Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai no Saeimas nama skan “Frakciju viedokļi”. Pārraidē frakciju pārstāvji jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājam Raivim Dzintaram. Lūdzu!

R. Dzintars (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien bija visnotaļ ražīga Saeimas sēde. Esam strādājuši vairāk nekā septiņas stundas. Gribu pieskarties trim būtiskiem jautājumiem. Pirmkārt, īsi par tiesībsarga ziņojumu, otrkārt, parunāt par tādu izpausmi, ar kādu mēs sastopamies teju katrā Saeimas sēdē, proti, opozīcijas priekšlikumiem, un, treškārt, Imigrācijas likuma grozījumiem, kas šodien bija viens no būtiskākajiem jautājumiem vismaz no Nacionālās apvienības viedokļa.

Tiesa, visilgākās debates bija tieši par tiesībsarga ziņojumu. Tribīnē kāpa ļoti daudz deputātu, pauda viedokļus, vērtējumu, un tas arī ir saprotams, jo tiesībsarga ziņojums faktiski ietver tik daudz un dažādu jomu, tik daudz problēmu, ka ikvienam deputātam, kurš vēlējās pieskarties tam, kas viņam šķita nozīmīgs, bija tāda iespēja.

Šā gada ziņojumā un debatēs varēja pamanīt, ka īpaši liels akcents bija pievērsts tieši jautājumiem par bērnu tiesībām, par izglītību, par iekļaujošo izglītību, par vardarbību skolās un citiem jautājumiem. Un paplašinot... man šķiet, ka tā ir pozitīva tendence arī jaunajā Saeimas sasaukumā – dažādās frakcijās ir deputāti, kuri pievērsušies iekļaujošās izglītības jautājumiem un sapratuši, ka attiecībā uz bērnu tiesībām vēl ir neapgūts lauks, nesakārtotas lietas, un, citējot tiesībsargu, jāteic tā, ka normatīvajā līmenī – likumos un normatīvajos aktos – ļoti daudz kas ir pareizi pateikts un ir labs, bet ar īstenošanu ir problēmas. Un es domāju, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir savi piemēri no prakses un viņi saprot, par ko es runāju un ka tas tā tiešām arī ir. Katrā gadījumā mēs pozitīvi vērtējam tiesībsarga darbu – līdzšinējo sadarbību ar parlamentu un arī ziņojuma saturu.

Otrkārt, Saeimas opozīcija negurstoši sniedz dažādus savus priekšlikumus. Lielākoties šos priekšlikumus vienojošais ir tas, ka tie dārgi maksā un nav pateikts, kur ņemt līdzekļus – kam atņemt, lai šos dārgos pasākumus varētu realizēt. Un tas ir normāli. Tādā veidā tiek testēta koalīcijas disciplīna, jo, protams, ļoti labprāt jau gribētos atbalstīt visus priekšlikumus par lielākiem pabalstiem, lielākām algām un zemākiem nodokļiem, taču tādā gadījumā nebūtu iespējams pieņemt sabalansētu budžetu un valsts tādā veidā nevarētu funkcionēt.

Taču reizēm opozīcija sniedz ne tikai dārgus priekšlikumus, bet arī priekšlikumus, kas, mūsuprāt, pēc būtības nesasniedz mērķi. Un viens no tādiem jautājumiem, par kuru šoreiz mēs paudām viedokli, bija Alda Gobzema un citu opozīcijas deputātu priekšlikums nākotnē no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvot vienu no vecākiem, ja viņa apgādībā ir četri vai vairāk bērnu. Patiesībā mēs jau ilgstoši esam veikuši pasākumus, lai, ceļot neapliekamo minimumu, palīdzētu tieši tām ģimenēm, kurām ir zemāki ienākumi, īpaši daudzbērnu ģimenēm, un tādā veidā palīdzētu tiem cilvēkiem, kuriem palīdzība visvairāk nepieciešama. Taču, ja atrastos līdzekļi un mēs tos novirzītu šādam opozīcijas priekšlikumam, tad palīdzība drīzāk tiktu sniegta personām ar augstiem, ļoti augstiem un ļoti, ļoti augstiem ienākumiem, kas nav slikti, to var saprast. Tomēr ierobežotu resursu apstākļos, protams, ir jādomā, kā palīdzēt tiem, kam palīdzība ir visvairāk nepieciešama.

