Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas vienpadsmitā sēde
2024. gada 14. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes video translācija
Sēžu video translācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 14. marta kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ārlietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par 2024. gada 15.–17. martā plānotajām Krievijas prezidenta vēlēšanām”. Komisija lūdz lēmuma projektu izskatīt kā pirmo Saeimas sēdes darba kārtības jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Edgars Putra, Česlavs Batņa, Didzis Šmits, Māris Sprindžuks, Linda Matisone, Juris Viļums, Māris Kučinskis, Ingmārs Līdaka un Aiva Vīksna lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju”.

Vārds motivācijai deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS aicina iekļaut šodienas darba kārtībā lēmuma projektu (faktiski arī uzdevumu Ministru kabinetam) “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju”.

Mēs aicinām atkārtoti paust nosodījumu agresorvalstīm – Krievijai un Baltkrievijai –, to nežēlīgajam uzbrukumam Ukrainai, kā arī izteikt Latvijas atbalstu Ukrainai līdz tās taisnīgai un pilnīgai uzvarai, ko pamatojam ar Latvijas morālās un starptautiskās tiesībās nostiprinātām... mūsu saistībām.

Mēs ļoti labi apzināmies, ka katrs eiro, kas nonāk agresorvalsts ekonomikā, var tikt un tiek izmantots militāriem mērķiem, kalpo tās imperiālistiskajiem mērķiem, vairo nevainīgu civiliedzīvotāju ciešanas, slepkavošanu, ģimeņu izpostīšanu, šo nežēlīgo karu. Šis lēmuma projekts paredz uzdot Ministru kabinetam steidzami īstenot tādus pasākumus, kas paredz pilnīgu atteikšanos no jebkādas ekonomiskās sadarbības ar agresorvalstīm, tostarp pirmām kārtām nekavējoties pārtraukt Latvijas valstij piederošu kapitālsabiedrību dalību jebkādu preču un pakalpojumu... uzglabāšanā, transportēšanā un piegādē, kas var tikt izmantota agresorvalsts militārās industrijas vajadzībām.

Otrais – īstenot rīcību Latvijas ostu un transporta infrastruktūras pārstrukturizēšanai un transformācijai, ņemot vērā agresorvalsts preču un pakalpojumu plūsmas apturēšanas vajadzību, paredzot tam noteiktus termiņus un finansējumu.

Trešais – Eiropas Savienības līmenī panākt atbalstu atbilstošu solidaritātes instrumentu īstenošanai tajās valstīs, kuru ekonomikām nepieciešama transformācija, tām realizējot stingru un atbildīgu sankciju un agresorvalsts ierobežošanas politiku.

Kolēģi! Šis priekšlikums ir gaužām vienkāršs. Skaidri un nepārprotami Saeima dod uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties spert soļus, lai mēs ar valsts infrastruktūru, ar valsts kapitālsabiedrībām, tai skaitā ar šo kapitālsabiedrību meitas uzņēmumiem, nekādā veidā neatbalstītu Krievijas militāro industriju... vai tā ir mangāna rūda vai kāds cits ķīmiskais savienojums no Mendeļejeva tabulas... vai kādā citā veidā stiprināt Krievijas ekonomiku, tādējādi atbalstot viņu militāro industriju.

Kolēģi! Aicinu iekļaut šo lēmuma projektu šodienas darba kārtībā un arī skaidri to atbalstīt, lai būtu absolūti skaidrs signāls mūsu starptautiskajiem partneriem, valdības locekļiem, visām Latvijas kapitālsabiedrībām, ka ir jārīkojas nekavējoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ļoti žēl, ka šeit nesēž Pīlēna kungs, Seska kungs... Žēl! (Starpsauciens.) Bet, nu... Kas attiecas uz šo priekšlikumu. Protams, emocionālā daļa ir ļoti emocionāla, bet tagad par būtību. Par kurām kapitālsabiedrībām ir runa? Principā runa ir par ostām un par “Latvijas dzelzceļu”. Nu ko tad jūs raustāties? Vajadzēja ierakstīt: ““Latvijas dzelzceļu” likvidēt, iznīcināt infrastruktūru (Starpsauciens.), lai nekādas kravas...”, jo šodien jebkura krava, kas nāk tranzītā caur mūsu ostām, kas varbūt pat nav Krievijas krava, bet kas nāk no Ķīnas vai Kazahstānas, netiešā veidā... jā, arī Krievijas dzelzceļš nopelna kādu kapeiku, tā ir realitāte... līdz ar to, skaidri pasakot, ka Latvijā tranzīta vispār nebūs. Lūdzu, tad pasakiet, nāciet ar aprēķinu, cik maksās aizvērt Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas, cik maksās aizvērt “Latvijas dzelzceļu”, cik būs jāizmaksā kompensācijās? Cik tūkstoši ģimeņu brauc prom no Latvijas?

Mēs esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, mums ir strikti jāievēro tās starptautiskās vienošanās, kas ir panāktas.

Par sankcijām, par ko tagad visi te daudz runā. Neviens ostā strādājošais stividors neapkalpo kravas, kas ir pakļautas sankcijām. Visas kravas, kas iet caur Latvijas ostām, tiek skrupulozi pārbaudītas, saskaņotas, un tikai tad, kad daudzi saskaņojumi tiek saņemti, tās var braukt. Tās, kas ir sankcionētas, Latvijā vispār netiek apkalpotas. Ja gadījumā kāda no valsts iestādēm saskaņo kādas kravas tranzītu, tad tā ir Latvijas iestādes atbildība, jo tā kontrolē, kuras kravas vispār var kraut, kuras nevar. Ja Eiropas Savienība un ASV sankciju listē iekļaus vēl kādas kravas, tās netiks pārkrautas. Tas ir starptautisks bizness.

Pirms pāris dienām es biju Liepājā. Es redzēju – jā, tur ir ļoti daudz vagonu, kas nāk no Krievijas. Joprojām tās ir tranzīta kravas. Tad, kad bija mērķis aizvērt graudu tranzītu, jums tas neizdevās. Kāpēc? Tāpēc, ka Amerikas Savienotās Valstis skaidri pateica: šīs kravas ir vajadzīgas Āfrikas un citām pasaules valstīm, tāpēc, lūdzu, noņemiet rokas no graudu tranzīta! (Starpsauciens.) Mēs aizliedzām graudu importu šeit, uz Latviju, bet tranzīts joprojām ir spēkā.

Ja jūs sakāt, ka mums ir jāiznīcina ostas, tad es jums vēlos pateikt – blakus ir Klaipēdas osta. Tad, kad iepriekšējās valdības cīnījās, lai iznīcinātu Latvijas tranzītu, Klaipēdas ostas apgrozījums kāpa. Apskatieties – 2022. gadā, kad sākās karš Ukrainā, Klaipēdas, piemēram, tranzīta bizness, konteineru bizness palielinājies par 57 procentiem, tāpēc ka Kazahstāna, Ķīna un citas valstis tranzītā veda tieši caur Klaipēdu. Plus 57 procenti! Mēs zinām, ka caur Lietuvu iet arī tranzīts uz Kaļiņingradu, tur vispār visas kravas iet, arī sankcionētās. Eiropa tā ir pateikusi, ka ir konkrēti... gadā apmēram 12 miljoni tonnu kravu jāved uz Kaļiņingradu. Lietuva neplāno aizvērt ne Klaipēdas ostu, ne ko.

Kas attiecas uz jums. Iepriekš bija Bordāns ar Jurašu un Linkaitu, kas gribēja iznīcināt ostas, tagad jūs gribat iznīcināt. Es uzskatu, ka simtiem gadu Latvijas ostas ir bijušas kā ostas, un ne jau jūs tās tagad iznīcināsiet. Un, ja tikai tāpēc, ka jums reitings krīt uz leju, jūs gribat pirms vēlēšanām drusku uzspodrināt savas spalvas... tad, kad jūs, APVIENOTAIS SARAKSTS, bijāt valdībā, jūs vispār neko nepiedāvājāt. (Starpsauciens.) Kāpēc jūs neko nepiedāvājāt?

Kas attiecas uz uzņēmumu, par kuru jūs runājat. Jā, mans uzņēmums ir saistīts ar tranzīta biznesu (Starpsauciens.), bet nevienu sankcionētu kravu šis uzņēmums neved, jo šodien tas vienkārši nav iespējams. (Starpsauciens.) Ja gadījumā tiks pieņemts lēmums par to, ka tiek aizvērts tranzīts, tas tiks aizvērts. Lūdzu, pieņemiet (Starpsauciens.)... bet tad skaidri pasakiet, ka jūsu mērķis ir aizvērt visas ostas (Starpsauciens.), “Latvijas dzelzceļu”, visu tranzītu, un jūs redzēsiet, ka nākamajā gadā Klaipēdas ostā apgrozījums palielināsies par 300 procentiem, jo jūs būsiet tranzīta...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, laiks.

A. Šlesers.... ostu nozares kaprači. (Starpsauciens.)

Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā lēmuma projekta “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 4, atturas – nav. Darba kārtībā iekļauts. (Starpsauciens. Aplausi.)

___

Pārejam pie šīsdienas sēdes darba kārtības.

Sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Ārlietu komisija iesniegusi lēmuma projektu “Par 2024. gada 15.–17. martā plānotajām Krievijas prezidenta vēlēšanām”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Ir arī lūgums šo lēmuma projektu izskatīt kā pirmo.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija sagatavoja, vakar savā sēdē izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja Latvijas Republikas Saeimas paziņojuma projekta tālāku virzību izskatīšanai Saeimā šodien, 14. martā.

Kā jau ierasts, nolasīšu visu paziņojumu kopumā.

Latvijas Republikas Saeimas paziņojums “Par 2024. gada 15.–17. martā plānotajām Krievijas prezidenta vēlēšanām”.

Latvijas Republikas Saeima:

ņemot vērā, ka ir pagājuši gandrīz 10 gadi, kopš Krievija nelikumīgi anektēja Krimu un Sevastopoli, kā arī okupēja daļu no Doneckas un Luhanskas apgabaliem, un divi gadi, kopš sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, kas neskaitāmiem cilvēkiem laupījis dzīvību, radījis milzīgas ciešanas un zaudējumus;

norādot, ka kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievija īpaši pastiprinājusi politisko disidentu, plašsaziņas līdzekļu un pilsonisko brīvību apspiešanu, nežēlīgi apslāpējot jebkādu opozīciju un kriminalizējot jebkādu pret karu vērstu izpausmi;

uzsverot, ka šodienas Krievijā valda autoritārs režīms, ko raksturo fiktīvas vēlēšanas, ar tām saistīta demokrātijas imitācija, pakļāvīga tiesu vara un likumdevējvara, milzīga korupcija, plašsaziņas līdzekļu cenzūra, visas varas koncentrācija Vladimira Putina rokās;

atgādinot, ka Krievijas valdība ir atbildīga par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un politiskajām represijām, tostarp par opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvi;

ņemot vērā to, ka šīs nedēļas nogalē notiks tā sauktās Krievijas prezidenta vēlēšanas;

vēršot uzmanību uz to, ka šīs vēlēšanas plānots rīkot arī Krievijas pretlikumīgi okupētajās un anektētajās Ukrainas teritorijās, bet tas ir klajš starptautisko tiesību, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pārkāpums, kā arī Ukrainas tiesību uz neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti pārkāpums;

atsaucoties uz 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā, īpaši uz tās 49. un 50. pantu;

norādot uz Krievijas Federācijas Konstitucionālās tiesas 1998. gada 5. novembra lēmumu Nr. 134-O par Krievijas Federācijas Konstitūcijas 3. daļas otrās nodaļas 3. punktā “Noslēdzošie un pārejas noteikumi” noteikto: “Divi pilnvaru termiņi pēc kārtas, kas minēti Krievijas Federācijas Konstitūcijas 3. daļā, ir konstitucionālā robeža, kuras pārkāpšanu Krievijas Federācijas Konstitūcija, ieskaitot tās otrās nodaļas 3. punktu “Noslēdzošie un pārejas noteikumi”, uzskata par nepieļaujamu”;

ievērojot Eiropas Padomes komisijas par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisija) 2021. gada 23. marta pagaidu atzinumu, kurā konstatēts, ka ar 2020. gadā izdarītajos Krievijas Federācijas Konstitūcijas grozījumos iekļauto ad hominem Krievijas prezidenta iepriekšējo amata pilnvaru termiņu atcelšanu ir pārkāptas gan Krievijas konstitucionālās tiesības, gan arī starptautisko tiesību principi;

atgādinot Krievijas starptautiskās saistības, kas izriet no Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī ANO īpašā ziņotāja par cilvēktiesībām Krievijā 2024. gada 22. februāra ziņojumā ietvertos apsvērumus,

stingri nosoda Krievijas imperiālistiskās darbības un pašreizējo agresiju pret Ukrainu;

atkārtoti uzsver, ka Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un sabiedrotajiem visā pasaulē ir jāturpina sniegt Ukrainai visaptverošu atbalstu, ieskaitot politisko, ekonomisko, finansiālo un militāro palīdzību, kā arī atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un valsts atjaunošanai;

pieprasa, lai Krievijas valdība izbeidz politieslodzīto pakļaušanu jebkāda veida spīdzināšanai, ievēro necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegumu, atceļ visas nepamatotās apsūdzības un nekavējoties, bez nosacījumiem atbrīvo visas politisku motīvu dēļ ieslodzītās personas;

kategoriski nosoda Krievijas prezidenta vēlēšanu rīkošanu pagaidām okupētajās un nelikumīgi anektētajās Ukrainas teritorijās. Šādas Krievijas darbības Ukrainas starptautiski atzītajās robežās ir nelikumīgas, un attiecīgo vēlēšanu rezultāti netiks atzīti;

solidarizējas ar Ukrainu tās centienos aizstāvēt savu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību starptautiski atzītajās robežās;

uzskata, ka prezidenta vēlēšanas arī pašā Krievijā nebūs nedz brīvas, nedz godīgas, jo opozīcija un neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi tiek apspiesti, nav ticamas politiskās konkurences, kā arī neatkarīgu starptautisko novērotāju klātbūtnes, līdz ar to šīm vēlēšanām trūkst jebkādas demokrātiskas leģitimitātes.” (Paziņojuma beigas.)

Kolēģi, Ārlietu komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt Ārlietu komisijas sagatavoto Saeimas paziņojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Manā skatījumā... ir absolūta fikcija, ko mēs te darām. Pirmais balsojums... Atļausiet, Kola kungs... es vispirms ne par konkrētu projektu... par jautājumu, kuru virza divi “milzoņi”, kas atrodas šajā telpā, kas nodarbojas ar biznesu kopā ar Krieviju, vismaz daļēji aiz viņiem stāv uzņēmēji, kuri to dara. Vai tā nav fikcija? Vai tā nav liekulība? (Starpsauciens.) Pelnīt naudu no turienes un pēc tam nākt uz šejieni ar priekšlikumu, lai bišķiņ atmazgātos? (Starpsaucieni: “Par lēmumu!”) Nav labi.

Konkrēti par lēmumu, kolēģi! Konkrēti par lēmumu, kolēģi! Nākot uz parlamentu, katram deputātam ir pienākums šeit, šajās telpās, pieņemt lēmumu par labu valstij, tautai, labklājībai, attīstībai un drošībai. Šajā konkrētajā darba kārtībā šodien es neredzu nevienu, Viļuma kungs, jautājumu, kas būtu skāris mūsu cilvēkus ārā. Mēs katru dienu šeit nodarbojamies ar skaļiem paziņojumiem – ar skaļiem paziņojumiem, lai Kola kungam sanāktu tikt uz Eiropu. Bez jebkāda pamatojuma, Kola kungs! Nav runa par ideoloģiju. Mēs komisijā visu ar jums izrunājām, un jūs zinājāt, kas tur bijis. Šeit ir jautājums par telpām parlamentā. (Dep. R. Kola starpsauciens.)... Komisija ir vieta, kur mēs runājam par ideoloģiju (Dep. R. Kola starpsauciens.), komisija ir vieta, kur mēs virzām kopējo skatījumu uz valsts attīstību. Šeit katram deputātam ir pienākums pieņemt tikai tos lēmumus, kas tūlītēji palīdzēs sabiedrībai dzīvot labāk, drošāk, lai mūsu valstī gribētu dzīvot bērni, lai sirmgalvji būtu nodrošināti.

Jautājums, kolēģi, par to, ka visiem apkārt mums ir absolūti vienalga uz mūsu paziņojumiem. To vērtība ir nulle. Tas mani skar visvairāk – ka mēs katru dienu nodarbojamies ar lietām, kas reāli neko neietekmē. Jūs šodien nobalsojāt ar 60 balsīm par tām kravām ostās. Ko jūs domājāt? Tie divi milži pārstās tirgoties ar Krieviju? Viņi turpinās to darīt! Ko jūs domājat – pēc šodienas Kola kunga paziņojuma, izņemot to, ka viņš varēs tiktokā paziņot, ka viņš ir “pret”, kaut kas mainīsies? Atkal nekas nemainīsies.

Kolēģi, kad mēs beidzot šeit sāksim runāt par to, lai paceltu pensijas? Kad mēs varēsim runāt par to, lai palīdzētu bērniem? Kad mēs varēsim runāt par to, kas notiek kultūras nozarē, ņemot vērā pēdējās ziņas? Reālas lietas, kas ir vajadzīgas mūsu sabiedrībai.

Bet šeit mums ir priekšvēlēšanu aģitācija. Un man sāp tas, ka es redzu, kolēģi, ka daži deputāti mūsu valsti vienkārši parāda kā bezspēcīgu, jo šie paziņojumi ir nulle. Rīkojamies, kolēģi (Starpsauciens.), darām reālas lietas! Ja mēs pat runājam par... ja mēs pat runājam par ārpolitiku... Darām reālas lietas! Bet šie paziņojumi katru reizi parāda, ka mēs spējam tikai printēt papīru, kurš nav nekā vērts. Dokuments nav nekā vērts, papīrs nav nekā vērts. Vārdi ir, darbu nav. (Starpsauciens.) Vārdi ir, darbu nav.

Jūsu spārns vienmēr ir “pret” – tad kāpēc jūsu kolēģi turpina tirgoties ar Krieviju? Jūs nenosodāt viņus? (Starpsauciens.) Nē, jūs nenosodāt viņus. Jūs uzskatāt...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu nesarunāties...

A. Rosļikovs. Tāpēc šeit, kolēģi, arī parādās jautājums... Beidziet, beidziet rādīt mūsu valsti ārpusē tikai uz papīriem! Runājam par konkrētiem darbiem, runājam par konkrētām lietām! Mēs nevaram, kolēģi, visu laiku tikai balsot par dokumentu. Kur ir rīcība? Kur ir rīcība? Pareizi ir teicis mans kolēģis. Par Liepāju varam padiskutēt, un par priekšlikumiem varam padiskutēt, kā tie ir saistīti. Liekulība, kolēģi, – tas man visvairāk sāp. Liekulība absolūta!

Kāpēc katru dienu dažiem deputātiem, pusei no parlamenta, ir jānāk uz frakcijām... jānāk uz parlamenta sēdēm, lai piedalītos balsošanā, kura ir absolūti formāla? No vienas puses, mēs paziņojam absolūti korektas, pareizas un pārdomātas lietas, Kola kungs, no otras puses, tiekamies mežā ar citiem cilvēkiem, kuri... nu, man galvā tas kaut kā neiet (Starpsauciens.)... Es ne ar vienu nekur netiekos. Tur ir! No vienas puses, mēs sakām, ka pārstājam tirgoties un sponsorēt, no otras puses, paši taču tirgojaties un sponsorējat, vismaz tie cilvēki, kas stāv aiz dažādām partijām.

Lielākais jautājums ir par to, lai mēs darītu reālas lietas, nevis nodarbotos ar deklaratīviem paziņojumiem, kuriem nav spēka, Kola kungs. Es ceru, ka tas palīdzēs jums būt ievēlētam Eiropas Parlamentā, noteikti ceru. Bet vēlreiz pateikšu: politiskā frakcija “Stabilitātei!” nenāk uz darbu, lai palīdzētu jums būt ievēlētam Eiropas Parlamentā. Nu nē! (Starpsauciens: “Nebūs nekādas... nobalsošana...” Smiekli.)

Reāls paziņojums, reāli darbi...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli!

