Meklēšanas rezultāti

Mūsu valsti – Latviju – 1918.gadā dibināja dažādu tautību cilvēki. Viņi vēlējās, lai būtu valsts Latvija, kur visus tajā dzīvojošos cilvēkus apvienos latviešu valoda. Savos 93 pastāvēšanas gados mūsu valsts un tajā dzīvojošie cilvēki piedzīvojuši dažādus notikumus - okupācijas, izsūtīšanas, barikādes, bet vienmēr ir palicis svarīgais un galvenais tas, ka mums ir sava valsts, sava Latvija, kurā mūs vieno latviešu valoda. Tieši tāpēc es aicinu iet uz referendumu un pateikt skaidru „pret” – pret sašķel…

Līdz ar Ziemassvētku atnākšanu noslēgumam tuvojas notikumiem bagāts un saspringts gads. Tādēļ jo īpaši priecājamies, ka šie gaišie un ģimeniskie svētki mūsu steidzīgajā ikdienā ikreiz ienes mieru, ļauj aizmirst raizes, aicina ticēt, mīlēt un cerēt. Ziemassvētki ir laiks, kad jo īpaši novērtējam neatsveramo prieku un atbalstu, ko ikdienā saņemam, esot kopā ar sev tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem. Kā laimīgas un saticīgas ģimenes pamats ir savstarpēja uzticēšanās un atbalsts, prieks par saviem bērniem un vecākiem, viņu sasniegumiem un iecerēm, a…

Sveicu Valsts policijas darbiniekus Valsts policijas 93.gadskārtā un visus policistus Policijas dienā! Brīva un neatkarīga valsts nozīmē arī drošību katram tās pilsonim, katram tās iedzīvotājam. Tādēļ 1918.gadā, tūlīt pēc Latvijas Republikas proklamēšanas, tika izveidota Valsts policija. Valsts un drošība ir nesaraujami jēdzieni, un mūsu Latvijas likteņgriežus ir izdzīvojusi arī Valsts policija. Latvijas Republikas policiju 1940.gadā likvidēja okupācijas vara. 50 gadus mēs dzīvojām sveša karaspēka uzraudzīti, līdz 1991.gadā, līdz ar neatkarīgas La…

11.novembrī, Lāčplēša dienā, mēs godinām savas tautas varoņus - drosmīgos latviešu kareivjus, kuri ticēja Latvijas valstij tik cieši, ka skaitlisks pārspēks izrādījās bezspēcīgs dzīvas idejas priekšā. Tā bija īpaša paaudze, kurai pirmo reizi bija iespēja ar savām rokām, sirdsdegsmi, ticību un mīlestību izcīnīt un nosargāt brīvību savai zemei. Mēs šodien godinām arī visus tos Latvijas dēlus un meitas, kas krituši dažādās kaujās līdz pat mūsdienām. Viņi ir pildījuši savu misiju ar skaidru domu par brīvu un neatkarīgu Latviju. Ik …

Visas lielākās pārmaiņas sākas mūsu prātos. Tieši izglītība un zināšanas ir tās, kas atbrīvo mūsu potenciālu un liek lidot idejām. Izglītība ir kas vairāk par faktiem, datiem un iemaņām. Tā godina cilvēka prātu un gudrību, un ideju uzskata par galveno pasaules pārmaiņu sākumu. Izglītība jau nav domāta prāta piepildīšanai – tās virsmērķis ir tukšu prātu aizvietot ar atvērtu prātu. Šis process sākas jau bērnudārzā un skolā un savu augstāko izpausmi sasniedz augstākās izglītības mācību iestādē. Tādēļ izcilākās mācību iestādes par saviem …

Jāņi ir vissenākie un vislatviskākie no mūsu tautas svētkiem. Līgo vakarā saulgriežu dzīvinošā svētība ienāk ikvienā sētā, kur, gaidot līgotājus, apdarīti visi darbi, pušķota māja un saime. Šajā naktī noslēpumaina burvība piemīt it visam. Gan jāņuzālēm un Jāņu dienas rīta rasai, gan līgo dziesmām un pakalnos kurtajiem ugunskuriem. Īpašs spēks vieno arī cilvēkus. Mūsu senči zināja – jo vairāk līgotāju Jāņu naktī sanāk vienkopus, jo lielāka svētība ļaudīm un saimniecībai. Līgo vakars arī mūsdienu modernajā pasaulē un ikdienas steigā ļauj uz br…

