Meklēšanas rezultāti

Godātie skolēni, studenti, pedagogi un vecāki! Sirsnīgi sveicu jūs 1.septembrī – Zinību dienā! Skolas gadi ir viens no svarīgākajiem posmiem mūsu dzīvē. No brīža, kad mēs kā mazi zēni un meitenes klasē satiekam savu pirmo skolotāju, līdz brīdim, kad pošamies vidusskolas izlaiduma ballei, veidojas mūsu intelektuālais kodols, sociālās prasmes, patriotisms un piederības sajūta. Veidojas pamats, kas kopā ar ģimenes ielikto vērtību sistēmu virza mūs visu turpmāko dzīvi. Studiju laiks savukārt mūs veido par profesionāļiem – spējīgiem domāt sistēmiski, pē…

Mīļie tautieši! Sveicu Jūs pavasara skaistākajos svētkos Lieldienās! Lieldienas ir svarīgākie kristiešu svētki, kad piemin Kristus augšāmcelšanos pēc krustā sišanas. Tie ir svētki, kad pēc senām tautas tradīcijām klētij jābūt iztukšotai un jāsākas pavasara darbiem. Lieldienas ir atmodas svētki. Lai ikvienu piepilda prieks par dabas atjaunotni un jaunām cerībām uz mīlestību! Lai Jums un Jūsu ģimenēm skaisti svētki!…

Mīļie tautieši, mīļie līdzcilvēki!  Ziemassvētku laiks ir ticības, cerības un mīlestības laiks. Brīdis, kad pēc visgarākās un tumšākās nakts sākas ceļš uz gaismas pusi, uz pavasari, uz atdzimšanu.  Nav tik svarīgi, ko labprātāk svinam – saulgriežus, Kristus bērniņa dzimšanu vai savu bērnu prieku par izgreznotu eglīti. Svarīgi, ka Ziemassvētki nāk ar mieru, paļāvību un gaišāku skatu uz rītdienu.  Cilvēka daba ir tāda, ka nevaram būt labi un nevainojami katru dienu. Ikdiena bieži vien dara mūs steidzīgus, n…

No sirds sveicu visus skolēnus un studentus, skolotājus un pasniedzējus 1. septembrī – Zinību dienā! Jo īpaši sveicieni pirmklasniekiem, viņu mammām un tētiem, kā arī pirmo kursu studentiem! Skolas laiku, gadiem ritot, atceramies kā ļoti īpašu. Tas ir pieaugšanas, zinību un arī dzīvesgudrības apgūšanas laiks, kad iemācāmies sadarbību, biedriskumu, draudzību. Vēlu, lai, sākot jauno mācību gadu, gan skolu solos, gan augstskolu auditorijās piepildās cerības iegūt jaunas zināšanas, jaunas iespējas un jaunus panākumus. Lai veidoja…

Katram gadam ir savs gaišais svētvakars, savs baltais slieksnis, aiz kura atstāt ikdienišķās rūpes un domāt, cerēt, vēlēties rītdienai.  Lai Ziemassvētku miers un klusums dod spēku labo cerību un domu piepildījumam Jaunajā gadā!  Skaistus šos brīžus Jums un Jūsu mīļajiem!…

Latvijas valstiskuma ideja ir izsapņota mūsu priekšgājēju prātos. Latvijas zeme ir nosargāta ar mūsu senču varonību. Latvijas valsts ir celta ar iepriekšējo paaudžu centieniem. Sargāsim šo dārgumu – mūsu Tēvzemi – prātos, sirdīs un darbos!…

Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats./J. Jaunsudrabiņš/ Lāčplēša diena lai ir mums kā atgādinājums, ka brīvība un neatkarība Latvijas valstij nav nākusi pati par sevi, ka tā nav vēsturiska nejaušība. Šodien aizdedzot sveces, godināsim cilvēkus, kuri cīnījās par mūsu valsts neatkarību visos laikos! Lāčplēša diena ir ierakstīta mūsu tautas vēsturē, un tikai no mums pašiem ir atkarīgs, ko rakstīsim nākamajās vēsture…