Un noslēgumā – trešais jautājums. Diemžēl Imigrācijas likuma grozījumi pretēji Nacionālās apvienības viedoklim šodien tika nodoti tālāk izskatīšanai komisijā. Likumprojekts paredz, ka ārvalstu studenti no trešām valstīm turpmāk varēs strādāt pilnu darba laiku – 40 stundas. Šobrīd tās ir 20 stundas, kas, mūsuprāt, jau satur riskus un mūsu skatījumā ir bezatbildīgāka pieeja nekā citās Eiropas valstīs, kuras izskata katru atsevišķu gadījumu, pirms piešķir darba tiesības. Tātad studentiem būs iespēja strādāt pilnu darba slodzi. Un tas rada risku, ka jēdziens “students” būs jāliek pēdiņās, jo faktiski tā būs imigrācijas normu apiešana. Tas kropļos izglītības sistēmu, jo skolas, vismaz daļa... privātās iestādes varēs orientēties nevis uz reāliem studentiem un izglītības kvalitātes celšanu, bet drīzāk apkalpos lēto darbaspēku, kas vēlas apiet tās normas, kuras, lai aizstāvētu savus pilsoņus, Latvijas valsts ir radījusi.

Uz tikšanos nākamnedēļ! Paldies.

Vadītāja. Paldies Raivim Dzintaram, Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētājam.

Nākamajai vārds Jauno konservatīvo frakcijas deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai. Lūdzu!

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es esmu šeit pirmo reizi, lai radio sniegtu atskaiti par Saeimas sēdi. Un gribu teikt, ka kolēģis Raivis Dzintars nupat ļoti pārskatāmi pateica ļoti daudzas būtiskas lietas.

Gribu teikt, ka šodien sēde lielā mērā noritēja tiesībsarga ziņojuma iespaidā – mēs ļoti ilgi un daudz par to diskutējām. Svarīgākais, manuprāt, šajā ziņojumā bija jautājums par situāciju bērnu tiesību jomā un arī par bērnu pienākumiem mūsu valstī. Ir ļoti svarīgi, lai šos jautājumus mēs arvien labāk apzināmies kā problēmu!

Un otrs jautājums, manuprāt, ļoti svarīgs jautājums, kas faktiski varētu būt nākamajos ziņojumos kā viens no centrālajiem, ir – kā mazināt nabadzību, kā mazināt Džini indeksa lielo skaitli, kas, kā mēs redzam, bijusi problēma visām iepriekšējām valdībām. Latvijas atrašanās nabadzīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu skaitā nedara mums godu.

Mēs esam ierakstījuši Satversmes preambulā, ka veidosim sociāli atbildīgu valsti. Tas nozīmē domāt par tām grupām, kurām ir mazi ienākumi, – kā veidot viņu dzīves labklājību.

Es gribu teikt, ka mani personiski ļoti uzrunāja jaunā Jaunzēlandes premjere, kura teica, ka viņa vairs neziņos un neinteresēsies par IKP līmeņa kāpšanu, bet vairāk pievērsīs uzmanību tam, kā pieaug labklājība sabiedrībā. Un labklājība ir ļoti plašs jēdziens. Mēs redzam, ka tas bieži vien ir saistīts ar tādiem aspektiem, kas parādījās arī tiesībsarga ziņojumā. Un tā ir valsts institūciju realizētā attieksme pret iedzīvotājiem, tas ir arī viens no labklājības rādītājiem, ne tikai mūsu ienākumi, pilsoņu ienākumi, bet arī tas, kā valsts piedāvā savus pakalpojumus, cik laipni, atvērti un humāni ir šie pakalpojumi, kas ielikti valsts kopējā paketē.

Un te nu jāsaka – es gribu nodot ļoti labu ziņu jūrmalniekiem. Tiesībsargs ziņoja – nupat ir uzvarēts Satversmes tiesā, un Jūrmalas pašvaldībai netiks ļauts ņemt kapu nodokli. Es domāju, ka tas ir viens no pazemojošākajiem nodokļu veidiem. Jo, lai nu kas, bet tās septiņas pēdas katram pienākas dzimtās zemes smiltājā un par to pašvaldībai nebūtu jāņem samaksa.

Šajā ziņojumā likās ļoti nozīmīgi daudzi jautājumi, kas faktiski skāra mūsu pilsoņu tiesības un to, cik lielā mērā mēs tās apzināmies. Iesniegumu tiesībsargam šajā gadā bija nepilni divi tūkstoši. Tas liecina, ka mūsu sabiedrībā ir kļuvis par diviem tūkstošiem vairāk tādu pilsoņu, kuri apzinās savas tiesības un meklē palīdzību. Un tas nozīmē, ka viņu ieinteresētība sava tiesiskā stāvokļa uzlabošanā veido arī labāku tiesisko vidi, ticību taisnīgumam, ticību tiesiskumam mūsu valstī un tam, ka mēs esam ceļā uz demokrātiskāku sabiedrību, pilsoniskāku sabiedrību.

Vēl viens aspekts, ko es gribu teikt ne tikai par šo Saeimas sēdi, bet par vairākām. Esmu bijusi opozīcijā Jūrmalas domē. Un es ar interesi noskatos, kā strādā opozīcija Saeimā. Man vienmēr ir licies: ja tu kā ievēlēts cilvēks ar sabiedrības mandātu esi opozīcijā, tad tas ir tavs pienākums – būt konstruktīvai opozīcijai. Bet šeit mani mazliet pārsteidza tas, ka te ir ļoti augstas raudzes profesionāļi, politiķi, kuri ierodas un pieprasa tūlīt, nākamajā dienā, lai piepildītos visi tie solījumi, ko devušas partijas, kuras nonākušas pozīcijā.

Un es gribu radioklausītājiem tomēr paskaidrot: katra partija, kas piedalījās vēlēšanās, piedāvāja savu redzējumu, kā Latvijai attīstīties. Ļoti iespējams, ka daudzas idejas nebija pilnīgi aprobētas, nebija ar lielu izpratni par to, kā valsts varētu funkcionēt. Šeit ir tāds moments jāsaprot, ka ikviena partija nāca un piedāvāja savu redzējumu, – ja tā iegūs vismaz 51 balsi parlamentā. Kā mēs redzam, vēlēšanās neviena neieguva 51 balsi. Tāpēc arī šī priekšvēlēšanu programma ir maksimuma programma, ko ne vienmēr var realizēt mūsu politiskajā situācijā, kāda veidojas mūsu parlamentā.

Tāpēc uz mani tas atstāja tāda mazliet nenopietna darba iespaidu Saeimas sēdēs, ka opozīcijas partijas ierodas un pieprasa, velkot ar pirkstu līdzi programmās, kuras faktiski bija domātas uz četriem gadiem un kurās paredzēts maksimums iespēju, ja partija iegūst 51 balsi parlamentā. Bet tas nenozīmē, ka mūsu partija necentīsies realizēt tos mērķus, ko tā nospraudusi un ko solījusi saviem vēlētājiem. Mēs gribam būt politiskais spēks, kas ir prognozējams un kas nepievils savus vēlētājus.

Paldies. Tas man šodien viss.

Vadītāja. Paldies Dagmārai Beitnerei-Le Gallai no Jauno konservatīvo frakcijas.

Nākamā runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāte Dace Rukšāne‑Ščipčinska. Lūdzu!

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, godājamie radioklausītāji! Šodien es jums pastāstīšu par kārtējo Saeimas sēdi, kurā gribu izcelt divas nozīmīgas lietas – mūsu balsojumu par opozīcijas priekšlikumiem un tiesībsarga ziņojumu.

No sākuma par opozīciju. Te nu gribu uzreiz norādīt, ka opozīcijas neapmierinātībai par to, ka visi viņu priekšlikumi tiek noraidīti, tos nemaz neizskatot, nav nekāda reāla pamata. Ja opozīcija iesniedz saprātīgus, fiskāli atbildīgus priekšlikumus, mēs tos labprāt izskatām un virzām tālāk.

Tā šodien mēs piekritām pieņemt izskatīšanai grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz noteikt, ka no 1. septembra personām ar termiņuzturēšanās atļaujām vai vīzām sakarā ar studijām Latvijas Republikā akreditētā izglītības iestādē ir tiesības strādāt 40 stundas nedēļā. Šobrīd likumā tās ir 20 stundas nedēļā.

Mēs tāpat virzījām tālāk opozīcijas priekšlikumu par grozījumiem Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Šis likumprojekts izstrādāts, lai atceltu netaisnīgu attieksmi pret daudzbērnu ģimenēm, kurām ir transportlīdzeklis ar motora tilpumu virs 3500 kubikcentimetriem. No šī gada 1. janvāra šāda transportlīdzekļa īpašniekiem jāmaksā papildu likme – 300 eiro. Un tas šobrīd skar arī 183 daudzbērnu ģimenes, kuru transportlīdzekļa ekspluatācijas maksa varētu pieaugt par 150 eiro. Mēs piekrītam, ka to vajadzētu izskatīt un daudzbērnu ģimenes atbrīvot no liekā nodokļu sloga.

Bet tagad par tiesībsarga ziņojumu. Tas bija izsmeļošs, un tam sekoja garas debates. Mēs vēlētos ieviest šajā formātā jauninājumu, lai pēc problēmas uzrādīšanas sekotu izpildvaras reakcija, lai uz Saeimas sēdi nāktu atskaitīties ministri par to, kas tiek veikts, lai konstatētās problēmas risinātu. Tas tāpēc, lai būtu atgriezeniskā saite un lai būtu produktīvāks darbs.

Tiesībsarga ziņojumā ievēroju jauninājumu, kas ieviests 2018. gadā, – preventīvais mehānisms jeb regulārā vizīšu sistēma. Ziņojumā tika atklāts, ka tieši preventīvā mehānisma ietvaros konstatēti vairāki pārkāpumi un trūkumi bērnu tiesību ievērošanā psihiatriskās ārstniecības iestādēs un aprūpes centros. Pagājušajā gadā visa sabiedrība ar šausmām lasīja un sekoja līdzi to bērnu stāstiem, kuri saskārušies ar šo sistēmu, par ko, protams, jāpateicas arī izcilajiem žurnālistiem. Taču nenoliedzami tiesībsarga darbs palīdz mums tuvoties mērķim, ka bērniem Latvijā jādzīvo ģimeniskā vidē.

Un tagad – maza uzmanība paziņojumam. “Attīstībai/Par!” deputāts Daniels Pavļuts un Eiropas Parlamenta deputāta kandidāte Baiba Rubesa aicina ikvienu uz tikšanos piektdien, 8. martā, tas ir, rīt, no 11.00 līdz 13.00 Rīgā, “Attīstībai/Par!” birojā, Torņa ielā 4-101, III-C.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Dacei Rukšānei‑Ščipčinskai no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

“Frakciju viedokļos” nākamā runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Arī ZZS frakcija uzskata, ka šodien viens no būtiskākajiem Saeimas darba kārtības jautājumiem bija tiesībsarga ziņojums. Viņš atskaitījās par to, kas šogad ir darīts, lai uzlabotu bērnu tiesības, piekļuvi izglītībai, un par daudzām citām jomām, kurās mēs redzam, ka šobrīd netiek pilnībā novērsti pārkāpumi.

Mazliet mulsināja, ka tiesībsarga ziņojumā... neskatoties uz to, ka mēs paši zinām, ka mums ir ārkārtīgi liela nevienlīdzība sabiedrībā un Eiropas Komisija norāda uz to, ka ir nepieciešami pasākumi mazo pensiju paaugstināšanai, sociālo pabalstu nodrošināšanai, sociālo mājokļu piedāvājumam, tiesībsarga ziņojumā faktiski šogad bija ļoti maz ideju vai piedāvājumu, vai vērtējumu par šo jomu. Un tas ir arī mūsu priekšlikums, ka nākamajā gadā šis ir virziens, par kuru mums kā likumdevējam ir ļoti svarīgs tiesībsarga viedoklis, idejas, priekšlikumi, kā visefektīvāk mazināt nevienlīdzību...

Viens piemērs. Mums katra ceturtā piektā ģimene ar bērniem dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Un skaidrs, ka ar nodokļu politiku vien nevar šo situāciju atrisināt. Mēs esam būtiski palielinājuši neapliekamo minimumu par apgādībā esošām personām – no 175 eiro šogad jau uz 230, nākamgad – 250. Arī kopumā mazāku algu saņēmējiem ir mazāks nodokļu slogs, palielinot neapliekamo minimumu mazākajām algām no 113 uz 230 eiro. Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 20 procenti agrāko 23 vietā. Bet tas nav pietiekami, lai nevienlīdzību mazinātu. Ir jābūt mērķētai sociālā atbalsta politikai.

Un viens no jautājumiem, kur, manuprāt, ir jāaktualizē diskusija un jāpieņem beidzot lēmumi, ir par garantētā minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu papildus tam, ka arī pensiju pārskatīšanai ir jābūt katru gadu budžeta praksei un sociālie pabalsti arī ir jāpalielina tām sabiedrības daļām, kurām tas visvairāk nepieciešams.

Viena no aktualitātēm šobrīd, ar kuru strādā Saeima, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas. Es priecājos, ka šodien Saeimas deputāti pieņēma lēmumu steidzamības kārtā veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz novērst vai atvieglot to situāciju, kas radusies nodokļu reformas rezultātā vai darbaspēka nodokļa reformas rezultātā, kad ļoti lielai daļai iedzīvotāju ir nodokļu pārmaksa. Un, pēc vakardienas datiem, gandrīz 35 miljoni tiks izmaksāti no valsts kases iedzīvotājiem. Tas, manuprāt, būs labs papildinājums ģimeņu budžetiem.

Ir arī sabiedrības daļa, kam izveidojusies nodokļu piemaksa. Lai novērstu situāciju, kad cilvēkiem īsā laikā jāveic nodokļu atmaksa, ir priekšlikums noteikt garāku pārejas periodu – līdz 2020. gada beigām, dodot iespēju norēķināties ar valsti vislabāk tādā veidā, lai nākamajā periodā izlīdzinātu maksājumu un cilvēkiem nebūtu šis finansējums jāmaksā.

Diskusijas ir par to, vai ir iespējams uzlabot nodokļu administrēšanu. Jāņem vērā, ka, ieviešot nodokļu sistēmu, notika plašas debates par to, vai ir nepieciešama progresīvā nodokļu sistēma. Vairākums sociālo partneru, valdības locekļu un arī deputātu nolēma, ka progresīvā nodokļu sistēma valstī ir vajadzīga, un es arī uzskatu, ka tā ir taisnīgāka – lielāku algu saņēmēji maksā vairāk, mazāku ienākumu saņēmējiem nodokļu slogs ir mazāks. Bet progresīvā nodokļu sistēma prasa arī sarežģītāku administrēšanu. Un, redzot šobrīd, ka ir nepilnības administrēšanā, protams, politiķiem ir jāuzņemas atbildība par pieņemto lēmumu blaknēm un, kas vēl svarīgāk, jāpiedāvā risinājumi. To mēs arī darām, lai sabiedrībai būtu pietiekams laiks pierast pie jaunās kārtības, kura tomēr nodrošina, ka mazāko algu saņēmējiem vairāk naudas maciņā paliek, kas ir tikai taisnīgi.

Trešā lieta, kurai es vēlos pievērst uzmanību. Saeimā drīzumā nonāks budžeta projekts, šī gada budžeta projekts, un viena lieta, kas, protams, nav pieņemama, ir tā, ka pedagogu atalgojuma palielināšanai šogad nav paredzēts finansējums, kas ir apmēram deviņi miljoni eiro. Tā nav liela nauda, un, tā kā šogad budžeta ieņēmumi ir par 450 miljoniem lielāki nekā pērn, aizbildināties, ka nevar šo finansējumu atrast, manuprāt, nav pārāk godīgi pret pedagogiem. Mēs, opozīcija, sniegsim savu redzējumu, kā pedagogiem algas palielināt jau šogad, un es ceru, ka budžeta veidošanas gaitā arī pozīcijas deputāti šīs idejas atbalstīs. Aizbildināties ar to, ka valdība šobrīd veido tehnisku budžetu, arī nav korekti. Šis nav nekāds tehnisks budžets. Ja šis būtu tehnisks budžets, tad arī Kariņš kā premjers un visi ministri būtu tehniskie ministri un tehniskais premjers. Budžets ir politikas veidošanas spogulis, un jaunās valdības pienākums ir veidot savu politiku un arī pildīt solījumus, kas doti vēlētājiem. Tās ir tikai atrunas, ka nepadomājām, nezinājām, nenovērtējām iespēju īstenot solījumus, ka ir vajadzīga 51 balss parlamentā, lai solījumus īstenotu... Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un tas nozīmē, ka, lai savas idejas īstenotu, ir jāspēj vienoties un pārliecināt citus politiskos partnerus, dažkārt arī konkurentus, un spēlēties ar vēlētājiem, sasolot piena upes un pēc tam pie pirmās iespējas to aizmirstot, nav godīgi. Tas diskreditē visu vēlēšanu sistēmu.

Opozīcija, protams, arī piedāvā dažādus ekstravagantus priekšlikumus, kas varbūt dažkārt ir mērķēti, lai izgaismotu pozīcijas iepriekšējo solījumu vājumu, lai parādītu, ka karalis tomēr ir kails, bet arī turpmāk mēs strādāsim, lai piedāvātu konstruktīvus, gudrus priekšlikumus, lai Latvijā iedzīvotāji dzīvotu labāk.

Paldies jums.

Vadītāja. Paldies Danai Reizniecei-Ozolai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Un “Frakciju viedokļos” nākamais runās Rihards Kozlovskis no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA. Lūdzu!

R. Kozlovskis (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nenoliedzami, šodien centrālais jautājums Saeimas sēdē bija tiesībsarga ziņojums. Īpašu sadaļu un lielāko uzmanību viņš veltīja bērnu tiesību aizsardzībai. Es gribu pieskarties vienam no šīs sadaļas aspektiem, punktiem, tas ir, nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmai, kas tika iekļauta... kuras analīze tika iekļauta šajā ziņojumā. Faktiski šodienas apstākļos, kad lielākā daļa tiesībaizsardzības iestāžu... ne tikai tiesībaizsardzības, bet arī citu iestāžu, kas ir iesaistītas bērnu tiesību aizsardzībā, izmanto jaunākās tehnoloģijas, skaidrs, ka tā ir viena no informācijas sistēmām, kas tiešām ļoti atvieglotu un padarītu daudz efektīvāku darbu ar bērniem, kuri ir gan no nelabvēlīgām ģimenēm, gan arī nonākuši kādās problēmās ar likumu. Līdz ar to gan JAUNĀS VIENOTĪBAS vārdā, gan personīgi es, ņemot vērā, ka šī sistēma tika veidota jau tad, kad biju iekšlietu ministrs... es uzskatu to par ļoti svarīgu aspektu, un, protams, mums jānodrošina, lai šī sistēma strādātu efektīvi.

Tāpat šodien tika pieņemts lēmums par iespēju ārvalstu studentiem strādāt pilnu darba laiku, tas ir, 40 stundas nedēļā. JAUNĀ VIENOTĪBA šo lēmumu neatbalstīja. Neskatoties uz to, tas tika nodots tālāk. Es gribu teikt, ka arī Iekšlietu ministrijas ieskatā, kad biju iekšlietu ministrs, šis jautājums bija dienaskārtībā un faktiski arī ekspertu līmenī tas tika vērtēts. Tika arī uzrunātas augstskolas. Un varu apliecināt to, ka vadošās Latvijas augstskolas neatbalsta šādu pieeju tādēļ, ka 40 stundas faktiski norāda to, ka nebūs iespējas kontrolēt šos studentus. Proti, mēs nonākam pie tā, ka būtu jāmaina iemesls, kāpēc vispār šīs personas uzturas mūsu valstī. Mums ir iespēja piesaistīt darbaspēku, tam ir noteikta procedūra. Bet viena no procedūrām, kas ir... pamatā tomēr tā ir izglītības iegūšana, un attiecīgi, ja viņi mācās pilnu laiku un vēl pilnu laiku arī strādā, loģisks ir secinājums, ka tas neiet kopā.

Vēl es gribu pieskarties opozīcijas priekšlikumam samazināt valsts pārvaldi par 30 procentiem. Skaidrs, ka, no vienas puses, sabiedrībā valda uzskats, ka ir liela birokrātija un ļoti daudz ierēdņu. Taču gribu vērst uzmanību, ka jau iepriekšējās valdības laikā Valsts kancelejas vadībā visām ministrijām tika uzdots vērtēt iespējas samazināt darbinieku skaitu, amatpersonu skaitu un ierēdņu skaitu līdz sešiem procentiem. Tā ka tas darbs faktiski ir izdarīts. Un es droši vien ieteiktu pirms šāda lēmuma – samazināt par 30 procentiem – pieņemšanas Saeimā aicināt katru ministriju vai pat valdību sniegt redzējumu par iespējamu to izdarīt. Es gribu vērst uzmanību, ka šajos sešos procentos, kas tika vērtēti, tika paredzēts samazināt arī robežsargu, glābēju un Valsts policijas darbinieku skaitu. Un 30 procentu samazinājums šajās struktūrās novestu mūs faktiski līdz katastrofai, manā vērtējumā. Tā ka jābūt arī piesardzīgiem ar to, ko mēs runājam, kādus lēmumus mēs pieņemam.

Nu, un noslēgumā es gribu pieskarties vēl vienam jautājumam. Saeima šodien pieņēma lēmumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu uz Latvijas–Krievijas robežas. Tas ir ļoti svarīgs lēmums tādēļ, ka diemžēl šis process – robežas ierīkošana – fiziski jau ir sācies pirms pāris gadiem, taču dažu desmitu eiro dēļ vairāki Latvijas iedzīvotāji ar saviem īpašumiem apgrūtina robežas izveidi, kas ir ļoti būtisks mūsu austrumu robežas stiprināšanas priekšnoteikums. Tas ir saistīts ar 12 metru joslas ierīkošanu gar Latvijas–Krievijas robežu. Tā ka es aicinu būt atbildīgākiem tomēr, lai šī garā birokrātiskā procedūra nebūtu jāvirza līdz pat Saeimas lēmumam. Manuprāt, tas ir mūsu kopējais uzdevums – panākt to, lai šie demarkācijas un ierīkošanas procesi noritētu raiti.

Paldies par uzmanību. Līdz nākamajai reizei!

Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Rihardam Kozlovskim.

Un nākamajam vārds frakcijas KPV LV deputātam Aivaram Geidānam. Lūdzu!

A. Geidāns (KPV LV).

Esiet sveicināti, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde mums ir tiešām izvērtusies ļoti spraiga un debatēm bagāta. Vēlos nedaudz... KPV LV frakcijas priekšvēlēšanu nosacījums bija veidot jaunu politiku tādā veidā, ka netiks noraidīti tie opozīcijas priekšlikumi, kuri nav fiskāli ietilpīgi. Un šodien tas piemērs izgaismojās – mēs atbalstījām tālākai izskatīšanai atbildīgajā komisijā priekšlikumu par transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, jo daudzbērnu ģimenēm no 2019. gada 1. janvāra saskaņā ar grozījumiem likumā nāktos papildus segt 300 eiro par automašīnām, kuru motortilpums ir lielāks par 3,5... 3500 kubikcentimetriem. Ierosinājums ir atcelt šo ekspluatācijas nodokli. Redzēs, kā izdosies komisijā vienoties un virzīt šo priekšlikumu tālākai izskatīšanai.

Bet vēl būtisks jautājums bija par migrāciju... teiksim, lai studentiem no trešām valstīm, ierodoties Latvijā, piešķirtu iespēju strādāt papildus 20 stundas. Balsojums bija neviennozīmīgs. Ar 48 balsīm “par”, 36 balsīm “pret” projekts tika nodots izskatīšanai atbildīgajā komisijā. Un tad tas būs jāvērtē, jāiesaista arī nozaru eksperti, tāpat Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, lai saprastu, vai tiešām mums ir jāatbalsta šis priekšlikums. Tad jau redzēs, kā virzīsies šis likumprojekts tālāk.

Tad vēl, kā jau kolēģis minēja, par austrumu robežu, kas arī ļoti svarīgi Latvijai – sakārtot robežjoslu 12 metru platumā. Ir vēl vietas, kur nav šī robeža sakārtota. Tas ir Malnavas pagastā, Krāslavas novadā, kur tiek atsavināti īpašumi par labu robežas ierīkošanai.

Un vēl viens no būtiskiem jautājumiem. Saeimas Juridiskajā komisijā tika saņemts Tiesnešu disciplinārkolēģijas iesniegums par Zemgales rajona tiesas tiesneses Ivetas Silickas atcelšanu no tiesneša amata. Pret tiesnesi Ivetu Silickas kundzi tika ierosināta disciplinārlieta par viņas rīcību, kura nav savienojama ar tiesneša amata pienākumu pildīšanu, un visi locekļi vienbalsīgi atbalstīja viņas atbrīvošanu no amata. Arī presē jau esat pamanījuši, kāda ir šīs tiesneses pašreizējā rīcība, un tā nav savienojama ar tiesneša darbu.