A. Rosļikovs.... reāls rezultāts. Citādi nevar būt! Pagaidām mēs šeit nodarbojamies tikai ar pļāpāšanu, nevis darbu tautas labā. Tas ir svarīgi.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Protams, mēs esam tajā periodā, kad jebkura darbība, jebkurš balsojums par jebkuru likumprojektu, jebkura iniciatīva būs priekšvēlēšanu sastāvdaļa, vienalga, lai kurš tas būtu.

Tomēr, Rosļikova kungs, man ir patiess prieks, ka jūsu frakcijā ir godprātīgs cilvēks, kas saprot, ko šis ziņojums nozīmē. Kovaļenko kungs, paldies, ka jūs Ārlietu komisijā atbalstījāt šo paziņojumu. Vismaz jūsu frakcijas rindās ir cilvēks, kas izprot šī paziņojuma nozīmīgumu un būtību. (Aplausi.)

Rosļikova kungs saka – nevienu neinteresē šis paziņojums. Redziet, Krievijā jau nav tikai Putina līdzskrējēji, ir opozīcija, kas ir, kā paziņojumā norādīts, ne tikai apspiesta, bet indēta, nonāvēta, vajāta un vajāta ne tikai Krievijā, bet arī ārpus tās robežām. Vakar pat Lietuvā Leonīds Volkovs, kas arī ir opozicionārs, tika brutāli piekauts ar āmuru. Es šaubos, vai tie bija lietuvieši. Mēs varam tikai spekulēt, protams, bet pieļauju, ka tie ir Putina līdzskrējēji un dienesti.

Tālāk – atkal nevienu šis paziņojums neinteresēja.

Kolēģi, es varu jums tagad paziņot, ka šodien tiks publicēts praktiski līdzvērtīgs paziņojums, kuru parakstījuši 23 valstu ārlietu komisiju vadītāji, kuru starpā ir ārlietu komisiju vadītāji no ASV, Kanādas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Skandināvijas valstīm, Beļģijas, un vēl, jums par pārsteigumu, arī Izraēlas kolēģis ir parakstījis šo paziņojumu. Ja jums liekas, ka tas ir tukšs papīrs, lai tā būtu, bet tas ir vēstures nospiedums konkrētu valstu nostājai pret fikcijām, manipulācijām, brutāliem cilvēktiesību pārkāpumiem, pret brīvības ierobežošanu. Protams, autoritāriem režīmiem nekas nepatīk vairāk kā klusums.

Es domāju, ka mūsu pienākums ir neklusēt. Mūsu pienākums ir izcelt šī noziedzīgā režīma brutāli pastrādātos noziegumus Ukrainā un arī šī režīma vēršanos pret saviem civiliedzīvotājiem, politisko opozīciju. Šis paziņojums nav balstīts tikai emocionālos tekstos. Es aicinu, Rosļikova kungs, jūs kārtīgi iepazīties ar to. Paziņojums ir balstīts gan uz starptautiskajiem tiesību principiem, gan atsaucēm uz konkrētiem dokumentiem un lēmumiem, kas nav Latvijas parlamenta lēmumi, bet neatkarīgu iestāžu lēmumi par smagiem konstitucionāliem tiesību pārkāpumiem Krievijas Federācijā, kur praktiski Vladimirs Putins ir uzurpējis varu un sevi pasludinājis par karali uz nenoteiktu laiku. Es domāju, ka mums kā kaimiņvalstij arī šajā brīdī ir jāpauž diezgan skaidra nostāja. Tā ka droši savus mazos, īsos video varat likt tiktokā, pasniegt, kādā mērcē gribat, bet jūsu video absolūti nemainīs paziņojuma būtību.

Es vēlreiz pateikšos Kovaļenko kungam par atbalstu, un es aicinu pārējos frakcijas pārstāvjus vērsties pie Kovaļenko kunga un varbūt gūt būtiskas atziņas, kas jums vispār mainīs izpratni, ko mēs šeit, Latvijas parlamentā, darām.

Tā ka es aicinu atbalstīt, kolēģi, sagatavoto paziņojuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šajā jautājumā frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ balsos “par”, bet es vēlos pakomentēt to, kas notiek Latvijā kopumā.

Ja nemaldos, apmēram pirms gada mēs pieņēmām līdzīgu rezolūciju. Skaidrs, ka pēc tam, kad Krievija ir iebrukusi Ukrainā un ir sācies karš, mums vairs nav diplomātisko attiecību, vēstnieku nav. Principā atkal ir tā saucamais dzelzs priekškars (tas gan ir savādāks nekā Padomju Savienības laikā), un, kamēr karš Ukrainā nebeigsies, nekas nebeigsies.

Diemžēl šajā situācijā Latvija ir valsts, kurai ir jānes vēl lielāks smagums uz saviem pleciem. Kāpēc? Tāpēc, ka atšķirībā, piemēram, no Portugāles, kuras ģeogrāfiskais novietojums ir dienvidos, pavisam tālu prom no Krievijas, Baltkrievijas, mums ir robeža ar Krieviju un Baltkrieviju. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai tad, kad politiķi nāk ar vienu vai otru paziņojumu, cilvēki saprastu, kas sekos, kādi būs nākamie soļi.

Šo konkrēto paziņojumu es daudz vairs negribu komentēt, bet gribu pakomentēt to, kas notiek cilvēku prātos. Piemēram, pēdējās nedēļās notiek vārīšanās soctīklos (un ne tikai soctīklos) par paziņojumiem... tātad šīs teritorijas... robežteritorijas... mīnēšana tieši uz robežas, kura ir robeža ar Baltkrieviju un Krieviju. Mēs redzam, ka Daugavpils mērs pašreiz... Droši vien jau tiek plānota viņa noņemšana, jo viņš kaut ko nepareizi pateica. Es negribu nevienu aizstāvēt, bet es paklausījos tos raidījumus, kuros izteicās arī, piemēram, parastie cilvēki Daugavpilī. Ko viņi saka? Viņi saka: “Mēs nesaprotam, kas notiek, mēs nesaprotam, ko darīt – vai mums ir jābrauc prom no valsts vai vienkārši jāsagatavo somas un 72 stundu laikā jābrauc projām?” Ko nozīmē teritorijas, pierobežas teritorijas, mīnēšana, ceļu pārrakšana? Cilvēki šokā. Tad vakar nāk kāds pārstāvis no aizsardzības resora un saka: “Nē, nē, mēs nemīnēsim, mēs kaut ko citu darīsim.” Divas nedēļas cilvēki jūk prātā un domā, ka tūlīt jau visu pārraks, tūlīt būs karadarbība... Saka: “Nē, nē, nav tik traki!” Tad nāk atsevišķi politiķi un saka: “Būs karš ar Krieviju!” Visi atkal šokā, kādi cilvēki droši vien ir jau paspējuši aizbraukt prom. Pēc tam atkal no aizsardzības resora kāds nāk un saka: “Nē, nebūs karš, nav tik slikti. Mūsu situācija vispār ir ļoti laba.” Pilnīgi pretēji viedokļi! Un šī ir tā oficiālā dezinformācija.

Mēs it kā cīnāmies pret dezinformāciju, kas nāk no soctīkliem, anonīmiem ziņotājiem, paziņotājiem, kas nāk un dezinformē, bet šeit politiķi to pasaka. Un diemžēl starp to informāciju, kas izskan vienā dienā, un informācijas atspēkošanu paiet nedēļas, un tā ir liela problēma.

Es teikšu tā: Latgalē cilvēki tiešām ir nobažījušies... un ne tikai Latgalē, principā visā Latvijā, jo mēs labi apzināmies, ka rīcība ir svarīga. Ļoti bieži cilvēki saka: “Politiķi, mēs esam šīs valsts patrioti, mēs gribam šeit dzīvot, bet pasakiet, lūdzu, kā mums rīkoties! Ko nozīmē jūsu paziņojums?” Un man šķiet, ka te ir atkal... Tas ir politiķu uzdevums – paskaidrot...

Šis paziņojums ir formāls paziņojums. Mēs vienkārši pasakām to, ko esam teikuši iepriekš – kāda situācija pašreiz ir Krievijā ar cilvēktiesību pārkāpumiem. Mēs vienkārši atkārtojam to, kas ir pateikts. Bet parastais cilvēks saka: “Pagaidi, kā man plānot dzīvi? Tad vajag braukt prom no Latvijas vai nevajag? Būs karš? Nebūs karš?” Nu tad vismaz aizliedziet kaut kādiem politiķiem izteikties par kaut kādām tēmām, lai aizsardzības resora pārstāvjiem pēc tam nevajadzētu nākt un atspēkot šo informāciju. Jūs saprotiet – cilvēki tiešām ir par to visu nobažījušies!

Tagad tiešām ir priekšvēlēšanu laiks. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka katru nedēļu no šīs tribīnes mēs runāsim par līdzīgiem jautājumiem, nāks pieprasījumi, nāks paziņojumi, viedokļi – tas ir normāli katrā priekšvēlēšanu laikā. Bet, redziet, tam cilvēkam, kas klausās šos paziņojumus un viedokļus, kļūst bail, jo visiem cilvēkiem nav tādas dzelzs nervu sistēmas, ka viņi nereaģē. Viņi klausās, viņi klausās ziņas un pēc tam nevar gulēt, lieto zāles. Nu, piemēram, kas būs, ja kāds no politiķiem, pat ne no Saeimas tribīnes, maija beigās, lai celtu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, paziņos: “Latvijai ir jāuzsāk karš pret Krieviju!”? Es varu pateikt, kas notiks. Soctīkli uzsprāgs!

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, lūdzu runājiet par lēmuma projektu!

A. Šlesers. Es runāju par lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Nē, jūs nerunājat par lēmuma projektu!

A. Šlesers. Es runāju par lēmuma projektu. Ir ārkārtīgi svarīgi paskaidrot... tad, kad mēs nobalsosim par lēmuma projektu, būs svarīgi paskaidrot cilvēkiem, kas būs tālāk, kāda būs mūsu rīcība, jo ļoti bieži politiķi mētājas ar vārdiem.

Es vēlreiz saku – tā problēma... no paziņojuma no šīs tribīnes vai vienkārši kaut kur soctīklos līdz informācijas atspēkošanai paiet pārāk ilgs laiks. Un te ir ārkārtīgi svarīgi... un mums varbūt ir jāvienojas. Labi, partijas var profilēties sev svarīgos jautājumos, bet tomēr galarezultātā cilvēkiem par karu (iespējamo vai neiespējamo) vajadzētu dot vienādu informāciju. Tad varbūt varam tiešām aicināt vai nu Valsts prezidentu, vai aizsardzības ministru nākt un vēlreiz paskaidrot: tiks mīnēta robeža pie Baltkrievijas un Krievijas? Netiks? Tiks pārrakti ceļi...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, mēs runājam par Krievijas prezidenta vēlēšanu nosodīšanu.

A. Šlesers. Jā, es runāju. Un tieši tāpēc mums ir svarīgi (Starpsauciens.)... Pagaidi, man ir astoņas minūtes laika. Ļaujiet man, lūdzu, izteikties par savu motivāciju! (Starpsauciens.) Ja jūs gribat balsot par to, lai pārtrauktu manu debašu runu, tad jums ir tādas iespējas, bet es paskaidroju savu motivāciju, kāpēc es balsošu “par” šo konkrēto lēmuma projektu. Kāpēc es aicinu būt uzmanīgiem šajā priekšvēlēšanu laikā, jo es saku: paziņojumi par iespējamo karadarbības uzsākšanu, ka Latvija pati... neskatoties uz to, ko tur lemj citas valstis, mēs iesim karā pret Krieviju... nevaram. Un es domāju, te ir jāpalielina gan sods, gan atbildība politiķiem un visiem pārējiem, jo tiešām šajā laikā ļoti daudzi cilvēki ir satraukušies par savu un savu tuvinieku dzīvību.

Es aicinu kolēģus nemētāties ar vārdiem, it sevišķi, ja runa ir par karadarbību. Un te ir vēl viena lieta – tas, par ko es runāju. Agri vai vēlu karš beigsies. Gluži tāpat kā Pirmais pasaules karš beidzās, tāpat kā Otrais pasaules karš beidzās, arī šis karš beigsies. Kā tas beigsies, mēs šodien nezinām. Mēs labi apzināmies, ka Amerikas Savienoto Valstu vēlēšanas, kuras notiks, lielā mērā daudz ko izšķirs, jo šodien ir apstādināta Amerikas Savienoto Valstu palīdzība 60 miljardu apmērā Ukrainai. Tas ir fakts. Diemžēl lielākā NATO dalībvalsts ir apstādinājusi palīdzību, un daudzi mūsu politiķi, arī es, tie, kas ir bijuši Amerikas Savienotajās Valstīs, ir saņēmuši apliecinājumu. Pagaidām nopietns atbalsts nav gaidāms, tāpēc Eiropas valstīm ir jābūt vienotām, maksimāli vienotām. Es runāju par Eiropas vienotību. Bet, lai nebūtu tā, ka mēs vienkārši kā kaut kādi kranči mēģinām nākt ar visādiem paziņojumiem, bet rīcības nav.

Un pats galvenais. Es tiešām aicinu valdības pārstāvjus (jo deputātiem jau nav visiem visas informācijas, kura ir slepenā informācija, ko jūs izskatāt slēgtajās valdības sēdēs) regulāri informēt sabiedrību... regulāri, lai tā sabiedrība... un pateikt, kam ir tiesības informēt sabiedrību. Nodefinējiet to, jo izskan pārāk daudz pretrunīgu viedokļu.

Tā ka šodien mēs atbalstām konkrēto priekšlikumu, bet ir ārkārtīgi svarīgi, lai nākamie priekšlikumi, kas nāks no šīs tribīnes, būtu sabiedrībai saprotami. Sabiedrībai tomēr vajag dzīvot mierā un saticībā, nevis mēģināt... Tas naids, kas palielinās, tie visi izteicieni, kurus es negribu pat citēt un kas ir soctīklus pārplūdinājuši, – tur ir tādas naida runas, kādas sen nav bijušas. Un arī ar to ir jācīnās, jo mūsu valstī dzīvo 300 tūkstoši Krievijas... nevis Krievijas, bet Latvijas krievu, kas ir pilsoņi. Viņu dzimtā valoda ir krievu. Ko darīt šiem cilvēkiem? Mēs visi esam vienādi pilsoņi. Tas naids, kas izskan soctīklos, ir vienkārši vājprātīgs. Ja kāds saka, ka visi ir okupanti... Piedodiet, viņš ir piedzimis Latvijā, viņš ir uzaudzis un tā tālāk. Ir jābūt cilvēciskai attieksmei, un nedrīkst pieļaut visas šīs runas, cilvēku pazemošanu un nosodīšanu. Jo mēs... Viena lieta, kā karš beigsies, bet es varu pateikt, ka ļoti daudz cilvēku neatkarīgi no tā, kad karš beigsies, brauc prom no Latvijas.

Tā ka, godājamie kolēģi, darām visu, lai cilvēki nebrauktu prom no Latvijas, lai cilvēki dzīvotu saticīgi, mierā, draudzībā, un nemēģinām tagad gatavot tautu zināmā mērā kaut kādam pilsoņu karam, kad... ja gadījumā kāds nepiekrīt vienam viedoklim, tad viņam vai nu jāsēž cietumā, vai vispār jābrauc prom. Būsim toleranti, atbalstīsim kopīgo virzību kā Eiropas Savienības un NATO valsts, bet mēģināsim tomēr šajā priekšvēlēšanu laikā nepārkāpt sarkanās līnijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man šķiet, ka daži no mums nav izlasījuši šo rezolūciju un atkal kārtējo reizi runā... ja tiek skarta kaut kāda Ukrainas tēma, runā par bērnu aizstāvību.

Krievijas Federācijai ir tiesības rīkot vēlēšanas, to neviens neapšauba, bet jautājums – vai šīs vēlēšanas būs demokrātiskas vai autoritatīvas? Visas pazīmes liecina, ka tās būs autoritāras, un rezultāts jau ir skaidrs.

Ar šo rezolūciju mēs tikai nododam ziņu Eiropas Savienības partneriem, visai pasaulei, ka mēs neatbalstām tādas prezidenta vēlēšanas, pirms kurām tiek nogalināts opozīcijas līderis.

Man ļoti žēl, ka Saeimā ir kolēģi, kuri, nododot zvērestu, apgalvoja, ka būs lojāli Latvijas valstij, bet tagad šo rezolūciju neatbalstīs. Man tiešām ir jautājums, retoriskas dabas jautājums, frakcijai “Stabilitātei!”– kas tieši nav taisnība, kas ir uzrakstīts rezolūcijā? Kaut vienu punktu nosauciet, kur nav rakstīta taisnība!

Mēs redzam, kuri Latvijā tiešām ir demokrātisko vērtību aizstāvētāji un kuri mēģina lavierēt. Tā bija arī Ukrainas problēma, sākoties karam, – bija lojālie Ukrainai, patrioti, bet bija tādi, kas īstenībā Ukrainas valsti grāva no iekšienes.

Es lūdzu to apzināties un tiešām atbalstīt... un nesaistīt Krievijas prezidenta vēlēšanas ar bērniem un ar kāda interešu... agresorvalsts interešu... aizstāvību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam otro reizi.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Es runāšu mierīgākā balsī, lai tiešām... piedošanu... lai tiešām katram būtu skaidrs, ko es gribu jums pateikt.

Mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts esam pieķerti, pārkāpjot gan sankcijas, gan vienošanās. Un mani – vēlreiz atkārtošu – vairāk uztrauc ētiskā puse. Kā mēs, no vienas puses, varam tikties mežā ar dažādiem ietekmīgiem cilvēkiem... no turienes... bet pēc tam izlikties, ka esam pret? Kā mēs varam apkalpot kravas... no turienes... bet pēc tam paziņot, ka mēs esam pret... bet turpināt apkalpot kravas? Šeit ir jautājums par ētisko sastāvdaļu.

Es dikti šaubos... un šodien es noteikti mēģināšu sagaidīt paziņojumu no visām valstīm... kā teica Kola kungs, no 23 valstīm... mēģināšu atrast, kurās no tām ir politiķi, kuri turpina tikties ar mūsu kaimiņu pārstāvjiem un pēc tam pievienojas šādiem paziņojumiem. Es mēģināšu atrast arī Izraēlas saistību ar Krievijas kravu pārkraušanu... tirgošanos, apkalpošanu. Lai man būtu skaidrs, vai visiem tā liekulības maska liekas okay, vai visiem tā piestāv. No vienas puses – apkalpot, komunicēt, taisīt biznesu, pelnīt naudu, a pēc tam nākt uz šejieni ar šķīstu seju: “Mēs esam pret.” Jūs – pret ko? Pret sirdsapziņu?

Es runāju, ka balsojums notiek par sirdsapziņu. Vai jūs tiešām ticat tam, ko uzrakstījāt? Nu tad, manā skatījumā, šeit ir jānotiek atpestīšanas procesam, jo viss, kas līdz šim ir izdarīts, runā par pilnīgi pretējo, pat ja mēs runājam par lietām, kas ir pieejamas sabiedrībai, un paskatāmies mūsu beidzot objektīvās ziņas, kurās redzam, kurš ar ko sadarbojas, kurš ko dara. Šeit ir jautājums, ka “Stabilitātei!” negrib kļūt par vecu politiku... kurai, no vienas puses, pienākums taisīt biznesu, no otras puses, – nākt uz šejieni... mēģināt atmazgāties katru reizi.

Ļoti lūdzu, Kola kungs, pēc šī paziņojuma... atsūtiet man, lūdzu, gan frakcijas, gan deputātus, kuri uzvedas kā mēs... es neticu, ka mūsu partnera Amerikas Savienoto Valstu politiķu vidū ir tādi cilvēki. Neticu. Es neticu, ka Izraēlā ir tādi cilvēki kā mēs – kuri izliekas par cīnītājiem (Starpsauciens.)... kuri izliekas par cīnītājiem, izliekas par sabiedrotajiem, kaut patiesībā dara pilnīgi kaut ko citu.

Ja mēs runājam par darbu sociālajos tīklos... Kola kungs, katru reizi, kad nākat uz šejieni, sakiet, lūdzu: “Piesekojiet manam tiktokam!” Jūs pagājušajā reizē ielikāt savu video ātrāk par mani – tas ir fakts. Kurš strādā formāli un kurš strādā valsts un sabiedrības interesēs, tas ir jautājums.

Tāpēc jautājums vēlreiz, kolēģi... “Stabilitātei!” (Dep. R. Kola starpsauciens.)... Ja es (Dep. R. Kola starpsauciens.)... Kola kungs, ja es būtu nācis uz šejieni ar iniciatīvu apturēt...

Sēdes vadītāja. Nesarunāties, lūdzu, ar zāli!

A. Rosļikovs.... ja es būtu nācis uz šejieni ar iniciatīvu apturēt, nosodīt... bet tanī pat momentā būtu sūtījis savu kolēģi tikties mežā ar pārstāvjiem... o, tas jau gan būtu interesanti priekš manis, Kola kungs. Ja es būtu par to, lai pārtrauktu sadarboties un nosodītu... tanī pat momentā būtu piedāvājis pārtraukt jebkādu ekonomisko sadarbību, kaut pats vai uzņēmēji, kas stāv aiz manis, apkalpo tās intereses... tas būtu liekulīgi. Es par to, Kola kungs, ka mēs nevaram šeit tirgot... ar liekulību. Es par to, lai būtu godīgi pret mūsu vēlētājiem, pret sabiedrību.

Ja mēs paši pārkāpjam visu, ko šeit runājam, tad esiet drosmīgi, lai pateiktu: jā, mēs esam tādi. Neviena valsts (no šīm 23 valstīm) neuzvedas kā mēs. Neuzvedas. Jūs neatradīsiet Izraēlā nevienu kravu... no turienes. Neatradīsiet! Šeit ir. Tonnām!

Tāpēc nevajag stāstīt, kolēģi, par godīgumu. Liekulība! Un par liekulību nedrīkst balsot. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es tikai vēlreiz gribu uzsvērt šī paziņojuma būtību. Vispirms es gribu aicināt kolēģus: ja jums ir kādi jautājumi cits citam, to var darīt arī pa tiešo – aiziet un pajautāt. Ja ne savādāk, uzrakstiet e-pasta vēstuli. Bet aicinu neizmantot šo tribīni savstarpējiem jautājumiem un kur nu vēl atbilžu sagaidīšanai, jo tas vienkārši nav produktīvi.

Paziņojuma galvenā būtība ir pateikta pašās beigās. Pēdējais punkts. Latvijas Republikas Saeima uzskata, ka prezidenta vēlēšanas Krievijā nebūs nedz brīvas, nedz godīgas, jo opozīcija un neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi Krievijā tiek apspiesti, tātad nav ticamas politiskās konkurences, kā arī neatkarīgu starptautisko novērotāju klātbūtnes tā sauktajās vēlēšanās, kas būs šajā nedēļas nogalē, līdz ar to šīm vēlēšanām trūkst jebkādas demokrātiskas leģitimitātes. Punkts! Šī ir būtība, un par to mēs tūlīt gandrīz vienbalsīgi nobalsosim.

Šīs patiešām ir tā sauktās vēlēšanas, kuras paši pilsoniskās sabiedrības pārstāvji Krievijā vai arī dzīvojot ārpus Krievijas pat nesauc par vēlēšanām. Vakar noklausījos vienu interviju, kurā tās tiek sauktas par elektorālo procedūru. Manuprāt, tas būtu pareizāks formulējums – elektorālā procedūra, kuras ietvaros esošais diktators pēc būtības mēģina panākt tomēr kaut kādu leģitimitāti savai pozīcijai.

Otra lieta – šajās tā sauktajās vēlēšanās ir iespēja balsot arī attālināti, elektroniski. Iepriekšējās tā sauktajās vēlēšanās jeb elektorālajā procedūrā parādījās, ka tas tiek klaji izmantots, lai uzzīmētu tādus rezultātus, kādus vajag.

Kolēģi, procedūra, kas notiks Krievijas Federācijā šajā nedēļas nogalē, patiešām ir formalitāte. Starp citu – vai jūs paši varat nosaukt vēl kādu citu kandidātu, izņemot diktatoru Putinu? Tur ir vēl trīs. Es pieņemu, ka neviens no jums to uzvārdus nezina. Droši vien tie jums nav jāzina. Varbūt Rosļikova kungs zina, bet viņš aizskrēja projām.

Aicinu paziņojumu atbalstīt, strādāt tālāk un visas pārējās tēmas izrunāt tad, kad tās nāk mūsu dienaskārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajai vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man nebija nodoma runāt, jo Ārlietu komisijas izstrādātais paziņojums ir pietiekami lakonisks un pasaka būtību. Tomēr debates par šo paziņojumu šeit, Saeimas Sēžu zālē, ir pietiekami daiļrunīgas, un jāteic, ka debatēm ir vieta.

Debates parlamentā ir paredzētas, lai mēs izteiktu savu pozīciju valstij svarīgos jautājumos. Parlamenta debatēs tiek veidota valsts ārpolitika, viedokļa uzturēšana ārpolitikas jautājumos – tā ir Saeimas funkcija. Šīm debatēm ir ļoti būtiska nozīme. Mēs redzam, ka varbūt kādam nav pieņemami un nav patīkami, ka šāds Saeimas paziņojums tiek pieņemts, bet tas ir arī politisks jautājums, un, protams, katra partija mēģina pozicionēties.

Kolēģi, tas, ko mēs redzam Krievijā, patiešām nav dēvējams par Krievijas prezidenta vēlēšanām, bet tieši pretēji – tas ir balsošanas process, kura rezultāts jau ir puslīdz zināms. Protams, tiks paziņots, ka Putins turpinās būt Krievijas cars. Krievijas cars – tā viņš jau tiek dēvēts starptautiskajā presē.

Šīs vēlēšanas var dēvēt par Potjomkina sādžu. Faktiski ar šo vēlēšanu procesu Putins veido Krieviju par Potjomkina sādžu – Potjomkina sādžu, kurai nav nekādu sasniegumu, bet kura diemžēl atrodas mums kaimiņos un ir ieslēgusi kara un ekonomikas mašīnu.

Kolēģi, aicinu jūs šodien atbalstīt gan šo Saeimas paziņojumu, gan Saeimas lēmuma projektu, ko iesniedza kolēģi, – par Krievijas kara mašīnas apturēšanu. Tur ir paredzēts konkrēts termiņš – 2. aprīlis, kad ir jāiesniedz priekšlikumi un izstrādāti likumprojekti Saeimai, – un arī uzdevums valdībai reizi mēnesī atskaitīties parlamentam.

Aicinu atbalstīt paziņojumu un vienlaikus atbalstīt priekšlikumu – izslēgt Krievijas kara mašīnu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ārlietu komisijas iesniegto lēmuma projektu “Par 2024. gada 15.–17. martā plānotajām Krievijas prezidenta vēlēšanām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Sadaļa “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Svetlanas Čulkovas, Iļjas Ivanova, Viktora Pučkas, Dmitrija Kovaļenko, Amila Saļimova, Nataļjas Marčenko-Jodko, Jefimija Klementjeva, Igora Judina un Alekseja Rosļikova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Labrīt, priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Mūsu frakcija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Ko tas nozīmē? Mēs prasām paaugstināt neapliekamo minimumu tieši pensijām – no 500 eiro uz 1000 eiro, jo tas tiešām ir ļoti, ļoti svarīgi. Mēs redzam, kas tagad notiek Latvijā – kādas ir cenas par apkuri, par elektrību, cenas produktiem... mūsu pensionāri vienkārši nevar iztikt.

Lūdzu atbalstīt, nodot likumprojektu komisijai, un tālāk jau redzēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 9, atturas – 38. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”. Komisija lūdz likumprojektu izskatīt kā pirmo jautājumu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Tāpat komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sadaļa “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Edgars Tavars, Andris Kulbergs, Edgars Putra, Česlavs Batņa, Didzis Šmits, Māris Sprindžuks, Linda Matisone, Juris Viļums, Māris Kučinskis, Ingmārs Līdaka un Aiva Vīksna ir iesnieguši lēmuma projektu “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju”.

Vārds pamatojumam... Nē? Tā... mums ir garā procedūra. Tūlīt, vienu sekundīti!

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Balsojumu!”) Par iekļaušanu darba kārtībā balsojuma nav.

Ir iebildumi. Šodienas sēdes darba kārtībā mēs neiekļaujam. (Starpsauciens: “Papildinām!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” ir pieteicies runāt deputāts Edgars Tavars. Lūdzu!

E. Tavars (AS).

Es saprotu, ka ir vēlme šo jautājumu vilkt garumā un atlikt, kā minimums, uz nedēļu vai nepieņemt šo lēmumu vispār. Vēlreiz, kolēģi, – ko paredz APVIENOTĀ SARAKSTA iesniegtais lēmuma projekts “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju”? Bez tā, ka mēs atkārtoti skaidri un nepārprotami paužam nosodījumu Krievijas izraisītajam agresīvajam karam Ukrainā, mēs dodam arī vairākus skaidrus uzdevumus Ministru kabinetam.

Pirmais, kā jau minēju, – nekavējoties pārtraukt Latvijas valstij piederošu kapitālsabiedrību dalību jebkādu preču un pakalpojumu uzglabāšanā, transportēšanā un piegādē, kas var tikt izmantota agresorvalstu militārās industrijas vajadzībām.

Otrais – īstenot rīcības Latvijas ostu un transporta infrastruktūras pārstrukturizācijai un transformācijai, ņemot vērā agresorvalstu preču un pakalpojumu plūsmas apturēšanas vajadzību, paredzot tam noteiktus termiņus un finansējumu.

Tas ir tas, par ko jūs, Šlesera kungs, mēģinājāt dezinformēt, ka mēs gribam kaut ko mainīt. (Starpsauciens.) Taisni otrādi – mēs apzināmies, ka šim lēmuma projektam var būt ekonomiskas sekas, tāpēc vienlaikus mēs aicinām Ministru kabinetu veikt attiecīgas darbības, rezultātā iesaistot... arī Eiropas Savienības līmenī panākt atbalstu atbilstošu solidaritātes instrumentu ieviešanai tajās valstīs, kuras pieņem stingras sankcijas... pret Krievijas agresīvo politiku.

Visbeidzot – līdz 2. aprīlim Ministru kabinetam iesniegt Saeimai attiecīgus likumu grozījumus, kā arī ne retāk kā reizi kalendārajā mēnesī sniegt Saeimai ziņojumu par šā mērķa izpildi.

Tas viss, kolēģi, ir būtiski. Mēs pieņemam lēmumu atteikties no sadarbības, apzināmies, ka tas var radīt zināmas konsekvences darbavietās un tautsaimniecībā, tāpēc ir jābūt atbilstošiem kompensējošiem mehānismiem. Vienlaikus Ministru kabinets var apzināt visas likumu iniciatīvas, kas ir nepieciešamas... kādas darbības veikt... un iesniegt to Saeimai jau līdz 2. aprīlim. Nevelkam garumā! Katra diena... katra krava, ko pārkrauj attiecīgie uzņēmēji... tas tikai veicina Krievijas ekonomiskās spējas, līdz ar to arī militārās spējas.

Tā, kolēģi, ir vienkārši liekulība. Mēs sistemātiski aicinām pārtraukt karu un vājināt Krieviju, bet tai pašā laikā sakām: nē, mēs to nevaram darīt, jo, re, vienam uzņēmējam ir jāpārkrauj krava. Kravas, daudzas no šīm kravām, ja mēs runājam konkrēti arī par mangāna rūdu, tiek izmantotas Krievijas militārajām vajadzībām. Mēs stiprinām Krievijas militārās spējas (Starpsauciens.) un vienlaicīgi sakām: nē, mums jānodrošina dažiem mūsu komersantiem peļņa. Tā ir divkosība kvadrātā.

APVIENOTAIS SARAKSTS aicina izbeigt šādas darbības, lai Ministru kabinets līdz 2. aprīlim iesniedz attiecīgos grozījumus, lai mēs pilnībā varam atteikties no šīm kravām un objektīvi pārstrukturēt savas ostas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Nu ko tu nāc un lasi tur? Varēji no galvas iemācīties to pantiņu! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu...

A. Šlesers. Atbildi, lūdzu! Atbildi, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

A. Šlesers. Tu, lūdzu, atbildi – “Latvijas dzelzceļš” tiek vai netiek vērts ciet? Jūs bijāt valdībā, karš Ukrainā sākās 2022. gadā. (Starpsauciens.) Šodien kravas pārvadā “Latvijas dzelzceļš”, nevis komersanti ostās.

Godājamie kolēģi, komersanti ostās ir stividori, kas pārkrauj kravas, kuras atnāk pa “Latvijas dzelzceļu”. (Starpsauciens.) Tad pasakiet, lūdzu... un tu, Didzi Šmit, nāc un pasaki, ka tu esi tas, kurš būs kapracis Liepājas ostai! Nāc un pasaki! Nebļausties! (Starpsauciens.) Nebļausties, nebļausties! Šodien Latvijā ir trīs ostas, Latvijā (Starpsaucieni.)... Nodrošiniet kārtību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, kolēģi, lūdzu, cieņpilni...! (Starpsauciens. Zālē troksnis.)

A. Šlesers. Būtība ir tāda, ka APVIENOTAIS SARAKSTS ir ostu kapracis. (Starpsauciens.) Ja jūs gribat transformēt ostas, tad skaidri pasakiet, ka ostas ir jāaizver. Jūsu transformācija piedāvā aizvērt “Latvijas dzelzceļu”. Latvijas ostās vairs nebūs nevienas kravas, kas nāk pa “Latvijas dzelzceļu”. Tās kravas, kuras ved ar autotransportu... jā, tad var atstāt Skultes ostu, kuru gribēja transformēt iepriekš... kādu mazo ostu. Koki? Jā, vietējās kravas, bet tam nav vajadzīgas trīs ostas, kas vēsturiski šeit ir bijušas.

Līdz ar to... kāpēc jūs, valdībā strādājot... 2022. gadā sākās karš... kāpēc jūs nenācāt ar iniciatīvu aizvērt ostas? Tikai tāpēc, ka tad jums bija augstāks reitings. Tagad jūsu reitings ir nokritis un jūs ķeraties pie pēdējā salmiņa – vērsim ciet ostas! Kādreiz šeit bija Bordāns, Jurašs, Linkaits, kas grāva ostas. Laikā, kad Klaipēdai viss gāja uz augšu (vēl pirms kara), viņi grāva ostas. Tagad jūs gribat tās iznīcināt. Jūs gribat iznīcināt. Bet ir viena būtiska lieta – neviens Latvijas (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, klusāk!

A. Šlesers.... uzņēmums, kas strādā ostās, nestrādā ar sankcionētām kravām, neviens. Visas kravas, kuras tiek krautas, strikti atbilst tam, ko nosaka likums. Ja likums noteiks, ka kaut kādas kravas nedrīkstēs kraut, tās nedrīkstēs kraut, jo pirmām kārtām jau pa “Latvijas dzelzceļa” infrastruktūru tās nemaz netiks pārvadātas. Tā šis bizness funkcionē. (Starpsauciens.) Neviens neatved uz ostu kravu ar “airBaltic” reisu. Visas kravas tiek pārvadātas pa “Latvijas dzelzceļu”.

Nāciet ar priekšlikumu likvidēt “Latvijas dzelzceļu”, iznīcināt infrastruktūru. Punkts. Un jūs būsiet izdarījuši savu darbu. Kāpēc jūs uzdodat valdībai lietas, nepasakot skaidri, ko jūs gribat?

Tā ir šodien realitāte. Ja kāds pārkāpj sankcijas – bargs sods atbilstoši likumam. Ja kāds pārkāpj Eiropas Savienības vai ASV sankcijas, viņš automātiski atbild likuma priekšā. No tiem uzņēmumiem, kas strādā ostās, neviens nepārkāpj sankcijas tikai tāpēc, ka nestrādā ar sankcionētām kravām. Visas sankcionētās kravas jau ir aizgājušas prom. To nav. Pašreiz tās... Par Klaipēdu, ko es minēju iepriekš (Starpsauciens.)... Kravas nāk tai skaitā no Ķīnas, no Kazahstānas. Viss tiek pārbaudīts.

Skaidrs ir tas, ka, pat ja te šodien ņematies, jūs nevarat pilnībā pieņemt lēmumu, kas saistīts ar tranzītu. Jūs varat pieņemt lēmumu likvidēt “Latvijas dzelzceļu”, norakt sliedes (jā, to jūs varējāt darīt, būdami valdībā), bet tranzīts – tā ir konkrēta lieta, kas ir saistīta ar Latvijas ārējo robežu, un Latvijas ārējā robeža ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, un mēs esam uzņēmušies saistības. Starp Ķīnu un Eiropu kopējais apgrozījums gadā ir viens triljons eiro, starp Latviju un Ķīnu apgrozījums gadā ir apmēram pusotrs miljards, dienā apgrozījums starp Eiropas Savienību un Ķīnu ir vairāk nekā divarpus miljardi, tātad dienā vairāk nekā gada laikā. Kā jūs domājat – Eiropa atteiksies? Jūs domājat, ka mēs tagad būsim tie, kas lems, kā jāstrādā Vācijai, kā jāstrādā Francijai, kā jāstrādā Itālijai un tā tālāk? Viņu uzņēmumi strādā ar Ķīnu. Šajā gadījumā – par ko runā arī mūsu valdības pārstāvji – vai vajag nomainīt kravas, kuras iet caur ostām? Bet tās tāpat ies tranzītā caur Krieviju, un mums ir jādomā, kā mēs dzīvosim tad, kad Krievijā nomainīsies vara, kad būs demokrātiska valdība, demokrātiski ievēlēts prezidents, nebūs Putina. Ko tad jūs darīsiet ar ostām? Tad jūs tur burkānus audzēsiet? (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs, laiks!

A. Šlesers. Infrastruktūras vairs nebūs. Kaprači! (Starpsaucieni. Starpsauciens: “Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 15, atturas – 35. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Ja lēmuma projekts netiek iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā, vai deputātiem ir priekšlikums par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? (Zālē troksnis.)

Vārds Tavara kungam. Lūdzu!

E. Tavars (AS).

Ir priekšlikums nodot lēmuma projektu Ārlietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Ārlietu komisijai.

E. Tavars. Jā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums lēmuma projektu nodot Ārlietu komisijai.

Reira kungs...!

J. Reirs (JV).

Ņemot vērā to, ka daudzi runātāji piesauca vārdu “drošība”, es piedāvāju lēmuma projektu nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Ir divi priekšlikumi.

Vēl ir? Kulberga kungs...!

A. Kulbergs (AS).

Tā kā tas ir ekonomiskas dabas jautājums, piedāvāju nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītāja. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Labi, paldies.

Balsosim priekšlikumu iesniegšanas kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta nodošanu Ārlietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 45, atturas – 1. Lēmuma projekts Ārlietu komisijai nav nodots.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret un atturas – nav. Tātad lēmuma projekts nodots Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Un vēl mums paliek... Par nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai vairs nav nepieciešams balsot.

___

Nākamā sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

“Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Vilim Krištopanam no 2024. gada 14. marta līdz 20. martam”.

Saeimas Prezidijs neapmaksāto atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

___

“Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Edvardam Smiltēnam no 2024. gada 13. marta līdz 14. martam”.

Saeimas Prezidijs neapmaksāto atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

___

Nākamā sadaļa – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Česlavs Batņa, Andris Kulbergs, Juris Viļums, Linda Matisone, Aiva Vīksna, Māris Kučinskis, Ingmārs Līdaka, Edgars Putra, Māris Sprindžuks un Edgars Tavars iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un tās pakļautībā esošo tiešo pārvaldes iestāžu iesaisti iepirkumā vai cenu aptaujā (tirgus izpēte) – Pētījums “Iespējamais sadarbības modelis skolotāju darba samaksas principu pilnveidošanā””.

Vārds motivācijai deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Apstiprinot iepriekšējā gada budžetu (iepriekšējā, tad, kad APVIENOTAIS SARAKSTS bija vēl koalīcijā), mūsu sadarbības partneriem teicām, ka mēs, ja būsim koalīcijā, nekādā ziņā neatbalstīsim nākamo budžetu, ja tas netiks veidots pēc nulles principa. Paldies dievam, mēs nebijām koalīcijā, jo tā muļļāšanās ar budžetu, ciparu slēpšana, dažādu mahināciju veidošana... tā vēl pastiprinājās.

Šajā gadījumā esmu iedziļinājies Izglītības un zinātnes ministrijas iepirkumos. Ja arī jūs iedziļinātos, jūs ieraudzītu interesantu ainu. Tiek izsludināti iepirkumi, līgumi netiek noslēgti, tad iepirkums tiek pārsaukts par pētījumu, pārlikts uz citu kodu un iedots citai, pastarpinātai tiešās pārvaldes iestādei, un zem šī koda vairs nav vajadzīgs nekāds iepirkums, ir cenu aptauja. Un kas ir dīvaini? Ja iepirkumā piedalās kāds komersants, kurš šo iepirkumu ar savu cenu ir zaudējis, tad nākamajā iepirkumā šis komersants cenu aptaujā vinnē ar savu zemāko cenu, bet tas, kurš piedalījās iepirkumā ar savu zemāko cenu, vispār netiek iekļauts cenu aptaujā. Mistika, ne?

Šis nav vienīgais iepirkums. Būs vēl vairāki pieprasījumi. Patmalnieka kungs reiz mums Pieprasījumu komisijā teica, kāpēc mēs vispār tādus pieprasījumus prasām, jo tā taču nav pieprasījuma būtība. Nē, Patmalnieka kungs, tā ir pieprasījuma būtība! Dažāda “mahinēšanās” ar finanšu līdzekļiem ir tieši tas, kas parlamentam ir jāizmeklē. Plus tam visam – dīvaini publiskajā telpā redzēt šī pētījuma rezultātus, ko jebkurš skolas direktors varētu uzrakstīt. Tāpēc mēs arī prasām šī cenu aptaujas darba rezultātu, un, ja tā nav mahinācija no ministrijas puses... ja jūs, koalīcijas partneri, to atbalstāt, tad es domāju, ka mūsu valsts pēc gadiem diviem trim būs saistīta ne tikai ar aploksnēm, bet ar korumpētas valsts statusu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Deputāti Andris Kulbergs, Edgars Tavars, Edgars Putra, Edvards Smiltēns, Juris Viļums, Aiva Vīksna, Česlavs Batņa, Linda Matisone, Māris Sprindžuks un Māris Kučinskis ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par projekta “Rail Baltica” realizāciju un par to sniegto satiksmes ministra pretrunīgo informāciju”.

Vārds motivācijai deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs uzdevām jautājumus... tāpat kā jebkurš sabiedrības loceklis, uzņēmējs gribēja zināt un grib zināt atbildi uz aktuālo jautājumu, kas notiek ar “Rail Baltica” projektu, jo tik fundamentāla būve mūsu, Latvijas... infrastruktūras būve, kura skars jebkuru – jebkuru iedzīvotāju, jebkuru uzņēmēju –, Latvijas vēsturē vēl nav bijusi. Mēs gribam vienkāršus, elementārus jautājumus... zināt, un tos jautājumus mēs gribējām uzdot komandas kapteinim. Vienkārši jautājumi: kas tiks būvēts, kas tiks uzbūvēts, ko mēs galarezultātā redzēsim, kas ir šis projekts, cik tas izmaksās? Reāli, vienkārši jautājumi: cik tas izmaksās, kā tas tiks finansēts? Galu galā – kurš ir atbildīgais? Kurš ir atbildīgais par šo projektu? Mēs šos jautājumus gribējām uzdot komandas kapteinim.

Kā mēs redzējām, premjere izvairās no atbildības par šo projektu. Mums atsūtīja nevis komandas kapteini, bet ceturtās maiņas piekto spēlētāju. Šādā jautājumā nevar uzdot jautājumus ceturtās maiņas piektajam spēlētājam. Un mēs nesaņēmām atbildes ne uz vienu no šiem jautājumiem – elementāriem, vienkāršiem jautājumiem. Ne uz vienu no tiem atbildes netika sniegtas.

Tieši tāpēc mēs aicinām premjeri, jo premjerei ir jāzina... un ir jāpārbauda šāds projekts, tik finansiāli ietilpīgs projekts, ir vienkārši jābūt valsts galvas... pārvaldītājam, kam ir jāzina, kas ikdienā notiek ar šādu projektu, kurš var ietekmēt jebkuru mūsu... ikdienu un valsts ekonomisko drošību. Tāpēc mēs gribam saņemt atbildes uz šiem pieciem elementārajiem jautājumiem un lūdzam premjeri arī atbildīgi mums un sabiedrībai sniegt šīs atbildes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Nākamā sadaļa – “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Viktora Pučkas, Jefimija Klementjeva, Iļjas Ivanova, Dmitrija Kovaļenko, Igora Judina, Amila Saļimova, Nataļjas Marčenko-Jodko, Jekaterinas Drelingas pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par izglītības iestāžu reorganizāciju Latvijā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija pagājušās nedēļas komisijas sēdē izskatīja kolēģu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par izglītības iestāžu reorganizāciju Latvijā”.

Kolēģu pieprasījums ir balstīts uz Ministru kabinetā pieņemto informatīvo ziņojumu “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”, kurā tiek sniegtas vadlīnijas turpmākam darbam attiecībā uz izglītības iestāžu reorganizāciju valstī. Kolēģi ir detalizēti uzdevuši jautājumus par apstākļiem, kas saistīti ar attiecīgā finansēšanas modeļa turpmāko ieviešanu. Mums ir jāatzīst, ka Ministru kabinets nav pieņēmis Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz finansēšanas modeļa maiņu, bet jebkurā gadījumā tas ir valdības darba kārtībā.

Attiecībā uz jautājumiem Izglītības un zinātnes ministrija... kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga ir sniegusi gan rakstveida, gan mutvārdu atbildes, atbildot uz deputātu uzdotajiem jautājumiem attiecībā uz situāciju, ka 10. un 11. klases skolēni mācās izglītības iestādēs, kuras atbilstoši pašvaldības lēmumam var tikt reorganizētas, – ir saņemts apliecinājums, ka šiem skolēniem tiks dota iespēja pabeigt attiecīgo mācību iestādi... tāpat uz citiem jautājumiem, uz kuriem ir sniegtas detalizētas atbildes.

Pēc iepazīšanās ar rakstveida paskaidrojumiem, kā arī ar paskaidrojumiem, kas tika sniegti Pieprasījumu komisijas sēdē, Pieprasījumu komisija nav atbalstījusi konkrētā pieprasījuma uzturēšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Drelingas kundze, vai jums pietiks ar atlikušo laiku – 10 minūtēm? (Dep. J. Drelinga: “Jā!”) Labi. (Starpsauciens.)

Vārds deputātei Jekaterinai Drelingai.

J. Drelinga (ST!).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs pieprasījumā uzdevām vairākus jautājumus izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai par iestāžu reorganizāciju Latvijā un gribam pateikties par atbildēm, bet mums tika atsūtītas vadlīnijas, kur norādīts, kā rīkoties pašvaldībām. Mēs uzrunājām ministriju un gribam, lai tā sadzirdētu gan mūs, gan mazās skolas, kuras piedalījās piketos pie Saeimas. Mēs vēlamies, lai šī reforma netiktu pārlikta uz pašvaldībām un to finansējumu. Mēs vēlamies, lai valsts līmenī tiktu izvērtēta katra skola un tiktu atrasts finansējums tām skolām, kurām nepieciešama palīdzība.

Mūsu sirdīs iekrita ministres Andas Čakšas citāts: “Labākā skola ir tā, kas atrodas tuvāk mājām.” Tāpēc liels lūgums saglabāt visas mazās jeb lauku skolas un balstīties nevis uz bērnu skaitu tajās, bet gan uz bērnu ģimenēm, pedagogu sasniegumiem, lauku attīstības līmeni, skolu sasniegumiem un talantīgo bērnu skaitu tajās. Tāpēc gribu teikt: nav skolu valstī – nav valstij nākotnes!

Lūgums atbalstīt mūsu pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai. Lūdzu!

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Man ļoti žēl, ka šodien nav ministres kundzes, jo mēs vēlējāmies ar viņu to visu pārrunāt. Mēs jau reiz sniedzām pieprasījumu par skolām.

Šeit ir minēts tieši par lauku skolām. Paldies manai kolēģei, kura jums jau nolasīja citātu, bet es vēlreiz izlasīšu, lai būtu saprotams, ka tagad bērni... būs tā, ka viņiem būs jābrauc 50 kilometri, 60 kilometri, 70 kilometri līdz tuvākajai skolai. Bet ministre saka: lai labākā skola ir tā, kas tuvāk mājām. 60 kilometri – tas nav tuvāk mājām.

Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

Arī pietiks... atlikušo laiku?

H. Rokpelnis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Periodā no 2000. gada jau vairāk nekā 400 skolas Latvijā ir slēgtas. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tie nav bijuši viegli lēmumi. Nevaru jūs iepriecināt – droši vien arī tuvākajā laikā un turpmāk līdzīgi lēmumi sekos, jo tie ir likumsakarīgi. Mūsu valstī iedzīvotāju un bērnu skaits diemžēl nepieaug. Cilvēki turpina aizplūst no reģioniem uz centriem, un tā ir problēma, kuru mēs nevaram ignorēt, bet ar kuru ir jāstrādā.

Būtiska sastāvdaļa visā šajā ir tas, kā mēs nodrošinām labu, pieejamu izglītību mūsu bērniem. Es gribu jums visiem, it sevišķi opozīcijas pārstāvjiem, apliecināt, ka mēs cīnāmies par katru sakarīgu risinājumu, lai izglītība būtu laba un maksimāli pieejama. Atslēga labai izglītībai ir tā, ka mums vajag labus skolotājus, vai ne? Lai būtu labi skolotāji, viņiem vajag labas algas. Lai būtu labas algas, mums tam no budžeta ir jāvelta pietiekami un atbilstoši līdzekļi.

Tāpat mums ir svarīgi, lai skolas būtu pieejamas. (Laukos, sevišķi rudeņos un pavasaros, mēs zinām, ir ceļi, kas nav izbraucami.) Ir svarīgi, ka mēs saglabājam Latviju latvisku.

Lai skolotājiem būtu labas algas, tiek strādāts pie jaunā finansējuma modeļa, un tas prasīs ievērojamus līdzekļus. Šobrīd varu apliecināt, ka nauda tiek meklēta.

Lai skolas būtu pieejamākas, lai tās atbilstu mūsdienu prasībām, ir nepieciešami līdzekļi ceļu remontiem, ir nepieciešami līdzekļi skolu modernizēšanai. Esam panākuši vienošanos, ka tiek meklēti 75 miljoni eiro ceļu... un skolu programmai.

Ir skaidrs, ka skolām ir jābūt stratēģiskās vietās. Nesen biju Grobiņā, tur man teica, ka Latvija sākoties Rucavā. Man pašam liekas, ka Latvija sākas nedaudz uz ziemeļiem no Mazsalacas. Bet varbūt Latvija sākas Zilupē. Tas, kur lietas sākas un beidzas, ir atkarīgs no tā, no kuras puses mēs skatāmies. Svarīgi, lai Zilupē Latvija nebeigtos. Mēs esam panākuši vienošanos, ka, piemēram, tādā vietā kā Zilupe, kur pēc tehniskajiem kritērijiem... vidusskola skolēnu skaitu neizpilda, tā saucamo pieejamības skolu plānots saglabāt. Un šādas pieejamības skolas būs pa visu Latviju tieši tādēļ, lai Latvija nebeigtos.

Dzīve ir tāda, kāda ir. Pirmām kārtām problēma ir jāapzinās un tad tā ir jārisina. Aicinu iet uz priekšu. Ir viegli pamācīt, bet es ceru, ka mēs nonāksim arī pie saprātīgas, samērīgas darīšanas un par šo jautājumu stāvēsim, kritīsim un cīnīsimies līdz pēdējam centimetram, lai Latvija saglabātos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kiršteina kungs, vai jums pietiks ar četrām minūtēm? Pietiks.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tātad – ko mēs dzirdējām? Meli, meli un meli – nekas vairāk! Jau nez kuro reizi Pieprasījumu komisijā mēs šo jautājumu skatām.

Ja 1. klases skolēns drīkst braukt 40 minūtes kā kartupeļu maiss turp un atpakaļ (Starpsauciens.) un gaidīt autobusu... likums paredz, ka tiek pārvadāts no 1. līdz 7. klasei, ja nav jāgaida ilgāk par 40 minūtēm... tad vajadzētu godīgi pateikt... Ja bērns dzīvo viena divu kilometru attālumā no ceļa, cikos viņam ziemā ir jāceļas, lai aizbristu līdz turienei? Un kas notiek? Pa kādu ceļu tās 40 minūtes kratīsies? 7. klases bērniem 60 minūtes – stundu turp, stundu atpakaļ.

Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka bērni ir kartupeļu maisi un ka viņus var divas stundas vadāt uz priekšu un atpakaļ. Bet tagad iedomājieties – ziemā, putenī... bērns tur aizbrien (viņam vajag 10 minūtes), pēc tam viņš gaida autobusu. Tas atnāks? Vai ceļi tiek iztīrīti? Kas notiek šķīdonī? Cik reisu tiek atcelti?

Aizvakar pašvaldību vadītāji stāstīja, kāda ir situācija ar autobusiem. Dažā pašvaldībā autobusi ir nobraukuši 500 tūkstošus kilometru. Tie ir lūžņi, salūst katru otro dienu. Tagad jaunā mode, ko mūsu blēžu partijas atmazgā, – zaļais kurss... piedāvā pašvaldībām elektroautobusus, kuri ziemā nespēj nobraukt pusi distances. Bērns gaidīs putenī... autobuss atnāks pēc stundas, ja vispār atnāks... kā teica pašvaldību vadītāji, lai šos elektroautobusus izvilktu no kupenām, būs jāsūta traktors ar dīzeļdegvielu. Šeit visu laiku notiek melošana. Tas ir viens.

Otrs – slēgt skolas ar padsmit bērniem ir noziegums. Mēs jau vairākas reizes esam runājuši ar Čakšas kundzi (pat iepriekšējās valdības laikā), ka Ziemeļvalstīs, piemēram, Fēru salās, Norvēģijā, skolas pat ar pieciem sešiem bērniem netiek slēgtas. Viņiem ierāda kaut kur telpiņu, teiksim, municipalitātes ēkā, labu telpu, kur skolotājs atbrauc... viņam varbūt ir kāpurķēžu visurgājējs, ar ko viņš var pārvarēt ziemā kupenas.

Ziniet, kāds bija Izglītības un zinātnes ministrijas arguments? Ko jūs esat iedomājies – vai tad viņi šķūnī mācīsies? Bērniem taču esot šūšana, piemēram... šujmašīna vajadzīga. Iznāk tā – Izglītības un zinātnes ministrijā ir tādi muļķi, kas nezina, ka skolotājs var atvest elektrisko šujmašīnu (tā nav smaga) un vienreiz bērniem pamācīt rokdarbus. Nepārtraukta melošana!

Mans priekšlikums ir atlaist izglītības un zinātnes ministri, nevis slēgt skolas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr apkopo reģistrācijas rezultātus, vārds paziņojumam Rihardam Kola kungam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Aicinu tepat, Dzeltenajā zālē... tiks dibināta deputātu grupa sadarbībai ar Āfrikas reģiona valstu parlamentiem. Tie, kas vēlas piedalīties, iesaistīties, – laipni aicināti!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, es aicinu komisiju vadītājus uz nelielu sarunu Baltajā zālē, kur mēs runāsim par komisiju konsultantiem.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Reģistrējušies 87 deputāti, nav reģistrējušies 13: Raimonds Bergmanis, Gundars Daudze, Mārcis Jencītis, Edmunds Jurēvics, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Vilis Krištopans, Lauris Lizbovskis, Nataļja Marčenko-Jodko, Antoņina Ņenaševa, Edvards Smiltēns, Ričards Šlesers, Edgars Zelderis un Edmunds Zivtiņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu visus atgriezties Saeimas Sēžu zālē.

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām debates par deputātu iesniegto pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par izglītības iestāžu reorganizāciju Latvijā”.

Debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Runājot par konkrēto pieprasījumu un vispār par izglītības iestāžu reorganizāciju Latvijā. Es noklausījos, Harij, ko tu teici. Viss, kas notiek, protams, ir apsveicami. Bet es jums gribu izstāstīt vienu stāstu, kas ir saistīts ar izglītības iestādēm... tas ir kontekstā. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet, mazliet klusāk!

Č. Batņa. Harija nav.

Respektīvi, atceramies administratīvi teritoriālo reformu. Mums bija vieni novadi, tad bija nakts pārrunas, pēkšņi parādījās citi novadi, jauni novadi. Un kas notiek ar izglītības, skolu tīklu reorganizāciju, izglītības iestāžu... Mēs esam izstrādājuši kritērijus, tad vienas politiskās partijas pārstāvji pasaka to, ka tam nepiekrīt. Ko dara koalīcija? Pasauc koalīcijas partneri un jautā: kas jums nepatīk? Ā, jums vajag šo skolu? Labi, politiski vienojamies, uztaisām to par pieejamības skolu. Šādu stāstu ir ļoti daudz.

Tas ir tas, ko esmu teicis, – ja mēs reorganizējam izglītības iestādes, ejam godīgu ceļu, izstrādājam kritērijus, kas ir attiecināmi vienlīdzīgi uz visiem. Šobrīd mēs varam sazīmēt skolu tīklu politiski un pēc tam paši to nožēlot.

Runājot par izglītības iestāžu reorganizāciju. Vakardien mēs, Latgales apakškomisijas deputāti, bijām aizgājuši pie prezidenta. Ministre Anda Čakša visu laiku uzsver, ka ir jārūpējas par austrumu pierobežu, jāizdomā speciālā programma, bet tā šobrīd nav iekļauta. Atkal ir runas, ka, iespējams, būs tādi un tādi kritēriji, bet... ja mēs nerūpēsimies par izglītības iestādēm pierobežā (Zilupes vidusskola ir viena no tām, kam ir jāturpina pastāvēt), tad mums būs diezgan lielas problēmas ar valsts iekšējo drošību.

Līdz ar to es aicinu koalīcijas partnerus nedomāt tikai politiski, bet domāt reālistiski un praktiski. Citādi kāds būs ieguvējs, bet kāds nesapratīs, kāpēc tajā pašvaldībā, kurā nav pārstāvēts kāds konkrēts politiskais spēks no koalīcijas, skolu likvidē, savukārt blakus pašvaldībā, kur skola ir ar tādām pašām problēmām, saglabā. Esam godīgi pret sevi, izstrādājam atbildīgu un jēgpilnu reformu, nevis reformu ar lozungiem!

Īstenībā es atbalstu šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Manā skatījumā, reformu būtība ir kaut ko uzlabot, attīstīt, dot iespējas uzplaukumam, izrāvienam. Reformai ir jābūt vērstai arī uz labākiem sasniegumiem, labākiem rezultātiem... sabiedrībai kopumā... sabiedrības labumam.

Uz doto momentu var just, ka Izglītības un zinātnes ministrijai attieksme ir jau drusku mainījusies... var just. Bet, lai uzlabotu situāciju un risinātu šo procesu, risinātu problēmu ar reformu, ir nepieciešams pieaicināt vairākas ministrijas. Problēma nav jārisina, iesaistot tikai Izglītības un zinātnes ministriju, ir jāiesaista vairākas ministrijas – Satiksmes ministriju, VARAM, Aizsardzības ministriju, ko es esmu teikusi jau vairākas reizes.

Es gribu uzsvērt, ka koalīcijai būs tā atbildība – jūs atbildēsiet par šo reformu, jūs atbildēsiet arī par to, ka reģioni paliek tukši, jūs atbildēsiet par saviem lēmumiem un rīcību. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka atbildība jāuzliek gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan VARAM. Kāpēc VARAM? Jo, pieņemot budžetu, mēs teicām, ka pašvaldībām pietrūkst līdzekļu, lai uzturētu skolas, tāpēc jābūt atbildībai par jūsu lēmumiem, par rīcību skolā... Gan darbavietas, gan ceļi – šie jautājumi ir saistīti, ir jāskatās un jārisina sadarbojoties.

Prasu, lai koalīcija uzņemas atbildību par reģioniem, par to, ka reģioni paliek tukši un... pat reģionu iznīcināšanu. Tāpēc lūdzu ņemt vērā... risinot skolu jautājumu un skolu reformu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi! Es arī esmu noskaņots atbalstīt šo priekšlikumu, jo mums tā reorganizācija īsti labi neiet. Bija solīta dinamiska rīcība, tagad mēs dzirdam: “Atliksim uz 2026. gadu!” Tikko Rokpeļņa kungs teica: “Stāvēsim un kritīsim!” Tiešām domāju, ka jūs kritīsiet, jo tas, kā šī reforma ir sākta, nevar labi beigties.

Gribu izteikt arī atzinību. Beidzot Ministru prezidente koalīcijas sēdē sasauca kopā reģionu mērus, lai runātu par skolu tīklu – tas viennozīmīgi ir labs solis. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es atvainojos. Kolēģi, mazliet klusāk!

M. Sprindžuks. Beidzot jūs esat ieklausījušies pašvaldību stāstā, ka tā nevar darīt – nevar aizslēgt skolas, ja nav autobusu, nav ceļu, nav vietas, uz kurieni šos bērnus aizvest... beigu beigās arī attālumi un laiks... bērnam. Ko mēs panākam?

Lai varētu sakārtot pakalpojumu tīklus reģionos, ir jāizveido nevis vienreizēja akcija – pasaukt pie Siliņas mērus un atrādīties, kā mēs par jums visiem domājam –, bet ir jābūt pastāvīgam mehānismam, kurā pašvaldības un nozaru ministrijas kopīgi plāno pakalpojumu tīklus reģionos – vai tas ir skolu tīkls vai pasta tīkls, vai jebkurš cits tīkls... sabiedriskā transporta vai profesionālo izglītības iestāžu tīkls. Ir jāveido skaidrs dialogs, skaidrs mehānisms – vai tas ir plānošanas reģions, vai šo funkciju veic valstspilsētas, jo tās objektīvi uzņem cilvēkus, kas tur strādā vai brauc mācīties. Un tad tām būtu jārūpējas arī par to, kā bērni šeit nokļūst, vai viņiem ir vai nav kopmītnes.

Lai šo lietu sakārtotu, nepietiek ar vienreizēju aizbraukšanu uz koalīcijas sēdi. Tam ir jābūt pastāvīgam darbam, kur nozaru ministrijas kopā ar pašvaldībām diendienā domā, kā šo reformu veikt tā, lai tā ir noresursota, lai mēs to realizējam laikā. Un tikai tad to var veikt, tad nebūs jākrīt.

Draugi, darām lietas pareizi, nevis darām nepareizas lietas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par izglītības iestāžu reorganizāciju Latvijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 42, atturas – 2. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Edgara Putras, Laura Lizbovska, Māra Kučinska, Česlava Batņas, Lindas Matisones, Didža Šmita, Andra Kulberga, Edvarda Smiltēna pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par projekta “Rail Baltica” realizācijas uzraudzību”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja attiecīgo pieprasījumu, kas ir adresēts Ministru prezidentei. Ministru prezidente ir deleģējusi satiksmes ministru atbildēt uz pieprasījumu. Atbilstoši šim deleģējumam Satiksmes ministrija ir sagatavojusi atbildi uz deputātu uzdotajiem jautājumiem un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs ir ņēmis dalību 6. marta Pieprasījumu komisijas sēdē un sniedzis skaidrojumu.

Satiksmes ministrija ir norādījusi uz tiem pasākumiem, kuri šobrīd tiek veikti, lai uzlabotu “Rail Baltica” pārvaldības modeli. Tas pirmām kārtām ir saistīts ar starpministriju darba grupas atjaunošanu, kā arī pašas Satiksmes ministrijas kapacitātes celšanu projekta turpmākajā īstenošanā.

Satiksmes ministrija ir apliecinājusi, ka šobrīd notiek darbs pie projektam nepieciešamā finansējuma rašanas 2025. gadā, kā arī turpmākā finansējuma modeļa izstrādes ilgtermiņā. Tāpat ministrija strādā pie projekta apjoma precizējuma, lai tas varētu tikt finansiāli un praktiski realizēts.

Uzklausot rakstveida... pareizāk, mutvārdu paskaidrojumus un iepazīstoties ar rakstveida paskaidrojumiem, Pieprasījumu komisija ir lēmusi attiecīgo pieprasījumu neuzturēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Frakcijas vārdā – deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nepārprotiet, mēs gribam, APVIENOTAIS SARAKSTS grib, lai šis “Rail Baltica” projekts tiešām tiktu profesionāli, finansiāli atbildīgi un laikā ieviests. Bet es nevaru iztēloties nevienu uzņēmumu, kur tik fundamentāls projekts, uzņēmuma pastāvēšanu apdraudošs vai arī uzlabojošs, tiek atstāts viena maza departamenta pārvaldībā. Tā nav filiāles ieviešana, šajā projektā ir jāiesaista visi departamenti, projekts ir pārvaldāms premjera līmenī, jo tas nav atstājams vienkārši vienas Satiksmes ministrijas kompetencē. Tur ir jautājumi VARAM par zemi, tur ir jautājumi par aizsardzību, tur ir jautājumi par... viennozīmīgi no Finanšu ministrijas, tur ir jautājumi no Satiksmes ministrijas, un tur ir jautājumi arī no ārlietām, tāpēc ka tas ir starpvalstu projekts. Tieši tāpēc mēs uzskatām... un uzdevām šos jautājumus premjerei, nevis departamentam.

Gribētu pieminēt to, ka plānošana tika uzsākta jau 2010. gadā – pirms 14 gadiem, projektēšana tika uzsākta jau 2016. gadā. 2017. gada sākotnējā biznesa aprēķinā bija ietverts, ka projekts Latvijai izmaksās 1,98 miljardus eiro. Daudz, bet nu liela infrastruktūras būve. Objektīvi, iespējams, šis būtu bijis finansiāli paceļams arī no biznesa un pasažieru viedokļa. Bet mēs esam dzirdējuši, ka projekts jau ir izaudzis līdz 4,5 miljardiem, tad jau 6, tad jau 7,5 un šobrīd tiek lēsts jau pāri 8 miljardiem eiro. Savukārt projektā uzvarējušais būvnieks ir pateicis aplēses, ka ar ambīcijām, kas ir saliktas pēdējā laikā šinī projektā, tas vairs nav uzbūvējams, ja ir mazāk par 10–15 miljardiem eiro.

Mēs vienkārši gribējām zināt atbildes uz vienkāršiem jautājumiem: kas reāli tiks uzbūvēts? Cik kilometri sliežu būs uzbūvēti? Kādas būves? Cik staciju? Kur... kāds ir tvērums? Kur ies pamatlīnija? Kas ir domāts ar pamatlīniju? Tā ies pa taisno pāri Latvijai vai ietvers Rīgu? Vai ietvers lidostu? Šīs atbildes nekur nav pateiktas. Cik tas reāli beigās izmaksās? Kādas ir gala izmaksas šim projektam? Un pats svarīgākais – kā tas tiks finansēts? Šobrīd lielākā finansējuma daļa, kā izskatās, tiks atvēlēta no budžeta, kur tas nav ietverts. Budžetā, es jums atgādinu, ne šogad, ne nākamgad, ne aiznākamgad nav ietvertas fundamentālās izmaksas, jo Eiropa netaisās finansēt visu, tai skaitā ēkas.

Tieši tāpēc mēs pieprasījām... Un, Pieprasījumu komisijā uzdodot šos jautājumus, mūsu bažas dubultojās. Oranžās lampiņas iedegās reāli sarkanas.

Un es gribu teikt: uz premjerei uzdotajiem jautājumiem rakstiski atbildēja satiksmes ministrs Briškens, ka projekts tiks realizēts līdz 2030. gadam. Tie ir seši gadi, kas ir atlikuši. Cik vilcienu kursēs? Cik man ir informācijas, ir diezgan nopietnas problēmas vispār pasūtīt vilcienu, lai tas būtu... ierastos pie mums 2030. gadā. Pasūtījums ir jāizdara jau šobrīd. Vai kāds ir pasūtījis vilcienu? Neesmu dzirdējis. Garā iepirkumā izvēlējās vienu pretendentu, jo otrs tika diskvalificēts. Tik apjomīgā – miljardu! – projektā izvēlēties vienu pretendentu, kas būvētu, ir ļoti riskanti un finansiāli bīstami, jo... paskatīsimies, kā lietuviešu kolēģi... Viņi sadalīja visu pa etapiem, un katrā ir vinnējis cits, tādā veidā diversificējot šos riskus un reāli ietaupot līdzekļus. Un projekts jau šobrīd tiek realizēts, būvēts.

Mēs redzam, ka Rīgas Centrālā stacija ir uzrakta, velotiltiņš ir uzbūvēts debesīs, Rīgas lidosta ir pārrakta. Bet šeit es citēšu, kas ir rakstīts pieprasījuma dokumentā... atpakaļ no satiksmes ministra. Marta informatīvajā ziņojumā mērķis ir (martā būs informatīvais ziņojums): “Vienoties par “Rail Baltica” pamatlīnijas izvietojumu un tvērumu.” Ko tad būvē tas būvnieks? Ko mēs būvējam Rīgas centrā, ko mēs būvējam pie lidostas, ja mēs vēl vienosimies par tvērumu un izvietojumu? Kā to saprast? Citēju tālāk: “Tuvākajā laikā lems par “Rail Baltica” projekta ieviešanas scenāriju un ieviešanas plānu.” A ko tad mēs būvējam? Ko tad mēs esam uzdevuši būvēt, un ko mēs finansējam jau tagad, ja mēs vēl neesam vienojušies par to, kas tiks būvēts un kur trase ies? Ir izskanējusi informācija, ka trase netiks līdz 2030. gadam uzbūvēta caur Rīgu un lidostu, ka Eiropa to nefinansēs. Tad ko mēs tur būvējam? Kurš to apmaksās? Nekādas informācijas atbildēs netika sniegts par finansēm, par pašu svarīgāko jautājumu.

Citēju: ““Rail Baltica” jāsāk darboties pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā 2030. gadā.” Cik man saprotams, tas nozīmē, ka tur jau vajadzētu kursēt vilcieniem, un līdz 2030. gadam ir jābūt izbūvētai visai līnijai. Kurš to paveiks... un par kādu finansējumu?

No atbildēm varam secināt, ka premjere nav tikusies Eiropas Komisijā vai ar partneriem, lai runātu par reālu “Rail Baltica” projekta realizāciju un finansēšanu. Turklāt premjere un Briškens plāno atstāt projekta vadību Satiksmes ministrijas rokās. Tieši tāpēc šobrīd tiek radīts valsts sekretāra vietnieka amats, jauna štata vienība. Bet tai pašā laikā zemāk tekstā ir uzrakstīta atbilde (citēju): ““Rail Baltica” projekta mērogs pārsniedz Satiksmes ministrijas kapacitāti un kompetenci.” Kā, mēs tagad štata vietu taisām Satiksmes ministrijā, lai pārvaldītu “Rail Baltica” projektu, bet tas, kā šobrīd apgalvots, pārsniedz Satiksmes ministrijas kapacitāti un kompetenci?!

Ar šo es gribu teikt, ka, tik bezatbildīgi pārvaldot tik finansiāli ietilpīgu infrastruktūras projektu... Šobrīd no šīs informācijas, kas man ir, varu apgalvot, ka “Rail Baltica” projekts netiks realizēts līdz 2030. gadam. Mēs reāli apdraudam šī projekta realizāciju.

Mēs turpināsim pieprasīt, mēs turpināsim prasīt elementāras atbildes uz elementāriem jautājumiem. Lūdzu nopietni pievērsties arī jūs visus šim projektam. Tas nav vienas Satiksmes ministrijas projekts, šim projektam ir jābūt pilnā premjera atbildībā, savādāk mēs nekādi nerealizēsim šo projektu līdz 2030. gadam. Kur nu vēl – kā mēs to finansēsim!

Tāpēc ir būtiski saņemt atbildes, un mēs uzturēsim šo pieprasījumu, kamēr mēs reāli tās saņemsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nāku ar labām ziņām – šis projekts nekad netiks realizēts. Bet – neuztraucieties! Ja mēs paskatīsimies 2023. gada 31. augusta audita ziņojumu, tur ir daudzas interesantas frāzes un daudzi interesanti teikumi, kurus varbūt arī vajag latviski tulkot, bet, nu, galvenais ir pārvaldības modeļa vājā uzbūve un ilgstoša problēmu noliegšana. Ko nozīmē “ilgstoši noliegt problēmas” latviski? Melot. Nu, aplokšņu algas. Jūs zināt, ka melo. Aplokšņu algas nekad neesam maksājuši... Tā ir ilgstoša problēmu noliegšana.

Tātad audita ziņojumā tika identificēti būtiski termiņu ievērošanas riski. Latviski tas nozīmē, ka visi termiņi sen jau nokavēti.

Finansējuma apguvei problēmas ar papildu nepieciešamo finansējumu – virs sākotnēji plānotā. Kā tad tā?

Ilgtermiņā pieaugoša tvēruma finanšu plāna trūkums – tātad stratēģiskās vadības trūkums.

Satiksmes ministrijā projektētā pieaugošā tvēruma problēmas. Nu, tur neviens vispār nesaprot – latviski –, kas jādara.

Priekšfinansējuma modeļa trūkums – tātad nav vispār paša projekta finansējuma trūkums, bet ir priekšfinansējuma modeļa trūkums. Kas ir priekšfinansējums? Tas ir, nu, vai Briškena kungam 20 tūkstošus maksāt par 40 miljonu projektu, ko viņš tur apsolīja savā departamentā, vai 30 tūkstošus maksāt. Tur nebija īsti skaidrībā.

Interešu konflikti projekta pārvaldībā. Interešu konflikti – mēs ļoti labi zinām, kas tas ir.

Nepietiekama projekta risku vadība. Latviski nozīmē – vispār tur nav nekādas vadības.

Tagad ir jāsecina, ka, īstenojot pašreizējo projekta pārvaldības modeli un pieaugošās vajadzības, ar tām saistītās problēmas netiks risinātas. Latviski tas nozīmē, ka tā vilciena vispār nebūs, jo viss jau nokavēts. Ne par kādiem 3 miljardiem, ne par 8 to nevar uzbūvēt, jo pašreizējie projektētāji saka to, ka jau šobrīd tas varētu maksāt 15 miljardus. Tā ka nemānīsim.

Kāda ir izeja? Izeja, manuprāt, ir izmeklēšanas komisijas izveidošana. Bet tas ir sarežģīts jautājums. Pavisam vienkārša izeja būtu izlabot sliedes par kādiem pārsimts miljoniem līdz Berlīnei, kā to izdarīja 1921. gadā, tas ir, gadu pēc kara, un palaida luksusa guļamvagonus Rīga–Ostende līdz Lamanšam un Rīga–Brisele. Tas prasīja valstij, nabadzīgai, pēc kara izpostītai, apmēram gadu.

Tātad ir pilnībā jāpadzen šī blēžu kompānija, vesela rinda ārzemju projektētāju, kas projektē atsevišķus gabalus. Esmu parunājis ar konkrētiem projektētājiem, ja vajag, pienāciet, es jums pēc tam izstāstīšu sīkāk, kas tur notiek. Ārzemju speciālistu algas ir noslepenotas, lai latviešu speciālisti nezinātu, kādas viņiem ir tās algas, un tā tālāk.

Bet, ja ļoti vienkārši, tātad Rīgā uzbūvētais, 1973. gadā uzkonstruētais ER-200 iet elementāri ar 200 kilometriem stundā. Un šie vilcieni... no 1973. līdz 1994. gadam tos Latvijā neļāva ekspluatēt, tie bija līnijā Maskava–Ļeņingrada tai laikā. Šos vilcienus viegli pieremontējot tepat, Latvijā, mēs ar 200 kilometriem stundā brauktu līdz Berlīnei bez kādām problēmām, un tur mēs varam pārkāpt arī uz citu vilcienu.

Nākamais. Ir jāpārstāj blefot, ka šiem vilcieniem ir kaut kāda stratēģiskā vajadzība. Pēc Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO un mūsu jūras robežām, teiksim, Kurzemē... visa šī apgāde un aizmugure, un evakuācija, un tehnikas piegāde tik un tā notiks pa jūru. Nekādas stratēģiskās nozīmes šim vilcienam nav. Un, ja kāds tam netic, pamēģiniet aizbraukt darbdienas... piektdienas vakarā, teiksim, uz Igauniju. Salacgrīvā pamēģiniet šķērsot Salacas upi un pastāvēt tur rindā. Jūs redzēsiet, kā darbojas viens tilts ar vienu joslu, un, pat ja tur uzbūvēs vēl vienu tiltu, pietiek tam vienu balstu uzspert gaisā, un visa tā stratēģiskā vilciena nozīme izčākst.

Tātad es negribu tērēt jūsu dārgo laiku, kolēģi, bet ir jāapzinās un jāpasaka godīgi, ka tas projekts nekur nav derīgs, tā vispār nav, finansējuma nav, naudas nav. Pat ja tur uztaisīs kaut kādu labu finansējuma modeli, nomainīs briškena kungus ar citiem briškeniem, absolūti nekas nemainīsies. Cenas pieaug katru gadu. Un ja tagad tie ir 15 miljardi, tad 30 kaut kādā tur piektajā gadā... Nekādā 2030. gadā nekā nebūs, jūs taču redzat – audits pateica, ka neko tur neuzbūvēs. Tas varbūt nemaksās vairs 15 miljardus, bet visus 30 miljardus. Un tad uz tā rēķina mēs slēgsim mazās skoliņas tikai tāpēc, ka tur vidusskolas klasē, saprotiet, nav 27 vai cik tur bērnu. Tā ka padomājam!

Šī nav Satiksmes ministrijas nauda. Te jau pareizi teica, ka lielākā daļa ir jāfinansē no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas. Ja kāds saka: vai, vai, vai, mēs neaizbrauksim, teiksim, uz kādu Spānijas kūrortu ar vilcienu, tad šie cilvēki, kas grib, jau sen ir aizbraukuši, viņi taču negaidīs, kad to vilcienu līniju uzbūvēs.

Līdz ar to es domāju, ka ministram ir jāatkāpjas, ka ir jāizveido izmeklēšanas komisija un jāsāk skatīties, ko tur vispār var darīt.

Bet, ja runā par vilcieniem, vajadzētu pamācīties no Latvijas Republikas pirmskara Satiksmes ministrijas pieredzes, kā šie jautājumi tiek risināti, un attīstīt Latvijā šo būvi. Tur nav nekādu problēmu, nedaudz uzlabojot varbūt dizainu šiem ER-200 vilcieniem, mēs varam mierīgi braukt ar ātrumu 200 kilometri stundā, nevis iepirkt atkal kaut ko dārgu no ārzemēm... un kārtējos aizņēmumus... Ja mēs tagad 3 miljardus esam aizņēmušies un nākamgad mums jāmaksā par aizņēmumiem 500 miljoni, kā teica Šteinbukas kundze, tad acīmredzot šīs valdības modelis ir novest Latviju līdz tādam stāvoklim, ka mēs jau procentos maksāsim vairāk, nekā “Rail Baltica” maksā pašreiz.

Tāpēc atlaižam ministru, veidojam jaunu darba grupu, kas strādā pie tā, ka Latvijā tiek ražoti vilcieni, kas ir ļoti labi dīzeļvilcieni, nekādi blēžu izdomātie bateriju vilcieni... un tā tālāk.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Es arī aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un aicinu Pieprasījumu komisijas vadītāju tomēr nodrošināt, ka uz nākamo Pieprasījumu komisiju – arī par “Rail Baltica” pieprasījuma izskatīšanu – ierodas premjere, jo gan šis, gan nākamais pieprasījums ir adresēts tieši viņai.

Ņemot vērā, ka “Rail Baltica” projekta ietvars iet tālu pāri Satiksmes ministrijas kompetencei, man ir jautājums: kurš šobrīd uzņemas pilnu atbildību par šī projekta realizāciju? Un šis projekts ir tāds, nu... aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko. Nu tā... viena no graujošākajām Pieprasījumu komisijas sēdēm, kur runā ap un apkārt, nekas konkrēti, neviena konkrēta atbilde uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem. Un kā piemēru... es vienkārši... bija jautājums par finansējumu, no kurienes... Mēs saucam ciparus, jūs vienkārši ieklausieties: bija 5 miljardi, tad 8, tad – 10, tagad kaut kādi 15 mil-jar-di, tie nav pat mil-jo-ni! No kurienes nauda un kam?