Lieldienas ir pavasara un dzīvības svētki. Tie ir īpaši gan kristiešiem, kas piemin Jēzus Kristus augšāmcelšanos, gan tautas tradīciju piekritējiem, kas atzīmē gaismas un saules uzvaru pār tumsu jeb pavasara iestāšanos. Šie svētki nes labo vēsti cilvēcei, piepildot mūsu ģimenes un mājas ar prieku un gaismu. Šajā laikā steigsim ar mūsu ģimenēm svinēt Lieldienu Augšāmcelšanās noslēpumu, baudīt dabas atmošanos un pavasara atnākšanu. Lieldienu svētku tradīcijas ir tuvas gan maziem, gan lieliem, jo ģimenes kopīg…

Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadītais pirmais Ministru kabinets uzsāka darbu pasaules ekonomiskās krīzes un valstij draudošas maksātnespējas laikā 2009.gadā. Šajā laikā tika sagatavoti otrie grozījumi 2009.gada budžetā un valsts budžets 2010.gadam, paredzot būtisku valsts izdevumu samazināšanu, Valdība spēja pieņemt atbildīgus lēmumus, kuri nebija politiķu dienaskārtībā "trekno gadu" laikā, nodrošinot valsts ekonomiskās situācijas stabilizāciju un novēršot maksātnespējas draudus. Tie nebija populāri lēmumi, jo politiskajā dienaskārtībā ienesa tādus…

Godājamais Igaunijas prezidenta kungs!Ekselences!Cienījamās dāmas un godātie kungi! 1921.gada 28.janvārī par godu Latvijas de iure atzīšanai sasauktajā Latvijas Satversmes sapulces svinīgajā sēdē toreizējais Satversmes sapulces priekšsēdētājs un vēlākais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste sacīja nozīmīgus vārdus: „Lai varētu iestāties veco valstu sabiedrībā, bija nepieciešams, ka Latvijas tauta pierādītu, vai viņa ir spējīga valsti uzturēt.” Uzturēt savu valsti. Spēt pašiem sevi pārvaldīt. Tās ir milzu spējas …

Godājamā Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētāja! Godātie 1991.gada brīvības aizstāvji! Lietuvas ļaudis! „Bet tā bija svētdiena! Slepkavas vienmēr strādā svētdienās, kad valstu vadītāji atpūšas, guļ, nav komunikācijas, nav preses reakcijas.” Ar šādiem baisiem vārdiem 1991.gada 13.janvāra notikumus Viļņā ir raksturojis Vītauts Landsberģis. Esmu ļoti pateicīga par iespēju būt kopā ar jums šovakar, kad pieminat 1991.gada barikādes Lietuvā. Mēs atceramies notikumus, kas pirms divdesmit gadiem mainīja vēstures gaitu ne tika…

Sirsnīgi sveicu Latvijas pareizticīgos un vecticībniekus Kristus piedzimšanas svētkos! Ziemassvētkiem, lai tie tiek svinēti rietumu vai pareizticīgo un vecticībnieku tradīcijās, ir vienots vēstījums – ticība, cerība un mīlestība. Šis ir laiks, kas ienes labestību un prieku ikvienā ģimenē, liek uz brīdi aizmirst ikdienas steigu un rūpes, lai būtu kopā ar saviem tuvākajiem.  Lai labestība un prieks, kas apvij Kristus dzimšanas svētkus, mūs pavada arī ikdienas gaitās. Lai miers…

