Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze piedalās Eiropas Savienības valstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē, kas no 19. līdz 22.jūnijam notiek Lisabonā, Portugālē.Viens no galvenajiem konferences jautājumiem ir Lisabonas līguma tālākā virzība, ņemot vērā Īrijas referenduma rezultātus.Darba kārtībā paredzēts apspriest arī darba grupas ziņojumu par starpparlamentu sadarbību un palīdzību jaunajām demokrātijas valstīm.

Trešdien, 18.jūnijā, Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Ķīnas parlamentu priekšsēdētāja Ērika Zommere un grupas deputāti tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Džanu Liminu (Zhang Limin), kurš bija ieradies atvadu vizītē.Deputātu grupas priekšsēdētāja Ērika Zommere atzina, ka starp abām valstīm ir izveidojies pastāvīgs divpusējs dialogs, īpaši uzsverot aktīvo parlamentāro sadarbību un vizīšu apmaiņu. Tikšanās dalībnieki pārrunāja iespēju organizēt parlamentos pārstāvēto frakciju tikšanos. Grupas deputāte Sarmīte Ķikuste (JL) tostarp pastāstīja par neseno Saeimas deputāšu delegācijas vizīti Ķīna un veiksmīgo sadarbību ar Visķīnas sieviešu federāciju.Pārrunājot sadarbību kultūras un izglītības jomā, puses uzsvēra, ka Latvijā pieaug interese par Ķīnas kultūru un valodu. Pateicoties Ķīnas atbalstam, Latvijā patlaban vairāk kā 130 studentu apgūst ķīniešu valodu. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka tiešās aviolīnijas izveidošana starp Rīgu un Pekinu, veicinās abu valstu sadarbību.Ē.Zommere vēstniekam pateicās par viņa ieguldījumu abu valstu attiecību pilnveidošanā un akcentēja, ka sadarbība ar vēstnieku ir bijusi pragmatiska un draudzīga.

Trešdien, 18.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Eberhardu Šupiusu (Eberhard Schuppius), kurš bija ieradies atvadu vizītē.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze otrdien, 17.jūnijā, tikās ar Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Paskālu Fjeskī (Pascal Fieschi), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē Saeimā.G.Daudze un P.Fjeskī pārrunāja abu valstu līdzšinējo sadarbību un izteica vēlmi īstenot aktīvu dialogu arī laikā, kad Francija būs Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts.Puses atzīmēja, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem Francijai prezidentūras laikā būs Lisabonas līguma tālākā virzība.„Ir jāturpina Lisabonas līguma ratifikācijas process Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras to vēl nav izdarījušas, vienlaikus mēģinot identificēt Īrijas referenduma rezultātu iemeslus. Šobrīd svarīgākais ir uzklausīt visu dalībvalstu viedokļus, lai kopīgi atrastu pieņemamāko situācijas risinājumu,” norāda G.Daudze. Saeimas priekšsēdētājs informēja Francijas vēstnieku, ka jau šonedēļ dosies uz ikgadējo ES parlamentu spīkeru konferenci Lisabonā, kurā viens no galvenajiem dienaskārtības jautājumiem būs arī Lisabonas līguma ratifikācijas gaita.„Ņemot vērā, ka Lisabonas līguma mērķis ir nodrošināt efektīvu lēmumu pieņemšanu Eiropas Savienībā, ko paredzēts īstenot veicinot pilsonisko iniciatīvu un nacionālo parlamentu iesaisti, aizvien lielāka nozīme būs veiksmīgai parlamentāriešu sadarbībai,” norādīja Saeimas priekšsēdētājs. Puses vienojās, ka ir nepieciešams stiprināt parlamentāro sadarbību, jo tai ir liela nozīme valstīm svarīgu jautājumu risināšanā.Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar abu valstu sadarbību ekonomikā un kultūras jomā.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze otrdien, 17.jūnijā, tikās ar Andoras Firstistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Haumi Gaitanu Sansu (Jaume Gaytán Sansa), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) otrdien, 17.jūnijā, tiekoties ar Centrālāzijas valstu (CA5) Ārlietu ministriju politisko direktoru delegāciju, pārrunāja iespējas attīstīt turpmāko parlamentāro un ekonomisko sadarbību.Saeimas komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas un Centrālāzijas reģiona sadarbībai ir liels potenciāls un šādas tikšanās varētu kļūt par tradīciju. Turklāt sadarbība ar šo reģionu ir aktuāla arī visai Eiropas Savienībai (ES), īpaši energoapgādes jomā, norādīja A.Bērziņš.Delegācijas pārstāvji pateicās Latvijai par sniegto atbalstu demokrātisko reformu īstenošanā, kā arī uzsvēra ES lomu reģionam svarīgu projektu realizācijā. A.Bērziņs apliecināja, ka mūsu valsts ir atvērta dažādiem sadarbības projektiem un gatava dalīties pieredzē arī turpmāk.Tikšanās laikā viesi pastāstīja arī par sava reģiona attīstību un politiskajām pārmaiņām.

Otrdien, 17.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Džanu Liminu (Zhang Limin), kurš bija ieradies atvadu vizītē. Puses bija vienisprātis, ka pēdējos gados starp abu valstu parlamentiem norit veiksmīga sadarbība, par ko liecina gan savstarpējās vizītes, gan aktīvā Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar Ķīnas parlamentu. Savukārt Dž.Limins informēja, ka arī Ķīnas parlamentā izveidota Latvijas sadraudzības...

Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone otrdien, 17.jūnijā, tikās ar Irānas Islāma Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Masanu Gašgavi (Massan Ghashgavi), kurš bija ieradies atvadu vizītē.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone pirmdien, 16.jūnijā, tikās ar Bosnijas un Hercegovinas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Seadu Maslo (Sead Maslo), kurš bija ieradies atvadu vizītē. Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka abām valstīm ir labs potenciāls, lai aktivizētu ekonomiskās attiecības un starpparlamentu sadarbību. Vēstnieks norādīja, ka Bosnijai un Hercogovinai ir svarīga bezvīzu režīma ieviešana ar Eiropas Savienības (ES) valstīm. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja biedre uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta pēc iespējas ātrāk parakstīt starpvalstu konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas veicinātu valstu sadarbību uzņēmējdarbības jomā. Pārrunājot Bosnijas un Hercegovinas eirointegrācijas procesu, K.Pētersone apsveica vēstnieku ar šodien paredzēto Stabilizācijas un asociācijas līguma parakstīšanu, kas ir būtisks solis, lai Bosnija un Hercegovina nākotnē varētu pievienoties ES. Vēstnieks informēja, ka iedzīvotāji valsts potenciālo pievienošanos ES un NATO drīzāk vērtē pozitīvi, jo dalība šajās organizācijās tiek saistīta ar drošību un stabilitāti Rietumbalkānu reģionā.K.Pētersone iepazīstināja vēstnieku ar administratīvās reformas gaitu Latvijā un pastāstīja par mūsu valsts ekonomikas būtiskākajiem izaicinājumiem, tostarp inflācijas ierobežošanu un eiro ieviešanas plāniem. Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja biedre pateicās vēstniekam par viņa ieguldījumu abu valstu attiecību stiprināšanā un novēlēja labas sekmes turpmākajā karjerā.

Saeimas komisiju deputāti trešdien, 11.jūnijā, tiekoties ar Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvās komitejas ekspertiem, pārrunāja konvencijas īstenošanu, kā arī Latvijas ziņojumu par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā. Ekspertu vizītes mērķis ir sagatavot viedokli Konsultatīvajai komitejai.Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, tiekoties ar ekspertiem, pārrunāja izglītības sistēmas attīstību un latviešu valodas nostiprināšanos visos izglītības ieguves līmeņos. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš uzsvēra, ka izglītība un kultūra ir katras nācijas pastāvēšanas un drošības pamats, tāpēc šīm jomām mūsu valstī ir pievērsta liela uzmanība. Konsultatīvās komitejas prezidents Alans Filips (Alan Phillips) atzina, ka katrai valstij ir savi izaicinājumi un problēmjautājumi, jo pasaule attīstās un etniskie jautājumi kļūst arvien nozīmīgāki.Sarunā ar Pilsonības likuma izpildes komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem Eiropas Padomes eksperti pastāstīja, ka viņi plāno izvērtēt labo praksi un pievērst uzmanību jautājumiem, kas sagādā problēmas.Deputāte Ina Druviete ekspertu uzmanību vērsa uz latviešu valodas lingvistisko cilvēktiesību pārkāpumiem, kas vājina latviešu kā valsts valodas pozīcijas. Apkalpojošā sfērā joprojām grūti saņemt kvalitatīvu pakalpojumu latviešu valodā, pauda deputāte. Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns ekspertiem stāstīja par naturalizācijas procesu un saistībā ar nepilsoņu vēlēšanu tiesībām norādīja, ka nepilsoņiem ir tiesības naturalizēties, bet ne visi tās izmanto.