Noslēgumā vēlos atgādināt – jauniešiem vecumā no 15 līdz 20 gadiem ir iespēja no 25. februāra līdz 7. aprīlim pieteikties un kandidēt uz Jauniešu Saeimu. Šī ir laba iespēja iegūt zināšanas, lai varētu izprast lēmuma projektu izstrādāšanas un pieņemšanas procesus Saeimā, lai ātrāk iesaistītos procesos, lai vairāk jaunu cilvēku piedalītos politiskos procesos un iesaistītos partijās un varētu pieņemt lēmumus.

Uz tikšanos! Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Aivaram Geidānam no frakcijas KPV LV.

Un noslēgumā šodien runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies.

Labdien, godātie radioklausītāji! Gada ienākumu deklarācijas kontekstā viens no jautājumiem, kas nonācis sabiedrības intereses epicentrā, ir saistīts ar nodokļu piemaksu vai pārmaksu. Daudzi iedzīvotāji, iesniedzot deklarāciju, uzzināja, ka cerētās atmaksas vietā viņiem izveidojies nodokļu parāds. Valsts ieņēmumu dienests lēš, ka nodokļu parādnieku statusā varētu būt līdz pat 60 tūkstošiem darba ņēmēju. Valdība un parlaments tagad mēģina šo situāciju labot, bet, mūsuprāt, tas neizskatās pārliecinoši, tas izskatās slikti.

Paskaidrošu, kāpēc. Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijā Finanšu ministrijas rosinātos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, paredzot iedzīvotājiem atvieglot gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu. Ar grozījumiem likumā paredzēts pagarināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas termiņu par 2018. un 2019. taksācijas gadu vismazāk aizsargātajām nodokļa maksātāju grupām, kas, iespējams, pirmo reizi iesniedz gada ienākumu deklarāciju un veic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksu, tādējādi atvieglojot pierašanu pie jaunās kārtības. Mēs zinām, ka no 2018. gada Latvijā ir ieviestas progresīvā ienākuma nodokļa likmes un pazemināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme iedzīvotāju grupai, kas gūst mazākus ienākumus, vienlaikus arī palielinot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru.

Lai nodrošinātu iespēju izmantot palielinātā gada diferencētā neapliekamā minimuma priekšrocības, jau taksācijas gada laikā tika ieviests Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kas pamatojas uz nodokļa maksātāja pirmstaksācijas periodā gūtajiem ienākumiem.

Bet problēma ir tajā, ka... Es ļoti labi saprotu tos cilvēkus, kuri esošo nodokļu sistēmu neizprot, jo, mūsu skatījumā, slavenā nodokļu reforma faktiski ir vērsta uz to, lai visa atbildība par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu tiek uzlikta uz vienkāršo iedzīvotāju pleciem. Taču pārsvarā valstī cilvēki nav tik izglītoti nodokļu jomā, daudziem arī elektroniskās deklarēšanās sistēma kā tāda nav saprotama. Turklāt ne visi vēl aizvien prot rīkoties ar datoru. Tāpēc liela daļa iedzīvotāju nebija un joprojām nav gatavi šīm izmaiņām nodokļu sistēmā. Un daudzi nemaz nezinās, ka ir parādā valstij, līdz marta beigās saņems vēstuli no Valsts ieņēmumu dienesta.

Nodokļu reforma Finanšu ministrijas izpildījumā izgāzusies pilnībā, un labuma no šādas reformas nav gandrīz nevienam, jo ko mēs redzam? Sliktāk ir gan pašai valstij, gan vienkāršam darba ņēmējam. Slikti, starp citu, bija arī grāmatvežiem – tūkstošiem cilvēku, kuriem darba apjoms būtiski palielinājās, nemitīgi sekojot līdzi izmaiņām saistībā ar diferencētajiem nodokļiem, kuri beigu beigās... kuri no valsts puses tika prognozēti aplami, kā mēs redzam. Un cik līdzekļu izlietots, lai pārkārtotu visas grāmatvedības programmas? Domāju, ka šādi nevar turpināties. Vienīgi ļoti žēl – kārtējo reizi neviens par šo situāciju atbildību negatavojas uzņemties un neuzņemsies.

Bet ir arī ļoti laba ziņa. Mīļās dāmas, frakcijas SASKAŅA vārdā sveicu jūs pavasara svētkos – 8. martā! Novēlu sievišķīgu šarmu, jauku noskaņu un daudz ziedu!

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Līdz ar to “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamceturtdien!