Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas desmitā sēde
2019. gada 7. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Pulkstenis ir 9.00. Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2019. gada 7. marta sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Kolēģi, sāksim Saeimas sēdi!

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (No frakcijas SASKAŅA: “Ir!”) Tātad ir. Ādamsona kungs, runāsiet “par” vai “pret”?

“Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Ādamsons.

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kā mēs redzam no tiem uzrakstiem... Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kuru tā īsteno caur 100 tautas priekšstāvjiem. Lai to veiksmīgāk darītu, parlamentā ir izveidotas dažādas komisijas, tai skaitā Nacionālās drošības komisija, kuras galvenais uzdevums ir mūsu valsts specdienestu parlamentārā kontrole. Ar to komisija vai nu tiek galā, vai netiek galā - tas ir cits jautājums.

Mēs šodien izskatīsim grozījumu likumā “Par valsts noslēpumu”, kuram pēc būtības nav nekāda sakara ar parlamentāro kontroli pār specdienestiem. Grozījums ir iesniegts par to, ka, lai veiksmīgi varētu pildīt savas funkcijas, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam ir jābūt pielaidei valsts noslēpumam. Diemžēl es nedzirdēju nevienu argumentu ne komisijā, ne arī no autoriem, kuriem būtu bijis jāpiedalās komisijas sēdē un kuri tur varētu izteikt savus argumentus. Specdienesti nav šī grozījuma iniciatori, tie uzskata, ka tas nav obligāti. Priekš kam tad ir šie grozījumi? Tiek piesaukta ģeopolitika, jaunākās tehnoloģijas, kas viss jau būtu labi, bet ģeopolitiku mēs sākam piesaukt, ja kādam ir plīsis ūdensvads. Tad meklējam vainīgos, tikai neskatāmies, ko paši esam izdarījuši.

Elementārs jautājums. Labi, piešķirsim pielaidi, grozīsim likumu, lai CVK priekšsēdētājam būtu pielaide valsts noslēpumam. Bet ir elementārs jautājums, kuru es uzdevu arī Cimdara kungam: “Labi, jūs iegūsiet piekļuvi valsts noslēpumam, iepazīsieties ar kādiem slepeniem dokumentiem. Kas notiks tālāk? Ko jūs darīsiet sēdē... CVK sēdē, kad būs jāpieņem lēmums, bet neviens neko nezina, a jūs teikt nevarat?”

Kolēģi, es gribu atgādināt, ka jautājumā par piekļuvi valsts noslēpumam Latvijā veiksmīgi pastāv tāda forma kā saistību raksts - cilvēki, to skaitā advokāti krimināllietās, liecinieki, cietušie, parakstās par attiecīgo ziņu neizpaušanu. Ja izpaudīs, var sekot kriminālatbildība. Šeit tikpat labi var īstenot to pašu politiku, ja vien aiz šiem grozījumiem neslēpjas pavisam citi mērķi.

Mums pielaidi valsts noslēpumam NEPLP vajadzēja ieviest tikai tad, kad nelikumīgi, kā atzina tiesa, tika noņemts no amata bijušais NEPLP vadītājs Dimanta kungs.

Bet ko dod pielaide? Ja likumā ir noteikts, ka personai vajadzīga pielaide valsts noslēpumam, tad, tikko tai atņem pielaidi, tā persona automātiski zaudē konkrēto darbu.

Man bija jautājums, kuru es uzdevu Cimdara kungam un pārējiem, - kā tad CVK ir pastāvējusi visus šos 30 gadus, kamēr tās priekšsēdētājam nebija pielaides valsts noslēpumam? Vai vispār tā pielaide ir vajadzīga? Ja CVK priekšsēdētājam ir vajadzīga pielaide valsts noslēpumam, tādā gadījumā tā ir vajadzīga arī CVK locekļiem. Ja mēs runājam par to, ka CVK priekšsēdētājs nevarētu piedalīties kādos pasākumos saistībā ar jaunākajām tehnoloģijām drošības jomā, tad, atvainojiet, ir elementāra lieta - paraksts, saistību raksts. Un - uz priekšu! Un tad tu nevari izpaust.

Manuprāt, tā ir vienkārša manipulācija, it sevišķi brīdī, kad tiek risināts jautājums par CVK priekšsēdētāju. Tas ir ļoti labs arguments, lai ar specdienestu starpniecību mēģinātu manipulēt ar iespējamiem kandidātiem uz CVK priekšsēdētāja amatu.

Es aicinu nenodot šo likumprojektu komisijai, nebalsot ne par steidzamību, ne par pieņemšanu pirmajā lasījumā, tāpēc ka argumentus “par” diemžēl es neesmu dzirdējis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Māris Kučinskis. (Starpsauciens: “Tūlīt dzirdēsi!”)

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Ādamsona kungs, es patiešām uz šo komisijas sēdi diemžēl netiku, un jums ir taisnība, ka argumenti ir jāpaskaidro.

Iesākumā uzreiz gribu teikt, ka tam īsti pat nav nekāda sakara un vajadzības - šobrīd piešķirt pielaidi arī vienkārši komisijas locekļiem. Bet pamatojums radās iepriekšējā sasaukuma laikā. Vienlaikus bija gan Ministru kabineta... tātad arī man kā bijušajam premjeram jautājums... un vienlaikus, cik es esmu... precīzi zinu, kas notika Saeimā... arī toreizējās Nacionālās drošības komisijas jautājums... Tas saistīts ar to, ka pasaule nedaudz ir mainījusies un CVK darbs vairs nav tik vienkāršs. Pareizāk sakot, tas ir palicis tāds, kāds ir... ar saviem nepieciešamajiem balsojumiem... par godīgām vēlēšanām, par iecirkņiem, par visām nepieciešamībām, kas ir parasti... Bet klāt mums ir nākuši jauni jēdzieni, kas agrāk varbūt bija sveši, - hibrīdkarš, stratēģiskā komunikācija. Tas, kas uztrauc visu Eiropas Savienību un, es domāju, arī visu pasauli, - ir gan viltus ziņas, gan dažādi vēstījumi, gan mēģinājumi ietekmēt vēlēšanu sistēmu.

Mēs izveidojām struktūru Ministru kabinetā, kas... Kariņa kungs to ir pārņēmis. Un es esmu pārliecināts - tā veiksmīgi funkcionēs arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, lai visa informācija par iespējamiem apdraudējumiem, par ziņām, kas nāk... ne tā rakstura, kā vajag... saplūst vienuviet Ministru kabinetā. Mūsu grupa šobrīd pat tiek aicināta uz dažādām Eiropas valstīm kā pozitīvs koordinēšanas piemērs.

Bet tagad iedomājieties, ka šajā spēlē, šajā informācijā, kas tomēr parādās, tiek izslēgta viena no personām - CVK vadītājs, jo vienkārši viņam neko nevar stāstīt. Viņš nav lietas kursā, ko dara grupa un kādi ir jaunumi. Tāpēc arī radās gan šis priekšlikums, gan jau iepriekš pilnīga pārliecība, ka neatkarīgi no tā, kurš būs CVK vadītājs - vai tas paliks Cimdara kungs, vai būs cits -, mēs nejaucamies šajās lietās. Tā ir parlamenta darīšana, bet tai pašā laikā mēs nedrīkstam uz vēlēšanām no visas informācijas izolēt CVK vadītāju. Viņam ir jābūt tajā pašā pulciņā un jāsaprot, kas notiek varbūt ne tik redzamajā pasaulē. Tas ir vienīgais pamatojums.

Ja kādreiz pasaule kļūs vēl sarežģītāka un būs nepieciešamas pielaides arī pārējiem... bet šobrīd, es domāju, ka nav ko slīkt prasībās, kas varbūt... es neredzu argumentus, tāpēc arī aicinu komisiju nediskutēt virzienā, ko vēl cilvēkiem vajadzētu, bet atbalstīt to, ka CVK vadītāju nevar izolēt, neļaujot zināt visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai veiksmīgi vadītu.

Tā ka aicinu iekļaut darba kārtībā un ļoti ceru uz produktīvu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas darbu, lai pēc nedēļas, nākamajā ceturtdienā, grozījumu pieņemtu neatkarīgi no tā, kurš būs CVK vadītājs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 141/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. jūlijam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 142/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. jūlijam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ivetas Silickas atcelšanu no tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 178/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 12. martam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Liepiņas, Benhenas-Bēkenas, Šmita, Pucena un Vitenberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Priekšlikums ļaut trešo valstu studentiem strādāt 40 stundas ir absurds Šlesera politikas atavisms. Atbilstoši Imigrācijas likumam kārtību, kādā ārzemniekam paredz tiesības uz nodarbinātību, nosaka Ministru kabinets. Tāpat Ministru kabinetam ir deleģēts noteikt to profesiju sarakstu, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums. Kāpēc pastāv šādas normas? Kāpēc? Tāpēc, ka imigrantu piesaiste darba tirgum skar ne tikai konkrēta darba devēja intereses, bet arī pārējās sabiedrības intereses.

Likums un Ministru kabineta noteikumi veido sistēmu, kuras uzdevums ir līdzsvarot reālo vajadzību pēc papildu darbarokām un Latvijas iedzīvotāju intereses netikt izkonkurētiem ar lētāku darbaspēku. Turklāt nodarbinātības jautājumi nepastāv atrauti no citām valstiski būtiskām jomām, piemēram, kultūrvides, drošības. Tie nepastāv atrauti no integrācijas problēmām un citiem jautājumiem. Tieši tāpēc katrai valstij nacionālās likumdošanas līmenī tiek izstrādāta tās interesēm atbilstoša līdzsvarota migrācijas politika.

Latvijas gadījumā šīs politikas veidošanā jāņem vērā vēl arī citi - īpaši - apstākļi, kuri nav raksturīgi citām valstīm. Pagājušā gadsimta laikā Latvija jau ir piedzīvojusi lielu imigrāciju. Latvija tika mērķtiecīgi rusificēta. Un šobrīd mēs joprojām cīnāmies ar šo notikumu sekām. Daudzi ģeopolitiski riski ir aktuāli tikai tāpēc, ka vēsturiskie migrācijas procesi mūs skāruši skarbāk nekā jebkuru citu Eiropas valsti. Tāpēc Latvija ir skaidri pateikusi: jā, mēs neesam pret darbaspēka piesaisti no ārvalstīm, bet - ar nosacījumiem. Pirmkārt, konkrētajā profesijā ir reāli vērojams darbaspēka trūkums. Otrkārt, tās ir labi atalgotas darba vietas nozarēs, kuras prasa augstu izglītības līmeni, kurās tiek radīts produkts ar augstu pievienoto vērtību.

Ja neskaita Aināra Šlesera uzturēšanās atļauju tirdzniecības biznesu, Latvijas valsts ir bijusi noraidoša pret masveidīgu imigrāciju un aizstāvējusi savus pilsoņus pret to, ka lētais darbaspēks samazina darba devēju motivāciju maksāt mūsu pašu iedzīvotājiem lielākas algas. Līdzšinējai politikai, protams, var piekrist un var arī nepiekrist. Deputātiem ir tiesības uz dažādiem viedokļiem. Ja kāds uzskata, ka darbaspēka piesaistei jānotiek pēc citiem principiem, tad droši lieciet kārtis galdā un mēģiniet pārliecināt par savu taisnību. Taču tas, kas ir rakstīts šajos likuma grozījumos, ir vienkārši negodīgs ceļš.

Šis ceļš apiet tās imigrācijas normas, par kurām līdz šim ir bijusi vienošanās. Tiek piedāvāts, ka uz noteiktu ārzemnieku kategoriju kopējā valsts politika nav vairs jāattiecina. Proti, tie ir ārvalstnieki, kuri būs gatavi daļu nopelnītās algas samaksāt kādai, piemēram, privātai izglītības iestādei, iegūstot izziņu, ka persona ir students. Savulaik mediji ziņoja, ka akreditāciju par šāda veida biznesu zaudēja Latvijas Biznesa koledža, bet pēc īsa laika tās vadība jau bija pārņēmusi jaunu izglītības iestādi, par ko atkal saņemtas līdzīgas sūdzības.

Mēs esam par to, ka ārvalstu studenti mācās Latvijas augstskolās, bet - ar uzsvaru, ka viņi mācās šajās augstskolās. Pašlaik nav iespējams izkontrolēt, cik bieži ārvalstnieks apmeklē izglītības iestādes, kādas ir viņa sekmes. Ārvalstnieks sakārtos dokumentus, piereģistrēsies augstskolā un tad, pēc šiem priekšlikumiem, ja tie stāsies spēkā, strādās pilnu slodzi, kamēr tiks atskaitīts vai arī netiks atskaitīts, ja cītīgi maksās.

Sakiet, kāda jēga ir imigrācijas normām attiecībā uz nodarbinātību, ja tās tiek apietas pa sētas durvīm?

No tā, protams, cieš arī izglītība, jo tā vietā, lai augstskolas savstarpēji konkurētu saistībā ar izglītības kvalitāti, tiek pavērti vārti tajās ienākt jau reiz gandrīz izskaustajam Šlesera uzturēšanās atļauju biznesam. Arī Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks apliecināja, ka šī ideja - trešo valstu studentiem strādāt 40 stundas - ir absurds. Tie ir rektora vārdi. Vārdi, kurus man ir dota atļauja pateikt arī no šīs tribīnes.

Godātie kolēģi! Tās ir divas dažādas auditorijas - cilvēki, kuri šeit primāri brauc mācīties un varbūt brīvajā laikā mazliet piestrādā, un personas, kuras šeit brauc strādāt un kurām izglītības iestāde ir tikai līdzeklis šī mērķa sasniegšanai. Būsim godīgi savos nolūkos, būsim atbildīgi pret valsti un noraidīsim šo Šlesera politikas atavismu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Didzis Šmits.

D. Šmits (KPV LV).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Mēs pēdējā laikā ļoti daudz runājam par vairākām lietām Latvijā - par to, kā veicināt eksportu, par to, kā mazināt ēnu ekonomiku, par to, ka mums nu jau ļoti akūti trūkst darbaroku faktiski visās nozarēs.

Šis likuma grozījums, kas ir varbūt vienkāršs, faktiski arī plašāk skar visas jomas. Es ceru, ka tas nav tikai viens grozījums, ko mēs apspriedīsim, bet ka mēs, grozot šo, pēc būtības apspriedīsim arī vēl citas lietas. Proti, pie mums veiksmīgi attīstās viena ļoti būtiska eksporta nozare - izglītības eksports. Jebkurš ārvalstu students, kas studē Latvijā, ir eksports. Viņš tērē šeit savu vecāku nopelnīto naudu, maksājot par studijām, īrējot dzīvokli vai citādāk, lietojot pārtiku, dodoties uz kultūras pasākumiem un tā tālāk. Tā ir ārvalstnieku nauda, kas ir atplūdusi uz Latviju. Šādu studentu, kas saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, 31. janvārī bija 6404. Mēs nerunājam par desmitiem vai kur nu vēl simtiem tūkstošu, kas patiesībā būtu labas debates, kā sasniegt lielākus rādītājus... bet par to varbūt pašās beigās.

Jautājums ir par studentiem, kas grib arī piestrādāt. Es atvainojos, ka par dzīviem cilvēkiem šodien runāšu kā par ekonomisku resursu, bet tas ir ekonomisks resurss. Viņi maksā naudu, kā jau es teicu, bet daļa no viņiem - tie ir pāris tūkstoši cilvēku - vēlas arī strādāt. Šodien mēs sakām, ka viņi nedrīkst strādāt vairāk kā 20 stundas nedēļā. Kāpēc? Kāpēc mēs neļaujam viņiem strādāt? Domāju, ka visi esam bijuši studenti, daudzi no jums ir arī šobrīd, un es personīgi esmu strādājis studiju laikā, jo nebija citas iespējas. Ņemot vērā, ka mums akūti trūkst darbaroku... ja runājam par ēnu ekonomikas sadaļu, tad, manuprāt, neļaujot legāli strādāt, mēs radām apstākļus, kas veicina ēnu ekonomiku. Proti, ja studentam, lai izdzīvotu, ir jāpiestrādā, ko viņš varbūt ir sapratis, tikai ierodoties mītnes zemē un noskaidrojot kopējās izmaksas, bet pretī ir darba devējs, kuram šis students varbūt ir unikāla iespēja, varbūt vienīgā iespēja aizpildīt kādu vakanci, visticamākais, ka viņi atradīs veidu, kā vienoties, ka formāli būs 20 stundas, bet strādās vairāk, tādā veidā faktiski veicinot ēnu ekonomiku. Ko mēs ar to darām? Mēs faktiski ne tikai neļaujam studentam saņemt atalgojumu, bet arī neļaujam darba devējam par studentu samaksāt pilna apjoma nodokļus Latvijas valstij.

Turklāt, es vēlreiz atvainojos par cinismu, šie ir vislabākie nodokļu maksātāji no ekonomiskā viedokļa, kādi var būt. Viņi nekad nenāks pēc pensijām, viņi nekad nenāks pēc pabalstiem, viņi beigs studijas Latvijā, samaksās nodokļus un aizbrauks. Un šī nauda paliks mums.

Tas, ko Raivis Dzintars teica... es nezinu, viņš droši vien ir konsultējies ar Šleseru, un, es saprotu, tā ir viņa politika... to es nezinu, bet tas, man liekas, ir nonsenss. Mēs apšaubām mūsu izglītības sistēmu, apšaubām mūsu augstskolas, apšaubām Izglītības un zinātnes ministriju, apšaubām Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes spēju kontrolēt, vai students studē vai ne, un rīkoties. Nopietni! Vajadzētu vērsties pie Šuplinskas kundzes un ļoti nopietni runāt par šo jautājumu.

Ko es gribu pateikt beigās un kāpēc ceru atvērt debates? Šodien, braucot uz Saeimas sēdi, klausījos radio. Ilze Viņķele, veselības ministre, stāstīja, ka ir milzīgas problēmas ar medicīnas personālu slimnīcās. Un viņa teica, ka viens no risinājumiem varētu būt šāds - ļaut ārvalstu studentiem strādāt slimnīcās. Proti, runa nav par 20 stundām, bet plašāk - par vēl citiem ierobežojumiem studentiem strādāt. Es aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai un komisijā diskutēt par šo jautājumu plašāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Stepaņenko, Gobzema, Liepiņas, Šmita un Sprūdes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Ar 2019. gada 1. janvāri stājās spēkā grozījumi, kas paredz papildu nodokļa likmi 300 eiro apmērā par tādu transportlīdzekli, kura motora tilpums pārsniedz 3500 kubikcentimetrus. Un mēs noteikti varētu iedomāties, ka šādā veidā liksim maksāt tā saucamo biezo džipu īpašniekiem papildu 300 eiro valsts budžetā, jo tā viņiem būtu tikai vēl viena kārtējā... pusdienu pauzes vērtība. Lai nu tā būtu!

Taču, redziet, kolēģi, šajā kategorijā tomēr ir iekļuvuši arī tie cilvēki, kuriem automašīna ir ikdienas nepieciešamība. Tie ir, piemēram, septiņvietīgo ģimenes auto īpašnieki, turētāji un valdītāji. Un tie ir pārsvarā daudzbērnu ģimeņu auto - ģimeņu ar četriem vai vairāk bērniem, kuras ir devušas priekšroku lielai un ietilpīgai automašīnai. Tā ir ikdienas nepieciešamība šādām ģimenēm.

Diemžēl saskaņā ar šībrīža likumdošanu daudzbērnu ģimenēm, kurām ir funkcionāli nepieciešams ģimenes auto ar vairāk nekā piecām vietām, nāksies par šāda auto izvēli piemaksāt - papildus transportlīdzekļa nodoklim arī 50 procentus no papildu likmes, kas ir 300 eiro. Tas nozīmē, ka trekno džipu un sporta mašīnu nodoklis tomēr būs skāris arī ģimenes, kuras izvēlas tā saucamos kraislerīšus savām ģimenes ikdienas gaitām.

Domāju, piekritīsiet man, ka tas ir netaisnīgi. Un likumdevējs noteikti nebija vēlējies šādā veidā vērsties pret cilvēkiem, kuriem šādi auto tiešām ir nepieciešami ikdienā.

Šobrīd aptuveni 183 daudzbērnu ģimenes ir skārušas šīs nodokļu izmaiņas. Taču tas ir nepatīkams pārsteigums arī pārējiem septiņvietīgo busiņu īpašniekiem, turētājiem un valdītājiem.

Aicinu jūs, kolēģi, sākt diskusiju ar daudzbērnu ģimenēm un diskusijā nonākt pie labākā risinājuma. Es šodien lūdzu jūs nodot šo likumprojektu komisijai izskatīšanai un kopīgiem spēkiem nonākt pie pozitīvāka risinājuma.

Paldies jums, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Es tiešām aicinu atbalstīt un strādāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā steidzamības kārtā ar šo likumprojektu, ko ir sagatavojusi valdība. Jo bez tā, ka ir paredzētas vēl tehniskas korekcijas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas aprēķinos un čeku loterijas laimestiem atbrīvojums no nodokļa, ir viena būtiska lieta, kas tiek piedāvāta ar šo likumprojektu. Tā ir saistīta ar situāciju, kad progresīvas nodokļu sistēmas gadījumā cilvēkam rodas nodokļa piemaksas pienākums.

Daži komentāri no manas puses.

Pirmais solis uz nodokļu sistēmas progresivitāti tika ieviests jau 2015. gadā... sākot jau ar 2016. gadu, kad tika piemērots diferencētais neapliekamais minimums: jo lielāks atalgojums, jo mazāks neapliekamais minimums - un otrādi. Bet tajā brīdī tika noteikts, ka cilvēks atmaksu var saņemt rezumējošā kārtībā, iesniedzot deklarāciju pēc gada, kas nav taisnīgi, jo tādā veidā sanāk, ka liels iedzīvotāju skaits kreditē valsti. Uz to tika norādīts arī tiesībsarga ziņojumā par vienu no nodokļu reformas aspektiem... kas ir sagatavots šogad. Un tas nav taisnīgi arī tāpēc, ka bija acīmredzams - liela daļa sabiedrības nezina savas tiesības par iespēju iesniegt deklarāciju un atgūt nodokļu pārmaksu no valsts. Par to liecina arī statistika, jo cilvēku skaits, kas (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) iesniedza deklarācijas par 2016. gada taksācijas periodu, bija vien 15 ar pusi tūkstoši, par 2017. gada taksācijas periodu - 29 ar pusi tūkstoši. Salīdzinājumam - par 2018. gada taksācijas periodu jau 270 tūkstoši cilvēku ir iesnieguši deklarācijas.

Kad notika diskusijas par nodokļu reformu un kopumā par to, vai mums ir vajadzīga proporcionālā vai progresīvā nodokļu sistēma, vairākums sociālo partneru, valdības locekļu un arī Saeimas deputātu vienojās, ka mums ir nepieciešama progresīvā sistēma un ir jānodrošina sistēma, ka cilvēkam, ja viņš to vēlas, ieguvums no nodokļu atvieglojumiem ir pieejams uzreiz - katru mēnesi.

Protams, tas sarežģī administrēšanu. Mēs lūkojām, kā tas notiek kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā, kur ir progresīvā nodokļu sistēma. Tur lielā mērā darbinieks pats ir atbildīgs par aprēķinu veikšanu. Darba devējs... Vēloties nākt soli pretim, lai arī darba devējam atvieglotu aprēķinus, tiek panākta vienošanās, ka Valsts ieņēmumu dienests, ņemot vērā personas iepriekšējā perioda ienākumus, vienreiz pusgadā nosūta darba devējam ziņas par indikatīvo vai prognozēto ikmēneša neapliekamo minimumu. Tādā veidā tiek sperts solis pretī tam, lai cilvēks ātrāk varētu gūt labumu, bet tas nozīmē, ka, protams, ne vienmēr var precīzi prognozēt ienākumu apjomu, īpaši tādos gadījumos, kad cilvēkam gada laikā ienākumi strauji mainās, tiem pieaugot, kad cilvēkam ir vairākas darbavietas vai cilvēks ir mainījis darbavietu un šajā pārejas periodā darba devējs nav ņēmis vērā precīzu piemērojamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un neapliekamo minimumu. Rezultātā brīdī, kad tiek iesniegtas deklarācijas, mēs redzam, ka daļai sabiedrības rodas pārmaksa, bet daļai - piemaksa. Vakar statistika bija tāda, ka no apmēram 200 tūkstošiem deklarāciju 186 ar pusi tūkstošiem iedzīvotāju ir radusies nodokļu pārmaksa, viņi no valsts pavisam atgūs 34,8 miljonus eiro, bet apmēram 14 tūkstošiem ir radusies piemaksa, kas kopā ir viena miljona apmērā. Protams, tā nav patīkama sajūta, it īpaši periodā, kad mēģinām pierast pie progresīvās sistēmas, kad, iespējams, ir kas jāpiemaksā valstij un kad ir vajadzīgs pārejas periods, lai cilvēki pierastu un lai nebūtu tiešām jāveic reāls maksājums.

Es jau gada sākumā, vēl būdama finanšu ministre, uzdevu Finanšu ministrijai sagatavot likuma grozījumus, kas paredz, ka ir garāks pārejas periods - iespēja iedzīvotājiem norēķināties ar valsti līdz 2020. gada beigām. Visticamāk, vairākumā gadījumu tomēr nevis maksājot naudu, bet kompensējot ar nākamo periodu pārmaksu. To arī paredz un šo iespēju dod likumprojekts attiecībā uz mazāk aizsargātajām grupām, tiem, kas ir darba ņēmēji, kam ienākumi nepārsniedz 20 tūkstošus eiro gadā.

Es domāju, ka starp lasījumiem mums vēl vajadzētu tomēr domāt par tvēruma paplašinājumu attiecībā uz personām, kas nav solidaritātes nodokļa maksātāji, respektīvi, kas saņem lielāku atlīdzību. Tāpat padomāt arī par citiem risinājumiem, piemēram, grāmatvežiem ļaut piemērot neapliekamo minimumu, ja viņi redz, ka tas būs reāls, un ja tas atšķiras no Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā neapliekamā minimuma...

Sēdes vadītāja. Paldies. Runas laiks... Runas laiks, atvainojos, ir beidzies!

D. Reizniece-Ozola. ...un ļaut Valsts ieņēmumu dienestam piemērot 10-15 procentu...

Sēdes vadītāja. Reiznieces-Ozolas kundze, runas laiks ir beidzies. Atbilstoši Kārtības rullim tas nav pagarināms.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Godātie kolēģi! Deputāti Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Didzis Šmits, Jūlija Stepaņenko, Uldis Augulis, Māris Kučinskis, Raimonds Bergmanis, Jānis Vucāns, Linda Liepiņa un Gundars Daudze ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu vienam apgādniekam ģimenēs, kuru apgādībā ir vismaz četri bērni, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidēm apgādniekiem ģimenēs, kur apgādībā ir trīs bērni”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Un deputāti Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Didzis Šmits, Jūlija Stepaņenko, Uldis Augulis, Māris Kučinskis, Raimonds Bergmanis, Jānis Vucāns, Linda Liepiņa un Gundars Daudze ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par valsts sektorā strādājošo skaita samazināšanu par 30 procentiem”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to patstāvīgais priekšlikums sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Par atvaļinājumu piešķiršanu.

 

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Armandam Krauzem šā gada 27. un 28. februārī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Armanda Krauzes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu. Saeimas Prezidijs neapmaksātu atvaļinājumu ir piešķīris šā gada 27. un 28. februārī un par to informē Saeimu.

 

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Andai Čakšai šā gada 27. un 28. februārī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Andas Čakšas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 27. un 28. februārī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Danielam Pavļutam no šā gada 12. marta līdz 14. martam.

 

Kolēģi! Par šo jautājumu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Danielam Pavļutam no šā gada 12. marta līdz 14. martam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtības sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par deputātes Jūlijas Stepaņenko atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Vārds debatēs deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es ceru, ka jūs atcerējāties arī Starptautisko pretdiskriminācijas dienu - 1. martu... Un jūs tagad redzat, ka es esmu viens procents no 100 šeit - stāvu jūsu priekšā. Es esmu absolūtais Saeimas mazākums. Neatkarīgais deputāts jeb pie frakcijām nepiederošais deputāts - tas nemaz nav nekāds statuss. Tas ir cilvēks ārpus sistēmas.

Jūs domājat, ka man ir tiesības piedalīties Frakciju padomes sēdē? Vai jūs domājat, ka man ir tiesības tikt izvirzītai darbam Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā? Vai jūs domājat, ka man ir tiesības piedalīties, piemēram, tādā komisijā, kas tiks izveidota, lai veiktu parlamentāro izmeklēšanu kādā jautājumā? Vai jūs domājat, ka var kāds attaisnot manu attaisnoto sēdes kavējumu, ja es dodos uz kādu tikšanos? To nevar neviens. Un es esmu diskriminēta. Tad varbūt jūs varētu vismaz izrādīt minimālu cieņu pret šo vienu procentu no 100 un beidzot man pateikt patieso iemeslu, kāpēc jūs neļaujat šim vienam cilvēkam mainīt komisiju, strādāt tajā komisijā, kurā viņš vēlas strādāt? Jo šīs trīs nedēļas, kad es cenšos saņemt jūsu atļauju komisiju maiņai, es dzirdu tikai tādus argumentus, ka Latkovska kungam ir bail no Urbanoviča kunga rīcībām, Riekstiņa kungs ir apvainojies uz Rīgas domi, bet nekādu nopietnu juridisku pamatojumu es nevaru saņemt. Kad šodien varbūt atkal balsosiet “pret”, pirms tam jūs varētu atnākt un pateikt vismaz elementāras cieņas vārdā, kāds ir juridiskais pamatojums? Jums bija trīs nedēļas, lai sagatavotos. Citādi tā vienkārši ir ciniska ņirgāšanās par vienu procentu no 100.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, tautas kalpi! Klausoties Jūlijas Stepaņenko lūgumu nediskriminēt viņu, es skatījos uz koalīciju, kas sēdēja un - ne visi, protams, bet daļa - mazliet tā kā ieņirdza par šo situāciju. Man liekas, ka tas ir necienīgi, pirmkārt, pret sievieti, otrkārt, tās ir bailes no viena deputāta. Manuprāt, tie argumenti, kas izskan, ka jūsu radiniekam kādā citā institūcijā vajadzētu kaut ko darīt un kaut kā citādāk balsot, izklausās pēc tāda revanšisma.

Kā mēs zinām, pirms vairāk nekā 100 gadiem revanšisti pārņēma varu. Ar ko tas beidzās? Tas beidzās ar daudzu cilvēku nāvēm, izsūtījumiem un tamlīdzīgi. Varbūt jums ir jābeidz būt par revanšistiem, jābeidz riebt Jūlijai Stepaņenko un vienkārši korekti jāizturas pret vienu Saeimas deputātu, jo jūs taču arī gribat, lai pret katru no jums individuāli izturas korekti.

Arī jūs, Sandi Riekstiņ, kas, vienmēr lietojot ad hominem argumentāciju no Saeimas tribīnes, pats vēlaties, lai pret jums izturas bez diskriminācijas. Tāpēc vienīgais lūgums ir tiešām... varbūt ar cieņu pret visiem Saeimas deputātiem, jo tieši tādu pašu attieksmi arī jūs vēlaties katrā balsojumā, kas skar katru individuāli. Es lūdzu atbalstīt Jūlijas Stepaņenko vēlmi nomainīt komisiju. Tādas tiesības deputātam ir, un šīs tiesības demokrātiskā valstī nevar ierobežot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Jau trešo reizi (Starpsauciens: “Opā! Opā!”) Jūlija Stepaņenko cenšas nomainīt komisiju. Komisija, kurā viņa cenšas nokļūt, Pieprasījumu komisija, manuprāt, ir viens no demokrātijas pamatiem, jo ir jābūt vietai Saeimā, kur izteikt savu neapmierinātību, domas par vienu vai otru valdības locekli un citiem jautājumiem. Tomēr, ja vienu deputātu mēs nevēlamies tur redzēt, īsta pamatojuma šobrīd nav. Pagājušonedēļ mēs, atsevišķi deputāti vēl no koalīcijas, arī visi vienprātīgi nobalsojām, lai tur turpinātu strādāt. Manuprāt, arī koalīcijas un opozīcijas balanss savā ziņā ir ievērots.

Bet, ja šāda attieksme pret konkrēto komisiju tādā veidā turpināsies, tad es neredzu jēgu šādai komisijai, jo deputātiem, kas vēlas tajā strādāt, Saeima to liedz. Bet rezultāts... Kāds būs rezultāts? Rezultāts būs pavisam vienkāršs - Pieprasījumu komisijā šie jautājumi nenonāks, un tie būs demisijas pieprasījumi ministriem, par kuriem mēs runāsim šeit, no šīs tribīnes. Tie būs nevis pieprasījumi, bet tie būs demisijas pieprasījumi ministriem, mēs tos iztirzāsim nevis komisijā, bet šeit no tribīnes. Tas mūs sagaida, ja šāda attieksme turpināsies.

Aicinu atbalstīt un Jūlijai Stepaņenko dot iespēju mainīt komisiju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Kolēģi! Te vairākkārt tika pieminēts cieņas jēdziens. Un es gribētu teikt, ka es noteikti cienu deputāti Jūliju Stepaņenko. Manuprāt, Saeimas darbā ir jātiecas uz to, lai cieņa būtu abpusēja. Manuprāt, cieņa nerodas, sitot dūri galdā un runājot par tiesībām, bet rodas, mēģinot pēc būtības modelēt situācijas un saprast, kāds ir prātīgākais risinājums katrā gadījumā.

Ja pieņemam, ka jebkuram deputātam jebkādos apstākļos ir tiesības darboties jebkurā komisijā, tad varam nonākt absurdā situācijā. Jo ķēdes stiprumu pārbauda pēc vājākā posma - pēc situācijas, kurā mēs teorētiski varam nonākt. Teorētiski mēs varam nonākt situācijā, ka neatkarīgo deputātu skaits ir nevis viens, divi vai trīs, bet 10 vai 20.

Mēs zinām, ka tajā brīdī, kad sākotnēji organizējām Saeimas darbu, frakcijā mums visiem bija viens atbildīgs uzdevums - sadalīt savus deputātus atbilstoši komisijām. Un visi klātesošie zina, ka tas vienmēr bija kompromisa meklējums. Nebūt ne katra deputāta vēlme iet uz noteikto komisiju tika apmierināta. Tika meklēts proporcionalitātes princips, lai deputāti saprātīgi varētu strādāt un organizēt Saeimas darbu. Nevar būt tā, ka tad, kad piespiedu kārtā vai brīvprātīgi deputāts aiziet no savas frakcijas un kļūst par neatkarīgo, viņš var izpildīt visas savas vēlmes. Nu, pēc tādas loģikas, mums kādā dienā var būt 50 neatkarīgie deputāti, kuri visi gribēs darboties vienā komisijā. Tā ka - nav šādu tiesību! Un nepārvērtīsim šo situāciju absurdā, bet turpināsim darbu!

Es aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Kolēģi! Sēdē, kurā šis farss sākās, man neizdevās piedalīties. Es biju Saeimas komandējumā.

Man likās, ka mani nekas vairs īpaši nevar pārsteigt politikā un tātad arī Saeimas darbā, bet šis gadījums tiešām pārsteidza. Es domāju: nu kā tas ir iespējams, ka attiecībā uz neatkarīgu deputātu mēs nolemsim, kurās komisijās viņš strādās? Ka nevis viņš izvēlēsies komisijas, bet mēs nolemsim?!

Es zinu, ka ir deputāti, par kuriem man nav pārsteigums... šādā pozīcijā - ar autoritārām tieksmēm, noteikt cilvēkam, kā viņam būt. Bet mani pārsteidza tie, kuri sevi sauc par liberāliem un sevi uzskata par saprātīgiem cilvēkiem.

Skan argumenti: kas būs tad, ja varbūt būs Saeimā 50 vai cik tur bezpartejiskie? Patiesībā es nedomāju, ka būs tajā brīdī tā problēma - kas kurās komisijās strādās. Es domāju, ka problēma būs vispār mūsu politiskajā sistēmā. Kāpēc ir tā? Kāpēc nav citādāk?

Un, piedodiet, politika nav kaut kāda vairākuma vara pār mazākumu. Politika ir pārliecināšanas māksla. Tas vienkārši ir... Jūlija Stepaņenko pārdzīvos, ka viņa nav kaut kādā komisijā. Par to man nav nekādu šaubu. Bet, manuprāt, ir tāds... nu, es nezinu... man vienkārši šobrīd par Saeimu kopumā ir tāds kauns (Dep. R. Naudiņa starpsauciens.), ka Saeimas vairākums ir nobijies no vienas deputātes Jūlijas Stepaņenko... ka viņa ar savu viedokli vai balsojumu varēs ietekmēt būtiskas lietas. Iztaujās ministrus. Ak Dievs, iztaujās ministrus! Tas tiešām ir kaut kas katastrofāls demokrātiskā valstī!

Katram ministram patiesībā būtu reizi nedēļā jānāk šeit, tribīnē, un jāatskaitās par savu darbu un savu nozari, nevis mums tikai ārlietu debatēs reizi gadā jāsagaida ārlietu ministrs. Tādam būtu jābūt Saeimas darbam! Taču mēs šobrīd uztraucamies, ka Saeima varētu traucēt ministriem strādāt. Es atvainojos, Saeima deva darbu tiem ministriem! Saeima tos iecēla!