Šī ir nozīmīga gadadiena Latvijas valsts vēsturē, kad Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Šī ir diena, kas mūsu valstij sniedza faktisko neatkarību un aizsāka reālu valsts atjaunošanas ceļu. Neskatoties uz draudošo situāciju un Maskavas militāro spiedienu, Latvija paziņoja, ka ir neatkarīga brīva valsts un sarauj visas saites ar okupācijas varu. Latvijas neatkarību sāka atzīt citas valstis. Daudzi, kuri sapni par Latvijas neatkarību bija sirds dziļumos lolojuši …

Sveicu visus 9. Vispasaules romu kongresa delegātus! Latvijā romi ieceļoja XVI gadsimtā un ir viena no senākajām mazākumtautībām mūsu zemē. Visus šos gadsimtus latviešu un romu tautas gadsimtu gaitā ir gan cietušas no vēstures tirānu rokām, gan piedzīvojuši cerību un  izaugsmes laiku. Augstu novērtēju un priecājos, ka romi jūtas piederīgi Latvijai: vairāk nekā 90 procenti romu ir ar Latvijas pilsonību un tikpat daudzi arī lieliski pārzina latviešu valodu. Diemžēl pēdējā gadu desmitā ekonomisku un citu apsvērumu dēļ daudzi gan romi, gan arī lat…

Maģiskais laiks ir klāt – Vasaras saulgrieži, tad Zāļu vakars un Jāņi. Gadskārtu krāšņākais brīdis pārlīst mums pāri ar ziedu, vasaras smaržu un, jā, reizēm pat ar pavisam īstu lietu.  Pasaules pulksteņa milzīgais rādītājs ir veicis savu kosmisko kustību, nonākot visskaistākajā, visreibinošākajā un mūsu tautai visnozīmīgākajā laikā. Vienmēr, visos laikos – gan svētīgajos, gan smagajos - šis brīdis mums vienmēr bijis īpašs. Tā ir mūsu identitātes daļa, kas tiek izdzīvota gan zem Latvijas debesīm, gan tālumā, Latviju sirdī paturot. …

Miers baro, naids posta! Pēdējais gads Ukrainā karu un vardarbību no šķietama bieda pārvērtis par šausmīgu īstenību. Šodien mēs esam daudz tuvāk cits citam nekā vakar. Mūsdienu pasaulē mēs esam daudz vairāk atkarīgi cits no cita nekā jelkad agrāk. Tas liek mums ar pastiprinātu vērību sagaidīt ikvienu notikumu, kas var tikt izmantots provokācijām un naida kurināšanai. 16. marts un 9. maijs ik gadu tuvojas līdz ar bažām par iespējamu naidu un konfliktiem, kas tiek provokatīvi uzkurināti, izmantojot traģiskos Otrā pasaules kara notikumus. Cie…

Augsti godātie viesi, Ekselences, Ministri, Dāmas un kungi, Draugi! Katras nācijas dzīvē ir liktenīgi brīži, kad tai tiek pievērstas visas pasaules acis. Mierīgākos laikos tautas un valstis var eksistēt gadu desmitiem, un pasaulē neviens par tām īpaši nerunā. Nācijām un valstīm laiks var tecēt rāmi, bet dažkārt tas traucas kā ātrvilciens. Brīžos, kad notiek šāda laika sablīvēšanās, notikumi risinās ļoti strauji, un pasaule ierauga līdz šim klusi dzīvojušo nāciju. Tad tā kļūst par vienu no Pasaules centr…