Un tad, kad tiek uzdots šāds jautājums, atbilde ir... Arī Pieprasījumu komisijā vairākas reizes Satiksmes ministrijas ierēdņi un, man liekas, arī Patmalnieka kungs atsaucās uz informatīvo ziņojumu par “Rail Baltica” projekta tvērumu un īstenošanas plāniem nodrošināt projekta funkcionalitāti un starpvalstu dzelzceļa līniju savienojumu. Komisijas sēdē jūs minējāt, ka deputāti var iepazīties ar šo. Jūs pat tagad smaidāt. Es pajautāju Satiksmes ministrijai, un sākās pingpongs, un tagad viņi joprojām... Ir pagājusi vairāk nekā nedēļa, bet deputātiem joprojām nav pieejams šis ziņojums.

Nu, viņi vispār pabrīnījās, ka kāds kaut ko jautā, kam jādod – kancelejai vai Satiksmes ministrijai? Mēs jums varbūt vispār nemaz neko nedosim. 30 dienas pagaidiet, tad mēs izdomāsim, ko jums atbildēt. Nē, nu, fantastiski!

Un šis pat nav Kariņa lidojums, šī pat nav... kaut kādi tur tūkstoši vai vēl kaut kas, šis ir par miljardiem! Un tāda ir tā jūsu attieksme. Ko jūs tur tagad būvējat, mani interesē. Jūs pat nevarat atnākt deputātiem izstāstīt, ko jūs būvējat. Tas tā kā jūs... ģimene celtu māju – ā, tagad mums bišķi kaut kāda nauda pamatiem ir, bet – ko mēs tur būvējam... vai mums pietiks naudas mājai un jumtam? Jūs nemaz ne... jūs nevarat pastāstīt. Nu, kauns! Nē, tas pat nav kauns. Tā ir, manuprāt, lielākā afēra, kāda ir bijusi Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē. Un jūs te mierīgi sēžat, jums ir vienalga. Nē, nu pareizi, jums alga iekrīt kontā, viss kārtībā!

Lūdzu atbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par projekta “Rail Baltica” realizācijas uzraudzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 47, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Nākamā sadaļa – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ingrīda Circene.

I. Circene (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šodien strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”. Šā likumprojekta mērķis ir noteikt, ka personai līdz 2025. gada 31. decembrim ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veiktajām iemaksām. Bez tam ir svarīgi noteikt, ka no 2025. gada 1. janvāra tās personas, kuras slimo ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību, ir atbrīvotas no pacientu līdzmaksājumiem, jo ļoti bieži reāli dzīvē, saņemot narkoloģisko palīdzību, nav iespējams šos līdzmaksājumus iemaksāt.

Šis likumprojekts arī precizē regulējumu attiecībā uz personu grupām, kas ir atbrīvojamas no pacienta līdzmaksājuma saistībā ar vakcināciju. Šiem maksājumiem nauda budžetā jau ir ieplānota.

Šobrīd veselības aprūpes finansēšanas modelis, kas ir ietverts likumā, paredz tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu divu grozu principu, kura stāšanās spēkā ir vairākkārt atlikta. Likumprojektā ir paredzēti grozījumi pārejas noteikumos, lai minētais princips nestātos spēkā šā gada 1. jūlijā, lai atliktu divu grozu principa spēkā stāšanos līdz 2025. gada beigām.

Vienlaikus likumprojektā ir ietverts uzdevums Ministru kabinetam līdz 2025. gada 1. martam iesniegt Saeimai likumprojektu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtību.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” steidzamību! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I. Circene. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

I. Circene. Paldies, kolēģi, par atbalstu pirmajā lasījumā.

Aicinu uzreiz balsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

I. Circene. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums”, otrais lasījums. Steidzams.

15 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums”. Likumprojektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to izskatīja otrajā lasījumā šī gada 12. marta komisijas sēdē.

Likumprojekta mērķis ir palielināt uz eksportu orientētas investīcijas un radīt vidi, kur testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus, tādējādi veicinot tautsaimniecības konkurētspēju. Vienlaikus likums noteiks standartus prioritārajiem projektiem, kā arī sniegs iespēju veidot atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai prioritāro projektu jomās.

Komisijā tika saņemti 5 Juridiskā biroja priekšlikumi, kā arī 13 Ekonomikas ministrijas priekšlikumi, kuri tika saņemti pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām. Komisijas sēdē tika nolemts veidot 13 atbildīgās komisijas priekšlikumus, kā arī atbalstīt 2 Juridiskā biroja priekšlikumus.

Tagad par visu pēc kārtas.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”.

Komisijā izskatījām vienu priekšlikumu. Priekšlikumu iesniedza veselības ministrs Hosams Abu Meri. Priekšlikuma būtība ir saistībā ar nepieciešamību noteikt regulējumu, lai būtu iespēja Latvijai piederošās Covid-19 vakcīnas realizēt citām valstīm. Šobrīd regulējums tās atļauj tikai ziedot. Komisijā priekšlikums guva atbalstu.

Aicinām kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

K. Krištopans. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Mēs jau tikko par to nobalsojām.

K. Krištopans. Ā, par visu likumprojektu?

Sēdes vadītāja. Jā, par likumu.

K. Krištopans. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pieci priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Likumprojekts saistīts ar grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā.

Komisija saņēma piecus priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Debates!”)

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Ar šo priekšlikumu Ministru kabinetam tiek uzticēts izstrādāt izņēmumus, kad mājas... tātad šo dzīvnieku apzīmēšana un reģistrācija nav obligāta.

Es balsošu “par”, bet ar skaidru domu, ka Ministru kabineta noteikumos tiks minēts, ka uz šo brīdi jau dzimušie kaķi un seski netiks obligāti čipēti. Es domāju, tādam desmitgadīgam lauku kaķim, kurš nekad nav braucis mašīnā un nekad nav sēdējis būrī, kur nu vēl vetārstu redzējis, tā būtu ļoti pamatīga psiholoģiska trauma, ja viņu valkātu apkārt pa pasauli reizēm pat desmitiem kilometru līdz tuvākajam vetārstam.

Tātad es absolūti piekrītu tam – jā, jāčipē, jāreģistrē kaķi, seski, bet tikai ar skaidru domu – tie, kuri dzims varbūt šovasar, nevis tie, kas jau krietnu mūžu nodzīvojuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Maslovskim.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Esmu pārliecināts, Līdakas kungs, ka jums uztraukties nevajag, un es esmu tādās pašās domās. Mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā diskutējām par šo jautājumu un nonācām pie secinājuma... un šīs komisijas priekšlikumu paketē kopsakarā ar dzīvnieku aizsardzības likumiem... arī šis izņēmums, ka noteikti būs tās kategorijas... ka nav jāčipo mājas kaķi un mājas seski, būs noteiktas Ministru kabineta noteikumos. Domāju, ka tiem... Piekrītu jums, ka uz visiem tiem, kam jau ir dzīvnieki... uz lielu daļu tas neattieksies, bet būs arī izņēmumi... kuri nodarbosies ar pavairošanu, uz ko tas attieksies, līdz ar to... Bet ir tāda lieta – lai sabiedrībai būtu skaidrs –, ja jūs būsiet tajā kategorijā, uz kuru neattieksies obligātā čipošana, bet vēlēsieties savu mīluli, piemēram, paņemt uz ārzemēm... un aizbraukt, tad Eiropas Savienības likumdošana to pieprasa, un ir jābūt skaidram, ka šādā gadījumā būs jāveic šī darbība.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 1. – atbildīgās komisijas priekšlikums tika atbalstīts. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 4. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 73, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 5. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 71, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, trešais lasījums.

51 priekšlikums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” trešajā lasījumā. Komisija 5. martā to izskatīja komisijas sēdē, un tika skatīts 51 priekšlikums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 2. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē terminoloģiju likumprojektā. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 3. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē mākslu un kultūras universitāšu doktora grāda iegūšanas pamatprincipus. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 8. pantu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Precizē konkrēto likumprojektu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 6. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka reorganizējamo augstskolu turpmāko nosaukumu. Tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē senāta kompetenci lēmumu pieņemšanā. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 9. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē terminoloģiju. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 10. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē atsauces uz likumprojekta pantiem. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 11. – izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. No likumprojekta izslēdz 18. pantu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 12. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē stipendiju piešķiršanu doktorantiem. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē plānotos studiju rezultātus. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē studiju procesa īstenošanā iesaistīto skaitu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 15. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Izslēdz 19. panta trešo daļu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē studiju programmu licencēšanas atcelšanu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Č. Batņa. 18. – Izglītības (Starpsauciens: “Balsojumu!”)... Tātad...

Sēdes vadītāja. Tātad par 17. priekšlikumu deputāti pieprasa balsojumu?

Č. Batņa. Par 17. priekšlikumu pieprasa balsojumu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Č. Batņa. Kam vajadzēja balsojumu? Labi, okay.

Sēdes vadītāja. 18. priekšlikums.

Č. Batņa. 18. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Papildina augstākās izglītības programmas ciklus. Atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Deputāti, lūdzu, mazliet klusāk!

Č. Batņa. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas izmaiņas. Precizē Akadēmiskās informācijas centra maksas cenrāža pakalpojumus. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz 59. panta piektās daļas pēdējo teikumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 21. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Papildina 59. panta piekto daļu attiecībā uz diplomu anulēšanas noilgumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 22. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē terminoloģiju. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz likuma 63.4 pantu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 25. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanu un valsts pārbaudījumu komisijas darbību. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 26. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē terminoloģiju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt jaunas nodaļas – “XIII nodaļa. Doktorantūra” – izveidošanu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 29. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē vai nosaka doktorantūras skolas izveidošanu un uzdevumus. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 31. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 31. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē doktorantūras skolas funkcijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar numerācijas precizēšanu. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 33. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 90. pantu. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 35. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē zinātnes doktora grāda piešķiršanas nosacījumus. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē promocijas padomes darbību. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē numerāciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 38. – labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 39. – izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 40. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē Akadēmiskās informācijas centra tiesības augstskolu izvērtējumam. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 41. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 29. panta pirmo daļu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 42. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 29. panta otro daļu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 43. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē termiņu... iepriekšējā zinātnisko institūciju darbības starptautiskajā novērtējumā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 44. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē termiņus pārejas noteikumos. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 45. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar 107. punktu, kurā ir noteikta Ministru kabineta atbildība normatīvo aktu pilnveidošanā un izstrādāšanā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 46. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar termiņu noteikšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 47. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar termiņu noteikšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 48. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar deleģējumu Ministru kabinetam normatīvo aktu izstrādē. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 49. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tāpat kā iepriekšējais – papildina pārejas noteikumus ar deleģējumu Ministru kabinetam normatīvo aktu izstrādē. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 50. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus – par termiņiem doktora grāda piešķiršanai pārejas periodā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. Pēdējais – 51. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka likuma spēkā stāšanās laiku. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. Komisija atbalstīja visus šos priekšlikumus.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Batņas kungs, vēl...

Č. Batņa. Es gribu pateikt milzīgu paldies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas konsultantēm, galvenokārt Leldei Zembergai. Šis likumprojekts mums ienāca... no pagājušā gada 1. janvāra, un mēs to esam, teikšu tā, precizējuši, bīdījuši, konstruējuši, diskutējuši par to vairāk nekā gadu. Tiešām milzīgs paldies cilvēkiem Saeimā, kuri īstenībā izdarīja ļoti lielu... ministrijas darbu. Kā jau es minēju, vienā komisijā... ja tāda Lelde būtu valsts sekretāre Izglītības un zinātnes ministrijā, iespējams, mēs mazāk strīdētos ar Izglītības un zinātnes ministriju. Milzīgs paldies visām konsultantēm... par iesaistīto darbu. Tiešām bez viņu... man liekas, mēs vēl gadu muļļātu... Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referents Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Šis likumprojekts ir cieši saistīts ar iepriekšējo likumprojektu – tātad ar doktorantūras modeļa ieviešanu.

Tika izskatīti 10 priekšlikumi.

1. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē zinātnieka statusa formulējumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Vilks.

A. Vilks (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” kopumā, bez šaubām, ir atbalstāms, tomēr atsevišķas pozīcijas ir pietiekami diskutablas.

Tā grozījumu 1. priekšlikums paredz izslēgt no Zinātniskās darbības likuma 1. panta pirmās daļas 8. punktu. Minētais punkts nosaka īpašu zinātnieku kategoriju – Latvijas Zinātnes padomes ekspertus. Mēs savus viedokļus nebalstām uz baumām, dzeltenās preses publikācijām un tā tālāk, bet gan uz ekspertu viedokļiem. Paradoksāli ir tas, ka likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” paredz atteikties no Latvijas Zinātnes padomes ekspertiem. No kā ir paredzēts atteikties? Zinātnes padomes eksperts ir zinātnieks, kas ir sasniedzis noteiktus zinātniskās darbības rezultātus zinātnes nozarē atbilstoši izvirzītajiem eksperta kvalifikācijas kritērijiem.

Tajā pašā laikā Zinātniskās darbības likuma 16. panta 8. punkts nosaka to, ka Latvijas Zinātnes padomes kompetencē ietilpst Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesību piešķiršana, tātad Latvijas Zinātnes padomes kompetencē ir tiesības piešķirt eksperta tiesības. Zinātniskās darbības likuma 16. panta 8. punkts ir pretrunā ar grozījumu 1. priekšlikumu, kas paredz izslēgt no Zinātniskās darbības likuma 1. panta pirmās daļas 8. punktu, kas paredz tādu kategoriju kā augstākās kvalitātes zinātnieki – zinātnes eksperti. Likuma 18. panta sestā daļa paredz, ka Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātos ekspertus reģistrē Latvijas Zinātnes padomes ekspertu datubāzē, savukārt Zinātniskās darbības likuma 18. panta septītā daļa nosaka to, ka Latvijas Zinātnes padomes ekspertu tiesības tiek piešķirtas uz trim gadiem.

Pārejas noteikumu 44. punkts nosaka to, ka Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības ir atzīstamas par spēkā neesošām, sākot no 2027. gada 1. janvāra. Bet kas būs pēc tam? Zinātnes padomes eksperti kā strikti noteikta augsti kvalificētu zinātnieku kategorija, neapšaubāmi, ir saglabājama. Šajā gadījumā šie grozījumi to neparedz.

Bez šaubām, mēs likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” varam atbalstīt, bet ir diskutabli jautājumi, aspekti, kuriem būtu jāpievērš uzmanība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad 1. priekšlikums ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. Okay.

Sēdes vadītāja. Turpinām.

Č. Batņa. 2. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu, saistīts ar doktora grāda piešķiršanas procedūru. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 3. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē Latvijas Zinātnes padomes kompetenci. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 4. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē Latvijas Zinātnes padomes tiesības monitoringa nodrošināšanai. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 5. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Attiecināms uz ekspertu, to komisijas funkciju pārskatīšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 6. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē zinātnisko institūciju kompetenci attiecībā uz akadēmiskajiem amatiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 7. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē akadēmisko amatu reģistrā iekļaujamās ziņas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 8. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. 9. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus saistībā ar doktorantūras ieviešanas laiku. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. Pēdējais – 10. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka likuma spēkā stāšanās laiku. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Č. Batņa. Paldies Saeimai par atbalstu. Līdz ar to šobrīd mēs varam droši teikt, ka jauna doktorantūras modeļa ieviešanas process var sākties ar 1. septembri.

Paldies Saeimai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Iesniegti 24 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” trešajā lasījumā.

Komisija izskatīja 24 priekšlikumus.

1. – Frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Skaidrīte Ābrama. (Dep. S. Ābramas starpsauciens.)

Runāt drīkst par katru konkrēto priekšlikumu un par katra konkrētā priekšlikuma būtību.

Tātad 1. priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 2. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu? Neprasa. Tātad piekrīt.

Ejam tālāk. Tātad trešais. (Starpsauciens.) Balsojumu prasāt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 3. – deputāta Grasberga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 4. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 6. – Vides, aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārās sekretāres Dambītes-Dambergas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 7. – Vides, aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārās sekretāres Dambītes-Dambergas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 9. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 10. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 64, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 11. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 12. – deputāta Grasberga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsaucieni. Pauze.)...

Labi, kolēģi, dodam vārdu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Paldies par doto vārdu. Šis ir nedaudz savādāks priekšlikums, kas nav ietverts kopējā pakotnē, bet kam ir ļoti liela nozīme. Jā, tas netika atbalstīts komisijā, bet es tomēr aicinu vēlreiz pārdomāt un ieklausīties, jo mēs redzam, ka aizvien vairāk cilvēku izvēlas papildināt savu ģimeni ar mīļdzīvniekiem, bet tajā pašā laikā redzam, ka katru dienu sabiedrību pāršalc ziņas par pamestiem, novārdzinātiem, sistiem un pat spīdzinātiem dzīvniekiem.

Mums ir vēl daudz jādara šajā jomā. Ar šiem grozījumiem esam daudzas lietas sakārtojuši, bet darāmā vēl ir daudz. Ja skatāmies uz problēmu kopumiem, tad būtu tikai loģiski, ka ne tikai ķeramies klāt sekām, bet arī risinām problēmas preventīvi un tādā veidā cīnāmies ar cēloņiem.

Strādājot pie likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, es konsultējos ar suņu uzvedības speciālistiem un treneriem, un mēs secinājām, ka liela daļa pamesto un no vardarbības cietušo dzīvnieku rodas saimnieku neizglītotības vai nezināšanas dēļ. Visbiežāk šie cilvēki, kuri uzņemas rūpes par dzīvniekiem, vienkārši nenojauš... nenojauš, jo nav informācijas, cik daudz darba, cik daudz laika, cik daudz finanšu prasīs dzīvnieka ienākšana mājās, ģimenē, ko tas prasīs no katra. Diemžēl liela sabiedrības daļa joprojām domā, ka dzīvnieks ir tikai lieta vai iegriba, nevis vairāku gadu atbildība, kuru mēs paši brīvprātīgi uzņemamies.

Tieši tāpēc būtu tikai normāli, ka ikviens topošais dzīvnieka saimnieks pirms dzīvnieka iegādes vai adopcijas izietu teorijas kursu. Es nerunāju par tādu teorijas kursu, kur mēs vienkārši sēžam zālē un atkal dodam iespēju kursu pasniedzējam nopelnīt. Mūsdienās ir ļoti daudz dažādu digitālo rīku, dažādu digitālo risinājumu, kā mēs varam uzzināt par šķirnes īpatnībām, ka viena šķirne ir vairāk kaut kam pielāgota, cita – atkal citam; ēdināšanas lietām, kad pēc tam ļoti bargi nākas maksāt par dzīvnieka veselības uzturēšanu; tāpat turēšanas jautājumiem.

Ļoti svarīgs jautājums ir socializēšana jeb šī dzīvnieka pareiza audzināšana. Suņu uzvedības speciālisti un treneri saka, ka bieži vien pie viņiem atved jau sabojātu dzīvnieku un pēc tam to socializēt, lai viņš nebūtu sabiedrībai bīstams, bieži vien ir ļoti grūti, tādēļ būtu nepieciešamas šādas apmācības.

Šis priekšlikums paredz deleģēt Zemkopības ministrijai izstrādāt kārtību, saturu, visu atbilstošo, kā to ieviest, arī visas lietas ar Ministru kabineta noteikumiem, lai tās normāli darbotos. Attīstītas valstis to jau ir izdarījušas. Mēs varam redzēt piemērus, kā tas darbojas.

Tādēļ arī ir šis priekšlikums par teorētiskām apmācībām – par mājdzīvnieku labklājību, drošu komunikāciju, integrēšanu sabiedrībā. Tādā veidā mēs ātrākā tempā izglītotu sabiedrību par suņu un kaķu labklājību, socializāciju, adaptāciju, kā arī to pamatvajadzībām, kuras saimniekiem ir jānodrošina, jo mēs redzam un piedzīvojam, ka šī nezināšana rada finanšu zaudējumus cilvēkiem, saimniekiem, bet sāpes un ciešanas – dzīvniekiem. Lai no tā izvairītos, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot “par”.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Jā, es pilnīgi piekrītu tam, ka sabiedrība ir jāizglīto un, pirms ņemt suni vai citu dzīvnieku, cilvēkam, topošajam saimniekam, ir jāzina par šo dzīvnieku viss. Lielākā daļa nodod savus dzīvniekus patversmēs, jo nevar tikt galā ar suņiem un kaķiem.

Ir tā, ka cilvēki nezina... kurus ietekmē filmas, teiksim, tā pati “Lesija”. Atceraties, kāds bija bums, kad visi gribēja kollijus? Pēc tam “Bēthovens”, kad visi gribēja to lielo suni sev mājās. Bet sabiedrība vai topošais saimnieks nezina par to šķirni neko. Viņi nevar, teiksim, emociju dēļ uzreiz pērkot tādu dzīvnieku, pēc tam to uzturēt mājās un tad vai nu atdod patversmē, vai pārdod, vai atdod citiem cilvēkiem.

Tāpēc es uzskatu, ka šis pants jeb šis piedāvājums ir ļoti nozīmīgs. Ja mēs šodien neatbalstīsim... jūs neatbalstīsiet, es ceru, mēs turpināsim šo diskusiju tālāk, jo ir labās pieredzes valstis, kur tāda apmācība ir jau ieviesta un ir sakārtota nozare: suņi tiek socializēti, saimnieki saprot, kur drīkst vest suni, kur nedrīkst, kā audzināt suni, kādas komandas vispār ir, ko sunim... un galvenais – kāda atbildība gulstas uz saimnieku, kurš ņem dzīvnieku sev.

Tagad, runājot par pašu čipošanu. Mēs runājam par kaķu čipošanu, liela daļa kaķu ir jau čipoti, bet daļa sabiedrības prasa – kāpēc? Kāpēc tas jādara? Tad tādas apmācības, es domāju, uzlabos gan dzīvnieku labturību, gan saimnieku zināšanas un domāšanu uz priekšu, ko viņš darīs ar suni vai kaķi.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Visi labie nodomi bieži vien ved uz elli. Ir jāsaprot... varbūt es tiešām nesaprotu kaut ko, bet, manā izpratnē un, es domāju, arī šī likuma izpratnē, mājas (iekavās – istabas) dzīvnieks ir arī kāmītis, jūrascūciņa, baltā žurciņa... Nu, es gribētu redzēt, vai tiešām jūs piekrītat tam, ka, pirms iegādāties mājās kāmīti, būtu jāiziet speciāli kursi, kuri, teiksim, lauku iedzīvotājiem varētu būt, nu, labākajā gadījumā novada centrā. Nē, nu viss jau ir kārtībā, bet brīžam arī, teiksim, patversmes stādās priekšā, ka mājas (istabas) dzīvnieki ir tikai suns, kaķis, tagad vēl mājas sesks ir nācis klāt, bet šajā kategorijā jau ir pietiekami daudz dažādu mīļdzīvnieku.

Tā ka parūpēsimies par suņiem, varbūt čipēsim kaķus, bet, nu, neaiztiksim kāmīšus. Labi?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Jā, komisijas vārdā, lūdzu!

J. Patmalnieks. Komisijas vārdā es vēlos norādīt uz to, ka šī panta otrā daļa, ko Grasberga kungs piedāvā grozīt, paredz faktiski... un komisija izšķīrās par to, ka apmācība ir jāiziet nevis visiem dzīvnieku īpašniekiem, bet tikai tiem, kuri vēlas dzīvniekus pavairot.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 13. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Komisijas vārdā varu norādīt to, ka faktiski priekšlikuma normas, kas... 3. līdz 9. punkts, kas paredz dažādas prasības attiecībā uz dzīvnieku labturību... ir iekļautas komisijas priekšlikumā. Diskusija, kas mums komisijā atšķīrās, – kā definēt tos cilvēkus, kuriem ir mājās kaķēni vai kucēni vai kuriem tie rodas... un šeit ir piedāvāts definēt viņus par audzētājiem, taču Saeimas sēdē, skatot šo likumprojektu, pirmie priekšlikumi, kur tika definēti šie audzētāji, ir noraidīti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Labdien, priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Es domāju, ka šodien no rīta jūs visi redzējāt, kas notika pie Saeimas ēkas. Dzīvnieku patversmes, dzīvnieku aizsardzības biedrības – viņi neprasa nekādus brīnumus, viņi vienkārši lūdz, lai būtu kontrole, jo tagad Latvijā vispār nav kontroles. Un viņi to prasa.

Man šodien pat palika slikti, kad ieraudzīju, kas notiek ārā, es nezinu, vai jūs esat redzējuši vai ne, bet nu tiešām tas izskatās ļoti šausmīgi.

Kolēģi, lūgums atbalstīt 13. priekšlikumu, un paldies, ka daļēji jūs to jau atbalstījāt komisijā, bet tagad mēs prasām tomēr atbalstīt to pilnīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 13. priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Deputāti piekrīt. Vai vajag balsojumu? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 56, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. Identisks – 14. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Dzīvnieku pavairošanai ir jābūt kontrolētai un ar tādiem pašiem nosacījumiem labturībai, reģistrācijai un pārdošanai, kā tas ir dzīvnieku patversmēm. Dzīvnieku patversmēm nav vairs ne vietas, ne spēka, lai uzņemtu visus tos bezatbildīgi pavairotos un pamestos... Un dzīvnieciņi jau nav vainīgi, ka viņi ir piedzimuši. Nedrīkst dzīvniekus vairot katrs, kurš to iedomājas, un piedzimušie nedrīkst būt lieki, un tie nedrīkst būt likvidējami.

Zemkopības ministrijā ir izveidota darba grupa, un vairāku stundu garumā bija karstas un vētrainas debates, kādiem būtu jābūt noteikumiem un ka tiem būtu jābūt visiem vienādiem, bet tas beidzās principā ne ar ko, jo šie grozījumi neatrisinās pašu galveno problēmu cēloņus – dzīvnieku pārprodukciju. Likumprojektā var redzēt, ka vēl joprojām tiek regulēti tikai glābēji un nav Ministru kabineta deleģējuma audzētājiem.

Cik ilgi mēs varam cīnīties ar sekām, lai gan patiesībā ļoti būtiski ir novērst tieši cēloņus, kas nepārprotami ir mājdzīvnieku vairošana? Sāksim ar cēloņiem un tad noregulēsim sekas, vai arī darām to paralēli, jo normas nevar būt attiecināmas... kā pareizi glābt dzīvniekus glābējiem, bet pavairotāji, kas rada cēloņus, paliek nekontrolēti.

Ir būtiski zināt gan personas, kuru īpašumā ir dzīvnieki, kurus tie var vairot un vairo, gan arī vietas, kur notiek dzīvnieku vairošana. Tas absolūti nav pieļaujami, ka atbildīgās institūcijas var reaģēt tikai uz sūdzībām, ka vienā dzīvoklītī ir 20–30 suņi, vienā mazā istabiņā, kur vairākas reizes gadā dzimst kucēni. Visiem jābūt vienādi regulētiem un kontrolētiem nosacījumiem, jo galvenais ir dzīvnieku labturība un aprūpe.

Lai gan šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. priekšlikumā, es tomēr lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un noraidīt 17. priekšlikumu, lai mēs problēmu atrisinātu, sākot jau no cēloņiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Sveicināti vēlreiz! Es varbūt tādai skaidrībai... nedaudz paskaidrojot... jo tas, ko es sadzirdēju... izskan versijas par to, ka netiek kontrolēti, netiek uzraudzīti... bet nedaudz arī par lietu kārtību, kā veidojās šis likumprojekts. Mūsu vēlme bija pakļaut kontrolei tās vietas, kur tiek pavairoti dzīvnieki, un viņiem uztaisīt noteikumus, lai būtu konkrēti parametri, kur atrodas, kā baro, kā šie dzīvnieki tiek uzturēti.

Līdz ar to tas, ko mēs jau apstiprinājām likumprojektā “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, – ka mēs šīs vietas, kur tiek pavairoti dzīvnieki, iekļaujam... ka viņi kļūst par Veterinārmedicīnas likuma subjektu... Pārtikas un veterinārais dienests viņus tagad varēs kontrolēt, jo pirms tam bija tikai dzīvnieku audzētavas, kam ir juridisks statuss – ka tās ir šķirnes dzīvnieku audzētavas –, un, tiklīdz tie ir bezšķirnes suņi, tā viņi apgāja šo visu. Pārtikas un veterinārais dienests aizbrauca uz izsaukumu, ka tiek pārkāptas labturības prasības, bet īsti jau nebija, ko sodīt, jo nebija pārkāpumu, jo nebija noteikumu.

Līdz ar to tas bija tas, ko mēs tur izdarījām. Bet, ja skatāmies uz šiem visiem pēc kārtas – 13., 14., 15. un 16. –, šajos priekšlikumos mēs runājam par... turpinām runāt par audzētavām, bet tas, kādēļ tie ir daļēji atbalstīti un iekļauti šajā 17., – tur ir Juridiskā biroja piedāvājums, ka saucam visas šīs... tur, kur audzē šos dzīvniekus... ka korektāk būtu to saukt par dzīvnieku pavairošanas vietu. Līdz ar to gan tie, kas pavairo bezšķirnes suņus, kaķus un seskus, gan tie, kas – šķirnes, visi tur... ieiet iekšā.

Es šodienas piketa laikā saklausīju iebildumu, ka reģistrācijas kārtība... ir atzīme Lauksaimniecības datu centrā, bet šī atzīme padara viņu par subjektu. Līdz ar to būs kontroles noteikumi. Ja mēs skatāmies tālāk uz 17. – komisijas priekšlikumu, kur ir visi četri iekļauti, tai skaitā arī viens no maniem priekšlikumiem, kas ir nākamais, 15., tas nosaka kārtību, ka Ministru kabinets attiecībā uz mājdzīvnieku – suņu, kaķu un sesku – pavairošanas vietām noteiks prasības telpām, aprīkojumam, inventāram, dzīvnieku kopējiem, prasības attiecībā uz apzīmēšanu... principā tas viss taps šajos Ministru kabineta noteikumos. Mūsu kā deputātu atbildība ir vienkārši pasekot līdzi, lai šie Ministru kabineta noteikumi ir uzrakstīti pilnīgi un atbilstoši un patiešām kalpo dzīvnieku labturībai.

Tāpēc es aicinu balsot tā, kā ir apstiprinājusi komisija, ka šie ir daļēji atbalstīti un iekļauti 17. priekšlikumā, un pēc tam pieskatīt Zemkopības ministriju, lai viss būtu izdarīts korekti līdz galam. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 15. – deputāta Grasberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 16. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Nākamais – 17. – komisijas priekšlikums. Tajā faktiski ir apvienots gan šis iepriekš diskutētais par pavairošanas fakta reģistrāciju dzīvnieku reģistra datubāzē, gan noteikts, kādas ir atsavināšanas prasības, prasības tirdzniecības vietām, kā arī prasība pašvaldībām noteikt vietas, kur var uzturēties ar suni.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs ir pieteikusies Ābramas kundze. Vai jums pietiks ar trīs minūtēm? Vairāk? Labi.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! (Zālē troksnis.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, reģistrējušies 87 deputāti, nav reģistrējušies 13: Raimonds Bergmanis, Gundars Daudze, Mārcis Jencītis, Edmunds Jurēvics, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Vilis Krištopans, Māris Kučinskis, Lauris Lizbovskis, Antoņina Ņenaševa, Edvards Smiltēns, Ričards Šlesers, Edgars Zelderis un Edmunds Zivtiņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Ir iesniegti 24 priekšlikumi. Esam palikuši pie 17. priekšlikuma.

Debatēs pieteikusies deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Vakar, kad mēs komisijā pabeidzām darbu pie likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, es nopūtos un domāju: beidzot darbs ir padarīts. Kad vakarā sāku saņemt e-pasta vēstules, visas ar vienādu saturu (daļa no tām šodien tika atspoguļota Petravičas kundzes runā), es sapratu, ka viss turpinās. Tāpēc es uzskatu par savu pienākumu, balstoties uz 17. priekšlikumu, sniegt kopskatu, kas ir noticis un vai ir nodrošināta vienāda kontrole visām vietām, kur tiek turēti dzīvnieki, par ko šodien bija milzīgi iebildumi.

Jā, mūs visus tiešām vada rūpes par dzīvniekiem, dzīvnieku mīlestība, aizsardzība, bet tas parādās kaut kā ļoti dažādi. Te jau izskanēja, ka, risinot likumdošanā dažādus jautājumus, netiek meklēti cēloņi, kāpēc ir tik daudz klaiņojošu dzīvnieku, kāpēc dzīvnieki – suņi, kaķi, varbūt ne seski – nonāk patversmēs, kāpēc ir tāda situācija. Es gribu pateikt, ka ar 17. priekšlikumu mēs esam nonākuši pie cēloņa un mēģinām risināt cēlonisko kopsakaru ar dzīvnieku pavairošanu – bezatbildīgu pavairošanu! – un to, kā dzīvnieks tālāk tiek turēts, lai mazinātu šo bezatbildīgo pavairošanu, mazinātu arī patversmes iemītnieku skaitu, lai mazinātu klaiņojošo dzīvnieku skaitu.

Par ko runā 17. priekšlikums? Tiek ieviests jēdziens “pavairošanas fakts”, jo tas patiešām ir sākums visam, kas pēc tam notiek ar dzīvniekiem, – gan labajam, gan arī tam, pret ko mēs iestājamies, ko gribam mazināt. Jā, dzīvnieki tiek pavairoti – tiek pavairoti audzētavās, tiek pavairoti vietās, ko nav iespējams nosaukt par audzētavām, kaut kādos pagalmos... tiek turēti piesieti suņi... un tā tālāk. Tas ir tas pavairošanas fakts, un likuma grozījumi caur 17. priekšlikumu ļoti būtiski regulē šo pavairošanas faktu.

Pirmām kārtām dzīvnieku īpašnieks vai turētājs reģistrē šo pavairošanas faktu, sniedz informāciju mājaslapā un PVD iegūst informāciju: pie tā īpašnieka vai turētāja būs dzīvnieki, kuriem tālāk jāpievērš uzmanība. Varbūt nekas slikts nenotiks, bet... informācija nonāk, tiek veidots kopējs reģistrs.

17. priekšlikumā parādās virkne jaunu pantu, kas līdz šim vispār nav bijuši. Likuma grozījumi ir tik milzīgi, ka, man šķiet, vajadzēja... pārsniedzot pieļaujamo likuma grozījumu apjomu... izstrādāt jaunu... milzīgs apjoms.

Arī attiecībā uz pavairošanas faktu. Tātad pavairotājam ir jābūt izietai apmācībai, jābūt saņemtai apliecībai... prasības tiem, kas apmāca, prasības vietai, kur šie dzīvnieki pēc pavairošanas fakta reģistrācijas tiks turēti – vai tas ir mājā vai ārpus telpām, vai kādā citā teritorijā –, prasības dzīvnieku veselībai, socializācijai, barošanai. Prasības arī tad, ja dzīvnieki tiek atsavināti, – kā notiek atsavināšana, kāda informācija jāsniedz sludinājumos, ja atsavināmais dzīvnieks nonāk tirdzniecības vietā, prasības gan tirgotājiem, gan arī vietai, kur tas notiek.

Tas viss ir par labturību, par dzīvnieku labturību, – sākot no pavairošanas fakta un tālāk... caur pārējiem likuma pantiem nonākam pie prasībām attiecībā uz patversmēm, uz īslaicīgu uzturēšanos dzīvnieku viesnīcās un tā tālāk. Līdz ar to tas, ko es šodien dzirdēju, – ka vienādu kontroli visiem... kāpēc nav nosaukums “audzētava”... Īsi sakot, es šādu kritiku nevaru pieņemt, jo man šķiet, ka viss ir atspoguļots ļoti pamatīgi.

Līdz 1. jūlijam tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kur viss detalizēti tiks atrunāts – līdz pat tam, kādai informācijai, atsavinot dzīvniekus, jābūt sludinājumā, dubultoti sodi par nepatiesas informācijas sniegšanu, atsavinot dzīvnieku... vai tas ir interneta portālos vai tirdzniecības vietās, vai kaut kur citur. Prasības, jā, stingras prasības visiem. Visiem vienādas – no pavairošanas fakta līdz pat tam, kur dzīvnieki tālāk nonāk dzīves laikā... pie saimnieka vai turētāja... Visur ir formulētas, definētas labturības prasības, un Ministru kabineta noteikumi tās ietvers.

Līdz ar to es gribu pateikt, ka komisija ir izdarījusi milzīgu darbu, liels nopelns noteikti ir Zemkopības ministrijai kā šī likumprojekta virzītājai. Sociālie partneri... nav bijuši visi negatīvi noskaņoti... tie, kas šodien protestēja... daudzi saka: “Jā, paldies, beidzot tas būtiskākais ir sakārtots – reģistrācija, stingras prasības visiem, kontroluzraudzība caur PVD.”

Mēs varam runāt... jā, PVD nav pietiekami resursu, bet, es domāju, valsts nav spējīga šobrīd vēl veidot...

Sēdes vadītāja. Ābramas kundze, vai jūs vēlaties apvienot...?

S. Ābrama. Jā, lūdzu, pievienojiet...

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

S. Ābrama. Valsts nav spējīga vēl veidot...

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot...

S. Ābrama.... mājdzīvniekiem – suņiem, kaķiem, seskiem – atsevišķu inspekciju, kas staigās un uzraudzīs katru dzīvnieku turēšanas vietu, pavairošanas faktu. Es domāju, PVD saprata, ka jāstrādā ne tikai ar sūdzībām un aizdomām, bet arī kaut kādā profilaktiskā kārtā, preventīvi, katru gadu savos rezultatīvajos rādītājos paredzot šo aptveri.

Līdz ar to es gribu teikt, ka likuma normas izseko visu... no dzīvnieka dzimšanas brīža, pavairošanas brīža, līdz tam, kāds ir dzīvnieka turpmākais ceļš – vai tas nonāk pie saimniekiem, vai tas nonāk patversmē.

Vēl būtiski ir tas, ka arī sankcijas tiek pastiprinātas. Pašvaldībām ir tiesības izdot administratīvos aktus, kad tiek konstatēta neatbilstīga dzīvnieku turēšana, neatbilstība dzīvnieku labturības prasībām.

Tā ka, es domāju, ir izdarīts liels darbs. Mēs esam izdarījuši maksimālo. Liels paldies Juridiskajam birojam. Tas nebija viegls darbs, arī ļoti daudz deputātu iesaistījās... entās darba grupas, dažādi pasākumi.

Līdz ar to, jāsaka, tas laikam ir viens no sarežģītākajiem likumprojektiem, kas ir bijis šajā Saeimā, cik es varu spriest, piedaloties divās vai trīs Saeimas komisijās. Milzīgs paldies visiem! Domāju, nenoniecināsim to, kas ir sasniegts. Sasniegts ir daudz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai Patmalnieka kungam ir kas piebilstams?

J. Patmalnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt – šis ir nozīmīgs priekšlikums visa likumprojekta struktūrai.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Paldies.

18. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārās sekretāres Dambītes-Dambergas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 20. – deputāta Grasberga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 21. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Patmalnieks. 22. – deputāta Zivtiņa priekšlikums. Identisks. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

J. Patmalnieks. 23. – atbildīgās komisijas...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos.

Par – 15, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tagad 23.

J. Patmalnieks. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 24. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārās sekretāres Dambītes-Dambergas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Likumprojekts “Grozījumi Patentu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Līga Kļaviņa.

L. Kļaviņa (ZZS).

Labdien, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir nodots Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Patentu likumā”.

Likuma grozījumi ir nepieciešami saistībā ar 2023. gada 1. jūnijā spēkā stājušos vienota spēka Eiropas patentu, kas paredz atsevišķu strīdu izskatīšanas kārtību Vienotās patentu tiesas nolīguma dalībvalstīs, tai skaitā arī Latvijā.

Likumprojektā paredzēts, ka turpmāk strīdus par vienotā spēka Eiropas patentiem izskatīs Vienotās patentu tiesas Ziemeļvalstu–Baltijas valstu reģionālajā nodaļā vai Vienotās patentu tiesas centrālajā nodaļā. Vienlaikus likumprojekts paredz precizēt regulējumu par to, kādu informāciju Patentu valde publisko tās patentu reģistrā, kā arī atrunā citas praksē konstatētās nepilnības Patentu likumā.

Atbildīgā komisija ir iepazinusies ar likumprojektu un atbalstījusi tā virzīšanu pirmajā lasījumā.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patentu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

L. Kļaviņa. Šī gada 28. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, otrais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 6. martā ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Otrajam lasījumam tika saņemti divi priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

M. Daģis. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” ir iesniedzis Valsts prezidents.

Likumprojekts izskatīts komisijas sēdē pirms pirmā lasījuma. Tā būtība ir, teiksim tā, kontrolēt mākslīgo intelektu pirmsvēlēšanu laikā. Ja pirmsvēlēšanu laikā partijas nav norādījušas, ka izmanto mākslīgo intelektu, par to KNAB var atbilstoši sodīt un izņemt šo materiālu no aprites.

Sēdes laikā notika diskusija, kurā piedalījās Valsts prezidenta padomnieki, KNAB, Tieslietu ministrija, VARAM, Datu valsts inspekcija un – varbūt pats galvenais – Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji, Latvijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvji, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas un dažu reklāmas organizāciju pārstāvji.

Tika atzīmēts, ka ar šo likumprojektu nevajadzētu steigties, mērķis... visiem viedoklis sakrīt... būtu labi pieņemt līdz šī gada beigām. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Plānots organizēt plašu diskusiju – vai konferences līmenī vai darba grupās, vai apaļo galdu... ar visām organizācijām. Viedoklis – lai piedalās ne tikai reklāmas kompānijas, bet arī visu politisko partiju ģenerālsekretāri vai vadītāji, lai var visu izdiskutēt.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Ervins Labanovskis.

E. Labanovskis (PRO).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pirmām kārtām vēlos pateikt paldies prezidentam par šī jautājuma ienešanu Saeimas darba kārtībā.

Mākslīgais intelekts ir tagadne, un tas ienāks mūsu dzīvē ģeometriskā progresijā. Līdzīgi kā jebkuri tehnoloģiskie izrāvieni cilvēces vēsturē – vai tā ir industriālā revolūcija vai zemkopības attīstība – tas dod gan iespējas, gan nes līdzi arī jaunus riskus. Mēs tos nevaram pilnībā novērst, bet varam sākt pielāgoties un izmantot mūsu labā.

Esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā mākslīgais intelekts būs jebkur – vai tas būs putekļusūcējs vai bārdas dzenamais, vai tā būs satiksmes regulācija. Sabiedrībai ir jābūt gatavai ar šiem riskiem un iespējām tikt galā. Iespējams, faktiski jebkam, ko mēs izmantosim, būs mākslīgais intelekts. Tikai tad, ja paņemsim pildspalvu un rakstīsim uz balta papīra, mēs varēsim teikt, ka tur nav iesaistīts mākslīgais intelekts. Un arī to tas obligāti nenozīmēs.

Vakar es ieliku ChatGPT jautājumu, lai uzraksta man runu. Šī nav tā runa, taču, ja es to nolasītu, neko īpaši ačgārnu jūs tajā nesaskatītu. Tas nozīmē, ka konkrētais formulējums likumā, visdrīzāk, nesasniegs savu mērķi, jo pilnīgi pie visa mēs varēsim likt atsauci, ka tas ir radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību. Cilvēkiem, izlasot, ka tas būs pilnīgi visur, kritiskā domāšana neieslēgsies. Mākslīgais intelekts ir rīks, un par tā izmantošanu (vismaz pagaidām) lems cilvēks, kuram arī jābūt atbildīgam par saturu, lai tas nav maldinošs un apmelojošs.

Nozīmīgs risks, ko mākslīgais intelekts nesīs, ir iespēja radīt alternatīvas realitātes sajūtu. Es nerunāju par izskaistinātām fotogrāfijām, bet, piemēram, par situāciju, kad politiķis X vienas stundas laikā apzvana visus Latvijas iedzīvotājus un veic sarunu un nākamajā dienā ir vēlēšanas. Alternatīvas realitātes radīšana ir bīstamākais gan politikā, gan arī citās dzīves sfērās, piemēram, komercdarbībā, un tas mums būtu jāregulē. Tajā pašā laikā mākslīgais intelekts var būt atbilde dezinformācijas problēmām, ar ko mēs saskaramies, – mākslīgais intelekts var palīdzēt sabiedrībai analizēt datus un pateikt, cik šie dati ir ticami.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, taču ir saprotams, ka diskusijas varētu aizvest pie pilnīgi citiem risinājumiem un varbūt arī citu likumu radīšanas.

Mums likumdošanā nav pietiekami precīzi definēts, kas tad ir mākslīgais intelekts. Jau tagad ir jādomā par mākslīgā intelekta integrāciju valsts pārvaldē, arī par investīcijām mākslīgajā intelektā, lai šos izaicinājumus mēs spētu kontrolēt un lai tie kvalitatīvi uzlabotu sabiedrības dzīvi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

(Noliek paliktni.) Labdien, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! (Smiekli.) Es šodien pirmo reizi izmantoju paliktni – lai jūs mani labāk redzētu. (Zālē troksnis. Daži deputāti aplaudē.) Paldies.

Runāsim par brīvām vēlēšanām, ko vēlas aizstāvēt šis likumprojekts. Brīvas vēlēšanas ir viens no demokrātiskas sistēmas stūrakmeņiem. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi...! Paldies.

J. Simanovska. Tātad – brīvas vēlēšanas ir viens no demokrātiskas sistēmas stūrakmeņiem. Tas dod iespēju pilsoņiem brīvās vēlēšanās nodot tiesības pārstāvēt sevi deputātiem (šajā gadījumā mums) – cilvēkiem, kam šie vēlētāji uzticas. Iejaukšanās vēlēšanās izjauc šo demokrātisko procesu un traucē pilsoņiem paust savu gribu.

Diemžēl mēs redzam, ka pasaulē ir aizvien vairāk spēku, kas vēlas iejaukties vēlēšanās. Ir pierādīts, ka 2016. gadā ASV vēlēšanās bija redzama Krievijas iejaukšanās. Atšķirība reitingos starp diviem spēcīgākajiem kandidātiem – Hilariju Klintoni un Donaldu Trampu – bija niecīga, līdz ar to mēs nevaram pateikt, vai šī iejaukšanās panāca to, ka bez šādas iejaukšanās izraudzītais prezidents būtu cits. Līdzīgas iejaukšanās ir fiksētas arī citās valstīs – Ukrainā un Lielbritānijā.

Tas, kas mainās... tas notika vēl tad, kad nebija mākslīgā intelekta iespēju... šobrīd digitālo tehnoloģiju attīstība mums sniedz daudzas priekšrocības un diemžēl arī jaunus riskus. Faktiski jau ir iespējams sasniegt tādus viltojumus, kurus mēs nevaram atšķirt... Viltot var ne tikai fotoattēlus, bet arī videomateriālus, mūsu runu – tādā veidā, ka pat dzīvesbiedri un tuvinieki nevar atšķirt, vai tie esam mēs, kas to saka, vai ne. Tas nozīmē, ka šādas iespējas diemžēl var izmantot arī vēlēšanās, liekot netīkamiem kandidātiem izteikt kompromitējošas lietas, kuras patiesībā viņi nemaz nesaka. Šādi dziļās viltošanas gadījumi ir novēroti gan Slovākijā, gan Indijā. Tā ir ļoti nopietna problēma, jauna attīstība, kas ļauj nedemokrātiskiem spēkiem ietekmēt vēlēšanas demokrātiskās valstīs.

Likumprojekts, ko mēs šobrīd izskatām, brīdina par šādām problēmām. Anotācijā norādīts, ka vēlētāju tiesības piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās nedrīkst apdraudēt ar mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu. Citur pasaulē šādas mākslīgā intelekta sistēmas jau ir tikušas izmantotas vēlēšanu procesu ietekmēšanai un manipulācijai ar vēlētāju viedokļiem, kā arī dezinformācijas izplatīšanai.

Jautājums: vai konkrētais likumprojekts risinās problēmu, kuru es jums atklāju? Man jāsaka – tikai daļēji un šauri, jo faktiski šis likumprojekts attiecas tikai uz priekšvēlēšanu aģitāciju, ko gatavo attiecīgi politiskie spēki. Šis likumprojekts neattiecas uz dezinformāciju, ko gatavo trešās puses.

Protams, ir arī labā ziņa – notiek attīstība. VARAM pie tā ir strādājusi. Vakar Eiropas Parlaments pieņēma Mākslīgā intelekta aktu, kuram vajadzētu risināt šādas problēmas.

Ir skaidrs, ka šis likumprojekts ir jāskata kontekstā ar Eiropas Parlamenta pieņemto Mākslīgā intelekta aktu un jāskatās, kā mēs varam novērst to, ka nedemokrātiski spēki var iejaukties demokrātiskos procesos un maldināt vēlētājus.

Līdz ar to es atbalstu šo likumprojektu pirmajā lasījumā un aicinu nopietni strādāt pie tā, lai mēs varētu apzināties riskus un vienlaikus, apzinoties riskus, netraucētu mākslīgajam intelektam attīstīties tur, kur tas mums sniedz priekšrocības un paaugstina mūsu konkurētspēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es pilnībā atbalstu prezidenta iniciatīvu, bet aicinu šo vērtēt kā startu mūsu diskusijām par to, kas ir mākslīgais intelekts un kā ar to nevis cīnīties, bet sadarboties, tāpēc ka bez jūsu intelekta mākslīgais intelekts nav intelekts. Ja mums ir balta lapa, pildspalva un dažiem – brilles, mēs nekļūsim ne par Jāni Raini, ne par Imantu Ziedoni.

Tāpēc šobrīd šis ir starts diskusijai. Es arī uzskatu, ka tam tiešām var sekot izmaiņas citā likumā.

Piemēram, daži cilvēki man saka: “Tādiem kā jūs mēs rakstām vēstuli ar mākslīgā intelekta palīdzību.” Es viņiem atbildu: “Tādi kā mēs jums arī atbildam ar mākslīgo intelektu.” Absolūti vērtējams ir jautājums, ka dažos dokumentos, ko mēs gatavojam, vajadzētu norādīt, ka ir izmantots mākslīgais intelekts.

Ļoti daudz mēs runājam par šo likumprojektu kā cīņu ar melno pīāru. Es gribu vērst uzmanību, ka ar šo vairāk cīnās likumprojekts, kas šobrīd ir Juridiskajā komisijā, Judina kunga vadītajā komisijā. Faktiski viens no jautājumiem, ko mums vajadzētu atrisināt... un ir ļoti labi... mēs pierodam pie vārdiem – viņš vai viņa sadarbojas ar KNAB. Tagad mums ir otrādi – KNAB vēlas sadarboties ar mums, lai atrisinātu vienu no galvenajiem jautājumiem: kā kontrolēt? Tas ir jautājums, ko es uzdevu KNAB pārstāvjiem, arī prezidenta padomniekiem.

Ja mēs izdomāsim mūsu partijai jaunu saukli – divus, trīs, četrus vārdus... loģiski, varam izmantot mākslīgo intelektu. Kā KNAB var kontrolēt, vai tas ir radīts šeit (Norāda uz savu galvu.), vai tas ir radīts ar mākslīgo intelektu? Un vienmēr mūžīgais jautājums: kā mēs varam kontrolēt to, par ko mēs šobrīd pieņemam lēmumu? Runa ir ne tikai par fotošopiem, par fotogrāfijām.

Tāpēc patiešām ir nepieciešama atklāta diskusija. Es esmu pateicīgs KNAB – viņi ir gatavi sagatavot daudz priekšlikumu... un tiešām vērtējam šo kā tādu labu startu. Tāpēc (es pateikšu to pēc tam) mēs ieliekam iespējamo maksimālo termiņu – divi mēneši – priekšlikumu sagatavošanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 17. maijs pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”, otrais lasījums.

Ir iesniegti 29 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 6. martā ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Otrajam lasījumam komisijā tika saņemti 29 priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 4. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 5. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 6. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 7. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 8. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 9. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 10. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 11. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 12. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 13. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 14. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 15. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 16. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 17. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 18. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 19. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 20. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 21. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 22. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 23. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 24. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 25. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 26. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 27. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 28. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 29. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Ir izskatīti visi priekšlikumi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, otrais lasījums.

Ir iesniegti 15 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” otrajā lasījumā. Divos vārdos gribu atgādināt par šo likumprojektu, tāpēc ka pirmajā lasījumā mēs to pieņēmām pirms 11 mēnešiem, pagājušā gada17. aprīlī.

Likumprojekta būtība – par mazu kvorumu. Ja iedzīvotāji nevar organizēt sapulci... Sapulce, jūs zināt, ir lemtspējīga, ja atnāk 50 procenti iedzīvotāju plus viens – 51 procents. Reāli tādas sapulces noorganizēt ir diezgan grūti. Priekšlikumi ir par to, ka pēc zināma laika var organizēt sapulci, kur kvorums ir tā saucamais mazākuma kvorums – viena trešdaļa. Ja balso vairāk nekā puse tās trešdaļas, tad lēmums ir pieņemts.

Likumprojektā paredzēta procedūra, kad var apstrīdēt – tā saucamais gulošais vairākums var sasaukt savu sapulci, bet tam ir paredzēts... uz ko aizgāja tie 11 mēneši... vairākas darba grupas... atrast kompromisu starp Ekonomikas ministriju un Juridisko biroju. Ar ko mēs pabeidzām? Mēs pabeidzām ar vairākām sēdēm, kurās piedalījās ne tikai ministrijas pārstāvji, bet arī dzīvokļu biedrību pārstāvji, diezgan aktīvi piedalījās apsaimniekotāji. Tas viss rezultējās ar priekšlikumiem, kas faktiski ir komisijas priekšlikumi.

Skatām priekšlikumus.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Faktiski papildina likumu... par saziņas līdzekļiem.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Identisks.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas kundzes priekšlikums. Par to, ka mazākuma kvorums var pieņemt lēmumu par apsaimniekotāja noraidīšanu... noņemšanu. Nav atbalstīts.

Pieļauju, ka mēs varam turpināt diskusiju pirms trešā lasījuma.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Redakcionāli labojumi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Redakcionāli labojumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tehniski grozījumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Precizē lēmumu stāšanos spēkā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Redakcionāli grozījumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas pats – redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atkārtota sapulce... aprakstīta kopsapulces norises kārtība.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī tehniski grozījumi.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atkārtota procedūra... aprakstīta procedūra par atkārtoti organizētu aptauju.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Un tad paliek pēdējais – 15. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas reglamentē procedūru, kādā veidā izmanto saziņas līdzekļus.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. Paldies par atbalstu.

Termiņš – 24. marts.

Sēdes vadītāja. 24. marts. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

O. Burovs. Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Pēdējais likumprojekts šodienas sēdē ir “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis likumprojekts paredz uzlabot divas īpašuma atsavināšanas procedūras ar mērķi veicināt efektīvāku resursu izmantošanu, kā arī uzlabot sabiedrībai nozīmīgu objektu izveidošanu pēc iespējas īsākos termiņos, kas ir īpaši svarīgi esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, kā arī ievērojot valstiski nozīmīgu objektu īstenošanas nepieciešamību dažādās tautsaimniecības jomās un civilmilitārajā aizsardzības jomā.

Likumprojekts paredz iespēju nacionālo interešu objektiem Ministru kabineta līmenī noteikt nepieciešamās attīstības robežas, pielietot servitūtu, lai atsavināšanas procedūras izpildes laikā būtu iespējams uzsākt projektēšanas darbus un būvdarbus, vienlaikus nekustamā īpašuma īpašniekam tiek maksāta nomas maksa par šī servitūta izmantošanu.

Tāpat likumprojekts paredz atvieglot nelielu nekustamo īpašumu (līdz 200 kvadrātmetru platībā) atsavināšanu, atsakoties no nekustamā īpašuma vērtēšanas, ja nepastāv strīds starp darījuma pusēm. Tas samazina administratīvo slogu un valsts vai pašvaldību izdevumus.

Papildus informēju, ka šis likumprojekts tika arī nosūtīts Tieslietu ministrijai, Finanšu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai izvērtēšanai un atzinumu sniegšanai.

Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 15. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu paziņošanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, ir reģistrējušies 79 deputāti, nav reģistrējies 21 (ja izdzirdat savu vārdu, tad, lūdzu, atsaucieties): Česlavs Batņa, Raimonds Bergmanis, Gundars Daudze, Mārcis Jencītis, Edmunds Jurēvics, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Vilis Krištopans, Māris Kučinskis, Linda Liepiņa, Lauris Lizbovskis, Ingmārs Līdaka... redzu, Antoņina Ņenaševa, Ramona Petraviča, Aleksejs Rosļikovs, Edvards Smiltēns, Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers, Edgars Tavars, Jānis Vitenbergs... redzu, Edgars Zelderis un Edmunds Zivtiņš.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs

Balsojumi

Datums: 14.03.24 09:12 Balsojums 1
Par - 69, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju (465/Lm14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 14.03.24 09:52 Balsojums 2
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 2024. gada 15.—17. martā plānotajām Krievijas prezidenta vēlēšanām (464/Lm14)

Datums: 14.03.24 09:54 Balsojums 3
Par - 38, pret - 9, atturas - 38.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (541/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 14.03.24 10:07 Balsojums 4
Par - 24, pret - 15, atturas - 35.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju (465/Lm14)

Datums: 14.03.24 10:08 Balsojums 5
Par - 25, pret - 45, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Ārlietu komisijai . Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju (465/Lm14)

Datums: 14.03.24 10:09 Balsojums 6
Par - 56, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai . Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju (465/Lm14)

Datums: 14.03.24 10:29 Balsojums 7
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 14.03.24 11:11 Balsojums 8
Par - 35, pret - 42, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par izglītības iestāžu reorganizāciju Latvijā (42/P14)

Datums: 14.03.24 11:32 Balsojums 9
Par - 37, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par projekta “Rail Baltica” realizācijas uzraudzību (40/P14)

Datums: 14.03.24 11:35 Balsojums 10
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā (545/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.03.24 11:36 Balsojums 11
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā (545/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.03.24 11:36 Balsojums 12
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā (545/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.03.24 11:39 Balsojums 13
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums (503/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.03.24 11:40 Balsojums 14
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (504/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.03.24 11:44 Balsojums 15
Par - 9, pret - 73, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (538/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.03.24 11:45 Balsojums 16
Par - 10, pret - 71, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (538/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.03.24 11:45 Balsojums 17
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (538/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.03.24 11:49 Balsojums 18
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Augstskolu likumā (81/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.03.24 11:57 Balsojums 19
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (81/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.03.24 12:04 Balsojums 20
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (82/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.03.24 12:05 Balsojums 21
Par - 14, pret - 62, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (148/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.03.24 12:06 Balsojums 22
Par - 13, pret - 66, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (148/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.03.24 12:07 Balsojums 23
Par - 16, pret - 66, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (148/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.03.24 12:07 Balsojums 24
Par - 16, pret - 64, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (148/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.03.24 12:17 Balsojums 25
Par - 13, pret - 65, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (148/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.03.24 12:19 Balsojums 26
Par - 18, pret - 56, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (148/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.03.24 12:26 Balsojums 27
Par - 17, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (148/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.03.24 12:27 Balsojums 28
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 14.03.24 13:39 Balsojums 29
Par - 15, pret - 61, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (148/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.03.24 13:39 Balsojums 30
Par - 15, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (148/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.03.24 13:40 Balsojums 31
Par - 77, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (148/Lp14), 3.lasījums

Datums: 14.03.24 13:42 Balsojums 32
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patentu likumā (515/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.03.24 13:43 Balsojums 33
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītu reģistra likumā (471/Lp14), 2.lasījums

Datums: 14.03.24 13:58 Balsojums 34
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (523/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.03.24 14:02 Balsojums 35
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (476/Lp14), 2.lasījums

Datums: 14.03.24 14:07 Balsojums 36
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (196/Lp14), 2.lasījums

Datums: 14.03.24 14:10 Balsojums 37
Par - 71, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā (539/Lp14), 1.lasījums

Datums: 14.03.24 14:10 Balsojums 38
Reģistrējušies - 79.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

14.03.2024.

09.00

11.00

13.30