Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas vienpadsmitā sēde
2019. gada 20. jūnijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2019. gada 20. jūnija sēdi.
Godātie kolēģi, šodien darba kārtību mēs sākam ar Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzrunu.
Vārds Latvijas Valsts prezidentam.
R. Vējonis (Valsts prezidents).
(Ielej glāzē ūdeni. Smiekli. Aplausi.)
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Mums visiem kopā ir bijusi vēsturiska iespēja svinēt Latvijas valstiskuma pirmo gadsimtu. Pārliecība par neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas tagadni un nākotni un visu gatavība kopā strādāt un cīnīties par savu valsti ir pamats, uz kura mēs esam cēluši Latviju un turpinām to darīt tagad un nākotnē.
Mums ir pienākums un unikāla iespēja kopā veidot Latvijas nākamo gadsimtu. Latvijas simtgade atgādināja mums par cilvēkiem, kuru rīcība vai arī reizēm bezdarbība, sasniegumi vai zaudējumi veidoja Latviju. Par to, cik liela ir katra cilvēka izvēles nozīme kopīgā valsts vēsturē.
Mums jāapzinās pagātnes mācības, lai izvirzītu mērķus un apzinātos savu atbildību to sasniegšanā. Mūsu katra rokās ir iespēja iesaistīties un turpināt veidot tādu Latviju, kurā katrs cilvēks ir vērtība. Īpaši būtiski to apzināties ir katram, kas nolēmis dot savu ieguldījumu Latvijas valsts politikas veidošanā, arī lēmumu pieņemšanā, kas ietekmēs cilvēku ikdienu. Veidojot mūsu valsts politiku, pieņemot lēmumus un likumus, mēs ietekmējam ne tikai Latvijas un tās iedzīvotāju nākotni - mēs ietekmējam kopējo Eiropas nākotni. Tā ir Saeimas deputātu atbildība - redzēt pāri šaurām interesēm.
Ieinteresētībai, atbildībai un drosmei paust viedokli vajadzētu kļūt par mūsu visu pārliecību turpmākajos gados un gadu desmitos. Mēs nedrīkstam palikt malā. Mums jābūt gataviem iesaistīties un ar savu darbu veidot labāku Latviju, strādājot visos Latvijas novados un arī ārpus Latvijas robežām.
Dāmas un kungi!
Esmu pateicīgs par man doto iespēju kalpot Latvijai Valsts prezidenta amatā. Visus šos četrus gadus esmu strādājis Latvijas tautas labā pēc vislabākās sirdsapziņas. Esmu pārliecināts, ka šajos gados mums kopā ir izdevies paveikt daudz, lai Latvija būtu vēl drošāka un stiprāka.
Valsts prezidenta amatā nemainīga mana prioritāte bija Latvijas drošības stiprināšana. Šo darbu biju sācis veikt jau kā aizsardzības ministrs un Valsts prezidenta amatā turpināju iesākto. Šodien es varu teikt - mēs dzīvojam Latvijā, kas ir drošāka nekā jebkad.
Aizsardzības budžeta palielināšana līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta kopš 2018. gada dod iespēju mums uzlabot mūsu aizsardzības spējas un apliecina mūsu gribu pildīt saistības pret citām NATO dalībvalstīm. NATO samitā Varšavā 2016. gadā pieņemtais lēmums par NATO sabiedroto paplašināto klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā ir vēsturisks notikums un mums īpaši nozīmīgs, jo nostiprināja pārliecību, ka varam paļauties uz mūsu sabiedroto atbalstu.
Es rosināju izmaiņas Nacionālās drošības likumā ar mērķi piešķirt tiesības mūsu bruņotajiem spēkiem rīkoties arī tad, ja ir iznīcināta vai paralizēta centrālā vadība. Mēs kā valsts esam nepārprotami noteikuši - 1940. gads vairs nekad neatkārtosies. Mēs esam gatavi reaģēt uz apdraudējumiem un aizstāvēt savu valsti un brīvību.
Nav nepieciešama pavēle vai atļauja aizsargāt savu valsti. Ne Valsts prezidents, ne Saeima, ne kāds cits nevar aizliegt pretoties un cīnīties par Latviju.
Es saku paldies visiem, kuri iesaistījās un aktīvi strādāja kopā ar mani Latvijas drošības stiprināšanai. Tikai kopā mēs varējām īstenot plānoto un sasniegt mērķus. Tomēr mums jāapzinās - lai cik daudz ir paveikts, tas vienmēr būs par maz, jo šobrīd ir mainījies pats drošības jēdziens. Valsts drošība vairs nav tikai militārās aizsardzības spējas un dalība starptautiskajās aliansēs. Mums, apzinoties savu atbildību, ir jābūt gataviem jauniem izaicinājumiem un jāstājas tiem pretī.
Drošībai jāpaliek nemainīgai mūsu valsts prioritātei, bet šobrīd nepieciešams plašāks skatījums uz to - tā ir mūsu cilvēkdrošība, kas nozīmē konkrētus lēmumus sociālajā aizsardzībā, izglītībā, veselībā, arī nodokļu politikā. Tā ir sabiedrības noturība pret hibrīdkara draudiem jeb meliem, kuru radīšanai tiek izmantota katra politikas kļūda vai pat neveikls izteikums.
Mums ir svarīga valsts iekšējā drošība, jo ticība valstij vispirms sakņojas mūsu katra pārliecībā, ka valsts rūpējas par ikvienu no mums, nodrošinot atbalstu no agras bērnības līdz vecumdienām, sniedzot palīdzību nelaimes gadījumos, sargājot mūsu ģimenes, mājas, pašvaldības un valsts robežas no jebkādiem iespējamiem draudiem. Es un ikviens Latvijas cilvēks sagaida, ka Saeimas un Ministru kabineta pirmais un galvenais mērķis būs strādāt, lai katrs no mums justos droši un varētu augt, attīstīties, mācīties, strādāt, veidot ģimeni, audzināt bērnus un novecot, esot pārliecināts par savu nākotni Latvijā.
Saeimas deputāti!
Stipra demokrātiska valsts un piederība vienotai Eiropai nozīmē piederību noteiktai vērtību sistēmai. Tā ir lēmumu pieņemšanas kultūra un gatavība darbos apliecināt izpratni par mūsu kopējām vērtībām. Tiesiskums un likuma vara ir mūsu identitātes jautājums. Latvija ir tiesiska valsts, un taisnīgums ir Latvijas pastāvēšanas pamats.
Mūsu tiesu sistēmā nepieciešami būtiski uzlabojumi - ir jāatrod gan cilvēku, gan materiālie resursi, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs būtu pārliecināts par iespēju saņemt efektīvu un ātru tiesas aizsardzību un taisnīgu tiesas spriedumu. Valstij ir pienākums to nodrošināt, bet parlamentam ir pienākums pieņemt tādus lēmumus, lai to nodrošinātu. Esmu pārliecināts, ka varam to panākt jau tuvākajā laikā. Un manu pārliecību stiprina tiesneši un tiesu sistēmas darbinieki, kuri atklāti runā par problēmām sistēmā un piedāvā arī risinājumus.
Tiesiska valsts nozīmē, ka neviens nestāv pāri likumam un nevar noteikt sev izņēmumus. Tautas priekšstāvjiem un valsts amatpersonām ir pienākums kalpot par paraugu, ar savu rīcību apliecinot tiesiskas valsts spēku. Nav pieļaujams, ka vara vai nauda tiek izmantotas, lai gūtu privilēģijas, jo tā tiek grauta uzticēšanās valstij. Sabiedrība tieši no šīs Saeimas sagaida lēmumus un personisku godīgumu tiesiskuma jomā, un jums ir visas iespējas īstenot sabiedrībai dotos solījumus.
Likumdošana ir parlamenta deputātu pamatdarbs. Saeimai kā tautas priekšstāvju kopumam ir pienākums izstrādāt likumus atbilstošā procedūrā un augstā kvalitātē. Tas ir sarežģīts darbs, kas prasa ekspertu un nozaru viedokļu uzklausīšanu, lai pieņemtie lēmumi būtu īstenojami dzīvē. Tieši tādēļ sabiedrībai ir tiesības zināt, kādas konsultācijas notikušas par likuma ieceri un kuras sabiedrības grupas ir aizstāvējušas kāda likuma vajadzību vai - tieši pretēji - kavējušas kāda likuma pieņemšanu. Vēlos atgādināt, ka Satversmes tiesa jau vairākus likumus ir atzinusi par pieņemtiem neatbilstošā procedūrā. Es aicinu ļoti nopietni vērtēt šo signālu, ka strādāt pa vecam vairs nevar. Likumdevējam ir jāmainās līdzi laikam un atbilstoši labas likumdošanas principam. Saeimai ir jāatrod laiks, lai turpinātu darbu pie Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem, kas vērsti uz likumdošanas procesa uzlabošanu.
Likumdošanas darbam ir jābūt pārdomātam un izsvērtam. Likums nav nejaušs likumdevēja lēmums vai kaprīze. Katrs likums ietekmē Latvijas cilvēku dzīves. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai likums būtu iedarbīgs un sasniegtu mērķi. Nekas tā negrauj uzticēšanos likumdevējam kā nejauši un sasteigti likumi, kuru piemērošana rada neizpratni un haosu. Nekas tā nevājina likuma spēku kā apziņa, ka likumu var ļoti ātri grozīt un steigā pielabot.
Likums nevar palikt tikai uz papīra. Nepilnības likumu ieviešanā un praktiskā īstenošanā dzīvē gan valdības, gan pašvaldību līmenī vājina mūsu valsti. Parlamentam ir jānosaka izpildvaras dienaskārtība, un izpildvarai ir jānodrošina pieņemto lēmumu izpilde. Latvijā jāstiprina izpildvaras darbības parlamentārā kontrole.
Godātie klātesošie!
Nobriedusi valsts un sabiedrība spēj apzināties pagātnes ciešanas un tādējādi būt stipra, veidojot labāku nākotni. Mēs esam atvēruši čekas maisus, un saruna par mūsu pagātni turpinās. Svarīgi, lai pagātnes vērtējumu veidotu objektīvi un zinātniski pētījumi, nevis mīti un leģendas. Svarīgi ir būt godīgiem pašiem pret sevi un pagātni, lai cik sarežģīta būtu mūsu vēsture un cik ļoti gribētos kādu tās lappusi rediģēt vai pat izsvītrot.
Latvija ir daļa no vienotas Eiropas. Mēs esam neatņemama tās daļa. Latvija turpinās droši pastāvēt un uzplaukt tikai tad, ja mēs paši spēsim nodrošināt savā valstī tiesiskuma, demokrātijas un vienlīdzības principus. Latvija nedrīkst apstāties pie sasniegtā. Arī labu var padarīt labāku, jo mūsu valsts iedzīvotāji ir pelnījuši vislabāko.
Šobrīd saskaramies ar daudziem izaicinājumiem - iekšējā un ārējā drošībā, sociāli ekonomiskajā drošībā, tai skaitā ekonomikas izaugsmes mazināšanās, nepilnības izglītības un veselības jomās. Tomēr viens no mūsu valsts lielākajiem izaicinājumiem ir nevienlīdzības mazināšana. Tā sākas ar sapratni, ka labklājība nav ekonomikas skaitļi, bet reālas cilvēku dzīves. Par nevienlīdzību tiek arvien vairāk un skaļāk runāts, bet sliktāk ir ar konkrētiem darbiem un efektīviem likumiem, kas ļautu mazināt nevienlīdzību mūsu sabiedrībā. Īpaši asi tā skar daudzbērnu ģimenes un seniorus. Es ceru, ka konsekventi risinājumi šajā virzienā būs redzami jau tuvākajā laikā. Jo īpaši jaunā budžeta gatavošanā nevajadzētu aizmirst par saviem vēlētājiem dotajiem solījumiem, bet, meklējot finansējumu jaunām iniciatīvām, reizē atcerēties veidot sabalansētu valsts budžetu.
Mūsu valstij ir jānodrošina labāka nākotne jaunajai paaudzei. Tā sākas ar drošu un veselīgu bērnību drošā un attīstību veicinošā vidē. Sakārtota izglītības sistēma ir stabils pamats gan patriotiskai audzināšanai, gan spožu talantu attīstībai sportā, kultūrā un amata prasmēs. Te vēl ir daudz lēmumu, kas jāpieņem un jāievieš.
Ir jautājumi, kuriem vienkārši ir jāpieliek punkts. Ir jābeidz bērnus ievietot bērnunamos. Katram bērnam ir jāaug ģimenē. Mēs varam bērniem jau piedzimstot piešķirt Latvijas pilsonību. Mums ir jānodrošina visiem bērniem vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību latviešu valodā un veidot pilnvērtīgu nākotni Latvijā.
Latvijas nākotnes jautājumi saistās ar domāšanas maiņu no tūlītēja izdevīguma uz ilgtermiņa perspektīvu. Visupirms jau jāiemācās domāt un rīkoties laika nogrieznī, kas garāks par vienu ievēlēšanas periodu. Domājot par mūsu cilvēkiem 10 vai pat 20 gadu perspektīvā. Domājot par Latvijas un pasaules ilgtspēju - vēl tālākā perspektīvā.
Latvija joprojām ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, bet diemžēl nevaram teikt, ka Latvija ir zaļāka kā jebkad. Starptautiski esam saņēmuši neglaimojošus vērtējumus vairākās jomās - gaisa kvalitāte, efektīva piesārņojuma kontrole un samazināšana, pārdomāta resursu izmantošana ir tikai dažas no tām. Pienācis laiks atkal pievērst nopietnu uzmanību ilgtermiņa politikas veidošanai vides jomā.
Dāmas un kungi!
Darbam valsts labā un iespējai iesaistīties labākas Latvijas veidošanā nav noteikti pilnvaru termiņi. Katram cilvēkam demokrātiskā sabiedrībā ir daudz iespēju būt aktīvam un sekmēt labas pārmaiņas. Politiķiem šajā ziņā ir jārāda piemērs. Es šodien neatvados no jums. Es arī turpmāk iestāšos par mums svarīgām vērtībām un turpināšu stiprināt Latviju.
Paldies par sadarbību! Turpināsim strādāt Latvijas labā! Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Sakām paldies Valsts prezidentam. (Aplausi.)
Godātie kolēģi! Tik tikko saņēmām sēru vēsti. Vakar vakarā mūžībā aizgājusi Augstākās padomes deputāte, kas balsoja par Latvijas neatkarību, un ilggadēja Saeimas deputāte Anna Seile. Un 14. jūnijā no dzīves šķīrās ilggadēja Saeimas deputāte Vaira Paegle. Godināsim viņu piemiņu! (Klusuma brīdis.)
Godātie kolēģi! Vispirms, pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Deputāti Golubeva, Pavļuts, Rukšāne-Ščipčinska, Lībiņa-Egnere, Plešs, Šteins, Voika, Staķis, Bluķe un Lejiņš lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Dzīvesbiedru likums”.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Marija Golubeva.
M. Golubeva (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šodien mēs lūdzam jūs sākt izskatīt Saeimā likumprojektu “Dzīvesbiedru likums”, kurš paredz sargāt visas Latvijas ģimenes, tai skaitā cilvēkus, starp kuriem pastāv noturīga sociāla saikne, savienība ar mērķi rūpēties vienam par otru un par kopēju mājsaimniecību.
Likumprojekts paredz, ka valsts sargā arī cilvēkus, kuri izveido attiecības, kopīgu mājsaimniecību, bet kuri nav laulāti. Tādu cilvēku Latvijā ir ļoti, ļoti daudz. Ir vairākas situācijas, kad pat pie labas gribas un naudas resursu esības, lai slēgtu līgumus par kopīgu īpašumu vai mantošanu, divi cilvēki nevar nodrošināt sev likuma aizsardzību, piemēram, nevar ar notariāli slēgtu līgumu nodrošināt, ka jūs ielaidīs slimnīcas palātā pie dzīvesbiedra, ja viens no jums būs smagi slims. Likumi neparedz, ka jūs neizliks no dzīvokļa, ja īres līgums ir slēgts uz nelaulāta dzīvesbiedra vārda un dzīvesbiedrs ir miris. Un, ja jūs mantosiet īpašumu pēc dzīvesbiedra testamenta, neesot laulībā, summa, kas jums būs jāmaksā nodokļos, būs nesamērojami augstāka nekā laulātajiem. Uz šo pēdējo apstākli savā vēstulē Saeimai skaidri norādīja tiesībsargs, aicinot Saeimu nodrošināt regulējumu arī šīm ģimenēm.
Visvairāk no regulējuma neesības cieš cilvēki, kuru sociālā situācija jau tā nav apskaužama, cilvēki, kuriem nav naudas testamentiem, kuri ir dzīvojuši visu mūžu trūcīgos apstākļos un neprot iedziļināties likumos, bet kuri... ilgus gadus nodzīvo kopā, kamēr kaut kas nenotiek ar vienu no viņiem, un tad otrs paliek bez mājokļa un līdzekļiem, kuri nodrošinātu viņiem turpmāko dzīvi.
Likumprojekts paredz rūpēties par šiem cilvēkiem, jo paredz arī to, ka gadījumā, ja dzīvesbiedri nav noslēguši dzīvesbiedru līgumu pie notāra, bet iestājas situācija, kad nepieciešams nosargāt tiesības uz kopējo mājokli vai tiesības ārkārtas situācijā būt klāt slimnīcā un pieņemt lēmumu par medicīnisku iejaukšanos, tiesa dažu dienu laikā var pieņemt lēmumu un konstatēt faktisko dzīvesbiedru savienību, un tad ir iespēja likumam pasargāt šo cilvēku trauslo pasauli.
Atsauksimies uz sabiedrības aicinājumu, būsim cilvēcīgi! Sargāsim visus Latvijas cilvēkus!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts (Starpsauciens: “Balsojam!”)... Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā (Dep. M. Bondars: “Balsojam!”; “Nebalsojam!”)... Kurš prasa balsojumu? (Starpsauciens: “Daniels!”)
Tātad deputāti vēlas balsot. (Starpsauciens.) Bondara kungs vēlas balsot, pacēla roku. Deputāti lūdz balsojumu. (Starpsaucieni: “Nē!”; “Nevajag balsojumu!”)
Lūdzu zvanu! Bondara kungs, vai jūs uzturat balsojumu? (Dep. M. Bondars: “Jā!”)
Tātad deputāti vēlas balsot. (Starpsauciens: “Priekš kam?”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dzīvesbiedru likums” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 9, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.
Deputāti Voika, Rukšāne-Ščipčinska, Golubeva, Tērauda, Dūrītis, Ikstena un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Voikas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.
Deputāti Golubeva, Tērauda, Rukšāne-Ščipčinska, Dūrītis, Ikstena un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Marijas Golubevas atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Voika, Rukšāne-Ščipčinska, Golubeva, Tērauda, Dūrītis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Voikas ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Golubeva, Tērauda, Rukšāne-Ščipčinska, Dūrītis, Ikstena, Voika un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Marijas Golubevas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Abi likumprojekti sēdes darba kārtībā tiek iekļauti.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt darba kārtības 41. punktu - likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem (Starpsauciens: “Balsot!”)...? Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Sāksim izskatīt grozīto darba kārtību.
Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Feldmana, Riekstiņa, Strīķes un Zālītes-Grosas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Anita Muižniece.
A. Muižniece (JK).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jauno konservatīvo frakcija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, paredzot divus grozījumus.
Paskatoties tā vēsturiski... 14. pants ir tas, kurš nosaka atvieglojumus OCTA polisēm I un II grupas invalīdiem (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), kā arī III grupas invalīdiem ar kustību traucējumiem. Mūsu ieskatā, likumdevējs nebija paredzējis tādu gluži taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi arī pret ģimenēm, kuras audzina bērnus invalīdus, tāpēc mēs esam sagatavojuši grozījumus, papildinot 14. panta otro daļu ar 3. punktu, nosakot, ka arī vecāki, aizbildņi vai audžuģimene, kura audzina nepilngadīgu bērnu invalīdu, varētu saņemt šos atvieglojumus OCTA polisēm 40 procentu apjomā.
Analizējot to, kāda varētu būt ietekme (ietekmes nav ne uz pašvaldību, ne uz valsts budžetu, bet uz OCTA Garantiju fondu), mēs aprēķinājām, ka, ņemot vērā, ka tādu ģimeņu ir aptuveni septiņi tūkstoši, ietekme varētu būt ap 280 tūkstošiem gadā. Tomēr, saņēmuši datus no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja, mēs ieraudzījām arī tādu mazliet absurdu situāciju, ka līdz šim personas, kurām ir paredzēts šis atvieglojums, dažkārt to saņem par diviem trim transportlīdzekļiem, dažkārt tie ir pieci un pat vairāk. Un rekordiste bija viena persona, kurai bija reģistrēti 23 šādi transportlīdzekļi.
Līdz ar to mēs lūdzam izdarīt likumā vēl vienu grozījumu, papildinot 14. pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā: panta otrajā daļā noteiktais apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājums var tikt piemērots tikai vienam vieglajam transportlīdzeklim invalīdiem, kā arī vienas ģimenes ietvaros ģimenēm, kas audzina bērniņus invalīdus.
Uzskatu, ka šie likuma grozījumi patiešām izlīdzinās... novērsīs nevienlīdzīgo attieksmi un sniegs papildu atvieglojumu ģimenēm, kas audzina bērnus invalīdus. Tāpēc aicinu un lūdzu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Krišāna, Tutina, Rubika un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jutai Strīķei.
J. Strīķe (JK).
Paldies.
Ierosinu Sociālo un darba lietu komisijas vietā kā atbildīgo noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.
Sēdes vadītāja. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju?
J. Strīķe. Jā.
Sēdes vadītāja. Krišāna kungs, vai jums arī būtu priekšlikums? (Dep. J. Krišāns: “Runāšu “par”!”) Krišāna kungs vēlas runāt “par”.
Tātad “par” pieteicies runāt deputāts Jānis Krišāns.
J. Krišāns (SASKAŅA).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! 1986. gadā notika Černobiļas atomelektrostacijas avārija, kas ir, bija un būs liela nelaime un posts, kurš ir atstājis ļoti lielu ilgtermiņa ietekmi uz ekoloģiju, cilvēku veselību un dzīvību, jo atmosfērā nonāca vairāk nekā 40 dažādu nukleīdu veidi.
Gribu atgādināt, ka sprādziena kopējā jauda 100 reizes pārsniedza Hirosimā un Nagasaki izmantoto kodolieroču sprādziena spēku. Protams, no radioaktīvā piesārņojuma visvairāk cieta Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas iedzīvotāji, bet piesārņojama izplatība un ietekme būtu vēl lielāka, ja Latvijas cilvēki nepalīdzētu ierobežot katastrofas radīto piesārņojumu. Šie cilvēki pasargāja arī Latviju, Lietuvu, Igauniju un visu Eiropas valstu iedzīvotājus, bet piesārņojuma ietekme ir un būs vēl daudzus gadu desmitus.
Tos cilvēkus, kas tika atrauti no savām ikdienas gaitām, sava darba, saviem bērniem un ģimenēm, lai 1986. gadā piedalītos avārijas postošo seku likvidācijā, traumatiskā Černobiļas pieredze ir ietekmējusi ļoti spēcīgi. Šo cilvēku skaits no mazās Latvijas ir aptuveni seši tūkstoši glābēju, un tas ir milzīgs daudzums mūsu mazajai valstij. Mēs nedrīkstam viņus pamest novārtā. Mums jācenšas palīdzēt šiem cilvēkiem, kuri savu veselību un dzīvību ziedoja mūsu, mūsu bērnu un arī mazbērnu... radiācijas ietekmes samazināšanai. Avārijas seku likvidatoriem radiācijas ietekme ir grāvusi viņu fizisko un psihisko veselību, kas ļoti ietekmē šo cilvēku un viņu ģimeņu sadzīvi.
Radiācijas izraisīto slimību spektrs ir ļoti plašs. Tā nesaudzīgi grauž organismu, un, lai ar to cīnītos, ir nepieciešami medikamenti un labs uzturs. Jā, šobrīd medikamentus kompensē valsts, bet pašu cilvēku piemaksas tomēr saglabājas ļoti augstas, un ne visi spēj tās veikt.
Palielinot pabalsta apmēru, mēs kaut nedaudz palīdzēsim risināt šo cilvēku smagās materiālās problēmas un atvieglosim viņu sadzīvi. Mums ir jārūpējas par to, lai šīs avārijas likvidatoru dzīvildze palielinātos un viņiem būtu cieņpilns dzīves līmenis.
Arī viens no maniem labiem paziņām un kolēģiem 1986. gadā bija... bet diemžēl deviņdesmitajos gados viņa sirds apstājās. Viņu paņēma šī neredzamā un ļaunā ietekme. Viņam bija augstākā izglītība, palika sieva un arī bērni. Bet tā dēļ, ko izdarīja viņš, iespējams, kvalitatīvi var dzīvot mani bērni un arī mani mazbērni.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad iesniedzēji ir šo likumprojektu iesnieguši un no zāles ir priekšlikums likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret šīs komisijas izvēli... par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju? Iebildumu nav.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pavļuta, Lejiņa, Golubevas, Kalniņa, Bondara un citu iesniegto likumprojektu “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Daniels Pavļuts.
D. Pavļuts (AP!).
Labrīt! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes! Kolēģi! Pagājušajā nedēļā šeit, Saeimā, un arī publiskajā telpā izskanēja priekšlikums, mūsuprāt, pragmatiskā un konstruktīvā veidā atgriezties pie jautājuma, kas iepriekš ir vairākkārt apspriests, taču tā arī nav nonācis līdz atrisinājumam, proti, labas gribas atlīdzinājumam holokausta upuriem Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam.
Kolēģi! Kā jau mēs skaidrojām, šāds likums palīdzētu saprātīgā un godīgā veidā rast paliekošu un galīgu risinājumu daudzu gadu gaitā ilgušām diskusijām, kas diemžēl veicina sabiedrības sašķeltību, izraisa etniskas dabas nesaskaņas un nekādā veidā nespodrina Latvijas kā nobriedušas un sakārtotas valsts tēlu.
Neatrisinātu un sāpīgu jautājumu mūsu sabiedrībā netrūkst. Te, Saeimā, mēs risinām nozīmīgus jautājumus, kuri ir cilāti jau gadu desmitiem. Divdesmit deviņus gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mēs diskutējam par to, vai nepilsoņu bērni, kas dzimuši un skolojas Latvijā, ir pelnījuši automātisku Latvijas pilsonību. Kā Valsts prezidents pieminēja, 28 gadus spriedām, līdz saņēmāmies atvērt čekas maisus. Arī jautājumā par labas gribas atlīdzinājumu holokaustā un citos nacistu noziegumos cietušajiem... Ir jautājums par mūsu vērtībām, taisnīgumu, pilsoniskas sabiedrības veidošanu un Latvijas vēsturiskā mantojuma apzināšanos.
Kolēģi! Es ticu, ka mēs esam stipra nācija. Latvijas tauta 20. gadsimtā ir piedzīvojusi neticamas ciešanas, tomēr mēs esam gana stipri, lai atzītu, ka ir cietuši gan latvieši kā pamatnācija, gan citi Latvijas iedzīvotāji. Pirms sešām dienām mēs atminējāmies 1941. gada 14. jūnijā deportētos vairāk nekā 15 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Ļaujiet atgādināt, ka tā paša 1941. gada rudenī Rumbulā tika nogalināti 25 tūkstoši Latvijas ebreju. 1949. gada martā Staļina režīms izveda vairāk nekā 40 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Apmeklējot holokausta memoriālu Biķernieku mežā, jūs pārliecināsieties, ka tur vairāku gadu garumā ir nogalināti 35 tūkstoši Latvijas un citu valstu ebreju un citu cilvēku - nacistu režīma politisko pretinieku un karagūstekņu.
20. gadsimtu nevar padarīt par nebijušu. Tomēr mūsu spēkos ir pārvarēt tā sekas. Ir pilnīgi skaidrs, ka sabiedrības un jūsu, mīļie kolēģi, viedoklis šajā jautājumā nav viennozīmīgs. Par to runāt ir grūti. Mēs, Latvijas sabiedrība, neesam vainīgi pie totalitāro režīmu nodarītajām pārestībām, tomēr mūsu spēkos ir atstāt pagātnē netaisnības un simboliski kompensēt mūsu līdzcilvēku zaudētos un neatgūtos īpašumus. Ja Kiršteina kungs būtu zālē - šķiet, nav -, tad es viņam teiktu, ka, simboliski nododot dažus īpašumus, diez vai mēs būsim izpildījuši mūsu valsts labas gribas kvotu.
Ņemot vērā šī jautājuma vēsturisko nozīmību, ir skaidrs, ka šī tēma būs jārisina. Vēl vairāk - šis ir politiskas līderības un atbildības jautājums. Mums nevajadzētu lolot ilūzijas, ka tas atrisināsies pats no sevis. Rētas nesadzīst tādēļ, ka mēs par tām nerunājam. Mēs kā sabiedrība nevaram nobriest un pilnvērtīgi virzīties uz priekšu, kamēr mūsu vēsturē ir tumšie plankumi, kurus mēs izliekamies neredzam.
Ņemot vērā mūsu koalīcijas partneru viedokli, ka jautājums par labas gribas atlīdzinājumu holokausta upuriem nav bijis līdz galam izdiskutēts un nepieciešama turpmāka apspriešana, mēs, likumprojekta parakstītāji, vēlamies atsaukt iesniegto likumprojektu, lai dotu iespēju jums par to diskutēt tālāk starp Saeimas frakcijām un Latvijas sabiedrībā. Manuprāt, būtu bijis pareizi to svērt un diskutēt pēc nodošanas Budžeta un finanšu (nodokļa) komisijai, bet šodien nav gatavības par to balsot. Lai tā būtu! Mēs aicinām jūs izmantot koalīcijas un Saeimas diskusiju formātus un turpināt kopīgi strādāt pie šī jautājuma, lai rastu paliekošu risinājumu.
Mūsu vēsturi mēs nevaram izmainīt, bet nākotni veidojam šodien ar mūsu lēmumiem un rīcību. (Starpsauciens.) Ar šo iesniedzu Saeimas priekšsēdētājai... parakstus es atsaucu.
Sēdes vadītāja. Tātad paraksti tiek atsaukti.
Tomēr runa “pret” likumprojektu ir iespējama. Šnores kungs, runāsiet?
Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Edvīns Šnore.
E. Šnore (NA).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lai arī likumprojekts, cik es saprotu, tiek atsaukts, tomēr diskusijas tika rosinātas un, es domāju, par šo tēmu tiešām tās ir vajadzīgas, jo ir daudzi mīti un neskaidrības, kas ir jākliedē.
Kā mēs zinām, pagājušonedēļ Vašingtonā noslēdzās ļoti veiksmīga ASV un Polijas prezidentu tikšanās. Neilgi pirms šīs tikšanās Polijas prezidents pauda, ka Polija nenodrošinās restitūciju par holokausta upuru ebreju īpašumiem, jo saskaņā ar likumu īpašumi, kuriem nav mantinieka, pieder valstij, proti, visai tautai. Tā tas ir Polijā.
Tā tas ir arī Latvijā, tāpēc mēs balsosim pret šo iesniegto likumprojektu; šajā gadījumā acīmredzot šādas nepieciešamības vairs nebūs.
Likumprojekta autori apgalvo, ka Latvija esot apņēmusies veikt restitūciju, parakstot Terezinas deklarāciju 2009. gadā. Es aicinu šo dokumentu rūpīgi izlasīt. Pirmkārt, tajā ir runa par restitūciju īpašumiem, kurus nacisti atņēma holokausta laikā. Terezinas deklarācija nerunā un neattiecas uz īpašumiem, kurus atņēma sabiedrotie. Toreiz šādi rīkojās viens sabiedrotais - PSRS, un Latvijā tas notika 1940. gadā, kad PSRS ebrejiem atņēma īpašumus.
Otrkārt, Terezinas deklarācijā ir uzsvērts, ka restitūcija attiecas uz visiem nacisma upuriem, ne tikai uz ebrejiem, tātad neatkarīgi no tautības. Likumprojekta autori klaji ignorē šos divus Terezinas deklarācijas pamatuzstādījumus.
Likumprojekts paredz, ka Latvija no valsts budžeta pārskaitīs 40 miljonus eiro restitūcijas fondā, kuru ir dibinājusi Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome, kuras izpilddirektore ir Gita Umanovska. Manās rokās ir Izraēlas lielākā laikraksta Israel Hayom raksts, kurā vēstīts, ka Latvijas ebreju līdere Gita Umanovska ir bijusi KGB aģente, kura ir ziņojusi čekai par saviem tautas brāļiem. Šeit ir Gitas Umanovskas aģentes kartīte Latvijas arhīvā. Tātad persona, kura saskaņā ar VDK kartotēku ir sadarbojusies un strādājusi čekas uzdevumā, kura ir atbalstījusi PSRS okupācijas režīmu, tagad grasās saņemt kompensāciju par PSRS režīma cilvēkiem atņemto mantu. Tas, manuprāt, ir līdzīgi kā piešķirt kompensāciju par nacisma upuriem nozagto mantu vienam Gestapo aģentam. Manuprāt, tālāk vairs nav kur iet. (Aplausi.)
Likumprojektā ir teikts, ka šie 40 miljoni cita starpā tiks izmantoti ebreju kopienas veselības aprūpei. Tātad ne tikai nacistiskā režīma upuru veselības aprūpei, kā to paredz Terezinas deklarācija, bet visas kopienas veselības aprūpei. Tas acīmredzot nozīmē, ka privātslimnīcā Bikur Holim par valsts samaksātajiem miljoniem varēs brīvi ārstēties, piemēram, Umanovskas kundze, bet kāds, kurš pēc čekas aģentes ziņojuma ir nosūtīts uz Gulagu un tur zaudējis savu veselību, bet nav ebrejs, šajā klīnikā ārstēties nevarēs. Vēl vairāk! No viņa, nodokļu maksātāja, naudas tiks ņemti šie 40 miljoni. Manuprāt, tā ir klaja netaisnība, tā ir sabiedrības šķelšana un ņirgāšanās par Latvijas iedzīvotājiem.
Ja jau reiz likumprojekta autori piesauc totalitāro režīmu noziegumus un represijas, tad kādēļ sadaļā, ar ko ir veiktas konsultācijas, nav norādīta neviena represēto organizācija? Kāpēc nepalūgt viedokli tiem, kas reāli cieta no totalitārajiem režīmiem, nevis ar tiem sadarbojās un ziņoja čekai?
Es aicinu neatbalstīt.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Likumprojekta paraksti ir atsaukti, un līdz ar to mēs pārejam pie nākamā likumprojekta.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Stepaņenko, Papules, Švecovas, Liepiņas, Gobzema, Sprūdes un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2019. gadam”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Pa šo nedēļu ir notikušas daudzas labas lietas. Es domāju, ka varam pateikt lielu paldies Šuplinskas kundzei. Mēs varam pateikt paldies par to, ka viņai acīmredzot, kā to varam tikai minēt, bija jāizcīna lielas cīņas Ministru kabinetā. Mēs to pieļaujam, mēs nezinām, kā tas bija. Bet, ņemot vērā to, ka šis lēmums par grozījumiem attiecībā uz skolotāju algām tika vilcināts, mēs tiešām varam tikai minēt, kas notiek Ministru kabinetā. Mēs tikai redzam, ka reizēm ministri aiziet pavingrot... Un, kad viņi nevingro, kaujas tviterī savā starpā un pēc tam sūdzas. Mēs tikai varam... tiešām varam tikai minēt, kas notiek Ministru kabinetā. Visticamāk, šī “Santa Barbara” tur notiek ļoti, ļoti lielos apmēros.
Jebkurā gadījumā tiešām sakām lielu paldies Šuplinskas kundzei. Bet, tā kā šodien laikam palīdzēsim Kariņa kungam karot pret Igauniju par akcīzes... kas ir nolaidusi akcīzi... mēs laikam to darīsim... Tā kā Kariņa kungs ir vērsies pie Saeimas ar lūgumu palīdzēt, mēs ar šo likumprojektu gribam palīdzēt Kariņa kungam... varbūt ne tik steidzami kā šodien alkoholam pazemināt akcīzi, tomēr iekļaut redakcionālu precizējumu budžeta likuma projektā, lai turpmāk arī padomātu par to, ka šādas lietas būtu iestrādājamas likuma projekta bāzē. Bet droši vien tas nav svarīgi Kariņa kungam.
Jebkurā gadījumā es lūdzu jūs, godātie kolēģi, atbalstīt šī likumprojekta iekļaušanu... nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un balsot “par”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Anita Muižniece.
A. Muižniece (JK).
Labrīt vēlreiz! Paldies Jūlijai Stepaņenko kundzei par laikam atzinīgiem vārdiem mūsu ministrei.
Vēl līdz šodienas rītam, ziniet, man bija tāda cerība, ka atsevišķi opozīcijas deputāti ir saprātīgi... nekā līdz šim šķitis, un vienkārši atsauks šo iesniegto likumprojektu. Protams, kāds teiks, ka es neesmu izgājusi politikas dzīves skolu un ne to vien nāksies redzēt turpmākos mazliet vairāk nekā trīs gadus... vai ka, pavisam vienkārši sakot, tas ir naivi, kā es te pirms dažām sēdēm teicu, būt labticīgam un domāt, ka šie, maigi izsakoties, dīvainie un absurdie likumprojekti ir labas gribas vadīti, nevis apzināta kaitniecība.
Un atkal... Atkal opozīcija mērķtiecīgi izdara lielākus vai mazākus sitienus ne jau pa tiem tematiem, kuri skar kādu mazāku sabiedrības daļu. Atkal tiek izvēlēta, piekritīšu, sensitīva nozare - izglītība, jo, kā nu ne, publiski sasniegs daudzus...
Publiski pasakot, ka Saeima noraidīja šo likumprojektu, maz jau būs to cilvēku, kuri paraks dziļāk, noklausīsies debates vai iedziļināsies apstāklī, ka otrdien Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts... atbalstīts priekšlikums pedagogu algu celšanai no 1. septembra uz 750 eiro par likmi; ka no valsts budžeta resora... 74., par kuru arī runā šis likumprojekts, pārdalāmais finansējums tiks piešķirts; ka turpmāko divu nedēļu laikā Izglītības un zinātnes ministrijai ir uzdots iesniegt rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali starp budžeta resoriem, programmām un apakšprogrammām šī finansējuma piešķiršanai. Lēmums ir pieņemts. Ministrijas priekšlikums ir atbalstīts, nauda algām būs. Visiem skolotājiem saulainu, gaišu un mierpilnu atvaļinājuma laiku! Punkts.
Bet te nu mēs esam - 100 tautas vēlēti deputāti, kurus Latvijas iedzīvotāji ir ievēlējuši, gaidīdami no mums nevis kārtējo ambrāžu, marasmatiskas un tematiem neatbilstošas runas no šīs tribīnes, bet reālu, mērķtiecīgu un galvenokārt produktīvu darbu, darbību visas sabiedrības labā, Latvijas labā. Un droši vien arī šo padsmit nevajadzīgi iztērēto, par nodokļu maksātāju naudu apmaksāto minūšu laikā mēs būtu varējuši strādāt lietderīgi.
Spriežot pēc līdzšinējās atsevišķu deputātu darbības, kuri teju pusgadu ir kurinājuši pedagogu algu jautājumu, ignorējot normālus procesus, pasniedzot to kā problēmu un neļaujot lietām ritēt raiti, mani māc aizdomas, ka ar to viss nebeigsies.
Varbūt nākamais priekšlikums, ko Stepaņenko kundze iesniegs, izklausīsies tā - atnesiet naudu koka kastītē, iedodiet opozīcijai, mēs pasargāsim, jo mēs taču neuzticamies ministriem. (Aplausi.) Jo, redz, viņi jau nespēj noticēt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skaidri pasaka - atrastie un rezervētie septiņi miljoni ir tikai un vienīgi pedagogu algām. Nepietiek, ka Ministru kabinets pieņem lēmumu. Galvenais ir nemitīgi, piedodiet, uzvesties gandrīz kā cirka arēnā. (Dep. A. Gobzems: “Kur ir “3 × 500”?”)
Noslēgumā gribas uzdot retorisku jautājumu par vēl aizvakar lasīto, cik Stepaņenko kundze ir noraizējusies, nespēdama trīs dažādās komisijās vienlaikus aizstāvēt trīs savus iesniegtos priekšlikumus trīs likumprojektiem. Varbūt ir vērts sniegt priekšlikumus un rakstīt likumprojektus pēc būtības, labu mērķu vārdā un produktīvus, nevis tikai tāpēc, ka tas labi izskatās publiskā tēla veidošanas kontekstā.
Paldies. Aicinu neatbalstīt. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2019. gadam”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 54, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubevas, Pavļuta, Rukšānes‑Ščipčinskas, Lībiņas-Egneres, Pleša un citu iesniegto likumprojektu “Dzīvesbiedru likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Danielam Pavļutam par procedūras jautājumiem.
D. Pavļuts (AP!).
Paldies. Kolēģi, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs esam pārliecinājušies lietvedībā... deputāte Stepaņenko ir pieteikusies runāt “par” likumprojektu “Dzīvesbiedru likums”, pirms šis jautājums tika izskatīts... Prezidijā iekļauts darba kārtībā. Es varu tikai minēt, ka šāds solis ir sperts tādēļ, lai liegtu likumprojekta iesniedzējiem iespēju izteikties “par” likumprojektu. Tādēļ, ņemot vērā šo situāciju, es aicinu Saeimu balsot, vai par likumprojektu var runāt deputāte Stepaņenko vai deputāts Bondars “Attīstībai/Par!” vārdā. (Starpsauciens: “Nav balsojams!”)
Sēdes vadītāja. Vienu mirkli! Kolēģi, man ir jāvaicā Juridiskā biroja viedoklis.
Kolēģi, šis ir neregulēts jautājums un būtu izlemjams ar Saeimas balsojumu. Izteiksim savu viedokli šeit. (Dep. K. Feldmans: “Par ko mēs balsojam?”; “Formulējiet balsojumu!”; dep. R. Kols: “Par ko mēs balsosim?”; “Par ko balsos deputāti?”)
Mēs saprotam, ka situācija ir bijusi tāda, kādu mums to raksturoja Daniels Pavļuts. (Starpsaucieni.)
Par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (KPV LV).
Klau, es saprotu, ka ir “par” un ir “pret”. Deputāte Stepaņenko ir deputāte Stepaņenko. Un, ja deputāte Stepaņenko ir nospriedusi un izlēmusi, ka jārunā ir “par”, nevis “pret”, tas ir viņas viedoklis. Mēs nedrīkstam balsot... šobrīd, manuprāt, likt cilvēkam... ka viens ir labāks vai sliktāks par otru. Lai arī kāds būtu izskatāmais jautājums, es domāju, tas ir absurdi - likt deputātiem balsot par to, vai Stepaņenko drīkstēs runāt “par” vai “pret” attiecīgo likumprojektu.
Līdz ar to, lūdzu, Daniel Pavļut, izturēties ar sapratni - varbūt deputāte Stepaņenko pa nakti ir kļuvusi... tagad ir ar citu redzējumu par šo likumprojektu. Es domāju, ka... lai izsakās!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Danielam Pavļutam.
D. Pavļuts (AP!).
Paldies.
Es... Iespējams, ka Artuss Kaimiņš neklausījās. Es atkārtošu savu domu.
Mans iebildums attiecībā uz procedūru ir šāds. Runa nav par to, vai kāds deputāts pēc būtības ir “par” vai “pret”... vai ir tiesības vai nav... Es runāju par to, ka deputāte Stepaņenko ir pieteikusies runāt “par” šo jautājumu, pirms vēl likumprojekts tika iekļauts darba kārtībā... grozītajā darba kārtībā, tādējādi liegdama iespēju - kaut vai teorētisku iespēju - likumprojekta iesniedzējiem runāt “par” likumprojektu.
Tādēļ aicinu izlemt šo jautājumu ar Saeimas balsojumu, tādējādi skaidri atrisinot šo situāciju.
Sēdes vadītāja. Vai kāds vēlas vēl runāt par procedūru? (Starpsauciens: “Jā...”)
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jutai Strīķei.
J. Strīķe (JK).
Pirms likt šo jautājumu uz balsošanu, ir rūpīgi jāpārdomā par precedenta radīšanu. Jo, ja mēs katru reizi sāksim vērtēt, par ko un kā runās pieteicējs, tad arī turpmāk būs jāskaidro... Jo tas ir pamatā šim lūgumam... tas ir pamatā šim lūgumam - vēlme runāt “par”, nevis ļaut kādam runāt pēc būtības “pret”. Turpmākais jautājums... bija jau šodien paredzēts iekļaušanai darba kārtībā... iespējamai iekļaušanai darba kārtībā... un nekur tas nav regulēts... Tad kāpēc Stepaņenko kundze... Es runāju pašlaik juridiski... par precedentiem... Kāpēc lai Stepaņenko kundze nevarētu iesniegt pieteikumu, ja viņa redz, ka, iespējams, šis jautājums būs darba kārtībā?
Ļoti rūpīgi jādomā, kādas sekas uz turpmākajām sēdēm mēs atstāsim ar šādu balsojumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Kāds taču pieņēma šo deputātes Stepaņenko vēlmi izteikties “par”, un neviens neminēja Stepaņenko kundzei, ka tas varētu radīt problēmas. Ja kāds viņu būtu brīdinājis, tad, iespējams, deputāte Stepaņenko rīkotos citādāk. Tā ka, manuprāt, nevajadzētu šo jautājumu likt uz balsošanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viktoram Valainim. (Smiekli.)
V. Valainis (ZZS).
Es domāju, ka šī nav pirmā reize un nav pēdējā reize. Arī šajā Saeimā pati “Attīstībai/Par!” šo vingrinājumu jau ir demonstrējusi. Tā ka, es domāju, te nav ko balsot. Ja Stepaņenko kundze bija pirmā, tad viņa ir pirmā. Viss! Nu, stāsts ir beidzies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien! Par procedūru runājot, ja mēs šodien veicam balsošanu par to, vai ļaut vai neļaut deputātei Stepaņenko izteikties “par”, tādā gadījumā mums pilnīgi visos gadījumos, kad deputāti ir pieteikušies runāt “par” vai “pret”, ir jāveic balsojums. Lai nebūtu tāda diskriminācija, ka tas attiecas tikai uz deputāti Stepaņenko. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Iesalniekam.
J. Iesalnieks (NA).
Manuprāt, ja mēs ieviešam praksi balsot par to, vai deputāts drīkst runāt, prezumēdami, kāds būs viņa runas saturs, tas man kā juristam izskatās pēc... izskatās, ka ir iespēja vērsties tiesā par šādu Saeimas rīcību. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Judinam.
A. Judins (JV).
Es domāju, patīk vai nepatīk, šis jautājums nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Raivim Dzintaram!
R. Dzintars (NA).
Labdien! (Starpsauciens. Smiekli.)
Arī es pievienojos viedoklim, kas iepriekš izskanēja, ka jautājums nav balsojams. Tai pašā laikā vēlos vērst uzmanību, ka šī iespēja - runāt vienam “par” un vienam “pret” - pēc būtības ir domāta, lai pirms konceptuālā balsojuma izskanētu dažādi viedokļi. Šīs iespējas izmantošana, protams, juridiski nav atrunāta, bet no ētiskā viedokļa, manuprāt, būtu saskatāms - ja patiesais mērķis ir runāt to pašu, ko runā otrs runātājs, tā ir šīs normas būtības apiešana un, iespējams, jautājums tādā gadījumā būtu skatāms Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet... Bondara kungs, vēlaties runāt par procedūru? (Starpsauciens.)
Ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Bondaram!
M. Bondars (AP!).
Es pilnībā piekrītu Dzintara kungam par to, ko viņš teica. Zināmā mērā man nebūtu nekādu pretenziju, ja par šo jautājumu runātu kāds no maniem kolēģiem, kurš faktiski ir jautājuma iesniedzējs. Bet tajā pašā laikā de facto mana kolēģe Stepaņenko nekad nav šo jautājumu atbalstījusi, nekad nav bijusi šī jautājuma pusē, bet tagad (Starpsauciens: “Kā tu zini? Viņa vēl nav runājusi!”) šeit, Saeimas priekšā, mēģina izlikties, ka viņa vēlas runāt “par” un balsot “par”. Nu es atvainojos, tā ir vairāk nekā šī augstā nama zaimošana.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Judinam!
A. Judins (JV).
Ļoti ceru, ka Stepaņenko kundze runās “par” likumprojektu un neizmantos ļaunprātīgi viņai dotās tiesības, bet, ja mēs gribam risināt šo jautājumu, tad Kārtības rullī ir jāparedz, ka iesniedzējam ir tiesības runāt “par”, un viss būs skaidrs. Mēs strādājam ar grozījumiem Kārtības rullī, bet patlaban jautājums nav regulēts, līdz ar to mums diemžēl ir jāpieņem tas, kas mums ir. Proti, divi cilvēki ir pieteikušies runāt, viens “par”, viens - “pret”, jādod viņiem vārds.
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Jūs mani pārliecinājāt, ka šis jautājums nav balsojams un nevienam deputātam nebūtu tiesību monopolizēt vienīgo pareizo viedokli kādā politiskā jautājumā.
Diemžēl arī iesniedzējiem nav tiesību privatizēt un “nest” kādu konkrētu ideju. Šobrīd šis jautājums nav regulēts. Ja tas jāregulē, tad Kārtības rullī.
Paldies.
Līdz ar to “par” runās deputāte Jūlija Stepaņenko. (Starpsauciens: “Jūlij, mēs klausīsimies katru vārdu!”)
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies, godātie kolēģi!
Es vēlos jūs šodien, godātie biedri, apsveikt ar to, ka mums ir unikāla iespēja - atgriezties pagātnē. Mums ir visas iespējas šodien to piedzīvot. Jāsaka gan, ka neviena cita iniciatīva vēl nav spējusi pamodināt pagātnes garu tā, kā to ir darījis likumprojekts “Dzīvesbiedru likums”. Šodien, 2019. gada 20. jūnijā, mums kopā ar jums būs iespēja atskatīties uz 100 gadu senu vēsturi. Tajā laikā, kad mūsu valsts bija vēl tikko dzimusi un tika dibinātas pirmās Latvijas valsts iestādes - Latvijas policija, Latvijas Universitāte, Latvijas Pasts -, tepat blakus kaimiņos Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas rezultātā pie varas nāca kāds ļoti enerģisks cilvēks ar veselu lērumu revolucionāru ideju. Tas bija Vladimirs Iļjičs Ļeņins, kas kopā ar otru ne mazāk enerģisku politiķi Ļevu Trocki naski ķērās arī pie cilvēku privātās dzīves reformēšanas. Ģimene, kuras pamatā bija laulātie - tēvs ar māti - un viņu bērni, tika pasludināta par buržuāzistiskās dzīves paliekām. “Ģimeni ir nepieciešams proletarizēt, revolucionēt!” - to teica lielie tālaika politiķi un nolēma sabiedrībā grozīt izpratni par laulībām, pievienojot savu definīciju par vienotās ideoloģijas nozīmi šajā savienībā, atmetot baznīcā slēgtās laulības kā pēdējās muļķības un atņemot tām visas juridiskās sekas.
Politiķi savās lielajās idejās tik ļoti aizrāvās ar ģimenes dzīves revolūciju, ka jau pēc dažiem gadiem ideja par faktiskās kopdzīves atzīšanu bez laulības fakta reģistrācijas arī kļuva reāla. Otrais padomju kodekss, kas stājās spēkā 1927. gadā, par laulībām un ģimeni noteica, ka faktiskā kopdzīve bez laulības reģistrēšanas ir konstatējama ar kopīgas saimniecības esību, savstarpējām materiālām rūpēm un kopīgu bērnu audzināšanu. Gluži tāpat, kā tagad mums piedāvā iesniegtais Dzīvesbiedru likuma projekts.
Laika gaitā ģimenes vērtības padomju cilvēka apziņā tika pamatīgi noniecinātas un ieņēma vienu no pēdējām vietām vērtību sistēmā. Revolucionārā marksisma ideoloģija bija daudz svarīgāka, un ģimenes vērtības palika pēdējā vietā. Noniecinot ģimenes vērtības un savdabīgi pārkārtojot laulības institūtu, vienkāršojot šķiršanās procesu un samazinot atbildību rūpēs par bērniem, vara sāka prasīt vēl vairāk - lai ģimene atteiktos no tādiem naidīgiem, antisovetiskiem elementiem kā ģimenes locekļi baznīctēvi vai varas kritizētāji. Sistēma rūpīgi atlasīja visus savus cilvēkus darbam, tika prasītas sociālās izcelsmes izziņas, vērtēts cilvēka raksturs un sakari ar tuviniekiem un draugiem. Dēli atteicās no tēviem, jo tie kalpoja baznīcā vai kritizēja padomju varu. Nabadzīga, sašķelta, iebiedēta sabiedrība, kurai vara centās atņemt vērtības, novēršot uzmanību no valsts izlaupīšanas!
Godātie biedri! Iespējams, Ļeņins vēl nekad nav stāvējis tik tuvu mūsdienu politiskajiem lēmumiem kā šodien. Godātie biedri, jūs aizliedzāt sirpi un āmuru, bet tie spīd cauri šā likuma projektam. Jūs gribat vairāk Eiropas un domājat par modernām attiecībām, bet aizmirsāt, ka Eiropas Savienība tika dibināta uz kristīgām vērtībām. Bet tie, kas tic, ka mīlestība un uzticība var tikt pakļauta revolūcijas idejām, ļaujot valstij regulēt katra skūpsta juridisko nozīmi, noteikti tic šī likuma spēkam.
Tie cilvēki, kas spēlējās ar sociālajiem eksperimentiem, ir pagātne. Godātie kolēģi! (Dep. D. Pavļuts: “Tu nerunā “par”!”) Viņi pamatīgi izbaudīja eksperimentu sekas - pārpildītus bērnunamus, sabiedrības veselības kritumu un bezatbildības uzplaukumu sabiedrībā.
“Ļeņina idejas dzīvo un uzvar!” - šādi plakāti rotāja māju sienas vēl pavisam nesen. (Dep. D. Pavļuts: “Runājiet par priekšlikumu!”) Bet tikai tagad saprotam (Dep. I. Rībena: “Viņa arī runā “par”!”), ka tas bija brīdinājums nākamajām paaudzēm. Ir jāpatur prātā tas, ka vienmēr būs kāds, kurā šīs idejas dzīvo. (Starpsauciens: “Tu nerunā “par”!”) Un, vai šīs idejas uzvarēs, to šodien lemsiet jūs.
Es aicinu balsot “par” šo likumprojektu tos, kuri to ir iesnieguši. (Starpsauciens: “Tā nav “par” runa!”)
Paldies, kolēģi. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, Stepaņenko kundze ir runājusi “par” likumprojekta nodošanu konkrētai komisijai. Es tomēr, kolēģi, aicinu nerotaļāties ar parlamentāro procedūru, bet patiesi tad runāt “par” vai “pret” un aicināt, un paust konkrētu viedokli. (Dep. U. Augulis: ““Attīstībai/Par!” to iesāka!”)
“Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Iesalnieks. (Zālē troksnis.)
Labrīt, kolēģi! Lai visiem būtu skaidrs, es runāšu “pret” šo likumprojektu.
Mēs visi zinām, ka Satversmes 110. pants noteic: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti [..].” 2005. gadā ar konstitucionālu Saeimas vairākumu tika pieņemts šis precizējums Satversmes 110. pantā. Likumprojekta anotācijā tika secināts (citēju): “Ņemot vērā tradicionālo uzskatu par laulību un ģimeni, kas Latvijā izveidojies kultūrvēsturiskās attīstības gaitā, kā arī pastāvīgos apdraudējumus šai tradicionālajai vērtībai, ir nepieciešams Latvijas likumdošanā iekļaut laulības definīciju.”
Likumdevēja pamatmērķis, pieņemot šos grozījumus Satversmē, bija skaidri definēt, ko īsti Latvijas valsts saprot ar jēdzienu “laulība”. Citiem vārdiem sakot, likumdevējs vēlējās precizēt, kas ir šī fundamentālā konstitucionālā vērtība, kuru valsts uzņemas aizsargāt, piešķirot tai īpašu statusu un īpašas privilēģijas visu pārējo sabiedrības institūtu un struktūru starpā. Tādējādi Satversmes 110. panta mērķis ir aizstāvēt laulību - vīrieša un sievietes savienību - kā vienu no fundamentālām, tradicionālām vērtībām Latvijas sabiedrībā, nosakot tiešu konstitucionālu ierobežojumu citiem iespējamiem laulības veidiem.
Ja analizējam iesniegto likumprojektu “Dzīvesbiedru likums”, tad varam secināt, ka likumprojekta mērķis ir radīt laulībai ļoti līdzīgu tiesību institūtu, kura tiesiskās sekas attiecībā uz iesaistītajām personām būtu gandrīz identiskas laulības noslēgšanas tiesiskajām sekām (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Tu likumu lasīji vispār?”) - savstarpējas mantiskās un personiskās tiesības un pienākumi, adopcijas tiesības, mantošanas tiesības un tā tālāk. Visas tiesības, kas ir raksturīgas tieši laulībai.
Jautājums: ja reiz abi tiesību institūti ir teju identiski, tad kāpēc, likumprojekta iesniedzēju ieskatā, vienlaikus ar laulību ir nepieciešams vēl šāds jauns dzīvesbiedru tiesību institūts? Atbilde ir visiem zināma. Satversmes 110. pants nosaka to, ka laulību var slēgt tikai pretēju dzimumu pārstāvji, savukārt iesniegtajā likumprojektā šāda ierobežojuma nav. (Dep. D. Pavļuts: “Likumprojekts nav par laulību!”) Tā arī ir faktiski vienīgā tiesiski būtiskā atšķirība starp laulību un piedāvāto dzīvesbiedru institūtu. No tā varam secināt, ka likumprojekta vienīgais iesniegšanas mērķis ir apiet Satversmes 110. pantā noteikto ierobežojumu slēgt laulību starp viena dzimuma personām, proti, ar vienkāršu likumu apiet konstitucionāla ranga likumu.
Kolēģi, es ceru, visi saprot, ka šāda konstrukcija - ar parastu likumu vienkārši apiet konstitucionālu likumu - ir gan ētiski, gan juridiski nekorekta. Es gribu uzsvērt, ka, ņemot vērā Satversmes 96. pantā garantētās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, jebkurai personai Latvijā ir tiesības brīvi veidot savu privāto dzīvi pēc saviem ieskatiem. Šīs tiesības ietver sevī arī tiesības brīvi veidot dažādu veidu attiecības ar citiem cilvēkiem, tajā skaitā kopdzīvi ar sava vai pretēja dzimuma personu. Tomēr likumdevējs konstitucionālā līmenī ir izšķīries, ka tiesiski atzīstama un aizsargājama ir tieši laulība, kas ir savienība starp vienu vīrieti un vienu sievieti, nevis citi - divu vai vairāku personu - savienību veidi neatkarīgi no iesaistīto personu dzimuma. Likumdevējam nav ne tiesību, ne pienākuma regulēt visus iespējamos personu attiecību veidus, kādi ir iespējami pasaulē.
Kolēģi, aicinu respektēt Latvijas Republikas Satversmi un nemēģināt apiet to ar līkumu. Ja kāds nav mierā ar Satversmē noteikto, lūdzu, iesniedziet grozījumus Satversmē. Aicinu noraidīt šo likumprojektu kā nekorektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dzīvesbiedru likums” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 60, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Godātie kolēģi! Deputāti Strīķe, Pavļuts, Dzintars, Pucens un Eglītis lūdz izsludināt stundu garu pārtraukumu. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”) Tad mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdē tiktu izsludināts pārtraukums uz stundu, tātad līdz pulksten 11.20! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 30, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Laiks paziņojumiem.
Vārds deputātam Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie Ārlietu komisijas deputāti! Zinu, ka jūs saņēmāt ziņu, ka mums pirmajā pārtraukumā plānota komisijas sēde. Tā kā šis ir ārkārtas pārtraukums, komisijas sēde tiks sasaukta kārtējā, regulārajā pārtraukumā. Bet es jūs informēšu mūsu saziņas ierīcēs.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei‑Pakulei.
J. Kursīte-Pakule (NA).
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Tūlīt pēc reģistrācijas, tagad tepat, Dzeltenajā zālē, uz īsu sēdi!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M. Bondars (AP!).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, mums arī bija izsludināta sēde pulksten 10.30, bet... Tā būtu regulārajā pārtraukumā. Šobrīd ir ārkārtas pārtraukums. Tātad sēde notiks regulārajā pārtraukumā, kad būs regulārais pārtraukums. Šobrīd ir ārkārtas pārtraukums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs (Starpsauciens: “Esmu, esmu!”), Aldis Blumbergs, Anda Čakša, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Ilmārs Dūrītis, Inese Ikstena, Andrejs Judins, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kozlovskis, Ainars Latkovskis, Ivars Puga (Starpsauciens: “Ir!”)... ir, Dana Reizniece-Ozola, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns un Ivars Zariņš.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.20.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, kolēģi! Mana runa “par” sastāvēs no divām daļām - no mazliet nenopietnākas un mazliet nopietnākas sadaļas. Es sākšu droši vien ar nopietno... Ar nenopietno vai ar nopietno - grūti pateikt, to paši spriediet. Bet man ir jāteic, ka Saeimas zālē ir pazudis Jurašs. Jums taču ir čeks un pavadzīme. Kur ir Jurašs? (Dep. S. Riekstiņš: “Kāds sakars?”)
Bet pēc būtības par akcīzi. Par akcīzi runājot, es atbalstīšu šo priekšlikumu, bet ar vairākiem nosacījumiem. Es atbalstīšu tā iemesla dēļ, ka esmu vienmēr uzskatījis - Latvijā ir pārāk augsti nodokļi uzņēmējiem un parastajiem cilvēkiem. Taču šeit ir pāris lietas, kas ir nozīmīgas, kas pēc būtības šodien prasītos balsojumu “pret”, un būtu jādiskutē pēc tam, kad šis likumprojekts ir nodots komisijām.
Šajā likumprojektā nav ietverts alus, ir tikai stiprie alkoholiskie dzērieni. Līdz ar to rodas jautājums - vai šāda likumprojekta virzīšana, ņemot vērā, ka Arturs Krišjānis Kariņš ir pieteicis karu Igaunijai attiecībā uz alkohola tirdzniecību... vai ir kādi statistikas rādītāji, ka lielākā daļa ir stiprie alkoholiskie dzērieni vai tomēr lielākā daļa ir alus? Un kā tas ir kontekstā ar pašas koalīcijas vēl pavisam nesen virzīto jautājumu par akcīzes nodokļa palielināšanu dzērieniem, ko dzer bērni? Tātad smagajam alkoholam mēs samazināsim, bet, piemēram, dzērieniem, kurus lieto bērni un kas nav alkoholiskie dzērieni, mēs palielināsim? Tā ir viena detaļa.
Otra detaļa, kas ir būtiska. Es aicinu valdošo koalīciju - pirms pieteikt Igaunijai alkohola karu, varbūt vajadzētu pieteikt karu attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanu, pieteikt karu attiecībā uz neapliekamā minimuma paaugstināšanu, pieteikt karu attiecībā uz elektrības cenām, kas mums ir augstākas, - ar to vajadzētu sākt. Tām vajadzētu būt prioritātēm. Lai nav tā, kā bija pirms vēlēšanām, kad es runāju ar vienu deputātu, kuram patiesībā šajā jautājumā ir daudz lielāka pieredze un vajadzēja kāpt tribīnē. Toreiz mēs runājām pa telefonu, ka, ļoti iespējams, galvenās prioritātes sabiedrībā ir kotletes un alkohols. Izrādās, ka Jaunās VIENOTĪBAS valdība to ir ņēmusi vērā, nosakot, ka pirmais jautājums, par kuru tiks izdarītas nodokļu izmaiņas, tos samazinot, būs tieši smagais alkohols. (Dep. L. Ozola: “Par tavu vēlētāju rūpējas!”)
Šajā gadījumā ir ļoti būtiski pateikt, ka, iesniedzot šādu likumprojektu, nav arī saprotams, vai ir aprēķini, vai šāds nodokļu samazinājums saglabās to, ka igauņi brauks uz Latviju un turpinās Latvijā pirkt alkoholiskos dzērienus, jo mēs zinām, ka Igaunijā samazināja akcīzi par 25 procentiem, bet mēs plānojam stiprajam - un tikai stiprajam alkoholam - samazināt par 15 procentiem. Ja ir šādi aprēķini, tad tos vajadzētu likt galdā, bet, ja nav, tad nodokļu samazināšana, domājot, ka igauņi tagad turpinās braukt uz Latviju pirkt alkoholu tāpat kā līdz šim, ir muļķīga doma, kas nav balstīta nevienā pierādījumā un nevienā aprēķinā. Ja igauņi pārstāj braukt uz Latviju... pie tāda nosacījuma samazināt akcīzi smagajam alkoholam patiesībā ir muļķība. Mēs uz priekšu akcīzē tik daudz neiekasēsim.
Un pavisam noslēdzot, ko es gribu uzsvērt... Akcīze... Tas ir mans subjektīvais viedoklis, kas nav pārbaudīts, bet es esmu pārliecināts, ka, dodot valstij mājienu, ka prioritāte ir alkohola cenu samazināšana, mums vienlaikus ir ļoti jārunā par milzīgajām alkoholisma problēmām Latvijā, tomēr prioritātei jābūt samazinātiem darbaspēka nodokļiem, nekustamā īpašuma nodoklim, elektrības cenām un visam pārējam. Ar šiem jautājumiem mums vajadzētu nodarboties steidzamības kārtībā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie kolēģi! Es diemžēl kādu laiku nevarēju pilnvērtīgi piedalīties Saeimas aktīvākajā dzīvē, jo man bija jāpiedalās Tibetas attīstības forumā. Piecas dienas pavadīju Tibetā. Ļoti interesanti, kolēģi! Ar savām acīm redzēju rezultātus tam, ka Ķīna pēdējo piecu gadu laikā investējusi 100 miljardus eiro šā reģiona infrastruktūrā (Starpsaucieni.)... Tas ir ievads jautājumā. Pacietību, lūdzu! Himalaju kalnos gandrīz 4000 metru augstumā uzbūvēti ceļi, dzelzceļi, lidostas, elektrības pārvades līnijas, faktiski no jauna uzbūvētas veselas pilsētas. (Starpsauciens: “Paskaties, kas ir Rīgā! Nekas!”) Šādi Ķīna veido starptautisko tūrisma centru - Tibetu. Un arī transporta tiltu uz Dienvidāzijas tirgiem. (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Pa Čaka ielu nevar pabraukt!”)
Jā. Tiešām, kolēģi! Un... un kādas ziņas es lasu, atgriežoties Latvijā? (Starpsaucieni.)
Pirmā ziņa - policija pieķer Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra saimniecību piena nelegālā tirdzniecībā, turklāt pie pašas Zemkopības ministrijas ēkas. (Dep. S. Riekstiņš: “Ušakovs jau neļauj Rīgā tirgoties normāliem cilvēkiem!”)
Nākamā ziņa - premjers Kariņš paziņo, ka... es citēju, kolēģi: “[..] igauņi sākuši alkohola akcīzes karu pret Latviju, mums neatliek nekas cits kā atbildēt.” (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Augsti godātie kolēģi! Tas tiešām ir ļoti nopietni. Lūgums ieklausīties! (Starpsauciens.) Mūsu premjers atzīst, ka igauņi “sākuši alkohola akcīzes karu pret Latviju”! Es biju prom tikai nedēļu, kolēģi, un jūs esat paspējuši ievilkt mūsu valsti karastāvoklī ar Igauniju! (Starpsauciens: “Nebrauc vairāk!”) Casus belli - kuriem šņabis lētāks?! Un Kariņa koalīcija acumirklī sagatavoja atbildi tiem igauņiem - nekavējoties samazināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam par 15 procentiem. Ir acīmredzama vēlme to paspēt izdarīt līdz Jāņiem, lai sagādātu labu ziņu saviem vēlētājiem, vismaz tiem, kas Jāņus svin ar stipro alkoholu. Tas, protams, ļoti labi demonstrē, cik augstu jūs, kolēģi, vērtējat savu vēlētāju.
Augsti godātie kolēģi, jums varbūt tas ir jaunums, bet igauņi jau sen iesākuši karu pret mums. Igauņi iesākuši darbaspēka nodokļu karu. Proti, darbaspēka nodokļi igauņiem ir ievērojami zemāki nekā Latvijā. (Starpsauciens.)
Igauņi iesākuši neapliekamā minimuma karu. Igauņiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir 500 eiro. Un, Jaunā konservatīvā partija, kāds ir mums neapliekamais minimums? Kā ir ar šo jautājumu? (Dep. K. Feldmans: “Kāpēc tu, kad biji ekonomikas ministrs, neko neizdarīji?”)
Igauņi iesākuši zinātnes finansējuma karu. Daudz mazākai valstij Igaunijai izdodas piešķirt zinātnei gandrīz divreiz vairāk nekā Latvijai. (Starpsauciens: “Tu biji izglītības ministrs!”)
Igauņi iesākuši skolotāju atalgojuma karu. Jau nākamgad Igaunijas skolotājiem minimālā alga pieaugs līdz 1250 eiro mēnesī. Un jūs, koalīcijas deputāti, tikko nobalsojāt “pret” priekšlikumu skolotāju atalgojumu pacelt... minimālo algu pacelt līdz 750 eiro mēnesī. (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Kauna nav?”)
Igauņi ir iesākuši augstākās izglītības karu. Tartu Universitāte jau nav... tā ir ne tikai Top 500, tā ir Top 300, kolēģi! (Starpsauciens.)
Tātad igauņi ir iesākuši - un turklāt ļoti veiksmīgi! - karu tik daudzās frontēs, ka man rodas aizdomas, ka jūsu, kolēģi, patiesais mērķis ir tāds, ka jūs beidzot esat atraduši to Latvijas veiksmes formulu. (Dep. M. Bondars: “Izklausās, ka Tibetā bija labāk!”) Jā. (Smiekli.) Ka vajag pasludināt karu igauņiem un tad padoties. Un acīmredzot tas alkohola karš ir kaut kāds sākotnējais elements šai stratēģijai. (Starpsaucieni.)
Ja tomēr jūs, augsti godātā Kariņa koalīcija, plānojat nopietni karot ar igauņiem, es aicinu nekavējoties atbildēt ar zinātnes karu, augstākās izglītības karu, neapliekamā minimuma karu, darbaspēka nodokļu karu, skolotāju atalgojuma karu... un arī vairākās citās frontēs. Un tad (Starpsaucieni: “Laiks! Laiks!”)... kolēģi, tikai tad, kad mēs uzvarēsim igauņus visos šajos karos, es būšu par to, lai uzvarētu arī karā, kam šņabis lētāks. Tāpēc, ka... (Nav saklausāms.) Es nevaru atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Jūsu runas laiks ir beidzies. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 9, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Godātie kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” iekļaut kā darba kārtības 1. punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” tiktu virzīts pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, iekļaujot likumprojektu kā darba kārtības 1. punktu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 11, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Par atvaļinājuma piešķiršanu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Armandam Krauzem šā gada 13. jūnijā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Armanda Krauzes iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13. jūnijā. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājuma deputātei Danai Reizniecei-Ozolai šā gada 19. un 20. jūnijā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19. un 20. jūnijā. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu.
Saeimas Prezidijs ierosina slēgt pavasara sesiju šā gada 20. jūnijā pēc šīs kārtējās Saeimas sēdes un atbildēm uz deputātu uzdotajiem jautājumiem un atsākt rudens sesiju 2019. gada 3. septembrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 2019. gada pavasara sesijas slēgšanu un 2019. gada rudens sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Par likuma otrreizēju caurlūkošanu.
Godātie kolēģi! Valsts prezidents šā gada 14. jūnijā ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šā gada 6. jūnijā Saeimas pieņemto likumu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Atbildīgā par šo likumu ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Saeimai ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kā arī datums, kad likums atkārtoti izskatāms Saeimas sēdē.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (KPV LV).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē mēs nolēmām, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam tiek dots piecas dienas, tātad šā gada 25. jūnijs, un likumprojekts atkārtoti izskatāms nākamajā ārkārtas sēdē, kuru izsludinās Saeimas Prezidijs.
Sēdes vadītāja. Paldies, citu priekšlikumu nav. Tas nozīmē, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25. jūnijs, izskatīšana - tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē, ko Prezidijs izsludinās.
Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Laimas Kraules atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Labdien, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 12. jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Laimas Kraules atbrīvošanu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar pensionēšanos.
Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Tiesneses darbs novērtēts ar diviem Tieslietu ministrijas apbalvojumiem: 2010. gadā - Tieslietu ministrijas Goda diploms par atbildīgu, godprātīgu un priekšzīmīgu darba pienākumu pildīšanu; 2015. gadā - Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un Sudraba spalva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tiesu sistēmas attīstībā un ilggadēju un pašaizliedzīgu darba pienākumu pildīšanu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2019. gada 1. septembri atbrīvot Kurzemes apgabaltiesas tiesnesi Laimu Krauli no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar pensionēšanos.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Laimas Kraules atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneša Voldemāra Čiževska atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Juridiskās komisijas šā gada 12. jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts par Augstākās tiesas tiesneša Voldemāra Čiževska atbrīvošanu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās sakarā ar došanos pensijā.
Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Tiesneša darbs novērtēts ar apbalvojumiem: 1998. un 2008. gadā Voldemārs Čiževskis saņēma Augstākās tiesas Atzinības rakstu par ilggadēju, godprātīgu darbu un nozīmīgu ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā; 2012. gadā apbalvots ar Tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīmi par ilggadēju, priekšzīmīgu, godīgu un radošu tiesneša amata pienākumu veikšanu, būtisku ieguldījumu Latvijas tieslietu nozarē; 2014. gadā saņēma 20 gadu Izdienas nozīmi par 20 neatkarīgās Latvijas Republikas Augstākajā tiesā nostrādātiem gadiem un Augstākās tiesas Temīdas balvu nominācijā “Gada tiesnesis”.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2019. gada 9. septembri atbrīvot Augstākās tiesas tiesnesi Voldemāru Čiževski no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās sakarā ar došanos pensijā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneša Voldemāra Čiževska atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneses Anitas Nusbergas atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Juridiskās komisijas šā gada 12. jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts par Augstākās tiesas tiesneses Anitas Nusbergas atbrīvošanu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar došanos pensijā.
Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Tiesneses darbs novērtēts ar apbalvojumiem: 2008. gadā Anita Nusberga saņēma Augstākās tiesas Atzinības rakstu par ilggadēju un godprātīgu darbu un nozīmīgu ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanā; 2010. gadā apbalvota ar Tieslietu sistēmas III pakāpes Goda zīmi par ilggadēju, priekšzīmīgu, godīgu un radošu tiesneša amata pienākumu veikšanu, būtisku ieguldījumu Latvijas tieslietu nozarē; 2015. gadā saņēma 25 gadu Izdienas nozīmi par 25 neatkarīgās Latvijas Republikas Augstākajā tiesā nostrādātiem gadiem.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2019. gada 9. septembri atbrīvot Augstākās tiesas tiesnesi Anitu Nusbergu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar došanos pensijā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Augstākās tiesas tiesneses Anitas Nusbergas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Didža Šmita atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Īpaši valdības koalīcijas pārstāvji! Man jums ir jāatzīstas - es jūs ļoti mīlu! (Aplausi.) Es jūs tiešām ļoti, ļoti mīlu. Kā opozīcijas deputāts... Ko es darītu, ja jūs ievērotu Satversmi, ja jūs rūpētos par Latvijas sabiedrību (Starpsaucieni.), ja jūs pieņemtu likumus, kas ir vērsti uz to, lai mums būtu tā, kā labāk, lai mums būtu labāk, un balsotu pret tiem likumiem, kas situāciju mūsu valstī padara kaut kā sliktāku? Bet nē, jūs rīkojaties tā, lai man kā opozīcijas deputātam būtu darbs, lai es varētu jūs kritizēt. Par to es jūs ļoti, ļoti mīlu.
Es mīlu, piemēram, Jauno konservatīvo partiju, kas solīja bezkompromisu tiesiskumu, kurš ir pārvērties beztiesiskuma kompromisā, un par to, ka viņi faktiski nevis rūpējas par tautu, bet katru sēdi bučo savu kartonu. Šodien gan tas ir pazudis, lai gan čeks ir un pavadzīme ir.
Es mīlu arī jūs visus pārējos. Tāpēc šajā runā gribu pieminēt ne tikai Didzi Šmitu, bet arī Lindu Liepiņu, kuru jūs tagad gribat nomainīt Pieprasījumu komisijā, kas nu ir valstiski milzīgi svarīgs jautājums. Tātad valsts ļoti, ļoti iegūs no tā, ka Didzis Šmits nevarēs nomainīt komisiju. Vai ka Lindu Liepiņu jūs tagad... nevis izskatīsiet OIK jautājumus, bet nometīsiet Lindu Liepiņu no komisijas vadības, ieliekot tajā par priekšnieku Pugas kungu. Valsts uzreiz uzplauks - tā jūs domājat, ja? Tā ir jūsu... Pēc būtības sāciet strādāt! Nevis dalīt tos amatiņus! Kāpēc jūs dalāt amatus? Jūs amatus dalāt, lai jums būtu piemaksiņas! Par tām uztraucas, piemēram, rokkafejnīcas superzvaigzne. Šī superzvaigzne uztraucas, ka nebūs amatiņa, nebūs 500 vai 800 eiro piemaksiņas. Bet no tā jau valstī labāka dzīve nekļūst!
Valstī labāka dzīve nekļūst no tā, ka jūs ierobežojat Saeimas deputātu tiesības nomainīt komisijas. Valstī labāka dzīve nekļūst, ka jūs katru Saeimas sēdi bučojat kartona Jurašu. Valstī labāka dzīve nekļūst, ka jūs aizstāvat un lobējat OIK vai ka jūs bīdāt uz priekšu kādus citus likumus savu partijas biedru vai kādu citu komercdarījumu ietvaros.
Un tāpēc es jūs ļoti mīlu, godātā pozīcija! (Dep. S. Riekstiņš: “No tavas muldēšanas arī nē!”) Sandi Riekstiņu es mīlu, man liekas, visvairāk par visiem (Dep. S. Riekstiņš: “Nevajag!” Smiekli. Aplausi.), jo, kad Sandis Riekstiņš kāpj tribīnē, tad ir pilnīgi skaidrs, ka argumenti pēc būtības ir beigušies vispār! (Smiekli.) Ir sajūta, ka Sandis Riekstiņš no parlamenta grib atgriezties Rīgas domē, kur viņš neko joprojām nav sakārtojis. (Dep. K. Feldmans: “Aldi, par mani arī kaut ko!”)
Es saprotu, ka gribat, lai jūs katru individuāli pareklamē, ņemot vērā, ka esmu populārs opozīcijas deputāts. (Smiekli.) Bet es to nevaru darīt, jo jūs ierobežojat citas tiesības, kas ir opozīcijas deputātam, piemēram, šodien uzsākot skaļu un valstiski nozīmīgu diskusiju par to, vai opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko drīkstēs vai nedrīkstēs kāpt tribīnē debatēt. (Dep. K. Feldmans: “Vai tu viņu mīli?”) Nu tādi jūs esat. (Smiekli.) Un par to jums paldies. Es ceru, ka nākamajā Saeimā ar daļu no jums mēs netiksimies. (Smiekli. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam. (Starpsauciens: “Didzi tu arī mīli?”)
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienītie kolēģi! Dāmas un kungi! Man ir šajā sakarā divi vēstījumi: viens - Saeimas stenogrammai, un otrs - partijai “KPV LV”.
Saeimas stenogrammai. Vienkārši, pirms jūs balsojat... un lai gadījumā, ja jūs balsosiet, kā es spēju nojaust, “par” to, ka man nav tiesību mainīt komisijas, jūs zinātu, ka tādā veidā jūs pārkāpjat likumu, proti, deputāta brīvas tiesības izvēlēties komisijas. Kāpēc es to saku? Jo tad, kad kādu dienu šo jautājumu skatīs Satversmes tiesā... lai šī stenogramma, tas, kas tagad rakstās, tur būtu un lai jūs nevarētu teikt: “Ziniet, mēs nezinājām. Mēs nezinājām interpretāciju, mēs nebijām informēti.” Vai citādāk. Jūs esat informēti. Pirms jūs balsojat... nu, tā.
Otra lieta. Par partiju “KPV LV”. Es, kā saka, garu stāstu salikšu īsu. Ja jums likās, ka vakar vajadzēja ievēlēt Ivaru Pugu... un ka tāds bija plāns, tad... Tāds nebija plāns! Vakar aizklātā balsojumā bija jāievēlē kāds cits tur kaut kur, ja. Un tā tas arī turpināsies. Tagad ir beigušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas un beigušās Valsts prezidenta vēlēšanas, tagad ir sākusies jaunā ēra, kas īstenībā saucas - partijas “KPV LV” un JKP pazemošanas ēra. Kā saka, mēģinās pārbaudīt, kāds ir tas slieksnis, cik tālu ļaus ņirgāties par jums. Tas turpināsies līdz vēlam rudenim, kad būs jāpieņem budžets. Un tad jūs kā tādus kaķēnus pārmetīs pāri sētai. No šīs valdības, es domāju, koalīcijas. Tur jūs sapratīsiet, ka zeme ir apaļa. (Smiekli.) Un tas traktors vai tanks, ko jūs tagad bīdāt pret neatkarīgajiem deputātiem, pagriezīsies pret jums, pārbrauks pāri nežēlojot.
Bet viena labā ziņa ir. Tad, kad jūs būsiet opozīcijā un gribēsiet mainīt komisijas, jums ir viena balss droša. Es vienmēr atbalstīšu jūsu vēlmi un likuma dotās tiesības deputātam izvēlēties savas komisijas. Ar to jūs varat rēķināties. Varbūt ar to nepietiks, bet viena balss jums pilnīgi noteikti ir.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Didža Šmita atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 51, atturas - nav. Tātad lēmuma projekts ir noraidīts.
Līdz ar to nākamais lēmuma projekts - “Par Saeimas deputāta Didža Šmita ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” - nav izskatāms.
Lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Voikas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Voikas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputātes Marijas Golubevas atsaukšanu no Ārlietu komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Marijas Golubevas atsaukšanu no Ārlietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Voikas ievēlēšanu Ārlietu komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Voikas ievēlēšanu Ārlietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputātes Marijas Golubevas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Marijas Golubevas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis.
R. Kozlovskis (JV).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, kas tika sagatavots sadarbībā ar Finanšu ministriju. Komisijas sēdē piedalījās ministriju pārstāvji. Kā jau mēs visi zinām, šā gada 1. jūlijā stājas spēkā Igaunijā pieņemtais grozījums likumā par akcīzes nodokli, kas atsevišķām alkohola grupām paredz pazemināt akcīzes nodokli par 25 procentiem.
Finanšu ministrija komisijā pauda viedokli par iespējamo negatīvo fiskālo ietekmi, ņemot vērā to, ka mums nebija paredzēts grozīt akcīzes nodokli līdz nākamā gada 1. martam. Akcīzes nodoklis gadā veido 92 miljonus eiro. Tāpat Finanšu ministrija informēja, ka šis nodoklis... nav tikai no akcīzes nodokļa, bet arī ir citi nodokļi - gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan pievienotās vērtības nodoklis.
Komisijā, protams, par to bija debates. Deputāti vienprātīgi atzina, ka tas varbūt nav labākais veids, kā veicināt ekonomikas attīstību, taču situācija ir tāda, ka pēc debatēm sapratām - ir reāla fiskālā ietekme jau šogad. Ja mēs rēķinām 92 miljonus gadā, tad par pusgadu tie ir aptuveni 46 miljoni.
Līdz ar to komisija pēc debatēm atbalstīja šo likumprojektu un, pirmkārt, lūdza noteikt tam steidzamību, otrkārt, lēma, ka šis likumprojekts būtu jāizskata abos lasījumos šīsdienas Saeimas sēdē. Līdz ar to komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jālemj par steidzamību.
Kučinska kungs, vai vēlaties runāt par steidzamību? Šmita kungs, runāsiet par steidzamību?
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 10, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Komisija ir lūgusi atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Kolēģi, ja vēlaties debatēt, tad šobrīd debates ir iespējamas.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V. Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Kad ir spēcīgs lobijs un motivācija, likumu var pieņemt triecientempā. Arī vienas dienas laikā. Mēs visi ļoti labi apzināmies, ka alkohols nav pirmās nepieciešamības prece (Starpsauciens: “Kā kuram!”), un es domāju, ka ir daudz labākas lietas, ko pārņemt no Igaunijas pieredzes. Tāpēc es aicinu koalīciju nopietni, rūpīgi un kompleksi izvērtēt Igaunijas pieredzi tautsaimniecībā bez histērijas un fanātisma.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (SASKAŅA).
Kariņa kunga valdībai patīk karot. Laikam valdība izbauda un izgaršo kara garšu. Pirmais Kariņa kunga pieteiktais karš bija ar finanšu sektoru, kad aiz Moneyval ziņojuma aizsega tika panāktas likumdošanas izmaiņas, kuru rezultātā ar 1. augustu no darba tika atlaists Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Putniņa kungs, kas atļāvās iebilst pret nacionālajam kapitālam piederošas bankas saplosīšanu maksātnespējas administratoru grupējumā. Bet karu mīloša valdība... patiesībā ar pieteiktu cīņu pret naudas atmazgāšanu lobēja stratēģisko partneru... tiem piederošo Blackstone grupu... kapitāla ieplūdi tirgū un tā pārdali Luminor iegādes darījumā ar samazināto... vai izdevīgākām cenām... cenu rezultāts.
Tagad valdība piesaka jaunu karu - Igaunijas alkohola akcīzes dēļ. A kas patiesībā slēpjas aiz pieteiktā kara? Vai jūs domājat - iedzīvotāju intereses, konkurences stiprināšana alkoholisko dzērienu tirdzniecībā? Bet kāpēc tika izvēlēts tik savdabīgs veids - akcīzes samazināšana stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem? Visticamāk, patiesībā valdība grib, lai iedzīvotāji vairāk patērē stipros dzērienus. Droši vien! Jo šmigā esošs cilvēks nespēj kritiski domāt un nespēj pamanīt blēdības, ko pie varas esošie aiz skaļiem lozungiem paslēpj. Alkohola lietošana palīdz cilvēkiem, uzvelkot miglas brilles, pozitīvāk uztvert visu notiekošo (Dep. K. Feldmana starpsauciens.) - pārmaiņas... nabadzības plaisas palielināšanu un citas būtiskas problēmas.
Vai jūs domājat, ka patiesībā ir gaidāmi rezultāti, ka palielināsies akcīzes ieņēmumi? Jūs maldāties. No kopējā izvesto alkoholisko dzērienu apmēra tikai 10,7 procenti tiek izvesti uz ES valstīm, tajā skaitā uz Igauniju. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.) Patiesībā 89,3 procentus alkoholisko dzērienu eksportē uz Krieviju. Tātad lielāki ienākumi budžetā... nodokļos tiek iekasēti nevis no Igaunijas pierobežas tirdzniecības, bet no Šeflera kungam piederošā uzņēmuma, kas realizē alkoholu Krievijā.
Kariņa pieteiktā kara uzvarētājs atkal būs ārvalstu kapitālam piederošais uzņēmums, kas gūs virspeļņu no samazinātas akcīzes nodokļa likmes stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Neiegūtos akcīzes nodokļa ieņēmumus kompensēs, nākamajā gadā paceļot nodokļus citām grupām, tajā skaitā pievienotās vērtības nodokli un mikrouzņēmumu nodokli. Šādi pārnesot nodokļu slogu no bagātniekam piederoša uzņēmuma, ir skartas vismazāk aizsargāto iedzīvotāju grupas. Un uzziņai tiem, kas tagad balsos “par” samazināto akcīzes nodokli stiprajam alkoholam: vēsturiski akcīzes nodoklis tika radīts kā bagātnieku nodoklis, bet ar laiku tas transformējās par nodokli kaitīgiem un neveselīgiem produktiem.
Koalīcijas rīcībā attiecībā uz nodokļu politikas realizāciju trūkst konsekvences, jo ir absurdi celt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem un samazināt stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Es personīgi balsošu “pret” akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un lūdzu arī loģiski domājošos pārējos Saeimas deputātus neatbalstīt šo likumdošanas iniciatīvu. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Šajā sakarā trīs lietas.
Es tiešām nesaprotu, kur ir pazuduši... kāpēc tiek diskriminēti Latvijas alus ražotāji, kāpēc viņiem nesamazina. Es nesaprotu. Jo patiesībā, ja mēs paskatāmies, kādu alkoholu tirgo uz robežas, tad redzam, ka alus ir drīzāk nacionālā kapitāla... vietējais produkts, kas ir pieejams.
Bet to mēs labosim. Vismaz mums būs priekšlikums, un es aicinu tiešām visus to atbalstīt. Laikā starp pirmo un otro lasījumu iesniegsim priekšlikumu, ka arī alum... tas ir attiecināms uz alu. Tā ir viena lieta.
Otra lieta. Te tāda interesanta situācija, kas, es domāju, kaut kādā ziņā ieies ekonomiskās domāšanas vēsturē. No vienas puses, premjers... ja tas bija viņa... nu, vismaz es dzirdēju, ka tas bija viņa... varbūt kāds ieteica, nezinu, bet publiski premjers demonstrē (tas ir ļoti pozitīvi!), ka viņš ekonomiku redz sarežģītāku nekā Excel tabula, proti, kaut kad ir jāsamazina nodoklis, lai iegūtu vairāk, vai jānotur starpība, kas šobrīd ir izveidojusies patiesībā igauņu muļķības dēļ, nevis mūsu gudrības dēļ. Tas ir ļoti labs... Tas ir ļoti labi.
Bet reizēm var redzēt Finanšu ministrijas Excel kombināciju ar šo gribu. Alu neieliksim, jo, alu ieliekot, mēs saņemsim mazāk... Nu galu galā mēs taču par to trepi runājam... Doma ir noturēt trepi, lai, iepērkoties Latvijā, igauņi un citi samaksātu vairāk. Bet vienalga Excel šajā domāšanā joprojām ir. Tas ir interesanti.
Vēl ir viena būtiska lieta, uz kuru es nezinu atbildi. Ceru, ka tā atbilde... ka šajā priekšlikumā ir ietverts, bet nekas traks, ja arī nebūs, jo vienkārši par nākotni domājot... Igauņi samazina... Pieņemsim, ka mēs alu iekļausim pie stiprā alkohola; igauņi samazina par 25 procentiem, bet mēs piedāvājam samazināt par 15 procentiem. Un te ir ļoti labs jautājums. Es nezinu atbildi. Vai tā trepe...? Trepe paliks mazāka jebkurā gadījumā. Vai tā trepe veicinās to, ka igauņi tiešām joprojām brauks pie mums pirkt alkoholu? Jo, ja trepe ir par mazu un igauņi to nedarīs, tad mēs atsakāmies no papildu ieņēmumiem, vienādojot likmes. Jēga turēt zemāku likmi ir tikai ar vienu nosacījumu - mums ir aprēķins, ka tieši tā, kā tas ir bijis līdz šim, igauņi un citi tūristi pirkt vairāk brauks pie mums. Ja viņi to pārstāj darīt, ja šī starpība ir par mazu, mēs zaudēsim naudu. Es ceru, ka aprēķins ir. Jebkurā gadījumā patiesība būs drīz redzama.
Es aicinu atbalstīt, pievienojot klāt alu, bet ļoti gaidu tuvākajā laikā pamatojumu, kāpēc tas... ka mums trepe būs mazāka nekā 25... starpība, ja... tikai 15... vai tas dos to fiskālo efektu, kādu mēs gribam.
Tomēr katrā ziņā interesanti, ka ir parādījusies vēlme domāt ārpus Excel un mēs redzam kauju - Excel pret kaut kādu jau gudrāku domu. Tā ir cerība, ka mēs kādu dienu no Excel tiešām tiksim ārā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M. Kučinskis (ZZS).
Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Būšu nepopulārs... Īpaši pirms Jāņiem pieņemt lēmumu par stiprās šmigas cenas samazināšanu ir ļoti populāri, un es esmu pārliecināts, ka (Dep. K. Feldmans: “Jāņi ir pirms! Nesanāks uz Jāņiem!”) atbalsts... daudzi to novērtēs. Un, jo vairāk cilvēki priecāsies par alkoholu, jo mazāk domās par pārējām lietām. Tā vismaz bija agrāk.
Es tomēr lūdzu vārdu, ņemot vērā to, kas ir dzirdēts retorikā, lai nedaudz ieskicētu, manā skatījumā... diezgan negodīgi apvainotos igauņus, ka viņi šajā jomā ir iesākuši kaut kādu karu, kā arī lai novērstu dažas manipulācijas ar cipariem, jo mēs šeit runājām par akcīzes nodokli alkoholam, kas kopā ir nedaudz zem 200 miljoniem, no kuriem 30 miljoni ir alum un apmēram 160 ir stiprajiem... tad ir vīns un sidrs.
Ne viss šis alkohols tiek pārdots Valkā un Ainažos, kas nozīmē, ka bonusus lielākā mērā saņems ļoti daudzi iekšzemes alkohola lietotāji. Cienījamās dāmas un kungi, manā skatījumā šis ir tāds salīdzinoši slikts signāls, kas izraisīs prieku tur, kur nevajag, jo patiesībā zaudējumi, ko alkohols nes ekonomikai kopumā, ir daudz lielāki.
Nākamais. Es saprotu pierobežas pilsētas un zinu, no kurienes ir šis lobijs. Es ļoti daudz diskutēju, redzu un izprotu Ventu Armandu Kraukli, savu draugu Valkā, tomēr bieži viņam esmu teicis, ka nodzirdīt kaimiņus nav nekāda goda lieta. Katrā ziņā kādu laiku (Starpsauciens.) tas var rullēt, tāpat kā somi brauc uz Igauniju... Tagad šī situācija pēc diezgan neapdomīgā Igaunijas iepriekšējās valdības lēmuma ārkārtīgi strauji, nerespektējot, neņemot vērā, ka mēs to nedarījām, pacelt akcīzes... Situācija bija tāda, protams, kādu mēs redzējām, tai skaitā ar mūsu cienījamiem somu kaimiņiem, kuri, ar kuģi atbraucot, iesēdās speciālos autobusos ar paplašinātu bagāžu, kas viņus nogādāja Ainažu kontrolpunktā. Autobusos tika salādēts stiprais un arī nestiprais alkohols, un pēc tam, jau vakarā, devās atpakaļ uz Helsinkiem.
Var jau arī tā būvēt biznesu, bet... nu, man tomēr aizdomas... Vai jūs tiešām tagad ierakstīsiet Latvijas Nacionālajā attīstības plānā arī to, ka Latvijas nākotnes lielais izaicinājums un biznesa iespēja ir zems akcīzes nodoklis alkoholam un alkohola tirdzniecība, ekonomikas celšana uz tā rēķina visā Latvijā? Tas, ko tagad izdarīja igauņi, - protams, viņi izlaboja savu kļūdu, kuru pirms kādiem gadiem pieļāva. Bet ne jau viņi mums iegriež. Viņu alkohola akcīze bija divarpus reizes augstāka nekā mums (šeit runa ir ne jau par kādiem nieka procentiem - divarpus reizes augstāka!). Dabiski, kaut kas bija jādara. Tā ka šobrīd viņi mūs nedempingo, mēs tagad dempingosim lietuviešus. Bauska var sākt gatavoties savam biznesa izrāvienam un gaidīt lietuviešus no Panevēžas, jo mēs tagad... iepriekš it kā sinhronizējām ar lietuviešiem šo celšanu.
Teicām igauņiem, ka to, ko viņi ir izdarījuši, mēs vienkārši nevaram atļauties un ka nedarīsim kā Igaunija, bet ar lietuviešiem visas norunas tika pildītas - pakāpeniska celšana, pakāpenisks darbs pie tā, lai tomēr alkohols nebūtu tik pieejams kā iepriekš.
Cienījamās dāmas un kungi, nu diezgan neapdomīgs solis! Mēs balsojām “pret”, bet es novērtēju to: uz Jāņiem daudzi cilvēki uzskatīs, ka tā ir fantastiska dāvana. Nākamā labākā (Starpsauciens.) dāvana, nākamais labais darbs, ko izdarīja koalīcija (aiz tā, ka sešpadsmitgadnieki tagad var šaut), - alkohols tagad būs lētāks.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai.
A. Čakša (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Sena paruna saka, ka uz cita nelaimes savu laimi neuzbūvēsi. Man liekas, ka alkoholisms ir tā lielā nelaime, uz kuras nevar uzbūvēt savu turību un savu laimi mūsu valstī. Manā skatījumā, šis jautājums, lai arī to skata tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, ir daudz plašāks.
Šis ir sabiedrības veselības jautājums, tādēļ mani mazliet izbrīna tas, ka koalīcijā nav atbalsta savai veselības ministrei, kas ļoti skaidri ir paudusi, ka šāds akcīzes samazinājums ļoti būtiski ietekmēs to alkoholisma situāciju, kāda šobrīd ir Latvijā. Un cīņa par to, ka tieši šajā gadījumā akcīzes nodoklim ir jābūt lielākam... Vienīgie... nu, vieni no retajiem, kas dažādos pētījumos ļoti skaidri ir pierādījuši, ka tie ir instrumenti, kas samazina alkoholismu, samazina cigarešu lietošanu, tātad samazina smēķētāju skaitu... Mums joprojām pirmā cigarete tiek izsmēķēta 12 ar pusi vai 13 gadu vecumā, tāpat pirmā piedzeršanās epizode ir 12 gadu vecumā. Man liekas, tas ir dramatiski! Šobrīd mēs runājam par karu vai ne par karu, bet pilnīgi aizmirstam, ka bojājam savu nākotnes potenciālu, jo alkohols ietekmē smadzenes, alkohols ietekmē visas sabiedrības veselību. Un šis ir ļoti, ļoti nepārdomāts lēmums.
Otra šķautne. Droši vien finanšu ministram (citiem ministriem - mazāk) ir nācies Eiropas dažādu ministru tikšanās reizēs sastapties ar to, ka vienmēr ļoti skaļi tiek uzdots jautājums: “Kad jūs palielināsiet akcīzi?” Jo šis stāsts ir par to, kādā veidā sabiedrības veselība tiek uzlabota, nevis - gluži pretēji - par ceļu, kas palielina alkohola pieejamību un alkoholismu. Tā vietā mēs... runājam vienu, bet domājam citu. Runājam par to, ka ir jāpalielina cena cukurotajiem dzērieniem, bet, no otras puses, sakām: “Nu cukuroto dzērienu vietā lietosim alkoholu!” Tam ir vēl sliktāka ietekme uz smadzenēm. Ko mēs gribam aizliet? Kādas acis? Ko neredzēt? Lai nedomā? Kādēļ šāds lēmums ir nepieciešams? Es aicinu tomēr domāt par sabiedrības veselību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Man liekas interesanti, ka šis jautājums var izraisīt tādas emocionālas debates. Tās ir absolūti racionālas. Mums ir saglabātas iespējas nopelnīt no tā, ka mūsu kaimiņi ir pieļāvuši kļūdu un vēlas pirkt alkoholiskos dzērienus Latvijas teritorijā. Es, protams, būtu nesalīdzināmi priecīgāks, ja igauņi ierastos Latvijā nevis pēc alkohola, bet strādātu Latvijas rūpnīcās, jo šeit būtu labākie darbaspēka nodokļi un citas lietas. Tas, protams, būtu fantastiski. Pie tā mums ir jāstrādā. Es neuzskatu, ka šis alkohola jautājums, kurš ir ļoti būtisks... vai tas vienkārši ir tāds izglītojošs jautājums, kas parāda, ka var izlīst no Excel un iegūt vairāk... ko es jau teicu iepriekš.
Attiecībā uz sabiedrības veselību, kas, protams, ir būtisks jautājums. Es nezinu, kādi ir pētījumi un uz ko tie balstās, tomēr ir kaut kāda prakse pasaules vēsturē, kas liecina, ka alkohola cena, kas savā ziņā arī veicina tā nepieejamību, ja ir ļoti augsta, vienīgais, ko izdara, - veicina nelegālā alkohola apriti, nevis samazina patēriņu. Pat “sausā likuma” laikā Amerikas Savienotajās Valstīs alkohola patēriņš absolūtos litros nekritās ne par vienu santīmu, tikai ieņēmumu nebija, toties Amerikas Savienotajās Valstīs dzima mafija, kas uz tā bāzējās.
Es piekrītu, ka sabiedrības veselība ir ļoti būtiska un alkoholu vajadzētu lietot pēc iespējas mazāk, bet tas mainās. Ja mēs paskatāmies, piemēram, tādas valstis kā Skandināvija, Zviedrija un arī Anglija pēdējos 50 gados, tad tas mainās ar nopietnu valsts politiku, jaunatnes politiku, kur sportot un citas lietas darīt kļūst populārāk nekā sēdēt uz soliņa un dzert aliņu. Tā ir kompleksa valsts politika, kas galīgi nesākas un nebeidzas ar to, cik dārgs ir legālais alkohols. Ja vispār ar to ir kāda saistība, tad ļoti, ļoti minimāla.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kā jau iepriekš minēju, es balsošu “par”, taču ir pāris detaļas, kas, manuprāt, sabiedrībai būtiski jāizskaidro. Šis piemērs ar akcīzes nodokli alkoholam rāda, ka valdība var ļoti strauji samazināt nodokļus. Ja valdība vai koalīcija televīzijā nopietnām sejām jums stāsta, ka nodokļu samazināšana nav iespējama, ka nav iespējamas izmaiņas, jāgaida 2028. gads un tad varbūt kaut kas... skolotājiem algas un tamlīdzīgi... tad neticiet! Ja varam faktiski vienas dienas laikā samazināt nodokļus smagajam alkoholam, mēs to varam izdarīt vēl citās jomās. Šis ir pierādījums.
Otra lieta. Šis ir pierādījums arī zināmai divkosībai. Un nu man jāatsauc mana iepriekšējā runa, kas vairāk bija teikta ar humoru. Mums zālē ir vairāki ārsti. Viens - Skrides kungs -, kurš pavisam nesen Saeimā virzīja un ļoti nopietni kopā ar citiem saviem kolēģiem aizstāvēja akcīzes nodokļa palielināšanu saldinātajiem dzērieniem, sēž šeit pretī. Principā tas, ko Skrides kungs šodien būtībā... nekāpjot tribīnē un nerunājot par to, ka alkohols ir kaitīgs veselībai... saka: “Turpmāk nedzeriet alkoholiskos kokteiļus. Turpmāk dzeriet tīru alkoholu. Nedzeriet rumu ar kolu, dzeriet vienkārši rumu!”
Es domāju, ka Skrides kungam kā mediķim vajadzētu kāpt tribīnē un runāt par problēmu, kas ir Latvijā. Tā ir ļoti nopietna problēma, par kuru mēs varbūt pavīpsnājam, bet par kuru mums ļoti nopietni jārunā. Es pilnībā piekrītu Čakšas kundzei - Latvijā valda milzīga alkoholisma problēma. Milzīga problēma. Tā problēma ir redzama arī parlamenta ēkā. Un tas nav joks. Tas ir mantojums no Padomju Savienības laikiem, no Padomju Savienības domāšanas. Un ar šo mantojumu, protams, mēs... tur es nepiekrītu Čakšas kundzei... mēs nevaram cīnīties, paceļot vai nepaceļot akcīzi alkoholiskajiem dzērieniem, jo alkohola aizliegšana pati par sevi nenozīmē, ka alkohols netiks lietots. Nodzeras ne jau tie, kas lieto visdārgāko alkoholu; nodzeras tie, kas lieto to lēto - kontrabandas un tamlīdzīgu. Nodzeras tie, kas netiek izglītoti skolās. Mums izglītības sistēma ir ļoti vājā kvalitātē, un mums... faktiski mūsu sabiedrībā tiek uzturēts alkohola lietošanas kults. (Dep. A. Muižniece: “Aldi, izlasi kādu pētījumu!”)
Tas, ko es vēlos teikt attiecībā uz nodokļa samazināšanu un... Vēlos vērst sabiedrības uzmanību uz vēl vienu apstākli, kas mani dara bažīgu... jo no iesniegtā likumprojekta man nav atbildes, kāpēc šeit ir izvēlēts tieši smagais alkohols, nevis, teiksim, alkohols, kuru ražo vietējais kapitāls, proti, alus, kas ir vieglais alkohols un kas būtībā arī visvairāk tiek eksportēts pierobežā. Man šīs bažas ir, un sabiedrību es lūgtu vērst uzmanību, vai aiz šāda sasteigta jautājuma... zem mērķa, ka šajā jomā it kā cīnīsimies un karosim ar Igauniju, patiesībā nav kādas atsevišķu politiķu komerciālas intereses. Jo - kāpēc tiek lobēts tieši smagais alkohols, nevis faktiski visa alkohola nozare? Tas ir jautājums, uz kuru droši vien mēs atbildi tiešā veidā nesaņemsim, bet kuru vairāku un dažādu notikumu kontekstā varam vērtēt un kuram varam sekot līdzi.
Vēl viena lieta, par kuru jārunā saistībā ar akcīzes nodokļa samazināšanu, ir šī likumprojekta virzība tādā steigā... Likumprojekts tiek virzīts faktiski bez nekādiem aprēķiniem. Un šeit... tas arī ir pierādījums, ka... Valdošā koalīcija parasti saka: mēs to un to nevaram pieņemt un nevaram izdarīt, jo mums nav aprēķina, neesam izanalizējuši. Nodokļa samazināšana smagajam alkoholam pierāda, ka bez aprēķiniem, bez konkrētas analīzes tas ir iespējams.
Vēl viena lieta, ko es vēlos uzsvērt šajā sakarā. Es ļoti ceru un vēlos, lai valdošā koalīcija... lai valdošās koalīcijas vienīgais “veiksmes stāsts” šajā parlamentā nebūtu alkohols, bet lai “veiksmes stāsts” būtu elektrības cenas samazināšana un viss pārējais, par ko es teicu savā iepriekšējā runā.
Un nobeigumā gribu īpaši uzsvērt un aicināt Latvijas parlamenta deputātus, runājot par alkoholu un alkohola problemātiku Latvijā, to nevis uztvert ar humoru, bet... Es gribu atkārtot: alkoholisms Latvijā ir viena no būtiskākajām problēmām, ar to saskaras daudzas jo daudzas ģimenes. Man kā juristam ir jāteic, ka, lasot gandrīz ikvienas krimināllietas materiālus... gandrīz ikvienas krimināllietas pirmais teikums sākas ar vārdiem “pēc kopīgas iedzeršanas”. Tas nav joks! Par to vajadzētu no tribīnes runāt ārstiem, nevis tikai man kā juristam. Es aicinu arī Skrides kungu kā ārstu kāpt šajā tribīnē.
Un vienlaikus... pamatojot... Es arī balsošu “par” nodokļu samazināšanu, jo es uzskatu, ka Latvijā ir pārāk augsti nodokļi. Bet vienlaikus mums ir jārunā... mums ir jābūt paraugam, nevis kā deputātam, kuru pārdzērušos aiztur rokkafejnīcā, bet... Mums ir jābūt paraugam, mums sabiedrībai ir jāskaidro un jārada priekšstats, ka lietot alkoholu nav stilīgi, piedzerties nav stilīgi, lietot smagos alkoholiskos dzērienus nav stilīgi. Mums ir jābūt tiem, kas par to runā, pat ja tas nav populāri.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debašu laiks ir 15 minūtes. Lejiņa kungs, vai jums pietiktu ar septiņām?
Vārds deputātam Atim Lejiņam.
A. Lejiņš (JV).
Kolēģi! Man liekas, debates ir aizgājušas galīgi šķērsām. Atļaujiet jūsu pazemīgajam kalpam izmantot institucionālo atmiņu. Jūs varbūt esat dzirdējuši, ka ir tāda iestāde Baltijas valstīs, kuru sauc par Baltijas Asambleju. Baltijas Asamblejā mēs ilgāku laiku esam mēģinājuši panākt to, ka tiek ieviesta kaut cik harmonizēta akcīzes nodokļa politika. Tas ir viens.
Otrs. Kučinska kungs, tā taču bija jūsu valdība, un, Čakšas kundze, tā taču bija jūsu valdība, kuras laikā mēs sākām pamazām paaugstināt akcīzes nodokli. Un es nezinu, vai tas ar igauņiem bija sarunāts formāli vai neformāli, tomēr mēs to darījām - lēnām tuvojāmies nevis gluži viņu līmenim, bet nu gandrīz tikām līdz viņu līmenim. Un, kā jūs zināt... paskatieties stenogrammās... paskatieties cenās - to mēs darījām.
Tagad ir viena problēma. Es vēl atceros, ka, būdams iepriekšējā Saeimā, runāju ar igauņiem: “Nu tad jūs samazināsiet nodokļus?” Debates sākās jau iepriekšējā Saeimā. Igaunijā viņi teica: “Nē, nē, nē. Mēs nesamazināsim, jo esam pelnījuši no somiem tik ilgi, tagad jūsu kārta pelnīt no mums!” Bet! Šī jaunā... ļoti, ļoti konservatīvā partija, kas saucas EKRE, sacīja: “Nē, viss! Letiņiem ir jāiedod kārtīgs šitā!” Un vienā dienā pieņēma lēmumu. Kariņa kungs zvanīja Ratasa kungam: “Nu lūdzu - runāsim! Runāsim! Mēs taču nevaram tik strauji, mēs tuvojamies jūsu līmenim.” Ratasa kungs atbildēja: “He, par vēlu! Runāsim Briselē! Prezidente jau parakstījusi.” A ko Kariņam tagad darīt? Iet ar Ratasa kungu runāt Briselē pie lielā apaļā galda: “Paklausieties, mēs taču gribējām harmonizēt!”
“Nu nesanāca, mīļie kaimiņi!” Mēs tagad dodam ieroci mūsu premjeram, lai Ratasa kungs nevarētu izvairīties no sarunām ar mūsu premjeru. Tā ir politika! Diemžēl. Tā ir politika! Ratasa kungam nāksies ar mums sarunāties, jo viņam jau arī ir sabiedriskā doma, ka vajag alkohola politiku Lietuvā, Igaunijā, Latvijā kaut cik harmonizēt, lai nebūtu šitās milzīgās svārstības.
Jūs piekrītat? Balsojiet “par”, lai Kariņa kungs nebrauc ar tukšām rokām uz Briseli! Ja viņi var mums, viņiem jāmācās arī no... mums arī no viņiem.
Tagad tā, godīgi sakot... Es jau pieminēju, vai ne? (Dep. R. Bergmaņa starpsauciens.) Es jau pieminēju, ka īstais karš nav starp mums un igauņiem, īstais karš igauņiem ir ar Somiju. Viņi ir milzīgi pelnījuši no Somijas, kā es jau pieminēju. Tagad viņi ar šausmām skatās, ka somi sāk braukt uz Ainažiem. (Dep. R. Bergmaņa starpsauciens.) Tāpēc, kolēģi, tas ir arī plašāks lauks. Būsim reālisti, neviens jau negrib, lai mēs esam alkoholiķi šajā zemē. Es, godīgi sakot, ļoti maz dzeru. Man tas nav vajadzīgs nemaz. (Starpsauciens: “Tiešām?”) Jā, tiešām. (Dep. A. Gobzems: “Cik ir maz?”) Un... es pat mēģinu saskaitīt - pēdējās divās nedēļās... pat karstākās vasarās, pat pēc pirtiņas es neesmu alu dzēris, bet savu paša piparmētru tēju. Tā. (Aplausi.)
Atgriezīsimies pie Baltijas Asamblejas. Darīsim to cilvēciskā veidā. Un nobeidzot gribu pateikt, ka mēs bijām Igaunijā pirms divām nedēļām... Vitenberga kungs, bijām pirms divām vai trijām. (Dep. J. Vitenbergs: “Vienu alu!” Smiekli.) Nē... nu, trīs nedēļas pagājušas... Un tie mūsu kaimiņi igauņi, kas blakus sēdēja, nevienu vārdu par šito neteica, bet tikai uz mums smīnēja.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, ar divām minūtēm jums pietiktu līdz pārtraukumam? (Starpsauciens.) Jā vai nē?
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Es... Kolēģi, tas ir tāds diezgan neformāls vēstījums jums. Galvenokārt laikam tiem, kas šeit ir samērā jauni.
Mani pārsteidza tas, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē viens no jūsu deputātiem... no Jaunās konservatīvās partijas, man liekas... nu, bet nākamais noteikti būs tas mūsu “3 × 500”... viens no tiem... un tā...
Ja jūs domājat, ka no tā nodokļu ieņēmumi kļūs lielāki, jūs esat muļķi. (Dep. K. Feldmans: “Nekļūs lielāki!”) Tā tas nebūs! Tas kopējais efekts (Dep. A. Muižniece: “Vienkārši mazāk zaudēsim!”)... kopējais... Nu, bet jāsauc lietas īstajos vārdos. Muļķība ir muļķība, ja, Pavļuta kungs.
Kopumā šeit ir trīs efekti. Pirmais. Vai igauņi turpinās pirkt? Tā kā šī starpība cenai kļūs mazāka, nav rakstīts... (Dep. S. Riekstiņš: “Jūs tāpat bezakcīzes pērkat!”) Varbūt jā, varbūt nē, varbūt kaut kur pa vidu. (Dep. K. Feldmans: “Pēc inerces!”)
Otrais. Cilvēki dzers vairāk, vai ne, Skrides kungs? Dzers vairāk, no tā ieņēmumi būs lielāki. Pluss. Labi.
Bet trešais efekts ir tas, ka uz visu alkohola patēriņu... visam patēriņam tiks piemērots zemāks nodoklis par 50 procentiem. Un šis efekts būs lielāks, absolūti lielāks nekā tie iepriekšējie divi. Tāpēc ieņēmumi kļūs mazāki. Līdz ar to jūs būsiet vēl tālāk no jūsu “3 × 500”, no skolotāju algām un no visa tā pārējā. Tas ir viss, kas šeit ir.
Varbūt es kā opozīcijas deputāts varētu būt sajūsmā no tā, ka pozīcija pati sevi stumj bezdibenī, bet... nu, tomēr vienā valstī dzīvojam.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi, acīmredzot debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Kolēģi, pārtraukumā ir Jāņu ieskandināšanas pasākums. Bez piparmētru tējas diemžēl... un arī bez alus. Bet (Starpsauciens.) suitu sievas būs, un Jāņi Saeimā tiks ieskandināti!
Tā kā darba kārtība ir ļoti apjomīga, Saeimas Prezidijam ir priekšlikums: pārtraukums pusstundu, un tad turpināsim darbu. (Starpsauciens: “Jā!”) Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nē!”) Deputāti... Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Pusstundu pārtraukums.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam deputātam Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie Ārlietu komisijas deputāti! Tagad nu gan noliksim striktu laiku, kad mums būs Ārlietu komisijas sēde. Tātad šodien pulksten 14.30.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie būs sagatavoti.
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Aldis Blumbergs, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Ilmārs Dūrītis, Inese Ikstena, Aleksandrs Kiršteins, Ivans Klementjevs, Ainars Latkovskis, Vitālijs Orlovs (Dep. V. Orlovs: “Esmu šeit!”)... ir, Dana Reizniece‑Ozola, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns un Ivars Zariņš.
Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu atgriezties Sēžu zālē. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Pirmais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Turpinām debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Iepriekšējo reizi runājot, vienkārši nepateicu līdz galam dažas lietas, kas būtu no Saeimas tribīnes jāpasaka, uzsverot un pierādot to, ka alkoholisms Latvijā ir nopietna problēma. Proti, pagājušajā, 2018., gadā tika izdarīti 1870 sevišķi smagi noziegumi, tas ir, pieci sevišķi smagi noziegumi dienā. Par 15 procentiem palielinājās slepkavību skaits. Lai jūs labāk saprastu - 80 procenti no šīm slepkavībām un no daudziem šiem sevišķi smagajiem noziegumiem ir sadzīviska rakstura. Tātad 80 procenti slepkavību ir sadzīviska rakstura, droši vien notiek “draugu” (pēdiņās) vai ģimenes locekļu starpā pēc kopīgas iedzeršanas.
Es domāju, ka šie ir vienlaikus runājamie jautājumi ne tikai par to, kā mēs palielināsim budžeta ieņēmumus, kas mums būtu jāpalielina, bet arī šie ir jautājumi, par kuriem es vēlreiz atkārtoti aicinu deputātu, kurš pagājušajā un aizpagājušajā nedēļā aktīvi atbalstīja akcīzes celšanu saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kāpt tribīnē un parunāt par alkohola kaitīgumu tieši tā iemesla dēļ, ka mēs jau saprotam - alkoholu tāpat visa sabiedrība vairāk vai mazāk lietos. Bet kad gan mēs par šo problēmu runāsim, ja ne brīdī, kad diskutējam par potenciālu cenu samazināšanu alkoholiskajiem dzērieniem, lai izkonkurētu Igauniju.
Vēlreiz uzsveru - 80 procenti ir sadzīvisku slepkavību, no kurām faktiski gandrīz visas notiek alkohola reibumā. (Dep. S. Riekstiņš: “Aldi, mēs tevi ļoti mīlam!”) Es runāju par ļoti nopietnu tematu.
Deputāts Sandis Riekstiņš, ienākot zālē un kavējot sēdi, saka - viņš mani ļoti mīl, uz ko man, protams, ir parlamentam jāatbild.
Šodien mēs nepieņēmām un noraidījām Dzīvesbiedru likumu. Bet, ja būtu pieņēmuši, tad, visticamāk, varētu rast pazīmes, ka Sandis Riekstiņš grib ar mani faktiskas attiecības, kuras var pierādīt. (Dep. S. Riekstiņš: “Sasapņojies!” Smiekli.)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, godātie kolēģi, tik tiešām... Skrides kungs, varbūt jūs varētu nākt un izstāstīt, vai tiešām vairs nav neviena pētījuma, kaut kāda žurnāla... jūs taču minējāt. Vai tiešām nav neviena pētījuma par alkohola kaitīgumu uz veselību? (Dep. M. Bondars: “Ko Ļeņins un Trockis par to ir teicis?”) Ļeņins un Trockis - viņus mēs liksim mierā. Viņi jau ir pagātne, kā mēs sapratām šodien.
Bet, ja mēs runājam par divkosību, ar kādu šodien šausmīgā steigā tiek pieņemts šis lēmums, ja mēs runājam par divkosību, ar kādu tiek pievērtas acis uz citām, daudz svarīgākām, problēmām, tad... mēs lasām arī LETA ziņu (2019. gada 19. jūnijs), ka joprojām tiek meklēta nauda skolotāju algām 2020. gadam. (Dep. A. Muižniece: “Nu, Jūlija!”) Joprojām tiek meklēta tām nauda, bet akcīzi mēs sakārtojam šodien pat dažu stundu laikā.
Un... Muižnieces kundze! (Aplausi.) Godātā Muižnieces kundze, tā vietā, lai lasītu manu feisbuku un meklētu pazudušo Jurašu, tiešām palīdziet to naudu ātrāk atrast!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Debates vēl nav slēgtas.
Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (JK).
Labdien! Šodien pirmā reize man tribīnē. Bet temats ļoti būtisks, tāpēc no runāšanas nevarēs izvairīties.
Ko es pamanīju? Šajās debatēs pārāk maz tika nosaukti konkrēti skaitļi.
Pat tad, ja tie būtu pieņēmumu formā vai tikai aptuveni aprēķināti, tie tomēr... Ir kaut kādi skaitļi jānosauc no tribīnes, lai skaidrotu kaut kādus iespējamos lēmumus. Šajā gadījumā es esmu iepazinies ar Finanšu ministrijas aprēķiniem šo izmaiņu sakarā. Nodokļa samazinājums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 15 procentiem... akcīzes nodokļa samazinājums... Es gribu uzsvērt - mēs šeit vairs nerunājam par to, ka mēs kaut ko budžetā iegūsim; mēs runājam par to, ka mums ir jāiegūst laiks, lai amortizētu iespējamos zaudējumus, kas budžetā var būt daudz lielāki gan šogad, gan nākamgad. Tāpēc 2019. gadā, pat izdarot šo, mēs zaudēsim septiņus miljonus no budžeta, bet to kompensēs zināmā mērā budžeta pārpilde. (Starpsauciens: “3 × 500!”) Un tas būtu jāskaidro, protams, vairāk Finanšu ministrijas pārstāvjiem. Nākamgad mēs zaudēsim 32 miljonus no fiskālās telpas, tātad budžeta, kas vēl nav pieņemts. Tātad fiskālā telpa sašaurināsies.
Ja mēs to nedarām... un man šajā gadījumā ir jāuzticas Finanšu ministrijas aprēķiniem, kaut gan... Mans jautājums, ko šorīt es uzdevu finanšu ministram pilnīgi atklāti, bija šāds: “Kāda man ir garantija, ka šos aprēķinus Finanšu ministrijā nav veicis tas pats cilvēks, kurš melu čempionu organizētā veidā pirms vēlēšanām sarēķināja, ka “3 × 500” izmaksās 1,7 miljardus eiro? Kāda man ir garantija, ka tas nav tas pats cilvēks, kurš prot manipulēt ar Excel?” (Starpsauciens: “Bet tas jau tikai tehniskais budžets!”) Skaidras atbildes nebija. (Dep. A. Gobzems: “Un? Kāda ir garantija?”) Skaidras atbildes nebija! Bet man ir jāuzticas, man ir... ekonomistiem ir jāizkopj tāda īpašība ar laiku. Tas ne katram ir iespējams. Skaitļus ir jāspēj novērtēt pirmšķietami - vai tie ir ticami vai nav ticami. Piemēram, Lembergam. (Dep. A. Gobzems: ““3 × 500” ir ticams?”) Tad, kad viņš saka - “3 × 500” maksās 1,7 miljardus -, tas šķiet ticami. Saprātīgiem ekonomistiem tas šķiet acīmredzami... neticami, jo viņi uzreiz spriež: “Paga, tā, IIN ienākumi - vispār kopā cik ir? Un ja mēs tur samazinām... nu, skaitlis ir neticams.”
Tātad tā nosaka ticamību.
Šajā gadījumā man šķiet, ka šie aprēķini ir vērtējami kā ticami. Es nesaku, ka tie ir pilnīgi objektīvi, jo ne jau es rēķināju. Kā zināms un kā jau iepriekš teicu, Finanšu ministrija mēdz ļoti dramatiski, pat desmitkārt kļūdīties.
Ja mēs to nedarām, tad nākamgad zaudējam vairāk nekā 90 miljonus no fiskālās telpas. Diemžēl tas periods, kas mums ir, lai sabalansētu nākamā gada budžetu, nav pietiekams, lai kādā citā veidā amortizētu iespējamo fiskālās telpas sašaurinājumu. Tas nav jāstāsta man, tas bija jāstāsta Finanšu ministrijas pārstāvim. (Dep. R. Bergmanis: “Varbūt mēs vēl vairāk varam samazināt?”)
Kāpēc šāda situācija ir izveidojusies? Vai tad melu čempionu valdīšanas laikā nebija zināms, ka ir partijas, ir tendences Igaunijā... kuras runā par to, ka akcīze... ka ir bijusi kļūda, akcīze ir ļoti augstu pacelta un nu ir jāsamazina. Vai tad tas nebija zināms? Nē, melu čempioni, kuri tūliņās nāks pēc manis runāt, bija aizņemti ar Skaistkalnes neuzbūvētās sporta zāles kā savu padarīto darbu reklamēšanu. Nu tā bija! Bet mazāk par viņiem, vairāk par darbu. (Dep. R. Bergmanis: “Kur tev igauņi pie Skaistkalnes?”)
Bija pilnīgi iespējams sagatavoties un laikus sākt domāt, kā amortizēt fiskālo telpu, ja tiešām Igaunijā notiek šī vektora maiņa un arī viņi nolemj strauji mazināt akcīzes nodokli. Tas bija iespējams iepriekšējās valdības laikā. Arī jaunā valdība ilgi par to runā, un, protams, tēma ir ļoti nepatīkama, grūti skaidrojama. Bet ir jānāk un jāskaidro ar skaitļiem, tāpēc es cenšos to darīt. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Kur ir skaitļi?”; dep. A. Gobzems: “Kāpēc tu to centies darīt?”)
Es jau pirms tam nosaucu kaut kādus skaitļus. Vajadzēja klausīties, nevis urbināt degunu! (Starpsauciens. Aplausi.) Kāpēc nāk pretvalstiskie spēki šajā tribīnē un lamā, un balso...? Viņi saka: “Balsojiet “pret”, balsojiet “pret”!” Štrunts ar visu, ka nākamgad mīnus 90 miljoni budžetā un nav laika kaut kā izlīst no šīs situācijas. Štrunts ar visu! Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem, kā jau tradicionāli tas ir pierasts un kā redzams arī Rīgā, nav tendences uzņemties atbildību ne par ko. (Dep. Ļ. Švecova: “Un to saka sievas krāpnieks?!”) Nekad viņi neuzņemas atbildību! Viņi nekad konstruktīvi nevēlas... piemēram, šodien mēs redzējām, ka skolotājiem algas ir piešķirtas, paaugstinājums būs no 1. septembra. Uz 70... 750 eiro par likmi. (Dep. Ļ. Švecova: ““3 × 500” izpildiet!”) Bet nē, viņi turpina uzturēt likumprojektu un neatsauc to. Principa pēc. To sauc par destruktīvu opozīciju.
Viņi nevēlas, lai koalīcijas partijas... es te nerunāju tikai par jaunajiem konservatīvajiem, arī citas partijas ir izteikušas līdzīgus, tiešām nesavtīgus solījumus savā programmā... nu viņiem nekāda labuma no tā. Tikai domājot par sabiedrību. Viņi nevēlas, lai būtu iespēja nākamgad kaut ko izpildīt. Tāpēc tieši no šī flanga nāk vairāki deputāti, kas nevēlas uzņemties atbildību, kas vēlas padoties pie pirmās cīņas, kas nekavējoties padotos arī iespējamu okupantu priekšā, kā tas jau ir noticis. (Starpsauciens: “Kāpēc tu padevies VIENOTĪBAI?”) Viņi nāk un saka: “Nē, samaziniet fiskālo telpu, neizpildiet solījumus!” Viņi taču vēlas turpināt mūs lamāt arī budžeta pieņemšanas laikā, nākamgad un vēl nākamos trīs gadus.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pamatojoties uz aptuvenām aplēsēm, kurām es neticu, bet uzskatu... es neticu pilnībā, bet uzskatu, ka tās ir pietiekami ticamas, lai ņemtu vērā, pieņemot politisku lēmumu, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Paldies. (Starpsauciens: “Alkohols palīdz nekļūt par nodevēju!” Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Starpsauciens.)
V. Valainis (ZZS).
Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Runājot par skaitļiem, tā arī nedzirdēju, cik tad īsti maksā tas “3 × 500”. Viens, komats, septiņi miljardi nemaksā (Dep. K. Feldmans: “250...!”)... Būs laikam jāuzdod finanšu ministrei jautājums... lai tad oficiāli nāk jaunā koalīcija ar šādu piedāvājumu, bet... dod vismaz šādu informāciju.
Par to, ko pirms tam minēja Feldmana kungs, - saprotiet, iepriekšējās valdības vadītājs kaut kādā veidā komunicēja ar mūsu kaimiņiem - lietuviešiem, igauņiem -, bieži tikās, un šādu problēmu nebija. Šādas problēmas ir tagad, kad ir šis premjers un jūsu atbalstītā valdība. Un problēmās mēs esam nonākuši ne jau kaut kādu iepriekš pieņemtu lēmumu dēļ, bet tagad tas ir noticis. Un tagad ir tas brīdis, kad jūs... Atbalstot šādu lēmumu (Dep. M. Bondars: “Viktor, jālasa starptautiskās ziņas! Igaunijā bija vēlēšanas!”)... atbalstot šādu lēmumu, jūs patiesībā attālināt sevi no savu solījumu pildīšanas.
Es aicinu tomēr noraidīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava (NA).
Godātie kolēģi! Es redzu, ka šis ir jautājums, kurā vismaz pozīcijas un opozīcijas vairākums ir līdzīgās domās, ka, ilgtermiņā raugoties, alkoholam akcīze ir nevis jāsamazina, bet jāpalielina, lai samazinātu dažādas negatīvās sekas, ko tas rada sabiedrībai.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, kurā ir nepieciešams pietiekami straujš risinājums, un Latvija noteikti ir gatava ar šo risinājumu iet uz priekšu. Tajā pašā laikā mums no visas politiskās retorikas ir jāizmet ārā tādi vārdi kā “karš ar Igauniju”, “ieroči cīņā pret Igauniju”. Mums ar igauņiem ir jārunā, nevis jāspēlē kaut kādi kariņi. (Starpsauciens: “Kariņš jau spēlē!”) Mums ir svarīgi šobrīd... līdz 2020. gada sākumam panākt vienošanos ne tikai ar Igauniju, bet arī ar Lietuvu, ka... ir mainījušās šīs akcīzes likmes. Ja mēs pazemināsim akcīzes likmi, mēs ietekmēsim to, kas notiek Lietuvā. Bet mums, visām trijām Baltijas valstīm, ir jārada kopējas akcīzes likmes, kas ir savstarpēji koordinētas un saskaņotas. Ir jāsēžas premjerministram, finanšu ministram, ārlietu ministram pie sarunu galda un pēc iespējas ātrāk ir jāiet uz koordinētu rīcību, lai ideālā variantā jau 2020. gadā visas šīs valstis nevis samazinātu akcīzes likmes alkoholam, bet - tieši pretēji - paaugstinātu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi. (Dep. K. Feldmans: “Skaitļus nosauc, Vjačeslav, citādi...”.)
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Kolēģi! Galvenais iemesls, kāpēc esmu vēlreiz uzkāpis tribīnē, ir tas, ka viens no Jaunās konservatīvās partijas deputātiem... vismaz tā izskatījās, ka tiešām ir centies kaut ko saprast. (Smiekli.) Es domāju, ka jāatlīdzina šāda uzvedība.
Nu, lūk. Ievads tajā, kas notiek. Pirms dažiem gadiem Igaunijas sociāldemokrātiskā partija pieņēma lēmumu būtiski pacelt akcīzi alkoholam. Tā bija viņu priekšvēlēšanu programma - sabiedrības veselība. Nu, tāpat kā... apmēram tā Skrides kungs šeit... Pacēla. Tas, protams, Igaunijā bija ļoti nepopulāri. Sociāldemokrātiskā partija vēlēšanās zaudēja, citas partijas solīja šo soli pagriezt atpakaļ. Pārējais ir vēsture.
Bet pirms dažiem gadiem izveidojās tā lielā starpība alkohola cenās, kas ļāva dažiem uzņēmīgiem cilvēkiem atvērt visus tos veikalus uz Latvijas robežas ar Igauniju un pelnīt naudu. (Dep. V. Dombrovskis ielej glāzē ūdeni. Starpsauciens: “Padzerties atnāci?”) Tagad igauņi nolēma samazināt.
Tātad - ko jums saka Finanšu ministrija? Ja šajā pudelē ir viss tas patēriņš (Dep. V. Dombrovskis rāda ūdens pudeli.), stiprā alkohola eksports... gan tas, kas ir iekšēji patērēts, gan tas, ko nopērk visi tie tūristi no Somijas un Lietuvas... Un, piemēram, no tā... Te ir samērā neliela tā daļa, kas ir viss tas alkohola tūrisms - igauņi un somi... Tagad pie jums nāk Finanšu ministrija vai tie, kas tur to visu lobē, un saka: “Lūk, igauņi tagad pieņēma lēmumu samazināt par 25 procentiem, un tagad cilvēki vairs nebrauks... Mums arī vajag samazināt savu akcīzi, lai mūsu zaudējumi, budžeta zaudējumi, būtu mazāki.” Tas viss izklausās, protams, loģiski no pirmā skatījuma, bet jūs esat aizmirsuši vienu ziloni istabā. Proti, tas ir iekšzemes patēriņš. (Starpsauciens.) Jo, saprotiet, samazinot nodokli par 15 procentiem, jūs samazināsiet... tie plānotie ieņēmumi šogad ir 223 miljoni eiro no alkohola akcīzes. Jūs samazināsiet visus ieņēmumus, un tas būs daudz lielāks cipars nekā tas, kuru jūs domājat amortizēt... vai ko jūs sakāt. Līdz ar to no tā, ka igauņi ir pieņēmuši lēmumu, zaudējums budžeta ieņēmumos, protams, būs. Bet ja Finanšu ministrija (vai kas tur uz viņiem izdara spiedienu) jums saka - ar šo jūsu soli zaudējums būs mazāks... nē, tas zaudējums būs lielāks! Un uzminiet, kuri ir tie šajā zālē, kas finansiālā ziņā ir apsolījuši visvairāk? Nu ne jau JAUNĀ VIENOTĪBA!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.
K. Feldmans (JK).
Acīmredzot man ir vēl vienu reizi jāatkārto tiem, kas neklausījās, - zaudējumi nākamā gada budžetā, faktisks fiskālās telpas sašaurinājums 32 miljonu eiro apmērā, loģiski, ir iespējams, tieši ņemot vērā neiegūto akcīzes nodokli no iekšējā patēriņa. Skaidrs, ka tā. Tāpēc jau ir tie zaudējumi. Ne jau no kaut kā cita.
Bet vēlos viest pozitīvu cerību, ka tie varētu nebūt tik lieli, tāpēc ka neredzu nevienu objektīvu iemeslu, jo alkohols, kaut gan mums liekas, ka pieprasījums pēc tā ir ļoti elastīgs... es negribētu pārspīlēt alkohola pieprasījuma elastību. Būs līdzīga situācija kā ar samazināto PVN likmi dārzeņiem. Nav neviena... Nepietiekamas konkurences apstākļos iekšējā tirgū, kad ir tikai divas lielveikalu ķēdes, par kurām visi zinām, kur cilvēki galvenokārt pērk alkoholu... lai tās samazinātu cenu veikalu plauktos, tā saukto līdzsvara cenu. Nav tāda spiediena! Nav spiediena! Pieprasījums tik strauji nepalielināsies. Elastība ir maza. Līdz ar to, es uzskatu, ir pamats domāt, ka fiskālās telpas sašaurinājums, kas ir šajās Finanšu ministrijas aplēsēs, kurām es līdz galam neticu, jo viņi pieļauj baigās kļūdas, desmitkārtīgas kļūdas, varētu būt potenciāli vēl mazāks. Līdz ar to mums būs iespēja un arī pietiekami liela fiskālā telpa, lai izdarītu daudzas labas lietas, tai skaitā palielinātu neapliekamo minimumu cilvēkiem, kuriem tas šobrīd ir neadekvāti mazs. Un tai skaitā konkurētu šajā ziņā ar to pašu Igauniju.
Paldies. (Aplausi.) (Debatēm trešo reizi pieteicies dep. V. Dombrovskis.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi, par vienu likumprojektu var runāt vienu reizi un pēc tam vienu papildreizi. Ja debatēt neviens cits nav pieteicies, debates slēdzu. (Dep. A. Gobzems: “Bet šis ir svarīgs jautājums!” Smiekli.)
Vai komisijas vārdā vēl kas piebilstams, skaidrojams? Nē.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 8, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.
R. Kozlovskis. Kolēģi, man jāteic, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lēma, ka šo jautājumu vajadzētu skatīt šodien divos lasījumos bez priekšlikumu iesniegšanas. (Starpsauciens: “Kā tas iespējams?!”)
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš nav noteikts.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jutai Strīķei!
J. Strīķe (JK).
Aicinu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21. jūnija, tas ir, rītdienas, pulksten 12.00. Aicinu arī noteikt, ka izskatīšana tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē, kuru izsludinās Saeimas Prezidijs. Tas ir mans priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. jūnija pulksten 12.00, izskatīšana - tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē, ko Prezidijs vēl izsludinās. Vai ir citi priekšlikumi?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es aicinu pagarināt, noteikt tomēr priekšlikumu iesniegšanas termiņu garāku, ņemot vērā to, ka Saeimas ārkārtas sēde, visticamāk, nebūs ne 21., ne 22., ne 23., ne 24. jūnijā. Aicinu noteikt nedēļu (skaitot no šīs dienas) kā termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
Sēdes vadītāja. Tas nav... Nosauciet datumu! (Starpsauciens: “27. jūnijs!”) Tātad 27. jūnijs - termiņš priekšlikumu iesniegšanai, ja? 27. jūnijs. Un izskatīšana - ārkārtas sēdē.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Es rosinu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt vienu stundu - šodien. Un atkārtota izskatīšana - Saeimas šīsdienas sēdē. (Starpsauciens. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Tātad ir virkne priekšlikumu. Vispirms balsosim par tālāko termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Vispirms ir jābalso par tālāko datumu, ko piedāvā Gobzema kungs, - 27. jūnijs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam - šā gada 27. jūnijs! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 63, atturas - 3. Līdz ar to priekšlikums nav atbalstīts.
Nākamais priekšlikums - šā gada 21. jūnija pulksten 12.00.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. jūnija pulksten 12.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 15, atturas - nav. Līdz ar to priekšlikums ir atbalstīts.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. jūnija pulksten 12.00. Un izskatīšana - tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē, ko Saeimas Prezidijs izsludinās.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Juta Strīķe.
J. Strīķe (JK).
Cienījamie kolēģi! Šī gada 6. jūnijā Saeimas sēdē pirmajā lasījumā tika atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, kā arī tika atbalstīts tas, ka šo likumprojektu izskata steidzamības kārtībā.
Īsumā atgādināšu likumprojekta būtību. Šis likumprojekts paredz kriminālatbildību par liela apmēra skaidras naudas, tātad vairāk nekā 50 minimālās mēnešalgas, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts iekšējo vai ārējo robežu.
Vēlos uzsvērt, ka grozījumi Krimināllikumā paredz kriminālatbildību par šādas skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu ir pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona.
Atgādināšu arī to, ka kārtību, kādā kompetentās iestādes amatpersonas pieprasa šādas deklarācijas aizpildīšanu, paredz likumprojekts, kuru iepriekšējā Saeimas sēdē atbalstījām trešajā lasījumā, - “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas””.
Turklāt attiecībā uz kriminālatbildību par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts ārējo robežu - tieši ārējo robežu -, jāuzsver tas, ka tiek izslēgti vārdi “ja tas izdarīts ar noziedzīgi iegūtu skaidru naudu”. Vienlaikus, kā jau iepriekš minēju, paredz arī precīzi noteiktu skaidras naudas slieksni. Liels apmērs, kurš ārējās robežas šķērsošanas gadījumā netiek deklarēts vai tiek nepatiesi deklarēts.
Juridiskajā komisijā esam izskatījuši šo likumprojektu pirms otrā lasījuma. Juridiskajā komisijā, kā arī Krimināltiesību politikas apakškomisijā tika izvērtēti, izdiskutēti četri priekšlikumi.
1. priekšlikums saņemts no iekšlietu ministra Ģirģena. Komisijas sēdē netika atbalstīts. Šis priekšlikums paredzēja samazināt sankcijas apmērus sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas gadījumā, kad tiesa var piemērot nosacītu notiesāšanu. Pēc savas būtības priekšlikums ir pareizs, tas tika izdiskutēts, bet komisijā tika panākta vienošanās, ka šis priekšlikums nav virzāms izskatīšanai šajā likumprojektā, tāpēc ka tas... šis konkrētais priekšlikums neietilpst steidzamības tvērumā un noteikti tiks iekļauts un izdiskutēts... iespējams, tiks precizēts un virzīts uz Saeimu citā likumprojektā, kas saturēs grozījumus Krimināllikumā.
Debatētāji?
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A. Judins (JV).
Cienījamie kolēģi! Priekšlikums paredz aizliegt piemērot nosacītu notiesāšanu uz laiku, kas ilgāks par trim gadiem, ja ir izdarīts sevišķi smags noziegums. Šo priekšlikumu mēs izskatījām apakškomisijā, un, gatavojot jaunu likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, to iestrādājām. Respektīvi, darbs ir pabeigts apakškomisijā, projekts nodots Juridiskajai komisijai, un mums būs iespēja šo priekšlikumu izskatīt trijos lasījumos. Bet šajā likumprojektā priekšlikums tika iesniegts atkārtoti, anotācijas tam nav, faktiski ir vēstule no iekšlietu ministra, tomēr tā nav anotācija. Pieņemt pirmajā lasījumā un uzreiz otrajā lasījumā nebūtu pareizi. Ļoti svarīgi, lai procedūra tiktu ievērota, jo mēs tomēr gribam risināt ļoti svarīgu jautājumu. Apakškomisijā un, es domāju, arī Juridiskajā komisijā diskusijas turpināsies, bet patlaban, manuprāt, šis priekšlikums nav jāatbalsta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - iekšlietu ministra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 65, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Strīķe. 2. - deputāta Judina priekšlikums. Komisijas sēdē tika atbalstīts. Šis priekšlikums ir redakcionāls, paredz mainīt vietām pirmajā lasījumā atbalstītā 195.2 panta otro un 2.1 daļu, kā arī ierosina noteikt mazāku sankciju par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu uz valsts iekšējās robežas. Proti, lai būtu paredzētas atšķirīgas sankcijas par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu uz ārējās un uz iekšējās robežas, uz ārējās robežas tās ir paredzētas augstākas.
Šis priekšlikums komisijas sēdē tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Karinai Sprūdei.
K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kungi! Kopš tiek virzīts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, es jūtu, ka daudziem no jums ir sagrozīts prāts un nav radusies vēlme iedziļināties, lai saprastu, kādas sekas iespējamas pēc šīm izmaiņām.
Uzskatu, ka šis likumprojekts ir noraidāms. Nevēlos no diviem ļaunumiem izvēlēties mazāko. Judina kunga motivācija iesniegt šādu priekšlikumu man nav skaidra.
Saprastu, ja tikai komisija tiktu vadīta pēc metodes “Skaldi un valdi!”, bet tas nav pieļaujams valsts līmenī. (Dep. A. Judins: “Par priekšlikumu!”) Šādas metodes izmantošana valsts līmenī nav pieņemama. (Dep. A. Judins: “Par priekšlikumu!”) Kāpēc nav? Ja jaunie konservatīvie atbalsta “bezkompromisu tiesiskumu”, tad parlaments nodrošina likumīgu iemeslu (JK frakcijas deputātu starpsaucieni.) - cietumsoda piespriešanu. (Dep. A. Judins: “Par priekšlikumu būs kaut kas?”) Visiem piespriedīsim bargus sodus un visus liksim cietumos, lai pēc tam Eiropa varētu attaisnot kārtējos nejēdzīgi apgūtos Eiropas Savienības resursus? (Dep. A. Judins: “Viņa nerunā par priekšlikumu!”) Jo mērķis būs sasniegts - būs piepildīti cietumi. Vēl spēsim nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, jo cietumos deklarēsim automātiski. (Dep. A. Judins: “Viņa pārkāpj Kārtības rulli!”)
Šos grozījumus jau iepriekš pieņēma. Mēs pārkāpjam cilvēktiesības, nevainības prezumpciju (Dep. J. Kursīte-Pakule: “Par priekšlikumu!”) - tai ir jābūt visa pamatā.
Kāds tiek plānots nākamais solis? Drīz savlaicīgi vajadzēs deklarēt stopētāju, jo nekad jau nevar zināt, kas kuram mugursomā. (Dep. A. Judins: “Mūrnieces kundze, nav par priekšlikumu!”) Deklarēsim pasažierus, lai nevajadzētu atbildēt par svešiem pārkāpumiem, un pēc tam apsūdzēsim visus no auto par nozieguma izdarīšanu organizēti grupā.
Sēdes vadītāja. Sprūdes kundze, vai jūs varētu pievērsties konkrētajam priekšlikumam? (Dep. L. Liepiņas, dep. A. Gobzema, dep. A. Judina un dep. K. Feldmana starpsaucieni.)
K. Sprūde. Un šeit jau lieta... tad ne tikai trīs gadi... vai aprobežot... vai arī vairāk, vai ne? Neapgrūtināsim cilvēku dzīves! Arī divi gadi ir daudz! Divi gadi ir daudz. Likumprojektā par nepieciešamību deklarēt skaidras naudas summas Latvijas pierobežas zonā jūs pat neparedzējāt tādu iespēju, ka pastāv cilvēciskais faktors un iespēja kļūdīties. Cilvēki mēdz kļūdīties. Un kļūdās ne tikai deputāti, aizpildot savas amatpersonu deklarācijas. Varbūt mums arī šeit nepieciešami grozījumi. (Dep. R. Kols: “Tad Krimināllikumu mums nevajag! Cilvēki mēdz kļūdīties!”) Mēs pārāk daudz paļaujamies uz ārvalstu ekspertu rekomendācijām un padomiem, kā mums labāk rīkoties un kas būtu jādara, sākot ar aizsardzības budžetu un beidzot ar nabadzības riskiem un sociālo nevienlīdzību. Cik gan akurāti mēs esam, cik paklausīgi un nopietni mēs uztveram padomus un rekomendācijas! Pirmo reizi redzu tādu degsmi deputātos, kas skraida ar Moneyval rekomendācijām un apietas ar tām kā ar karstu kartupeli.
Iespējams, ka mēs kārtējo reizi pārspīlējam, lai izpatiktu visiem, bet ne saviem cilvēkiem, jo neatradu tur nevienu vārdu par to, ka, nedeklarējot skaidro naudu, jāsoda ar brīvības atņemšanu. Šeit vēlos atgādināt Moneyval 221. punktu: ja summa pārsniedz 10 tūkstošus, bet ir mazāka par 19 tūkstošiem eiro, kriminālprocess tiek uzsākts tikai tad, ja persona nevar pamatoti izskaidrot skaidras naudas izcelsmi.
Un tagad nedaudz statistikas par Valsts ieņēmumu dienestu.
Katru gadu tiek iesniegtas aptuveni 700 skaidras naudas deklarācijas.
2017. gadā tika atklāts 41 nedeklarēts darījums kopsummā par 540 tūkstošiem eiro.
2016. gadā tika atklāti astoņi nedeklarēti darījumi kopsummā par 1,33 miljoniem.
2015. gadā tika atklāti 19 nedeklarēti darījumi kopsummā par 330 tūkstošiem eiro.
Kolēģi, vēlreiz gribu uzsvērt, ka Moneyval 221. punkts paredz, ka krimināltiesiskās procedūras tiek uzsāktas tikai tad, ja persona nevar pamatot, izskaidrot skaidrās naudas likumīgo izcelsmi.
Mēs pārcenšamies vai arī pārāk rupji interpretējam Moneyval paziņojumu. Kam par labu, kam par sliktu - es nezinu, bet es nevēlos, ka no šiem likuma grozījumiem ciestu mūsu cilvēki. Var piekrist un jāpiekrīt šādam sodam, ja nauda tiešām ir nelegāli iegūta vai ja persona nevar paskaidrot, no kurienes nauda radusies, bet nedrīkst grozīt likumus tā, ka rodas iespējas tos interpretēt gramatiski, nevis pēc būtības. Un šobrīd mēs radām iespēju likuma piemērošanas absurdam.
Vēl. Papildu jautājums, ko vērts apskatīt, ir - kas notiek citās Eiropas valstīs jautājumā par nedeklarētām vai nepatiesi deklarētām naudas summām. Nav kriminālatbildības Luksemburgā, Igaunijā, Apvienotajā Karalistē, Slovēnijā, Spānijā, Bulgārijā.
Labprāt es redzētu, ka mēs veidojam valsts sistēmu (Starpsauciens: “Laiks!”)...
Es gribu apvienot abus debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? (Starpsauciens: “Jā!”) Tad mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par abu debašu laiku apvienošanu deputātei Karinai Sprūdei! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - nav.
Lūdzu, runājiet!
K. Sprūde. Vēl. Papildu jautājums, ko vērts apskatīt, ir - kas notiek citās Eiropas valstīs jautājumā par nedeklarētām vai nepatiesi deklarētām naudas summām. Nav kriminālatbildības Luksemburgā, Igaunijā, Apvienotajā Karalistē, Slovēnijā, Bulgārijā, Spānijā.
Labprāt es redzētu, ka mēs veidojam valsts sistēmu, kas spētu nodrošināt tādu dzīves līmeni kā Luksemburgā, bet diemžēl mēs pārspējam citas valstis tikai jautājumos par sodiem un akcīzes pazemināšanu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Es vēlreiz lūdzu noraidīt šo likumprojektu, lai pēc dažiem gadiem (Starpsauciens.) pie Saeimas nama durvīm mums baranku vietā neizdalītu virvi ar ziepēm. (Starpsauciens.)
Paldies
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A. Judins (JV).
Jā, visu to ļoti patīkami dzirdēt. Es ceru, ka jūs pati esat autore tam tekstam, ko jūs lasījāt šeit. (Dep. A. Kaimiņš: “Jā, es arī!”) Bet man tomēr gribētos vērst uzmanību uz to, ka otrajā lasījumā mēs nediskutējam par koncepciju, mēs runājam par konkrētu priekšlikumu.
Un kāds ir mans priekšlikums? Es piedāvāju samazināt sodu. Proti, gadījumā, ja cilvēks nedeklarēs (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)... ja persona nedeklarēs skaidru naudu lielā apmērā, tad maksimālais sods būtu nevis, kā mēs atbalstījām pirmajā lasījumā, trīs gadi brīvības atņemšanas, bet divi gadi.
Līdz ar to es domāju, ja jums ir, ko teikt, jūs varat runāt par priekšlikumu. Papildus tam es gribu jūs informēt - jums kā deputātiem ir visas tiesības, gan Gobzema kungam, gan citiem, iesniegt savus priekšlikumus. Ja, jūsuprāt, arī divi gadi nav atbilstošs sods, kāpēc jūs neizmantojat iespēju un nepiedāvājat piespiedu darbu vai vispār izslēgt attiecīgo normu?
Bet es redzu kolēģus, kuriem diemžēl, iespējams, nav bijis laika izlasīt Kārtības rulli. Jums ir tiesības iesniegt savus priekšlikumus. Jums ir arī tiesības kritizēt iesniegtos priekšlikumus. (Dep. K. Sprūde: “Jūs atbalstīsiet?”) Tā vietā jūs izmantojat tribīni, lai nevis runātu par priekšlikumiem, bet atkārtotu savus stāstus. Es tagad dzirdu, ka mēs esam ļoti aktīvi. Bet... Atkal aicinu gan Gobzema kungu, arī kolēģus, kas šeit sēž man priekšā, - izmantojiet iespēju iesniegt priekšlikumus, un mēs diskutēsim par tiem! (Dep. A. Gobzema un dep. D. Šmita starpsaucieni.) Bet šodien diskusijas notiek par 2. priekšlikumu, kas paredz soda samazinājumu. Lūdzu atbalstīt to!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Judina kungs, jūs esat cēlsirdīgs, jūs samazināsiet sodus (Dep. A. Judins: “Kur ir jūsu priekšlikums?”), bet problēma jūsu cēlsirdībā ir tāda, ka minētā priekšlikuma juridiskā daba... un jums kā juristam to vajadzētu zināt (Dep. A. Judins: “Kur ir jūsu priekšlikums?”)... ka Eiropas Savienībā nav iekšējās muitas robežas. Numur viens. (Dep. A. Judins: “Kur ir jūsu priekšlikumi?”) Beidziet būt histērisks! Man jau ir tās faktiskās attiecības ar Sandi Riekstiņu, es nevaru ar diviem vienlaikus. (Smiekli.)
Otrā lieta. Likumā tas, ko jūs runājat par ierobežojumiem un sodiem... jūs nespējat nosaukt nevienu Moneyval rekomendāciju, kas pieprasītu par to sodīt tā, kā jūs to iedomājaties. (Dep. A. Judins: “Kāpēc jūs neiesniedzat savu priekšlikumu?”) Nav tādu rekomendāciju!
Es gribu uzsvērt vienu piemēru, lai visa sabiedrība atceras. Kad savulaik pie varas bija VIENOTĪBA un neko neizdarīja Latvijas sabiedrības labā, tā ļoti nopietnām sejām runāja par strukturālām reformām, ka mums tādas ir. Kaut ko mēs tur reformējam, reformējam... beigās gandrīz puse Latvijas ir aizbraukusi. Tagad jūs atkal neko nedarāt un ļoti nopietnām sejām runājat - Moneyval rekomendācijas, Moneyval reformas un tamlīdzīgi. Nav nevienā Moneyval rekomendācijā runa par to, ko jūs piedāvājat - ka cilvēki par šādiem jautājumiem būtu jāsoda.
Trešā lieta. No jurisprudences viedokļa. Šķērsojot Eiropas Savienības iekšējo robežu, pārbraucot no Latvijas uz Lietuvu vai no Latvijas uz Igauniju... Jūs šodien runājat par lēto alkoholu pie robežas. Es, piemēram, taisos braukt uz Ainažiem vai uz Bausku pēc tā lētā alkohola. Kā jūs noteiksiet, vai es vēlos vai nevēlos šķērsot robežu? Kas būs tie juridiskie instrumenti? (Dep. R. Kols: “Pierobežas josla!”) Tieši kādā veidā man nav tiesību atrasties...? Un es nemaz nevēlos pārbraukt Latvijas teritorijas robežas. Kola kungs, jums kā deputātam vajadzētu zināt, ka es varu pārvietoties ar skaidru naudu un neviens mani nevar apturēt (Dep. R. Kols: “Resorisko pārbaudi drīkst veikt!”), juridiski pieprasīt uzrādīt... izkratīt kabatas vai mašīnu. (Dep. R. Kols: “Robežsardze drīkst! Muitas policija drīkst!”)
Vēl viena lieta. No cilvēktiesību viedokļa. Bez tiesas lēmuma kratīt cilvēkus, kaut ko pārbaudīt ar aizbildinājumu, ka jūs varbūt šķērsosiet iekšējo robežu (Dep. R. Kols: “Nav cietās robežas, bet pierobežā drīkst veikt pārbaudi! To jums arī vajadzētu zināt!”)... Kola kungs, jūs esat Eiropas Savienības fans. Jūs esat Eiropas Savienības fans! Es jums atgādināšu. Viena no Eiropas Savienības pamatlietām - cilvēka pamattiesības ir brīva kapitāla kustība Eiropas Savienības iekšienē. (Dep. R. Kols: “Pārbaudes drīkst veikt!”)
Līdz ar to šis priekšlikums satur vairākas pretrunas. Mēs būtībā Eiropas Savienībā iekšēji atjaunojam kaut kādu mistisku muitas robežu, kur tagad mistiski kādu bez tiesas lēmuma kratīsim un pārbaudīsim, vai ir vai nav skaidra nauda. Šī problēma, par kuru jūs te diskutējat, ir mākslīgi uzburta. Moneyval šādu jautājumu vispār neprasa. (Dep. J. Strīķe: “Prasa gan!”) Jūs to slēpjat zem Moneyval.
Un nobeigumā vēršos pie visiem tiem, kas domā kā Judins, - ka tagad visus saliksim cietumā... vai tā, kā mana mīļotā Juta Strīķe, - ka visus saliksim cietumā un tad pa vienam laidīsim ārā. Pasaules vēsturē nav neviena gadījuma nevienā pasaules valstī, ka valsts ar tādu domāšanu būtu kļuvusi bagāta. (Dep. J. Strīķe: “Mēs esam pirmā!”) Par bagātām valstīm kļūst tikai tās valstis, kurās pilsoņiem... un kuru teritorijā cilvēki var justies brīvi, nevis tās, kurās visa domāšana ir balstīta uz to: cilvēkus sodīsim, sodīsim, sodīsim un sodīsim! Nav nevienā pasaules valstī nevienā vēstures posmā pierādījumu, ka tāda valsts uzplauktu. Uzplaukst valstis, kur cilvēkiem dod brīvību, dod brīvas iespējas pārvietoties, tātad arī pārvietot kapitālu.
To es arī vēlējos pateikt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Judina kungs, kāpēc jūs domājat, ka mums tā jūsu piedegusī pankūka ir kaut kā jāizlabo? Kāpēc jūs uzskatāt, ka caur Juridisko komisiju virzītais likumprojekts (nevis caur Ministru kabinetu, bet caur komisiju virzītais likumprojekts!), kas steidzamības kārtībā vienkārši tiek ķep‑ļep salikts kopā... Kāpēc mums ir jāpiedalās šī likumprojekta kaut kādā lāpīšanā? Es jums aizrādīju komisijā, es aizrādīju arī šeit, no tribīnes, ka šis sods ir nesamērīgs. Jūs to ņēmāt vērā - ļoti labi. Tas ir ļoti cēlsirdīgi.
Bet, ja mēs runājam par jūsu attieksmi pret kolēģiem, - jūs pat neļaujat dažreiz runāt komisijā. Un tagad jūs vienkārši gribat pazemot jaunu kolēģi, kura ir tikai nezin kuro reizi tribīnē kāpusi un tiešām uzrakstījusi runu, lai viņai būtu skaidrāks prāts šobrīd. (Starpsauciens.)
Jūs, Judina kungs, vienkārši saprotat to... ļoti labi saprotat to, ka šis likumprojekts steidzamības kārtībā tiek virzīts nevis tādēļ, lai izpildītu Moneyval rekomendācijas, jo Moneyval rekomendācijās tik tiešām nav neviena punkta, ka mums tagad būtu jāpalielina sodi... Ir problēmas ar to, ka mums ir jautājums par izmeklēšanas kvalitāti. Un to mēs šobrīd nevaram nekādā veidā uzlabot acīmredzot. Daudz vienkāršāk ir ielikt pantu, protams, un daudz vienkāršāk ir no tribīnes aizskart kolēģus. Tas ir tas, ko jūs visu laiku darāt.
Bet, ja runājam par (Starpsauciens.)... ja runājam par šiem priekšlikumiem, - es saprotu, ka tas, ko mēs šobrīd redzam, ir tāda nostādne, ka melot nedrīkst, ja? Melot nedrīkst, ļoti labi. Par to, ka jūs samelosiet uz iekšējās robežas, jūs dabūsiet divus gadus - maksimāli, bet par to, ka jūs samelosiet uz ārējās robežas, jūs dabūsiet trīs gadus. (Starpsauciens.) Tāda ir tā konstrukcija. Maksimāli - trīs gadus.
Tātad mēs šobrīd aizliedzam cilvēkiem melot aiz bailēm, varbūt aiz vēl kaut kāda iemesla, es nezinu, vai būt neuzmanīgiem, vai kļūdīties, bet tajā pašā laikā mēs pieļaujam to, ka reizēm arī kāds ministrs samelojas, pasaka kaut ko nepareizi, piemēram... Piedodiet, lūdzu, Muižnieces kundze, bet Šuplinskas kundze taču arī faktiski, var teikt, meloja par to, ka skolotāju algas tiks uzlabotas. (Dep. A. Muižniece: “Kurā brīdī?”) Nu, tā taču bija! Trīs reizes taču tika pievilti skolotāji! Vai mēs piedodam? Jā, ministriem mēs piedodam to, ka viņi samelojas, bet to, ka cilvēks uz robežas... nesaprotamos apstākļos, uz iekšējās robežas, kaut kur krūmos nepiedeklarē savu naudu, legāli iegūto naudu... Es to noskaidroju komisijas sēdē. Jūs bijāt liecinieks. Es pajautāju. Tātad arī par legāli iegūtu naudu, ja cilvēks tajā brīdī samelojas vai kļūdās... neatkarīgi no tā, vai šī nauda ir bijusi legāla vai ne... pat par legāli iegūtu naudu cilvēks saņem kriminālsodu. Tā arī ir.
Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Un aicinu noraidīt arī visu likumprojektu kopumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Man būs replika Judina kungam. Vienkārši es gribētu tādu absurditāti parādīt.
Jūs atstiepjat pilnīgi marasmatisku likumu, kas pašā saknē maina nevainīguma prezumpcijas būtību. Manāmi redzams, ka šo grozījumu virzība ir ievazājums no anglosakšu tiesībām; droši vien, kā lai saka, Bilingslijs vai Dentlijs, vai kā to cilvēku sauc, kas atbrauca uz vakariņām, pateica, kas ir jāizdara. Visa šī likumprojekta gars ir no anglosakšu tiesībām, nevis tādas tiesību sistēmas kā Eiropā. Jūs kaut ko pēkšņi otrajā lasījumā grozāt un sakāt: “Tas ir... es uztaisīju marasmu un tagad to padarīju drusciņ mazāku.” Un visiem... ko tad jūs nesniedzāt? Skaidrs, ka šādu absurdu... Es neko ne sniegšu, ne atbalstīšu! Ne ar jūsu mīkstinātajiem priekšlikumiem, ne ar cietinātajiem. Tas ir aptuveni tā, ka jūs ne par ko notiesājat cilvēkus uz 10 gadiem, bet tad visiem jābūt laimīgiem, ka tiesnesis kādu rosina atbrīvot pēc pieciem.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J. Strīķe. Komisijas vārdā gribu atgādināt, ka mēs tikko diskutējām par 2. - deputāta Andreja Judina priekšlikumu, kas paredz sodu samazināt. Komisija ir atbalstījusi šo deputāta Judina priekšlikumu. Komisijas sēdē bija pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas (Dep. D. Šmits: “Cietumiem!”), tā ka visi priekšlikumi tika rūpīgi izvērtēti un apspriesti.
Aicinu atbalstīt. Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Strīķe. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir papildinājums ar pārejas noteikumiem un komisijas sēdē tika atbalstīts. Priekšlikumā paredzēts precīzi noteikt šo normu piemērošanu laikā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē tika atbalstīts. Paredz noteikt likuma spēkā stāšanās dienu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Deputāti vēlas balsot?
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 5, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Strīķe. Komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 5, atturas - 14. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas sēdes darba kārtībā.
Deputāti Krapāne, Ģirģens, Geidāns, Vitenbergs, Pucens un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Ata Zakatistova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Ģirģens, Krapāne, Puga, Kursīte, Kaimiņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Janīnas Kursītes atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Ģirģens, Krapāne, Puga, Kursīte, Kaimiņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Janīnas Kursītes ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Dzintars, Kols, Teirumnieks, Kursīte-Pakule, Indriksone un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Romāna Naudiņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Beitnere-Le Galla, Dzintars, Puga, Ašeradens un Pavļuts lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Un deputāti Beitnere-Le Galla, Dzintars, Puga, Ašeradens un Pavļuts lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un to sagatavoja otrajam lasījumam.
Ir viens Juridiskās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts. Priekšlikums ir tehniska rakstura - ir noteikts likuma spēkā stāšanās datums.
Grozījumi saistīti arī ar tā saukto Moneyval. Koalīcijas partijas komisijā balsoja un atbalstīja šos grozījumus.
Tātad likumprojekts komisijā atbalstīts. Aicinu (Starpsauciens: “Balsot!”) likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paga, paga! 1. priekšlikumu deputāti...
A. Gobzems. Par priekšlikumu... jā...
Sēdes vadītāja. ...deputāti atbalsta vai vēlas balsot?
Deputāti lūdz balsojumu par 1. priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. Gobzems. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 9. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (KPV LV).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iesniedza izskatīšanai Saeimas sēdē otrajam, galīgajam, lasījumam sagatavoto un par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 339/Lp13).
Mēs esam saņēmuši septiņus priekšlikumus.
1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.
V. A. Tērauda (AP!).
Godātie kolēģi! Ar šiem grozījumiem mēs mēģinām novērst situāciju, kādu piedzīvojām gada sākumā. Atsaukšu jūsu atmiņā, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēkšņi bez pienācīga pamatojuma atlaida “Latvijas Televīzijas” valdes locekļus, rīkoja konkursu, abstrahējoties no labas pārvaldības principiem, neievērojot likumā par kapitālsabiedrību pārvaldību noteikto kārtību, un nonāca pie rezultāta, ka viņi bija gatavi amatā ielikt personu, kura, šķiet, neatbilda likumam un neatbilda sabiedrības gaidām.
Prokuratūra, pārbaudot kandidātu atbilstību likumam, norādīja, ka padomes rīkotā konkursa process viesa šaubas, vai ir izvēlēts atbilstošākais kandidāts.
Šodienas grozījumi ceļ latiņu. Pirmais grozījums nosaka stingrākus kritērijus valdes locekļu kandidātiem, un tālākie grozījumi uzliek konkrētas prasības konkursa rīkošanai, nodrošinot, ka konkurss notiks augstākā... profesionālā kvalitātē un spēs piesaistīt profesionālus kandidātus.
Aicinu atbalstīt gan 1. priekšlikumu, gan arī visus pārējos komisijas atbalstītos priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai deputāti atbalsta 1. priekšlikumu? Deputāti vēlas balsot.
A. Kaimiņš. 1. priekšlikums Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 14, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. Kaimiņš. 2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas paredz, ka valdes locekļa kandidātam ir jābūt augstākajai izglītībai vismaz maģistra grāda līmenī. Komisijā atbalstīts. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Tāpat 4. priekšlikums ir iekļauts 5. priekšlikumā.
Par 3. priekšlikumu ir jautājumi vai nav jautājumu? Atbalsta? Neatbalsta?
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 3. priekšlikumu.
A. Kaimiņš. 4. - deputāta Cileviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kaimiņš. 5. - komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 6. - deputāta Borisa Cileviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kaimiņš. 7. - komisijas priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus septiņus priekšlikumus.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Gribu teikt lielu paldies Vitai Andai Tēraudai par ieguldīto darbu apakškomisijā, lai mēs to realizētu. Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 15. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Dizainparaugu likumā”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga.
I. Puga (KPV LV).
Cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā trešajam lasījumam tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Dizainparaugu likumā”, kura sākotnējais mērķis ir normatīvo aktu salāgošana ar Administratīvās atbildības likumu, kas stāsies spēkā 2020. gadā.
Uz trešo lasījumu priekšlikumi iesniegti netika. Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dizainparaugu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
I. Puga. Paldies.
Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (KPV LV).
Tātad, godātie deputāti, mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr. 122/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā.
Esam saņēmuši 10 priekšlikumus.
1. ir deputāta Edvīna Šnores priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kaimiņš. 2. ir komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 13, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. Kaimiņš. Paldies.
3. arī ir komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 4. ir deputāta Judina priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kaimiņš. 5. ir komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 6. priekšlikums ir atsaukts.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.
A. Kaimiņš. 7. priekšlikums ir deputāta Šnores priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Kaimiņš. 8. un 9. priekšlikums ir atsaukts.
Sēdes vadītāja. Tātad 8. un 9. ir atsaukts.
A. Kaimiņš. 10. - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Juraša priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Kaimiņš. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visu likumprojektu.
Lūdzu, aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 13, atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.
A. Rubiks (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Strādājam ar diviem dokumentiem: viens - Nr. 1124, un otrs dokuments - Nr. 1124A, kurš izdalīts uz atsevišķas lapas.
Kopumā komisija ir izskatījusi četrus priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. Otrajā dokumentā, kurš ir uz atsevišķas lapas, ir 1.A priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir tehniska rakstura. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. 3. ...
Sēdes vadītāja. 2. priekšlikums. Otrais!
A. Rubiks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. Un 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai””, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (JK).
Juridiskās komisijas šā gada 12. jūnija sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai””.
Likumprojekts paredz atsavināt 11 nekustamos īpašumus, to skaitā nekustamo īpašumu “Cielavas 1” Briģu pagastā, Ludzas novadā, kas sastāv no zemes gabala 0,74 hektāru platībā (Starpsauciens.), kura īpašnieks... Pamatošu iemeslu, kāpēc nav panākta vienošanās par šā zemes īpašuma labprātīgu atsavināšanu. Proti, šā īpašuma īpašnieks nepiekrīt kompensācijas apmēram un nav vēlējies turpmāk komunicēt par iespējamiem risinājumiem.
Tam pašam īpašniekam paredzēts atsavināt nekustamo īpašumu “Mežsētas 1” Zaļesjes pagastā, Zilupes novadā, kas sastāv no zemes gabala 0,0117 hektāru platībā. Šajā gadījumā tieši tas pats - nepiekrīt kompensācijas apmēram un izvairās no turpmākas komunikācijas.
Tālāk. Nekustamais īpašums “Kurpes” Līdumnieku pagastā, Ciblas novadā, kas sastāv no zemes gabala 0,53 hektāru platībā. Nepiekrīt atlīdzības apmēram.
Ceturtais - nekustamais īpašums “Koki” Līdumnieku pagastā, Ciblas novadā, kas sastāv no zemes gabala 1,22 hektāru platībā un zemes gabala 10,87 hektāru platībā. Nepiekrīt kompensācijas apmēram.
Nekustamais īpašums “Krupji” Līdumnieku pagastā, Ciblas novadā, kas sastāv no zemes gabala 4,32 hektāru platībā. Nepiekrīt atlīdzības apmēram.
Nekustamais īpašums “Miestiņš” Līdumnieku pagastā, Ciblas novadā, kas sastāv no zemes gabala 1,69 hektāru platībā. Nepiekrīt atlīdzības apmēram.
Nekustamais īpašums “Mārsils” Līdumnieku pagastā, Ciblas novadā, kas sastāv no zemes gabala 7,59 hektāru platībā. Nepiekrīt atlīdzības apmēram.
Astotais - nekustamais īpašums “Zemturi R” Vecumu pagastā, Viļakas novadā, kas sastāv no zemes gabala 0,19 hektāru platībā. Īpašnieks vēlējies citu kompensācijas veidu, ko valsts nav varējusi piedāvāt, līdz ar to nav panākta vienošanās. Nepiekrīt kompensācijai un izvairās no savstarpējas komunikācijas.
Devītais - nekustamā īpašuma “Vecais ceļš” Liepnas pagastā, Alūksnes novadā, daļa - zemes gabals 0,1041 hektāra platībā. Īpašnieks nepiekrīt kompensācijas apmēram, jo uzskata, ka īpašums nav novērtēts atbilstoši tirgus vērtībai, un izvairās no turpmākas komunikācijas.
Desmitais - nekustamā īpašuma “Pierobeža” Briģu pagastā, Ludzas novadā, daļa - zemes gabals 0,84 hektāru platībā. Īpašnieks nav atbildējis uz uzaicinājumu, nekomunicē.
Vienpadsmitais - nekustamā īpašuma “Maizesmājas” Pasienes pagastā, Zilupes novadā, daļa - zemes gabals 0,0628 hektāru platībā. Īpašnieks piekrīt kompensācijas apmēram, bet izvirzīja prasības, kuras nav valsts kompetencē, līdz ar to tās nevar izpildīt.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jāveic nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām.
Juridiskā komisija likumprojektu trešajam lasījumam ir atbalstījusi. Aicinu kolēģus atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 2. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga.
I. Puga (KPV LV).
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā trešajam lasījumam tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Šie likuma grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu normatīvo aktu salāgošanu ar Administratīvās atbildības likumu, kas stāsies spēkā 2020. gadā. Tāpat tika veikti redakcionāli precizējumi administratīvo pārkāpumu sastāvā atbilstoši faktiskajai situācijai un tiesību normas mērķiem.
Komisijā tika saņemti četri priekšlikumi.
1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Likumprojekta struktūras pilnveide, nodaļas nosaukuma precizēšana, nodalot uzraudzības procesu no atbildības piemērošanas pārkāpumu gadījumā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nodrošina likumprojekta struktūras izmaiņas. Saistīts ar 1. priekšlikuma atbalstīšanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar likumprojekta struktūras izmaiņām un redakcionālu pilnveidi. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta pārejas noteikumu spēkā stāšanās nosacījumiem. Jaunās normas stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
I. Puga. Paldies.
Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi, tātad strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā” trešajā lasījumā.
Kopumā komisija sagatavojusi 16 priekšlikumus. Lielākā daļa no tiem ir tehniska rakstura, un tie precizē otrajā lasījumā nobalsoto redakciju. Izņēmums ir viens priekšlikums, par kuru, kad līdz tam nonāksim, es pastāstīšu vairāk. Bet nu sāksim skatīt.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Valainis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Valainis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Valainis. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir tehniska rakstura, precizējošs. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Valainis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Valainis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Valainis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Valainis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Valainis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehnisks. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Valainis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Valainis. 11. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts. Priekšlikuma būtība ir tāda: lai speciālām institūcijām, valsts drošības iestādēm, šī norma tiktu piemērota atbilstoši citos likumos noteiktajai kārtībai, ministra redzējumā, to vajadzēja nostiprināt arī šajā likumā, lai arī tas citos likumos jau ir nostiprināts. Mēs komisijā to akceptējām un izstrādājām alternatīvo - 12. - komisijas priekšlikumu, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 11. priekšlikumu.
12. priekšlikumu deputāti atbalsta.
V. Valainis. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Valainis. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Valainis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz skaidri pateikt to, ka Valsts kontrole nāk ar ziņojumu 2020. gadā, nevis šobrīd uzreiz. Arī tas komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Valainis. Un 16. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums par spēkā stāšanās datumu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Valainis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā... (Starpsauciens: “Regīnas nav! Paldies!”)
U. Budriķis (JK).
Jā, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”.
Vienīgais, uz ko es vēlos vērst uzmanību, - ka šeit uz trešo lasījumu ir divi atbildīgās komisijas priekšlikumi, kuri paredz izslēgt divas likumprojekta normas, taču komisijā ir izveidota darba grupa, lai šos specifiskos jautājumus risinātu, un mēs atgriezīsimies pie šiem jautājumiem un pie šī likumprojekta rudens sesijā.
Uz trešo lasījumu ir iesniegti 12 priekšlikumi. Visi tie ir redakcionāla rakstura, un konceptuāli būtība nemainās.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz svītrot likumprojekta 2. pantu. Būtībā strīds ir par definīciju - kas ir “zemes starpgabals”. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz no vairākiem pantiem pārņemt normu un iestrādāt to vienā pantā, lai izslēgtu dublēšanos. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 4., 5., 6. un 7. - Juridiskā biroja priekšlikumi, kas izslēdz normu dublēšanos. Būtībā no katra panta vienu teikumu izņem, jo tas viss ir atspoguļots 2. - Juridiskā biroja priekšlikumā.
4. - Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, redakcionāls. Aizstāj vārdus “piecu darba dienu laikā” ar vārdiem “septiņu dienu laikā”. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 10. - komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 14. pantu, par ko es minēju pašā sākumā. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums par datumu, kad norma stājas spēkā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. Un 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums saistībā ar termiņu, līdz kuram Ministru kabinetam jāizstrādā noteikumi. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ļubova Švecova.
Ļ. Švecova (SASKAŅA).
Tiek izskatīts likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 271/Lp13). Komisijā tika saņemti 10 priekšlikumi.
1. ir finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. 2. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. 3. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. 4. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. 5. un 6. - finanšu ministra priekšlikumi. Komisijā atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Tātad 5. priekšlikumu deputāti atbalsta. Un 6. priekšlikumu deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. 7. - finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. 8. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. Un 10. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.
R. Znotiņš (JK).
Būs jāiet tur laikam balsot. Labi.
Sveiki, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”. Likumprojekts paredz veicināt ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbības caurskatāmību jautājumos, kas saistīti ar ieguldījumiem tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese ir reģistrēta Eiropas Savienības dalībvalstī un Eiropas Ekonomikas zonas valstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū.
Uz trešo lasījumu veikti redakcionāli labojumi. Ir saņemti divi priekšlikumi.
1. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. Un 2. ir Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.
R. Znotiņš (JK).
Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””.
Šie grozījumi paredz veicināt pensiju fondu kā institucionālo ieguldītāju un pensiju fondu līdzekļu pārvaldītāju darbības caurskatāmību jautājumos, kas saistīti ar ieguldījumiem tādas akciju sabiedrības akcijās, kuras juridiskā adrese reģistrēta Eiropas Savienības dalībvalstī un Eiropas Ekonomiskās zonas valstī un kuras akcijas iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū.
Ir saņemti četri priekšlikumi.
1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas arī ir redakcionālas dabas. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. Un tāpat 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.
R. Znotiņš (JK).
Kolēģi! Arī šis ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīts likumprojekts. Nav saņemti priekšlikumi.
Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.
R. Znotiņš (JK).
Šis likumprojekts paredz ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maijā izsludinātās direktīvas prasības. Principā ir runa par akcionāru ilgtermiņa iesaistes veicināšanu.
Šis likumprojekts ir izskatīts komisijā, un uz trešo lasījumu ir saņemti septiņi priekšlikumi.
1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. Arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas tāpat ir redakcionālas dabas. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. Un arī 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.
R. Znotiņš (JK).
Šie likuma grozījumi veicinās akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanu akciju sabiedrību pārvaldē, kā arī akcionāru tiesību stiprināšanu.
Uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi divus redakcionālas dabas priekšlikumus.
1. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. Un 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas tāpat ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. Aicinu deputātus atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! (Starpsaucieni.)
Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. (Starpsaucieni.)
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Iveta Benhena-Bēkena, Dace Bluķe, Aldis Blumbergs, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Ilmārs Dūrītis, Inese Ikstena, Aleksandrs Kiršteins, Ivans Klementjevs, Ainars Latkovskis, Regīna Ločmele-Luņova, Dana Reizniece-Ozola, Sandis Riekstiņš, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns un Ivars Zariņš.
Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.
Turpinām likumprojektu izskatīšanu.
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.
R. Znotiņš (JK).
Sveiki, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Atgādināšu, par ko ir šis likumprojekts. Šis likumprojekts ir ļoti svarīgs, jo patiesībā Latvijai ilgu laiku bija tāds... nedraudzīgākais alternatīvo investīciju fondu regulējums, proti, Latvija bija tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas vislielākās uzraudzības maksas iekasēja... tātad regulators iekasēja vislielākās uzraudzības maksas. Ko tas nozīmē Latvijas ekonomikai? Principā tas sarežģī investīciju piesaisti, sarežģī, teiksim, inovāciju vides attīstību.
Es gribu pateikt lielu paldies Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas deputātiem, kuri bija pirmie, kas izskatīja šo jautājumu, un arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem, kuri apstiprināja šos grozījumus.
Uz trešo lasījumu ir iesniegti 17 priekšlikumi.
1. priekšlikums - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš principā nosaka... sašaurina loku... Tātad ir runa par fondu pārvaldniekiem, kuri var tikt reģistrēti. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 2. priekšlikums - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas tehnisks precizējums pēc Juridiskā biroja ieteikuma. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir pienākums publicēt pārvaldnieku sarakstu savā tīmekļa vietnē. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas principā paredz, ka... principā izslēdz dažādas normas, kas būtu palielinājušas normatīvismu un nevajadzīgi... radījušas nevajadzīgu birokrātiju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas nosaka to, kādam... cik lielam ir jābūt reģistrēta pārvaldnieka pamatkapitālam. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas tātad pasaka... tātad pasaka, ka, ja visi reģistrēti fonda dalībnieki... ir reģistrēti fonda dalībnieki, līdz ar to viņi paraksta fonda dibināšanas dokumentus un nav šī informācija otro reizi jāpublicē. Arī tas mazina normatīvismu un uzlabo vidi. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Nosaka to, ka... Līdz šim šis pants attiecās uz visiem dalībniekiem, taču tagad tiek atdalīts, kuri konkrētie noteikumi attiecas uz licencētiem pārvaldniekiem un kuri - uz reģistrētiem pārvaldniekiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Principā pasaka to, ka likvidācijas gadījumā... gadījuma kārtību... paziņošanas kārtību, kad fondu likvidē, kā tas notiek. Komisijā atbalstīts, mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Nosaka to, ka, ja darbības noteikumi ir iekļauti fonda dibināšanas dokumentos, nav otrreiz nepieciešams atkal ziņot, līdzīgi kā iepriekš minētajā priekšlikumā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz, ka reģistrētiem pārvaldniekiem būs jāsniedz... nosaka veidu, kā informācija būs jāiesniedz. Šis priekšlikums ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas virzīts. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Patiesībā tas ir pēc Juridiskā biroja ieteikuma veikts tehniskas dabas labojums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas precizē reģistrēto fondu uzraudzību, tātad - noteikumus, kas ir jāievēro. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Konkretizē, kurā brīdī tiek iesniegti dokumenti, tehnisks precizējums. Arī tas komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Runā par sankcijām, ko var piemērot licencētiem fondiem, un arī par sankcijām, ko var piemērot reģistrētiem fondiem. Tātad minēts uzskaitījums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 16. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. Un 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu, kas principā neatļauj šajā klasifikācijā iekļaut sviras... un atvērto fondu... izslēdz šādus fondus, kas Latvijā nav šobrīd. Komisijā atbalstīts.
Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Pēdējo priekšlikumu deputāti atbalsta.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 14. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M. Bondars (AP!).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija jums sarūpējusi vēl vienu darbiņu - likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 330/Lp13), kas tagad izskatāms pirmajā lasījumā.
Šis likumprojekts paredz nodrošināt tiesības ikvienam kredītiestādes nodarbinātajam ziņot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par finanšu tirgus dalībnieku iespējamiem pārkāpumiem. Tāpat tiek paredzēts noteikt pienākumu kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām izveidot atbilstošu iekšējās ziņošanas mehānismu.
Tā kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu esam izskatījuši un atbalstījuši pirmajam lasījumam, lūdzam jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. septembris.
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M. Bondars (AP!).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika izskatīts arī likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Šis likumprojekts izskatāms vienlaikus ar likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, lai nodrošinātu sistēmisku pieeju Eiropas Savienības direktīvas un regulas pārņemšanā Latvijas normatīvajos aktos.
Likumprojekts paredz noteikt finanšu tirgus dalībniekiem pienākumu izstrādāt iekšējo procedūru, kādā darbiniekiem ir iespēja ziņot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par atklātajiem pārkāpumiem, pildot amata pienākumus.
Tā kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojekts ir atbalstīts pirmajam lasījumam, lūdzu, atbalstiet to pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2. septembrim.
M. Bondars. Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Mežezera ielā 3, Aizupēs, Tīnūžu pagastā, Ikšķiles novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka-Ogre pārbūves projekta īstenošanai”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (JK).
Juridiskās komisijas šā gada 11. jūnija sēdē tika izskatīts likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Mežezera ielā 3, Aizupēs, Tīnūžu pagastā, Ikšķiles novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka-Ogre pārbūves projekta īstenošanai”.
Likumprojekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma daļu valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka-Ogre posma 20,54-25... piektajam kilometram... pārbūves projekta īstenošanai.
Uz otro lasījumu iesniegts viens tehnisks un divi redakcionāla rakstura priekšlikumi no Juridiskā biroja, kuri komisijā tika atbalstīti.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. Un 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. Juridiskā komisija likumprojektu otrajam lasījumam ir atbalstījusi. Aicinu kolēģus atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Mežezera ielā 3, Aizupēs, Tīnūžu pagastā, Ikšķiles novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka-Ogre pārbūves projekta īstenošanai” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25. jūnijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 25. jūnijam.
Likumprojekts “Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.
J. Kursīte (KPV LV).
Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” pirmajā lasījumā.
Šī likumprojekta mērķis ir šāds: ņemot vērā Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmu, ir jānosaka administratīvie sodi par sēklu tirdzniecības prasību pārkāpšanu.
Likumprojekts paredz arī precizēt Valsts augu aizsardzības dienesta funkcijas, sēklu audzētāju reģistrācijas kārtību un svītrošanu no reģistra, kā arī normas, kas saistītas ar kataloga un šķirņu saraksta veidošanu.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J. Kursīte. Šā gada 22. augusts.
Sēdes vadītāja. 22.?
J. Kursīte. Augusts.
Sēdes vadītāja. Augusts.
Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 22. augustam.
Likumprojekts “Grozījumi Enerģijas dzērienu aprites likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Atis Lejiņš.
A. Lejiņš (JV).
Kolēģi! Vēlreiz labdien! Likumprojekts “Grozījumi Enerģijas dzērienu aprites likumā” (Nr. 335/Lp13). Šī ir daļa no dekodifikācijas procesa, ko mēs veicam šeit, Saeimā, kur no lielās sodu grāmatas mēs sadalām sodus pa nozarēm - mazākās sodu grāmatās. Šo lēmumu mēs pieņēmām 2016. gadā.
Ir runa par 5. un 6. pantu. 5. pants nosaka to, ka nedrīkst mazgadīgām personām pārdot enerģijas dzērienus un ka tiek sodīti pārdevēji un juridiskās personas.
Un 6. pants nosaka to, ka sodu piemērošanu veic Valsts policija vai pašvaldības policija. Tā ka īstenībā mēs neko īpašu nedarām, tikai pārceļam no vienas sodu grāmatas uz otru, mazāku, sodu grāmatu, kas saistīta ar veselības nozari.
Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Enerģijas dzērienu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
A. Lejiņš. Atvainojos! Jā. Otrajam lasījumam - 22. augusts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. augusts.
Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Anita Muižniece.
A. Muižniece (JK).
Labdien! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā 12. jūnija sēdē izskatīja un atbalstīja deputātu iniciatīvu par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā. Atgādināšu, ka šos grozījumus mēs izstrādājām saistībā ar novirzienu skolām (pamatizglītības posmā), lai tās arī pēc 2020. gada 1. septembra varētu turpināt saņemt papildu finansējumu padziļināto programmu īstenošanai.
Komisijas sēdē bija uzaicināti arī skolu pārstāvji. Bija diezgan plašas diskusijas par to, kādiem jābūt kritērijiem, vai ministrijai nebūtu jānosaka atsevišķas programmas. Tāpat arī tika saņemts atzinums no Finanšu ministrijas.
Komisijā likumprojektu atbalstījām, tāpēc aicinu deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
A. Muižniece. 10. septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. septembris.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai””, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (JK).
Juridiskās komisijas šā gada 12. jūnija sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai””.
Likumprojekts paredz, veicot Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas ierīcību, atsavināt robežai piegulošā nekustamā īpašuma “Muižniekmājas” Zaļesjes pagastā, Zilupes novadā, daļu 0,0875 hektāru platībā.
Uz otro lasījumu priekšlikumi netika iesniegti.
Juridiskā komisija likumprojektu otrajam lasījumam ir atbalstījusi. Aicinu kolēģus atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28. jūnijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28. jūnijs.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” (Nr. 246/Lp13), otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (JK).
Juridiskās komisijas šā gada 12. jūnija sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai””.
Likumprojekts paredz, veicot Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas ierīcību, atsavināt robežai piegulošos nekustamos īpašumus, kuri atrodas valsts robežas joslā: pirmais īpašums - “Pirmais Kumeliņš” Zaļesjes pagastā, Zilupes novadā, zeme 0,0157 hektāru platībā; otrais - “Klusumiņš” Zaļesjes pagastā, Zilupes novadā, daļa 0,0825 hektāru platībā.
Uz otro lasījumu priekšlikumi netika iesniegti.
Juridiskā komisija likumprojektu ir atbalstījusi otrajam lasījumam. Aicinu kolēģus atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” (Nr. 246/Lp13) otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 28. jūnijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28. jūnijs.
Likumprojekts “Grozījumi Iepakojuma likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Toms Plešs.
A. T. Plešs (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Pēc ilgākām diskusijām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs esam izskatījuši pirms otrā lasījuma likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā”, kas paredz depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā.
Esam saņēmuši sešus priekšlikumus, un tos šodien piedāvāju izskatīšanai.
1. priekšlikums ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Tas paredz definēt virkni terminu, tādus kā “depozīta iepakojums”, “depozīta iepakotājs”, “depozīta sistēma”, “depozīta sistēmas operators” un citus saistošus elementus. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. T. Plešs. 2. priekšlikums ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums, kas nosaka to, ka likums šajā gadījumā attiecas arī uz depozīta iepakotāju, depozīta sistēmas operatoru. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. T. Plešs. 3. priekšlikums ir deputāta Vitenberga priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. T. Plešs. 4. priekšlikums ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. T. Plešs. Un 5. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kur iepriekšējie priekšlikumi apvienoti vienā. Šis priekšlikums paredz to, kā darbosies depozīta sistēma, nosaka atbildību depozīta sistēmas operatoram, depozīta iepakotājam un nosaka pamatprincipus, kā kopumā depozīta sistēma tiks organizēta Latvijā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. T. Plešs. Un pēdējais ir 6. priekšlikums - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums, kas nosaka pārejas noteikumus. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. T. Plešs. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
A. T. Plešs. Šī gada 12. jūlijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12. jūlijs.
Likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V. Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Darba likumā” (Nr. 115/Lp13), otrais lasījums.
Uz otro lasījumu komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.
1. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Šnore. Viņš nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.
E. Šnore (NA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es runāšu par visiem četriem saviem priekšlikumiem šajā likumprojektā. Visi tie attiecas uz vienu lietu - uz valsts valodas stiprināšanu darba vidē. Bet, ņemot vērā, ka šis likumprojekts attiecas uz dekodifikāciju, tātad uz citu jomu, es pašlaik visus savus priekšlikumus - pirmo, otro, trešo un ceturto - atsaucu un iesniegšu tos atsevišķi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad 1.-4. priekšlikums ir atsaukts.
V. Orlovs. Jā. Priekšlikumi netika atbalstīti tāpēc, ka deputāts Šnore nepagodināja komisiju ar savu klātbūtni un šie priekšlikumi nebija izskatīti Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.
Pārejam pie 5. - Juridiskā biroja priekšlikuma. Viņš ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Orlovs. 6. priekšlikumu iesniedza iepriekšējais Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Spruča kungs. Viņš ir daļēji atbalstīts, iekļauts 7. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Orlovs. 7. priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Viņš ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Orlovs. 8. priekšlikumu arī ir izstrādājusi atbildīgā komisija, viņš tiek atbalstīts. (Starpsauciens: “Tas!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Orlovs. 9. priekšlikumu iesniedza atbildīgā komisija, un viņš ir guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Tas!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Orlovs. 10. priekšlikumu iesniedza bijušais Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Roberts Spručs. (Starpsauciens: “Tas!”) Viņš daļēji atbalstīts un iekļauts... Atbalstīts 9. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Orlovs. Un 11. priekšlikumu izstrādāja atbildīgā komisija. Viņš ir guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Tas!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Orlovs. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Darba likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
V. Orlovs. 30. augusts.
Sēdes vadītāja. 30.? Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. augusts.
Likumprojekts “Grozījumi Streiku likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte-Grosa.
E. Zālīte-Grosa (JK).
Labdien! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā”. Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmu. Lai nodrošinātu minēto sistēmu, bija jāizstrādā jauna Streiku likuma daļa, kurā jāietver regulējums attiecībā uz administratīvo atbildību streikošanas tiesību jomā un jānoteic kompetentā iestāde, kurai piekritīga soda piemērošana. Streiku likuma grozījumi aizstās Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa attiecīgās normas.
Uz otro lasījumu ir iesniegti seši redakcionāli precizējoši priekšlikumi.
1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 5. - Labklājības ministrijas tābrīža parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E. Zālīte-Grosa. Un 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
E. Zālīte-Grosa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 30. augusts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. augusts.
Likumprojekts “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.
N. Žunna (JK).
Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”.
Iesniegti trīs priekšlikumi.
1. priekšlikums. To ir iesniedzis Labklājības ministrijas tālaika parlamentārais sekretārs Roberts Spručs, un tā mērķis ir mazināt birokrātiju. Tas paredz dokumentu elektronisku parakstīšanu un iesniegšanu un noteic, ka strīda gadījumā darba devējam ir pienākums pierādīt, ka attiecībā uz elektronisko dokumentu un elektronisko parakstu ir ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
N. Žunna. 2. priekšlikums. To ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, un tas ir redakcionāls priekšlikums - aizstāt vārdu “punktā” ar vārdu “pantā”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
N. Žunna. 3. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums - paredz izslēgt noteikumu par likuma spēkā stāšanos. Arī šis priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
N. Žunna. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” otrajā lasījumā kopumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
N. Žunna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 30. augusts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. augusts.
Likumprojekts “Grozījumi Arhīvu likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Uldis Budriķis.
U. Budriķis (JK).
Labdien, kolēģi, vēlreiz! Arī šis likumprojekts ir saistīts ar dekodifikāciju.
Kopumā ir iesniegti septiņi priekšlikumi. Tie visi skar dekodifikāciju, un to skaitā ir arī redakcionāli priekšlikumi no Juridiskā biroja.
1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš definē darbības, kādas aizliegtas arhīva telpās. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš izslēdz pantu dublēšanos. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 3. ir Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Zeimules kundzes priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
U. Budriķis. 4. - komisijas priekšlikums, kurš nosaka atbildību par likuma pārkāpšanu un precizē soda apmēru. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 5. ir Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Zeimules kundzes priekšlikums, kas ir redakcionāls - aizstāj vārdu “paredzētajiem” ar vārdu “minētajiem”. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 6. ir Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Zeimules kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
U. Budriķis. Un 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē pārejas noteikumus saistībā ar likuma spēkā stāšanās datumu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Arhīvu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
U. Budriķis. 4. jūlijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4. jūlijs.
Likumprojekts “Grozījums Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte-Grosa.
E. Zālīte-Grosa (JK).
Likumprojekts “Grozījums Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā” izstrādāts Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas ietvaros.
Iesniegti seši priekšlikumi. Visi priekšlikumi ir redakcionāli un saistīti ar to, ka likumprojektā lietotā terminoloģija ir saskaņota ar terminoloģiju, kāda lietota Administratīvās atbildības likumā.
1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 2. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Iekļauts 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E. Zālīte-Grosa. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
E. Zālīte-Grosa. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 30. augustam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. augusts.
Likumprojekts “Grozījums Darba aizsardzības likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte-Grosa.
E. Zālīte-Grosa (JK).
Arī likumprojekts “Grozījums Darba aizsardzības likumā” ir izstrādāts Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas ietvaros.
Ir astoņi priekšlikumi, un visi - redakcionāli.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 4. priekšlikumu iesniedzis bijušais Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Roberts Spručs. Daļēji atbalstīts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E. Zālīte-Grosa. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. Un 8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Darba aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
E. Zālīte-Grosa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. augusts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. augusts.
Un tagad darba kārtībā - Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 263/Lp13) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 352/Lp13).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ēriks Pucens.
Ē. Pucens (KPV LV).
Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā strādājām ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Likumprojekta būtība ir paredzēt pašvaldībām iespēju veicināt īres namu būvniecību. Šo likumprojektu izstrādāja Ekonomikas ministrija, tomēr, ņemot vērā Juridiskā biroja iebildumus, komisijas vārdā aicinu to noraidīt, jo komisijas darba grupa ir izstrādājusi alternatīvo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi! Debatēm par abiem likumprojektiem jānotiek kopā. Vai kāds vēlas debatēt? Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 263/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 70, atturas - nav. Likumprojekts ir noraidīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 352/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Ē. Pucens. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3. septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu (Starpsauciens.)... Vēl pagaidiet vienu mirkli, Valaiņa kungs!
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Būtu priekšlikums noteikt citu termiņu - 13. augustu.
Sēdes vadītāja. Tātad Valaiņa kunga priekšlikums - 13. augusts.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Uldim (Starpsauciens.)... Nevajag? Līdzīgs, ja?
Tā, 3. septembris un 13. augusts. Kolēģi, mums ir jābalso. Vispirms balsosim par tālāko termiņu - šā gada 3. septembri.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu šā gada 3. septembris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 65, atturas - 5. Tātad paliek šā gada 13. augusts kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M. Bondars (AP!).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tika skatīts likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”.
Šobrīd daudzbērnu ģimenēm tiek aprēķināta atlaide 50 procentu apmērā no piemērojamās likmes automašīnām ar motora tilpumu līdz 3500 kubikcentimetriem (bez papildu nosacījumiem attiecībā uz automašīnas tehniskajiem parametriem saistībā ar pasažieru vietu skaitu tajā). Nodokļa atlaides nepieciešamība tiek pamatota ar papildu izdevumiem ģimenes budžetā.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt atvieglojumus tāda auto ekspluatācijai, ar kuru būtu iespējams droši pārvadāt četrus un vairāk bērnus. Ir runa par transportlīdzekli ar septiņām un vairāk sēdvietām.
Komisijā diskutējot un lemjot par šī likumprojekta tālāko virzību, deputāti nobalsoja šādi: par - 7, pret - 4 un atturējās - 1.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Liels paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par atbalstu. Paldies arī Bondara kungam par to, ka iekļāva šo likumprojektu darba kārtībā.
Es vēlos tikai paskaidrot, ka šī papildu... nodokļa likme par 3,5 litru dzinēju ir ieviesta no šī gada 1. janvāra un ka šī papildu... nodokļa likme principā attiecas arī uz daudzbērnu ģimenēm... uz tām automašīnām, kuras izmanto daudzbērnu ģimenes, pārvadājot lielu ģimeni. Mūsu ieskatā, šīs papildu likmes piemērošana, lai arī tai tiek piemērota 50 procentu atlaide... tātad 150 eiro daudzbērnu ģimenes budžetā... tiek tātad prasīts vēl vairāk no daudzbērnu ģimenēm... no šī gada 1. janvāra... tām ģimenēm, kuras... kuru rīcībā ir šāds auto. Tās ir, pēc datiem, nedaudz vairāk kā 180 ģimenes. Pa šo laiku, kamēr mēs gaidījām, kad likumprojekts tiks izskatīts, varbūt vēl kāda ģimene iegādājās. Mums nav zināms.
Vēl es gribētu atgādināt to, ka, mūsuprāt, varbūt nebija īsti korekts tas aizrādījums no Finanšu ministrijas, ka daudzbērnu ģimenēm esot bijis savlaicīgi jāsagatavojas šiem grozījumiem, jo kaut kur Ministru kabinetā jau no 2016. gada risinājās šīs sarunas par papildu likmes piemērošanu. Man šķiet - un arī iesniedzējiem, citiem kolēģiem, kas iesniedza šo likumprojektu, šķiet -, ka nav korekti daudzbērnu ģimenēm uzlikt šo papildu slogu un pienākumu, iegādājoties automašīnu, sekot līdzi tam, vai tā nebūs jānomaina uz mazāk jaudīgu, ja gadījumā kāds Ministru kabinetā uzsāks kaut kādas diskusijas.
Tāpēc mēs aicinām atbalstīt šo likumprojektu. Un vēlreiz liels paldies tiem deputātiem, kas komisijā atbalstīja un balsoja “par”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M. Bondars (AP!).
Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Ir ļoti svarīgi, ka šāda veida priekšlikumi tomēr ir ar zināmu ticamības devu. Bet, ja nav tās ticamības, tad ir ļoti grūti atbalstīt to vai tos, kuri iesniedz un aizstāv šo likumprojektu.
Šobrīd pasaulē ļoti populāra tēma, par ko runāt, ir fake news, bet varbūt drīz pasaulē populāra tēma, par ko runāt, būs fake MPs jeb viltus deputāti, viltus parlamentārieši. Tie ir tādi parlamentārieši, kuri domā vienu, dara otru un runā vēl trešo. (Dep. D. Šmits: “Mārtiņ, tas esi tu!”) Ja mēs paskatāmies, tad (Starpsauciens: “Tad tev jāiet mājās!”) cilvēks, kurš šodien stāv šeit, tribīnē (Dep. D. Šmits: “Jā!”), no vienas puses, atbalsta šos grozījumus attiecībā uz daudzbērnu ģimenēm, tajā pašā laikā stāsta par likumprojektu... it kā ir “par”, bet patiesībā ir “pret”. Runā vienu, dara otru un domā velns viņu zina vēl ko... trešo. Tas nav normāli. Tas nav normāli! Jūs zaudējat ticamību. (Starpsauciens: “Par likumu kaut ko pastāsti!”)
Par likumu runājot. Zināt ko? Latvijā, tāpat kā citās valstīs, nauda neaug kokos. (Dep. A. Gobzems: “Tiešām?!”) Var jau iesniegt dažādus sociālas dabas priekšlikumus, bet ir viena problēma - vajag norādīt avotu, no kā paņemsim... un kam iedosim. (Dep. D. Šmits: “Krājbankai!”) Ja tā avota nav, tad ziepes lielas. Ziepes lielas! Tad vienkārši tas ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Tieši tā. Tieši tā! Un ko tad darīt? Nu tad vajag parādīt, kam tad to naudiņu atņemsim un kam iedosim. Vai ne?
Un visbeidzot, kolēģi. Kolēģi! Lielais jautājums ir tāds - ja vienai no iesniedzējām pašai ir automašīna, kurai motora tilpums ir virs 3,5 litriem (Dep. K. Sprūde: “Un četri bērni!”), tad man ir jautājums... Tad es gribētu teikt tā, kā tajā latviešu dziesmā dzied: “Es zinu, šie vārdi tev nenāk no sirds.” Tāpēc man liekas, ka tas, kas būtu nepieciešams, - šajā gadījumā noraidīt konkrēto priekšlikumu un budžeta paketē uz 2020. gadu rast risinājumu šim jautājumam. Izpētīt visu un rast risinājumu. Nevis vienkārši tā - ai, man šodien gribas kādu aplaimot ar atlaidēm! Te nav ne Rimi, ne Maxima, ne cits superveikals. Šī ir Latvijas Republikas Saeima. Un mums tomēr būtu jāpieiet šim jautājumam atbildīgi.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Tie, kam ir trīs un vairāk bērnu, ir risinājuši problēmu, kā piemeklēt savai ģimenei drošu (uzsveru - drošu un ērtu!) transportlīdzekli. Es vēlreiz paskaidrošu jums to, ka šī ir papildu likme, kas ir stājusies spēkā šā gada 1. janvārī. Es uzskatu, ka tā ir 12. Saeimas kļūda, kas mums šeit šodien ir jālabo.
Ja mēs runājam par fiskālo ietekmi... varētu teikt, ka gandrīz puse no šīm ģimenēm vēl varbūt nemaz nezina, ka, aizbraucot uz tehnisko apskati, viņiem būs tie papildu 150 eiro jāmaksā. Pēc mūsu aprēķiniem un saskaņā ar CSDD datiem... papildus... šie neiekasētie līdzekļi ir 27 450 eiro. Mēs runājam šobrīd par tādu summu. Es tiešām nedomāju, ka mums būtu jāsoda daudzbērnu ģimenes par to, ka tām ir nepieciešama automašīna bērnu pārvadāšanai. Īpaši ņemot vērā to, ka mēs nesen tikāmies ar Ungārijas vēstnieku un arī visi deputāti tika informēti par to, kādi ir demogrāfijas pasākumi Ungārijā. Ungārija atļaujas daudzbērnu ģimenēm pat subsidēt automašīnas iegādi! Šeit mēs sodām daudzbērnu ģimenes par to, ka tām ir šāds liels auto. Apmēram 300-400 eiro katru gadu daudzbērnu ģimenes par jaudīgiem auto tagad maksās tikai tāpēc, ka ir šis likums!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Bondara kungs, jūsu runas dažreiz tiešām liek ļoti aizdomāties. Šī reize nav izņēmums. Jūs tikko pārmetāt deputātei Jūlijai Stepaņenko, ka viņas ierosinātais likumprojekts... ka, iespējams, ir tādēļ, ka viņai ir četri bērni un arī viņa pārvietojas ar lielāku automobili (nu, kā varbūt jūs, Bondara kungs). Un man radās tāds jautājums, jūsos klausoties... Jūs kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs šobrīd steidzamības kārtībā virzāt akcīzes nodokļa samazinājumu alkoholam. Kāpēc, Bondara kungs? Jūs dzerat pārāk daudz, vai vienkārši jums naudas aptrūkstas un ir pārāk dārgi? (Dep. M. Bondars: “Dzeru!” Smiekli.)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.
J. Iesalnieks (NA).
Kolēģi! Pirmkārt, es gribu aicināt jūs... vienalga, kurš ir kāda likumprojekta vai priekšlikuma iesniedzējs... tomēr izturēties korekti pret saviem... citiem kolēģiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir no pozīcijas vai opozīcijas (Aplausi.), un neatsaukties, piemēram, uz iesniedzēja ģimenes stāvokli vai līdzīgiem apstākļiem, kas... nu, jebkurš var arī pret jums šāda veida argumentus pavērst.
Otrkārt, es gribu arī aicināt... šajā gadījumā mums nav jāskatās, kurš ir iesniedzējs - pozīcija vai opozīcija. Šis ir labs priekšlikums pēc būtības, un es aicinu atbalstīt to. (Aplausi.)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. (Starpsauciens.)
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Pirmkārt. Iesalnieka kungs, milzīgs paldies par to, ko jūs teicāt no tribīnes. Tiešām ļoti (Smiekli.)... ļoti cilvēcīgi. Ļoti cilvēcīgi!
Otra lieta. Mārtiņ Bondar! Mārtiņ Bondar, es lūdzu jūs nestāvēt ar dibenu pret mani. (Smiekli.) Mārtiņ Bondar, mēs par daudzbērnu ģimenēm runājam... Mēs runājam par daudzbērnu ģimenēm, un tu stāvi ar dibenu pret mani šobrīd. (Starpsauciens.) Bet nesanāk... (Starpsauciens.)
Tāda ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja attieksme pret daudzbērnu ģimenēm! Tagad, kad tiek apspriests šis priekšlikums, - tagad Mārtiņš Bondars šeit priekšā... stāv pirmajā rindā, demonstratīvi pagriezis muguru pret runātāju, kas runā no tribīnes. (Starpsauciens.) Un pirms tam runājis no tribīnes ir par to... par deputātiem, kuri saka vienu, bet dara citu.
Es atgādināšu 12. Saeimu. Bija divi tādi draugi - Mārtiņš Bondars un Artuss Kaimiņš, ja? (Dep. A. Kaimiņš: “Divi draugi - tā kā kas?”) Tika... Šie cilvēki iekļuva parlamentā kopā...
Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu! (Starpsaucieni.)
A. Gobzems. Un rezultāts? Rezultāts - šie kungi ir nomainījuši savu viedokli, savu pozīciju tikai tāpēc, ka pozīcijas maiņa viņiem ir devusi kaut kādus amatus. Abiem diviem. Abiem diviem! Tas ir tas, ar kādu piemēru... Bondara kungs kāpj tribīnē, sakot, ka daudzbērnu ģimenes mēs nevaram šodien pabalstīt.
Vienlaikus... šodien no šīs pašas tribīnes mēs runājam par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam laikā, kad nav nekāda aprēķina par minēto tēmu, un laikā, kad Latvijā pastāv milzīgas alkohola problēmas. (Dep. A. Muižniece: “Nav nekādas vajadzības atkārtoties!”)
Tas, ko es vēlos pateikt, - es saprotu, ka šodien Kaimiņa kungs ir ļoti priecīgs, jo alkohols Latvijā būs lētāks. (Smiekli.) Es to tiešām saprotu. Viņam ir liela pieredze šajā jomā. Taču viņam nav pieredzes jomā, kas saistīta ar bērnu audzināšanu. Latvijā tā ir problēma - jo vairāk tev ir bērnu, jo materiāli neizdevīgāk tas tev kļūst tā iemesla dēļ, ka faktiski Latvijas Republika šobrīd soda tos cilvēkus, kas atļaujas laist pasaulē vairāk bērnu. (Starpsauciens.)
Es domāju, ka ar šādu attieksmi mēs nevarēsim lauzt to demogrāfijas problēmu, kas ir Latvijā. Mums tā ir radikāli jāmaina arī domāšanā. Un arī kāpjot tribīnē... Es atvainojos, Mārtiņ, bet pārmest Jūlijai Stepaņenko, kas ir dzemdējusi četrus bērnus, ka viņa ir šāda priekšlikuma virzītāja, - tas ir ciniski. (Dep. I. Voika: “Viņa nav vienīgā, kurai ir četri bērni!”) Nav būtiski, vai viņa ir vienīgā vai nav vienīgā; bet ikviena sieviete, kas laidusi pasaulē bērnus, ir pelnījusi cieņu. Viņa ir pelnījusi cieņu par šo faktu vien.
Jautājumos, kur mēs runājam par daudzbērnu ģimenēm... un tās tiešām ir kapeikas, smieklīgas kapeikas... Jūsu partija šodien, saprotot, ka nav balsu... gribēja 40 miljonus uzdāvināt... Teica, ka tas ir sīkums. Mēs te runājam par smieklīgu budžeta līdzekļu apjomu, kas ir saistīts ar atbalstu daudzbērnu ģimenēm. Jūs sakāt - jums nav laika... Atkal tiek pieminēts 2020., 2021. gads... un tamlīdzīgi.
Daudzbērnu ģimenes ir pirmās, kas jāatbalsta. Nabadzīgi cilvēki ir pirmie, kas jāatbalsta. (Dep. A. Muižniece: “Nu mēs atbalstīsim!”)
Es saprotu, ka te daži ir ļoti dusmīgi, ka par to mēs atklāti runājam no tribīnes, bet var būt, ka vismaz... Jautājumi, es saprotu, var patikt, var nepatikt... pozīcija, opozīcija un tamlīdzīgi... (Dep. A. Kaimiņš: “Ej, apsēdies!”) Bet varbūt nevajag... vienkārši tikai tāpēc, ka konkrēta opozīcijas persona ir iesniegusi... (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)
Un ir vēl viena lieta, kas man ir jāpasaka. Es saprotu, Saeimas deputāti, līdz četriem pēcpusdienā strādāt - nu, tas ir grūti, protams. Bet varbūt nostrādāsim līdz galam!
Es gribu pabeigt domu un pateikt (Dep. A. Kaimiņš: “Nē, vecīt, nepabeidz! Nevajag!”)... Artus Kaimiņ, es saprotu, ka atkal ir alkohola reibums vai paģiras kā parasti, bet (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... Ir būtisks lūgums: Mārtiņ, nākamreiz, kad tu runāsi no tribīnes, neaizskar, lūdzu, sievieti, kas ir dzemdējusi bērnus! (Dep. A. Kaimiņš: “Aldi Gobzem, ej apsēdies!”) Tas nav solīdi! (Dep. J. Strīķe: “Ētikas etalons!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam. (Starpsauciens.)
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Diviem cilvēkiem gribu pateikt paldies. Pirmkārt, Mārtiņ, tev par drosmi kāpt tribīnē un tādu grēksūdzi... par viltus deputātu iztaisīt sevi pašu. Tur vajag drosmi un principialitāti. Es pilnīgi dzirdu grupu “Galaktika” fonā... (Dungo.)
Bet, ja nopietni, tad es gribu pateikt paldies Jānim Iesalniekam par to, ko viņš pateica, un tiešām ceru, ka mēs varam neaizskart cits citu un risināt jautājumus, kuri skar daudzbērnu ģimenes un viņu vecākus, pēc būtības - tā, kā tam jābūt. Šis ir ļoti maziņš, maziņš, maziņš jautājums. Mums vēl vesela virkne stāv priekšā, ja mēs gribam parūpēties un aizstāvēt to vismazāk... kā saka, visvairāk represēto grupu, proti, ģimenes ar daudziem bērniem. Tā diemžēl ir viena no represētākajām cilvēku grupām mūsu valstī.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (KPV LV).
Mēs te 15 minūtes runājam par to, kā var ieraudināt vienu sabiedrības grupu vai otru, bet... Mēs esam sen vienojušies par to, ka racionāli, normāli opozīcijas priekšlikumi tiks atbalstīti. Šis 21 tūkstotis, kas ir nepieciešams šiem cilvēkiem, tiks rasts. Un jums ir jāsaprot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam ir jāpilda savs darbs un viņam ir jāzina, no kurienes nāk šī nauda. Šajā gadījumā šeit nav iezīmēts, no kurienes nāk nauda. Tāpēc Bondara kungs stāstīja par to, kādā veidā... kāds būtu pareizais veids. Savukārt es uzskatu... manuprāt, vēl pareizāk būtu, ja šis likums stātos spēkā ar 1. janvāri. Šeit... šajā gadījumā paredzēts, ka tas notiek ar aprīli. Līdz ar to... ja tas būtu kā koalīcijas budžetā, tad tas jau būtu 1. janvārī.
Bet es aicinu atbalstīt. Mēs esam vienojušies, ka mēs atbalstām šo. Un Jūlija Stepaņenko jau sen tviterī ir ierakstījusi, ka viņa ir izcīnījusi šo naudu. Un, kas tviterī rakstīts, tas ir taisnība!
Lūdzu, atbalstām! Un priecīgus Līgo svētkus visiem!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Nē.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 6, atturas - 3. (Starpsauciens. Aplausi.) Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
M. Bondars. Šī gada 2. septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. septembris.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par deputāta Ata Zakatistova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”.
Liepiņas kundze, vēlaties runāt debatēs?
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Tiem, kas nezina, - Pieprasījumu komisija uz šo brīdi ir kļuvusi par Saeimas populārāko komisiju. Komisijā ir 17 deputāti. Strīķes kundze, es nezinu, kāpēc jūs savulaik ierosinājāt Pieprasījumu komisiju likvidēt. Ne jau tāpēc, ka tā tik populāra, ja. (Dep. J. Strīķe: “Es joprojām tā domāju!”)
Lūk! Bet labi, lai tas paliek, par to mēs diskutēsim droši vien citā reizē.
Es ļoti īsi izstāstīšu, kas šobrīd notiek un kāpēc tādas pārmaiņas - atsaukšanas un iecelšanas. Kādam ļauj iet, kādam neļauj iet. Kādam atļauj piedalīties komisijā, kādam - ne.
Tas, ko šobrīd dara koalīcija, ir saprotami - koalīcija mēģina atgūt balsu vairākumu Pieprasījumu komisijā, ņemot vērā, ka divi komisijas deputāti ir kļuvuši par tādiem deputātiem, kuri ir ārpus frakcijām, un viens no Pieprasījumu komisijas locekļiem ir izdots kriminālvajāšanai.
Līdz šim brīdim neviens tā arī nav paskaidrojis, kāds ir tas patiesais iemesls šai vēlmei tādā tempā un visiem iespējamiem un arī neiespējamiem līdzekļiem nomainīt komisijas vadību. (Dep. A. Kaimiņš: “Tu tiešām nesaproti?”) Jautājums - vai tās ir bailes? Tā ir tāda varas izrādīšana - tas, visticamāk, tā arī ir - un tāda vietas ierādīšana, ja. Un tās, visticamāk, ir vienošanās, kuras neparedz ne Kārtības rullis, ne arī kādi citi dokumenti, kas regulētu Saeimas darbu.
Vakar, kad deputāti vēlējās iekļaut jautājumu par manis atstādināšanu no komisijas priekšsēdētājas amata, komisijas sēdē es minēju arī tādu lietu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no sešiem pie frakcijām nepiederošiem deputātiem ar lūgumu ievērot šo sešu deputātu vienlīdzību un ievērot proporcionalitāti gan Saeimas darba organizācijā, gan arī pārstāvībā komisijās un citās institūcijās.
Un, man par brīnumu, lai gan oficiālu atbildi mēs no Saeimas Prezidija neesam saņēmuši, jau šodien kāds no Saeimas Prezidija locekļiem (nezinu, kurš, un diez vai arī gribu to zināt) ir komentējis, ka ārpus frakcijām esošie deputāti esot savdabīgi jāsoda par to, ka mēs... Aldi - tu, Jūlija - tu, Didzi - tu, Karina - tu un Inguna - tu, arī tu... mēs esot nodevuši savus vēlētājus. (Dep. M. Bondars: “Par Ata Zakatistova atsaukšanu no komisijas!”) Nu bravo! Manuprāt, ja runājam par vēlētāju nodošanu, tad šeit katram vajadzētu ieskatīties spogulī un padomāt, cik reizes, sēžot šeit, Saeimā, jūs esat balsojuši pret savu sirdsapziņu... Ko patiesībā nosaka Satversme? Tieši tā - jums būtu jābalso un lēmumi jāpieņem Saeimā.
Skaidrs, ka viss notiek saskaņā ar frakciju disciplīnu, un ir daži cilvēki, kas te rullē visu parādi, bet nu tas tā.
Un kas tad būs tālāk? Koalīciju pārstāvošie Pieprasījumu komisijas deputāti mēģinās sasaukt Pieprasījumu komisijas ārkārtas sēdi. Viss ir jauki, burvīgi - jūs atsaucaties uz Saeimas 2004. gada lēmumu. (Dep. R. Kols: “Par lēmuma projektu! Par Ata Zakatistova atsaukšanu!”) Šis 2004. gadā pieņemtais Saeimas lēmums nosaka to, ka šādu ārkārtas sēdi sasauc komisijas vadītājs. Un es to arī sasaukšu. Šī sēde tiks sasaukta 48 stundu laikā pēc tam, kad šāds lēmums būs, un... Kā jūs tur teicāt, Kola kungs, vakar komisijas sēdē - vairāk cieņas? Tiešām, Kola kungs, vairāk cieņas! Es aicinu: visiem deputātiem - vairāk cieņas pret likumu, pret Satversmi un arī pret jūsu kolēģiem... kurus arī, Kola kungs, ir ievēlējusi tauta, un dažus no mums ir ievēlējusi ar būtiski lielāku balsu vairākumu nekā jūs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Attiecībā uz pašu lēmuma projektu par Ata Zakatistova atsaukšanu, es domāju, ir diezgan racionāls frakcijas lēmums. Ņemot vērā, ka deputāts fiziski nevar piedalīties šajās sēdēs, no jūsu puses nedzirdēju nevienu argumentu par šo konkrēto lēmuma projektu, tā vietā jūs atreferējāt diezgan sagrozītus faktus.
Deputāti vakar sēdē rosināja iekļaut darba kārtībā jautājumu par vadības maiņu. Jūs, pārkāpjot Saeimas kārtības rulli, vienpersoniski atteicāties iekļaut to darba kārtībā. (Dep. L. Liepiņa: “Atradāt Kārtības rullī punktu?”) Deputātiem ir tādas tiesības. Un praktiski norādījāt uz savu nepiemērotību, ieņemot Pieprasījumu komisijas vadītāja amata vietu. Tā ir vienkārši racionāla lieta. (Dep. A. Gobzems: “Kāds bija balsojums vakar?”)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Rihard, vai tas... Rihard, piedod, bet šoreiz... Tas, uz ko Jānis Iesalnieks aicināja, - tas attiecas arī uz tevi. Punkts viens.
Parādi man Saeimas kārtības rullī, kur ir rakstīts tas, ko tu tikko teici. Vienu punktu, kur tas ir rakstīts.
Un Ata Zakatistova atsaukšana. Skaidrs, ir jāpieņem tas lēmums. Bet, ja mēs te neblefojam un runājam, kā ir, tad ir skaidrs, kas notiek. Nu, kas notiek... Visādi mēģinājumi radīt tādu situāciju Pieprasījumu komisijā, lai atstādinātu Lindu Liepiņu. Tas taču ir skaidrs! Pēc būtības. Tas ir viens.
Pēc būtības, kā lai saka... man ir vēl viens... ko es gribēju izmantot šajā brīdī, un tas nav tikai saistībā ar šo jautājumu; tas ir saistīts ar daudziem citiem jautājumiem. Es gribētu izteikt mazu, korektu piezīmi Saeimas Juridiskajam birojam. Jūs neesat koalīcijas muļķīgu lēmumu piesegšanas birojs. Jūs esat Saeimas Juridiskais birojs, un jūsu uzdevums ir sargāt tiesiskumu šajā namā. Nevajag paļauties, ka nākamā koalīcija pēc šīs gribēs jūsu pakalpojumus šādā veidā. Var sanākt tā, ka vienā brīdī negribēs. Tā ka nevajag uz to paļauties.
Un, Rihard, tas, ko teica Jānis, attiecas arī uz tevi.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, es atļaušos vienu piezīmi. Cienīsim Saeimas darbiniekus! Politiski mēs varam būt apmierināti vai neapmierināti ar savu kolēģu lēmumiem, vērtējumiem un izteikumiem, bet Saeimas darbiniekus cienīsim, neierausim viņu politiskajos notikumos. Es cienu Saeimas Juridisko biroju un aicinu visus to darīt.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ir pilnīgi skaidrs, ka Atis Zakatistovs ir jāatsauc no komisijas.
Lai sabiedrība saprastu izmaiņas, kas šodien... Tiek balsots gan šajā, gan nākamajos balsojumos par izmaiņām Pieprasījumu komisijā. Tās ir saistītas ar vienu vienīgu jautājumu - nevis izskatīt pēc būtības Pieprasījumu komisijā kādas lietas, bet vienkārši Lindu Liepiņu komisijas priekšsēdētājas amatā nomainīt ar kādu citu - koalīcijas pārstāvi. Principā tas ir tas pats... tā ir tā pati vecā politika, kuras iznīdēšanu solīja JKP un politiskā partija “KPV LV”... un tamlīdzīgi.
Būtībā visa tā intriga, kāpēc šādi balsojumi notiek (lai sabiedrība saprot... tie, kas klausās tiešraidē vai arī skatās šo pārraidi no Saeimas nama!), ir tāpēc, ka Pieprasījumu komisijā šobrīd balsis sadalās vienādi. Tātad tie, kas ir pozīcija, un tie, kas ir opozīcija, - vienādi. Līdz ar to nekādas izmaiņas nav iespējamas. Un pozīciju tas satrauc.
Lielākā problēma, es domāju, attiecībā uz Pieprasījumu komisiju ir tāda, par kuru kāds deputāts iepriekšējā parlamentā teica... ka šajā komisijā vadītājs bija kāds no kādreiz pie varas esošajiem cilvēkiem, kurš (Dep. A. Kaimiņš: “Komunists Brigmanis!”)... komunists Brigmanis, kā to (Smiekli.) norāda viens deputāts. Un patiesībā Pieprasījumu komisijas uzdevums iepriekšējā Saeimā bija piesegt koalīciju. Tas ir tas, ko koalīcija vēlas izdarīt tagad, - piesegt sevi, lai Pieprasījumu komisijā nekas nenotiek. (Starpsauciens: “Tā patiešām ir!”)
Būtībā koalīcija nemācās no vēstures kļūdām. Kur ir šodien Brigmanis? Nu, droši vien turpat, kur pēc šī parlamenta būs arī kāds deputāts šeit, pa labi no manis.
Tā problēma, ko es jums gribu pateikt: ja jūs nebaidītos par saviem darbiem un par saviem ministriem, tad patiesībā... Nu, ja es būtu valdošajā koalīcijā un opozīcija, piemēram, būtu sniegusi pieprasījumu, un es būtu strādājis Latvijas sabiedrības labā, es taču ar lielāko prieku kā ministrs nāktu uz Pieprasījumu komisiju un paskaidrotu, ko es esmu izdarījis. Es nāktu uz parlamentu, no šīs tribīnes atskaitītos sabiedrībai, lielītos ar saviem paveiktajiem darbiem un parādītu, ka konkrētajā jautājumā viss ir izdarīts. Šobrīd patiesībā Pieprasījumu komisijas būtība... ko grib panākt koalīcija... ir pretēja - lai noslēptu, ka nekas nav izdarīts. Un tā ir tāda zināma divkosība. Tā ir principā tāda pati divkosība kā... Piemēram, šodien divas partijas - pārsvarā Jaunā VIENOTĪBA un “Attīstībai/Par!” - nu, milzīgi iestājas par dzīves... par ģimeni, par dzīvesbiedriem un par visu pārējo. Un tagad mēs skatāmies iepriekšējo balsojumu, kurš bija par daudzbērnu ģimenēm, par atbalstu daudzbērnu ģimenēm... Kas ir balsojuši “pret”? Bondars, Pavļuts, Plešs, Šteins, Tērauda, Voika. Kas ir atturējušies (tas ir tas pats “pret”)? Judins, Kozlovskis, Lejiņš. (Starpsauciens.) Jaunā VIENOTĪBA un “Attīstībai/Par!” - tie ir tie, kas saka publiski televīzijā un no tribīnes, ka viņi ir par ģimeni, bet pēc tam balso pilnīgi pretēji. Un patiesībā tas ir tas jautājums, kas attiecas arī uz Pieprasījumu komisiju.
Jūs sakāt, ka jums vajag tur tehniski sakārtot... Godīgi pasakiet sabiedrībai īsto iemeslu! Vienīgais iemesls, kas ir šīm visām izmaiņām, ir mēģinājums Lindu Liepiņu noņemt no komisijas vadītājas amata, lai šo amatu iedotu kādam no jums, lai Pieprasījumu komisijā nekas nenotiktu. Tā būtu godīga atbilde, ko jums vajadzētu sabiedrībai pateikt. Ja kāds no jums to spētu sabiedrībai pateikt, tādu cilvēku no koalīcijas arī varētu cienīt par godīgu atbildi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Jautājums ir tāds: vai Linda Liepiņa slikti vada komisiju? Es domāju, ka neviens no jums nepateiks, ka viņa slikti vada komisiju, ka viņa ir neobjektīva, ka viņa kaut kādā brīdī ir apdraudējusi koalīcijas pastāvēšanu. Viņa ļoti korekti arī... nebalso tad, ja viņa redz, ka, piemēram, kāds no ministriem var saņemt vairāk balsu “pret” nekā “par”...
Jautājums par to, kāpēc Zakatistova kungu vēlas atsaukt no šīs komisijas, tik tiešām nav skaidrs, jo... (Dep. J. Strīķe: “Viņa nav!”) Nē. Redziet, viņa tik tiešām nav... šis jautājums tik tiešām nav skaidrs, jo Juraša kungs... viņa tēla šodien nav zālē, bet viņš joprojām atrodas (KPV LV frakcijas dep. starpsauciens: “Kā nav skaidrs?!”)... viņš joprojām ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Vismaz šīs komisijas sastāvā viņš atrodas. Jūs neesat atsaukuši Juraša kungu no šīs komisijas tāpēc, ka tur droši vien vispār nav nekāda konflikta. Un viņš tur var atrasties (vienkārši - kvorumam vai kaut kā citādāk). Jūs atsaucāt viņu no Nacionālās drošības komisijas tāpēc, ka Saeimas kārtības rullis pieprasa, lai katra frakcija tajā ievēlē pa vienam dalībniekam. Tas ir saprotams. Bet Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā viņš joprojām atrodas un nevienam nav nekādu problēmu ar to, ka Juraša kungs tur ir.
Bet Zakatistova kungu jūs gribat atsaukt tikai tāpēc, ka viņa atrašanās šajā komisijā izjauc jūsu kvorumu. (Dep. S. Riekstiņš: “Neaprunāsim cilvēkus, kuru nav klāt! Nav labais tonis!”) Un tas, ko gribat darīt, ir skaidrs - nesaprotamu iemeslu dēļ gāzt komisijas vadītāju, kuras vadībā ir izskatīti 13 pieprasījumi, kas pēc būtības ir ļoti labs opozīcijas instruments. Tie nekādā veidā nav traucējuši jūsu darbu (Dep. K. Feldmans: “Ir! Nebija kvoruma!”), jūs esat mierīgi balsojuši “pret” tiem, opozīcija ir noskaidrojusi visus opozīciju interesējošos jautājumus, un tādā veidā notiek parlamentārais darbs tiešām sevi cienošā parlamentā.
Bet tas, ko es redzēju arī vakar, diemžēl man lika vilties, jo pretēji tam, kāda bija darba kārtība Pieprasījumu komisijā, dažiem deputātiem šķita svarīgi nevis aizstāvēt savu ministru, kas bija ieradies pastāstīt par pieprasījumu, viņiem bija svarīgs pirmais jautājums - pēc iespējas ātrāk nomainīt komisijas vadību. Kāpēc? Nav skaidrs. Lai gan ministrs bija ieradies, nekādas cieņas pret viņu. Pilnīgi nekādas intereses par parlamenta darbu. Pirmais jautājums bija - nomainīt vadību! (Dep. R. Kols: “Nē, nebija! Tika iekļauts darba kārtībā! Maldīga informācija!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M. Bondars (AP!).
Kolēģi! Lūgšu tomēr jūsu sapratni. Šajā brīdī Rīgas domē notiek “Gods kalpot Rīgai” mēra noņemšana no amata. Iespējams, tāpēc dažiem cilvēkiem ir paaugstināts stresa līmenis. Tāpēc arī tas tā ir. Bet es jums ieteiktu atbalstīt deputāta Ata Zakatistova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas, un šeit ar pilnu atbildību varu teikt tikai vienu: jā, vairākums ir nolēmis noņemt Lindu Liepiņu no amata, nomainīt komisijas vadītāju. Tur nekā nenormāla nav. Tas notiks agrāk vai vēlāk, un komisija sāks strādāt tikai tajā brīdī, kad Linda Liepiņa būs nomainīta.
Kādam ir pārsteigums? (Dep. K. Feldmans: “Nē!”) Nē. Tā tam jānotiek. Ja šeit, tribīnē, vairāki mani kolēģi nāk kādu audzināt, kā vajag dzīvot, kā vajag nedzīvot, kā darīt, kā nedarīt (Dep. D. Šmits: “Atkal par sevi!”), tad man ir tāda sajūta, ka nākamajā, 14., Saeimā, šie deputāti... vēlēsies pāriet uz bērnudārzu un kļūt par bērnudārza audzinātājiem. (Starpsauciens: “Bondaru uz bērnudārzu!”) Un trenējas jau šodien.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Pugam. (Starpsauciens: “Jaunais komisijas vadītājs!”)
I. Puga (KPV LV).
Es kā viens no iespējamiem komisijas vadītāja amata kandidātiem... (Aplausi. Smiekli.) Man ir vienkārši tāds īss jautājums. Es gribētu dzirdēt atbildi uz apgalvojumu: koalīcija izvirzīs savu kandidātu, lai nekas nenotiktu. Vai apgalvojuma izteicējs var paskaidrot šo teikumu?
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es jums atgādināšu Pieprasījumu komisijas sēdi, kurā tika izskatīts pieprasījums... par premjeru Kariņu un bijušo kino “Pionieris”. Juridiskais birojs (Starpsauciens.)... Juridiskais birojs, starp citu, tajā sēdē ieteica koalīcijas deputātiem nepiedalīties balsojumā, lai nebūtu kvoruma. Numur viens.
Numur divi. Komisijā, kurā bija jāizskata jautājums par pilsonības piešķiršanu bērniem nepilsoņiem... Saeimas priekšsēdētāja un Saeimas priekšsēdētājas biedre neieradās speciāli uz šīm sēdēm, lai nebūtu kvoruma. Tad koalīcijai argumentu nav, ja. Opozīcijai ir uzdevums parādīt šajā parlamentā... un tāpēc mēs kāpjam tribīnē - parādīt sabiedrībai, ka jūs necīnāties par Latvijas valsts interesēm, jūs cīnāties par amatiem. (JK frakcijas dep. starpsauciens: “Par jautājumu!”) Jums nav argumentu, kāpēc ir nepieciešamas šādas izmaiņas. Jūsu vienīgais arguments ir tāds - mums ir vairāk balsu, un tāpēc mēs nomainīsim, nevis tāpēc, ka kāds strādātu labi vai slikti kādā komisijā.
Jurašu jūs esat atstājuši komisijā, kurā viņš vispār nestrādā. Joprojām! Tieši tāpat Zakatistovs varētu palikt tajā komisijā, kurā viņš arī nestrādā. Kāpēc tad jūs Jurašu neatceļat? Nu es saprotu, jums ar Jurašu īpašas attiecības ir. (Dep. S. Riekstiņš: “Neaprunā cilvēkus, kuru nav klāt!”)
Mūsu uzdevums ir izgaismot un parādīt sabiedrībai, ka jūsu vienīgā vēlme ir cīnīties un saņemt amatus, lai būtu papildu piemaksiņa. To mēs arī veiksmīgi izdarām - sabiedrība to uzzina un ierauga.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Adamovičs, Augulis, Pavļuts, Ģirģens un Strīķe lūdz turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Es domāju, lēmuma projekts ir saprotams un tas jāatbalsta, jo no Zakatistova kunga, nu, lielas jēgas tajā komisijā, visticamāk, nav.
Bet pēc būtības tas, ko šodien runā kolēģi par to, kas varētu notikt tālāk... Tādas ir tiesības komisijā esošajiem deputātiem - tā rīkoties. Tas ir pilnīgi normāli.
Bet no manas puses... Es diezgan ilgi vēroju... Tiešām visu cieņu koalīcijai! Pieprasījumu komisiju atstāt vadīt opozīcijas deputātam... Pats vairākkārt biju šajā komisijā... Un visu cieņu Liepiņas kundzei par to, kā viņa šo procesu vadīja! Tas tā dziļi simboliski - tieši šādu komisiju vadītu tomēr opozīcijas deputāte. Un tas, kas šajā gadījumā ir noticis... tas vairāk rāda... nevis kaut ko par Liepiņas kundzi, bet drīzāk tas ir jūsu pašu vājums, ka jūs gribat viņu noņemt no amata. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ivar, tā kā tu paprasīji te no tribīnes, es tev atbildēšu no tribīnes.
Es laikam nebiju tas, kas to teica, bet es paskaidrošu.
Lai nekas nenotiktu šinī gadījumā... vai arī lai tikpat labi viss notiktu... Tādā izpratnē - lai koalīcija varētu rullēt, lai neviens ministrs nejustos apdraudēts, ka viņu varētu izsaukt uz Saeimas sēdi atskaitīties... Tas ir tas, no kā... no tevis sagaidīs... Bet es jau to teicu, tur jau visādas vēl spēles ir... ka varbūt nemaz tā nesanāks aizklātā balsojumā, ka tu, Ivar, būsi... bet nu...
Pēc šī jau... velns viņu zina... Ja tagad tas ir iznācis skaļi, nu tad būs tā grūtāk... Tas ir tas... tas ir tas vienkāršais darbs un darba uzdevums. Nekas jau cits.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ata Zakatistova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputātes Janīnas Kursītes atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Janīnas Kursītes atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputātes Janīnas Kursītes ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Janīnas Kursītes ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputāta Romāna Naudiņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.
Uzsākam debates. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Runāšu pavisam īsi, nekādā veidā nemēģinot aizskart Naudiņa kungu. Es viņu ļoti cienu.
Es vēršos pie koalīcijas pārstāvjiem. Godātie kolēģi! Pavisam nesen jūs neļāvāt man nomainīt komisijas, balstoties uz 13. novembra lēmumu par proporcionalitātes principu komisijās. Romāns Naudiņš, gluži tāpat kā citi viņa kolēģi, arī ir ievēlēts no Nacionālās apvienības. Manuprāt, šis lēmums pārkāpj šo principu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es aicinu tos, kas sludina, ka viņi ir par tiesiskumu un tamlīdzīgi, tiešām celt trauksmi tajos brīžos, kad parlaments pats nepilda savus lēmumus. Sāksim ar OIK, bet beigsim... Arī tas, ko jau Jūlija Stepaņenko teica par proporcionalitātes principu. Jūs paši pieņemat lēmumu ievērot zināmus spēles noteikumus, bet tagad šos spēles noteikumus paši pārkāpjat. Jūsu koalīcijā ir tiesiskuma sargi, kas sludina par “bezkompromisu tiesiskumu”, bet šie tiesiskuma sargi vienmēr dīvainā kārtā klusē. Klusē par proporcionalitātes principa pārkāpumu, klusē, kad interešu konfliktā esošo Ašeradenu ieceļ OIK komisijā. Ne tikai klusē, bet arī balso “par” šādiem jautājumiem, kas ir pretrunā ar likumu vai Saeimas pieņemtiem lēmumiem. Jūs iecēlāt... Znotiņa kungs, starp citu... Vajag atcerēties, Znotiņa kungs, kā jūs balsojāt par Ašeradena kunga iecelšanu OIK komisijā. Es aicinu vienkārši to koalīcijas partneri, kas vienmēr ir teicis - mēs par tiesiskumu un tamlīdzīgi... varbūt sākt celt trauksmi par tiem daudzajiem gadījumiem, kad jūs šajā parlamentā tiesiskumu esat pārkāpuši pēc tam, kad esat pieņēmuši spēles noteikumus. Runa pat nav par citu izstrādātiem spēles noteikumiem, bet gan par jūsu pašu pieņemtajiem lēmumiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Romāna Naudiņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Beitneres-Le Gallas, Dzintara, Pugas, Ašeradena un Pavļuta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jutai Strīķei.
J. Strīķe (JK).
Es ierosinu šo likumprojektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai, ņemot vērā, ka arī nākamo likumprojektu, kas ir ļoti cieši saistīts ar šo, paredzēts izskatīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Proti, es aicinu nomainīt Juridisko komisiju pret Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju kā atbildīgo komisiju.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to ir priekšlikums likumprojektu kā atbildīgajai nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Beitneres-Le Gallas, Dzintara, Pugas, Ašeradena un Pavļuta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Kolēģi! Man jūs jāinformē par šodien plānoto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Par deputātu Liepiņas, Stepaņenko, Gobzema, Sprūdes un Šmita jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par iespējamām problēmām Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā komunikācijā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka iepriekš plānota pasākuma dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien izpaliek.
Deputāti Urbanovičs, Kucins, Krišāns, Zariņš un Orlovs iesnieguši jautājumu “Par Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra rīcību”, ko nododam zemkopības ministram atbildes sniegšanai.
Deputāti Papule, Cilevičs, Švecova, Goldberga, Agešins un Pimenovs iesnieguši jautājumu “Par valdības nostāju, risinot ar bēgļiem saistītas problēmas”, ko nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.
Deputāti Valainis, Dūklavs, Augulis, Bergmanis un Kučinskis iesnieguši jautājumu finanšu ministram “Vai ministrija ir veikusi Jaunās konservatīvās partijas priekšvēlēšanu solījumu ietekmes uz budžetu izvērtējumu”. (Smiekli.)
Vārds motivācijai deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Šodien viena likumprojekta sakarā radās jautājumi par budžeta izmaksām. Mēs nosūtām šo jautājumu finanšu ministram, lai viņš mums sniedz atbildi, cik tad īsti lielas ir izmaksas šiem priekšlikumiem.
Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam finanšu ministram atbildes sniegšanai.
Deputāti Augulis, Kučinskis, Valainis, Jalinska un Bergmanis iesnieguši jautājumu “Par Valsts kases aizdevumu ēkas pārbūves darbiem Alojas Ausekļa vidusskolā un Vecumnieku vidusskolas piebūves būvniecībai”.
Vārds motivācijai deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Šis ir ļoti nopietns jautājums ministram Pūcem, jo tieši uz viņa vēstuļu pamata, uz viņa viedokļa pamata tika apturēts šis finansējums šīm divām pašvaldībām. Mēs vēlamies saprast, kāda būs ministra turpmākā rīcība, bet diemžēl izskatās, ka šie divi nebūs vienīgie gadījumi. Mēs kā tādu ceļamaizi vasarai novēlam visam Ministru kabinetam ļoti rūpīgi uz šī jautājuma pamata arī visus pārējos skatīt, jo aiz šiem projektiem stāv vecāki, bērni, šie projekti ir Latvijas sabiedrībai, reģioniem ļoti svarīgi, un vajag nopietni pret tiem izturēties.
Un novēlu visiem kolēģiem priecīgus Līgosvētkus un ražīgu vasaru! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram atbildes sniegšanai.
Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisijas locekļi Pucens, Staķis, Riekstiņš, Budriķis, Naudiņš, Kols, Bondars, Kozlovskis un Puga lūdz sasaukt Pieprasījumu komisijas ārkārtas sēdi 10 minūtes pēc Saeimas 20. jūnija sēdes.
Godātie kolēģi! Laiks... Nav debates. Laiks reģistrācijai... Vai ir kāds paziņojums? (Starpsauciens: “Jā.”) Vienu mirkli! Pēc reģistrācijas. Lūdzu... (Starpsauciens: “Es atvainojos...”)
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Tātad ir saņemts paziņojums, cienījamie deputāti. Pamatojoties uz 2004. gada lēmumu par to, kādā veidā var sasaukt komisijas ārkārtas sēdes... šo sēdi es izsludinu... man kā komisijas vadītājai, kura es vēl joprojām esmu, šī sēde ir jāizsludina 48 stundu laikā. Un šī sēde tiek izsludināta sestdien, 22. jūnijā, pulksten 16.00. (Starpsauciens. Aplausi.) Tātad visi, lūdzu... lūdzu, iepazīstieties detalizēti ar lēmumu, uz kuru jūs atsaucaties! Tur ir minēts tas, cik deputāti var sasaukt ārkārtas sēdi, un tur ir minēts, ka ārkārtas sēdi sasauc komisijas vadītājs. Un komisijas vadītāja uz šo brīdi esmu es.
Tiekamies 22. jūnijā pulksten 16.00.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Iveta Benhena-Bēkena, Dace Bluķe, Aldis Blumbergs, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Ilmārs Dūrītis, Inese Ikstena, Aleksandrs Kiršteins, Ivans Klementjevs, Ainars Latkovskis, Regīna Ločmele-Luņova, Ramona Petraviča, Daina Reizniece-Ozola... es atvainojos, Dana Reizniece-Ozola, Ivans Ribakovs, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns un Ivars Zariņš.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 11. sēde
2019. gada 20. jūnijā
| V.E. Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna | |
| Klusuma brīdis, pieminot bijušas deputātes Annu Seili u Vairu Paegli | |
| Par darba kārtību | |
| Priekšlikums | - dep. M. Golubeva (par) |
| Par likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 343/Lp13) (Dok. Nr. 1094, 1094A) |
|
| Priekšlikums | - dep. A. Muižniece (par) |
| Par likumprojektu “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” (Nr. 344/Lp13) (Dok. Nr. 1105, 1105A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” (Nr. 345/Lp13) (Dok. Nr. 1109, 1109A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. J. Strīķe |
| - dep. J. Krišāns (par) | |
| Par likumprojektu “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” (Nr. 346/Lp13) (Atsaukts) (Dok. Nr. 1111, 1111A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. D. Pavļuts (par) |
| - dep. E. Šnore (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2019. gadam”” (Nr. 347/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1113, 1113A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. J. Stepaņenko (par) |
| - dep. A. Muižniece (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Augu aizsardzības likumā” (Nr. 348/Lp13) (Dok. Nr. 1147, 1147A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 349/Lp13) (Dok. Nr. 1148, 1148A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 350/Lp13) (Dok. Nr. 1149, 1149A) |
|
| Par likumprojektu “Dzīvesbiedru likums” (Nr. 351/Lp13) (Dok. Nr. 1156) |
|
| Par procedūru | - dep. D. Pavļuts |
| - dep. A. Kaimiņš | |
| - dep. D. Pavļuts | |
| - dep. J. Strīķe | |
| - dep. L. Liepiņa | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. J. Iesalnieks | |
| - dep. A. Judins | |
| - dep. R. Dzintars | |
| - dep. M. Bondars | |
| - dep. A. Judins | |
| Priekšlikumi | - dep. J. Stepaņenko (par (faktiski pret)) |
| - dep. J. Iesalnieks (pret) | |
| Paziņojumi | |
| - dep. R. Kols | |
| - dep. J. Kursīte-Pakule | |
| - dep. M. Bondars | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva |
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 355/Lp13) (Dok. Nr. 1166) |
|
| Priekšlikumi | - dep. A. Gobzems (par) |
| - dep. V. Dombrovskis (pret) | |
| Par darba kārtību | |
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Armandam Krauzem šā gada 13. jūnijā (Dok. Nr. 1151., 611.1.8/6-40-13/19) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Danai Reizniecei-Ozolai šā gada 19. un 20. jūnijā (Dok. Nr. 1152., 611.1.8/6-39-13/19) |
|
| Lēmuma projekts “Par Saeimas 2019. gada pavasara sesijas slēgšanu un 2019. gada rudens sesijas sākšanu” (Nr. 197/Lm13) (Dok. Nr. 1138, 1139) |
|
| Par likuma “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” otrreizējo caurlūkošanu (Nr. 17/Lp13) (Dok. Nr. 1150) |
|
| Priekšlikums | - dep. A. Kaimiņš |
| Lēmuma projekts “Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Laimas Kraules atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 185/Lm13) (Dok. Nr. 1106) |
|
| Ziņo | - dep. V. Agešins |
| Lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneša Voldemāra Čiževska atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 186/Lm13) (Dok. Nr. 1107) |
|
| Ziņo | - dep. V. Agešins |
| Lēmuma projekts “Par Augstākās tiesas tiesneses Anitas Nusbergas atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 187/Lm13) (Dok. Nr. 1108) |
|
| Ziņo | - dep. V. Agešins |
| Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Didža Šmita atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas” (Nr. 191/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1116) |
|
| Debates | - dep. A. Gobzems |
| - dep. D. Šmits | |
| Lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Voikas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” (Nr. 198/Lm13) (Dok. Nr. 1158) |
|
| Lēmuma projekts “Par deputātes Marijas Golubevas atsaukšanu no Ārlietu komisijas” (Nr. 199/Lm13) (Dok. Nr. 1159) |
|
| Lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Voikas ievēlēšanu Ārlietu komisijā” (Nr. 200/Lm13) (Dok. Nr. 1160) |
|
| Lēmuma projekts “Par deputātes Marijas Golubevas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 201/Lm13) (Dok. Nr. 1161) |
|
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 355/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1166) |
|
| Ziņo | - dep. R. Kozlovskis |
| Debates | - dep. V. Agešins |
| - dep. Ļ. Švecova | |
| - dep. D. Šmits | |
| - dep. M. Kučinskis | |
| - dep. A. Čakša | |
| - dep. D. Šmits | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. A. Lejiņš | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| Paziņojumi | |
| - Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece | |
| - dep. R. Kols | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva |
| Debašu turpinājums | - dep. A. Gobzems |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. K. Feldmans | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. J. Dombrava | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| - dep. K. Feldmans | |
| Priekšlikumi | - dep. J. Strīķe |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 338/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1062B) |
|
| Ziņo | - dep. J. Strīķe |
| Debates | - dep. A. Judins |
| - dep. K. Sprūde | |
| - dep. A. Judins | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. D. Šmits | |
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 340/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1068B) |
|
| Ziņo | - dep. A. Gobzems |
| Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 339/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1065B) |
|
| Ziņo | - dep. A. Kaimiņš |
| Debates | - dep. V. A. Tērauda |
| Likumprojekts “Grozījumi Dizainparaugu likumā” (Nr. 202/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1097) |
|
| Ziņo | - dep. I. Puga |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr. 122/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1123) |
|
| Ziņo | - dep. A. Kaimiņš |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 132/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1124, 1124A) |
|
| Ziņo | - dep. A. Rubiks |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” (Nr. 211/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1126) |
|
| Ziņo | - dep. J. Butāns |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 88/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1132) |
|
| Ziņo | - dep. I. Puga |
| Likumprojekts “Grozījumi Valsts kontroles likumā” (Nr. 164/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1134) |
|
| Ziņo | - dep. V. Valainis |
| Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 69/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1135) |
|
| Ziņo | - dep. U. Budriķis |
| Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 271/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1140) |
|
| Ziņo | - dep. Ļ. Švecova |
| Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 285/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1141) |
|
| Ziņo | - dep. R. Znotiņš |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr. 282/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1142) |
|
| Ziņo | - dep. R. Znotiņš |
| Likumprojekts “Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā” (Nr. 284/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1143) |
|
| Ziņo | - dep. R. Znotiņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 286/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1144) |
|
| Ziņo | - dep. R. Znotiņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 281/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1145) |
|
| Ziņo | - dep. R. Znotiņš |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva |
| Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 283/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1146) |
|
| Ziņo | - dep. R. Znotiņš |
| Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 330/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1012, 1095) |
|
| Ziņo | - dep. M. Bondars |
| Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 331/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1013, 1096) |
|
| Ziņo | - dep. M. Bondars |
| Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Mežezera ielā 3, Aizupēs, Tīnūžu pagastā, Ikšķiles novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka–Ogre pārbūves projekta īstenošanai” (Nr. 24/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1098) |
|
| Ziņo | - dep. J. Butāns |
| Likumprojekts “Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” (Nr. 312/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 894, 1100) |
|
| Ziņo | - dep. J. Kursīte |
| Likumprojekts “Grozījumi Enerģijas dzērienu aprites likumā” (Nr. 335/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1017, 1101) |
|
| Ziņo | - dep. A. Lejiņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 319/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 941, 1122) |
|
| Ziņo | - dep. A. Muižniece |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” (Nr. 64/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1125) |
|
| Ziņo | - dep. J. Butāns |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” (Nr. 246/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1127) |
|
| Ziņo | - dep. J. Butāns |
| Likumprojekts “Grozījumi Iepakojuma likumā” (Nr. 181/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1128) |
|
| Ziņo | - dep. A. T. Plešs |
| Likumprojekts “Grozījums Darba likumā” (Nr. 115/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1129) |
|
| Ziņo | - dep. V. Orlovs |
| Debates | - dep. E. Šnore |
| Likumprojekts “Grozījumi Streiku likumā” (Nr. 108/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1130) |
|
| Ziņo | - dep. E. Zālīte-Grosa |
| Likumprojekts “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” (Nr. 63/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1131) |
|
| Ziņo | - dep. N. Žunna |
| Likumprojekts “Grozījumi Arhīvu likumā” (Nr. 119/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1133) |
|
| Ziņo | - dep. U. Budriķis |
| Likumprojekts “Grozījums Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā” (Nr. 109/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1136) |
|
| Ziņo | - dep. E. Zālīte-Grosa |
| Likumprojekts “Grozījums Darba aizsardzības likumā” (Nr. 111/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1137) |
|
| Ziņo | - dep. E. Zālīte-Grosa |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 263/Lp13) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 654, 1162) un alternatīvais Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 352/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1162) |
|
| Ziņo | - dep. Ē. Pucens |
| Priekšlikums | - dep. V. Valainis |
| Likumprojekts “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 245/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 594, 1167) |
|
| Ziņo | - dep. M. Bondars |
| Debates | - dep. J. Stepaņenko |
| - dep. M. Bondars | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. L. Liepiņa | |
| - dep. J. Iesalnieks | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. D. Šmits | |
| - dep. A. Kaimiņš | |
| Lēmuma projekts “Par deputāta Ata Zakatistova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas” (Nr. 202/Lm13) (Dok. Nr. 1169) |
|
| Debates | - dep. L. Liepiņa |
| - dep. R. Kols | |
| - dep. D. Šmits | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. M. Bondars | |
| - dep. I. Puga | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. D. Šmits | |
| Lēmuma projekts “Par deputātes Janīnas Kursītes atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas” (Nr. 203/Lm13) (Dok. Nr. 1170) |
|
| Lēmuma projekts “Par deputātes Janīnas Kursītes ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā” (Nr. 204/Lm13) (Dok. Nr. 1171) |
|
| Lēmuma projekts “Par deputāta Romāna Naudiņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 205/Lm13) (Dok. Nr. 1172) |
|
| Debates | - dep. J. Stepaņenko |
| - dep. A. Gobzems | |
| Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai” (Nr. 353/Lp13) , Deputāti Dagmāra Beitnere-Le Galla, Ivars Puga, Arvils Ašeradens, Raivis Dzintars, Daniels Pavļuts lūdz iekļaut likumprojektu 2019. gada 20. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā (Dok. Nr. 1163, 1153B) |
|
| Priekšlikums | - dep. J. Strīķe |
| Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 354/Lp13) , Deputāti Dagmāra Beitnere-Le Galla, Ivars Puga, Arvils Ašeradens, Raivis Dzintars, Daniels Pavļuts lūdz iekļaut likumprojektu 2019. gada 20. jūnija Saeimas sēdes darba kārtībā (Dok. Nr. 1164, 1153B) |
|
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
| Informācija par deputātu J. Urbanoviča, E. Kucina, J. Krišāna, I. Zariņa un V. Orlova jautājumu zemkopības ministram Kasparam Gerhardam “Par Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra rīcību” (Nr. 39/J13) | |
| Informācija par deputātu E. Papules, B. Cileviča, Ļ. Švecovas, I. Goldbergas, V. Agešina un I. Pimenova jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par valdības nostāju risinot ar bēgļiem saistītas problēmas” (Nr. 40/J13) | |
| Informācija par deputātu V. Valaiņa, J. Dūklava, U. Auguļa, R. Bergmaņa un M. Kučinska jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Vai ministrija ir veikusi Jaunās Konservatīvās partijas priekšvēlēšanu solījumu ietekmi uz budžetu izvērtējumu” (Nr. 41/J13) | |
| Motivācija | - dep. V. Valainis |
| Informācija par deputātu U. Auguļa, M. Kučinska, V. Valaiņa, J. Jalinskas un R. Bergmaņa jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Jurim Pūcem “Par Valsts kases aizdevumu ēkas pārbūves darbiem Alojas Ausekļa vidusskolā un Vecumnieku vidusskolas piebūves būvniecībai” (Nr. 42/J13) | |
| Motivācija | - dep. V. Valainis |
| Paziņojumi | |
| - Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece | |
| - dep. L. Liepiņa | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva |
Datums: 20.06.2019 09:29:09 bal001
Par - 64, pret - 9, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Dzīvesbiedru likums (351/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 20.06.2019 09:32:12 bal002
Par - 74, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (355/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 20.06.2019 09:59:32 bal003
Par - 29, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2019.gadam” (347/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 20.06.2019 10:20:36 bal004
Par - 23, pret - 60, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Dzīvesbiedru likums (351/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 20.06.2019 10:21:16 bal005
Par - 54, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu
Datums: 20.06.2019 10:21:44 bal006
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 20.06.2019 11:34:34 bal007
Par - 61, pret - 9, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (355/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 20.06.2019 11:35:31 bal008
Par - 70, pret - 11, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā
Datums: 20.06.2019 11:37:16 bal009
Par - 82, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2019. gada pavasara sesijas slēgšanu un 2019. gada rudens sesijas sākšanu (197/Lm13)
Datums: 20.06.2019 11:40:20 bal010
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Laimas Kraules atbrīvošanu no tiesneša amata (185/Lm13)
Datums: 20.06.2019 11:42:16 bal011
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Augstākās tiesas tiesneša Voldemāra Čiževska atbrīvošanu no tiesneša amata (186/Lm13)
Datums: 20.06.2019 11:44:04 bal012
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Augstākās tiesas tiesneses Anitas Nusbergas atbrīvošanu no tiesneša amata (187/Lm13)
Datums: 20.06.2019 11:52:00 bal013
Par - 30, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Didža Šmita atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas (191/Lm13)
Datums: 20.06.2019 11:52:36 bal014
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ineses Voikas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (198/Lm13)
Datums: 20.06.2019 11:52:59 bal015
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Marijas Golubevas atsaukšanu no Ārlietu komisijas (199/Lm13)
Datums: 20.06.2019 11:53:21 bal016
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ineses Voikas ievēlēšanu Ārlietu komisijā (200/Lm13)
Datums: 20.06.2019 11:53:46 bal017
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Marijas Golubevas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (201/Lm13)
Datums: 20.06.2019 11:56:46 bal018
Par - 66, pret - 10, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (355/Lp13), 1.lasījums
Datums: 20.06.2019 12:31:10 bal019
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 20.06.2019 13:23:53 bal020
Par - 61, pret - 8, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (355/Lp13), 1.lasījums
Datums: 20.06.2019 13:26:24 bal021
Par - 5, pret - 63, atturas - 3. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /2019.06.27/. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (355/Lp13), 1.lasījums, steidzams
Datums: 20.06.2019 13:26:52 bal022
Par - 55, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /2019.06.21 plkst.12./. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (355/Lp13), 1.lasījums, steidzams
Datums: 20.06.2019 13:31:44 bal023
Par - 7, pret - 65, atturas - 1. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Krimināllikumā (338/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 20.06.2019 13:38:15 bal024
Par - 61, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par runas laika apvienošanu
Datums: 20.06.2019 13:51:40 bal025
Par - 58, pret - 1, atturas - 4. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Krimināllikumā (338/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 20.06.2019 13:52:35 bal026
Par - 61, pret - 5, atturas - 1. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Krimināllikumā (338/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 20.06.2019 13:52:58 bal027
Par - 50, pret - 5, atturas - 14. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (338/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 20.06.2019 13:56:43 bal028
Par - 65, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (340/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 20.06.2019 13:57:05 bal029
Par - 54, pret - 3, atturas - 9. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (340/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 20.06.2019 14:00:22 bal030
Par - 53, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (339/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 20.06.2019 14:02:06 bal031
Par - 54, pret - 0, atturas - 15. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (339/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 20.06.2019 14:03:09 bal032
Par - 66, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dizainparaugu likumā (202/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.06.2019 14:04:10 bal033
Par - 53, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (122/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.06.2019 14:05:20 bal034
Par - 54, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (122/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.06.2019 14:06:43 bal035
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (132/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.06.2019 14:11:59 bal036
Par - 65, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” (211/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.06.2019 14:14:05 bal037
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (88/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.06.2019 14:17:15 bal038
Par - 70, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts kontroles likumā (164/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.06.2019 14:20:23 bal039
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (69/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.06.2019 14:22:15 bal040
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (271/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.06.2019 14:24:01 bal041
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (285/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.06.2019 14:25:51 bal042
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (282/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.06.2019 14:26:34 bal043
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā (284/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.06.2019 14:28:21 bal044
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (286/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.06.2019 14:29:33 bal045
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (281/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.06.2019 14:30:05 bal046
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 20.06.2019 15:12:14 bal047
Par - 54, pret - 0, atturas - 14. (Reģistr. - 73)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (283/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.06.2019 15:13:24 bal048
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Grozījums Kredītiestāžu likumā (330/Lp13), 1.lasījums
Datums: 20.06.2019 15:14:43 bal049
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (331/Lp13), 1.lasījums
Datums: 20.06.2019 15:16:58 bal050
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Mežezera ielā 3, Aizupēs, Tīnūžu pagastā, Ikšķiles novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts reģionālā autoceļa P5 Ulbroka–Ogre pārbūves projekta īstenošanai (24/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.06.2019 15:18:18 bal051
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā (312/Lp13), 1.lasījums
Datums: 20.06.2019 15:19:59 bal052
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģijas dzērienu aprites likumā (335/Lp13), 1.lasījums
Datums: 20.06.2019 15:21:41 bal053
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (319/Lp13), 1.lasījums
Datums: 20.06.2019 15:23:04 bal054
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” (64/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.06.2019 15:24:55 bal055
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” (246/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.06.2019 15:27:43 bal056
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iepakojuma likumā (181/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.06.2019 15:30:42 bal057
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījums Darba likumā (115/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.06.2019 15:32:45 bal058
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Streiku likumā (108/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.06.2019 15:34:41 bal059
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba aizsardzības likumā (63/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.06.2019 15:36:52 bal060
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Arhīvu likumā (119/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.06.2019 15:38:50 bal061
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījums Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā (109/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.06.2019 15:40:36 bal062
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījums Darba aizsardzības likumā (111/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.06.2019 15:42:24 bal063
Par - 3, pret - 70, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (263/Lp13), 1.lasījums
Datums: 20.06.2019 15:42:51 bal064
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (352/Lp13), 1.lasījums
Datums: 20.06.2019 15:43:58 bal065
Par - 2, pret - 65, atturas - 5. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu (03.09.2019). Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (352/Lp13), 1.lasījums
Datums: 20.06.2019 16:04:22 bal066
Par - 67, pret - 6, atturas - 3. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (245/Lp13), 1.lasījums
Datums: 20.06.2019 16:26:48 bal067
Par - 70, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ata Zakatistova atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas (202/Lm13)
Datums: 20.06.2019 16:27:17 bal068
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Janīnas Kursītes atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas (203/Lm13)
Datums: 20.06.2019 16:27:42 bal069
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Janīnas Kursītes ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (204/Lm13)
Datums: 20.06.2019 16:30:48 bal070
Par - 68, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Romāna Naudiņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (205/Lm13)
Datums: 20.06.2019 16:37:35 bal071
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
11