Šodien, 11. novembrī, Lāčplēša dienā pieminam Latvijas Brīvības cīņās kritušos varoņus. Lāčplēša diena mums atgādina – Latvijas valsts nav mums uzdāvināta, tā nav vēstures nejaušība. Par Latviju ir lietas varoņu asinis. Katru mūsu dzīves dienu mums jābūt gataviem savu prātu, dvēseli, drosmi un sirds siltumu veltīt Latvijai. Mūsu paraugs ir kritušie varoņi un viņu Dzimtenes mīlestība. Būsim tās cienīgi! Skaistu Jums un Jūsu mīļajiem šo dienu!…

Jauna mācību un akadēmiskā gada sākums vienmēr ir priekpilns un satraucošs brīdis. Jauna ceļa sākums, pilns jaunu ideju un apņemšanos, jaunu mērķu, iespēju un izaicinājumu.  Lai cik dažādi mēs būtu, 1.septembris ir svētki mums visiem. Kādam tās ir pavisam jaunas, pirmoreiz vērtas zināšanu pasaules durvis, aiz kurām sastapt savu pirmo skolotāju, pirmoreiz sēsties skolas solā, iepazīt savus pirmos klasesbiedrus un pirmo patieso draudzību. Citam tā ir pri…

1.septembris ir jauns sākums, allaž patīkama satraukuma pilns. Pacilātība un jaunas apņemšanās ir gan tiem, kas pirmo reizi ver skolas durvis un uzsāk mācības 1.klasē, un tiem, kas pēc vasaras brīvlaika atkal satiek savus skolas biedrus un pedagogus, gan arī tiem, kuri turpmāk studēs augstskolā. Jauns darba cēliens ir ne tikai skolēniem un studentiem, bet arī pedagogiem un mācībspēkiem. Novēlu skolēniem un studentiem saglabāt 1.septembra un mācību gada sākuma līksmību, zināšanu kāri un darba prieku visa mācību gada garumā. Vecākiem, izglītības iestāžu darbiniek…

Jāņi ir viena no visskaistākajām latviešu kultūras iezīmēm, mūsu tautas vissenākie un vislatviskākie svētki. Vasaras saulgriežiem, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts, piemīt īpaša - spēcinoša un vienojoša noskaņa.  Iepīta jāņuzāļu un ozolu vainagos, izdziedāta līgo dziesmās, nosargāta ugunskura gaismā, cauri gadsimtiem Jāņu nakts bijusi mistiska un varena spēka pilna. Tā devusi svētību ļaudīm un saimniecībai. Tā allaž vienojusi cilvēkus…

Laikā, kad esam liecinieki eskalētiem politiskiem un militāriem konfliktiem tuvu Latvijas robežai, mēs asi nosodām jebkādus politiski provokatīvu motīvu vadītus mēģinājumus radīt spriedzi un mākslīgi veicināt nesaskaņas arī Latvijas sabiedrībā. Latvija vienmēr ir bijusi mājas daudzām tautībām, kas sarežģītos vēsturiskos pavērsienos ir stāvējušas plecu pie pleca, izveidojot un aizstāvot šo valsti, kas dzima sūrās cīņās un īstenoja tautas ilgas pēc brīvības. Latvijai ir nozīmīgs katrs tās iedzīvotājs. Mūsu nav skaitliski daudz. Mēs nedrīkstam izplēnēt pasaules vējos. Lat…

Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti un uzskata, ka jebkuri soļi, kas vērsti uz Ukrainas sabiedrības šķelšanu un valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu, ir kategoriski nosodāmi. Krievijas Federācijas Padomes lēmums atļaut bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums un klaja iejaukšanās suverēnas valsts iekšējās lietās. Starptautiskajai sabiedrībai nav nemazāko šaubu par to, ka minētais lēmums ir tikai liekulīgs mēģinājums ar juridiskām frāzēm piese…

Ziemassvētki ir laiks, kad pār nogurdināto ikdienu nāk miera un mīlestības vēsts, jauna dzīvība kā simbols gaišākai un tīrākai pasaulei. Šis laiks mums atgādina, ka patiesi nozīmīgas vērtības meklējamas pāri pasaulīgajām - mūsos pašos, mūsu ticībā, cerībā un mīlestībā.  Ziemassvētki ir brīdis, kad novērtēt, cik svarīgi ir mums mīļie un tuvie cilvēki, ģimene un bērni, cik neatsverama ir spēcinošā un iedvesmojošā kopābūšana ar sev vi…

Sirsnīgi apsveicu Latvijas Republikas proklamēšana 95.gadadienā! Latvijas iedomātā un iecerētā nākotne nenāks pati no sevis, tā veidojas no mūsu kopīgajiem darbiem, no mūsu domām, sapņiem, attieksmes un rīcības. Mūsu valsts nākotne izaug arī no mūsu tautas vēstures un centieniem, no ikkatra cilvēka ieguldījuma un sirdsapziņas. No tā, ko mums katram nozīmē Latvijas vārds un sarkanbaltsarkanais karogs. Mēs visi kopā – gan šeit, gan ārvalstīs dzīvojošie - esam Latvijas tauta. Mūsu kopīgais spēks ir atkarīgs no katra individuālā spēka, no mūsu spējas a…

Tas, ka šodien dzīvojam savā valstī, runājam savā valodā un paši pārvaldām savu valsti – tā nav kādas augstākas varas mums piešķirta balva. Mūsu Latvija ir senču izcīnīta - ar viņu pašaizliedzību, salauztiem likteņiem un zaudētām dzīvībām. Dažreiz ir lietderīgi pašam sev uzdot jautājumu – cik godprātīgi mēs attiecamies pret mūsu senču izcīnīto valsti? Tādēļ Lāčplēša dienā, kad mēs pieminam latviešu karavīrus, kuri Brīvības cīņās ziedoja savas dzīvības nupat dibinātās Latvijas valsts vārdā, aicinu mīlēt un lolot mūsu valsti…

Domājot par to, kuras ir skaistākās puķes, ko latvieši iepinuši pasaules vainagā, viena atbilde uzreiz ir skaidra – tā ir no tūkstošiem gadu tālas pagātnes līdz pat mūsdienām nestā un koptā Jāņu tradīcija. Tautā tā tika turēta dzīva pat bargākajos svešu varu kundzības laikos, kad Jāņus nedrīkstēja ne pieminēt, un arī tagad, 21.gadsimtā, kad daudziem notikumiem labprātāk sekojam ekrānā, ne dzīvē. Jāņu mistērijas spēks mūs atslēdz no virtuālās pasaules un liek pulcēties dabā pie ugunskuriem arī tad, ja līst kā pa Jāņiem.  Jāņi allaž ir bijis arī …

Godātais Latvijas Valsts prezidenta kungs!  Godātais Latvijas Ministru prezidenta kungs! Ekselences!  Deputāti! Dāmas un kungi! Pirmais Eiropas Centrālās Bankas prezidents Vims Duizenbergs 1998. gada nogalē, īsi pirms eiro kļuva par bezskaidrās naudas norēķināšanās vienību, atzina - “Eiro ir kas daudz …

Godātie Latvijas ļaudis! Ziemassvētki atnāk ar brīnumu, gaišām domām un cerībām. Gadu mijā mēs uz mirkli apstājamies un izvētījam, kas aizvadītajā gadā ir izdevies? Kas notiks nākamgad, ko mēs esam darījuši un cik patiesi centušies, lai katram no mums individuāli un Latvijai klātos labāk? Svētkos novēlu būt kopā ar saviem vistuvākajiem cilvēkiem, lai ticība, cerība un mīlestība ir vienmēr klātesoša jūsu sirdīs, prātos un ģimenēs! Lai gaišas domas un ieceres - kā sveces liesmiņas, lai miers uz pasaules un cilvēkiem – la…

Mēs šajās novembra dienās svinam 94.gadskārtu neatkarīgai Latvijas valstij. Izsapņota, nodibināta, dziļi sirdīs nosargāta, atgūta un brīva – tā ir mūsu Latvija. Mācītājs Juris Rubenis uz jautājumu par to, kā ikviens no mums var palīdzēt savai valstij, ir atbildējis ļoti viedi: „Atbilde vienlaikus ir vienkārša un sarežģīta. Ikviens var uzdāvināt savai valstij vienu labāku, iecietīgāku, patiesāku, mīlošāku, gudrāku cilvēku. Cilvēku, kāds varbūt varētu kļūt arī katrs no mums”. Patiešām, ne vienmēr ir jāmeklē varoņi vai jāveic varoņd…

1919.gada 11.novembrī Rīgā izšķīrās 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas kā brīvas, demokrātiskas un neatkarīgas valsts liktenis. Ik gadu 11.novembrī, Lāčplēša dienā, mēs pieminam latviešu karavīrus, kuri Brīvības cīņās ziedoja savas dzīvības nupat dibinātās Latvijas valsts vārdā. Mēs šodien godinām arī visus tos Latvijas dēlus un meitas, kas krituši starptautiskajās militārajās misijās līdz pat mūsdienām. Viņi ir pildījuši savu darbu ar skaidru domu par brīvu un neatkarīgu Latviju.Mūsu valsts nākotni ikdienā veido…

Rietumu kultūrā cauri gadsimtiem valsts ir bijusi cieši saistīta ar sabiedrības izglītošanu un izglītības padarīšanu par pieejamu katram sabiedrības loceklim. Tikai brīvā un demokrātiskā valstī izglītots cilvēks ir vērtība. Tikai izglītots cilvēks var būt patiesi brīvs, veidot savu un savas valsts likteni. 1.septembri nevar nepamanīt. Tas ienāk mūsu dzīvēs caur bērnu un mazbērnu pošanu skolai, laba vēlējumiem studentiem, iedvesmot gataviem skolotājiem un pasniedzējiem, caur rudens smaržu, asteru un gladiolu pušķiem, pozitīvu satraukumu un jaunu apņ…

Latvijas tauta izšķirīgos brīžos ir spējusi vienoties kopīgiem mērķiem un stādīt savu valsti un tās nākotni augstāk par visu. Pirms 21 gada — 1991.gada 21.augustā — Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Šis ir ļoti svarīgs datums mūsu tautai un valstij, jo tika noslēgta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana de facto. 21.augusts Latvijai atnesa faktisko valsts neatkarību un atjaunoja to valsti, ko mūsu tēvu tēvi izveidoja 1918.gadā, ko Latvijas tauta turēja ies…

Jāņi ir latviešu auglības, ražības un gaismas svētki. Mēs Jāņu vakarā lasām zāles un ziedus, pinam no tiem apaļus vainagus, sienam apaļu sieru un dziedam, lai atjaunotu un pastiprinātu savu spēku. Mēs klājam svētku galdu un kurinām uguni tā, lai tā degtu gaiši un līdz rīta gaismai. Un pats galvenais – mēs to darām visi kopā – savas ģimenes un draugu lokā, ejot ciemos un gaidot Jāņa bērnus arī savās mājās. Svinēt svētkus kopīgi, dalīties priekā un būt atvērtiem senām tradīcijām un tuvībai ar dabu ir viena no skaistākajām latviešu kultūras iezīmēm. Arī…

Lieldienas ir pavasara, saules un dzīvības svētki. Tas ir laiks, kad gaisma ir uzvarējusi tumsu un atdod zemei un dabai dzīvību. Tas ir arī laiks, kad kristieši slavina Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Ikvienam no mums – gan kristiešiem, gan tautas tradīciju kopējiem - šie svētki nes prieka pilnu vēsti, gaišumu un ticību nākotnei. Lieldienas mums ir arī saimes un ģimenes svētki. Šo svētku tradīcijas ir tuvas un mīļas gan lieliem, gan maziem. Mēs klājam svētku galdu, ejam uz …