Es vienkārši aicinu atjēgties. Jo var pienākt diena, kad jūs būsiet turpat, kur Jūlija Stepaņenko (Dep. A. Kaimiņš: “SASKAŅĀ?”). Un tad dabūsiet precīzi to pašu. (Dep. J. Strīķe: “Tur mēs nekad nebūsim!”)

Saeimas prestižs jau tā ar šiem kartona (Starpsauciens.) deputātiem ir tiktāl sagrauts... Nu kur mēs vēl aiziesim, ja vairākums tagad neļaus mazākumam izvēlēties komisijas?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Paldies par labiem vārdiem, Raivi Dzintar. Es arī jūs cienu. Es cienu katru no jums, visus 99 cilvēkus, šeit sēdošos, un arī Saeimas darbiniekus. Bet, godātie kolēģi, ja Saeimas darbam mēs pieejam no tāda viedokļa, ka deputāta intereses un spēju strādāt konkrētā komisijā nosaka frakcijas vadībā un saskaņā ar frakciju vienošanos, tad par ko mēs runājam? Vai mēs runājam par kvalitatīvu deputātu darbu vēlētāju labā, ja deputāta vēlmi strādāt konkrētā komisijā var ietekmēt tas, kā frakciju vadītāji savstarpēji šajā padomē ir vienojušies? Un, ja mēs runājam par mani, es neesmu nevienu sekundi šajā, 13. Saeimā, bijusi nevienā no frakcijām. Tas ir unikāls gadījums. Es patiesībā tagad varētu iestāties frakcijā SASKAŅA. (Starpsauciens: “Nu bet droši!”) Es neesmu nevienu sekundi strādājusi frakcijā, es neesmu ne izstājusies, ne tikusi izslēgta. (Starpsauciens: “Ko tad mānīji vēlētājus?!”) Es nemānīju vēlētājus, kolēģi, šī bija frakcijas vadītāja vēlme. Es no tā ciešu šobrīd, un visi 99 cilvēki ir liecinieki tam, ka vairākums stāv pāri vienam procentam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tas laiks, kad Raivis Dzintars ar kailu torsu stāvēja pie Saeimas, ir pagājis, tagad ir frakciju disciplīna. Tagad nav vairs darbošanās tautas interesēs, jo, manuprāt, tautas interesēs darbojas tā, ka ikviens deputāts strādā tajā komisijā, kur viņš var strādāt ar vislielāko atdevi un kompetenci, kur viņš jūt, ka viņa pienesums Latvijas sabiedrībai būs vislielākais.

Līdz ar to argumenti, ka Jūlija Stepaņenko nevar mainīt komisiju tikai tāpēc, ka jābūt kaut kādai frakciju disciplīnai, neiztur nekādu kritiku, Raivi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Dzintara kungs, bija atsauces uz vienošanos, ko mēs, visi Saeimas deputāti, vienbalsīgi arī atspoguļojām, balsojot par deputātu sadalījumu komisijās. Tajā ir arī, ja nemaldos, 10. punkts. Varat atvērt, palasīt visi, ka par neatkarīgiem deputātiem - un tobrīd Jūlija Stepaņenko bija vienīgais neatkarīgais deputāts - lemj Saeima. Un tur nav nekādas vienošanās - jā, nē, nedrīkst, drīkst, viņa ir pie vienas vai otras frakcijas -, tur ir ļoti konkrēti: “Saeima lemj.” Tāpēc es aicinu arī Saeimu lemt. Nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz šo jautājumu. Un tie deputāti, kas iepriekšējā Saeimā ir bijuši neatkarīgie deputāti, atcerieties, kā jums pašiem gāja, - nekad neviens neapšaubīja to, kurā komisijā jūs vēlējāties strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates vēl... Debates slēdzu. (Dep. A. Kaimiņš: “Es paspēju!”) Debates slēgtas. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Jūlijas Stepaņenko atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 52, atturas - 1. Līdz ar to lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputātes Jūlijas Stepaņenko ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” -, kolēģi, nav balsojams.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgās pārstāves, delegācijas vadītājas un delegācijas vadītājas vietnieka apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgās pārstāves, delegācijas vadītājas un delegācijas vadītājas vietnieka apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ivetas Silickas atcelšanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija 2019. gada 6. marta slēgtajā sēdē izskatīja lēmuma projektu “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ivetas Silickas atcelšanu no tiesneša amata”.

Tiesneses Ivetas Silickas disciplinārlietas materiāli atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likumam ir ierobežotas pieejamības informācija. Juridiskās komisijas locekļi iepazinās ar disciplinārlietas materiāliem. Tiesnese ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, par ko Tiesnešu disciplinārkolēģija pieņēma lēmumu ierosināt atcelt tiesnesi Ivetu Silicku no tiesneša amata. Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši lēmuma projektu “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ivetas Silickas atcelšanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atcelt Ivetu Silicku no tiesneša amata.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ivetas Silickas atcelšanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamā darba kārtības sadaļa - “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”.

Darba kārtībā ir tiesībsarga ziņojums.

Tiesībsarga kungs ir brīdinājis, ka ziņojums varētu būt aptuveni 45 minūtes garš. Kolēģi, noklausīsimies tiesībsarga ziņojumu un tikai pēc tam dosimies pārtraukumā. Deputātiem, es ceru, nav iebildumu? Nav, paldies. Turpinām darbu.

Darba kārtībā - “Latvijas Republikas tiesībsarga 2018. gada ziņojums”.

Vārds tiesībsargam Jurim Jansonam.

J. Jansons (Latvijas Republikas tiesībsargs).

Jūsu Ekselence Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Latvijas iedzīvotāji! Jūs noteikti domājat - kārtējais apjomīgais ziņojums, kas jāuzklausa. Iespējams. Taču daudzi no jums tiesībsarga ziņojumu šajā telpā dzirdēs pirmo reizi. Un ticiet man - šī informācija būs jums visiem noderīga un vērtīga, jo tā skar katru no jums un mums.

Man ir jautājums - ar ko jums parasti saistās dažādu ziņojumu gatavošana? Man personīgi tas ir kā déj? vu - atskaitīties un atskatīties uz paveikto, izdzīvot jau izdzīvotas emocijas un nonākt pie secinājumiem, pie kuriem jau reiz esmu nonācis.

Šis gads man un birojam ir bijis kārtējais pierādījumu un izaicinājumu gads. Ir paveikts daudz. Pat ļoti, ļoti daudz. Par to liecina arī 2018. gada ziņojuma apjoms - 447 lappuses.

Šodienas ziņojumu sniegšu šādā kārtībā: sākšu ar pavisam nelielu ieskatu pagājušā gada statistikā, tad turpināšu ar tematiskajiem atskatiem, sadalot tos attiecīgi pa tiesībsarga darbības jomām. Pirmā, ar ko tiksiet iepazīstināti, būs bērnu tiesību joma, tad turpināšu ar pilsonisko un politisko tiesību jomu un visbeidzot savu ziņojumu pabeigšu ar kopsavilkumu par sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību jomu. Visas tiesībsarga darbības jomas ir vienlīdz būtiskas un nav atraujamas cita no citas. Kā pulksteņa mehānisms - viens elements darbina otru, un, kādam iztrūkstot, nerodas arī sazobe.

Nedaudz par statistiku (plašāk tas ir izlasāms 357. lappusē). 2018. gadā birojā esam saņēmuši 1716 iesniegumus un ierosinājuši 50 pārbaudes lietas, turklāt dažādu pārsūtītu dokumentu no dažādām institūcijām ir vairāk par 1500. Četrdesmit piecas lietas bija ierosinātas uz atsevišķu iesniegumu pamata un piecas - pēc manas iniciatīvas. Tāpat esam elektroniski e-pastā snieguši atbildes uz 800 dažādiem jautājumiem. Neraugoties uz rakstisko iesniegumu un informācijas pieprasījumu lielo daudzumu, esam snieguši 6061 mutvārdu konsultāciju - gan telefoniski, gan klātienē. Esam aptaujājuši 30 piespiedu kārtā izraidāmās personas, noorganizējuši 108 izglītojošos seminārus, diskusijas un citus pasākumus un sagatavojuši 6271 publikāciju medijos.

Esam piedalījušies darba grupās un komisijās pavisam 143 reizes. Pagājušajā gadā esam veikuši pārbaudes 57 valsts un pašvaldību institūcijās (slēgtā un daļēji slēgtā tipa iestādēs, izglītības iestādēs). Sākotnēji bijām plānojuši pat vēl vairāk pārbaudes vizīšu, tomēr tik daudz neīstenojām. Jūs varbūt jautāsiet - kādēļ? Es varu pateikt - mēs nebijām plānojuši, ka tik daudzās valsts un pašvaldību institūcijās ir tik ielaistas un sistemātiski nesakārtotas problēmas, kas prasa gan papildu laiku izmeklēšanai, gan papildu resursus rekomendāciju sniegšanai.

Īpaši vēlos izcelt statistiku, kas skar labas pārvaldības principa ievērošanas jautājumu, - esam snieguši 34 atzinumus valsts institūcijām par tiesību aktu projektiem un 18 viedokļus Satversmes tiesai. Šos rādītājus uzskatu par pamatotu iemeslu tam, lai Tiesībsarga biroju uztvertu kā vienu no būtiskākajiem elementiem tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts veidošanā.

Ja reiz runājam par viedokļiem, kādi ir Satversmes tiesai, vēlos īpaši izcelt, manuprāt, nopietnākās lietas.

Kā pirmo gribu izcelt viedokli Satversmes tiesas lietā par grozījumiem Izglītības likumā. Lietā apstrīdētās normas paredz ieviest vienotu vidējās izglītības standartu un pāreju uz mācībām vidusskolā tikai valsts valodā, kā arī palielināt latviešu valodas lietojuma proporciju mazākumtautību izglītības programmās pamatizglītības pakāpē. Mūsu ieskatā, apstrīdētās normas atbilst Satversmei.

Kā būtisks atzīmējams viedoklis Satversmes tiesas lietā, kur strīda būtība bija par personu ar dažādiem invaliditātes veidiem iespējām saņemt pabalstu vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un transporta izdevumu kompensēšanai. Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un intelektuālās attīstības traucējumiem, kuriem pārvietošanās sabiedriskajā transportā var radīt slimības saasinājumu, pabalstu saņemt nevarēja, tādēļ vērsu tiesas uzmanību uz personu ar invaliditāti tiesību attīstību no medicīniskā modeļa uz cilvēktiesību modeli, papildus norādot uz ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas rekomendācijām Latvijai.

Konstatēju, ka valdības noteikumi, ciktāl tie neparedzēja iespēju saņemt pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personām ar garīgās veselības traucējumu izraisītu invaliditāti, neatbilst Satversmei. Šajā lietā tiesa pilnībā pievienojās tiesībsarga argumentācijai.

Esam snieguši arī viedokli lietā, kurā pieteicēja Tatjana Ždanoka lūdza izvērtēt Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 6. punkta atbilstību Satversmei. Pieteicēja pieteikumā Satversmes tiesai norādīja, ka spēkā esošais Saeimas vēlēšanu likums liedz viņu pieteikt kā deputāta kandidāti. Izvērtējot likuma normas, sniedzu viedokli, ka tās tomēr atbilst Satversmei.

Tālāk turpināšu ar tematiskajiem ieskatiem.

Protams, bērnu tiesību joma ir pirmā.

Kā tiesībsargs veicu arī bērnu ombuda funkciju, un Tiesībsarga birojs ir pilntiesīgs Eiropas Bērnu ombudu tīkla biedrs. 2018. gadā aktīvi sekmējām sabiedrības informētību par bērnu tiesībām un šo tiesību aizsardzības mehānismiem, tai skaitā gan piedaloties dažādās konferencēs un diskusijās, gan arī līdzdarbojoties dažādos semināros un apmācībās. Bērnu tiesības vienmēr ir bijusi viena no manām prioritātēm.

Pārbaudes iestādēs, kurās uzturas bērni.

Pērn tika veiktas iepriekš nepieteiktas pārbaudes vairākās institūcijās, kurās uzturas bērni, un visās tika konstatēti būtiski pārkāpumi. Tas ir nopietns signāls, ka uzraudzības mehānisms nedarbojas.

Piemēram, tika veikta pārbaude Jaunpiebalgas novada domes nodibinājuma “Solis Piebalgā” rehabilitācijas centrā, kur bija jāsniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojums no psihoaktīvām vielām atkarīgajiem bērniem. Konstatēts, ka pakalpojums faktiski netiek nodrošināts, bērni dzīvo nepiemērotos apstākļos un viņu tiesības netiek nodrošinātas. Pēc atkārtotas pārbaudes kopā ar Labklājības ministriju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju ministrija nolēma lauzt līgumu par pakalpojuma sniegšanu, un no pagājušā gada 1. augusta pakalpojums ir pārtraukts.

Vēl viena būtiska pārbaude tika veikta Ventspils novada bērnunamā “Stikli”. Konstatēts, ka netiek nodrošinātas bērnu tiesības uz attīstību, katra individuālajām vajadzībām nepieciešamie medicīniskie un rehabilitācijas pakalpojumi, nav mērķa nodrošināt bērnu stāvokļa nepasliktināšanos, bet situācija tiek pieņemta, kāda tā ir, apgalvojot, ka “tādi jau viņi ir...”, tas ir darbinieku noskaņojums. Bērnunamā nav pietiekama atbalsta personāla, trūkst sociālo darbinieku, nenotiek mērķtiecīgs speciālistu komandas darbs, netiek veicināta bērnu saskarsme ar radiniekiem un tuviniekiem, par ko bērni izteica patiesas skumjas. Jāpiemin, ka šajā bērnunamā uzturējās jaunieši pat līdz 23 gadu vecumam, bet viņiem nenodrošināja sociālās garantijas un paredzēto atbalstu. Bērnunams “Stikli” pagājušā gada decembrī tika slēgts.

2018. gadā atrisinātās tēmas bērnu tiesību jomā.

2016. gada novembrī preses konferencē par zīdaiņu nonākšanu institūcijās aktualizēju jautājumu, ka valstī nav vienota audžuģimeņu reģistra. Bāriņtiesas pašas nevar piekļūt informācijai par potenciālajām audžuģimenēm konkrētam bērnam, un audžuģimenes meklēšanu pēc bāriņtiesas pieprasījuma veic Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

2018. gada septembrī tika pieņemti Audžuģimeņu informācijas sistēmas noteikumi. Bāriņtiesām turpmāk būs tieša piekļuve Audžuģimeņu informācijas sistēmai. Kaut gan informācijas sistēma vēl nav uzsākusi pilnvērtīgu darbu, tomēr ir izveidota bāze audžuģimeņu reģistra darbībai.

Par valsts eksāmenu grafiku.

Pēc 12. klases skolēna iesnieguma saņemšanas biroja redzeslokā bija nonācis jautājums par valsts eksāmenu norises grafiku vidusskolēniem. Tika konstatēts, ka ar Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica eksāmenu norises laikus 2017./2018. mācību gadam, daži eksāmeni tika noteikti cits pēc cita bez nevienas dienas pārtraukuma.

Uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt atbilstošu pārtraukumu starp eksāmeniem, lai skolēniem būtu iespēja atpūsties. Tas nodrošinātu viņiem iespēju kvalitatīvāk sagatavoties eksāmeniem un radītu pēc iespējas mazāku pārslodzi un stresu. Izglītības un zinātnes ministrijai tika nosūtītas rekomendācijas ar lūgumu turpmāk nodrošināt pietiekamus laika intervālus starp eksāmeniem, veidojot eksāmenu grafikus.

Mana rekomendācija tika ņemta vērā, izstrādājot un pieņemot Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka eksāmenu norises laikus 2018./2019. mācību gadam.

2018. gadā aktualizētās tēmas par bērnu tiesībām.

Ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem par administratīvajiem pārkāpumiem uzliktie naudas sodi un pienākums tos apmaksāt.

Pārbaudes lietā secināts, ka tiesiskais regulējums par naudas soda apmaksu un piedziņu attiecībā uz ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem nav pietiekami skaidrs. Tas rada nevienlīdzīgu attieksmi pret aizbildnībā, audžuģimenē un bērnu aprūpes iestādē esošajiem bērniem.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299. panta otrajā daļā noteikts: “Ja personai vecumā no četrpadsmit līdz astoņpadsmit gadiem nav patstāvīgas izpeļņas, naudas sodu piedzen no vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj.”

Nav vienota viedokļa un normatīvo aktu piemērošanas prakses gadījumos, kad naudas sods tiek piemērots audžuģimenē ievietotam bērnam, - vai uzliktais naudas sods ir jānomaksā audžuģimenei vai bāriņtiesai kā bērna likumiskajam pārstāvim. Šāda situācija neveicina audžuģimeņu vēlmi uzņemt savās ģimenēs pusaudžus ar atkarību un uzvedības problēmām, un tas mazina pusaudžu iespējas nonākt ģimenēs.

Bērnu aprūpes iestādēs esošiem bērniem tikai atsevišķos gadījumos naudas soda apmaksu veic bērnu aprūpes iestāde. Attiecībā uz bērnu aprūpes iestādēs ievietotajiem bērniem no tiesiskā regulējuma secināms, ka naudas sodi ir jāsedz aprūpes iestādes vadītājam, kurš pilda bērna aizbildņa pienākumus.

Naudas soda nenomaksāšana, pieļaujot piedziņu no bērna pēc pilngadības sasniegšanas, ir pretēja normatīvajam regulējumam un bērna interesēm, jo piedziņa tiek vērsta uz naudas līdzekļiem, bez kuriem nav iespējama patstāvīgas dzīves uzsākšana. Lai novērstu konstatēto, Labklājības ministrija ir aicināta pilnveidot normatīvo regulējumu. Tieslietu ministrija aicināta izstrādāt vadlīnijas pašvaldības policijas un pašvaldību administratīvo komisiju darbiniekiem par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 12.¹ panta piemērošanu praksē atbilstoši paredzētajam mērķim, kā arī nodrošināt, lai zvērināti tiesu izpildītāji vērstu piedziņu pret likumiskajiem pārstāvjiem, nepieļaujot parāda uzkrāšanos un tā piedziņu pēc bērna pilngadības sasniegšanas.

Sociālās garantijas pēc pilngadības un ārpusģimenes aprūpes beigšanās.

Jau ilgāku laiku mūsu uzmanības lokā ir jautājumi, kas saistīti ar bērnu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesību nodrošināšanu valstī. Regulāri aktualizējot šo jautājumu, ir vērojami vairāki uzlabojumi. Proti, pakāpeniski samazinās bērnu skaits bērnu aprūpes iestādēs, pārskatīts ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu finansējums, ieviestas specializētās audžuģimenes. Labklājības ministrija ir īstenojusi ieceri ierobežot ārvalstu adopciju no aizbildņa ģimenes un audžuģimenes. Šo uztveru kā nospraustu mērķi, uz kuru valstij ir jātiecas. Lai to sasniegtu, vispirms ir jāveic priekšdarbi - bērnam pēc 18. dzimšanas dienas, kad beidzas uzturēšanās audžuģimenē, pie aizbildņa vai bērnunamā, ir jānodrošina cilvēka cienīga dzīve. Ar to tiek domāts apmaksāts mājoklis, iespēja mācīties un nodrošināt savas pamatvajadzības līdz patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

Valsts ir noteikusi palīdzības minimumu, kas nav pietiekams patstāvīgas dzīves uzsākšanai, - piemēram, ikmēneša pabalsts 64 eiro mēnesī, ja mācās. Godātie deputāti, manuprāt, tas ir absurdi, ciniski.

Taču katra pašvaldība ir tiesīga noteikt lielāku atbalstu. 2018. gadā ierosināju pārbaudes lietu: veicu situācijas izpēti, aptaujājot visas 119 pašvaldības - kādu palīdzību tās piedāvā jaunietim pēc pilngadības, kādu mājokli ierāda, kādā apmērā sedz komunālos maksājumus, cik lielu pabalstu piešķir un kādu palīdzību vēl sniedz. Secinājums ir skarbs - ar valsts un pašvaldības sniegto atbalstu var izdzīvot, bet patstāvīgu, uz attīstību vērstu dzīvi uzsākt nav iespējams. Mēs pat uzzinājām kuriozu - kāda pašvaldība piedāvāja mājokļa kompensāciju 100 eiro gadā.

Pārbaudes lieta par Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas darbību.

Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma ar mērķi veicināt efektīvu starpinstitūciju sadarbību, lai pēc iespējas ātrāk sniegtu bērnam palīdzību.

Sistēma veidota ar mērķi palīdzēt bērnam, kuram vajadzīgs atbalsts un kurš nonācis institūciju redzeslokā, piemēram, kā bez vecāku gādības palicis bērns, kā cietušais, kā meklēšanā esošs, kā sociālo pakalpojumu saņēmējs, kā likumpārkāpējs un tamlīdzīgi. Bērnam sistēmā tiek atvērta kartīte. Kartīti var atvērt bāriņtiesa, sociālais dienests, Valsts policija un pašvaldības policija. Katra iesaistītā institūcija redz, kādi lēmumi ir pieņemti un kāda palīdzība sniegta.

Pārbaudes lietas mērķis bija noskaidrot iemeslus sistēmas nepilnīgai lietošanai un panākt sistēmas pilnvērtīgu lietošanu, jo institūciju sadarbības trūkums ilgstoši ir aktuāla problēma, kas kavē bērnu tiesību nodrošināšanu.

Tēmas, ko bērnu tiesību jomā plānots aktualizēt šogad.

Tiesību mācīšana vai, citiem vārdiem sakot, tiesību pratība.

Tiesības jāmāca pamatskolā, jo pamatizglītība ir obligāta. Izglītības standarts paredz augstas prasības, bet to sasniegšanai paredzēta viena sociālo zinību stunda nedēļā, tematiski tiesībām atvēlēts maz laika, un standarts netiek īstenots.

Pagājušajā gadā, organizējot konferenci par vēlēšanu pratību, ļoti liels pārsteigums bija gan skolotājiem, gan tiesību zinātņu ekspertiem, ka, beidzot 9. klasi, izglītības valsts standarts sociālajās zinībās ir līdzīgs kā juristiem, pabeidzot apmēram 2. kursu augstskolā. Ja tas būtu praksē realizēts, tad mēs varētu nerunāt par tiesību mācīšanu skolā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.² panta “Fiziska un emocionāla vardarbība pret bērnu” un Krimināllikuma 174. panta “Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo” norobežošana un piemērošanas problemātika.

Praksē kriminālatbildība netiek piemērota, ja bērnam nav konstatētas sekas, respektīvi, zilumi, lūzumi, miesas bojājumi. Psihoemocionāls pāridarījums netiek uzskatīts par nodarījumu. Savukārt administratīvā pārkāpuma lietvedībā sekas netiek vērtētas vispār. Līdz ar to, ja lieta uzsākta administratīvā pārkāpuma procesā, netiek vērtēts, vai noticis noziedzīgs nodarījums. Tātad, uzsākot administratīvā pārkāpuma lietvedību, pat ja ir pazīmes, ka, iespējams, nodarīts noziedzīgs nodarījums pret bērnu, netiek izskatīta varbūtība par kriminālprocesa uzsākšanas nepieciešamību.

Iespējamie cilvēktirdzniecības riski internātskolās. Tā ir aktuāla tēma, uz to norāda arī starptautiskās institūcijas.

Pilsoniskās un politiskās tiesības. Preventīvais mehānisms.

2018. gada martā Tiesībsarga birojs izveidoja Prevencijas daļu. Par to jāsaka liels paldies valdībai un parlamentam, kas atbalstīja papildlīdzekļu piešķiršanu šīs struktūras izveidošanai. Prevencijas daļas galvenais uzdevums ir veikt regulāras, preventīvas vizītes uz vietām, kur personām ir vai varētu tikt ierobežota brīvība, ar mērķi preventīvi novērst sliktas apiešanās riskus, kas ietver sevī spīdzināšanu, nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodu.

2017. gadā valdība un parlaments akceptēja preventīvā mehānisma izveidi jau esošajā tiesībsarga institūcijā, pirms sākt lemt par ANO Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem papildprotokola ratifikācijas uzsākšanu, vienlaikus piešķirot papildu finanšu līdzekļus. Man liels prieks par šādu valdības un parlamenta izšķiršanos, jo ar šo soli Latvijas valsts sabiedrībai ir parādījusi, ka tai rūp to personu dzīve, kuras dažādu iemeslu dēļ atrodas tādās iestādēs, kur ir vai varētu būt ierobežota viņu brīvība.

Tomēr vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvija šobrīd ir palikusi vienīgā, kas nav ne parakstījusi, ne ratificējusi papildprotokolu. Savukārt tikai trīs Eiropas Savienības dalībvalstis ir parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas to. Un tās ir Slovākija, Īrija un Beļģija.

Šobrīd uz kopējā fona - ne tikai Eiropas Savienības, bet arī pasaules mērogā - uzskatu, ka mēs esam unikāli. Mēs esam unikāli ar to, ka, lai gan papildprotokols nav ratificēts, valsts jau ir ielikusi iedīgļus tā nacionālajam preventīvajam mehānismam jeb regulārai vizīšu sistēmai, kurai, manā uztverē, ir būtiska nozīme. Jo valsts šādā veidā vismaz var parūpēties par tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir palikuši vieni un vēl vai vairs nespēj sevi aizsargāt.

Parasti notiek otrādi, tas ir, salīdzinājumā ar citām valstīm - vispirms notiek papildprotokola ratifikācija, un tikai tad valsts sāk domāt, kādā veidā ieviest jauno funkciju. Latvijas valsts ir parādījusi savu atbildīgumu. Līdz ar to uzskatu, ka 2019. gadā ir jāsper nākamais loģiskais solis - jālemj par papildprotokola ratifikāciju.

Atgriežoties pie Prevencijas daļas darba: uzskatu, ka šajā neilgajā laikā - 10 mēnešu ietvarā - ar Prevencijas daļas iesaisti esam spējuši padarīt nozīmīgu darbu, daudz aktīvāk veicot pārbaudes vizītes. Tika konstatēti daudzi sistemātiski problēmu aspekti, kuru novēršana bija un ir atkarīga ne tikai no iestāžu vadības, bet ir nepieciešama arī valstiska iesaiste. Bija iespēja apkopot labo praksi dažādos jautājumos. Tāpat bija arī iespēja klātienē ar praktiķiem pārrunāt daudzus jautājumus, kas ļāva labāk izprast dažādas likumsakarības.

Pirms Prevencijas daļas izveides, uzsākot tā saucamo nacionālo preventīvo mehānismu, mēs birojā pārbaudes lietas vai dažādu izmeklēšanu veicām, tā teikt, proaktīvi, aktīvi vai reaģējot uz dažādām sūdzībām, turpretim šobrīd, izmantojot jau starptautiski atzītu metodoloģiju, esam sākuši darīt šo darbu preventīvi - tātad mēģinām novērst cilvēktiesību pārkāpumu, pirms tas ir pieļauts.

2018. gadā ar Prevencijas daļas iesaisti ir veiktas 30 vizītes, tai skaitā tika apmeklētas visas sešas bērnu psihiatriskās ārstniecības iestādes, deviņi bērnunami, kuros klātienē tika vērtētas bērna tiesības uz viedokli, kā arī tika apmeklētas deviņas ilgstošas sociālās aprūpes iestādes, starp kurām bija gan veco ļaužu pansionāti, gan valsts sociālās aprūpes centri.

Ļoti sāpīga tēma - bērnu cilvēktiesību nodrošināšana psihiatriskās ārstniecības iestādēs. Ir, ar ironiju izsakoties, bērnu cilvēktiesību nenodrošināšana.

Jau iepriekš pieminēju situāciju saistībā ar bērnu tiesību nodrošināšanu psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Par to arī ir ļoti daudz runāts, atspoguļots masu medijos. Ar nožēlu jāizceļ divas psihiatriskās ārstniecības iestādes. “Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”” tika konstatēti nopietni bērnu tiesību pārkāpumi gandrīz visās bērnu tiesību jomās. Svarīgi uzsvērt, ka ārstēšana kā tāda tur netika nodrošināta. To atzīst arī Veselības inspekcija, to atzīst arī Latvijas Psihiatru asociācija.

Vizītē konstatētais norādīja uz iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, tādēļ vizītes laikā iegūtā informācija tika pārsūtīta tālāk Latvijas Republikas ģenerālprokuroram. Nopietni pārkāpumi, kas saistīti ar bērniem nozīmēto medikamentu lietošanu, tika konstatēti arī “Piejūras slimnīcā”, par ko tika informēta Veselības inspekcija un Veselības ministrija.

Gada ziņojumā ir apkopoti vizīšu laikā konstatētie bērnu tiesību pārkāpumi, kā arī labās prakses piemēri. Izcelšu tikai dažus no tiem. Ļoti ērti ar šiem pārkāpumiem ir iepazīties mana ziņojuma pēdējās lapās; tur ir tabulās - ar izcēlumiem - absolūti visa informācija, ko mēs esam konstatējuši. Bet tagad par dažiem no tiem.

Bērni nereti tiek stacionēti no citām institūcijām, piemēram, bērnunamiem un internātskolām, saistībā ar izraisījušos konfliktu starp bērnu un personālu, kad bērna uzvedība kļūst nekontrolējama.

Ārstniecības iestādes nereti pamato bērnu stacionēšanu ar sociālajām indikācijām, es uzsveru - sociālajām indikācijām. Tāpat, tā kā Latvijā ir ļoti ierobežoti ambulatorie pakalpojumi pusaudžiem, kuriem ir dažādu veidu atkarības, bērni ar atkarībām tiek stacionēti psihoneiroloģiskās ārstniecības iestādēs, kurās nav paredzēts sniegt šāda veida palīdzību.

Ir konstatēta plānveida stacionēšana bērniem ar uzvedības traucējumiem, pamatojot stacionēšanu ar bērna klaiņošanu, zagšanu, vardarbību pret vienaudžiem.

Tomēr uzskatu, ka uzvedības traucējumu gadījumā būtu jāsniedz palīdzība tajā vidē, kurā šie traucējumi ikdienā izpaužas, pēc iespējas izvairoties no stacionēšanas.

Dažās ārstniecības iestādēs tika konstatēts, ka bērniem tiek nozīmēti novecojuši un bērniem neatbilstoši medikamenti, tāpat arī bērni tika pakļauti izteiktai polifarmācijai un neatbilstošai zāļu devu regularitātes nozīmēšanai.

Ārstniecības iestādes, kurās tika konstatēta vislielākā nozīmēto medikamentu neatbilstība bērniem, viņus neārstēja bērnu psihiatrs vai arī bērnu psihiatrs iestādē uzturējās ļoti reti, piemēram, reizi nedēļā uz dažām stundām, turklāt pieņemot ambulatoros pacientus no āra.

Iestādēs, kurās bija ierobežoti rehabilitācijas pasākumi, daudz biežāk bērniem kā ārstniecības metodi izmantoja medikamentu izrakstīšanu. Protams, tas kaut kādās situācijās noveda pie regulārām fiziskām fiksācijām, jo kaut kā bērni ir jānomierina, ja viņiem nav nekādu jēgpilnu nodarbību.

Satraucošs ir konstatētais fakts, ka vienotu klīnisko vadlīniju un standartu trūkums padara kontrolējošo iestāžu - konkrētajā situācijā Veselības inspekcijas - darbu tikpat kā neiespējamu, uz ko tiesībsarga 2018. gada konferences laikā pati Veselības inspekcija vērsa uzmanību. Ir vietā pieminēt arī Latvijas Psihiatru asociācijas prezidenta daktera Tērauda teikto, ka mūsu valstī nav izstrādātas vadlīnijas, modelis vai metodoloģija, kā darbojas bērnu ievietošana psihiatriskās ārstniecības iestādē, tātad no punkta A uz punktu B viņi nonāk ātrvilcienā. Tā ir metafora. Proti, bērns krīzes situācijā nevis tiek ārstēts ambulatori vai kā citādi, strādājot ar uzvedības novirzēm un problemātiku, bet vienkārši tiek nosūtīts uz psihoneiroloģiskās ārstniecības iestādi tā vietā, lai strādātu sociālie pedagogi, psihologi, bērnu psihoterapeiti un tā tālāk.

Bērnu cilvēktiesību nodrošināšana bērnu aprūpes iestādēs jeb bērnunamos.

Apmeklējot bērnunamus, uzmanība tika pievērsta bērnu tiesību uz viedokli un līdzdarbošanos nodrošināšanai. Tādējādi ir gūts vispārējs priekšstats par Latvijas bērnu aprūpes centru labajiem piemēriem bērnu viedokļa noskaidrošanā un līdzdalības veicināšanā, kā arī, apmeklējot vairākus no tiem, ir saskatīti sistemātiski institūciju trūkumi, ar kuriem nedaudz sīkāk var iepazīties gada ziņojumā. Pieminēšu dažus.

Dažās aprūpes iestādēs bērniem neļauj pašiem iekārtot savas istabas, personāls bez bērnu atļaujas ieiet viņu privātajās istabās un aiztiek viņu privātās mantas, tās sakārtojot pēc saviem ieskatiem, aizslēdz bērnu privāto istabu durvis un izsniedz atslēgas pēc bērnu pieprasījuma.

Dažās bērnu aprūpes iestādēs bērni nevar piedalīties drēbju, higiēnas vai citu personīgo preču iegādē - tās tiek iegādātas iepirkumu veidā un bērniem izdalītas.

Bērniem nav iemaņu, kā pašiem gatavot ēdienu (tai skaitā izvēloties un iegādājoties atbilstošus produktus), jo ēdiens tiek gatavots centralizēti iestādē, līdzīgi kā tas notiktu izglītības vai ārstniecības iestādē.

Šie šķēršļi, ko uzliek bērnu aprūpes iestāžu vadītāji un darbinieki, neveicina bērnu patstāvību, bet, tieši pretēji, to kavē. Rezultātā bērni, atstājot iestādi, nespēj īstenot ļoti svarīgas pašaprūpes prasmes.

Uzskatu, ka institucionālā vide bērnu līdzdalības veicināšanā ir problēma - pilnvērtīga bērnu viedokļa noskaidrošana un bērnu līdzdalība ir iespējama, tikai augot ģimenē. Kamēr valsts bērnu aprūpes iestādes turpina darboties, katram tomēr ir jāiegulda visi iespējamie resursi, lai iestāde īstenotu ģimeniskai videi iespējami pietuvinātus pakalpojumus.

Cilvēktiesību nodrošināšana veco ļaužu namos un valsts sociālās aprūpes centros jeb ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs.

Ar kolēģiem gatavojot šo nodaļu, mums radās doma uzaicināt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju izbraukuma sēdē nepieteiktā vizītē uz kādu no šiem pansionātiem. Tas, ko tur ieraudzīsiet, es domāju, jūs šokēs.

Vizīšu laikā visās apmeklētajās institūcijās tika konstatēti vairāki identiski normatīvajiem aktiem un cilvēktiesību standartiem neatbilstoši apstākļi. Tādēļ, lai efektīvi izmantotu resursus, tika pārtrauktas ieplānotās vizītes uz šīm iestādēm un ziņojumā apkopoti visi novērojumi un rekomendācijas.

Ziņojums tika nosūtīts Labklājības ministrijai un visiem valsts sociālās aprūpes centriem, lai preventīvi ļautu institūcijām patstāvīgi novērst iespējamos pārkāpumus un uzlabotu institūciju sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī klientu tiesību ievērošanu. Jo mērķis nav sodīt konkrētās institūcijas, bet gan iet palīgā situācijas uzlabošanā. Daudzos gadījumos, protams, institūcijas ir atsaucīgas un ņem vērā mūsu rekomendācijas, bet bieži tas ir saistīts ar resursu trūkumu, cilvēku kapacitātes trūkumu un varbūt pat kompetences trūkumu.

Katrā ziņā daudzi nepieciešamie uzlabojumi šajās iestādēs neprasa lielus finanšu resursus, bet tikai nedaudz rūpju un uzmanības no iestādes vadības un personāla, piemēram, sākot ar pamatlietu nodrošināšanu, teiksim, telpu vēdināšanu, dzeramā ūdens pieejamību, pastaigām ārā, higiēnas prasību nodrošināšanu (piemēram, sava apģērba un apakšveļas saņemšanu pēc to izmazgāšanas), mājīguma sajūtas nodrošināšanu istabiņās.

Aktuālākās tēmas pilsonisko un politisko tiesību jomā.

Problemātiskie aspekti pirmstiesas kriminālprocesā.

Savu funkciju ietvaros, atbildot uz iesniegumiem, turpinu informēt personas par viņu tiesībām pirmstiesas kriminālprocesā. Diemžēl bieži vien ir jākonstatē, ka personas par iespējamiem likumpārkāpumiem pirmstiesas kriminālprocesā vēršas pie manis vien tad, kad kriminālprocesā pieņemto lēmumu termiņš jau ir nokavēts un personas norādīto jautājumu vairs nav iespējams efektīvi risināt.

Atsevišķās lietās esmu konstatējis Iekšējās drošības biroja neefektīvu darbību, piemēram, ilgstoši, pat četru mēnešu garumā, neveicot nekādas darbības personas iesniegumā norādīto apstākļu noskaidrošanai, kas izraisīja to, ka pārbaude netika veikta ar pienācīgu rūpību.

Turpinu saņemt arī sūdzības par ieilgušiem pirmstiesas kriminālprocesiem gan no aizdomās turamajām personām, gan no cietušajām personām. Vairākos gadījumos uzraugošie prokurori ir konstatējuši šo kriminālprocesu nepamatotu novilcināšanu, dodot savus norādījumus. Pašlaik ir ierosinātas divas pārbaudes lietas, kurās tiks veikta izpēte par iespējamiem sistēmiskiem trūkumiem Valsts policijas un prokuratūras iestāžu sadarbības efektivitātē.