Latvijas ļaudis! Lai spētu sasniegt lielus mērķus, cilvēkam jābūt ne tikai labam un godprātīgam sava darba pratējam. Cilvēkam ir jātic sev, saviem spēkiem, savai varēšanai. Jāmāk nebaidīties - no augstām virsotnēm, no lieliem darbiem, lielām uzvarām. Un jābūt apziņai, ka cilvēks ir saimnieks savā zemē, savā novadā, savā valstī. Ja mēs katrs ticēsim, ka mūsu sapņi ir īstenojami, mūsu mērķi ir sasniedzami un mūsu spēki ir pietiekami, tad panākumi neizpaliks. Ticība sev un saviem domubiedriem, uzdrošināšanās realizēt savus sapņus un saimnieka apziņa - šīs trīs lietas dos spēk…

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 2.decembrī, divās komisijas sēdēs turpinās izskatīt priekšlikumus jaunajai novadu kartei, lai Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu sagatavotu galīgajam lasījumam. Komisija jau atbalstījusi Aglonas, Aizkraukles, Aizputes, Aknīstes, Alojas, Alūksnes, Apes, Auces, Ādažu, Babītes, Baldones, Balvu, Bauskas, Brenguļu, Brocēnu, Burtnieku, Carnikavas, Cesvaines, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Dobeles, Dundagas, Durbes, Ērgļu, Garkalnes, Grobiņas, Gulbenes, Ikšķiles, Iecavas, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jaunpils, Jēkabpils, Ka…

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) trešdien, 12.novembrī, tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Matu Stafansonu (Mats Staffansson), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē. Pārrunājot pasaules finanšu krīzes ietekmi uz ekonomikas attīstību, A.Bērziņš un M.Stafansons atzina, ka tā skar visas valstis. Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas valdība apzinās situācijas nopietnību un tās rīcība, nodrošinot stabilitāti banku sistēmā, ir pragmatiska un atbildīga. M.Stafansons akcentēja, ka uzmanīgi se…

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) trešdien, 12.novembrī, tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Matu Stafansonu (Mats Staffansson), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē. Pārrunājot pasaules finanšu krīzes ietekmi uz ekonomikas attīstību, A.Bērziņš un M.Stafansons atzina, ka tā skar visas valstis. Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas valdība apzinās situācijas nopietnību un tās rīcība, nodrošinot stabilitāti banku sistēmā, ir pragmatiska un atbildīga. M.Stafansons akcentēja, ka uzmanīgi se…

Līdz gada beigām kompensējamo medikamentu budžetā prognozējams 7 miljonu latu deficīts, šodien Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē ziņoja Veselības ministrija (VM). Iztrūkums esot skaidrojams gan ar neprecīzām prognozēm, gan ārstu un pacientu atbildību, jo kompensējamās zāles ne vienmēr tiek izrakstītas un lietotas pēc labākās sirdsapziņas. Vajadzība pēc valsts apmaksātām zālēm nepārtraukti aug, jo pēdējos gados būtiski pieaudzis to pacientu skaits, kam tiek izrakstīti šādi medikamenti, skaidroja VM pārstāvji.  Apakškomisijas priekšsēdētājs Valdis Ģīlis aicināja…

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā deputāti otrdien, 4.novembrī, sprieda par iespējām vienkāršot un paātrināt lietu izskatīšanas gaitu tiesās. „Saīsināts lietu izskatīšanas laiks dotu iespējas ne tikai ātrāk izskatīt lietas, bet arī samazinātu tiesvedības izdevumus. Tāpat jādomā par to, lai valsts līdzekļi netiktu šķiesti par sīkām lietām,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Juris Dobelis. Arī tiesnešu skaita palielināšana un komisijas ierosinātā tiesnešu vecuma cenza samazināšana paātrinātu lietu izs…

Jāveicina cilvēku interese un zināšanas par prāta sporta spēlēm, jo tās attīsta stratēģisku un radošu domāšanu. Tā uzskata Sporta apakškomisijas deputāti, kuri šodien, 4.novembrī, tikās ar prāta sporta spēļu dzīves organizētājiem Latvijā. „Šis gads sporta dzīvē nozīmīgs ar Pirmajām pasaules prāta sporta spēlēm. Prāta sporta spēles kļūst aizvien populārākas visā pasaulē un arī Latvijai jādomā par to popularizēšanu un iespējām plašāk pielietot izglītības programmās,” uzskata apakškomisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis. Asociācijas „Domāšanas attīstība” viceprezidents Uldis G…

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija otrdien, 16.septembrī, kopīgā sēdē pārrunās, vai skolēni ir pietiekami nodrošināti ar mācību grāmatām un vai to iegāde atbilst valsts garantētās bezmaksas izglītības būtībai. Deputāti iepazīsies ar Tiesībsarga atzinumu pārbaudes lietā, kurā secināts, ka mācību grāmatu iegāde par skolēnu ģimeņu līdzekļiem ir pretrunā Satversmes 112.pantā noteiktajām tiesībām bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību.    Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis…

Cilvēkiem, kuri izcietuši sodu par dzimumnoziegumiem, ir jāveic ķīmiskā kastrācija, lai šādus noziegumus vairs nebūtu iespējams izdarīt, trešdien, 10.septembrī, atzina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.Šādu viedokli komisija pauž saistībā ar pēdējā laika satraucošajiem notikumiem, kad vardarbīgā nāvē bojā gājuši vairāki bērni. Komisija arī pauž neizpratni par Tieslietu ministrijas vilcināšanos risināt šo jautājumu, tāpēc nolēma pieprasīt Ministru kabinetā iesniegto rīcības plānu nepilngadīgo aizsardzībai pret dzimumnoziegumiem. „Ir jārīkojas nekavējoši, jo šie cilvēki ir b…

Pilnveidojot reliģisko lietu pārvaldību, jāuzklausa reliģisko konfesiju viedoklis, šodien, 12.jūnijā, secināja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.Deputāti iepazinās ar Reliģisko lietu pārvaldes (RLP) reorganizācijas plānu un secināja, ka tajā nav ietverti vairāki būtiski jautājumi un nav noskaidrots, ko par to domā reliģiskās organizācijas. „Tagad jebkurš draudzes loceklis var iegriezties pārvaldē, kur viņu vienmēr uzklausīs, dos padomu un palīdzēs atrisināt viņa problēmas,” pauž komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits un norāda, ka pēc reorganizācijas šādas vietas vairs nebūs…

Papildtermiņš matemātikas eksāmena kārtošanai 9.klasei šogad ir jāpārceļ no 9.jūnija, kad ebreju reliģiskā draudze svin Toras dāvāšanas svētkus, uz 20.jūniju, secināja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pēc iepazīšanās ar Habad Ebreju privātās vidusskolas iesniegumu.„Iecietība un tolerance pret katras konfesijas svētkiem ir jāceļ pāri noteiktajiem grafikiem un termiņiem,” pauda deputāts Augusts Brigmanis (ZZS). Savukārt deputāts Boriss Cilevičs (SC) uzsver, ka valstij jāņem vērā vairāki faktori, un viens no tiem ir reliģiskā daudzveidība Latvijā. Jāņu dienā vai Līg…

Ceturtdien, 5.jūnijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš un komisijas deputāti tiksies ar Moldovas galvaspilsētas Kišiņevas pašvaldības departamentu vadītājiem. Sarunā plānots pārrunāt parlamenta un pašvaldību sadarbību likumdošanas jomā un citus pašvaldībām aktuālus jautājumus, informē komisijas priekšsēdētājs.Tikšanās notiks ceturtdien, 5.jūnijā, plkst.14.00 Jēkaba ielā 16, 308.telpā.   Preses dienests…

Par noziedzīgiem nodarījumiem notiesātie jaunieši pēc pilngadības sasniegšanas nedrīkst nonāk slēgtajos cietumos - šodien, 3.jūnijā, secināja Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas deputāti pēc tiesībsarga Romāna Apsīša un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka Visvalža Puķītes uzklausīšanas.Patlaban pusaudžus, kuri sodu izcieš Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, pēc 21 gada sasniegšanas galīgai soda izciešanai pārvieto uz slēgta tipa cietumu. Šeit notiesātos ievieto kamerās, kurās jau uzturas vairāk nekā 20 pieaugušie ieslodzītie, kas nereti fiziski un psiholoģiski iet…

Bērni varēs piedalīties dažādos pasākumos, ja tie netraucēs mācībām un neapdraudēs viņu drošību, veselību, tikumību vai citas intereses, paredz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas otrdien, 3.jūnijā, atbalstītais priekšlikums grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā pirms trešā lasījuma. Komisija atbalsta aizliegumu rīkot skaistuma konkursus, modeļu skates un citus pasākumus, kuru mērķis ir vērtēt vienīgi bērna ārējo izskatu. Bērnu arējā izskata demonstrēšanu modeļu aģentūrās, modes skatēs vai preču reklāmās nedrīkstēs organizēt personas, kas atzītas par nepieskaitāmām,…

Fizisku personu ziedojumi un partijas biedru kopējās iemaksas (iestāšanās nauda, biedra nauda un dāvinājums) partijām gadā nedrīkstēs pārsniegt 100 minimālās mēnešalgas, paredz šodien, 20.maijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstītais priekšlikums grozījumiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā pirms trešā lasījuma. Patlaban likums nosaka, ka limits ziedojumiem politiskajām partijām ir 10 tūkstoši latu gadā. Komisija diskutēja arī par priekšlikumu, kas paredz, ka fiziska persona naudu partijām drīkstēs ziedot tikai no iepriekšējos divos kalend…

Esošā kompensējamo medikamentu sistēma ir jāpārskata un jāizdara grozījumi normatīvajos aktos, lai visiem leikēmijas slimniekiem nodrošinātu iespēju saņemt kompensējamās zāles, šodien, 6.maijā, kopīgā sēdē norādīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Sabiedrības veselības apakškomisija. Deputāti uzsvēra, ka pašreizējā valsts kompensējamo zāļu sistēma ir diskriminējoša, jo tā nosaka limitu, cik slimnieki un kādā apjomā var saņemt kompensējamās zāles. Tāpat deputāti norādīja, ka nedrīkst pieļaut situāciju, kad valsts leikēmijas slimniekiem atsaka kompensēt ārstēšanās i…

Sašķidrinātās gāzes balonu apritē nepieciešams stingrs normatīvo aktu regulējums, pēc atbildīgo institūciju pārstāvju uzklausīšanas secināja Enerģētikas apakškomisijas deputāti. „Šī ir reāla problēma, kas ik pa laikam prasa cilvēku dzīvības, un to nedrīkst atstāt pašplūsmā,” pauda apakškomisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Apakškomisija nolēma ieteikt Ekonomikas ministrijai izveidot ekspertu un speciālistu darba grupu ar citu ministriju pārstāvju piedalīšanos, kas izvērtēs esošo situāciju un citu valstu pieredzi un sagatavos priekšlikumus grozījumiem normatīv…

Turpmāk valsts un pašvaldību iestādes savu kustamo un nekustamo mantu varēs nodot bezatlīdzības lietošanā biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, ja tām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Pašlaik likums valsts un pašvaldību iestādēm to neparedz. Lēmums par nekustamas mantas bezatlīdzības nodošanu būs jāpieņem Ministru kabinetam vai attiecīgajai pašvaldībai.  Par to šodien, 27.februārī, vienojās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, skatot priekšlikumus grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas …

Ceturtdien, 21.februārī, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija spriedīs, kuras Eiropas Savienības (ES) Padomes Dublinas Regulas normas jau ir iestrādātas un kuras vēl iekļaujamas likumprojektā “Patvēruma likums”, ko komisija gatavo izskatīšanai 2.lasījumā.Regulas mērķis ir nodrošināt, ka patvēruma meklētāja pieteikums tiek izskatīts tikai vienā no ES dalībvalstīm. Tādējādi tiks novērsti gadījumi, kad patvēruma meklētājs, viņa ģimene, negodīgi izmantojot procedūru, vienlaicīgi lūdz patvērumu vairākās dalībvalstīs. Dublinas Regula nosaka kritērijus, pēc kuriem ES dalībva…