priekšsēdētāju tika ievēlēts Artis Pabriks, bet par vietnieci - Ingrīda Circene (JL).