Pārskata periodā turpināju saņemt iesniegumus no personām un viņu juridiskās palīdzības sniedzējiem (zvērinātiem advokātiem) par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem. Bieži vien juridiskās palīdzības sniedzēju sagatavotajos iesniegumos norādīto jautājumu izvērtēšana un prasījumu izpilde nebija manā kompetencē. Situācija, kurā zvērināts advokāts sagatavo dokumentu, kritiski neizvērtējot tā saturu, prasījumu un adresāta kompetenci, manā ieskatā, ir kritiski vērtējama klientam sniegtās juridiskās palīdzības kvalitātes kontekstā. Ņemot vērā zvērinātu advokātu pieaugošo lomu personu tiesību nodrošināšanā, vērsos Latvijas Zvērinātu advokātu padomē ar aicinājumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai ikvienai personai tiktu nodrošinātas Satversmes 92. pantā garantētās tiesības uz kvalitatīvu juridisko palīdzību.

Jāatzīst, ka 2018. gadā mani īpaši satrauca prokuratūras iestāžu izpratne par tiesību normu piemērošanas aspektiem, kas atsevišķos gadījumos lika apšaubīt prokuratūras kā tiesību aizsardzības mehānisma efektivitāti un pieejamību Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 13. panta kontekstā. Turklāt vienā pārbaudes lietā nācās secināt, ka prokuratūra neizprot un nerespektē Satversmes tiesas spriedumu, tā vispārsaistošo spēku un tiešo piemērojamību. Vēlos uzsvērt, ka šādu gadījumu dēļ netiek veicināta uzticība prokuratūrai vai justīcijai kopumā, ka tā nodrošina personu tiesību un likumisko interešu aizsardzību. Precīzākam ieskatam minēšu divas situācijas. Manuprāt, ārkārtīgi svarīgi šīs situācijas pieminēt.

Pirmā situācija. Uz privātpersonas iesnieguma pamata izskatīju pārbaudes lietu par iesniedzējai administratīvā pārkāpuma lietā piederošo mantu izņemšanu un efektīvu tiesību aizsardzības nodrošinājumu, izmantojot tiesības novērst sava īpašuma tiesību ierobežojumu. Pārbaudes lietā tika secināts, ka iesniedzēja tika iesaistīta procesuālās darbības veikšanā bez attiecīga procesuālā statusa noteikšanas, kas lietā turklāt netika noteikts gandrīz astoņus mēnešus pēc tās uzsākšanas. Minētie apstākļi viennozīmīgi norādīja uz administratīvā pārkāpuma lietā pieļautiem būtiskiem procesuālo tiesību normu pārkāpumiem un iesniedzējas Satversmes 105. pantā garantēto tiesību pārkāpumu, jo iesniedzējas tiesību uz īpašumu ierobežojums tika veikts, neievērojot viņas procesuālās tiesības uz aizstāvību. Tāpat izvērtēju arī valstī izveidotā tiesību aizsardzības mehānisma darbības efektivitāti šajā situācijā, konstatējot, ka iesniedzējas sūdzība pēc būtības netika izvērtēta nevienā no prokuratūras struktūrvienībām, tādējādi jāatzīst prokuratūras pārbaude par neefektīvu.

Daļā par pienācīgu pārbaudes neveikšanu vērsos pie ģenerālprokurora, lūdzot nodrošināt, ka administratīvo pārkāpumu lietu ietvaros pēc informācijas saņemšanas par iespējamiem būtiskiem materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumiem tiks veiktas visas nepieciešamās darbības personu tiesību aizsardzībai, tādējādi garantējot prokuratūru kā efektīvu un pieejamu tiesību aizsardzības līdzekli. Tomēr prokuratūra sniedza atbildi, ka bez konkrētas norādes uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normu, kas, pēc mana ieskata, būtu pārkāpta, atsaukšanās uz Satversmes 105. pantu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 13. pantu ir vērtējama kā deklaratīva. Ievērojot minēto, tika norādīts, ka prokuratūras institūciju rīcība esot likumīga un pamatota.

Otrā situācija. Tāpat uz privātpersonas iesnieguma pamata izskatīju pārbaudes lietu par prokuratūras rīcību pieteikumā par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu atjaunošanu kriminālprocesā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Konkrētajā lietā iesniedzējas pieteikums tika pamatots ar Satversmes tiesas 2017. gada 11. oktobra spriedumu lietā Nr. 2017-10-01, kur attiecībā pret iesniedzēju tika taisīts spriedums, piešķirot tai tiesības novērst savu pamattiesību aizskārumu ar pieteikuma sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem iesniegšanu vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Jau sākotnēji pārbaudes lietā konstatēju, ka prokuratūras rīcība šā jautājuma izskatīšanā ir bijusi formāla un virspusēja, neiedziļinoties pašā jautājuma būtībā un pieteikuma iesniedzējas norādītajos apstākļos par Satversmes tiesas sprieduma vispārsaistošo spēku un tiešo piemērojamību.

Sakarā ar minēto vērsos pie ģenerālprokurora, lūdzot veikt visas nepieciešamās darbības, lai tiktu nodrošināta iesniedzējas Satversmes tiesas spriedumā paredzētā tiesību aizsardzība, dodot pilnvērtīgu un efektīvu iesniegtā pieteikuma izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu. Pēc vēstules nosūtīšanas prokuratūra uzsāka atkārtotu pārbaudi, pēc kuras tika pieņemts lēmums nodot iesniedzējas pieteikumu izskatīšanai Augstākajā tiesā. Tādējādi pārbaudes lietas ierosināšanas pamatā esošie apstākļi, kas norādīja uz Satversmes 92. panta un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 13. panta pārkāpumu, tika novērsti.

Tiesības uz taisnīgu tiesu.

Nemainīgi arī šajā pārskata periodā tika pievērsta uzmanība personu ar garīga rakstura traucējumiem tiesību ievērošanas aspektiem, jo, kā zināms, tā ir uzskatāma par vienu no mazaizsargāto personu grupām.

Ziņojumā esmu norādījis un arī šodien vēlos uzsvērt tādu problēmaspektu kā kvalitatīvas un efektīvas juridiskās palīdzības pieejamība šiem cilvēkiem, lai viņi dažādu pārkāpumu gadījumos varētu realizēt savu tiesību aizsardzību. Vēl arvien būtisks ir jautājums par dažādu valsts un pašvaldību institūciju darbinieku pienācīgu apmācību darbam ar cilvēkiem, kuriem ir garīga rakstura traucējumi. Bieži tieši zināšanu trūkums un valdošie aizspriedumi vai stereotipi var izraisīt dažādus šo cilvēku tiesību nepamatotus ierobežojumus.

Vienlaikus jāpiemin, ka pārskata periodā atkārtoti tika secināts: tiesās, izskatot lietas par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, ir būtiskas problēmas no cilvēktiesību viedokļa, piemēram, saistībā ar personas dalību tiesas sēdēs. Konstatējamas nepilnības gan no tiesību normu piemērotāju puses, gan nepieciešama normu pilnveide; pie tā turpināšu darbu arī šogad.

Tāpat šogad manā redzeslokā ir nonākuši cilvēku iesniegumi par ilgstošiem tiesvedības termiņiem. Izskatīšanā ir lietas, kurās cilvēki izsaka neapmierinātību ar tiesnešu lēmumiem, kas liedz personai tiesības uz mutvārdu procesu, proti, lieta tiek izskatīta tikai rakstveida procesā.

Šajā pārskata periodā esmu vērtējis jautājumus, kas skar likumdevēja iniciatīvas, kas pēdējos gados vērstas galvenokārt uz tiesu darba efektivitātes nodrošināšanu, tomēr kopumā, manā ieskatā, rezultātā ir samazinājušās tiesību uz taisnīgu tiesu garantijas - pārsūdzības iespējas, nepieciešamība pēc lēmumu motivācijas.

Kā piemērs jānorāda administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas kārtība, ko atsevišķos aspektos par neatbilstošu Satversmes 92. pantam atzina arī Satversmes tiesa lietā Nr. 2017-16-01. Jānorāda, ka konkrētā lieta izkristalizē citu problemātiku, kas saistīta ar fundamentālu likuma grozījumu izstrādi un virzību Saeimā bez atbilstošas diskusijas un pamatojuma.

Bieži ir vērojamas situācijas, kad likumprojekta izskatīšanas gaitā starp lasījumiem tiek iesniegti vairāki priekšlikumi, kas būtiski skar privātpersonu cilvēktiesības, tomēr likumprojekta izstrādes dokumentos nav atrodams nekāds pamatojums vai anotācija par konkrēto normu vai konkrēto likumprojektu. Kad konkrētā tiesību norma ir stājusies spēkā, nav iespēju pārliecināties par likumdevēja pausto gribu un mērķi normas pieņemšanā.

Tiesības uz vārda brīvību.

Pārskata periodā turpināju aktīvi pievērsties jautājumam par naida runas izplatības identificēšanu un ierobežošanu interneta vidē. Jāatzīmē, ka ir palielinājusies iedzīvotāju aktivitāte, ziņojot tiesībsargam par naida runas izplatību interneta vidē. Ņemot vērā, ka sabiedrības interesēs ir nepieciešams rūpīgi un pēc būtības izvērtēt ikvienu situāciju, kas saistīta ar iespējamo naida runu interneta vidē, turpinot 2016. un 2017. gadā iedibināto praksi, arī pārskata periodā esmu ziņojis Ģenerālprokuratūrai un Drošības policijai par iespējamiem noziedzīgajiem nodarījumiem, lūdzot uzsākt kriminālprocesu par iespējamo noziedzīgo nodarījumu, par ko atbildība ir paredzēta Krimināllikuma 78. vai 150. pantā. Te svarīgi atzīmēt, ka vēl lielāka atbildība būtu jāuzņemas interneta ziņu portālu administrācijām, lai aktīvāk tiktu veikts anonīmo komentāru monitorings un dzēsti komentāri, kas sabiedrībā var izraisīt nesaticību vai naidu pret noteiktu grupu.

Tiesības uz privāto dzīvi.

2018. gadā, vērtējot Latvijas gatavību Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanā, veicām divas aptaujas. Tika veikta “SKDS” interneta aptauja, kurā tikai 17,4 procenti iedzīvotāju norādīja, ka ir informēti, kādā veidā regula ietekmēs viņu ikdienas dzīvi. Tika aptaujāti arī žurnālisti. Septiņdesmit trīs procenti no aptaujātajiem žurnālistiem nejutās zinoši par datu regulas prasībām.

Ieslodzīto tiesības.

Tiesībsarga birojā ik gadu tiek saņemts liels ieslodzīto personu iesniegumu skaits. Pērn no ieslodzījuma vietām saņemti aptuveni 600 iesniegumi. Lielākā daļa sūdzību joprojām tiek saņemta par dažāda rakstura jautājumiem, kas saistīti ar apcietinājuma vai soda izpildes praktisko nodrošinājumu. Tās ietver ieslodzīto tiesību un pienākumu īstenošanu Latvijas cietumos, piemēram, ikdienas vajadzību praktisko nodrošināšanu, tiesības uz saziņu ar radiniekiem, pārvietošanu uz citu cietumu vai citu kameru viena cietuma ietvaros dažādu apsvērumu dēļ. Sūdzības, kas prasa papildu pārbaudi, tiek pārsūtītas izskatīšanai Ieslodzījuma vietu pārvaldei.

Jāatzīmē, ka pēdējos gados ir krietni samazinājies ieslodzīto skaits, kā rezultātā valstij ir izdevies novērst pārapdzīvotību ieslodzījuma vietās. Kā ļoti pozitīva lieta jāmin 2016. gadā uzbūvētais Atkarīgo centrs Olaines cietumā, kas izveidots, lai nodrošinātu narkotisko un psihotropo vielu atkarīgo personu pilnvērtīgu iesaistīšanu resocializācijas pasākumos. Taču joprojām ir virkne neatrisinātu jautājumu, piemēram, ieslodzīto savstarpējā hierarhija un pilnvērtīgu stomatologa pakalpojumu nenodrošināšana tiem ieslodzītajiem, kam nav iespēju par to pašiem samaksāt. Jo valsts apmaksā tikai zobu izraušanu, bet ne labošanu. Tāpat man nav saprotams arvien atliktais jautājums - jaunā cietuma celtniecība, jo vecā cietuma infrastruktūra nevar atbilstoši mūsdienām, 21. gadsimtam, nodrošināt jēgpilnu resocializācijas pasākumu kopumu. Vecā infrastruktūra vienkārši to nevar nodrošināt.

Par pilsonisko līdzdalību.

2018. gadā savā darbā noteikti vēlos izcelt visas aktivitātes, kuras bija vērstas uz jaunās paaudzes pilsoniskās līdzdalības - dalības vēlēšanās - palielināšanu vai, citiem vārdiem sakot, vēlēšanu pratību. Starptautiskie pētījumi diemžēl liecina, ka Latvijā izglītības sistēmas ietvaros pilsoniskās līdzdalības apguvei nav veltīts pietiekams laiks. Tādēļ pilsoniskās kompetences apguves stiprināšanai pērn tika sperti pirmie soļi, proti, notika intensīvs dialogs ar pedagogiem visos Latvijas reģionos, piedāvājot vietējās augstskolās un skolās noklausīties lekciju ciklu par valsts iekārtas pamatiem un vēlēšanu pratību. Darbs pie šīs tēmas tiks turpināts arī šogad, kad notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un tiks turpināts līdz pat pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā, ietverot intensīvāku darbu ar skolām, skolēniem un skolotājiem.

Ārvalstnieku tiesības, patvēruma meklētāju un starptautisko aizsardzību saņēmušo personu statuss un tiesības.

Pēdējā dekādē pasaules mērogā ir iezīmējušies vairāku bruņotu konfliktu elementi; tas likumsakarīgi ir izraisījis patvēruma meklētāju plūsmu, kas vissmagāk skārusi Eiropas Savienību un ir bijusi pamats visasākajām diskusijām gan starptautiskajā mērogā, gan nacionālajos līmeņos. Sīrijas pilsoņu karš un vairāku simtu patvēruma meklētāju uzņemšana ir skārusi arī Latviju, un mans svarīgākais vēstījums šajā punktā būs šāds - problēmas, kas tika identificētas tiesībsarga 2011. gada pētījumā, kur tika iztaujāti pāris desmiti alternatīvo statusu saņēmušo personu no Afganistānas, līdz 2018. gadam nav rezultējušās ilgtermiņa valstiskā redzējumā un risinājumos valsts pieejā imigrācijas un integrācijas jautājumu risināšanai. Ilgstoši valsts mērogā nevar minētajai grupai rast risinājumu mājokļa jautājumā - pašvaldībām trūkst brīvo dzīvokļu, savukārt brīvajā tirgū mājokļa pieejamībā minētajā grupā vērojama diskriminācija, kā arī statusu saņēmušās personas nespēj esošajā pabalstu apmērā segt īres un komunālo pakalpojumu maksu brīvajā tirgū. Respektīvi, pabalsti ir stipri mazāki par nomas vai īres cenām realitātē.

Piespiedu izraidīšanas novērošana.

2018. gadā tika turpināta Imigrācijas likuma 50. pantā noteiktās funkcijas - piespiedu izraidīšanas novērošanas - izpilde. Pārskata periodā tika saņemti 184 lēmumi par ārzemnieku piespiedu izraidīšanu. Aptauja tika veikta 30 piespiedu kārtā izraidāmajiem ārzemniekiem, kā arī tiesībsarga novērotājs vai tiesībsarga darbinieki kā novērotāji piedalījās faktiskajās izraidīšanas operācijās. Viena no tādām ir bijusi izraidīšanas operācija uz Vjetnamas Sociālistisko Republiku. Tāpat jāatzīmē, ka 2018. gadā Tiesībsarga biroja novērotāji vai tiesībsarga biroja darbinieki kā novērotāji piedalījās divās Vācijas Federatīvās Republikas organizētajās un Frontex koordinētajās atgriešanas operācijās uz Gambiju, Maķedoniju un Serbiju. Turklāt Tiesībsarga biroja speciālisti ir arī rezerves instruktori Frontex pasākumos.

Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību joma. Sociālā atstumtība.

Saskaņā ar Tiesībsarga stratēģijā 2017.-2021. gadam noteikto pārskata periodā arvien aktuāla bijusi tēma par nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu. Jau iepriekš esmu norādījis, ka Latvijā izveidotā sociālās drošības sistēma un sociālā atbalsta minimālo lielumu apmēri ir zem minimuma vai, cilvēku valodā sakot, zem katras kritikas, jo tie nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi. Pabalstu apmēri nav aprēķinos balstīti, turklāt tie lielākoties nav pārskatīti vairākus gadus, piemēram, sociālā nodrošinājuma pabalsts ir palicis 2005. gada, bet trūcīguma slieksnis - 2011. gada līmenī.

To, ka situācija nav apmierinoša, valdība atzina jau 2013. gada koncepcijā “Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu”. Diemžēl piecu gadu laikā būtisku uzlabojumu nav. Koncepcijas ieviešana gadu no gada tika atlikta, pamatojot to ar nepietiekamiem budžeta resursiem. Nu jau koncepciju ir aizstājis jauns dokuments - “Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2019.-2020. gadam (projekts)”, kuru jaunā valdība šobrīd arī ir atstājusi bez virzības 2019. gadā.

Personu ar invaliditāti tiesības.

Realizējot ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteikto monitoringa pienākumu, esmu izskatījis gan pārbaudes lietas jautājumos, kas skar personas ar invaliditāti, gan veicis pētījumus un monitoringus par personu ar invaliditāti tiesību īstenošanu praksē, gan arī īstenojis informatīvās kampaņas un citas aktivitātes.

Pārskata periodā kā vadošais tika izvirzīts izpētes jautājums par tiesībām dzīvot sabiedrībā, kas ietver deinstitucionalizāciju, un pirmām kārtām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību.

Kā būtiski šķēršļi deinstitucionalizācijas procesa veiksmīgai norisei norādāmi cilvēkresursu trūkums, metodikas darbam ar klientiem ar garīga rakstura traucējumiem neesība, mājokļa nepieejamība un starpinstitūciju sadarbības trūkums. Ir arī labas ziņas. Pozitīva tendence ir tā, ka deinstitucionalizācijas plāns ir veicinājis nepieciešamību ieraudzīt cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, kas dzīvo sabiedrībā, un apzināt viņu vajadzības.

Lai situāciju uzlabotu, ir vajadzīga intensīvāka informatīvā kampaņa, speciālistu piesaiste un iekļaujošas izglītības veicināšana. Lai panāktu efektīvu deinstitucionalizācijas rezultātu, sociālā sistēma jābalsta un jāstiprina ne tikai pašvaldību līmenī, bet arī nacionālā - valsts līmenī. Likumdevēja uzdevums ir atbalstīt iniciatīvu īstenošanu, kas veicina personas tiesības dzīvot sabiedrībā. Šī procesa kontekstā ir viegli kritizēt, tomēr ārkārtīgi svarīgi ir mērķtiecīgi strādāt pie sabiedrības attieksmes maiņas un popularizēt labas prakses piemērus.

Atzīmējot un novērtējot ieguldījumu cilvēku ar invaliditāti tiesību un interešu veicināšanā, jau ceturto gadu pēc kārtas sadarbībā ar apvienību “Apeirons” un Latvijas Nacionālo bibliotēku tika rīkota nacionāla līmeņa konference. Konferences beigās tika rīkota ceremonija “Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam” un labās prakses veicēju apbalvošana.

Tiesības uz mājokli.

Pārskata periodā, aktualizējot informāciju par Latvijas pašvaldību palīdzības sniegšanu mājokļa jautājumu risināšanā, secināms, ka četru gadu periodā situācija ir uzlabojusies un dzīvokļu rindās pašvaldībās atradās 7215 personas (ģimenes). Kopumā iezīmējas pozitīva tendence, jo šajā laika periodā dzīvokļu rindas samazinājušās par 3043 personām (ģimenēm). Es ļoti ceru, ka tie nav aizbraukušie, ka viņi vienkārši atraduši risinājumus.

Vēršu uzmanību, ka 2017. gada septembrī publicētais OECD ekonomikas pārskats par Latviju liecina, ka Latvijas valsts izdevumi sociālajiem mājokļiem un mājokļu pabalsti mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni ir vieni no zemākajiem OECD valstīs.

Mājokļu pabalsti maznodrošinātām personām, apmaksājot īri privātajā sektorā, nebūs efektīvi tik ilgi, kamēr privātais mājokļu tirgus nebūs pienācīgi attīstīts. Tādējādi tuvākajā laikā kā risinājums būtu nepieciešams pietiekams sociālo mājokļu daudzums, lai uzlabotu to pieejamību mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.

Pašvaldībām, realizējot vienu no to funkcijām - sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā -, gadskārtējā budžeta ietvaros ir jāparedz arī naudas līdzekļi dzīvojamā fonda attīstībai, īpaši veicinot sociālo dzīvokļu pieejamību mazāk aizsargātajām personu grupām. Kā labās prakses piemērus īpaši gribas izcelt Rīgu, Valmieru un Cēsis, kur tiek nodrošināti sociālie dzīvokļi vai atbalsts mājsaimniecībām ar ļoti zemiem ienākumiem.

Tiesības uz darbu.

Par grozījumiem Darba likumā.

Pārskata periodā aktīvi iesaistījos Darba likuma grozījumu apspriešanā, jo vairākos aspektos tie ierobežoja darba ņēmēju tiesības un intereses. Iebildu pret Labklājības ministrijas priekšlikumu, ka arodbiedrības biedru, kas ilgstoši slimo, varēs atlaist bez arodbiedrības piekrišanas.

Darba likuma 101. panta pirmās daļas 7. un 11. punkts attiecas uz darbinieku veselības stāvokli. Dažkārt veselības stāvoklis var būt saistīts ar invaliditāti. Pēdējā laikā masu medijos samērā bieži ir izskanējis darba devēju viedoklis par nespēju uzteikt darba līgumu darbiniekiem ar invaliditāti, kā arī nevēlēšanos nodarbināt cilvēkus ar veselības traucējumiem. Tāpēc aicināju likumdevēju īpaši rūpīgi izskatīt minēto ieceri, lai nerastos diskriminācijas aizlieguma pārkāpuma risks gan Satversmes 91. panta, gan Darba likuma ietvaros, tomēr likumdevējs manu argumentu neņēma vērā.

Iebildu arī pret Labklājības ministrijas priekšlikumu, ka darba devējam turpmāk nebūs pienākuma izmaksāt atlaišanas pabalstu darbiniekam, kas uzteic darbu taisnprātības un tikumības apsvērumu dēļ. Ierosinātie grozījumi paredzēja, ka darba devējs piekrīt izmaksāt atlaišanas pabalstu tikai tad, ja darbinieka norādītais iemesls darbinieka uzteikumam ir pamatots. Pienākums vērsties tiesā tiek pārnests no darba devēja uz darbinieku, kas ir vājākā puse, lai arī pēc būtības iebildumi pret atlaišanas pabalsta izmaksu ir darba devējam.

Vērsu uzmanību, ka no likumprojekta anotācijas neizriet informācija par to, cik praksē būtu reāli gadījumi, kad darba devējs piekristu, ka darbinieka uzteikums ir pamatots, un attiecīgi piekristu izmaksāt atlaišanas pabalstu. Līdz ar to praksē šī tiesību norma varētu kļūt deklaratīva, un tā netiktu piemērota, it īpaši - ņemot vērā ar šo panta daļu noteiktos darba attiecību izbeigšanas sensitīvos apstākļus. Tātad mēs runājam par taisnprātību.

Vērsu uzmanību, ka Darba likuma 100. panta piektā daļa biežāk skar nepamatotas atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumus (piemēram, mobings, bosings trauksmes celšanas gadījumos). Šādos gadījumos darbojas apgrieztās pierādīšanas princips, kas paredz: ja darbinieks norāda uz apstākļiem, kuri liecina par nepamatoti atšķirīgu attieksmi, tad pierādīšanas pienākums tiek pārnests uz darba devēju, kura pienākums ir pierādīt, ka šāds pārkāpums nav noticis. Ja likumdevējs nosaka tikai darbinieka tiesību celt prasību tiesā, tas nonāk pretrunā ar apgrieztās pierādīšanas principu.

Par darba ņēmēju tiesiskās aizsardzības mehānismu nepilnībām.

Pārbaudes lietas ietvaros identificētas sistēmiska rakstura nepilnības VID darbā, kas skar privātpersonas tiesības. Proti, ja VID vēršas persona ar lūgumu iesaistīties tās subjektīvo tiesību aizsardzībā, piemēram, lai VID nosūta VSAA informāciju par darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, jo darba devējs apzināti to nav darījis un nedara, VID to neuztver kā iesniegumu administratīvā procesa ietvaros, kaut gan likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un valdības noteikumi VID šādas tiesības paredz.

Konkrēts gadījums. Birojā vērsās jaunā māmiņa, par kuru darba devējs nebija maksājis nodokļus. VSAA bija atteikusi izmaksāt sociālos pabalstus. VID šīs personas iesniegumu uzskatīja par formālu informācijas sniegšanu, pēc būtības nerisinot pastāvošo problēmsituāciju.

Pēc manas iesaistīšanās un uzstājības par nepieciešamību rīkoties konkrētajā gadījumā VID veica nodokļu uzrēķinu un paziņoja VSAA par uzrēķinātajiem nodokļiem. Tomēr secināju, ka VID nav apzinājis, kuros gadījumos attiecībā uz personām, kas vēlas panākt savu tiesību īstenošanu ar normatīvajos aktos paredzēto VID iesaisti, VID personas iesniegumus izskata administratīvā procesa kārtībā un kuros gadījumos personas sniegtā informācija ir tikai pieņemama zināšanai. Faktiski visos gadījumos VID vajadzētu darboties saskaņā ar Administratīvā procesa likumu un rīkoties atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantam, tātad cilvēku un sabiedrības interesēs.

Samaksa par virsstundu darbu ārstniecības personām.

2018. gada aprīlī atklātā tiesas sēdē Satversmes tiesa izskatīja lietu “Par Ārstniecības likuma 53.¹ panta septītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam”, kas tika ierosināta uz mana pieteikuma pamata.

Norādīju, ka jebkurš darbs, kas pārsniedz normālo darba laiku, t. i., 40 stundas nedēļā, ir uzskatāms par virsstundu darbu un atbilstoši atlīdzināms, līdzīgi kā citiem nodarbinātajiem piešķirot piemaksu 100 procentu apmērā no noteiktās algas likmes vai papildu apmaksātu atpūtas laiku. Manā ieskatā, valsts nebija noteikusi pienācīgu aizsardzību ārstniecības personām, jo par virsstundu darbu ārstniecības personām netika atlīdzināts līdzvērtīgi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā vai Darba likumā noteiktajam.

Tādējādi apstrīdētā norma ierobežoja ārstniecības personu tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību par virsstundu darbu, tāpēc lūdzu Satversmes tiesu atzīt Ārstniecības likuma normas, kas regulē ārstniecības personu darba samaksas izmaksu par darbu pagarināta normālā darba laika ietvaros, par neatbilstošām Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam.

Satversmes tiesa pagājušā gada 15. maijā pasludināja spriedumu lietā, ar kuru atzina šīs Ārstniecības likuma normas par neatbilstošām Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošas no 2019. gada 1. janvāra.

Šobrīd ir izveidojusies absurda situācija. Mediķi var saņemt par virsstundām tāpat kā ikviens jebkurā tautsaimniecības nozarē nodarbinātais, bet, cik zināms, viņi ir spiesti strādāt vairākos darbos, vairākās ārstniecības iestādēs, lai nodrošinātu daudzmaz cienīgu atalgojumu. (Dep. G. Daudze: “Ārpus Rīgas medicīnas sektors tiek iznīcināts!”) Kā, lūdzu? (Starpsauciens: “Par to arī paldies!”) Jā, bet valsts ilgstoši nav nodrošinājusi risinājumus, lai pietiktu valsts medicīnas sektorā strādājošo, viņi netiktu paverdzināti piespiedu vai tādā brīvprātīgā piespiedu kārtā, bet pats galvenais, lai tiktu garantētas (Dep. G. Daudze: “Rīdzinieki šobrīd dzīvo labāk!”) Latvijas Republikas Satversmē paredzētās tiesības uz taisnīgu atalgojumu. Diskriminācija attiecībā uz valsts veselības aprūpes sektorā strādājošajiem nav pieļaujama.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, debates turpināsim pēc tiesībsarga ziņojuma uzklausīšanas!

J. Jansons. Tiesības... (Starpsauciens.)

Tiesības uz īpašumu. Par diskriminējošu tiesību normu Rīgas domes saistošajos noteikumos.

Pārbaudes lietas ietvaros konstatēju, ka Rīgas pilsētas pašvaldība īsteno atšķirīgu attieksmi pret mājokļu īpašniekiem atkarībā no īpašumā deklarētās personas pilsonības, piemērojot nodokļa atvieglojumu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, bet liedzot šādu atvieglojumu, ja īpašumā ir deklarēts citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis.

Satversmes tiesa nosprieda, ka šīs normas neatbilst Satversmes 91. pantam un tās nav spēkā no sprieduma publicēšanas dienas.

Par samērīgumu valsts nodevas apmērā, nostiprinot īpašuma tiesības faktiskā mājsaimniecībā esošām personām.

Pārskata periodā izskatīju pārbaudes lietu par samērīgumu valsts nodevas noteikšanā, nostiprinot īpašuma tiesības faktiskā mājsaimniecībā esošām personām.

Norādīju, ka tiesiskās vienlīdzības principa nodrošināšanu nav iespējams panākt interpretācijas ceļā, kas izriet arī no tiesu judikatūras; ir jābūt valsts rīcībai, kas izpaužas valsts pozitīvā pienākumā, proti, juridiska ietvara izstrādē divu personu, kas uzskata sevi par ģimeni vai kopīgu mājsaimniecību, atzīšanai un aizsardzībai. Jāpiemin gan, ka konkrētā regulējuma izstrādāšana un politiskā risinājuma rašana nav vērsta uz to, lai noniecinātu laulības institūtu.

Saeima jau 2005. gada 15. decembrī pieņēma Satversmes 110. panta grozījumu, kas stājās spēkā 2006. gada 17. janvārī un noteic, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti. Tādējādi laulības institūts valsts mērogā konstitucionāli ir nostiprināts un pasargāts, ko nevar attiecināt uz šādu ģimenes formu, jo attiecīgā Satversmes norma skaidri un gaiši noteic, ka valsts aizsargā laulību, kas ir savienība starp vīrieti un sievieti, ģimeni, bērnus, kas ir palikuši bez vecāku gādības, un tā tālāk. No minētā izriet - valsts pienākums ir paredzēt juridisku ietvaru dažādu ģimeņu vai mājsaimniecību formu atzīšanai.

Laba pārvaldība.

Laba pārvaldība valsts pārvaldē un civildienesta attiecībās ar ierēdņiem un darbiniekiem. 2018. gadā, līdzīgi kā 2017. gadā, atkārtoti saskāros ar sistēmiskām nepilnībām civildienesta jautājumu risināšanā.

Īpaši ir atzīmējama Veselības ministrija un atsevišķas tās padotības iestādes. Pirmkārt, būtiski uzsvērt, ka no sarunām ar minētās jomas pārstāvjiem izriet: šīs problēmas ir vēsturiskas un kā nelāga tradīcija. Šajā jomā ievērojamu pārsvaru gūst politiskā ietekme, nevis likuma vara, un nodarbinātos tas neapmierina. Otrkārt, šajā resorā ilgākā periodā ir konstatējama sistēmiska bosinga un mobinga pastāvēšana.

Tāpat esmu saņēmis iesniegumus par netaisnīgiem darba apstākļiem vai nesaprotamu VID un Valsts policijas vadības rīcību. Tas liecina, ka vēl darāms nozīmīgs darbs, lai labas pārvaldības princips tiktu īstenots visā valsts pārvaldē.

Būtiskas problēmas labas pārvaldības jomā esmu konstatējis saistībā ar sūdzību, ka Izglītības un zinātnes ministrija par iesniedzējas celto pamatoto trauksmi Izglītības kvalitātes valsts dienesta darbā pārbaudes veica formāli. Būtībā tā atreferēja Izglītības kvalitātes valsts dienesta viedokli un patstāvīgi nepārliecinājās par iespējamiem tiesiskuma pārkāpumiem.

Papildus vēl citiem apstākļiem konstatēju, ka Izglītības kvalitātes valsts dienestā ar vieniem un tiem pašiem amata pienākumiem tiek nodarbinātas dažādu statusu amatpersonas, proti, ierēdņi un darbinieki.

Sakiet... Man piecas minūtes vēl.

Sēdes vadītāja. Droši! Mēs vienojāmies, ka tiesībsargs pabeidz ziņojumu un tikai pēc tam dodamies pārtraukumā.

J. Jansons. Paldies. Burtiski piecas desmit minūtes. (Smiekli. Troksnis zālē. Starpsaucieni: “Protams! Protams!”; “Tiesu vara!”)

Manā ieskatā, no Latvijas...

Sēdes vadītāja. Tiesībsarga kungs, turpiniet ziņojumu. Mēs jūsos klausāmies ļoti uzmanīgi.

J. Jansons. Manā ieskatā, no Latvijas valsts pārvaldes sistēmas viedokļa nav pieļaujama situācija, kāda ir izveidojusies Izglītības kvalitātes valsts dienestā ar darbinieku statusa saglabāšanu lielākajai daļai nodarbināto, lai gan tie pēc būtības atbilst ierēdņa statusam. Šāda situācija rada virkni risku.

Pirmkārt, runa ir par tiesiskiem riskiem - situācija neatbilst Valsts civildienesta likumam.

Otrkārt, pastāv atklātības neievērošanas un patvaļas risks: ierēdņa iecelšanai amatā ir jārīko atklāts konkurss, darbinieka pieņemšanai darbā - nav. Šī situācija liedz jebkuram citam profesionālim godīgā un atklātā konkursā pretendēt uz amatu valsts pārvaldē. Šajā sakarā spilgts negatīvs piemērs - Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktore amatā iecelta kā darbiniece, kaut gan šā amata statuss ir ierēdne. Valsts kanceleja ir akceptējusi šādu rīcību kā pieļaujamu.

Treškārt, ir jārunā par konceptuālo ideju, kādēļ vispār ir nodalīts ierēdņa un darbinieka statuss.

Vēl nepieņemamāka ir situācija, ka, zinot par šādu praksi, atbildīgās iestādes gadiem ilgi neko nedara, lai to mainītu. Tās - gluži pretēji - vienkārši atbalsta šo ierasto kārtību.

Nodokļu reformas pētījums.

2018. gadā Tiesībsarga birojs sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem ir veicis jaunās nodokļu reformas izpēti par neapliekamā minimuma, atvieglojumu par apgādājamajiem un attaisnoto izdevumu piemērošanas efektivitāti. Pētījumā ir virkne secinājumu, pētījums ir uz apmēram 200 lappusēm, pieejams arī mūsu interneta vietnē, un secinājumi ir... priekšlikumi ir uz 20 lappusēm. Minēšu tikai dažus.

Pirmkārt, patiesībā ar nodokļu reformu nevienlīdzība nebūt netiek mazināta, kā tas tika pasniegts.

Otrkārt, ieviestā VID prognozējamā neapliekamā minimuma sistēma ir pārlieku sarežģīta un nodokļu maksātājam nedraudzīga galvenokārt tāpēc, ka tā paredz parāda veidošanās risku. Jau tagad birojā saņemam iedzīvotāju sašutuma pilnas bažas par to. Tas ir jāmaina, turklāt nekavējoties.

Treškārt, pētījums izgaismoja faktu, ka ir daļa nodokļu maksātāju, kuriem nevar piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus - neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādājamajiem un attaisnotos izdevumus. Iemesls - nepietiekami ienākumi gan mēneša, gan gada griezumā. Tātad mēs runājam par nabadzību. Zīmīgi, ka šādas personas lielākoties ir ar apgādājamajiem.

Ir skaidrs, ka ilgtermiņā būtu jāmeklē mehānisms, kā kompensēt, piemēram, vecāku negūto labumu atvieglojumu veidā.

Ceturtkārt, pētījumā arī izgaismojās, ka VID pamatoti cenšas efektivizēt attaisnoto izdevumu administrēšanu, taču to pienācīgi nav sadzirdējusi Finanšu ministrija. Mūsu pētījumā ir padsmit vēstules, uz kurām varam atsaukties. Būtiski uzsvērt - tika konstatēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšana patiesi prasa lielus naudas līdzekļus. Tuvākajā nākotnē ir jādomā, kā optimizēt attiecīgo administrēšanu. Risinājumi ir, taču jābūt uzņēmībai pieņemt attiecīgus lēmumus.

Pašvaldības rīcības tiesiskums jeb Jūrmalas kapu lieta.

Tas ir burtiski iepriekšējo divu nedēļu Satversmes tiesas spriedums saistībā ar manu pieteikumu Satversmes tiesā. Satversmes tiesa atzina, ka par kapa vietas izmantošanu pašvaldība nedrīkst prasīt nomas maksu. Pilnīgāk ar šo informāciju var iepazīties manā gada ziņojumā.

Šī bija 34 lappušu esence par 2018. gadā paveikto. Kā jau minēju, daudz esam izdarījuši un vēl daudz ir darāmā.

