Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šī gada pavasara sesija, un deputāti pārraidē “Frakciju viedokļi” jums pastāstīs par šodien skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam vārds frakcijas KPV LV deputātam Aivaram Geidānam. Lūdzu!
A. Geidāns (KPV LV).
Esiet sveicināti, godātie radioklausītāji! Šodienas kārtējā Saeimas sēde sākās ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa noslēdzošo uzrunu Latvijas parlamentā. Prezidents uzrunā vairākkārtīgi akcentēja nepieciešamību pēc nevienlīdzības mazināšanas Latvijas sabiedrībā. Visām parlamentā pārstāvētajām partijām ir jāpilda priekšvēlēšanu solījumi, lai celtu valsts labklājības līmeni. Es KPV LV frakcijas vārdā vēlos pateikt milzīgu paldies Vējoņa kungam par godprātīgo darbu, pildot savus amata pienākumus.
Tāpat Saeimas sēdē tika pieņemti daudzi likumprojekti. Plašāk par būtiskākajiem.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bija sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu par grozījumiem Iepakojuma likumā. Atbalstot grozījumus otrajā lasījumā, esam spēruši būtisku soli, lai Latvijā ieviestu ilgi gaidīto depozīta sistēmu. Šo sistēmu atbalsta gan iedzīvotāji, gan iepakojuma ražotāji un nevalstiskās organizācijas, kuras rūpējas par Latvijas vides tīrību.
Trešajā, galīgajā, lasījumā tika pieņemti svarīgi grozījumi Valsts kontroles likumā. Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Valsts kontroles pilnvaras, un tie arī paredz, ka no vainīgās personas tiks piedzīti zaudējumi, ja persona tos nebūs atlīdzinājusi labprātīgi. Valsts kontrole par zaudējumu piedziņu lems tikai tad, ja revidējamā vienība vai tās augstākā iestāde pati nerisinās jautājumu par zaudējumu piedziņu no vainīgās personas. Beidzot amatpersonas būs spiestas domāt par efektīvu valsts resursu izlietošanu sabiedrības labā, jo katram pieņemtajam lēmumam ir jābūt pamatotam un izvērstam... izsvērtam. Atvainojos.
Šobrīd Latvijā privātā sektora investīcijas īres namu būvniecībā uz tirgus nosacījumiem ir nepietiekamas. Pieejamie kreditēšanas termiņi ir būtiski īsāki par ēkas ekspluatācijas termiņu, un tas palielina izmaksas par dzīvojamo telpu, teiksim, uzbūvēšanu. Līdz ar to pirmajā lasījumā tika veikti grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Šobrīd ir ļoti daudz ēku, kuras ir būvētas padomju laikos un kurām ekspluatācijas termiņi jau ir beigušies vai tuvu tam, tāpēc šis jautājums ar steigu ir jārisina.
Tāpat Saeimas Prezidijs šā gada 8. jūlijā ir sasaucis Saeimas ārkārtas sesijas sēdi, jo ir ieplānota jaunā Valsts prezidenta Egila Levita inaugurācijas ceremonija.
Tuvojas svētki. Pavadiet tos kopā ar saviem tuvajiem. Novēlu visiem lustīgu līgošanu un priecīgus Jāņus!
A. Kaimiņš (KPV LV).
Šie bija mazie info viedokļi no partijas KPV LV. Priecīgus jums visiem Jāņus! Uzvedieties godīgi un sargiet sevi!
A. Geidāns. Paldies par uzmanību!
Vadītāja. Paldies deputātiem Aivaram Geidānam un Artusam Kaimiņam no frakcijas KPV LV.
Nākamais runātājs būs Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!
E. Šnore (NA).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien Saeimas darba kārtība bija ļoti piesātināta. Daudz jautājumu un likumprojektu. Es gribu izmantot savas minūtes, runājot par vienu no tiem, proti, par likumprojektu, par kuru arī runāju no Saeimas tribīnes: par kompensācijām jeb restitūciju ebrejiem – jautājumu, kurš tiek aktualizēts jau ne pirmo reizi, arī Saeimā. Un pagājušajā Saeimā, 12. Saeimā, šo jautājumu arī skatīja. Toreiz runa bija par, ja nekļūdos, pieciem nekustamajiem īpašumiem un šis jautājums tika skatīts Ārlietu komisijā, kuras vadītājs tolaik bija Kalniņa kungs, kas arī tagad ir Saeimas deputāts un toreiz uzsvēra, ka šie pieci īpašumi un to nodošana ebreju kopienai restitūcijas jautājumu atrisina. Tagad mēs redzam: ir pagājuši jau cik – jau pieci – gadi un tomēr šis jautājums tiek celts vēl vienu reizi, un tagad runa ir par 40 miljoniem eiro, kuri valstij šīs restitūcijas ietvaros būtu jānodod fondam. Šajā sakarībā iesniegts arī likumprojekts “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu”. Un šodien tas Saeimā tika skatīts. Likumprojekta iesniedzēji to gan atsauca, acīmredzot saprotot, ka balsu šim likumprojektam nepietiks, lai atbalstītu. Līdz ar to, lai šī lieta, teiksim, šajā Saeimā pilnīgi neizbeigtos, acīmredzot pieņemts lēmums to atsaukt un varbūt pēc diskusijām to kaut kad turpināt šajā Saeimā. Tieši tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi šajās diskusijās minēt argumentus, kas ir... kas liecina par to, ka šāda restitūcija nav pareiza un nebūtu veicama. Un dažus no šiem argumentiem es gribu arī šeit minēt jums, radioklausītāji.
Proti, notiek atsaukšanās uz Terezinas deklarāciju. Tas ir starptautisks dokuments, kuru Latvija ir parakstījusi 2009. gadā un kurā ir runa par restitūciju problemātiku un īpašumu atdošanu holokaustā bojāgājušo ebreju tuviniekiem. Latvija, parakstot šo dokumentu, ir piekritusi tam, kas šajā dokumentā ir. Bet problēma ir tāda, ka nereti mums norāda, ka Latvija ir uzņēmusies saistības, kādas patiesībā šis dokuments nemaz nenosaka, proti, dokumentā ir runa tikai par restitūciju īpašumiem, kuri atņemti holokausta laikā un kurus atņēmusi nacistiskā vara. Savukārt Latvijas gadījumā mēs runājam par īpašumiem, kas tika atņemti PSRS okupācijas posmā, pirmajā gadā – 1940. gadā. Līdz ar to Terezinas deklarācija par šiem īpašumiem nerunā.
Otra lieta, kas, manuprāt, ir svarīga arī šīs deklarācijas sakarā: šajā deklarācijā runa ir par īpašumu restitūciju visiem nacisma upuriem neatkarīgi no tautības. Un arī tas šajā iesniegtajā likumprojektā... šis pamatuzstādījums nav ņemts vērā, jo ir runa tikai par ebreju īpašumu atdošanu.
Vēl ir ļoti būtiska lieta, un ar to arī beigšu. Būtiska lieta ir tā, ka saskaņā ar šo likumprojektu restitūcija tiek veikta fondam, kuru Latvijā dibinājusi organizācija, kuras izpilddirektore, pēc ziņām gan Izraēlas presē, gan arī Latvijas presē, ir sadarbojusies ar PSRS Valsts drošības komiteju (VDK), ir bijusi saskaņā ar VDK kartotēku čekas aģente un čekas uzdevumā sniegusi ziņas par saviem tautasbrāļiem VDK struktūrām. Tas ir sacēlis diezgan lielu skandālu Izraēlā. Un es domāju, ka šeit, Latvijā, šī ziņa, lai arī parādījās pirms vairākiem mēnešiem, ir... nav guvusi plašu rezonansi. Domāju, ka šī likumprojekta sakarībā noteikti šim faktam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo no morāles viedokļa ir pilnīgi nepieņemami, protams, ka PSRS režīma atņemtie īpašumi, kurus PSRS režīms atņēma cilvēkiem, tiek atdoti personām, kuras ir ne tikai atbalstījušas PSRS režīmu, bet arī strādājušas šajos represīvajos orgānos vai ir bijušas šo orgānu aģenti.
Lūk, vēl varētu plaši turpināt par šo tēmu. Es domāju, ka diskusijas droši vien vēl būs, bet Nacionālā apvienība katrā ziņā stingri iestājas par to, ka visi šie fakti ir jāmin un jāiestājas par to, ka Latvija savas saistības – gan starptautiskās, gan tīri morālās, gan tīri juridiskās un īpašuma – ir nokārtojusi, ir bijusi īpašumu atdošana un šo kārtību mēs netaisāmies mainīt.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Edvīnam Šnorem no Nacionālās apvienības frakcijas.
Nākamais runātājs būs frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V. Agešins (SASKAŅA).
Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien vēlos informēt par SASKAŅAS iesniegto un Saeimā izskatīto likumprojektu “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā”.
Es vēlos atgādināt, ka no Latvijas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijas darbos piedalījās vairāk nekā 6000 iedzīvotāju. Daudzi nomira pirmo piecu gadu laikā, savukārt no tiem, kas izdzīvoja, vairākums kļuva par invalīdiem. Galvenokārt šie cilvēki cieš no nervu sistēmas slimībām, onkoloģiskajām saslimšanām, kaulu slimībām, bieži tiek ārstētas arī maņu orgānu, elpošanas sistēmas un asinsrites slimības, patoloģijas endokrīnajā un imūnsistēmā.
Šobrīd šā likuma 11. panta ceturtajā daļā noteikts, ka valsts pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas Latvijā ir 64 eiro un 3 centi. Pabalsta apmērs černobiliešiem nav palielināts kopš 2016. gada un šobrīd ir 100 eiro. SASKAŅAS iesniegtie grozījumi paredz izteikt 11. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “Pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par divkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.” Tas nozīmē, ka likuma grozījumi paredz celt pabalstu vismaz par 28 eiro un 6 centiem. Pabalsta palielinājumu saņēmēji varētu izmantot dzīves kvalitātes uzlabošanai, tai skaitā veselības aprūpei, rehabilitācijai, medikamentu iegādei, pārtikai. Protams, likumprojektam ir ietekme uz valsts pamatbudžetu, bet šī summa nav tik liela, un šķiet, ka to saprot arī koalīciju veidojošās partijas. Pamatojoties uz mūsu veiktajiem aprēķiniem, ik gadu valsts pamatbudžetā papildus nepieciešami 1 077 840 eiro un 72 centi. Rezultātā šodien mūsu sagatavotais likumprojekts bez iebildumiem tika nodots izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tas ir apsveicami.
Un vēl viens likumprojekts, par kuru īsi vēlos paust frakcijas viedokli. Ziniet, kad ir spēcīgs lobijs un motivācija, likumu var pieņemt arī triecientempā, un Saeimā šodien pirmajā lasījumā konceptuāli tika pieņemts lēmums par akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajam alkoholam, tādējādi to samazinot par 15 procentiem. Alkohols, protams, nav pirmās nepieciešamības prece, un mēs domājam, ka ir daudz labākas lietas, ko pārņemt no Igaunijas pieredzes, tāpēc aicinām koalīciju nopietni, rūpīgi un kompleksi, bez histērijas un fanātisma izvērtēt Igaunijas pieredzi tautsaimniecības jomā.
Paldies par uzmanību. Priecīgus svētkus!
Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.
Nākamais runātājs būs Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Labdien visiem, kas seko līdzi šai pārraidei! Šodien pieskaršos dažiem jautājumiem, kas tika skatīti Saeimas sēdē. Vispirms par grozījumiem Izglītības likumā... Saeima gan tos noraidīja, bet, manuprāt, tie savu mērķi sasniedza. Tas savā ziņā deva arī palīdzību ministrei cīnīties par šo jautājumu valdībā, un lēmums ir pieņemts. Pedagogiem no 1. septembra algas tiks paaugstinātas.
Attiecībā uz citiem jautājumiem gribētu izcelt likumprojektu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Šobrīd īpaši aktuāls jautājums reģionos ir dzīvojamo īres namu būvniecība, kas bez šāda likumprojekta nebūtu iespējama. Šis likumprojekts, kas bija nācis no valdības, bija tomēr jānoraida un jāizstrādā alternatīvs likumprojekts, bet paldies visiem kolēģiem deputātiem, kas veltīja savu laiku, darbu un zināšanas, lai šis likumprojekts taptu un komisijā par to nobalsotu. Un cerams, ka tas iegūs arī tādu samērā ātru gaitu, lai šie īres nami reģionos tiešām arī taptu jau tuvākā laikā.
Tāpat šodien nozīmīgs jautājums bija par depozīta sistēmas ieviešanu. Šis likumprojekts bez plašām debatēm Saeimas sēdē, tomēr ar karstām debatēm komisijā tika atbalstīts. Arī mēs šo likumprojektu atbalstījām un ceram, ka šis likumprojekts ātri tiks pieņemts galīgajā lasījumā.
Noslēgumā gribētu pateikt paldies visiem Saeimas deputātiem – koalīcijas, opozīcijas. Es domāju, ka šī sesija... bija ļoti daudz jautājumu, kas tika izskatīti, un arī opozīcijas priekšlikumi tika atbalstīti, daudz kur opozīcija tika saklausīta. Es domāju, ka rudenī atgriezīsimies un cieņpilni turpināsim strādāt tālāk, un skatīsim jautājumus pēc būtības.
Paldies. Priecīgus visiem Līgo svētkus un ražīgu vasaru!
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim.
Nākamā runātāja būs Jauno konservatīvo frakcijas deputāte Anita Muižniece. Lūdzu!
A. Muižniece (JK).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jauno konservatīvo frakcijas vārdā gribētu šodien īpaši pieskarties diviem likumprojektiem, kuri bija mūsu pašu sagatavoti.
Un, proti, pirmais ir likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, kura mērķis ir izlīdzināt, tātad panākt vienlīdzīgu attieksmi pret ģimenēm, kas audzina bērniņus invalīdus, nosakot, ka tieši tāda pati atlaide, kāda tiek piemērota invalīdiem jeb cilvēkiem ar invaliditāti, tiktu piemērota arī OCTA iegādei... OCTA polises iegādei arī ģimenēm, aizbildņiem vai audžuvecākiem, kas audzina bērnu invalīdu. Nodevām likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un ceram, ka līdz šī gada beigām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija paspēs to apstiprināt.
Tāpat šodien pirmajā lasījumā tika atbalstīts mūsu sagatavotais grozījums Vispārējās izglītības likumā, kas tika rakstīts ar mērķi arī pēc 2020. gada turpināt finansēt pamatizglītības programmas, kurās padziļināti tiek apgūta kāda mācību joma.
Manuprāt, ļoti laba opozīcijas deputātu rosināta iniciatīva, kas arī šodien tika atbalstīta, bija “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļu likumā”, kas paredz, ka daudzbērnu ģimenes varēs saņemt atvieglojumu šim nodoklim arī par transportlīdzekļiem, kuru motora tilpums ir lielāks par 3,5 litriem.
Priecīgus svētkus visiem! Saeimas sesija ir galā. Jauku vasaru!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jauno konservatīvo frakcijas deputātei Anitai Muižniecei.
Nākamais runās frakcijas “Attīstībai/Par!” priekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Lūdzu!
D. Pavļuts (AP!).
Labdien, mīļie radioklausītāji! Kā jau mani kolēģi pastāstīja, ir skaidrs, ka šodienas sēde un vispār pavasara sesijas noslēgums bija padevies ļoti spraigs. Sēde bija gara, bija daudz un dažādi jautājumi. Es arī ieskicēšu dažus no tiem, lai demonstrētu šo dažādību.
Nu, pirmkārt, paldies par darbu, ko ir veikuši visi iesaistītie Saeimas darbinieki un mani kolēģi deputāti, un cilvēki, ar ko mēs ikdienā kopā strādājam frakcijās.
Mēs esam risinājuši arī ļoti sarežģītus jautājumus. Šodienas sēde nebija izņēmums. Mēs bijām aicinājuši darba kārtībā iekļaut jautājumus, kuriem ir sena pagātne, kuri saistās ar neatrisinātiem jautājumiem, kas patiesībā stiepjas 20. gadsimta vēsturē. Mēs kopā ar JAUNĀS VIENOTĪBAS frakciju rosinājām likumprojektu par labas gribas atlīdzinājumu. Par to jau mani kolēģi iepriekš te izteicās. Un mēs, apzinoties to, ka klātesošajiem deputātiem nebija pietiekamas izpratnes par šī jautājuma vēsturisko nozīmību un ka ir nepieciešams turpināt diskusijas, šodien atsaucām šo likumprojektu ar vienu galveno nolūku – lai turpinātu diskusiju šajā Saeimas sasaukumā, meklētu risinājumus un meklētu izeju. Lai mēs varētu tomēr ar šo netaisnību saistībā ar ebreju kopienas zaudētiem īpašumiem, kura... Šī kopiena Latvijā faktiski tika iznīcināta Otrā pasaules kara laikā, un pieteikties uz īpašumiem denacionalizācijas laikā deviņdesmitajos gados neviens nevarēja, līdz ar to šo jautājumu mums vajadzētu nolikt pagātnē.
Otra lieta, ko šodien skatījām un kas arī bija tāda pretrunīga, neviennozīmīga, daudzu, teiksim, īpaši, konservatīvo kolēģu skatījumā, bija saistīta ar Dzīvesbiedru likumu. Tas, par ko mēs cīnāmies, – lai visi cilvēki Latvijā, lai kādu ģimenes modeli viņi nebūtu izvēlējušies... un mēs zinām, ka praksē to ir ļoti daudz: ir pāri ar bērniem un ir vecāki pāri, kas pēc dzīvesbiedra nāves kā atraitņi ir sagājuši kopā un ved kopīgu saimniecību, saskaras ar praktiskām grūtībām... Viņu tiesības, viņu drošība nav no valsts puses nekādā veidā atbalstīta. Un mēs rosinājām šādu Dzīvesbiedru likumu, lai radītu tiesisko regulējumu. Šodien šo jautājumu Saeima neiekļāva darba kārtībā, bet mēs noteikti turpināsim par to diskutēt. Arī pilsoniskā sabiedrība to rosina, un gan jau rudens sesijā mēs pie šīs diskusijas atgriezīsimies.
Vēl viens vecs jautājums, kurā mēs esam pilnīgi skaidri uz atrisinājuma ceļa, ir jau pieminētais depozīts. Ar to nodarbojas mans kolēģis no frakcijas “Attīstībai/Par!” Artūrs Toms Plešs, kas ir Vides apakškomisijas vadītājs, arī Juris Pūce kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Tātad mēs beidzot, beidzot virzāmies uz to, ka pēc 30 gadus ilgušām diskusijām Latvijā depozīts būs. Vēl trešajā lasījumā šis jautājums ir jāizskata, bet jau drīzumā, es domāju, varēs Latvijā ieraudzīt pudeļu un bundžu, un tā tālāk... plastmasas pudeļu nodošanas vietas... un cilvēki to varēs izdarīt un rūpēties par dabu katrs savā vietā un ar savām pūlēm.
Kā vienu pabeigtu darbu es gribētu atzīmēt vienas citas savas kolēģes veikumu. Tā ir Vita Anda Tērauda, kura Mediju apakškomisijā ir daudz strādājusi pie tā, lai novērstu nepilnības Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Mēs atceramies skandālu ap Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un “Latvijas Televīzijas” valdes konkursu, kur bija pretrunas likumu piemērošanā. Tur dažādi panti tika brīžiem dažādi iztulkoti. Šīs nepilnības mēs esam novērsuši, likums ir grozīts, un turpmāk būs pilnīgi skaidrs, kādas prasības būs jāizvirza “Latvijas Televīzijas” valdes locekļu kandidātiem.
Nu ko, būs daudz dažādu citu jautājumu rudens sesijā, bet, tā teikt, viss vēl nav beidzies. Es domāju, arī vasarā noteikti būs jautājumi, būs situācijas, kuras liks Saeimai pulcēties. Mēs būsim gatavi strādāt vasarā. Jau, domājams, jūlija sākumā, visticamāk, pulcēsimies uz ārkārtas sēdi gan apstiprināt jauno kultūras ministru, gan arī varbūt skatīt citus steidzamus jautājumus, piemēram, grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, nu un, protams, 8. jūlijā būs inaugurācijas sēde un sveiksim jauno Valsts prezidentu Egilu Levitu ar stāšanos amatā.
Gaidot jauno darba cēlienu, novēlu jums visiem priecīgus Līgo svētkus, skaistus saulgriežus un lūdzu, lūdzu neaizmirstiet apsveikt Līgas 23. jūnijā un Jāņus – 24. Priecīgu līgošanu!
Vadītāja. Paldies frakcijas “Attīstībai/Par!” priekšsēdētājam Danielam Pavļutam.
Un nobeigumā šodien runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins. Lūdzu!
A. Judins (JV).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima noslēdza pavasara sesiju un ir pieņemts daudz likumu, un par dažiem kolēģi jau paspējuši izstāstīt... Tiešām likumu ļoti daudz, un es mēģināšu pastāstīt par atsevišķiem svarīgiem normatīvajiem aktiem.
Tātad šodien galīgajā lasījumā ir pieņemti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Un iemesls bija saistīts ar neseno konkursu uz “Latvijas Televīzijas” valdi un ar to saistītajām problēmām. Ir precizētas prasības un kārtība, kā notiks... kur jānotiek konkursam, un es ceru, ka nākamais konkurss tieši tā tiks organizēts un būs veiksmīgs jau tuvākajā laikā.
Šodien galīgajā lasījumā tika pieņemti arī grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Kaut gan daži deputāti piedāvāja palielināt atbildību par pārkāpumiem, mēs nolēmām saglabāt atbildību par pārkāpumiem esošajā līmenī. Bet papildus tam ir viens būtisks grozījums: likumā ir iestrādāta norma, kas aizliedz cilvēkiem, kuri piedalās demonstrācijās, piketos, gājienos, izmantot PSRS un nacistu uniformu, kā arī attiecīgās uniformas sastāvdaļas. Komisijā mēs daudz diskutējām par attiecīgajiem priekšlikumiem, bet galu galā ir atrasts tāds konsenss un likums ir pieņemts.
Šodien mēs arī nolēmām, nu, nevis nolēmām, bet saņēmām atkārtotai caurskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Valsts prezidents neparakstīja šo likumu. Tas nozīmē, ka jūlijā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija turpinās strādāt ar šo likumprojektu. Kā zināms, daudz kritikas izskanēja par Sabiedrības integrācijas fonda darbu, darba organizāciju. Un komisijai 2. jūlijā būs jālemj, kā rīkoties, lai nodrošinātu pārmaiņas šajā organizācijā.
Šodien galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi arī Krimināllikumā, kas paredz atbildību par nepatiesas deklarācijas sniegšanu, šķērsojot robežu un nedeklarējot skaidru naudu lielā apmērā. Liels apmērs – tas ir 21 500 eiro un vairāk. Ja cilvēks pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lūguma nesniegs patiesu informāciju, par to būs paredzēta atbildība, turklāt gan šķērsojot ārējo, gan arī iekšējo robežu. Bet, lūdzu, gribu vērst uzmanību, ka attiecībā uz iekšējo robežu šis pienākums attiecas tikai uz situāciju, kad atbildīgās amatpersonas pieprasa deklarācijas sniegšanu. Proti, ja cilvēks brauc uz Lietuvu vai Igauniju, viņam pašam nav jābrauc uz VID, uz muitu... lai kaut ko deklarētu. Tātad viņš joprojām var braukt, un gadījumā, ja viņam ir skaidra nauda, vienalga, kāda summa, tās pārvietošana arī nav aizliegta, bet, ja ir lūgums deklarēt, svarīgi norādīt, ka skaidra nauda ir. Ja tā summa pārsniedz lielu apmēru, vismaz ir lielā apmērā un cilvēks nedeklarē, par to būs paredzēta atbildība.
Šodien arī Valsts ieņēmumu dienestam tika piešķirtas plašākas tiesības stingrāk vērsties pret pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām. Un mēs ceram, ka VID varēs efektīvāk strādāt ar PVN izkrāpšanas gadījumiem.
Šodien arī ļoti būtiski grozījumi izdarīti likumā, kas attiecas... kas regulē Valsts kontroles darbību. Nav noslēpums, ka ļoti bieži mēs dzirdam kritiku, ka valsts institūcijas nepareizi, nelikumīgi izmanto līdzekļus, tērē naudu, bet amatpersonas neatbild par naudas izšķērdēšanu. Pieņemtie grozījumi paredz, ka turpmāk kārtība mainīsies, un ir jauna nodaļa, kas nosaka zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību, proti, Valsts kontrole gadījumā, kad pati iestāde nerīkojas, varēs iesaistīties un nodrošināt naudas piedziņu.
Tie ir atsevišķi likumi, par kuriem es paspēju šajā īsajā laikā pastāstīt. Arī citi vairāki svarīgi normatīvie akti ir pieņemti. Bet diemžēl laiks ir ierobežots. Lūdzu lasīt Saeimas mājaslapu un tad iepazīties ar informāciju par pieņemtajiem grozījumiem.
Paldies par uzmanību. Priecīgus svētkus!
Vadītāja. Paldies deputātam Andrejam Judinam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Pārraide “Frakciju viedokļi” no jums atvadās līdz rudens sesijai. Visu labu!