Es aicinu visus detalizēti iedziļināties pilnajā ziņojuma versijā. Tas ir kā špikeris atbildēm uz jautājumiem, kuri sabiedrībai sāp visvairāk. Mēs esam jūsu partneri un sabiedrotie, un, tikai kopā strādājot un sadarbojoties, spēsim nodrošināt to, ka sāpīgo jautājumu kļūst mazāk un vārdi “ilgtspējīga Latvijas nākotne” vai “tiesiska, sociāli atbildīga valsts” nav tikai vārdi, bet jau realitāte.

Neaizmirsīsim, ka mēs visi kopā veidojam sistēmu, kurai jādarbojas kā labi ieeļļotai, nevis jācīnās ar rūsu. Galvenais - atcerēties par sistēmas lietotāju un viņa vajadzībām! Jo visa pamatā vienmēr būs Latvijas cilvēks.

Un visbeidzot es īpaši gribu pateikties arī sava biroja kolēģiem un kolektīvam, jo kopīgiem spēkiem mums ir izdevies izdarīt ļoti daudz laba. Tas ir arī redzams 2018. gada ziņojumā, un protams, īpašs paldies manam kolektīvam, manām pērlēm, par šī ziņojuma sagatavošanu.

Liels paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies tiesībsargam Jurim Jansonam. Paldies Tiesībsarga biroja darbiniekiem, kuri arī šodien ir klāt un klausās ziņojumu.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Debates par tiesībsarga ziņojumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu.

Laiks paziņojumam.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Polijas parlamentu sapulce uzreiz pēc pārtraukuma Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aldis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Kaspars Ģirģens, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Klementjevs, Rihards Kols, Ieva Krapāne, Inese Voika, Ivars Zariņš. Inese Voika ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi.

Darba kārtībā - Latvijas Republikas tiesībsarga 2018. gada ziņojums.

Uzsākam debates.

Nacionālās apvienības frakcijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Nacionālās apvienības frakcijas vārdā pateicos tiesībsargam Jansona kungam par analītisko un labi strukturēto ziņojumu.

Īpaši vēlamies uzsvērt tiesībsarga rūpes, lai novērstu klaju cilvēktiesību pārkāpumu - latviešu diskrimināciju darba tirgū, nepamatoti un nevietā latviešiem pieprasot svešvalodas, praksē - krievu valodas, obligātas zināšanas. Pieprasot pat tad, ja darba vietā krievu valoda nav jālieto. Papildu amoralitāti šis cilvēktiesību pārkāpums iegūst tāpēc, ka tas notiek atjaunotās Latvijas Republikas pamattautības - latviešu - dzimtenē. Latviešu valoda var būt valsts valoda vienīgi mūsu valstī, un šeit latvietim ir tiesības tajā brīvi runāt.

Nacionālā apvienība 2018. gadā Saeimā iesniedza grozījumus Darba likumā, kuri vērsās pret latviešu diskrimināciju, latviešiem nepamatoti uzspiežot lietot svešvalodu. Sociālo un darba lietu komisija pirms lēmuma pieņemšanas gaidīja dažādu institūciju un organizāciju atzinumus. Tiesībsargs bija vienīgais, kurš svešvalodas uzspiešanā saskatīja diskrimināciju, un, analizējot diskriminācijas nepieļaušanu, balstījās uz Satversmi. Jansona kungs norādīja uz Satversmē pamatotiem apsvērumiem, ka valsts valoda ir latviešu valoda, tādēļ valstij ir jābalstās uz pieņēmumu, ka visi iedzīvotāji to pārvalda. Ja valsts valodas funkcija arī privāto tiesību jomā - darba attiecībās - faktiski netiek nodrošināta, tā ir valsts iedzīvotāju diskriminācija. 2018. gadā Darba likumā tika iestrādāta norma: “Darba devējam nav tiesību pieprasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. Ja, darba pienākumus veicot, nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lietot valsts valodu.” Tiesībsarga analīze diskriminācijas novēršanai sniedz vēl plašāku diskriminācijas novēršanas tvērumu: “[..] darba devēja prasība darba attiecībās lietot citu valodu nekā valsts valodu, ja tam nav īpaši attaisnojoša iemesla (piemēram, saskarsme galvenokārt ar ārzemēm vai ar ārzemniekiem, kuri īslaicīgi uzturas valstī), ir diskriminējoša. Attaisnojošs iemesls turpretim nav apstāklis, ka viena daļa iedzīvotāju, ar ko darbiniekiem ir saskarsme, nepārvalda vai nevēlas lietot valsts valodu. Šāda rīcība ir pretrunā ar Satversmes 4. panta jēgu un mērķi. Valsts pienākums ir šo diskrimināciju novērst.” Atbilstoši šiem tiesībsarga atzinumiem 13. Saeimā būtu diskutējams, lai Darba likumā ieviestu vēl precīzākas normas, ka darbiniekam, darba pienākumus veicot... viņam ir tiesības saziņā ar Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un uzturēšanās atļauju saņēmējiem izmantot tikai valsts valodu.

Nu jau daudzus gadus atzinīgi vērtējamas tiesībsarga rūpes par bērnu vienlīdzīgām tiesībām iegūt izglītību. Daudz vēl darāmā iekļaujošās izglītības jomā. Lai arī Latvijas izglītības politikā pēdējo gadu laikā ir notikušas vairākas pozitīvas izmaiņas, tā joprojām nav pietiekami iekļaujoša attiecībā uz bāreņiem un cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Dzīve ir dzīve.

Bērniem, kuriem ir tiesības iegūt izglītību, ir dažādi funkcionālie traucējumi: vienam skolas mācību procesā iekļauties traucē fiziskas vai psiholoģiskas traumas, ir bērni ar slimībām, citiem grūtāk koncentrēties, vēl citi bērni ir hiperaktīvi. Sabiedrības un valsts pienākums ir nodrošināt visu bērnu tiesības. Īstenojot iekļaujošo izglītību, jāizvērtē skolu materiāli tehniskā piemērotība, pedagogu skaita atbilstība un sagatavotība.

Bērnu ar īpašām vajadzībām integrācijā un jebkura ar to saistīta jautājuma izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā jāiesaista eksperti un NVO, kas pārstāv bērnus ar konkrētajām problēmām. Kā ekspertu...

Sēdes vadītāja. Jansona kungs, debašu laiks ir beidzies!

R. Jansons. Es lūdzu apvienot... papildu laiku.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu?

Iebildumu nav.

R. Jansons. Un kā eksperts šo bērnu ar konkrētajām problēmām lietā pirmām kārtām jāiesaista tiesībsargs. Tiesībsarga vārdam, uzsverot bērnu tiesības, arī turpmāk būs milzīga nozīme. Tajā skaitā tiesībsarga vārdam būs svars, lai lēmumu pieņēmēji saprastu - bērnu tiesību ievērošanai ir nepieciešami finanšu ieguldījumi.

No sarunām ar skolotājiem secināms, ka ne jau materiālie pabalsti vecākiem ir izšķirošie, lai bērni ar speciālām vajadzībām veiksmīgi apgūtu mācību vielu un iekļautos klases kolektīvā. Atbalsts ir nepieciešams, lai skolotājam darbā ar bērniem palīdzētu skolotāja palīgs.

Tiesībsarga ziņojumā desmitos lappušu pamatoti akcentēta bērnu tiesību ievērošanas nepieciešamība dažādās dzīves situācijās. Kā liecina frakcijā saņemtā informācija, pat ja likumdošanas aktos bērnu tiesības ir nostiprinātas, ir gadījumi, kad notikusi vardarbība pret bērnu, bet pašvaldība, bāriņtiesa vai policija šādā negaidītā situācijā nezina, kā rīkoties. Īpaši tad, ja pret bērnu notikusi emocionāla vardarbība. Tiesībsarga preventīvi skaidrojošam darbam, lai izpildvara zinātu bērnu tiesības un tās ievērotu, būtu liela nozīme.

Gan tiesībsarga, gan Saeimas uzdevums ir vēlreiz analizēt likumus, kas nosaka bāriņtiesu darbību, un virzīt praktiskas likumdošanas iniciatīvas, lai uzlabotu bāriņtiesu darbību, piemēram, precīzi regulēt bāriņtiesas vadītāja nomaiņu, ja vadītājs pienācīgi nepilda savus pienākumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai Jauno konservatīvo frakcijas vārdā.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Lūdzu apvienot ar papildlaiku.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

D. Beitnere-Le Galla. Paldies.

Godātie kolēģi! Es arī Jauno konservatīvo frakcijas vārdā patiešām vēlos izteikt visdziļāko pateicību jūsu komandai par veikto darbu. Tas ir patiešām nenovērtējami.

Mēs studējām lielo grāmatu... Ļoti daudz laika prasa izstudēt... Mēs lasījām īso konspektu. Jūsu ziņojums mums vēlreiz atgādināja, cik daudz problēmu ir sabiedrībā. Paldies par to darbu, ko darāt, jo jūs faktiski stiprināt taisnības izjūtas atgūšanu pilsoņiem, katram cilvēkam, kam ir bijusi drosme pie jums vērsties ar savu problēmu. Tieši tā mēs arī iedzīvinām tiesiskumu mūsu valstī.

Jūsu ziņojuma tēmu ir tik ļoti daudz. Paldies, ka Ritvars Jansona kungs jau pieskārās bērnu tiesību jautājumam. Tas ir ļoti nozīmīgi, ka jūsu ziņojums šogad sākās ar jautājumu par bērniem, jo bērni - tā ir mūsu sabiedrības nākotne. Un gribu vispār izteikt ļoti lielu atzinību arī kā socioloģe, jo jūsu ziņojumu es lasīju kā socioloģisku pētījumu. Tas ir lauka pētījums - nenovērtējams mums parlamenta darbā, lai mēs nenokļūtu... nedzīvotu kā burbulī un neaizmirstu par ļoti daudzām sāpīgām problēmām, kuru dēļ esam šeit un mums ir jāstrādā. Es tikai kā konservatīvās ideoloģijas pārstāve gribu jūs aicināt... Jūs darāt tiešām lielu darbu: atgādināt par tiesībām. Un tās ir jāatgādina, sākot jau no bērna kājas. Bērniem ir jāzina viņu tiesības, lai viņi augtu par atbildīgiem pilsoņiem. Bet vienlaikus es aicinu jūs (Starpsauciens: “Arī pienākumus!”)... un esmu pilnīgi pārliecināta, ka jūs to darāt ar savu stāju un attieksmi - atgādināt par pienākumiem. Paldies, ka jūs skrienat jau pa priekšu manam domu gājienam.

Patiešām bāriņtiesu reģistrs ir vajadzīgs. Un paldies par Prevencijas daļas, teiksim, jūtīgumu, apsekojot lauka pētījumā... paldies, ka jūs pat pievēršat uzmanību bērnu zobu stāvoklim un briļļu nēsāšanai - tādām niansēm. Tas viss ir ļoti, ļoti svarīgi.

Mans nelielais ieskats būs tādā randomā, jo mūsu partija noteikti arī iestājas... un frakcija vairākas reizes ir uzsvērusi, ka mums nav svarīgi veidot Latviju kā tādu policejisku valsti, kas vienmēr akceptēs tikai to - sodīt, sodīt, sodīt. Mums ir ļoti svarīgi atcerēties, ka valsts arī audzina savus pilsoņus. Tieši šim aspektam bija pievērsta uzmanība jūsu ziņojumā, un es saprotu, ka jūs ar izpratni un jūtīgumu izturaties pret šiem jautājumiem, jo piederību valstij veido arī valsts institūciju attieksme. Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka jūs, kuri veicat intervenci ar savu pētījumu un skatījumu, jau maināt fokusu uz tēmu.

Mēs bieži vien lietojam jēdzienu “vara”. Ļoti svarīgi atgādināt, ka valsts varu reprezentē ierēdņi. Ir ļoti svarīga jūsu ziņojuma daļa par, tā teikt, darbinieku un ierēdņu pozīcijām. Tas ir ļoti svarīgi - izgaismot šīs situācijas. Bet vienmēr vajag atcerēties, ka varai piemīt arī tāda kultūras zīme kā varas pazemība. Un tas, ka Latvijā ļoti daudzās varas pozīcijās, ko realizē ierēdņi, amatpersonas vai pat darbinieki... ka mēs kopā veidojam valsti. Tieši šo institūciju attieksme pret iedzīvotājiem, viņu problēmām ir pamats, kas veido piederību valstij. Ja cilvēks, teiksim, nokļūst konfliktsituācijā, tas ir augstākā mērā svarīgi... līdz pat tiesībsargājošajām institūcijām... nerunājot jau par to, ar ko jūs mūs šajā ziņojumā iepazīstinājāt, tieši fokusējoties uz bērnu institūcijām.

Un, protams, šajā ziņojumā ir, man liekas, tā nedaudz un garāmejot ieskicēta faktiski viena no lielākajām Latvijas problēmām - nabadzības problēma. Tas, ka, pēc statistikas datiem, cilvēki faktiski... ka procentuāli tik liels skaits cilvēku dzīvo zem iztikas minimuma. Mēs redzam, ka iepriekšējās valdības nav varējušas pārvarēt šo problēmu. Problēmu esam saņēmuši mantojumā arī mēs un ļoti gribētu šo jautājumu paturēt mūsu fokusā. Es novēlu, lai nākamajos ziņojumos būtu vēl lielāka sadaļa tieši par to, ko arī, teiksim... “KPV LV” arī bija jautājums - kā likvidēt nabadzību. Tas ir viens no mūsu lielākajiem uzstādījumiem.

Ir ļoti simpātiski tas, ka jūs pievērsāties jautājumam par izteiksmes brīvību. Tā ir ļoti būtiska lieta. Mēs arī šeit, parlamentā, redzam, ka demokrātiju pa laikam izmanto ne visai godīgos veidos. Tieši tāpēc sadaļā par informatīvo telpu mums ir ļoti svarīgi... un zinu, ka tas nebija jūsu fokuss, bet es redzu to kā problēmu. Teiksim, “Lattelecom” pakas nav Latvijas valstij politiski draudzīgi veidotas. (Aplausi.) Un tas ir viens no aspektiem, kas mums ir jāredz valsts drošības dēļ arī šajā nozīmē, bet es saprotu, ka tas nav jūsu uzdevums. Cilvēki nesūdzēsies par “Lattelecom” pakām, jo dzīvē jārisina daudz svarīgāki un smagāki jautājumi.

Tāpēc gribu vēl uzsvērt, cik svarīgi ir ieskatīties pašvaldību dzīvokļu fondu jautājumā. Es, strādājot Jūrmalas domē, redzēju, cik pašvaldības vieglprātīgi izturas pret šo ļoti svarīgo valsts resursu, kā tas tiek apsaimniekots un kādā mērā valsts palīdz cilvēkiem šo jautājumu risināt. Tas nav pietiekami.

No jūrmalniekiem īpašs paldies par uzvaru prāvā par kapiem. Ja iekasēsim nodokļus, es domāju, tālāk jau vairs nedrīkstam virzīties.

Un, protams, manai kolēģei Evitai Zālītei-Grosai noteikti bija ļoti svarīgs jautājums par cilvēkiem ar invaliditāti... teiksim, pieejamību. Tas ir ļoti svarīgi - šo jautājumu uzturēt aktuālu, lai mēs patiešām vairāk tuvinātos demokrātiskai sabiedrībai, kas nodrošina piekļuvi kultūras pasākumiem, kas ir augstākā mērā svarīgi īpaši simtgades laikā.

Vēlreiz gribu teikt, ka jautājumu bija ļoti daudz, un vēlreiz no šīs tribīnes es pateicos par jūsu darbu.

Sēdes vadītāja. Beitneres-Le Gallas kundze, apvienotais debašu laiks ir beidzies. Paldies.

Frakcijas “Attīstībai/Par!” vārdā - deputāte Marija Golubeva.

M. Golubeva (AP!).

Godātie kolēģi, mēs pateicamies tiesībsargam un viņa birojam par ļoti rūpīgi izstrādāto ziņojumu. Tiešām liels un iespaidīgs darba apjoms. Daudzas problēmas konstatētas, un daudzi risinājumi ierosināti.

Runājot par formu un ņemot vērā, ka šī Saeima nāca ar jaunas politikas pieteikumu, un, mūsuprāt, jauna politika nozīmē arī patiesu un dziļu dialogu par problēmām un efektīvu komunikāciju, mēs ierosinām, ka nākotnē, iespējams, varētu Saeimā īsākā formātā apvienot tiesībsarga ziņojumu ar ministru atbildēm. Tas veidotu patiesu dialogu ar izpildvaru, ministrijas, protams, varētu sagatavot savas reakcijas uz ziņojumu, un tad mēs iegūtu daudz plašāku, dziļāku un efektīvāku ieskatu tajā, kas jau tiek darīts un ko ministrijas plāno darīt, lai reaģētu uz šo ziņojumu.

Runājot par saturu. Bez tā, ka tiesībsarga ziņojums norāda uz jau esošās likumdošanas neievērošanu, kas rada iedzīvotāju tiesību vai to realizēšanas ierobežojumus, ziņojumā ir arī vairākas norādes uz gadījumiem, kad mūsu likumdošana ir nepilnīga un tā ir jāpilnveido.

Vēlamies pievērst uzmanību vismaz trīs tādiem gadījumiem.

Pirmkārt, bērnu tiesību jomā joprojām redzams smags padomju sistēmas mantojums, īpaši attieksmē pret bērniem aprūpes iestādēs un bērniem ar psihiskiem un attīstības traucējumiem. Ziņojumā konstatēts, ka pienācīga izglītība netiek nodrošināta bērniem, kuri ilgstoši atrodas psihiatriskās ārstniecības iestādēs.

Bērni aprūpes iestādēs netiek motivēti un iedrošināti iegūt ne tikai pamatizglītību un profesionālo izglītību, bet arī augstāko izglītību, lai viņi spētu konkurēt, attīstīt savu personību un savus sapņus un sasniegt augstākus rezultātus tāpat kā tie bērni, kas nedzīvo aprūpes iestādēs. Aprūpes iestādēs kopumā netiek nodrošinātas bērnu tiesības uz viedokli, kas ir atrunātas ANO Bērnu tiesību konvencijas 12. pantā.

Mēs uzskatām, ka būtu nepieciešams gan likumdošanas, gan rīcībpolitikas jomā nostiprināt valsts un pašvaldību iestāžu pienākumu nodrošināt visu bērnu tiesības uz kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no veselības stāvokļa, kā arī nodrošināt, ka tiek attīstītas un atbalstītas bērnu tiesības uz viedokli (piemēram, bērniem draudzīga kārtība, kā var iesniegt sūdzības un priekšlikumus). Tam būtu nepieciešami Izglītības likuma un arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumi.

Otrkārt, attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti, tajā skaitā ar garīga rakstura traucējumiem, ziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu ikvienas personas ar invaliditāti tiesības dzīvot sabiedrībā, būtu jārūpējas, lai katra persona, kurai ir iespējams nodrošināt atbalsta pasākumus sabiedrībā, tas ir, mājās, pie sevis, savā pašvaldībā, tos arī saņemtu, nevis jāveicina šo personu nonākšana institūcijā.

Iespējams, ka šajā gadījumā nepieciešams precīzāk atrunāt likumos valsts un pašvaldību atbildību, lai cilvēku tiesības uz neatkarīgu dzīvi, nevis pašvaldību ērtība vai darba vietas pansionātu darbiniekiem... lai tas patiešām būtu galvenais apsvērums. Tāpēc būtu nepieciešams grozīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu.

Treškārt, Latvijā joprojām nepastāv regulējums attiecībā uz kopdzīves reģistrāciju vai atzīšanu cilvēkiem, kas nav laulātie.

Tas nav tikai simbolisks jautājums. Kā norādīts tiesībsarga ziņojumā, tas ir pavisam praktisks jautājums. Tas skar, piemēram, īpašuma un mantošanas tiesības. Salīdzinot ar pāriem, kas pašlaik Latvijā nevar reģistrēt savu kopdzīvi, valsts nodevas apmērs laulātajiem ir noteikts no mantotā īpašuma vērtības, kas ir 60 reizes mazāka... Tiesībsarga vērtējumā, šāda atšķirīga attieksme ir nepamatota un diskriminējoša.

Ziņojumā pateikts, ka “jābūt valsts rīcībai, kas izpaužas valsts pozitīvā pienākumā, proti, juridiska ietvara izstrāde divu personu, kas uzskata sevi par ģimeni, faktiskās kopdzīves atzīšanai un aizsardzībai”.

Mēs pievienojamies šim tiesībsarga secinājumam un ceram, ka jau šī Saeima izveidos šādu juridisko ietvaru, pieņemot kopdzīves regulējumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Tiesībsarga kungs! Vispirms mēs arī vēlamies izteikt lielu pateicību tiesībsargam pašam un arī biroja darbiniekiem un kolēģiem par iespēju detalizēti iepazīties ar praktiski visiem darbiem, kuri veikti visa gada laikā. Šis ir ārkārtīgi detalizēts ziņojums, kas satur desmitiem situāciju aprakstu tiesībsarga darbības jomās. Un tas ļauj arī secināt, ka darba apjoms ir milzīgs. Paldies jums, ka tiekat ar to visu galā.

Bet tas, kas, šo ziņojumu pārlasot, arī ir acīmredzams, - ka par ļoti daudziem jautājumiem... joprojām pietrūkst konkrētu paša tiesībsarga vērtējumu par sniegto informāciju, trūkst tās analīzes un atsevišķos gadījumos arī - priekšlikumu rīcībai. Ne vienmēr kvantitāte ir kvalitāte. Un jautājums, ko varam sev uzdot, ir - kas ir šī ziņojuma galvenais elements? Kas ir, piemēram, tās trīs galvenās lietas, kurās, tiesībsarga skatījumā, mums kā likumdevējam būtu jāpanāk vislielākais progress? Taisnība ir tajā, ko min tiesībsargs ievadā, - ka ikviens cilvēks tieši savu cilvēktiesību situāciju izjūt un uzsver kā aktuālāko un steidzami risināmo problēmu. To tiešām nevar noliegt. Tajā pašā laikā, manuprāt, ir svarīgi meklēt risinājumus kādas būtiskas problēmas pilnīgai novēršanai, nevis varbūt mazākus uzlabojumus daudzās jomās, līdz galam kādu sasāpējušu problēmu neatrisinot. Un dažkārt, lasot šo ziņojumu, maldīgi var rasties tāds priekšstats, ka īsti nav tādas vienas jomas, kuru arī tiesībsargs sev ir izvirzījis kā prioritāti: “Jā, šī ir tā lieta, ko es gribu atrisināt!” Un tad ieķeras kā buldogs un nelaiž vaļā, kamēr situācija ir pēc būtības mainījusies.

Nu, viena lieta, kur, iepazīstoties ar šo ziņojumu, ļoti pietrūka tiesībsarga redzējuma, ir jautājums par nevienlīdzības mazināšanu Latvijā. Ir ļoti daudzi tādi mozaīkas gabaliņi, bet šī ir būtiska tēma, par kuru sabiedrībā daudz runā. Mēs paši saprotam, ka mums Džini koeficients ir ārkārtīgi augsts. Un Eiropas Komisijas nesenais ziņojums arī vēlreiz sniedz rekomendācijas, ka ir jāveic pasākumi, kas mērķēti uz sociālā atbalsta palielināšanu, komplimentējot arī, ka nodokļu reformas kontekstā tomēr ir izdevies kaut nedaudz mazināt nevienlīdzību, bet saprotot, ka ar to vien nav gana. Ļoti vērtīgs būtu tiesībsarga redzējums, kas ir tie pasākumi vai sociālais atbalsts, vai labāka piekļuve veselības pakalpojumiem, izglītībai, garantētais minimālais ienākums, kas jau pirms vairākiem gadiem konceptuāli... ir panākta vienošanās, ka tas būtu jāīsteno, bet vēl šodien nav pieņemts lēmums. Šīs ir tās būtiskās lietas, kuras ļoti gribētos redzēt šādā ziņojumā. Citādi patiešām ir mulsinoši lasīt diskusiju vai analīzi par to, ka sporta klubā ir atšķirīgas cenas par pakalpojumiem vīriešiem un sievietēm, ja mēs zinām, ka pastāv nopietnas problēmas, kuras ir jāatrisina pēc būtības.

Man šķiet, ka šajā ziņojumā noteikti iederētos arī tiesībsarga apkopojums par iepriekšējos gados sniegtajām rekomendācijām un to īstenošanu - kas kam joprojām ir uzdots, vai ir sasniegts progress, vai ir ņemti vērā tiesībsarga ieteikumi un situācija pēc būtības uzlabota. Pieņemu, ka Tiesībsarga birojs šādu uzskaiti veic, bet mums kā Saeimas deputātiem, es domāju, darbam ļoti noderētu precīza informācija par progresu.

Un visbeidzot. Es piekrītu Golubevas kundzei, ka šajā diskusijā Saeimā mēs ļoti iegūtu, ja tiesībsarga ziņojumu klausītos arī atbildīgie ministri un sniegtu savu viedokli un redzējumu par to, kā šos ieteikumus un problēmas var risināt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nav noslēpums, ka mans viedoklis par Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetu nav pozitīvs. Taču šorīt Krišjānis Kariņš, kādā no televīzijas raidījumiem paziņojot, ka pedagogu algu jautājumu nevar risināt uz attīstības rēķina, pārsteidza pat mani.

Es domāju, ka šis ir viedoklis, kas apkopo šābrīža Latvijas varas elites uzskatus par izglītības vietu un nozīmi mūsu sabiedrībā. Izglītība ir attīstību traucējoša formalitāte - tā uzskata Krišjānis Kariņš, paziņojot, ka pedagogu algas nevar risināt uz attīstības rēķina.

Izglītība ir attīstību traucējoša formalitāte, kuru vēlams nogrūst pašvaldībām un kurai pavisam noteikti nav prioritāte budžeta veidošanā. Šīs valdības uzskatā - izglītība nav attīstība.

Cienījamie deputāti! Šāds viedoklis ir tumsonība. Tumsonība augstākajā mērā. Manuprāt, ir pienācis laiks secināt, ka lejupslīde izglītības jomā uzskatāma par apdraudējumu mūsu bērnu pamattiesībām saņemt kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību. Nesakārtotais izglītības iestāžu tīkls, katastrofāli zemās izglītības darbinieku algas un tam sekojošais izglītības darbinieku trūkums un zemā darba kvalitāte nozīmē, ka mēs liedzam saviem bērniem nākotni modernā sabiedrībā. Mēs nolemjam viņus zemas kvalifikācijas darbam par minimālo algu. Pakļaujam nabadzības riskam un - vēl trakāk - noziedzības riskam, jo mūsu valstī celt cietumus par simt miljoniem - tā ir attīstība, nevis ieguldījumi izglītībā.

Mēs riskējam ar to, ka mūsu bērni nebūs tie, kas veidos nākotnes pasauli, veiks zinātniskos atklājumus medicīnā, dabas zinātnēs un citās jomās, bet strādās par minimālo algu. Es aicinu tiesībsargu aktīvi pievērsties šim jautājumam nevis pēc formas, vai mūsu izglītības sistēma nodrošina izglītības minimumu, bet plašāk - vai tā ir ilgtspējīga un nodrošina konkurētspējīgu, modernu un kvalitatīvu mūsu bērnu nākotni.

Es aicinu tiesībsargu iedziļināties problēmas būtībā un saukt lietas īstajos vārdos. Kurš konkrēti ir vainīgs un atbildīgs par to, ka mums ir daudz nekvalitatīvu un mazkvalitatīvu skolu? Kurš konkrēti ir atbildīgs un vainīgs par to, ka mums ir daudz pedagogu, kuri saņem mazas algas, nevis daudz lielu algu saņemošu pedagogu? Es neceru, ka šāda analīze mainīs Krišjāņa Kariņa domas par pedagogiem un izglītību vispār, bet tā vismaz rosinās mūsu sabiedrību prasīt konkrētas pārmaiņas izglītības jomā un attieksmē pret mūsu bērniem un mūsu valsts nākotni. (Dep. A. Lejiņš: “Tas ir tieši tas, ko viņš prasa!”)

Tāpēc, Lejiņa kungs, jums kā ilgstoši politikā esošai personai vajadzētu zināt, ka mūsu labākā augstskola ir aptuveni 900. vietā pasaulē. Un mums kaut ko vajadzētu darīt šajā jomā. Un tas ir tiešs valdības uzdevums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Augsti godātais tiesībsarga kungs! Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Tiešām arī no manas puses, protams, liels paldies tiesībsargam personīgi un viņa birojam par ieguldīto darbu visa gada garumā, no dienas dienā.

Mēs dzirdējām ziņojumu un, sekojot līdzi, saprotam, ka tiek skartas patiesībā gandrīz pilnīgi visas valdības ministrijas. Ir kaut kādas rekomendācijas, kaut kādas lietas, kas ir uzlabojamas pilnīgi visās ministrijās. Un arī man izklausās absolūti atbalstāms priekšlikums par to, lai iesaistītie ministri, uz kuriem šie dažādie pārkāpumi vai šīs rekomendācijas attiektos, būtu klāt un veidotos varbūt tāda spēcīgāka piederības sajūta... vēlme mainīt kaut ko šajā sistēmā.

Bet es vēlos pieskarties vienam konkrētam aspektam, kas ir ilgstošs problēmjautājums, kas uztrauc arī mani un ko Tiesībsarga biroja pārstāvji šonedēļ pieminēja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē. Tas ir jautājums par tiesību normu piemērošanu. Jo bieži vien izrādās, ka ar tiesisko regulējumu mums viss daudzās jomās ir kārtībā, bet ir jautājums, vai tas tiek efektīvi piemērots. Tiesībsargs savā uzrunā jau norādīja uz to situāciju, kādā atrodas daudzi bērni, kas ir ārpusģimenes aprūpē; tur tiek konstatēti dažādi pārkāpumi, bet bieži vien netiek izskatītas iespējas uzsākt kriminālprocesus par vardarbības gadījumiem; ir vajadzīgi konkrēti zilumi vai lūzumi šiem bērniem, lai to uzskatītu par kriminālpārkāpumu. Ir runa par to, ka psihoemocionāls nodarījums netiek ņemts vērā, un par to, ka administratīvā procesa lietas netiek rosinātas.

Šādā veidā mēs parādām to, ka mēs kā valsts, kā sabiedrība patiesībā neaizstāvam šo bērnu tiesības. Ar to mēs jau no bērna kājas... bērnam nepasakām un neiemācām, ka viņš ir vērtība. Tāda personība, izaugot un kļūstot pieaugusi, ir daudz vairāk pakļauta riskiem, tostarp arī cilvēktirdzniecības riskam.

Pagājušā gada laikā droši vien jūs visi sekojāt līdzi medijos arī vienam no ļoti skaļajiem, varbūt visskaļākajiem, gadījumiem - tam, kas skāra Salas novada bāreņu namu “Līkumi”, kur bija konstatēti šādi vardarbības gadījumi un pārkāpumi pret bērniem. Valsts policija nebija savlaicīgi reaģējusi, bet tagad tur ir panākta virzība. Šobrīd lieta pret bāreņu nama vadītāju ir nodota jau tiesai, tas notika 2018. gada decembrī. Taču tās nodošana tiesai notika, pateicoties tam, ka tiesībsargs lielā mērā vāca pierādījumus par šiem gadījumiem... to viņš apliecināja arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē... par to, ka tika piesaistīts advokāts, kurš darbu šo bērnu interesēs veica bez maksas. Bet šie bērni taču ir mūsu visu bērni. Un šajā sakarā... Mēs jau, man liekas, kopš deviņdesmitajiem gadiem esam dzirdējuši par gadījumiem, kad Valsts policija pienācīgi nereaģē. Un man ir pavisam konkrēts ieteikums, lai arī mēs, parlaments, paustu savu nostāju. Es tiešām vēršos pie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Kaimiņa kunga, tāpat arī pie sava kolēģa Rancāna kunga, kas vada Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, ar aicinājumu rīkot kopīgu sēdi ar tiesībsargu un tiesībsargājošo iestāžu vadību un kopā domāt, ko mēs varam darīt, lai mainītos šī situācija, lai vienmēr būtu reakcija uz vardarbības gadījumiem, kas ir vērsta pret visvājākajiem. Un šodien mēs runājam konkrēti par bērnu tiesību pārkāpumiem, bet tas pats attiecas arī uz vardarbības gadījumiem ģimenē. Šī ir ļoti, ļoti, ļoti sasāpējusi problēma, un viss ir mūsu rokās, lai arī mēs kā parlaments paustu savu nostāju un teiktu, ka mums tas ir ārkārtīgi svarīgi, ka mēs esam gatavi prasīt, lai pārmaiņas šajā jomā tiešām notiktu, kaut gan tas prasa laiku.

Un vēl, protams, es gribu mazliet papildināt arī par tiesībsarga pieminēto nodokļu reformu.

Es lūdzu apvienot debašu laiku.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret debašu laika apvienošanu? Iebildumu nav.

L. Ozola. Ne tikai Labklājības ministrija vai Iekšlietu ministrija ir tās, uz kurām attiecas visvairāk rekomendāciju. Mums visiem šajās dienās ir jānodod gada ienākumu deklarācija, mēs redzam nodokļu reformas sekas. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes laikā tiesībsargs deva dažus ciparus, kurus es tomēr vēlos nosaukt, jo viņam savā uzrunā nepietika laika.

No strādājošajiem, kuru apgādībā ir viena persona, 14 procenti nevar izmantot nodokļu reformas piedāvātos atvieglojumus, jo alga ir mazāka nekā atvieglojumi.

No strādājošajiem, kura apgādībā ir divas personas, 24 procenti nevar izmantot atvieglojumus, jo alga ir mazāka nekā atvieglojumi.

No strādājošajiem, kuru apgādībā ir trīs personas, 36,7 procenti nevar izmantot atvieglojumus, jo alga ir mazāka nekā atvieglojumi.

No strādājošajiem, kuru apgādībā ir četras personas, 50 procenti nevar izmantot atvieglojumus, jo alga ir mazāka nekā atvieglojumi.

No strādājošajiem, kuru apgādībā ir piecas personas, 66,4 procenti nevar izmantot atvieglojumus, jo alga ir mazāka nekā atvieglojumi.

Ir skaidrs, ka Finanšu ministrijai ir ļoti, ļoti liels darbs darāms, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību un novērstu mantotās sekas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko. Vai es drīkstu apvienot...?

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Runāšu par dažām praktiskām lietām. Paldies godātajam tiesībsargam par ziņojumu. Šīs dažas lietas, kuras es gribu uzsvērt, ir par jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās - tas nenoliedzami ir ārkārtīgi sāpīgs un aktuāls jautājums, un tam noteikti ir jāpaliek mūsu dienaskārtībā, jo šādu jauniešu sagatavošana patstāvīgai dzīvei ir valsts pienākums. Nedrīkst būt tā, ka, piemēram, par patvēruma meklētājiem valsts rūpētos vairāk nekā par sistēmas bērniem. Ir vajadzīgs ne tikai cienīgs mājokļa materiālais atbalsts, bet arī tiešām uzticams plecs, kas palīdz nezaudēt sevi jaunajā dzīvē, un tam ir jābūt valsts nodrošinājumam.

Ceru, jūs piekritīsiet man, ka jāmaina arī valsts attieksme pret adoptētājiem. Jauna bērna ienākšana ģimenē jāpielīdzina valsts atbalstam pēc bērna piedzimšanas. Pirmo solīti šai virzienā Saeima spers jau šodien, cerams, apstiprinot valsts apmaksātu 10 dienu atvaļinājumu sakarā ar bērna adopciju neatkarīgi no bērna vecuma. Un es tiešām ceru, godātie kolēģi, ka pie tā neapstāsimies un strādāsim tālāk.

Par audžuģimenēm runājot, jāteic, ka specializēto audžuģimeņu jautājums patiesībā vecajā valdībā tika atrisināts tikai uz papīra un iepriekšējais ministrs ir atstājis jaunajai ministrei smagu mantojumu. Ar līdzekļiem, kas paredzēti mājokļa pielāgošanai specializētajām audžuģimenēm, tas ir, ģimenēm, kas uzņems bērniņus ar smagām veselības problēmām, nebūs pietiekami. Un tas jau bija zināms. Valsts tik tiešām daudzkārt turas, pateicoties sirsnīgiem cilvēkiem, bet ar pašaizliedzību un sirsnību, piemetot 500 eiro, nevar ierīkot pacēlāju ratiņkrēsliem, ar pašaizliedzību un sirsnību vien nevar sagatavot dzīvokli jebkura vecuma bērna uzņemšanai krīzes audžuģimenē.

Un tagad konkrēti. Tiesībsarga kungs, jūs esat tā saprāta balss, reizēm tā pēdējā cerība daudziem cilvēkiem, kuri meklē taisnību savu aizskarto tiesību aizsardzībai. Jūs esat izteicies par cilvēka cienīgu dzīvi, par nabadzības mazināšanu, par valsts attieksmi pret iedzīvotājiem. Bet vai nav tā, ka valsts attieksme izpaužas arī katra valstsvīra individuālā rīcībā un tajā, kā valsts izturas pret cilvēkiem, kuri tai vairs nav vajadzīgi? Vai valstij pietiktu drosmes, uzņemot darbā jaunus glābējus (ugunsdzēsējus), pateikt godīgi: kad jūs būsiet nokalpojuši... paveikuši savu darbu, glābjot dzīvības, un iedzīvosieties invaliditātē, mēs jūs aizslaucīsim kā pērnā gada lapas.

Saņemot no Valsts kontroles aizrādījumu par medību klubiem un citām nevajadzīgām ekstrām, Iekšlietu ministrija, iepriekšējās valdības Iekšlietu ministrija, ir atradusi lielāko savas izšķērdības iemeslu - izrādās, vairāki pensionēti ugunsdzēsēji turpina mitināties vecajās depo telpās Akmeņu ielā un Matīsa ielā. Tās ir tikai dažas ģimenes. Daži jau savu mūžu nokalpojuši ugunsdzēsēji - pret vienu ministriju! Jā, viņi paļāvās uz kādreiz solīto, ka valsts parūpēsies par viņiem tad, kad viņi būs nokalpojuši tai visu mūžu. Bet valstij domas mainījās.

Redziet, kolēģi, mums būtu kauns, ja kāds eksprezidents būtu spiests stāties dzīvokļu rindā, mums būtu kauns redzēt, ka viņš tiek izlikts ārā no dzīvokļa. Tas būtu skandāls. Bet Iekšlietu ministrijai nav kauns vērsties tiesā pret pensionētiem ugunsdzēsējiem un prasīt viņu izlikšanu (protams, uzliekot viņiem par pienākumu atlīdzināt arī tiesāšanās izdevumus)! Bijušajam iekšlietu ministram nemaz nebija kauns pirms vēlēšanām skaisti pozēt ar jauniem puišiem, kas izglāba pa logu krītošu sievieti. Jūs taču atceraties, visa pasaule redzēja to varoņdarbu.

Bija vēlēšanas, ministrs tika Saeimā - smuki. Bet vai ministrs tiktu Saeimā, ja viņš būtu pozējis ne tikai ar niecīgu apbalvojumu ieguvušiem varoņiem, bet arī ar prasības pieteikumu rokās, stāvēdams pie tiesas ēkas durvīm: “Labdien! Šodien es iesniedzu prasību tiesā pret tiem, kas man vairs nav vajadzīgi. Lai jums jauka diena!” Bet nē, drosmes nepietika. Tās pērnās lapas ministrs nolēma izkratīt pēc vēlēšanām: ugunsdzēsēja Koroļenko ģimene no Matīsa ielas tagad, kad vēlēšanas ir garām, būs spiesta atbrīvot telpas un arī samaksāt par tiesāšanos. Kad viņi vērsās pie jums pēc palīdzības, jūs teicāt, ka jāmēģina vienoties ar ministriju. Zināt, ko “jaunās politikas” ministrija atbildēja? Ģirģena kungs atbildēja, ka tiesiskā paļāvība ir viņu pašu sadomāta problēma!

Es lūdzu jūs padomāt par valsts attieksmi un lūdzu jūs palīdzēt mums to mainīt, es lūdzu jūs iestāties par neaizsargātajiem, piemānītajiem. Zinu, ka amatpersonas sāk stostīties un nespēj drosmīgi pateikt, ka no visiem nevajadzīgajiem cilvēkiem viņiem būs jātiek vaļā. Droši vien ne tikai Satversmes tiesas sēdes būtu jāpārraida tiešraidē, bet arī šādas tiesas sēdes, kurās valsts vēršas pret cilvēku dzīvību glābējiem.

Problēmu, Jansona kungs, ir tik daudz! Reālu problēmu tiešām ir tik daudz, ka mums pietrūkst to piecu minūšu, lai jums par tām izstāstītu.

Lūdzu, strādājiet ar reālām problēmām!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Godātais tiesībsarg, vēlos pateikties par jūsu padarīto darbu. Jūs darāt visai sabiedrībai svarīgas lietas.

It īpaši vēlos uzslavēt preventīvo mehānismu jeb regulāro vizīšu sistēmu, kas ir 2018. gada jauninājums. Tieši preventīvā mehānisma ietvaros tika konstatēti vairāki pārkāpumi un trūkumi bērnu tiesību ievērošanā psihiatriskās ārstniecības iestādēs un aprūpes centros. Pagājušajā gadā visa sabiedrība ar šausmām lasīja un sekoja līdzi “Sistēmas bērnu” stāstiem; par to mums, protams, jāpateicas arī izcilajiem žurnālistiem, taču nenoliedzami arī tiesībsarga darbs palīdz mums tuvoties mērķim, ka bērniem Latvijā jādzīvo ģimeniskā vidē.

Ar rūgtumu lasīju dažas ziņojuma atziņas par speciālistu trūkumu un likumsakarīgu daudzu pakalpojumu nepieejamību. Taču vēl vairāk mani sadusmoja fakts, ka vairākas institūcijas un iestādes neņem vērā tiesībsarga rekomendācijas, ieteikumus un pieprasījumus. Vai tas ir pieņemami, ka no 119 pašvaldībām tikai 98 sniedz nepieciešamo informāciju, atbildot uz tiesībsarga pieprasījumu? Protams, ka nav. Vai ir pieņemami, ka Valsts policija divarpus gadus muļļā tiesībsarga iesniegumu bez tālākas virzības? Protams, ka nav.

Problēmas ar normu piemērošanu ir milzu šķērslis tiesībsarga darbā, un es ceru, ka mēs kā likumdevējs kopā ar kolēģiem izpildvarā spēsim strādāt vienoti, lai kopīgiem spēkiem stiprinātu tiesībsarga kapacitāti.

Un vēl viena atziņa - mazaizsargātās grupas jau tā cieš no specializēto pakalpojumu un finansiālā atbalsta trūkuma, vēl arī pašvaldību līmenī pastāv 119 dažādas metodikas un kārtības, kas papildus vairo nevienlīdzības un atstumtības sajūtu. Tieši tāpēc mūsu valstij ir nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma, lai mēs nodrošinātu visiem iedzīvotājiem vienlīdz kvalitatīvus pakalpojumus un tiesības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Droši vien laikus palūgšu...

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

E. Papule. Paldies.

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Tiesībsarga biroja darbinieki, klātesošie un tie, kas droši vien skatās! Kolēģi! Kā tiesībsargs raksta savā ziņojumā, īpaši kopsavilkumā, likumdevējs tiesībsargam ir paredzējis konkrētus uzdevumus, tiesības un pienākumus, kuru apjoms, gadiem ritot, pieaug. Attiecīgi pieaugums atspoguļojas arī Tiesībsarga biroja ikgadējā darba pārskata ziņojuma apjomā. Tas kļūst biezāks. Kā tiesībsargs raksta ziņojumā, viņš akcentē tos jautājumus un aktualitātes, kas raksturo sistēmiskas problēmas vai kam ir īpaša nozīme sabiedrībā, tāpēc rosinu jaunās Saeimas varas - varas! - pozīciju dzirdēt un pieņemt ombuda darba rezultātu arī savā darba kārtībā.

Neveltīšu uzmanību tiesībsarga ziņojuma jēgas, būtības un kvalitātes analīzei, bet izteikšu, Jansona kungs, kādu lūgumu jūsu ieteikumu un rekomendāciju atbalstam, kuras esat sniedzis bērnu tiesību aizstāvībai ļoti svarīgā sociālā jomā, proti, izglītībā.

Un lūdzu valdošo varas - varas! - pozīciju sadzirdēt.

Pirmais. Tiesībsargs runā par kvalitatīvas izglītības pieejamību bērniem ar speciālām vajadzībām (7. punkts 393. lappusē; un ne tikai tur, bet arī kopsavilkumā). Galvenajā izglītības politikas plānošanas dokumentā, ko apstiprina un pārrauga Saeima, - Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam - viena no prioritātēm ir iekļaujošā izglītība.

Aicinu, ja tas nav izdarīts, to atspoguļot arī 2019. gada valsts budžeta sadalījumā. Un, starp citu, lūdzu plānotajā reģionāli teritoriālajā reformā paredzēt īpašu atbalstu finanšu ziņā visām pašvaldībām, lai sekmētu iekļaujošās izglītības, tai skaitā bērniem un skolēniem ar speciālām vajadzībām, īstenošanu valsts līmenī. Lūdzu, atbalstiet!

Otrais. Lūdzu, atbalstiet tiesībsarga rekomendāciju Izglītības un zinātnes ministrijai (11. punkts 395. lappusē) iniciēt grozījumus Izglītības likumā, lai precizētu pašvaldību un bērnu vecāku pienākumus ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā jeb apmaksā bērniem pirmsskolas vecumā, tātad vecumā, kad kvalitatīva ēdiena pieejamība nodrošina garīgo, intelektuālo attīstību. Rezultātā jūs būsiet tie, kas panāks, ka tiek īstenots ombuda ieteikums pārskatīt ēdināšanas pakalpojumu izmaksu aprēķina metodiku. Un es lūdzu jūs atkārtoti nepieļaut Izglītības un zinātnes ministrijas iespēju aizbildināties it kā ar neiejaukšanos (atkārtoju - ar neiejaukšanos!) pašvaldību autonomajā funkcijā. Līdz ar to aicinu nepieļaut, ka spekulatīvi... ka tad, kad kādai valsts institūcijai tas ir izdevīgi, tā atsauktos uz pēkšņi atzītu kāda cita autonomiju. Lūdzu, nepieļaujiet to šajā gadījumā! Un atbalstiet tiesībsarga rekomendāciju! Jums taču arī ir bērni un, iespējams, vēl būs bērni.

Trešais, bet ne pēdējais. Tiesībsargs norāda uz nepieciešamību atbalstīt bērnus, skolēnus, kuriem ir uzvedības problēmas (5. punkts 392. lappusē). Kopsavilkums... Tur ir visas rekomendācijas. Kā risinājumu tiesībsargs min pašvaldību pienākumu izstrādāt uzvedības korekcijas programmas, kad skola ar saviem resursiem nevar atrisināt tās. Zināms, ka pašvaldības to dara iespēju robežās, tātad arī veido skolas ar jaunu koncepciju (piemēram, Balvos un Kandavā). Lūdzu, atbalstiet! Un tas nekas, ka par izglītību atbildīgā komisija šos jaunos risinājumus noraida, nepieļaujot pat iespēju par to lemt Saeimai, tātad lemt Saeimas līmenī, lai gan izglītības un zinātnes ministre vēl vakar tikšanās laikā ar frakcijas SASKAŅA deputātiem norādīja, ka risinājums un atbalsts šīm pašvaldībām ir nepieciešams.

Tālāk vairs nelūdzu, bet aicinu rīkoties. Kā? Vienkārši darot savu lēmējinstitūcijas darbu. Jo savu atbalstu paust jūs varat, sākot jau vismaz ar 20. martu, kad lemsim par šāgada budžetu. Sāciet! Bet varbūt labāk teiksim - sāksim jau šogad, lai tiesībsarga ziņojums par 2019. gadu nekļūtu vēl apjomīgāks.

Labu veiksmi tiesībsargam un kolēģiem! Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Godātais tiesībsarg! Godātais Jansona kungs! Cienījamie deputāti! Manā ieskatā, ārpus tiesībsarga redzesloka palika mazākumtautību interešu ievērošana Latvijas Republikā. Pats vārds “mazākumtautība” ir pieminēts ziņojumā vien divas reizes, turklāt citējot normatīvos aktus.

Palika nepamanīta valstī piekoptā politika mazākumtautību izglītības jomā. Pērn pieņemtie likumi krasi sašaurināja mazākumtautībām piederīgiem bērniem iespēju apgūt izglītību ģimenes valodā, un tas ir klajā pretrunā ar Latvijas ratificēto Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Tās 14. panta otrajā daļā nostiprināts, ka valstis izglītības sistēmu ietvaros “apņemas, ja ir pietiekams pieprasījums, nodrošināt savu iespēju robežās, ka personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo nacionālo minoritāšu personas”.

Tātad - “ja ir pietiekams pieprasījums”. Vai tāds pieprasījums ir nodrošināts un demonstrēts Latvijā? Iepriekšējā mācību gadā 28,5 procenti skolēnu mācījās daļēji mazākumtautību valodās. Dažu mazākumtautībām piederīgo skolēnu izglītība tika īstenota atbilstoši starptautiskajiem līgumiem, kuri noslēgti starp Latviju un mazākumtautību izcelsmes valstīm. Tie ir lietuvieši, igauņi, ebreji, poļi un ukraiņi. Tā ir neliela daļa no mazākumtautību skolēniem. Toties 96 procenti mazākumtautību skolēnu mācās daļēji krievu valodā. Un tikai Latvijas likumdošana - nekas cits! - nodrošina un nosaka, kā jāīstenojas viņu izglītībai. Vienlaikus es gribētu pievērst uzmanību tam, ka dažreiz valsts iestādes atsaucas uz to, ka Latvijā tiek īstenota izglītība astoņās mazākumtautību valodās. Vēlreiz pievēršu uzmanību, ka tā ir tikai neliela daļa skolēnu, kas mācās septiņās valodās; 96 procenti mācās krievu valodā, un uz viņiem patiesībā visa šīs reformēšanas nasta arī gulst.

Manā ieskatā, pieprasījums pēc apmācības ģimenes valodā ir apliecināts nepārprotami. Vēl vairāk - reformēšanas raksturs ir izaicinošs, jo neviens nepainteresējas par to, ko par pāreju uz mācībām latviešu valodā domā skolēnu vecāki. Reformas autoru pašpaļāvīgās atsauces uz ministrijas Konsultatīvo padomi mazākumtautību izglītības jautājumos ir jo smieklīgākas, jo biežāk tā tiek minēta, tāpēc ka īstenībā interešu grupas šajā padomē nav pārstāvētas. Uzsvēršu, ka tās tieši ir krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju intereses izglītības jomā.

Palika nepamanīts arī tas, ka Latvijas Republikā likumdevējs un izpildvara izaicinoši ignorē Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas rekomendācijas mazākumtautību izglītības jautājumos. Jau 90. gadu sākumā EDSO pievērsās daudzajām nesaskaņām starp mazākumtautībām un valsts varas iestādēm Eiropā, kuras, EDSO ieskatā, varēja saasināties.

Priekšsēdētāja, es gribētu lūgt vēl divas minūtes.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret debašu laika apvienošanu? Iebildumu nav.

I. Pimenovs. Paldies, deputāti.

EDSO ir identificējusi atsevišķas kopīgas problēmas, kas bijušas vairākās valstīs. Mazākumtautību izglītība, sevišķi izglītība mazākumtautību valodā, ir izteikti prioritārs jautājums to vidū, tāpēc EDSO augstais komisārs mazākumtautību jautājumos paziņoja: ir skaidrs, ka izglītība ir ārkārtīgi svarīgs elements mazākumtautību personu identitātes saglabāšanā un attīstīšanā. Un, paturot šo slēdzienu prātā, EDSO pieņēma rekomendācijas par mazākumtautību tiesībām uz izglītību. Rekomendācijās secināts, ka pirmsskolas un bērnudārza līmenī mācībām jānotiek bērna pamatvalodā. Oficiālā valsts valoda būtu jāmāca kā patstāvīgs mācību priekšmets, daži praktiski vai ne pārāk teorētiski priekšmeti arī būtu jāmāca valsts valodā. Valstīm, kur vien tas iespējams, jārada apstākļi, kas vecākiem dotu iespēju izdarīt šādu izvēli. Tomēr pamatskolā mācību programmu vislabāk būtu pasniegt mazākumtautību valodā. Vidusskolā liela daļa mācību priekšmetu būtu jāmāca mazākumtautību valodā.

Es nezinu, kas te izpaužas vairāk - tiesībsarga vēlmes trūkums vai zināšanu trūkums, bet rūgtais rezultāts ir acīmredzams. Ziņojums demonstrē, ka Latvijas mazākumtautībām nav pamata cerēt, ka tiesībsargs savu uzmanību pievērsīs viņu tiesību aizstāvēšanai, un tas, manā ieskatā, ir tāds baltais plankums visā ziņojumā, kas rada šaubas par to, vai tiesībsargs patiesībā ir dziļi pētījis to problēmu, kuru tagad piedzīvo liels mūsu līdzpilsoņu un nepilsoņu ģimeņu skaits. Ceru, ka šo kļūdu tiesībsargs labos un nākamajā gadā mēs dzirdēsim detalizētāku analīzi par problēmu, kuru es mēģināju šeit paskaidrot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie klātesošie! Tiesībsarga ziņojumā vairākās vietās ir uzsvērta nabadzība kā viena no problēmām, kas būtu jārisina. Bet tiesībsarga ziņojumā nav daudz runāts par to, kādi ir nabadzības cēloņi. Nenoliedzami, viens no nabadzības cēloņiem ir kreditēšana, kas bieži notiek ļoti nepārdomāti, apzināti iedzenot cilvēku parādu jūgā. Saņemot kredītu, cilvēks kļūst nevis turīgāks, bet nabadzīgāks, jo viņam rodas papildu maksājumi, katru mēnesi jāsedz pamatsumma, procenti, komisijas maksas... Šobrīd jau likumi savā ziņā ir sakārtoti. Krimināllikuma 201. pants “Augļošana” paredz, ka par dažādu veidu aizdevumiem, kuri izdarīti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēju smago materiālo stāvokli, un kuru nosacījumi ir viņiem pārmērīgi apgrūtinoši, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Es uzdevu šī gada janvārī Valsts policijai jautājumu: cik kriminālprocesu aizvadītajā gadā ir ierosināts saistībā ar Krimināllikuma 201. pantu? Atbilde bija: neviens. Neraugoties uz to, ka ir tūkstošiem cilvēku, kuri tieši pārmērīga kredīta dēļ ir nonākuši nabadzībā, zaudējuši īpašumus, izceļojuši ārpus Latvijas, un diemžēl citi dzīvi beiguši cilpas galā, - neraugoties uz visu to, nav neviens kriminālprocess ierosināts saistībā ar šo Krimināllikuma pantu!

Manuprāt, policijai, tiesībsargam un politiķiem būtu jāsaprot, ka augļošana ved tautu nabadzībā. Un, neraugoties uz šo ļoti naudīgo lobiju, kuru pārstāv gan komercbankas, gan nebanku kreditētāji, gan privātpersonas, kuras izsniedz šādus aizdevumus, kas ieved cilvēkus absolūtā nabadzībā, es tomēr uzskatu, ka būtu aktīvāk jārīkojas, lai tiktu ierosināti pirmie kriminālprocesi saistībā ar šo Krimināllikuma pantu un vainīgos sauktu pie atbildības. Kad vairāki uzņēmumi būtu sodīti ar vairāku miljonu eiro sodiem un konkrētas personas būtu ietupinātas cietumā par to, ka ir novedušas cilvēkus līdz pašnāvībai, tad, es domāju, daudz kas mainītos tieši saistībā ar nabadzības risku novēršanu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Ikstenai.

I. Ikstena (AP!).

Labdien, kolēģi! Vispirms liels paldies tiesībsargam par apjomīgo un saturīgo ziņojumu un ieguldīto lielo darbu! Visu cieņu no manis!

Es gribu parunāt par bērniem un ģimenēm. Vispirms gribu vērst uzmanību uz to, ka zem katra punkta, ko minēja tiesībsargs, un aiz visas statistikas ir bērns - reāls, dzīvs bērns, kura dzīve veidojas tagad. Un mēs, pieaugušie, esam atbildīgi par to, kā mazais cilvēks jūtas un kas ar viņu notiks nākotnē.

Valstī ir tik daudz institūciju, kuras ir atbildīgas par mūsu valsts bērnu labsajūtu un dzīves kvalitāti un kuras pastāv tikai tāpēc, ka tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, tas nozīmē - no mūsu, Latvijas iedzīvotāju, maksātajiem nodokļiem!

Es vēlētos pieprasīt arī no šīm institūcijām atskaites un atbildību par notiekošo Latvijā. Kāpēc joprojām ir tik nelabvēlīga situācija?

Mums ir Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, bāriņtiesas, Labklājības ministrija un citas iestādes, kurām tiesībsarga ziņojums būtu jāņem vērā kā nākamo veicamo darbu plāns un jāsāk ar lielu steigu nodrošināt, lai bērni Latvijā justos labi un būtu drošībā.

Arī mums, deputātiem, tiesībsarga ziņojums ir obligāti jāizmanto savā darbā, jo te ir apkopoti galvenie problemātiskie jautājumi cilvēktiesību jomā, kas netiek ievēroti Latvijā.

Es pastāstīšu tikai vienu piemēru. Šoreiz parunāsim par bērniem, kuri dzimuši ar invaliditāti.

Ģimenē piedzimst bērniņš... Un neviens nevar garantēt, ka piedzims vesels; pat dzemdību laikā bērns var iegūt invaliditāti. Kas notiek ar ģimeni šādā situācijā? Ir divas izvēles - vai nu nodot aprūpē valsts institūcijā, vai rūpēties pašiem ģimenē.

Diemžēl mūsu valstī visa politika ir tikusi virzīta uz to, lai bērnu nodotu valsts institūcijā, jo nav pārdomāti kopšanas pabalsti, tie nav mainīti jau diezgan daudz gadu, tāpat nav pieejami sociālie pakalpojumi pilnā apmērā. Tam, kurš pats to nav piedzīvojis, to ir grūti saprast.

Jaunās māmiņas nevar sevi realizēt. Viņas nevar iet darbā. Viņas nevar pienācīgi izglītoties tikai tāpēc, ka ir apņēmušās rūpēties par savu mazo, slimo bērniņu.

Savukārt dzirdot tiesībsarga teikto par izturēšanos pret bērniem šādās bērnu aprūpes institūcijās, kuram gan vairs gribas tur ievietot savu bērnu? Vai ir ticība, ka viņš izdzīvos un kļūs veselāks?

Tagad daudz tiek runāts par deinstitucionalizāciju, bet tajā pašā laikā netiek domāts par ģimenēm, kuras jau rūpējas par šiem bērniem. Kāpēc radīt situācijas, ka tad, kad ģimene bērnu ielikusi institūcijā, pēc tam tiek veikts pretējais - deinstitucionalizācija - un bērnu dod atpakaļ ģimenei? Tad varbūt radām situāciju, ka tas bērns jau paliek ģimenē?

Es aicinu visus deputātus ne tikai šodien skaisti parunāt, bet arī katram veikt kaut vienu aktivitāti - tad tās būs simt aktivitātes. Līdz ar to cilvēktiesību joma Latvijā uzlabosies.

Lai tam dotu impulsu, es nolasīšu Facebook ierakstu. Viena jaunā māmiņa, palīgā aicinot deputātus, šopirmdien raksta:

“Un šodien es kliedzu! Kliedzu ar pilnu sirdi. Kliedzu no bezcerības, no netaisnības. Esam ar īpašo bērnu iesaistījušies Labklājības ministrijas īstenotajā Eiropas Savienības fonda līdzfinansētajā [..] projektā.” Šis projekts nodrošina māmiņai iespēju doties uz darbu un piedāvā asistentu. “Bet es kliedzu! Šodien es uzzinu, ka, visdrīzāk, šis projekts netiks pārņemts valstiskā līmenī, kā tas sākumā bija iecerēts. [..] Ardievu, mans Sirdsdarbs! Piedod, bērns, šodien uz skolu nebrauksim, jo mamma nestrādā. Kāpēc mamma nestrādā? Jo nav vairs asistenta! Nav asistenta ar pienācīgu atalgojumu, kurš gribētu strādāt vakaros, naktīs, brīvdienās un svētku dienās. Ko tas nozīmē visiem tiem vecākiem, kuri iesaistījušies šādā projektā? Tiem, kuri pēc ilgstošas dīkstāves atgriezušies darbā? Milzīgu kritienu atpakaļ bezizejas un bezcerības bedrē. Ieraušanos savās četrās pelēkajās sienās, depresiju un norobežošanos no sabiedrības.

Es gribu būt noderīga! Es gribu smaidīt un dāvāt savam bērnam prieku! Es gribu pienācīgu atalgojumu visiem tiem sirdscilvēkiem, kuri grib un ir spējīgi mums palīdzēt ikdienā ar smagi kopjamiem bērniem!” Šeit vēl ir tālāk teksts, es visu...

Sēdes vadītāja. Ikstenas kundze, man diemžēl jāteic, ka jūsu debašu laiks ir beidzies.

I. Ikstena. Jā. Es visu netic... (Smiekli.) necitēšu. Tātad...

Sēdes vadītāja. Ikstenas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies.

I. Ikstena. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Droši vien pamatmērķis manai uzrunai ir pateikt paldies tiesībsargam par darbu, novēlēt labu ceļavēju nākotnē un no savas puses paust apņemšanos, ka izpildvara ar jums sadarbosies, lai risinātu problēmas. Mēs, politiķi, bieži vien redzam, ka pie mums nāk cilvēki, kuriem ir problēmas. Un viņi mums izstāsta šīs problēmas, viņi grib, lai tās tiktu risinātas. Un, kad šīs problēmas redz, bieži vien nevar saprast, no kuras puses ķerties tām klāt. Parasti ir starpresoru problēmas, tāpēc mana atrašanās šeit, varā, ir mēģinājums veidot starpresoru risinājumus, jo vardarbības problēma ir labklājības un iekšlietu problēma.

Sociālā uzņēmējdarbība ir Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas ziņā, un tieši šāda horizontālā sadarbība ir tas veids, kā mēs varētu problēmas risināt nākotnē. Dažreiz... Pirmie trīs mēneši man šeit, Saeimā, ir pagājuši, un dažreiz ir tāda sajūta, ka visi Latvijas kašķi, visas Latvijas bažas, visas Latvijas intereses kaut kad, pēc kāda laika nonāk šeit, šajā zālē. Tā kā tādā piltuvē. Ja kaut kas sākas Daugavpilī, mēs to redzēsim Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Ja ir kaut kāds kašķis Liepājā, beigās tas nonāks Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Šeit mēs dzīvojam tādā informācijas piesātinātībā un piesārņotībā, ka dažkārt grūti atšķirt, kas ir bažas, kas ir intrigas, kas ir intereses un kādā veidā visā šajā jūklī iekļūst arī tiesības. Un tad jāuzdod jautājums - kas tās tiesības ir? Vai mēs varam atbildēt bērnam, kas ir tiesības?

Ir tāds filozofs Ronalds Dvorkins. Manuprāt, viņš ir sniedzis atbildi uz šo jautājumu - kas ir tiesības. Viņš saka: “Tiesības ir kā trumpja kārts. Tiesības kauj intereses. Tiesības kauj intrigas. Tiesības kauj bažas.” Un šī sajūta, ka tev ir šī trumpja kārts, ir vajadzīga katram cilvēkam. Katram cilvēkam ir vajadzīga vienlīdzīga attieksme un cieņa. Lūk, trumpja kārts!

Desmit gadus es kopā ar savu ģimeni... esmu dzīvojis, strādājis un audzis kopā ar organizāciju “Cerību spārni” Siguldā. Tā ir organizācija, kas palīdz cilvēkiem ar mentālām disfunkcijām, cilvēkiem ar invaliditāti. Un tas, ko es tur redzēju, ir izaugsme. Izaugsme notiek lēnām. Tie cilvēki sāk pierast, tie cilvēki sāk sajust: katram no viņiem ir sava trumpja kārts. Reiz man bija paziņa, un es viņam teicu: “Aiziesim kopā uz “Cerību spārniem”! Esi kopā ar tiem bērniem!” Viņš paskatījās uz mani... un, manuprāt, tas raksturo sabiedrības attieksmi vispār... Viņš paskatījās un teica: “Hmm, labdarība - tas ir tā kā strutainas bindes. Es labāk aizbraucu ceļojumā.” Tā viņš teica.

Šis ir ceļš, kas mums kopā ar tiesībsargu ir jāiet. Mēs iesim šo ceļu kopā. Un tas ir tas, ko es gribēju pateikt.

Paldies par to, ko jūs darāt. Un iesim uz priekšu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Šis ziņojums... šogad ir par 60 lappusēm vairāk, bet tas nebūt nenozīmē, ka ir vairāk problēmu. Vienkārši jomu ir vairāk.

Dāmas un kungi! Cienījamie kolēģi! Tiesībsarga birojs ir tāds... nu, visu varošs, principā tāds kā kiborgs... Tā ir iestāde, kas dara visu, jo pie tiesībsarga nonāk būtībā visi cilvēktiesību jautājumi.

Satversmes 8. nodaļā, kuras nosaukums ir “Cilvēka pamattiesības”, ir 90. pants, kurš noteic: “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” Izklausās gaužām vienkārši, bet cilvēki to ļoti aizmirst... vai arī nezina, nav informēti.

Par sliktām lietām. Par to, ka nav informēti. 1. martā daudziem Latvijas nodokļu maksātājiem bija pārsteigums par to, ka pēkšņi viņi valstij ir parādā. Ievadot savus datus elektroniskās deklarēšanas sistēmā, viņi ierauga: viņi ir parādā. Tiesībsargs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā norādīja uz to, ka šādu problēmu nebūtu, ja būtu informācija. Proti, ja Valsts ieņēmumu dienests būtu veidojis labāku informācijas kampaņu par to, ka, ja cilvēks norāda, ka viņam ir nulles deklarācija... Ja viņš būtu to zinājis, tad viņam nebūtu šā parāda. Vismaz 85 procentiem šo parādnieku nebūtu šo parādu, ja viņiem būtu bijusi šī informācija. Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam vajadzēja strādāt cītīgāk un apziņot Latvijas nodokļu maksātājus. Tas ir tas, uz ko ir norādījis arī tiesībsargs. Un šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam ir izteikta piezīme.

Šis ir gada špikeris no Tiesībsarga biroja... Runāju ar Janīnu Kursīti-Pakuli, ka latviski nemaz cita vārda kā “špikeris” nav... Šis tiešām ir špikeris jebkurai partijai, jebkurai politiskajai organizācijai vai NVO - par to, kas Latvijā notiek.

Tiesībsargs ir pieskāries tēmai “Tiesības uz mājokli”.

Cienījamie deputāti, vēršu jūsu uzmanību uz to, ka, pārskata periodā aktualizējot informāciju par Latvijas pašvaldību palīdzību mājokļa jautājuma risināšanā, proti, dzīvokļu rindu reģistru virzību un dinamiku četru gadu periodā, kas balstīta uz pārbaudes lietu par pašvaldību dzīvojamo fondu un mājokļu kvalitāti, tiesībsargs vērsās pie Latvijas pašvaldībām. Un tagad, dāmas un kungi, uzmanību! No 119 pašvaldībām atbildes sniedza 98 pašvaldības. Kā tas var būt? Kā tas var būt, ka tiesībsargs uzdod jautājumu visām Latvijas pašvaldībām, 98 atbild, bet pārējā 21 - absolūti ne? Pilnīgi neatbild! Tās ir: Amatas, Apes, Baldones, Bauskas, Dobeles, Garkalnes, Ķeguma, Neretas, Nīcas, Olaines, Ozolnieku, Liepājas, Priekules, Riebiņu, Ropažu, Rugāju, Sējas, Vaiņodes, Varakļānu, Vecpiebalgas un Ventspils novada pašvaldība. Tas nav pieņemami! Es domāju, tas ir ļoti rupjš pārkāpums. Ja tiesībsargs jautā, viņam nav jālūdzas. Pašvaldībām ir jāatbild uz tiesībsarga jautājumiem. Tas ir viņu pienākums, jo viņiem algas maksā nodokļu maksātāji. Tie nav privātie kantori, kas var izvēlēties, vai viņi atbalstīs vai neatbalstīs.

Lūdzu papildlaiku!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

A. Kaimiņš. Ļoti bieži ir bijis tā, ka... Ar to es gribēju pateikt, ka mēs vērsīsimies pie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Dolgopolova kungs ir aizgājis kādās savās dejās, iespējams, jau tagad, bet mēs vērsīsimies, lai šo mīnusu novērstu, lai šī 21 pašvaldība sniegtu atbildi, kā tas pēc likuma ir jādara.

Es gribētu atgādināt arī deputātiem, ka jums ir jāzina ļoti daudz informācijas. Tas ir jūsu pamatdarbs - zināt par visu, visu. Bet arī jūs neesat kiborgi un staigājošas... es nezinu, enciklopēdijas, un ne vienmēr jūs varat zināt atbildes uz daudzām dažādām lietām, kas ir saistībā, teiksim, ar cilvēktiesībām. Atcerieties, jūs vienmēr varat pajautāt Tiesībsarga biroja viedokli. Jūs paši kā deputāti varat pajautāt - Tiesībsarga birojs ir labākais sadarbības partneris Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Paldies jums, tiesībsarga kungs, par sadarbību. Tiešām paldies.

Paldies Tiesībsarga birojam un jūsu darbiniecēm, darbiniekiem. Paldies par jūsu ziņojumu, par šo špikeri, kam principā vajadzētu būt uz katra deputāta galda.

Vēl par labajām lietām. Tiesībsargs 2018. gadā vērsās Satversmes tiesā, aizsargājot ārstniecības personālu... lai viņiem atkal ir tiesības saņemt godīgu piemaksu par virsstundu darbu. Proti, ja viņi pārstrādā savu laiku, tad viņiem ir godīga piemaksa - tā, kā tas ir atrunāts Latvijas Republikas Satversmē. Satversmes tiesā tiesībsargs šajā lietā uzvarēja. No 2019. gada 1. janvāra spriedums ir stājies spēkā. Paldies tiesībsargam par šīs problēmas aktualizāciju. Un, kā jau es teicu, viņš viens pats ir šo cīņu izcīnījis. (Dep. V. Orlovs: “Ne viens pats! Tā nav patiesība!”) Kaut kādas balsis no kreisās puses... (Aplausi.)

Ir tā, ka ministriem parasti dod novērtējumu - labi strādājis, slikti strādājis, varēja labāk strādāt... Jums, tiesībsarga kungs, ar visu jūsu biroju - desmit no desmit!

Paldies jums!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es arī gribētu teikt, protams, lielu paldies tiesībsargam par plašo un detalizēto ziņojumu. Un laikam jau nav pārsteigums, ka visvairāk te ir skartas gan bērnu tiesības, gan arī garīgās veselības problēmas. Un kāpēc nav pārsteigums? Jo, ja runājam par bērnu tiesībām, jūs neticēsiet - vēl pavisam nesen (ja laiku mērām gados, tad tas ir pavisam nesen) bija laiki, kad pat ārstiem likās, ka bērniem nesāp. Tas nozīmē, ka ļoti daudzas ārstnieciskas manipulācijas tika veiktas bez atsāpināšanas, jo bērniem taču nesāpot... Tikai pavisam nesen tika saprasts, ka arī bērniem sāp. Un laikam tikpat nesen tika sākts runāt par to, ka bērniem ir arī tiesības.

Šajā gadījumā runājam par bērnu tiesībām. Tās ir tiesības saņemt labu izglītību un labu veselības aprūpi, lai augtu par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Ja runājam par to, kas ir laba izglītība un labs veselības aprūpes pakalpojums, tad... noteikti tur ir skolotājs un ārsts, un medmāsa, kas saņem atbilstošu samaksu, lai nevis izgāztu žulti pār bērniem, bet priecīgi darītu savu darbu. Un te noteikti man ir jānovērtē tas, ko tiesībsargs panāca, runājot par virsstundu apmaksu, jo tur bija mediķu diskriminācija. Bet te nu man jāmin arī tas, ka šis jautājums nav tik viennozīmīgs; šī jautājuma duālā daba ir tajā ziņā, ka joprojām nav sasniegts tāds atalgojums, kāds ir nepieciešams mediķiem, lai to netrūktu ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.

Otra lieta. Runājot par garīgo veselību, te man jāsaka: ja dzird balsis, tad tā ir ļoti konkrēta lieta, un tad mēs runājam par garīgo veselību. Un garīgās veselības aprūpe joprojām - joprojām! - ir stigmatizēta un nepietiekami sasniedzama Latvijas reģionos. No šī aspekta man jāteic, ka tiesībsarga preventīvās vizītes reģionos ir bijušas ļoti... nu, tādas veicinošas tajā ziņā, ka psihiatrijas plāns... psihiatrijas attīstība, es domāju, Latvijā turpmākos gadus varētu notikt daudz straujāk, ņemot vērā, ka šobrīd ir izstrādāts tāds ļoti labs plāns, lai būtu gan medikamentu, gan ārstu pieejamība... lai pacientiem šī aprūpe būtu sasniedzama. Bet te joprojām ir jārunā par attiecīgu visas sabiedrības izglītošanu, jo viens no punktiem, ko min tiesībsargs, ir tas, ka bērniem ir tiesības, lai vecāki būtu klāt pie viņiem ārstniecības iestādē. Un es absolūti to atbalstu un vienmēr esmu bijusi par to, lai tētis vai mamma vai abi divi var būt pie bērna slimnīcā. Bet tas ir jāgrib arī vecākiem. Nevajag cerēt, ka slimnīca tagad audzinās šos vecākus. Tas atkal ir izglītības jautājums - sabiedrības izglītības jautājums.

Es tomēr gribu pateikt, ka viena lieta, kuras, manuprāt, lielā mērā pietrūkst šajā ziņojumā un šajos ieteikumos, ir jautājums par integrētu sadarbību. Jo, ja piemin vārdu “rehabilitācija”, mēs bieži vien pat nesaprotam, kas ar to ir domāts, - vai tā ir medicīniskā vai sociālā rehabilitācija. Un arī pacients tiek atstāts starp abām šīm ministrijām, kas strādā, formāli it kā sadarbojoties, bet kopumā šis jautājums netiek risināts. Pacients joprojām nav nolikts centrā, lai labklājības un veselības aprūpes jautājumi tiktu risināti kopā. Tādēļ es absolūti atbalstu to, ka tiesībsarga ziņojuma laikā te būtu jābūt klāt ministriem. Un vajag veidot sadarbību, integrāciju starp dažādām nozarēm. Veselības aprūpes jomā saka: veselība visās politikās. Bet, es domāju, tas ir jautājums ne tikai par veselību un labklājību; tas ir par ļoti daudzām lietām, kuras ir skartas šajā ziņojumā. Risinājumi varētu tikt atrasti tikai horizontālā sadarbībā.

Paldies. Vēlreiz paldies tiesībsargam!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (KPV LV).

Vai var apvienot abus debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

K. Sprūde. Godātie klātesošie! Šodien es gribētu pievērst uzmanību trim tēmām. Tās ir - deinstitucionalizācija, denacionalizācija un nodokļu reforma.

No tiesībsarga pētījuma izriet, ka, lai gan vairākums vecāku bērnus ar funkcionāliem traucējumiem vēlas audzināt ģimenē un uz deinstitucionalizācijas projektu bija likuši lielas cerības, daudzas ģimenes pašlaik ir vīlušās un viņu izpratne par projektu lielā mērā pastāv tikai ķeksīša pēc un uz papīra. Tas, ka 80 procenti īpašo bērnu vecāku nejūt valsts atbalstu, ir skumja realitāte. Diemžēl to apstiprina arī tiesībsargs. Daudzviet nav apzināti visi potenciālie pakalpojumu saņēmēji, individuālo vajadzību izvērtēšana nav veikta 30 procentiem bērnu. Reģionos nav nepieciešamo speciālistu un piedāvātie pakalpojumi nav pieejami, jo tos saņemt jābrauc uz citu pašvaldību. Vairāk nekā pusei vecāku vispār nav zināms, kādi pakalpojumi pieejami deinstitucionalizācijas projekta ietvaros. Gandrīz puse klientu pakalpojumus nesaņem, turklāt šie nesaņemošie 56 procenti nezina, kad un vai vispār varēs saņemt. Terapijas pakalpojumi ir plānoti nieka 10 reizes, un ne vairāk kā četri speciālisti - piecu gadu periodā...

Visšokējošākais šajā pētījumā ir tas, ka ieteikumu ievietot bērnus sociālās aprūpes iestādē vecāki saņem galvenokārt no ārstniecības un valsts amatpersonām.

Pēdējais norāda uz to, ka deinstitucionalizācijas projektu vajadzēja sākt ar vispārēju sabiedrības izglītošanu.

Un vēl es gribu saprast - kā dienas centru un citu deinstitucionalizācijas pakalpojumu uzturēšana tiks risināta, kad beigsies Eiropas Savienības finansiālais atbalsts? Lai nerastos situācija, ka dienas centru telpas sāk izīrēt komerciāliem mērķiem...

Denacionalizācija. Vēlos vērst uzmanību uz topošo īres likumu, kas faktiski aizstāv tikai namsaimnieku intereses, bet, piemēram, denacionalizēto namu īrniekiem, kam valsts burtiski liedza mājokli iegūt īpašumā, tas radīs bezizejas situāciju. Kaut arī uz papīra tika izstrādāti daži... dažādi risinājumi, piemēram, dzīvokļu rinda vai pārcelšanās pabalsts, realitāte ir tāda, ka pēdējais šāds pabalsts ir izmaksāts pirms 10 gadiem - 2009. gadā, turklāt valsts nav uzskatījusi par vajadzīgu pildīt solīto un rast nepieciešamos līdzekļus. Kur ir palikusi tam paredzētā nauda? Tiesībsargs skaidri norāda, ka Latvijai ir saistošas starptautiskās prasības mājokļu jomā. Tas nozīmē, ka visiem cilvēkiem ir tiesības uz mājokli, valstij un pašvaldībām šis jautājums jārisina un vajadzības gadījumā jāpalīdz. 2018. gada aprīlī dzīvokļu rindās pašvaldībās bija 7012 ģimenes, bet dzīvošanai derīgas telpas bija tikai 1046, respektīvi, septiņas reizes mazāk. Vienlaikus tiesībsargs atzīmē, ka tikai Rīgā, Valmierā un Cēsīs dzīvojamais fonds tiek papildināts un uzlabots. Tāpat tiesībsargs atzīmē, ka Latvijas izdevumi sociālajiem mājokļiem un mājokļu pabalsti mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni ir vieni no viszemākajiem Eiropas Savienībā.

Nodokļu reforma. Tiesībsargs pamatoti norāda, ka nodokļu reforma nav sasniegusi mērķi - mazināt nevienlīdzību, bet radījusi pamatu tam, lai sociāli neaizsargātie slāņi nevarētu izrauties no nabadzības riska. Tas ir absurds, ka par nodokļu parādniekiem ir kļuvuši pat skolēni, kas vasarā piepelnījušies. Reformas autoru radītā sistēma ir pretrunā ar principiem, kas noteikti jāievēro, lemjot par izmaiņām nodokļos. Tas ir princips, ka nodokļu maksātājs, kas godīgi tos maksā, nedrīkst ciest no nodokļu sistēmas nepilnībām. Neapliekamā minimuma sistēma šim principam neatbilst. Kā skaidro tiesībsarga pārstāvis, tie, kas nodokļu reformu reklamēja, daudzas nianses nebija izpētījuši un pat nezināja.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latviju ir pametuši 600 tūkstoši iedzīvotāju. Tik mazai tautai tas ir ļoti daudz. Atgriezušies tikai daži simti. Un emigrācija turpinās, kamēr tiek īstenota tik nepārdomāta nodokļu politika, kas tieši skar darba ņēmējus. Aizbraucēju kurpju pie Ministru kabineta kļūst arvien vairāk...

Šajās tribīnēs ir daudz gudru galvu - tādu, kas ieguvuši labu izglītību un ir profesionāļi. Šeit ir daudz tādu, kas atnākuši, lai pēc labākās sirdsapziņas darītu savu deputāta darbu. Tāpēc vēlreiz aicinu visus rūpīgi izskatīt tiesībsarga sniegtos secinājumus un ieteikumus un sākt ar mazumiņu - labot nepilnīgo un nepārdomāto reformu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Dzintars, Strīķe, Zakatistovs, Pavļuts un Adamovičs lūdz izsludināt pārtraukumu pēc darba kārtības 13. punkta “Latvijas Republikas tiesībsarga 2018. gada ziņojums” izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”)

Turpinām debates.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu... Kuram deputātam ir iebildumi? Lūdzu... Kaimiņa kungs, tad, lūdzu, nāciet un vismaz nobalsojiet! (Starpsauciens.) Ātri!

Lūdzu zvanu! Balsosim par debašu laiku apvienošanu deputātam Nikolajam Kabanovam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 7, atturas - nav. Debašu laiki ir apvienoti.

Lūdzu, sāciet!

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Tiesībsarga kungs! Studējot vairāk nekā 400 lappušu garo tiesībsarga - Latvijas valsts galvenā tiesību sarga! - ziņojumu, man radās iespaids, ka viņš apzināti ignorē nozīmīgu tiesību pielietošanas jomu. Proti, Jansona kunga ziņojumā nav ne vārda par mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām pārsvarā valsts valodā. Tiešām Jansona kungs pieminēja to, ka Tiesībsarga birojs deva atzinumu attiecībā uz Satversmes tiesas lietu sakarā ar mūsu, SASKAŅAS, prasījumu par reformas apturēšanu, tomēr mums neizdevās iepazīties ar jūsu argumentiem.

Kā zināms, tieši 2018. gadā iepriekšējā parlamenta sastāva vairākums ir pieņēmis grozījumu paketi, kas faktiski likvidē iespēju izmantot mazākumtautību dzimto valodu vidusskolā un ierobežo tās lietošanu tikai ar 20 procentiem 7.-9. klasē un 50 procentiem 1.-6. klasē.

Un tagad es gribētu vērsties pie tiem deputātiem, kuriem bērni ir skolēni. Mūsu sasaukumā tādu deputātu ir daudz. Man šķiet, ka jūs līdz galam nesaprotat, kas notiek ar tiem bērniem, kuri tagad mācās mazākumtautību skolās. Nākamajā gadā viņi vairs nebūs izglītības sistēmas problēma, viņi būs krimināla problēma, jo daudzi no viņiem nonāks pāraudzināšanas iestādēs, dosies uz speciālajām skolām, par kurām Jansona kungs daudz ko šodien teica.

Man vakar bija iespēja apmeklēt vecāku sapulci skolā, kur mācās mans dēls sestklasnieks. Un es varu jums teikt, ka vislielākā problēma tagad nav izglītība latviešu valodā. Galvenā problēma ir uzvedība, uztvere un diskusijas, kas notiek starp skolotājiem un skolēniem. Diemžēl tiesībsarga ziņojumā nav arī ziņots par skolotāju tiesībām. Ko skolotājs var izdarīt, ja huligāniski noskaņotie skolēni agresiju vērš pret pedagogiem? Tā ir ļoti izplatīta ikdienas problēma mūsu skolās. Bet tā sauktā reforma diemžēl neveicina ne labu uzvedību, ne labu izglītošanu mazākumtautību skolās. Tā ir pretrunā ar mūsu valsts tiesisko pamatdokumentu - Satversmi.

Šodien mans kolēģis Igors Pimenovs daudz pieminēja arī mazākumtautību konvencijas normas. Es gribētu parunāt par Satversmi. Tās 114. pants noteic: “Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.”

Daudzi tūkstoši skolēnu vecāku un skolotāju, kuri ir šīs reformas adresāti, jau publiski izteikuši negatīvu attieksmi gan pret tās lietderību, gan pret tās īstenojamību. Tas izpaužas dažādi - gan mūsu pasākumos un medijos, gan diskusijās sociālajos tīklos, parakstu vākšanā par mazākumtautību izglītības saglabāšanu. Dīvaini, ka tiesībsarga kungs nav pamanījis šo masu protestu un nav norādījis to savā ziņojumā.

Šobrīd Satversmes tiesā turpinās prasības izskatīšana, kura vērsta pret reformu un kuru iesniedza Latvijas etnisko minoritāšu tiesību aizstāvji un profesionāli juristi. Pašlaik Latvijā uzturas cienījamais EDSO augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Lamberto Dzanjera kungs. Viņa programmā ir arī tikšanās ar tiesībsargu Jansona kungu, un man ir nopietnas bažas, ka tiesībsargs iepazīstinās Dzanjera kungu nevis ar īsto situāciju, bet, teiksim, ar tādiem “Potjomkina” šaržiem. Pēdējos gados Jansona kungs uzvedas nevis kā neatkarīgais eksperts, bet kā vidusmēra nacionālistisks politiķis. Uz to norāda arī tas, ka nacionālistiskie politiķi viņu visādi atbalsta. Viņš grib gūt punktus no viņiem. Nezinu, varbūt viņš gatavojas kādai politiskai karjerai? Es 2011. gadā biju viens no tiem, kuri izvirzīja Jansona kungu šim atbildīgajam amatam, bet diemžēl šodien es jūtos apmānīts un vairs neatkārtošu savu kļūdu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, Prezidija locekļi, kolēģi, tiesībsarga kungs un citi klātesošie!

Kādā cita gada ziņojumā tiesībsargs teica, ka faktiski cilvēktiesības ir tiesības uz laimi.

Aizvadītā gada ziņojumā gan es vārdu “laime” neredzu. Iespējams, tas ir nozudis tāpēc, ka no 600 lappusēm veikts samazinājums līdz 450, kas arī ir nozīmīgi.

Bet ceru, ka jūs joprojām uztrauc tas, cik laimīgi mēs Latvijā esam un cik laimīgi Latvijā dzīvo mūsu bērni un jaunieši, jo tas ir svarīgi.

Manuprāt, labs rādītājs ir pasaules laimes indekss. ANO 2018. gada pētījumā starp pasaules statistiski laimīgajām valstīm Latvija 156 valstu vidū ierindojas 53. vietā. Un daļa darāmo darbu, kā varam rosināt iedzīvotājus kļūt laimīgākiem, ir minēti tiesībsarga ziņojumā.

Es akcentēšu, manuprāt, nozīmīgākās lietas.

Ir viens būtisks jautājums, kas tiesībsarga ziņojumos parādās gadu no gada. Tas ir starpinstitucionālās sadarbības trūkums valsts un pašvaldību mērogā. Kā norāda tiesībsargs, ir jomas, kurās sadarbības nav vispār.

Šobrīd jaunās skolu reformas ietvaros sadarbības prasmes plānots mācīt mūsu bērniem. Šādu kompetenču reformu vajadzētu arī bērnu tiesību jomā iesaistītajiem dienestiem un speciālistiem, turklāt tūlīt. Kā mēs varam mācīt sadarboties bērnus un jauniešus, ja liela daļa pieaugušo valsts un pašvaldību institūcijās to nedara un nav labs piemērs?

Apskatot pēdējo gadu pētījumus, secinu, ka uzticēšanās tiesībsargam Latvijā ir samērā pozitīva un pat augsta, ar ko diemžēl nevar lepoties Saeima, tāpēc es aicinu tiesībsargu daudz aktīvāk izmantot šo uzticību.

Pieļauju, ka reāla sadarbības uzlabošana daudzās jomās palīdzētu veicināt arī finansiālo situāciju, jo sadarbības neesība noteikti ir ekonomiski neizdevīgs process. Skaidri arī redzams, ka sadarbības trūkums jeb neesība ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas parāda, cik ļoti Latvijā ir nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma.

Tāpat tiesībsargs norāda, ka ilgstoši netiek nodrošināta Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas pilnvērtīga darbība. Es neieslīgšu detaļās, kas ir šī sistēma, bet tiešām rosinu nepieļaut, ka šī kārtējā sistēma aiziet pa burbuli vai netiek kvalitatīvi īstenota.

Viena konkrēta lieta, kurā es aicinu tiesībsargu aktīvāk iesaistīties, lai cietušajiem bērniem Latvijā būtu draudzīgāka nopratināšana pēc iespējas ātrāk, kā arī dot savus padomus labākai izmeklēšanā iesaistīto iestāžu sadarbības koordinēšanai. Proti, šobrīd ir iestājies pārrāvums “Centra Dardedze” iniciētajā projektā “Bērna māja”, kas paredz cietušajiem bērniem draudzīgāku nopratināšanu un izmeklēšanā iesaistīto iestāžu sadarbību.

Tikmēr statistikas dati par seksuālo vardarbību pret bērniem ir skarbi. Pirms divām nedēļām Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atbildīgajā komisijā vēstīja, ka pērn no noziegumiem, kuri skar tikumību un dzimumneaizskaramību, cietuši 229 nepilngadīgie, tas ir, par 14 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Palīdziet šim projektam neiegult atvilktnēs!

Es varu apvienot laikus?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsauciens: “Nav!”) pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

M. Šteins. Nākamā lieta, kuru es vēlos akcentēt un kurai tiesībsargs jau sācis aktīvāk pievērst uzmanību. Man šķiet, ka biedrošanās brīvība Latvijā ir apdraudēta. To apdraud finansējuma trūkums, to apdraud arī atsevišķu valsts iestāžu darbības un attieksme; šodien vārdā tās nesaukšu. Tās darbojas kontroles jomā un kā projektu konkursu organizatori.

Ir iestādes, ar kurām projektu organizatori baida nevalstisko sektoru, pamatojot administratīvo slogu. Es visu laiku dzirdu, it īpaši pēdējā mēnesī, ka ir jāatskaitās par visiem cilvēkiem, kas kādā pasākumā ēduši kliņģeri. NVO atsakās pat rakstīt projektus, jo prasības ir nesamērīgi lielas attiecībā pret finansējumu.

Latvijā, projektus īstenojot, kopumā nesamērīgi daudz laika tiek veltīts atskaitēm, nevis tiešajām aktivitātēm projektos. Ja mēs nemotivēsim NVO sektoru, es baidos, ka pilsoniskā sabiedrība neaugs tik labi, kā vajadzētu.

Tiesībsargs ir uzsācis arī aktivitātes pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā. Es piekrītu, ka pilsoniskā līdzdalība jāveicina jau skolās. Skolās izaug nākamie NVO līderi, pilsoniskās sabiedrības aktīvisti un partiju biedri.

Nesen publicētajā “Latvijas Bērnu labklājības tīkla” pētījumā par jauniešu labbūtību Latvijā ir norādītas vairākas problēmas, un visās pētītajās jomās jāveic uzlabojumi.

Latvijā liela daļa jauniešu jūtas vientuļi, nejūt atbalstu ģimenēs, viņus nomāc materiālās problēmas ģimenē.

Mani īpaši uzrunāja pētījuma sadaļa par līdzdalību. Tajā skaidri redzams, ka mums Latvijā ir problēma ar jauniešu motivēšanu iesaistīties regulārās, mērķtiecīgās aktivitātēs, līdzdalības formās, tādās kā dalība jaunatnes organizācijās, dalība nevalstiskajā sektorā, dalība skolu pašpārvaldēs, novadu jauniešu domēs, brīvprātīgā darba veikšanā.

Manuprāt, ir sarežģīti motivēt jauniešus piedalīties vēlēšanās... dot jauniešiem no 16 gadiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās... Par to bijušas daudzas diskusijas - par līdzdalības iespējām, par iespējām aktīvi... un ir maz satura skolā...

Ceru, ka tiesībsargs savus secinājumus ir iesniedzis arī saistībā ar “Skola 2030” mācību saturu.

Vēlos teikt lielu paldies tiesībsargam un komandai. Lai jums izdodas aizvien labāk!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamie kolēģi! Es arī pievienošos pozitīvam tiesībsarga ziņojuma vērtējumam.

Ja salīdzinām tos agrīnos tiesībsarga ziņojumus un ziņojumu par 2018. gadu, mēs tiešām redzam fundamentālu progresu gan problēmu novērtējumā, gan rekomendāciju sniegšanā, gan arī dažādu lietu risināšanā - līdz pat tiesvedībām un lietu ierosināšanai -, panākot labu rezultātu. Un jāteic, ka šāds ziņojums ir jebkuras demokrātiskas valsts un demokrātiska procesa kvalitātes zīme. Mēs noteikti varam teikt, ka šis ziņojums tāds ir.

Es gribētu... Pēc lietu kārtības man vajadzētu runāt par izglītības procesu... komisiju, kura ir skarta šajā ziņojumā, taču, man jāsaka, komisija ir strādājusi tikai trīs mēnešus. Man ir ļoti daudz jautājumu, par kuriem būtu jārunā, bet to es darīšu nākamgad. Tomēr minēšu vienu lietu, kas ir bijusi saistīta ar manu darbību ekonomikas ministra amatā, un tā ir tiesībsarga nosauktā tēma par tiesībām uz mājokli.

Jāsaka, šis jautājums ilgstoši, gadu desmitiem, nav risināts, ir sakrājies, un tiesībsarga indicētais, ka šobrīd tikai septiņi tūkstoši ģimeņu stāv rindā, ir ļoti, ļoti mazs skaitlis no patiesās realitātes.

Ja skatāmies uz to, kā procesi ir virzījušies, tad redzam, ka pēc būtības mājokļa problēmas risināšana līdz šim ir atstāta brīvā tirgus mehānismiem. Šobrīd redzam, ka tas nekādā veidā šo problēmu nerisina. Apskatot valdības programmu, kas palīdz jaunajām ģimenēm ar bērniem un atvieglo kredītu saņemšanu, pieprasījums ir milzīgs. Mēs kopumā to nespējam apmierināt. Ir skaidrs, ka nepieciešama tālāka valsts intervence.

Nākamā lieta - vai Latvijas iedzīvotāji... ģimene ar savu ienākumu līmeni var iegādāties jaunu mājokli? Atbilde ir tāda, ka ne vairāk kā 10-12 procentu ģimeņu tādu var atļauties, pastāvot pašreizējām cenām. Un tas nozīmē, ka valdībai ir jāveic skaidra intervence šajā tirgū un jāmeklē risinājums, kā atvieglot stāvokli. Kādēļ... vai tas būtu jādara? Ir pilnīgi skaidra atbilde pēc tiem pilotprojektiem, ko ir veikušas pašvaldības. Minēšu tikai Valmieru, kur ir sākta nekustamā īpašuma būvniecība un pieprasījums pat pēc relatīvi dārgiem mājokļiem ir milzīgs. Valmierā - tikai vienā pilsētā - būtu nepieciešams vairāk nekā tūkstotis vai pat divi tūkstoši jaunu mājokļu.

Jāsaka, valdība risinājusi šo jautājumu tādā veidā, ka ir pieejami izdevīgi Valsts kases kredīti, taču šķiet, ka arī tas nebūs pietiekami, jo šie kredīti ir pieejami uz 30 gadiem. Lai sasniegtu efektīvu cenu, būs jāmeklē risinājumi, lai kredīti būtu ilgāk maksājami un ļautu īres kvadrātmetru cenu samazināt no pieciem eiro kvadrātmetrā uz trim eiro kvadrātmetrā, tādā veidā padarot dzīvokļus pieejamākus. Katrā ziņā es varu teikt, ka šobrīd pēc tās aptaujas, ko Ekonomikas ministrija ir veikusi visās lielo pilsētu pašvaldībās, izņemot Rīgu, tās ir deklarējušas, ka tām nepieciešami ne mazāk kā 200 jauni dzīvokļi, un tas ir skaidrs signāls, ka šādā veidā ir jārīkojas. Tas būtu viens.

Otrs jautājums, par ko tiesībsargs runāja, ir īres likums. Īres likumu Ekonomikas ministrija pabeidza pirms vairākiem gadiem... pirms diviem gadiem, un tas ir rūpīgi “marinēts” Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Gribu teikt, ka tā ir nepiedodama situācija, un es aicinu komisiju tomēr virzīties strauji uz priekšu ar šo likumu. Patiesībā īres tirgus slēpj sevī milzīgu rezervi, jo ļoti daudzi cilvēki neskaidro īres apstākļu dēļ dzīvokļus vienkārši neizīrē, tāpēc ka viņi skaidri zina, ka netiks aizsargāti un neatgūs līdzekļus.

Šeit izskanēja vēl viens jautājums - par to, ka jaunais īres likums diskriminē denacionalizēto namu iedzīvotājus. Gribu teikt, ka šīs “marinēšanas” rezultātā mēs zaudējām pagājušā gada budžetā rezervētos sešus miljonus eiro, kas, pieņemot šo likumu, bija paredzēti, lai tos izmaksātu denacionalizēto namu īpašniekiem. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Tas tikai Ekonomikas ministrijas dēļ notika, nevis likuma nepieņemšanas dēļ!”) Tā ka gribu teikt, Dolgopolova kungs, jums milzīgu paldies par paveikto darbu un ceru, ka jūs virzīsieties uz priekšu daudz apņēmīgāk. Es gribētu, lai šogad šis likums tiktu pieņemts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam. (Starpsaucieni.)

D. Šmits (KPV LV).

Es laikam uzreiz gribētu lūgt apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

D. Šmits. Paldies.

Vēršos pie tiesībsarga. Paldies par ieguldīto darbu! Es tiešām jūs neapskaužu, tāpat kā nevienu, kas būs ombuds pēc jums kaut kad nākotnē, jo šis amats un pienākumu apjoms man atgādina kaut ko no Kārļa Skalbes pasakas “Kaķīša dzirnavas”. Tur bija tāds tēls - ķēniņš, kurš visas pasaules skumjas uzkrāja sevī un dzīvoja tām līdzi. Varbūt tā tehniskā atšķirība starp to ķēniņu un jums ir tā, ka jums ir iespēja reizi gadā apkopot “kopotos rakstos” visas bēdas un atdot šeit mums. Un tad mēs esam tie... (Starpsauciens: “Mēs skumstam!”) Un tad mēs skumstam, kā Atis teica. Jā, tā ir tā piltuve, kur šo grāmatu... Mēs zinām, ka reizi gadā šī grāmata nāks - un taisnīgi nāks! - uz šejieni, jo mēs esam tie 100 cilvēki, kurus sabiedrība ir ievēlējusi, lai mēs šo grāmatu lasītu un to visu risinātu.

Jautājums, par kuru runāt es uzkāpu tribīnē, ir šāds. Es ceru, ka mēs visi šo grāmatu lasīsim un risināsim... Jautājums ir, kā mēs tai pieiesim - vai mēs lasīsim tikai atsevišķus fragmentus un mēģināsim tos ar plāksteriem salīmēt vai sašūt, vai arī redzēsim to kopumā.

Un patiesībā pateikt to, ko es tagad gribu teikt, mani pamudināja Jānis Dombrava, kurš taisnīgi teica, ka cauri šim ziņojumam ne tikai rakstiski, bet kopumā iet viens vārds - “nabadzība”. Jo ļoti daudzas lietas, kas tur aprakstītas, izriet no nabadzības. Gan no tiešas nabadzības konkrētās ģimenēs, no kurām kāds ir aizbraucis projām svešumā un kuras ir izjukušas, gan arī tajā ziņā, cik motivēti ir cilvēki, kas nāk tām palīgā valsts pārvaldes iestādēs vai kā citādāk. Un vai cilvēks, kurš pats nevar tikt galā ar savu ģimeni, kā saka, labklājības ziņā, ir liels palīgs tiem, kuri tieši tāpat netiek galā? Lasot šo grāmatu, galvenais, par ko mums būtu jādomā, - kā šo nabadzību mazināt. Proti, kā novērots, nabadzību var mazināt, tikai vairojot valsts kopējo labklājību un valsts ekonomisko izaugsmi.

Manuprāt, iemesls, kāpēc mēs neesam īsti apmierināti ar mūsu ekonomisko izaugsmi un to līmeni, kurā esam, lai gan jau pirms tik daudziem gadiem atguvām neatkarību, ir šāds. Mums ir pietrūkušas divas lietas. Un te neizsaku kritiku šai valdībai vai kādai citai konkrēti. Es runāju par valsti, sabiedrību, Saeimām - visām kopumā. Mums ir pietrūcis valsts varā cilvēku ar ekonomisku domāšanu, kas faktiski automātiski tad ir arī ilgtermiņa domāšana. Ilgtermiņa domāšana! Ja mēs turpināsim līmēt plāksterus, neatrisināsim problēmu.

Es arī noklausījos premjera Krišjāņa Kariņa interviju “Rīta panorāmā”. Un es gan pieņemu... es gan pieņemu, ka tur ir kļūda. Nu, ka viņš ir pārteicies. Es vismaz tā ceru. Bet, ja viņš tiešām uzskata, ka ieguldījumi izglītībā ir attīstības naudas, tā teikt, apēšana, tad ir slikti. Bet tas nav nekas jauns. Tā diemžēl mēs esam ilgi domājuši.

Kāpēc es to visu saku? Es gribētu tādu vienu... Man viena doma neiziet no galvas... Lai gan es to nozari zinu ļoti sen... Tieši vakardien tās pārstāvji viesojās Ilgtspējīgas attīstības komisijā. Proti, tā ir meža nozare. Plašā nozīmē. Sākot ar meža īpašniekiem līdz pat kokrūpniekiem - viss šis segments bija klāt. Es jums saku - tā ir paraugnozare. Bet kāpēc es to pieminu, runājot par to, kur mēs varam ņemt cilvēkus, kas spēj ekonomiski domāt, turklāt domāt ilgtermiņā? Patiesībā šī ir nozare, no kuras kaut kad nākotnē mums vajadzētu izraudzīties cilvēkus, kuri vada valsts ekonomisko attīstību. Jo šajā nozarē tāds vidējais plānošanas termiņš ir 50 gadi, normālais ir 100. Vidējais ir 50. Un 10 gadi ir tāds... nu, tāds... nu, tas jau ir tikai īstermiņš, tā ka īpaša nozīme tam nav jāpievērš. Un, tieši tā domājot, plaši domājot ilgtermiņā un attiecīgi sperot ekonomiskos soļus, šī nozare mums šodien ienes vairāk nekā trīs miljardus gadā. Pirms 30 gadiem tas tā nebija.

Es aicinu lasīt šo grāmatu, taču lasīt to konceptuāli. Nabadzība tur ir norādīta kā tiešām tas galvenais iemesls... Un aicinu meklēt cilvēkus darbam valsts pārvaldē, tajā skaitā - no meža nozares.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Deputāts Nikolajs Kabanovs kritizēja tiesībsargu par to, ka ziņojumā trūkstot kritikas skolu reformai... pārejai uz mācībām latviešu valodā. Manuprāt, šī deputāta Kabanova runa būtu labāk iederējusies Krievijas Valsts domē, nevis Latvijas Republikas Saeimā. Es - tieši pretēji - gribētu paslavēt tiesībsargu Jansonu par atbalstu pārejai uz mācībām latviešu valodā, jo, kad no visām partijām, kas bija tajā laikā Saeimā, šo pāreju atbalstīja un virzīja tikai Nacionālā apvienība, tiesībsargs Jansons bija viens no pirmajām augstajām valsts amatpersonām, kas šo pāreju atbalstīja un minēja arī argumentus, kāpēc ir nesaprātīgi turpināt dubulto skolu sistēmu arī svešvalodā. Līdz ar to es izsaku dziļu pateicību tiesībsargam Jansonam par palīdzību šajā cīņā, kurā pagājušogad beidzot ir gūta uzvara.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, cienījamais tiesībsarg! Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tā kā jau vairāki kolēģi runāja par mājokļa pieejamības problēmu, es gribētu precizēt attiecībā uz šo jomu.

Jautājums par to, kādā mērā mūsu valstī iedzīvotāji varētu realizēt Satversmē ierakstītās tiesības uz mājokli, ir ļoti, ļoti sarežģīts un plašs. Diemžēl tiesībsarga ziņojumā es neatradu nevienu vārdu par ļoti nopietnu problēmu, par kuru arī šodien netika runāts, proti, par dalītā īpašuma izbeigšanu. Vēlos jūs informēt, ka nākampirmdien, 11. martā, Saeimā notiks liela mēroga pirmā konference, kura būs veltīta dalītā īpašuma izbeigšanas problemātikai un kurā piedalīties ir aicināti arī Tiesībsarga biroja pārstāvji. Mēs ļoti ceram, ka ar jūsu palīdzību varēsim virzīt šīs problēmas risinājumu uz priekšu.

Oponēšu bijušajam ekonomikas ministram Ašeradenam, kurš to, ka 12. Saeimas laikā netika pieņemts jaunais īres likums, saistīja ar iespēju izmaksāt nabadzīgajiem denacionalizēto namu īrniekiem viņiem pienākošās kompensācijas. Tas ir absolūti aplami un pat absurdi, jo šo kompensāciju izmaksu nosaka cits likums - sen pieņemtais likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Šis likums mūsu valstī netiek pildīts 10 gadus, un par to esmu šeit jau runājusi. Jauno īres likumu mēs noteikti pieņemsim, jau notiek debates ar ieinteresētajām pusēm, ir risinājuma varianti, un mēs labprāt gaidīsim jūs, Ašeradena kungs, ja jums tiešām ir interese par šo jautājumu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs, kurās skatīsim šo jautājumu šī gada maijā. Līdz maijam ir visas iespējas iesniegt priekšlikumus.

Bet es aicinu jūs visus... Tiesībsarga ziņojums ir ļoti labs dokuments. Tā ir ceļa karte mums, deputātiem, un, protams, valdībai. Galvenais jautājums ir par šo rekomendāciju implementēšanu - kādā veidā mēs ieviesīsim visas rekomendācijas normatīvajos aktos, likumos un kā valdība tās realizēs dzīvē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tiesībsarga kungs, vai jums būtu kas piebilstams pēc debatēm?

J. Jansons. (Latvijas Republikas tiesībsargs).

Jā, paldies. Ļoti īsi.

Paldies par labiem vārdiem. Paldies par novērtējumu. Paldies par objektīvo kritiku.

Ir trīs lietas, ko gribu pieminēt.

Gada ziņojums - tā ir atskaite parlamentam un sabiedrībai par to, ko mēs esam darījuši. Bet, kā te pareizi arī tika pieminēts (un tas ir ievaddaļā rakstīts), ziņojums būtu vēl garāks - vismaz uz 600 lappusēm. It īpaši, ja mēs pieliktu klāt visus tos pielikumus, visu to informāciju, kas ir saistīta ar sociālās nevienlīdzības un nabadzības tēmu, ja mēs pieliktu klāt to informāciju, ko esam sūtījuši arī starptautiskajām institūcijām.

Turklāt te nebūs lieki piebilst, ka Eiropas Komisijas jaunākais ziņojums, kas runā vai, pareizāk sakot, informē, kritizē Latviju par sociālo nevienlīdzību un norāda, ka tā ir straujākiem soļiem jāmazina, lielā mērā ir balstīts arī uz mūsu ziņojumu.

Pagājušajā gadā nosūtījām Eiropas Komisijai arī mūsu ziņojumu par sociālo nevienlīdzību, nabadzību un par to, kas būtu risināms nekavējoties. To mēs darījām ar domu, ka Eiropas Komisija izmantos savas tiesības un vērsīs nacionālās atbildīgās institūcijas, valdības, uzmanību uz to, lai kaut kas tiktu darīts. Nu mēs esam sadzirdēti.

Tas, ko saistībā ar ziņojumu pieminēja arī ļoti cienījamā Dana Reiznieces-Ozolas kundze par sociālo nevienlīdzību un nabadzību, - tas ir tiesa. Tur ir ļoti maz informācijas par to, ko mēs esam darījuši. Bet, ja paskatītos tā retrospektīvi, - mēs katru gadu par to ziņojam, turklāt īsi pēc parlamenta vēlēšanām mums bija tāda kā ceļamaize jaunajam parlamentam saistībā ar nekavējoties risināmām problēmām tieši sociālās nevienlīdzības un nabadzības tematikā. Un ne tikai. Arī publiski ļoti bieži dažādos forumos esam informējuši valdību, attiecīgās ministrijas un parlamentu par nekavējoties risināmām problēmām.

Un te ir atkal trīs lietas, kas jāuzskaita. Pirmā lieta - tas ir garantētais minimālais ienākums (GMI), kas ir vecs; tas aprēķins nav balstīts nekādos ekonomiskos pamatojumos. Kritiski vērtējams ir arī tas, ka ir novecojis un nekādos ekonomiskos pamatojumos nav balstīts vēl joprojām arī sociālā nodrošinājuma pabalsts. Tātad šie ir divi būtiskie elementi, kas faktiski nosaka visvislielāko nabadzības elementu... līmeni valstī, ja tā var izteikties. No tā ir atkarīgs, ja runājam par sociālā nodrošinājuma pabalstu... no tā ir atkarīgi arī dažādi pabalsti un pensijas personām ar invaliditāti. Minimālā pensija no tā ir atkarīga. Tātad tas ir pamatu pamats.

Es savos ikgadējos ziņojumos, it īpaši pēdējos piecos gados, īpašu uzmanību vēršu uz bērnu tiesībām, tāpēc ka tiešām bērnu tiesību jomā normatīvie akti mums ir labi vai izcili, savukārt tie rezultāti... Vai tie normatīvie akti tiek ievēroti un bērnu tiesības tiek nodrošinātas? Diemžēl jāteic, ka ne. Un to es ziņoju gadu no gada. Jāteic, ka parlaments kā likumdevējs, kā augstākā likumdošanas vara, visu šajā sakarā ir izdarījis no likumdošanas viedokļa. Bet es aicinātu paraudzīties arī no parlamentārās uzraudzības viedokļa uz izpildvaru, kā tiek realizēti tie likumi, ko jūs pieņemat. Manuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo...

Te izskanēja dažādas metaforas, salīdzinājumi. Es, ja drīkst, arī mazliet izmantošu metaforu... Jūs esat Latvijā sākums un beigas. Jūs esat tie, kas nosaka, lemj, kā Latvijā iedzīvotāji dzīvos, kādu izglītību viņi iegūs, pa kādiem ceļiem viņi pārvietosies - un tā tālāk un tā joprojām. Kāpēc? Tāpēc, ka jums par to jālemj.

Ir divi ļoti svarīgi dokumenti, vissvarīgākie likumi valstī. Viens no tiem ir Latvijas Republikas Satversme, kuras 8. nodaļā ir ierakstīts pilnīgi viss - tas, kā Latvijā ir jādzīvo, kādai Latvijai patiesībā vajadzētu būt. Ņemsim to kopsakarā arī ar ievaddaļu, kur noteikts, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts. Tas bija jūsu lēmums. Tas bija parlamenta lēmums. Tātad mums ir jādomā par sociālo taisnīgumu, mums ir jādomā par sociālās politikas maiņu.

Vēl es gribētu piebilst par otru būtiskāko likumu. Tas ir likums par valsts budžetu. Un tas atkal ir jūsu lēmums. Man ir ļoti liels lūgums, raugoties, kā parlamenta deputāti, protams, objektīvu iemeslu dēļ ir arī nakts laikā strādājuši pie valsts budžeta likuma... bet, manuprāt, šis dokuments, šis likums, faktiski ir visbūtiskākais - tas nosaka, kā Latvija dzīvos turpmāko gadu vai turpmākos divus trīs gadus. Un tas ir jūsu lēmums. Jums ir absolūta vara šajā ziņā. Es tiešām novērtēju... un paldies arī par tiem aicinājumiem un labajiem vārdiem, kad mūs saskata kā partnerus, kā padomdevējus un mūs iesaista ekspertīzēs un viedokļu sniegšanai komisijās. Mēs to esam darījuši un to darīsim, jo esam jūsu padomdevējs. Mums ir kopīgi mērķi, bet metodoloģija, kā mēs tos varam sasniegt, ir atšķirīga. Jums ir vara, man ir viedoklis.

Liels paldies par jūsu uzmanību. Un veiksmi turpmākajos darbos! Es ļoti, ļoti... tiešām ceru uz tādu īpaši atbildīgu un rūpīgu budžeta pieņemšanas procesu. Sauciet ierēdņus, sauciet ministrus, sauciet mūs, sauciet ikvienu, kas var sniegt objektīvu informāciju par konkrētiem priekšlikumiem, konkrētām lietām, un tad lemiet.

Īpašs paldies arī par priekšlikumu, lai uz manu ikgadējo ziņojumu tiktu aicināti ministri. Tā, manuprāt, ir ļoti laba doma, jo ministrijas kā izpildvaras institūcijas, kā nozaru politikas veidotājas tiešām ir atbildīgas par to, kā ir sekmējies gan ar deklarācijās minēto, gan it īpaši ar to, kas ierakstīts likumos.

Man ir vēl viens priekšlikums, ko es biju domājis sagatavot un iesniegt parlamentā, - proti, grozīt Saeimas kārtības rulli, nosakot, ka tiesībsargam ir tiesības piedalīties un parlamenta sēžu laikā paust viedokli par likumprojektiem, kuri ir skatīti tajās komisijās, kur tiesībsargs vai Tiesībsarga biroja kolēģi ir pauduši savu viedokli. Jo ir situācijas, ka komisijās viedokļi ir dažādi, pieaicinātie eksperti svārstīgi vai viedokļi ir ļoti pretrunīgi. Manuprāt, tas būtu atbildīgi un no cilvēktiesību un labas pārvaldības principa viedokļa efektīvi - aicināt tiesībsargu sniegt savu viedokli par konkrēto komisijā skatīto priekšlikumu, lai to dzirdētu viss parlaments.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies tiesībsargam, paldies Tiesībsarga biroja darbiniekiem, kuri arī seko līdzi Saeimas sēdēm un debatēm.

Līdz ar to Latvijas Republikas tiesībsarga 2018. gada ziņojums ir izskatīts.

Ir laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aldis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Aldis Gobzems, Kaspars Ģirģens, Artuss Kaimiņš... (Starpsauciens: “Ir!”) Ojārs Ēriks Kalniņš, Andris Kazinovskis, Andrejs Klementjevs, Rihards Kols, Ieva Krapāne, Māris Kučinskis, Jānis Urbanovičs un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 14.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un trešajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā”. Komisijā priekšlikumi trešajam lasījumam netika saņemti. Līdz ar to komisija likumprojektu ir apstiprinājusi un virzījusi, lai šodien Saeimas sēdē tas tiktu atbalstīts trešajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

I. Lībiņa-Egnere. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un trešajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”.

1. ir tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikums. Tehnisks priekšlikums. Tajā precizētas formulas, uz kurām balstoties tiek izlīdzinātas zvērinātu tiesu izpildītāju slodzes. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 2. - tieslietu ministra priekšlikums, kas rosina atcelt prasību par paraksta un zīmoga parauga iesniegšanu publisko reģistru vadītājiem, jo šobrīd informācijas apmaiņa starp reģistriem notiek ar elektroniskās sistēmas palīdzību, izmantojot elektronisko parakstu. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 3. - tieslietu ministra priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Staķis.

M. Staķis (AP!).

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” un to sagatavojusi trešajam lasījumam.

Pavisam iesniegti pieci priekšlikumi.

1. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 2. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 3. - Arta Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. 4. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Un arī 5. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Staķis. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Staķis.

M. Staķis (AP!).

Komisijā izskatījām likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Šim likumprojektam nav saņemts neviens priekšlikums. Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi uz trešo lasījumu ir atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Priekšlikumi netika saņemti. Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Deputāti Gobzems, Liepiņa, Sprūde, Šmits un Stepaņenko lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Civilprocesa likumā”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es ļoti atvainojos, ka esmu aizelsies. Vienkārši biju Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. (Dep. J. Strīķe iesmejas.) Tas nebija nekas smieklīgs.

Minētā grozījuma jēga patiesībā ir ļoti vienkārša. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantā ir teikts, ka bērna tiesības ir prioritāras un ka bērna intereses ir prioritāras. Taču no mūsu procesuālajiem likumiem sanāk, ka piedziņa, kas tiek vērsta uz bērna uzturlīdzekļiem, faktiski ir prioritārāka par bērna tiesībām. Bērns ir kreditors attiecībā uz uzturlīdzekļiem, taču faktiski Civilprocesa likums šobrīd paredz, ka bankai kā kreditoram ir lielākas tiesības piedzīt uzturlīdzekļus un samazināt līdz minimālam apmēram... lielākas tiesības nekā bērnam uz visiem uzturlīdzekļiem. Tāpēc mans priekšlikums ir svītrot Civilprocesa likuma 596. panta 5. punktā vārdus “Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā”, proti, noteikt, ka piedziņu vispār nevar vērst uz uzturlīdzekļiem, kas piedzīti bērna labā. Jo bērna tiesības ir prioritāras. Nevis ierobežot un samazināt bērna uzturlīdzekļus, kas viņam par labu ir piedzīti, un atdot šo naudu, piemēram, bankām, bet gan atdot pašam bērnam!

Minētajam priekšlikumam nav faktiski nekādas ietekmes uz valsts budžetu. Tas ir tīri bērna interesēs. Pieaugušie, kas kārto savas attiecības, parādu attiecības, noteikti ir sekundārā lomā; viņi nav tik svarīgi kā bērns, kuram jādzīvo ar jau tā samērā niecīgiem iztikas līdzekļiem. Šī norma attiecas uz bērniem, kas faktiski nedzīvo ģimenēs, kuras ir pilnas ģimenes, tātad runa ir par uzturlīdzekļiem.

Es vēlreiz atvainojos, ka neatguvu elpu runājot... Es biju slimnīcā uz vienu ātru operāciju savam bērnam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (No JK frakcijas: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Civilprocesa likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 43, atturas - 1. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā”.

Esam saņēmuši četrus priekšlikumus.

1. priekšlikums ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts. Iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dūklavs. 2. ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces kunga priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dūklavs. 3. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 4. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Es aicinu atbalstīt trešajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

J. Dūklavs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Sociālo un darba lietu komisija strādāja pie likumprojekta “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”.

Šo likuma grozījumu būtība ir šāda. Darba devējam jānodrošina visu darba aizsardzības prasību piemērošana, kādas noteiktas uzņēmuma darbiniekiem. Likuma grozījumi attiecas arī uz attālināti strādājošajiem un pašnodarbinātām personām.

Grozījumi paredz arī to, ka darba devējam ir tiesības papīra dokumentus aizstāt ar elektroniskiem dokumentiem, tādā veidā mazinot birokrātiju.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

N. Žunna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2019. gada 31. marts.

Sēdes vadītāja. 21.?

N. Žunna. 31. ...

Sēdes vadītāja. 31. marts. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31. marts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dizainparaugu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika skatīti Tieslietu ministrijas ierosinātie grozījumi Dizainparaugu likumā. Grozījumu iemesls ir Administratīvās atbildības likums, kas stāsies spēkā 2020. gadā.

Likumprojekta būtība. Grozījumi paredz likumā iekļaut administratīvo atbildību dizainparaugu aizsardzības jomā, kā arī noteikt kompetento iestādi administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā un sodu piemērošanā.

Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dizainparaugu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 15, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 30. aprīlis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. aprīlis.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Krišāns.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt grozījumus Darba likumā, kurus saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79. pantu deputāti ir iesnieguši. Varu tos nolasīt. To būtība ir izteikt 155. panta piekto daļu šādā redakcijā: “Ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz 18 gadiem, vienam no adoptētājiem piešķir 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.”

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Godātie kolēģi! Kā Krišāna kungs jau ieskicēja, šis likumprojekts ir par to, lai gadījumos, kad tiek adoptēti bērni, kas ir vecāki par trim gadiem, šīs ģimenes pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā saņemtu 10 dienu apmaksātu atvaļinājumu, kas ir brīnišķīgi. Konceptuāli šis priekšlikums tika atbalstīts komisijā, un es ticu, ka tas tiks atbalstīts arī Saeimā.

Taču es vēlētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka mēs runājam par bērniem, kuri... kā tas tika ieskicēts arī tiesībsarga šīsdienas ziņojumā, tie bieži vien ir bērni, kuriem, atrodoties ārpusģimenes aprūpē, netiek nodrošināti visi vajadzīgie sociālie pakalpojumi. Iespējams, viņu tiesības tiek pārkāptas, viņi visādi... emocionāli un ne tikai... reizēm arī fiziski cietuši un piedzīvojuši vardarbību. Viņi ir ļoti ievainoti un tieši tāpēc ir mazliet atšķirīgi.

Es vēlētos paskatīties mazliet uz priekšu. Kad šie bērni nonāk ģimenēs, viņiem ir jāiekļaujas sabiedrībā, un viņi to dara vai nu bērnudārzos, pirmsskolas izglītības iestādēs, vai skolās - izglītības sistēmā. Es aicinu mūs visus, visas frakcijas Saeimā, ļoti aktīvi šajā sasaukumā, šajā laikā, kas mums ir atvēlēts, strādāt un atbalstīt iekļaujošo izglītību. Lai bērniem ne tikai sākuma laiks ģimenē ir pozitīvas pieredzes piesātināts, bet, kas ir tikpat svarīgi un, iespējams, viņu dzīvē vēl svarīgāk, lai viņi arī piedzīvo iekļaujošo, nevis atstumjošo izglītību un pēc tam var mūsu sabiedrībā pilnvērtīgi iekļauties kā atbildīgi sabiedrības locekļi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams pēc debatēm? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Krišāns. Iesniegšanas termiņš - 22. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. marts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Krišāns.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Tas ir tā likumprojekta turpinājums, kuru saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79. pantu ir iesnieguši deputāti.

Grozījumi paredz izteikt 10.¹ un 10.² pantu šādā redakcijā.

10. ¹ pants “Paternitātes pabalsta piešķiršanas gadījumi un paternitātes pabalsta izmaksas periods”:

“Paternitātes pabalstu piešķir [..] par piešķirtā atvaļinājuma 10 kalendārajām dienām:

1) bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu;

2) vienam no vecākiem sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz 18 gadiem [..].”

Un 10. ² pants “Paternitātes pabalsta piešķiršanas pamats” paredz, ka pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums, tiesas spriedums vai darba devēja apstiprinājums.

Tādi ir ierosinātie grozījumi. Lūdzu atbalstīt, jo ir atbalstījusi Saeimas atbildīgā komisija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Paldies jums liels par iepriekšējo balsojumu. Un paldies arī Sociālo un darba lietu komisijai par to, ka operatīvi izskatīja šo likumprojektu. Vēlos izteikt arī gandarījumu par to, ka šajā parlamentā esam atraduši vismaz vienu jautājumu, kurā mēs visi esam vienoti un kurā mēs visi balsojam “par”. Paldies jums par to.

Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 1000 bērnu, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē, un ir skaidrs, ka adopcija ir vislabākais un stabilākais veids, kā to nodrošināt, ja tas ir iespējams.

Un vēl. Man šķiet, ka ir pienācis laiks arī palūkoties uz adopciju pavisam citādāk, nekā mēs lūkojāmies pirms tam. Lai kāds būtu bērna vecums, adopcija ir bērna galīga ienākšana ģimenē, un pēc būtības tā var tikt pielīdzināta bērna piedzimšanai jaunā ģimenē. Abos gadījumos ir nepieciešams kopīgi pavadīts laiks, un šis laiks valstij būtu jāuzdāvina jaunajiem vecākiem arī adopcijas gadījumā neatkarīgi no tā, kāds ir bērna vecums - vienalga, vai divi gadi vai trīs gadi, vai 12, vai 18. Šis varētu būt mūsu pirmais mazais solītis pretim lielai idejai par valsts apmaksātu pilnvērtīgu atvaļinājumu vienam no adoptētājiem - līdzīgi kā bērna kopšanas atvaļinājums pēc bērna piedzimšanas.

Kā jau jūs dzirdējāt, komisijā atbalstīta ideja piešķirt 10 dienu apmaksātu atvaļinājumu vienam no bērna vecākiem, adoptētājiem, sakarā ar bērna adopciju - neatkarīgi no adoptētā bērna vecuma. Un to būs iespējams izmantot pusgada laikā no brīža, kad būs stājies spēkā tiesas lēmums par adopcijas apstiprināšanu.

Atcelsim ierobežojumus un ļausim visiem adoptētājiem neatkarīgi no tā, kāda vecuma bērns ir ienācis viņu ģimenē, veltīt dārgāko resursu, kāds ir mūsu dzīvē, - laiku - saviem bērniem. Un cerēsim, kas šis solītis būs tikai sākums vērienīgām izmaiņām adopcijas jautājumā.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Krišāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22. marts. Un, tā kā ir liela interese, deputātus aicinu iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Piedošanu, kurš marts?

J. Krišāns. 22. marts.

Sēdes vadītāja. 22. marts?

J. Krišāns. Jā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. marts.

J. Krišāns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši un otrajam lasījumam sagatavojuši grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.

Esam saņēmuši divus priekšlikumus.

1. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. Arī 2. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. T. Plešs. Šā gada 21. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Komisijā esam izskatījuši grozījumus minētajā likumā un sagatavojuši uz otro lasījumu. Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. Arī 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Un tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. T. Plešs. Šā gada 21. marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši un otrajam lasījumam sagatavojuši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību””. Priekšlikumus neesam saņēmuši. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. T. Plešs. Šā gada 21. marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Tāpat komisijā šīs likumu paketes ietvaros esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””.

Esam saņēmuši četrus priekšlikumus.

A. T. Plešs. 1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. 4. - deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Cienījamie vēlētāji! Latvijas iedzīvotāji! Mana priekšlikuma būtība ir līdz šā gada 1. jūlijam veikt valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” izbeigšanas procedūru, nododot tās kompetencē esošo funkciju izpildi citām tiešās valsts pārvaldes iestādēm, kuras jau pašlaik veic analoģiskas funkcijas vai kuru kompetences jomas pat pārklājas. Diemžēl manu priekšlikumu komisija noraidīja. Es pieņemu, ka arī vairākums Saeimas deputātu to noraidīs. Bet es gribu, lai jūs, vēlētāji, zinātu, pirmkārt, kā tiek tērēta jūsu, nodokļu maksātāju, nodokļos samaksātā nauda, otrkārt, kā priekšvēlēšanu laikā dotos solījumus pilda jūsu ievēlētie deputāti. Jo Jaunā konservatīvā partija solīja likvidēt “Privatizācijas aģentūru”. Bet kas pašlaik notiek? Saeimas dienaskārtībā ir tikai tā saucamie špaktelēšanas darbi, nevis kapitālais remonts šajā struktūrvienībā, - paredzēts vienīgi nomainīt nosaukumu no “Privatizācijas aģentūra” uz “privatizāciju veicošā iestāde”.

Manuprāt, tā ir bezatbildīga rīcība un naudas izšķērdēšana.

Kas ir pieejams publiski par šīs struktūrvienības darbību? Tās apgrozījums iepriekšējā gadā bija 1 860 579 eiro. No tā personāla izmaksas ir 1 320 386 eiro. Struktūra sastāv no sešiem departamentiem un sešām nodaļām, kurās strādā 72 cilvēki.

Kādi tad ir būtiskie darba rādītāji šai struktūrvienībai? 2017. gadā šajā iestādē tika noslēgti 258 pirkuma līgumi, 2018. gadā šī struktūra noslēdza tikai 199 pirkuma līgumus. Bet turpmākajos divos gados šī struktūrvienība plāno noslēgt 168 pirkuma līgumus. Vai ekonomiskā ziņā tas nav tā kā nedaudz nepamatoti - 72 cilvēkiem, sešām pārvaldēm un sešiem departamentiem, nodarboties ar 168 pirkuma līgumu slēgšanu?

Ā, nu, jā, šī struktūrvienība veic vēl dažādas ļoti būtiskas funkcijas. Tā pārvalda piecas kapitālsabiedrības ar problemātiskiem aktīviem un vēl divus uzņēmumus, kuru kapitālu, visticamāk, tuvākajā laikā... pie varas esošie politiskie spēki plāno, visticamāk, nodot privātu subjektu rokās. Es runāju par “Lattelecom” un “LMT”. Tieši tāpēc, es pieņemu, arī negrib likvidēt šo struktūrvienību un nodot tās funkcijas attiecīgiem citiem dienestiem.

Vēršu arī iedzīvotāju uzmanību uz to, ka Ekonomikas ministrijā kopumā strādā 199 ierēdņi (Starpsauciens.), tā sastāv no 12 departamentiem un 21 nodaļas (tajā skaitā arī analītiskais dienests). Ekonomikas ministrijas paspārnē darbojas arī piecas tiešās pārvaldes iestādes, kas arī veic funkciju šajā jomā.

Bet jūs, nodokļu maksātāji, taču varat atļauties uzturēt vēl vienu iestādi, kura pārvalda valsts īpašumus, kuras kapitāldaļu turētājs ir Finanšu ministrija (Starpsauciens.), - “Valsts nekustamie īpašumi”! “Valsts nekustamo īpašumu” valdē strādā pieci locekļi. Un struktūra sastāv no septiņām pārvaldēm un 34 struktūrvienībām. Atlīdzības budžets struktūrvienībai gadā jau ir 7 822 929 eiro. Gadā.

Tātad, nodokļu maksātāji, vēlētāji, spriediet paši, kā tiek tērēta jūsu, nodokļu maksātāju, nomaksātā nauda! (Starpsauciens: “Kurš par to runātu!”)

Paldies. Balsojiet!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas viedokli pamatos?

A. T. Plešs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam detalizēti iepazinušies ar “Privatizācijas aģentūras” tālāko darbību un stratēģiju, kā viņi plāno darboties, un esam rūpīgi izvērtējuši katru iesniegto priekšlikumu. Atgādinu, ka šis deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Aicinu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Priekšlikums nav atbalstīts!

A. T. Plešs. Jā. Aicinu kopumā likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. T. Plešs. Līdzīgi kā iepriekšējiem likumprojektiem arī šim - 21. marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Komisijā izskatot šos grozījumus likumā, esam saņēmuši vienu priekšlikumu. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. T. Plešs. 21. marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Izskatot attiecīgos grozījumus šajā likumā, komisija saņēma septiņus priekšlikumus.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. 2. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. 3. ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. 4. arī ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. T. Plešs. 5. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. 6. ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. T. Plešs. Un 7. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. T. Plešs. Šī gada 21. marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī šim likumprojektam - šā gada 21. marts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Komisija savā 5. marta sēdē ir atbalstījusi Nacionālās drošības komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””, kurš paredz, ka turpmāk būtu tiesības Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam iepazīties ar valsts noslēpumu.

Likumprojekts ir nepieciešams, lai Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam dotu tiesības pilnvērtīgi iegūt informāciju vēlēšanu sagatavošanas un vadīšanas laikā, ļaujot sekot līdzi iespējamiem riskiem un apdraudējumiem, kas var kompromitēt vai citādi negatīvi ietekmēt vēlēšanu procesu un radīt apdraudējumu nacionālajai drošībai.

Līdz šim normatīvajos aktos šāda nepieciešamība nebija noteikta, taču, ņemot vērā pasaulē pieaugošos drošības riskus, tostarp saistībā ar iejaukšanos citu valstu vēlēšanu procesos, ir secināts, ka ir jānosaka CVK priekšsēdētāja tiesības saņemt detalizētu, klasificētu informāciju attiecīgajos vēlēšanu periodos. Valsts drošības iestāžu praksē tādi gadījumi, kad ir bijusi nepieciešamība sniegt klasificētu informāciju CVK, ir bijuši, un, ņemot vērā šīs pielaides neesību, ir bijuši attiecīgi apgrūtinājumi. Pieeja valsts noslēpumam var būt nepieciešama arī pieteikto kandidātu pārbaudes procesā.

Nacionālās drošības komisija ir vērsusies atbildīgajā komisijā, lūdzot virzīt likumprojektu kā steidzamu, un komisija šādu nepieciešamību ir atbalstījusi, vēloties sekmēt to, ka jaunā Centrālā vēlēšanu komisija, kuru sasauks 13. Saeima, pēc iespējas ātrāk varētu pilnvērtīgi uzsākt darbu.

Tāpēc komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir jābalso, lai likumprojektu atzītu par steidzamu.

Stepaņenko kundze vēlas runāt saistībā ar atzīšanu par steidzamu?

Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Par steidzamību, ja?

Sēdes vadītāja. Tātad... Vienu mirkli! Tātad par likumprojekta atzīšanu par steidzamu viens no deputātiem var runāt “par”, viens - “pret”. Jūs acīmredzot runāsiet “pret”.

“Pret” - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Tā kā ļoti liela daļa no Saeimas deputātiem ir jauni (Starpsaucieni.), es vēlos jums pastāstīt par to, kādā veidā notiek steidzamu likumprojektu izskatīšana un kas tas ir.

No savas nelielās pieredzes parlamentā: 12. Saeimā steidzami likumprojekti bija jāizskata pārsvarā tad, kad bija, piemēram, jālabo kāda pieļauta kļūda, kad cilvēki cieta no kādām nodokļu izmaiņām, vai arī tad, kad bija parādījušās kādas jaunas narkotiskās vielas un tās bija jāiekļauj aizliegto vielu sarakstā. Protams, steidzamība vienmēr tika atbalstīta.

Bet ir arī otra kategorija steidzamu likumprojektu - tādi, kuri, iespējams, tiek pieņemti, lai... es neko sliktu negribu domāt, bet, iespējams, tiek pieņemti, lai apietu Valsts prezidenta institūciju. Jo tieši gadījumā ar steidzamiem likumprojektiem... ja tajos iekļauj dažādas normas, ne tikai, piemēram, aizliegto vielu sarakstu, Valsts prezidentam nav tiesību nosūtīt, nav iespējas nosūtīt šādus likumprojektus otrreizējai caurlūkošanai. Un patiesībā (Dep. I. Lībiņa-Egnere: “Nav taisnība! Melo!”) mums Eiropas Parlamenta vēlēšanas nav nekas negaidīts. Tas ir jau iepriekš zināms pasākums. Un steidzamu likumprojektu tagad virzīt tikai tāpēc, ka mēs pēkšņi sapratām, ka mums ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas? Es domāju, ka šajā gadījumā steidzamība nav nepieciešama.

Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu neatbalstīt steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai kāds runās “par” steidzamību?

“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Es ļoti īsi. Tas, ko es gribu teikt, - runa par steidzamību ir ne tikai tāpēc, ka ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet pirmām kārtām jau tāpēc, ka mums ir paša CVK priekšsēdētāja vēlēšanas. Un vēlams, lai jaunajam priekšsēdētājam jau būtu tiesības uz valsts noslēpumu un viņš varētu pilnvērtīgi strādāt, sākot jau ar šīm Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Lai mēs neatpaliktu no laika grafika...

Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vispirms mēs balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

J. Rancāns. Ā, par steidzamību. Viss kārtībā. Sorry. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Un komisijas priekšsēdētājs aicināja...

J. Rancāns. Jā, aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. ...atbalstīt pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas... Bija pieteikušies... Es atvainojos, Gobzema kungs nebija debatēs pieteicies?

Vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8. marts.

Un izskatīšana Saeimas sēdē? Vienu mirkli, Rancāna kungs!

J. Rancāns. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 14. martā.

Sēdes vadītāja. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 14. martā.

Paldies.

Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” (Nr. 56/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. aprīlim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” (Nr. 56/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. aprīlim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 141/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. jūlijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 141/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. jūlijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 142/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. jūlijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 142/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. jūlijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 178/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 12. martam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 178/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 12. martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu vienam apgādniekam ģimenēs, kuru apgādībā ir vismaz četri bērni, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidēm apgādniekiem ģimenēs, kur apgādībā ir trīs bērni”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (KPV LV).

Godātie kolēģi! Paldies, ka iekļaujat šo jautājumu darba kārtībā, jo skaistām, pārtikušām, veselīgām un kuplām ģimenēm ir jābūt vienai no lietām, ar ko ikvienam no mums lepoties. Mums tādas ģimenes jau ir, bet tādu vajadzētu būt vairāk. Mēs vienmēr esam bijusi skaitliski maza tauta, bet tas nenozīmē, ka mums jāturpina izmirt. Tieši pretēji! Ir jādara viss, lai latviešu kļūtu arvien vairāk. Vērojot, kā citas valstis cīnās ar līdzīgām problēmām, kā pozitīvs piemērs jāmin Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš nācis klajā ar plānu dzimstības palielināšanai, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu četru bērnu ģimeņu mātēm un parādu dzēšanu trīs bērnu ģimenēm. Šāda veida lēmumi pasargā nāciju un veicina ne tikai tās skaitlisko pieaugumu, bet arī tās labklājību.

Un tagad es ikvienam no jums retoriski jautāšu - kāds ir mūsu mērķis? Radīt apstākļus, lai mūsu valstspiederīgie emigrē sociāli ekonomisku apsvērumu dēļ, lai varētu ievest trešo valstu valstspiederīgos? Manuprāt, primārām ir jābūt savas valsts iedzīvotāju interesēm un aizsardzībai.

Pēc brīža, balsojot par šo lēmuma projektu, mēs sniegsim atbalstu ģimenēm, kuras jau šobrīd to ir pelnījušas. Lai arī neliels, šis tomēr ir ļoti būtisks attieksmes jautājums, jo fiskālā ietekme ir pavisam nebūtiska, tāpēc ka diemžēl Latvijā ir ļoti mazs skaits tādu ģimeņu, kurās ir trīs vai vairāk bērnu. Tikai 1,8 procenti no visām mājsaimniecībām ir tādas, kurās ir trīs vai vairāk bērnu. Palīdzot daudzbērnu ģimenēm paturēt lielāku daļu no gūtajiem ienākumiem, samazinot tām nodokļu nastu gan ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa saprātīgu atlaidi, gan arī atbrīvojot vismaz vienu apgādnieku no šī nodokļa nomaksas, valsts budžetā... Vispār tikai 1,8 procenti no visām ģimenēm ir tādas, kurās ir trīs vai vairāk bērnu. Piešķirot tām kādu no šiem nodokļa atvieglojumiem, budžetā neizveidosies tik liels robs, lai tā aizvēršanai nevarētu atrast līdzekļus, ietaupot uz kādu, iespējams, lieku, lielu iepirkumu rēķina. Diezgan skaidrs, ka arī pēc šādas nodokļu atvieglojumu politikas ieviešanas ne gada, ne divu laikā šādu ģimeņu skaits nepieaugs tik strauji, lai mēs nespētu rast līdzekļus daudzbērnu ģimeņu atbalstam. Drīz būs budžeta skatīšanas un lemšanas process. Esmu pārliecināta, ka, mainot prioritātes, mēs spētu rast finansējumu ne tikai daudzbērnu ģimenēm, bet arī daudzām citām iniciatīvām, kuras gan tieši, gan netieši veicinātu visas sabiedrības sociālekonomiskā stāvokļa uzlabošanu.

Mums jāiedrošina cilvēki radīt pēcnācējus, kas piedzims, uzaugs, dzīvos un novecos Latvijā un kam šeit patiks. Taču, lai tas būtu iespējams, vecākiem bērns ir ne tikai jāmīl, bet arī jāapģērbj, jāpabaro un jāizskolo, un tas viss maksā naudu. Valdībai ir jāveido vienlīdzīgi apstākļi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, it sevišķi daudzbērnu ģimenēm, lai vecākiem būtu iespēja nopelnīt naudu vairāku bērnu nodrošināšanai. Varētu teikt, ka var vienkārši strādāt vairāk, bet mūsu valstī, strādājot vairāk, nav iespējams nopelnīt vairāk, un tas ir nepareizi.

Bērnu audzināšana ir atbildīgs pienākums, jo vecāku pamatuzdevums ir izaudzināt laimīgus un pilnvērtīgus sabiedrības locekļus, kuri spēj ko dot sabiedrībai. Tas aizņem daudz laika un spēka. Mēs nevaram pieprasīt no vecākiem visu, tāpēc valsts likumdošanai ir jābūt pretimnākošai.

Nobeigumā. Atcerēsimies, ka, palielinot ienākumus mājsaimniecībām, mēs dodam tām iespēju pašām atbildēt par to izlietojumu! Ģimenes iepirksies, un tas radīs pieprasījumu pēc pakalpojumiem, savukārt tas nodrošinās darba vietas, kas ļaus mājsaimniecībām nopelnīt. Ekonomika ir saistīta ar to visu. Un valstij būtu jānodrošina efektīva nodokļu pārdale un vienkārši un skaidri noteikumi.

Atbalstīsim jau šodien daudzbērnu ģimenes, lai Latvija un latvieši nepazustu no pasaules kartes!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Sveiki vēlreiz, kolēģi! Gribētu mazlietiņ izklāstīt dažus argumentus, lai mēs saprastu, par ko ir izšķiršanās un par ko ir balsojums.

Tātad - par idejas būtību. Pagājušajā reizē mēs runājām par formu, par to, kā ideja līdz mums nonāca, savukārt šobrīd būtu aicinājums parunāt par būtību.

Viena daļa būtībai, protams, ir tā, ko Sprūdes kundze jau savā uzrunā pieminēja, proti, fiskālā telpa, tas, cik tas maksā. Jūs teicāt - maz maksā... Maz, daudz - tas ir relatīvs jēdziens. Būtu labi, ja priekšlikuma autore pateiktu, cik maksā, jo tad mēs varētu kvalitatīvāk diskutēt, kam ņemt nost, kur gūt līdzekļus, lai vienu vai otru pasākumu īstenotu.

Bet iedomāsimies, ka līdzekļi ir atrasti, ir kaut kāds noteikts finanšu daudzums, kas nepieciešams, lai šo ideju īstenotu... to, ko parakstītāji ar Gobzema kungu priekšgalā ir atnesuši!

Jautājums ir - vai šis ir efektīvākais veids, kā palīdzēt triju četru bērnu ģimenēm, atbalstīt tās un veicināt tos demogrāfijas mērķus, par kuriem arī pagājušajā sēdē runāja Gobzema kungs?

Mana stingra pārliecība ir tāda: nē, tas nav efektīvākais veids. Kāpēc? Tāpēc, ka tas skars mazāko daļu no ģimenēm, kurām ir četri bērni, turklāt tieši tās ģimenes, kurām ir lielākie ienākumi. Proti, kurām pašlaik atvieglojumi par apgādājamiem nenosedz jau šo iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru...

Pašlaik mūsu rīcībā ir 2017. gada dati. 2017. gadā atvieglojumi par apgādājamajiem bija 175 eiro, 2018. gadā - 200 eiro, šobrīd - 235 eiro, un nākamgad - jau 250 eiro. Tātad, ja ir situācija, ka ir četri apgādājamie, tad tūkstoš eiro ir tā daļa, par ko jau... kas ar nodokli netiek aplikta, plus neapliekamais minimums. Tātad faktiski mēs šos grozījumus attiecinām uz turīgiem un ļoti turīgiem, un ļoti, ļoti turīgiem cilvēkiem.

Pēc 2017. gada datiem, ņemot vērā, ka neapliekamais minimums tagad ir kāpis, mēs rēķinājām, ka apmēram 20 procenti turīgāko daudzbērnu ģimeņu varētu būt tās, kurām šādā veidā palīdzēsim. Es šodien pieminēju Aināru Šleseru, vai ne? Aināra Šlesera ģimene būs noteikti viena no tām, kam mēs pašlaik... Ja būsim atraduši līdzekļus, tad dosim, lai palīdzētu tām, un šādā veidā demogrāfiju veicināsim.

Mēs pagājušajā reizē arī par Imantu Parādnieku (Dep. U. Auguļa starpsauciens.)... arī par Imantu Parādnieku runājām. Imants parēķināja... Auguļa kungs, jūs nesen bijāt ministrs... Imants parēķināja, ka, ņemot vērā ienākumus no nekustamā īpašuma un Saeimas deputāta atalgojuma, viņš pagājušajā gadā ir samaksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli 12 tūkstošus eiro. Tātad, ja mēs īstenotu to, ko pašlaik iesniedzēji piedāvā, mēs teiktu: “Lūdzu! Valstij ir daudz naudas. Parādnieka kungs, jums tūkstotis eiro mēnesī papildus no mums!”

Tā vietā, lai palīdzētu ģimenēm, kurām tiešām ir mazāki ienākumi, mēs šodien, debatējot par tiesībsarga ziņojumu, debašu laikā vairākkārt pieminējām nabadzību. Ģimenes ar daudziem bērniem - tā ir tā kategorija, kurai ir vislielākais nabadzības risks. Un jau iepriekšējās Saeimas laikā pieņemtie pasākumi bija vērsti tieši uz to, lai mēģinātu mazināt nevienlīdzību, lai palīdzētu tām ģimenēm, kurām palīdzība ir visvairāk nepieciešama. Tajā pašā laikā ir šis piedāvājums - ja mums atrodas līdzekļi, atdot tos turīgākajām ģimenēm.

Vislabāk, protams, būtu, ja jūs, Gobzema kungs, nevis nāktu runāt, bet būtu sekojis manam aicinājumam pagājušajā reizē un uzrunājis šīs jomas ekspertus, uzrunājis cilvēkus, uz kuriem tas visvairāk attiecas. Jo, protams, mēs varam atrast kādu daudzbērnu ģimeni, kurai tas būs izdevīgi, bet ir biedrības, kuras apvieno daudzbērnu ģimenes un kurām ir visleģitīmākās tiesības paust uzskatu, kas tām varētu būt vairāk izdevīgi un kas - mazāk izdevīgi.

Es nezinu, vai jūs, Gobzema kungs, esat konsultējies ar Demogrāfisko lietu padomes locekli Leonīdu Mucenieku. Leonīds Mucenieks ir Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības vadītājs, un mēs, gatavojoties šai sēdei, uzdevām viņam jautājumu: ja ir atrasti līdzekļi un ir izšķiršanās šādā veidā atbalstīt ģimenes, kurām ir lieli ienākumi... Vai drīzāk meklēt iespēju, kā atbalstīt tās ģimenes, kurām ir lielāka nepieciešamība? Protams, viņš bija pilnīgi pārliecināts par to, ka šī sistēma, ko jūs piedāvājat, nav pareiza izvēle.

Es, protams, negribu atkal atgriezties pie sarunas par priekšlikuma mērķiem un teikt, ka tas ir izzīsts no pirksta, jo īstenībā, visu cieņu, tas nav izzīsts no pirksta, - ir ņemts par paraugu Ungārijas piemērs. Ungārijā ir izstrādāta septiņu soļu demogrāfiskās atveseļošanās programma. Tur gan tas pasākums niansēs atšķiras, tas tika attiecināts tieši uz mātēm, bet ņemsim vērā, ka tas ir komplekss risinājums un ka šis ir tikai viens no pasākumiem, kuri tika ieviesti. Tomēr katrā ziņā tas nav tas, ar ko vajadzētu sākt ierobežota finansējuma apstākļos.

Tā ka paldies par diskusiju! Nacionālā apvienība vienmēr ir priecīga, ka mēs diskutējam par būtību, runājot par tik svarīgu mērķi, bet šajā gadījumā es atļaušos teikt, ka līdzeklis, kas ir izvēlēts, nav tas, par kuru mēs būtu gatavi parakstīties.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nacionālajai apvienībai patīk locīt Aināra Šlesera vārdu, un droši vien iemesls ir gaužām vienkāršs. Eiropas Parlamenta deputāta amata kandidāta Anša Pūpola biedrība Baltic Center of Visual Researches ir reģistrēta Kuldīgas ielā 50-2. Adrese ir tiešā saistībā ar Aināra Šlesera domubiedru un politisko līdzgaitnieku Juri Lujānu, kurš ir bijis reģistrēts un ir reģistrēts šajā pašā adresē. Tāpēc ir saprotams, kāpēc jūs to Šlesera vārdu tik daudz pieminat.

Bet, Raivi Dzintar, es saprotu, ka, gadiem ejot, gribas ieiet tādā birokrātiskā nekā nedarīšanā un runāt it kā par daudzbērnu ģimeņu atbalstu. Jūsu partijas biedrs Imants Parādnieks, starp citu, ir Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos. Kur ir viņa priekšlikumi no šīs Saeimas tribīnes? Kur katru nedēļu ir likumdošanas iniciatīvas un priekšlikumi, zinot, ka šis jautājums būs arī šodien? Tādu nav. Kur ir Imants Parādnieks?

Otra lieta, ko es gribu šajā sakarā pateikt. Minētais jautājums, starp citu, ir tikai un vienīgi lēmuma projekts, kas adresēts Ministru kabinetam un tieši Imantam Parādniekam - izdarīt analīzi, ieviest labāko, optimālo, risinājumu, nevis atrunāties. Jūs taču esat pozīcijā! Jums taču tas labākais risinājums ir jāatrod, nevis jākāpj Saeimas tribīnē un jānorāda, ka opozīcija jums nav nolikusi priekšā to, ko jūs paši nespējat izdomāt. Tā ir tā problēma! Jums ir jādomā par daudzbērnu ģimenēm.

Vēl viena lieta, kas par daudzbērnu ģimenēm ir jāpasaka. Tā retorika, kas no jums, Raivi Dzintar, no tribīnes ir nākusi... Ak, šausmas! Bagātajām daudzbērnu ģimenēm arī būs iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides! It kā tas būtu kaut kāds grēks, ka cilvēki, kuriem ir daudz bērnu, varētu būt bagāti.

Manā ieskatā, tas būtu tikai labi, ja visas ģimenes, kurās ir bērni, it īpaši tās ģimenes, kurās ir vairāk par trim bērniem, būtu bagātas ģimenes. Tas nozīmētu, ka tiem bērniem būtu gan labāka izglītība, gan labāka pārtika, gan labāka medicīniskā aprūpe un viss pārējais.

Es domāju, ka mums ir pienācis laiks mainīt domāšanu. Mums ir pienācis laiks mainīt domāšanu, pāriet no procesa, kurš velkas četrus gadus ar atrunām, ka mēs neko nespējam izdarīt, neko nespējam izdomāt... un tad pirms vēlēšanām kā lielu sasniegumu noliekam sabiedrībai priekšā, ka mēs esam pasnieguši ubagu dāvanas pārdesmit eiro apmērā...

Izdarīt kādu drosmīgu soli! Varbūt vajag nomainīt domāšanu, spert šo drosmīgo soli? Un varbūt vajag painteresēties arī pie tām daudzbērnu ģimenēm, kurās cilvēki strādā privātajā biznesā? Es saprotu, Raivi Dzintar, tas tiešām ir varbūt personisks apvainojums, bet jums kā cilvēkam, kuram nav lielas pieredzes privātajā sektorā un kurš pārsvarā ir pārticis no nodokļu maksātāju naudas, nav izpratnes par to, kas veido būtiskāko izdevumu ģimenēs, kas strādā privātajā sektorā. Un šis būtiskākais izdevums ir ienākuma nodokļa maksājumi. Tāpēc ienākuma nodokļa maksājumi tiem cilvēkiem, kas strādā, motivētu šos cilvēkus pirmām kārtām strādāt vairāk. Tie nebūtu pliki pabalsti, par ko daudzkārt sabiedrībā runā, ka mēs piešķiram pabalstus, es atvainojos, tur alkoholiķu ģimenēm vai vēl kādām nelabvēlīgām ģimenēm un ka ģimenes pārtiek no pabalstiem. Mums vajadzētu mainīt domāšanu, pāriet no pabalstu domāšanas uz motivējošu domāšanu. Un nodokļu atlaides ir motivējoša domāšana. Tā motivē strādāt, tā motivē nopelnīt vairāk, un tā motivē radīt vairāk bērnu.

Latvijā dzimstība samazinās ar katru gadu. Latvijā cilvēku skaits samazinās ar katru gadu. Mums ir Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks. Taču šodien viņš nav šeit, lai diskutētu par šo jautājumu. (Starpsauciens: “Tu sāc atkārtoties!”) Šodien viņš nav iesniedzis nevienu priekšlikumu, lai diskutētu par šo jautājumu! Ir tāda sajūta, ka Imants Parādnieks konkrētajā amatā atrodas tikai savas divu tūkstošu eiro vai cik tur lielās algas dēļ, ne kādu citu iemeslu dēļ. Iespējams, arī tādēļ, lai varētu bīdīt kādas mums nezināmas lietas, jo demogrāfijas jautājumos nekādas lietas netiek bīdītas, it īpaši no šīs Saeimas tribīnes, lai aizstāvētu daudzbērnu ģimenes.

Minētais priekšlikums nenozīmē arī tūlītējus valsts budžeta līdzekļu izdevumus, bet saprātīgu, izsvērtu, pragmatisku un konstruktīvu šā jautājuma analīzi, lai minēto regulējumu varētu ieviest pēc gada vai diviem.

Pret ko jūs, Raivi Dzintar, esat pret? Pret to, ka šāda diskusija vispār notiek! Jūs esat pret šo ierosinājumu tikai tāpēc, ka to ir iesniedzis opozīcijas deputāts Gobzems, un aizbildināties ar Šleseru, kura adresē kopā ar Lujānu ir reģistrēta jūsu... deputāta amata kandidāta Pūpola firma.

Varbūt vajag mainīt attieksmi pret mūsu, Latvijas, cilvēkiem.

Es atvainojos, ka es runāju tik emocionāli, bet tā birokrātija, kas ir šajā parlamentā, runājot par šo jautājumu un klausoties, kad mēs runājam par daudzbērnu ģimenēm... Lielākoties šajā parlamentā koalīcijas deputāti, kad nonācām pie šī jautājuma, nevis klausījās, iedziļinājās un diskutēja, bet skaļi sarunājās savā starpā. Tas parāda attieksmi pret to, ko jūs domājat par ģimenēm ar bērniem Latvijā. Tas parāda jūsu attieksmi... to, ko jūs patiesībā domājat. Ja jūs interesētu ģimenes ar vairākiem bērniem... (Dep. S. Riekstiņš: “Tiesībsarga ziņojuma laikā...”) ...šajā konkrētajā gadījumā, ja jūs interesētu minētie jautājumi, jūs cītīgi un rūpīgi tam gatavotos, un visi koalīcijas deputāti būtu atnesuši maksimāli daudz priekšlikumu, lai mēs jau šogad šo jautājumu atrisinātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram otro reizi.

R. Dzintars (NA).

Gobzema kungs! Es necentīšos jūs pārspēt tajā priekšnesumā, kuru jūs tikko rādījāt. Jūs runājāt par ļoti daudz ko. Jūs runājāt par Ansi Pūpolu, jūs runājāt par Imantu Parādnieku, vēl ko tik nepieminējāt, bet jūs neatspēkojāt tos argumentus, kurus es izteicu pirms tam, debašu laikā.

Manuprāt, es devu iespēju nevis taisīt teātri, nevis aizpildīt telpu ar kaut ko varbūt ļoti patīkamu, kas ir patīkams jums individuāli, taču ne pārējiem, bet gan darīt kaut ko tādu, kas veicinātu konstruktīvu Saeimas darbu.

Ja jums ir vēlme runāt par priekšlikuma būtību, mēs esam gatavi to darīt, bet, lai mačotos aktiermeistarībā, jums ir jāmeklē citi partneri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Raivi Dzintar! Kopš tā laika, kad jūs ar kailu torsu stāvējāt pie parlamenta, ir pagājis zināms laiks, bet problēma, kas šajā laikā ir radusies, - jūs esat kļuvis par birokrātu! Nevis par problēmu risinātāju, bet par birokrātu. Un šī ir tā domāšana, par kuru es runāju.

Opozīcijai nav jāiet lūgties ne pie Parādnieka, ne pie kāda cita, lai atrisinātu daudzbērnu ģimeņu jautājumus. Tas viss ir parlamenta uzdevums. Un prioritāri tas ir arī jūsu, Nacionālās apvienības, uzdevums, jo jūs to esat minējuši kā vienu no savas ideoloģijas tēzēm. Jums pirmajiem vajadzēja iesniegt priekšlikumus, nevis kaunināt mani par teātri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Lai taptu šāds lēmuma projekts, ir jāpasēž pusstunda, varbūt stunda pie datora, jāuzklabina... bet tas jau nerada risinājumu. Nākamnedēļ var iesniegt, ka nav jāmaksā nodokļi pēc trešā bērna. Vēl citi deputāti iesniegs priekšlikumu, ka nav jāmaksā nodokļi pēc otrā bērna. Beigās viens būs pārspējis visus pārējos - iesniegs, ka vispār nevienam nav jāmaksā nodokļi. Kā to nodrošināt? Izdomājiet paši! Aicinājums jau bija tomēr paskatīties racionāli, piedāvāt, kādu jūs saskatāt ceļu, lai nonāktu pie risinājuma, nevis vienkārši smuki sagatavot papīrīti pusstundas laikā un pēc tam ar šo skaisto, emocionālo runu meklēt īkšķīšus “Patīk” portālā Facebook.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es tiešām aicinu jūs izbeigt baidīties no oligarhu bērniem. Arī viņiem dzimst bērni, arī viņi saņem pabalstus. Un arī oligarhi saņem samazināto PVN augļiem un dārzeņiem. Arī oligarhi pērk gurķus. Ko mēs tagad darīsim ar to?

Mēs vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā diskutējām par to, ka derētu samazināt PVN autokrēsliņiem, un arī tur viens no argumentiem bija šāds: ak, vai, kāds oligarhs pirks autokrēsliņu ar samazinātu PVN, tāpēc nesamazināsim! Es tiešām nezinu, kā mums izdevās panākt samazināto PVN augļiem un dārzeņiem... (Dep. K. Feldmans: “ZZS lobijs!”)

Bet, godātie kolēģi, ja mēs runājam par lēmuma projektu, tas tiešām ir aicinājums, uzdevums Ministru kabinetam veikt nepieciešamās darbības, lai šo politisko iniciatīvu iedzīvinātu. Un tie ir tikai 1,8 procenti - tās mājsaimniecības, kurās dzīvo trīs vai vairāk bērnu. Ja jūs domājat, ka mēs no tā būsim zaudētāji, tad jūs maldāties. Es tāpēc aicinu jūs tiešām mainīt šo domāšanu un pārstāt baidīties, atskatoties uz diviem trim cilvēkiem, kas šajā valstī varbūt dzīvo par lielākiem līdzekļiem nekā pārējie. Jo, ja jūs skatīsieties tikai uz tiem cilvēkiem, jūs nevarēsiet neko mainīt šajā valstī.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Aicinājums Ministru kabinetam kaut ko darīt jau nav tikai tāpat vien. Šis aicinājums šeit nonācis galvenokārt tāpēc, ka likumprojekts... nu, kā, piemēram, trīs reizes... “3 × 500” tika noraidīts... nodošana komisijām... Jo Saeimas deputātiem, ja tie nāk no opozīcijas, iespēja strādāt komisijās ar šiem jautājumiem gluži vienkārši netiek dota. Nu tad šis ir aicinājums... Nu tad... ja ne mēs, tad dariet paši Ministru kabinetā, nāciet ar šādu piedāvājumu.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Kolēģi! Te izskanēja arī tādi apgalvojumi, ka mēs baidāmies no turīgu ģimeņu, turīgu vecāku bērniem. Nebūt ne! Mēs vēlamies, protams, mazināt sociālo nevienlīdzību, mēs vēlamies turīgumu pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai, lai mums ir vidusšķira, kuras mums tik ļoti trūkst sabiedrībā. Taču mēs arī ļoti labi saprotam, ka šis priekšlikums, kas ir izskanējis, kaut ko valsts budžetam maksās. Un, ja tas kaut ko maksā, tad mums ir jābūt drošiem, ka mēs aizsniedzam tos, kuriem ir vislielākās vajadzības. Jo kontekstā ar tiesībsarga ziņojumu... Izskanēja, ka jau šobrīd puse no strādājošajiem, kuru apgādībā ir četri apgādājamie, nevar izmantot esošos atvieglojumus, jo viņu ienākumi nav tik lieli. Ja apgādībā ir vairāk par četriem bērniem, tad šis procents ir vēl lielāks. Tātad lielākā daļa... vismaz puse... lielākā daļa jau šobrīd nevar izmantot esošos atvieglojumus. Un, ja tas valsts budžetam kaut ko maksās, bet mēs neaizsniegsim tos, kuriem vajag visvairāk, tad ir jautājums: vai mēs tiešām mērķtiecīgi ejam uz to, lai palīdzētu visneaizsargātākajiem un mazinātu nabadzību? Par to ir jautājums.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A. Adamovičs (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Labdien! Pilnībā atbalstu Raivja Dzintara teikto, jo mēs zinām, ka viņš pats ir trīs bērnu tēvs. Un es domāju, ka arī es šeit varu pilnvērtīgi runāt, jo man ģimenē aug četri bērni un sieva ir skolotāja. (Starpsauciens.)

Jāteic, ka šobrīd tiešām tās būs jaunās valdības prioritātes attiecībā jau uz 2020. gada budžetu - skolotāju algas un atbalsts ģimenēm ar bērniem. Bet šobrīd nevajag nodarboties ar populismu. Jo iepriekšējā budžetā... es domāju, piedalījās pilnvērtīgi gan bijušais premjerministrs, gan finanšu ministre, kura, es redzu, nav parakstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Premjers ir!”) Un šobrīd... šobrīd, nezinot, cik tas izmaksā, mēs piedāvājam lemt par šiem jautājumiem.

Raivis Dzintars ļoti precīzi atspoguļoja, ka jau trīs gadu plāns... un pat ceturtais gads... ka katru gadu tiek paaugstināts neapliekamais minimums par vienu bērnu. Šogad tas ir tiešām 230... Tātad, ja ir trīs vai četri bērni, tad reiziniet ar trīs vai četri. Un tā tas turpināsies. Pēc iespējas... pēc budžeta iespējām mēs to darīsim un atbalstīsim.

Es aicinu šobrīd noraidīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu vienam apgādniekam ģimenēs, kuru apgādībā ir vismaz četri bērni, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidēm apgādniekiem ģimenēs, kur apgādībā ir trīs bērni”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 49, atturas - 1. Lēmums nav pieņemts.

Un darba kārtībā - lēmuma projekts “Par valsts sektorā strādājošo skaita samazināšanu par 30 procentiem”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ņemot vērā, ka man godātā Saeimas priekšsēdētāja liedza izmantot uzskatāmu audio par šo tēmu, es citēšu Jāņa Bordāna no Jaunās konservatīvās partijas teikto pirms vēlēšanām, uzstājoties auditorijas priekšā. Citēju: “Mēs samazināsim ierēdņu skaitu valstī.” Kad saviem kolēģiem minēju, ka Jaunā konservatīvā partija samazinās ierēdņu skaitu par 30 procentiem, viņi teica, ka mērķis ir labs, bet tas jau nav iespējams. Kādas muļķības! Paskatieties vispirms, cik liels... Vispirms novērtēsim, vai tiešām ir nepieciešami visi ierēdņi, kas šobrīd strādā, un ne tikai valstī, bet arī pašvaldībās. Mēs runājam par visu valsti kopumā. Un, jā, mēs iesim uz valsts centralizāciju un ministriju skaita samazināšanu. Vai mēs varam atļauties tādu valsts aparātu, ar tādu birokrātisko mehānismu, ar tik daudziem cilvēkiem un tik dārgu, kāds tas ir šobrīd? Jānis Bordāns saka (es citēju): “Mēs nevaram. Ar kosmētiskiem labojumiem, ar vienkāršu pamainīšanu nekas nesanāks. Un tagad es pateikšu, ko mēs darīsim konkrēti. Mēs samazināsim ministriju skaitu. No šobrīd esošajām 13 ministrijām mēs atstāsim astoņas. Valdībai tiks noteikta misija, kas ir jāizpilda.” Tā runāja Jānis Bordāns pirms vēlēšanām cilvēku priekšā, gandrīz acis nepamirkšķinot.

Šodien, kad jūs, Jaunā konservatīvā partija, esat valdībā, rodas jautājums: kur tad ir tā valdībai noteiktā misija, kas ir jāizpilda? Kur tad ir tas valsts aparāta samazinājums par 30 procentiem? Kur tad ir tas ministriju skaita samazinājums no 13 uz astoņām, ko jūs solījāt vēlētājiem? Jo, ja jūs nebūtu solījuši, neviens no jums šeit, šajā parlamentā, nesēdētu. Tas, ko es gribu teikt attiecībā uz šo solījumu un šī solījuma neizpildi... atbilde ir ļoti vienkārša. Tas ir kartona solījums no kartona deputātiem un kartona partijas. Un tā tas arī jāuztver. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam. (Starpsauciens. Smiekli.)

S. Riekstiņš (JK).

Kolēģi! Es jau gan esmu to teicis, bet atkārtošu vēlreiz. (Smiekli.) Jūs saukājat mūs par kartona partiju. Kur tas kartons gan radies, es nezinu, bet, nu, turpiniet! Tomēr es citēšu: “Atpakaļceļa vairs nav - vai nu visu, vai neko. Vai nu 7. oktobrī mēs veidosim valdību, vai arī 7. oktobra rītā es sakrāmēšu čemodānus un ar savu ģimeni pametīšu Latviju.” (Smiekli. Starpsaucieni. Aplausi.) Tā intervijā izdevumam Ventspilnieks.lv cita starpā izteicies Gobzems. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu runā!”)

Un tur ir piebilde: “Tiesa, Gobzems 7. oktobrī valdību neveidoja, bet čemodānus sakrāmējis arī nebija.”

Tas par solījumiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu debatēt par lēmuma projektu... (Starpsauciens.)

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sandis Riekstiņš ir deputāts, kurš vienkārši nekad nav debatējis par lēmumu projektiem un likumprojektiem, jo viņš nemāk to darīt. (Smiekli.)

Bet, ja runājam par šo jautājumu, es varu apsolīt sabiedrībai, ka tad, kad pienāks tā diena - un pienāks tā diena! -, kad valdību vadīšu es, tad mēs samazināsim valsts aparātu un ministriju skaitu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Cienījamie kolēģi! Es aicinātu jūs izbeigt šo kakofoniju, kas šeit no šīs tribīnes skan pēdējās piecas minūtes. Principā tas, ko es dzirdu, ir pilnīgi nekonkrēts skaņu savārstījums. Un man būtu kauns, pieņemsim, ja par manām kaut kādām uzstāšanās reizēm ZZS vienkārši aplaudētu. Man būtu kauns! Gobzem, es saprotu, ka bērns tev ir slimnīcā. Tad varbūt vajadzētu pie tā bērna braukt, nevis šeit nodarboties ar kaut kādām muļķībām. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu runā!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Darba kārtībā ir konkrēts lēmuma projekts.

A. Kaimiņš. Darba kārtībā mums ir lēmuma projekts “Par valsts sektorā strādājošo skaita samazināšanu par 30 procentiem”. (Dep. A. Gobzems: “Tu solīji, Kaimiņ, samazināt valsts sektorā strādājošo skaitu! Tu esi nodevis visus savus vēlētājus!” Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Kā jau es teicu, ar šo kakofoniju mēs varētu šodienas sēdi beigt un (Starpsauciens: “Parunā par to, ko tu solīji!”) pārtraukt šo visu. Un es neredzu īsti... es neredzu īsti pamatojumu tam, kāpēc vajadzētu atlaist 30 procentus skolotāju no darba. (Starpsauciens: “Tu aizbrauci uz Baltezeru!”) Es neredzu īsti pamatojumu, kāpēc vajadzētu atlaist 30 procentus ugunsdzēsēju... Es nesaprotu, kāpēc, pieņemsim, Auguļa sievai vajadzētu beigt darbu, teiksim, Labklājības ministrijā kā galvenajai grāmatvedei. Es neredzu tam īsti iemeslu. Ja jums ir iemesls, tad sakiet. Ja nav, tad beidzam šo sēdi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jutai Strīķei.

J. Strīķe (JK).

Samazināt ierēdņu un strādājošo skaitu - tas ir uzdevums katrai ministrijai. Katrā institūcijā. Un mēs to darīsim, nepārtraukti skatoties, veicot auditu un samazinot to darbinieku skaitu, kuri veic dublējošas un liekas funkcijas.

Bet, Gobzem, jo ilgāk jūs šeit runāsiet un atkārtosiet vienu un to pašu pie katra jautājuma (Starpsauciens.), jo lielāks būs Saeimas darbinieku skaits, kuri būs spiesti to klausīties un atšifrēt protokolu. Beidziet palielināt Saeimas darbinieku skaitu ar savu tukšo runāšanu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Manuprāt, pilnīgi vietā bija tas, ko tikko teica iepriekšējā runātāja Strīķes kundze, - ka katrai ministrijai jau būtu jāsāk pašai ar sevi. Un jo īpaši - satiksmes jomā, kur šobrīd tiek runāts par to, ka palielinās padomju locekļu skaitu. Tieši otrādi.

Attiecībā uz šo lēmuma projektu. Manuprāt, tas sasaistās kopā arī ar iepriekšējo lēmuma projektu, par ko Saeima nobalsoja “pret”. Un tāpēc es domāju, ka pilnīgi normāli būtu, ja šis lēmuma projekts netiktu atbalstīts; tad nākamnedēļ mēs varētu iesniegt precīzu piedāvājumu, kādā veidā samazināt ministriju skaitu. Ir runa par astoņām vai sešām... Ir vairākas politiskās partijas, kas to solījušas darīt. Taču šobrīd izskatās, ka, ja kaut kur kaut ko grib samazināt, tad tās ir tikai un vienīgi pašvaldības, bet valsts pārvaldē viss ir skaisti, tur neko nevajag darīt, un dzīvosim tālāk kā līdz šim. Tieši otrādi - pretēji! Mēs redzam virkni gadījumu, ka - tieši otrādi - tiek palielināts resorā strādājošo skaits, kā jau iepriekš minēju saistībā ar šīm padomēm. Laiks ies, laiks rādīs - gan jau būs vēl kādas padomes, kur palielinās strādājošo skaitu, varbūt pat veidos jaunas, kur, kā ir dzirdēts, liks iekšā cilvēkus... Tas iet pilnīgi pretējā virzienā tam, kas tika solīts vēlētājiem pirms vēlēšanām.

Manuprāt, tas nav pareizi un šāds lēmuma projekts ir pilnīgi vietā. Aicinu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Ja atskatāmies vēsturē... 2009. gada krīze, kad mēs ļoti smagi strādājām, lai samazinātu tieši valsts pārvaldi... Diemžēl pēckrīzes periodā, mainoties valdībām, mainoties ministriem un, iespējams, pamainoties arī kādām funkcijām, valsts pārvaldes daļa ir pietiekami strauji kāpusi atpakaļ. Līdz ar to, protams, ir daudzas partijas, kuras varbūt ne tiešā veidā priekšvēlēšanu laikā ir solījušas samazināt valsts pārvaldi, samazināt ministriju skaitu. Droši vien šīs funkcijas kaut kādā veidā kaut kur ir jāpievieno, lai valsts varētu normāli funkcionēt. Bet, šobrīd skatoties uz administratīvajiem izdevumiem, Kaimiņa kungs... neskaitot iekšā pedagogus, tiešām ir iespējas, lai mēs strādātu un samazinātu valsts pārvaldi. Valsts pārvaldē, ierēdniecībā, protams, ir daudz ļoti spēcīgu cilvēku, kas savā darbā ir simtreiz vairāk izdarījuši nekā Kaimiņa kungs, sēžot šeit, Saeimā, deldējot bikses un neko īsti neizdarot.

Tā ka es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Daudzi domā, ka mēs neturēsim solījumus. Tā nav. Strādājot Satiksmes ministrijā, redzam iepriekšējo gadu darbības rezultātus. Mēs redzam, kā cītīgi ir strādājusi ZZS, mēs redzam, kā strādā SASKAŅA, redzam, kā notiek apaugšana ar dažādiem izdevumiem gan sev, gan tuviniekiem, gan pārējiem, bet tikai ne tautai. Un, ticiet man, samazinājumi būs! (Starpsauciens: “Jūs jau palielinājāt par diviem!”) Pirmais, ko mazināsim, būs shēmas... pietuvinātie, shēmotāji un pārējie. (Dep. Ļ. Švecova: “Kad? Kad?” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Sākumā uzskatīju to par joku, pēc tam nopietnāk. Es saprotu, ka viens no solījumiem - samazināt par 30 procentiem - tiks realizēts... no Jutas Strīķes sapratu, ka tas tiks realizēts, samazinot savā atbildībā esošo ministriju ierēdņu skaitu. Uz kopējā valdības rēķina būs diezgan daudz tajās trijās jāsamazina, bet labi. Tas solījums tikai tā tiks pildīts. Otrs solījums - nokļūt līdz astoņām ministrijām -, es saprotu, tiks veikts, aizverot tās savas trīs beigās ciet. Vismaz būsim tuvu astoņām.

Bet, ja drusciņ nopietnāk, tad skaidrs, ka mums ir milzīgi uzpūsts valsts aparāts. Es domāju, ka mēs savas mazās valsts spējām esam uzbūvējuši tādu, kā saka, kartona bāzeskuģi, lai gan mūsu apjoms būtu viena motorlaiva. Latvijas priekšrocība ir katrai valstij dotais lielums. Mēs neesam skaitliski liela valsts, bet mums ir viens liels pluss - maza valsts var kustēties ātri. Mēs varam pieņemt ātrus lēmumus, mēs cits citu labi pazīstam pēc viena rokasspiediena. Katrs Latvijā var atrast, kā viņš pazīst premjeru. Tā ir mūsu priekšrocība - kustēties ātri, ar mazu valsts aparātu. Tie ir tie 30 procenti.

Ja runājam nopietni, es domāju, ka ir nepareiza šāda lineārā pieeja. Tā nav pareiza ne no solījuma viedokļa, ne no reālas izpildes viedokļa. Nepareizi ir tas, ko mēs jau krīzē piedzīvojām, - ka lineāri ministrijām grieza nost cilvēkus. Varu nosaukt vairākas ministrijas, kurās tika nogriezti labākie jaunie kadri, atstājot vietās birokrātus. Patiesībā uz šo lietu būtu jāskatās no otras puses. Kāpēc mēs esam uzlikuši šādus birokrātiskos slogus? Kāpēc mēs valdības sēdēs nodarbojamies, piedošanu, bieži vien ar totālām muļķībām? Piemēram, spēkā esošas regulas vēlreiz pieņemam savā likumdošanā, kaut gan nevaram ignorēt, jo tās jau ir spēkā un virs mūsu likumdošanas. Kāpēc mēs neveltām valdības sēdes nopietnu ekonomisko izaicinājumu debatēm un risināšanai, lai izietu no nabadzības, par ko šodien runājām sakarā ar ombuda ziņojumu? Patiesībā es domāju, ka visi, kas ir bijuši kaut kādā saskarsmē ar valsts pārvaldi, zina, ka viens spējīgs cilvēks spēj atsvērt 30... pareizāk sakot, pat ne atsvērt... Labāk lai to 30 vispār nav, ja viņi liek šķēršļus, nevis palīdz, ja?

Es pats savulaik esmu trīs ārlietu ministra birojus vadījis. Atceros, ka viens otrs ministrs nāca un sacīja, ka viņš šajā ministrijā neko nezina. Es uzrakstīju... sacīju: “Re, kur ir 10 cilvēki. Ja viens no viņiem ir dokumentu parakstījis, tad to var droši laist tālāk, bet, ja kāds no tiem 10 nav parakstījis, tad gan pasēdi un papēti dziļāk.” Patiesībā to ministriju faktiski vadīja 10 cilvēki - reālajā dzīvē.

Tā ka ideja par samazināšanu ir pareiza, tikai - tā nav lineāra... Nav jāsāk ar cilvēku skaita samazināšanu, ir jāsāk ar to - ko vispār mēs darām, kāpēc darām un galu galā turam to buru? Kā meža nozarē... Kur mēs būsim pēc 50 gadiem patiesībā? Kā mēs nopelnīsim, un kā tas valsts aparāts palīdzēs to izdarīt?

Mēs varam smieties, es arī drusciņ pasmējos. Bet patiesībā es labprāt gribētu, lai jautājumu par valsts pārvaldes optimizāciju mēs nodotu komisijām un nopietni šeit strādātu - neatkarīgi no krāsām, kādas kurš pieņem un kā kurš sevi sauc... Jo tas ir visas valsts interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par valsts sektorā strādājošo skaita samazināšanu par 30 procentiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 48, atturas - 1. Lēmums nav pieņemts.

Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Man jūs jāinformē saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Krauzes, Daudzes, Auguļa, Vucāna un Valaiņa jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par zvērināta advokāta pakalpojumu sniegšanu komercdarbības ietvaros” un par deputātu Zariņa, Krišāna, Klementjeva, Kabanova un Orlova jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par Ekonomikas ministrijas īstenoto “neatkarīgo juridisko atzinumu” saistībā ar 2019. gada 29. janvāra Ministru kabineta sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma””. Uz šiem abiem jautājumiem saņemtās rakstveida atbildes iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas komandējumā Briselē.

Par deputātu Reiznieces-Ozolas, Dūklava, Auguļa, Kučinska un Bergmaņa jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par valdības neiecietīgo attieksmi pret aplokšņu algas maksājumiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidents informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas vizītē Lietuvas Republikā.

Līdz ar to paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks.

Ir saņemts deputātu jautājums “Par pensionāru ienākumu palielināšanu”, ko iesnieguši deputāti Krišāns, Orlovs, Ločmele-Luņova, Kucins un Tutins. Nododam to labklājības ministrei Ramonai Petravičai atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumam.

Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Ļoti priecāšos tos deputātus, kurus interesē sadarbība ar Nīderlandi, tūlīt pēc sēdes redzēt Dzeltenajā zālē, lai nodibinātu sadarbības grupu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Aldis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Ilmārs Dūrītis, Kaspars Ģirģens, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Klementjevs, Rihards Kols, Ieva Krapāne, Māris Kučinskis, Inese Lībiņa-Egnere, Jānis Urbanovičs un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Un vēl vārdu paziņojumam ir lūdzis deputāts Nikolajs Kabanovs.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Dzeltenajā zālē tūlīt pēc Nīderlandes grupas būs grupa sadarbībai ar Serbijas Republikas parlamentu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 10. sēde
2019. gada 7. martā

 

Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. J. Ādamsons (pret)
	- dep. M. Kučinskis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 244/Lp13) (Dok. Nr. 589, 589A)
Priekšlikumi	- dep. R. Dzintars (pret)
	- dep. D. Šmits (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 245/Lp13) (Dok. Nr. 594, 594A)
Priekšlikums	- dep. J. Stepaņenko (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” (Nr. 246/Lp13) (Dok. Nr. 619, 619A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 247/Lp13) (Dok. Nr. 620, 620A)
Priekšlikums	- dep. D. Reizniece-Ozola (par)
Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Armandam Krauzem šā gada 27. un 28. februārī (Dok. Nr. 622)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Andai Čakšai šā gada 27. un 28. februārī (Dok. Nr. 623)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Danielam Pavļutam no šā gada 12. marta līdz 14. martam (Dok. Nr. 621)
Lēmuma projekts “Par deputātes Jūlijas Stepaņenko atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” (Nr. 121/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 603)
Debates	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Dzintars
	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
Lēmuma projekts “Par deputātes Jūlijas Stepaņenko ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 122/Lm13) (Nav izskatams) (Dok. Nr. 604)
Lēmuma projekts “Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgās pārstāves, delegācijas vadītājas un delegācijas vadītājas vietnieka apstiprināšanu” (Nr. 124/Lm13) (Dok. Nr. 618)
Lēmuma projekts “Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ivetas Silickas atcelšanu no tiesneša amata” (Nr. 127/Lm13) (Dok. Nr. 634)
Ziņo	- dep. V. Agešins
Latvijas Republikas tiesībsarga 2018. gada ziņojums (Dok. Nr. 569)
Ziņo	- Latvijas Republikas tiesībsargs J. Jansons
Paziņojums
	- dep. J. Dombrava
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debates	- dep. R. Jansons
	- dep. D. Beitnere-Le Galla
	- dep. M. Golubeva
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Gobzems
	- dep. L. Ozola
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska
	- dep. E. Papule
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. J. Dombrava
	- dep. I. Ikstena
	- dep. A. Zakatistovs
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. A. Čakša
	- dep. K. Sprūde
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. M. Šteins
	- dep. A. Ašeradens
	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Iesalnieks
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- Latvijas Republikas tiesībsargs J. Jansons
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Likumprojekts “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” (Nr. 189/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 584)
Ziņo	- dep. I. Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 3/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 585)
Ziņo	- dep. R. Jansons
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 58/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 605)
Ziņo	- dep. M. Staķis
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 59/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 606)
Ziņo	- dep. M. Staķis
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 149/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 610)
Ziņo	- dep. N. Žunna
Par darba kārtību
Priekšlikums (Par likumprojektu “Grozījums Civilprocesa likumā” (Nr. 249/Lp13))	- dep. A. Gobzems (par)
Likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 147/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 617)
Ziņo	- dep. J. Dūklavs
Likumprojekts “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” (Nr. 63/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 105, 576)
Ziņo	- dep. N. Žunna
Likumprojekts “Grozījumi Dizainparaugu likumā” (Nr. 202/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 331, 578)
Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 194/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 313, 607)
Ziņo	- dep. J. Krišāns
Debates	- dep. L. Ozola
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 195/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 314, 608)
Ziņo	- dep. J. Krišāns
Debates	- dep. J. Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 66/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 611)
Ziņo	- dep. A. T. Plešs
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 70/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 612)
Ziņo	- dep. A. T. Plešs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību”” (Nr. 73/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 613)
Ziņo	- dep. A. T. Plešs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 65/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 614)
Ziņo	- dep. A. T. Plešs
Debates	- dep. Ļ. Švecova
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (Nr. 72/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 615)
Ziņo	- dep. A. T. Plešs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 71/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 616)
Ziņo	- dep. A. T. Plešs
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” (Nr. 243/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 583, 629)
Ziņo	- dep. J. Rancāns
Priekšlikumi (par steidzamību)	- dep. J. Stepaņenko (pret)
	- dep. J. Rancāns (par)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” (Nr. 56/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. aprīlim” (Nr. 123/Lm13) (Dok. Nr. 609)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 141/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. jūlijam” (Nr. 125/Lm13) (Dok. Nr. 631)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 142/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. jūlijam” (Nr. 126/Lm13) (Dok. Nr. 632)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.178/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 12. martam” (Nr. 128/Lm13) (Dok. Nr. 636)
Lēmuma projekts “Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu vienam apgādniekam ģimenēs, kuru apgādībā ir vismaz četri bērni, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidēm apgādniekiem ģimenēs, kur apgādībā ir trīs bērni” (Nr. 114/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 595)
Debates	- dep. K. Sprūde
	- dep. R. Dzintars
	- dep. A. Gobzems
	- dep. R. Dzintars
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Valainis
	- dep. L. Ozola
	- dep. A. Adamovičs
Lēmuma projekts “Par valsts sektorā strādājošo skaita samazināšanu par 30 procentiem” (Nr. 115/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 596)
Debates	- dep. A. Gobzems
	- dep. S. Riekstiņš
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. J. Strīķe
	- dep. V. Valainis
	- dep. U. Augulis
	- dep. J. Butāns
	- dep. D. Šmits
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu J. Krišāna, V. Orlova, R. Ločmeles-Luņovas, E. Kucina un J. Tutina jautājumu labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par pensionāru ienākumu palielināšanu” (Nr. 22/J13)
Paziņojums
	- dep. I. Voika
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Paziņojums	- dep. N. Kabanovs

Balsojumi

Datums: 07.03.2019 09:11:07 bal001
Par - 67, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (243/Lp13), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 07.03.2019 09:23:38 bal002
Par - 48, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (244/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 07.03.2019 09:35:36 bal003
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Danielam Pavļutam no šā gada 12. marta līdz 14. martam

Datums: 07.03.2019 09:51:25 bal004
Par - 35, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Jūlijas Stepaņenko atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (121/Lm13)

Datums: 07.03.2019 09:52:22 bal005
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgās pārstāves, delegācijas vadītājas un delegācijas vadītājas vietnieka apstiprināšanu (124/Lm13)

Datums: 07.03.2019 09:54:02 bal006
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ivetas Silickas atcelšanu no tiesneša amata (127/Lm13)

Datums: 07.03.2019 11:00:17 bal007
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 07.03.2019 12:59:49 bal008
Par - 68, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par runas laika apvienošanu

Datums: 07.03.2019 13:36:25 bal009
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 07.03.2019 14:32:20 bal010
Par - 60, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 61)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā (189/Lp13), 3.lasījums

Datums: 07.03.2019 14:33:55 bal011
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 70)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (3/Lp13), 3.lasījums

Datums: 07.03.2019 14:35:24 bal012
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (58/Lp13), 3.lasījums

Datums: 07.03.2019 14:36:07 bal013
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (59/Lp13), 3.lasījums

Datums: 07.03.2019 14:37:08 bal014
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (149/Lp13), 3.lasījums

Datums: 07.03.2019 14:40:51 bal015
Par - 29, pret - 43, atturas - 1. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījums Civilprocesa likumā (249/Lp13), iekļaušanu Saeimas š.g. 7.marta sēdes darba kārtībā

Datums: 07.03.2019 14:42:30 bal016
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes pārvaldības likumā (147/Lp13), 3.lasījums

Datums: 07.03.2019 14:43:47 bal017
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba aizsardzības likumā (63/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.03.2019 14:45:06 bal018
Par - 63, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dizainparaugu likumā (202/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.03.2019 14:48:44 bal019
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (194/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.03.2019 14:52:51 bal020
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (195/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.03.2019 14:54:12 bal021
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (66/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.03.2019 14:55:26 bal022
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (70/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.03.2019 14:56:27 bal023
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību” (73/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.03.2019 15:02:40 bal024
Par - 29, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (65/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.03.2019 15:03:16 bal025
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (65/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.03.2019 15:04:16 bal026
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” (72/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.03.2019 15:05:53 bal027
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (71/Lp13), 2.lasījums

Datums: 07.03.2019 15:11:52 bal028
Par - 59, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Steidzamības balsojums. Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (243/Lp13), 1.lasījums, steidzams

Datums: 07.03.2019 15:12:41 bal029
Par - 60, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu” (243/Lp13), 1.lasījums

Datums: 07.03.2019 15:13:45 bal030
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” (Nr.56/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. aprīlim (123/Lm13)

Datums: 07.03.2019 15:14:18 bal031
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.141/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. jūlijam (125/Lm13)

Datums: 07.03.2019 15:14:53 bal032
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr.142/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. jūlijam (126/Lm13)

Datums: 07.03.2019 15:15:27 bal033
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.178/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 12. martam (128/Lm13)

Datums: 07.03.2019 15:43:17 bal034
Par - 31, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atcelšanu vienam apgādniekam ģimenēs, kuru apgādībā ir vismaz četri bērni, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidēm apgādniekiem ģimenēs, kur apgādībā ir trīs bērni (114/Lm13)

Datums: 07.03.2019 15:59:33 bal035
Par - 31, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par valsts sektorā strādājošo skaita samazināšanu par 30 procentiem (115/Lm13)

Datums: 07.03.2019 16:01:39 bal036
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija