Frakciju viedokļi
2024. gada 14. martā
Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Laiks “Frakciju viedokļu” pārraidei, kas, kā ierasts, skan pēc Saeimas sēdes. Nākamajās minūtēs deputāti jums pastāstīs par aktuālajiem Saeimas darba kārtības jautājumiem.
Pirmajam šodien vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Kristapam Krištopanam. Lūdzu!
K. Krištopans (LPV).
Dārgie klausītāji! Es zinu, ka tiem, kuri šo pārraidi klausās regulāri, ir pierasts dzirdēt mūsu frakcijas deputāta Edmunda Zivtiņa balsi, bet ar dziļām skumjām man ir jāteic, ka vakardien viņsaulē aizgāja Edmunda māmuļa, un, protams, visa mūsu partija un arī pārējie deputāti domās ir ar Edmundu.
Runājot par šodienas darba kārtību, sākšu ar likumprojektu, par kuru... es pats biju ziņotājs un kurš tika izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, tātad par likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”.
Uz otro lasījumu veselības ministrs iesniedza priekšlikumu. Minētais priekšlikums tika izteikts saistībā ar nepieciešamību noteikt regulējumu, lai būtu iespēja Latvijai piederošās Covid-19 vakcīnas pārdot citām valstīm. Šobrīd esošais regulējums mums atļauj šīs vakcīnas tikai ziedot. Pieņēmām šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Gribu pieminēt arī likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Šis likumprojekts tiešām izraisīja lielu sabiedrības ažiotāžu. Šorīt mēs redzējām cilvēkus, kuri bija pulcējušies pie Saeimas nama. Man, tāpat arī Kulberga kungam bija iespēja tikties ar cilvēkiem no nozares, un mani personīgi pārsteidz tas, ka šīs nozares kopējais gada apgrozījums ir aptuveni 90 miljoni eiro... no kura liela daļa ir pelēkajā ekonomikā. Tātad milzīgs bizness.
Vēlreiz pārliecinājos par to, ka tur, kur ir liela nauda, ir arī spēcīgs lobijs. Tādēļ es gribu personīgi izmantot šo iespēju un uzteikt patversmes “Ulubele” vadītāju Ilzi Džonsoni, tāpat arī Zandu Paeglīti un Kristapu Zuti, kuri tik tiešām cīnījās par mūsu “mazo brāļu un māsu” tiesībām. Diemžēl plānoto rezultātu mēs pilnībā nesasniedzām, bet, nu, cīnījāmies līdz galam, un par to man ir liels gandarījums.
Nobeigumā es gribu pieminēt APVIENOTĀ SARAKSTA lēmuma projektu “Par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju”. Par to izvērsās asas debates starp APVIENOTO SARAKSTU un mūsu frakciju. Es saprotu, ka mūsu kolēģiem Eiroparlamenta vēlēšanās ļoti gribas dabūt to vienu vietu, un līdz vēlēšanām ir palikušas 100 dienas, bet, mūsuprāt... mūsu frakcijas viedoklis ir, ka šim visam ir ekonomiskas sekas. Ja nebūtu tā, ka vēl joprojām caur Ukrainu no Krievijas uz Eiropu plūst gāze, par kuras tranzītu Krievija maksā Ukrainai, tad mēs vēl varētu diskutēt, bet diemžēl pašreizējā realitāte ir cita. Šis ir sankciju politikas jautājums.
Uz šīs nots, dārgie klausītāji, es arī beigšu. Visiem gribu novēlēt jaudīgu atlikušo nedēļas nogali. Izskatās, ka ārā būs silts un pavasarīgs laiks.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Kristapam Krištopanam no frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ.
Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Nauris Puntulis. Lūdzu!
N. Puntulis (NA).
Labdien ikvienam! Arī man ir daži jautājumi, kurus vēlos uzsvērt no Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības.
Vēlos sākt ar jautājumu, kas mums bija ļoti, ļoti nozīmīgs, tostarp starptautiskajā arēnā, tātad Ārlietu komisijas sagatavotais lēmuma projekts – paziņojums par Krievijas prezidenta tā sauktajām vēlēšanām. Es saku “tā sauktajām” tādēļ, ka bieži vien rakstu zīmēs... mēs šīs vēlēšanas liekam pēdiņās.
Man ir milzīgs prieks, ka šis paziņojums, kurā mēs apgalvojam, ka šīs vēlēšanas noteikti nebūs ne demokrātiskas, ne kā citādi atbilstošas labai praksei, līdz ar to tām arī pietrūkst leģitimitātes... ka ar šādu paziņojumu mēs paziņosim kopā ar 24 ietekmīgām pasaules valstīm – Ameriku, Kanādu, Izraēlu un citām valstīm... Sliktā ziņa vai bēdīgā ziņa, ka pat tik nozīmīgā un, manuprāt, pašsaprotamā jautājumā mūsu balsojums Saeimā nebija simtprocentīgi vienprātīgs.
Nākamais jautājums, ko jau minēja kolēģis. Es arī vēlos atgriezties pie APVIENOTĀ SARAKSTA iesniegtā priekšlikuma par pasākumiem Latvijas ekonomiskās sadarbības saišu pārtraukšanai ar agresorvalstīm. Jā, šis jautājums netika iekļauts ne Saeimas šodienas, ne nākamās nedēļas... darba kārtībā. Šis jautājums tika virzīts uz komisiju ar argumentu, ka tas jautājuma virzību padarīs straujāku. Atļaujiet apšaubīt, mans subjektīvais viedoklis, ka tas šo jautājumu virzību nepadarīs straujāku. Bet tas ir mans personīgais viedoklis.
Vēlos runāt arī par dzīvnieku aizsardzības tēmu. Šajā jautājumā droši vien ir vairāk subjektivitātes nekā jebkurā citā jautājumā, mēs katrs šo redzam mazliet savādāk, jo katram no mums ir mājdzīvnieki vai to nav un katrs no mums ir vai nav uzņēmies atbildību par kādu no mājdzīvniekiem. Tādēļ, runājot par atbildību, man ir žēl, ka netika atbalstīts mūsu kolēģa Jāņa Grasberga priekšlikums par apmācībām visiem tiem, kuri vēlas uzņemties atbildību par mājdzīvniekiem. Tas būtu tas, ko es gribu teikt par šo tēmu.
Vēl viens interesants jautājums. Tātad mākslīgā intelekta izmantošana jau vēlēšanu kontekstā. Šeit mums ir ļoti daudz nezināmā, un es paredzu ļoti garas un sarežģītas diskusijas par tēmu, kurā mēs visi varbūt nemaz nebūsim tik ļoti lieli eksperti, bet laiks rit, un no šīs tēmas mēs nekur neizbēgsim. Man ir gandarījums, ka šis likumprojekts pirmajā lasījumā tika apstiprināts un mēs darbu pie šī jautājuma turpināsim.
Es gribu izteikt arī gandarījumu, ka beidzot, pēc vairāk nekā gadu ilga darba, esam pieņēmuši likumu “Grozījumi Augstskolu likumā” par jauno doktorantūras modeli, un šis likums šodien ir pieņemts trešajā lasījumā.
Paldies. Jauku visiem dienu!
Vadītāja. Paldies Naurim Puntulim no frakcijas “Nacionālā apvienība”.
Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ligitai Ginterei. Lūdzu!
L. Gintere (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas priekšsēdētāja vēlos šodien pievērsties tādam Latvijas nākotnei un attīstībai svarīgam jautājumam kā dzimstības veicināšana. Par to šonedēļ diskutējām kārtējā apakškomisijas sēdē, noklausoties prezentāciju par ļoti interesantu pētījumu, ko veikusi Latvijas Universitāte, pētot laulību, dzimstības un bērnu un vecāku pozitīvu attiecību veicinošus faktorus.
Ir gandarījums, ka demogrāfijas jautājumi tiek risināti kompleksi, arī valdībai tā ir viena no prioritātēm, apņemoties pie tās kopīgi strādāt. Zaļo un Zemnieku savienības pārziņā esošā Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju un visām nozaru ministrijām līdz šī gada 1. jūlijam sagatavos vienotu demogrāfijas attīstības ziņojumu un to iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetā. Mēs, deputāti, aktīvi sekosim līdzi valdības un visu ministriju darbam demogrāfijas politikas īstenošanā.
Patlaban dzimstības rādītāji ir viszemākie pēdējo 10 gadu laikā, 2016. gadā ir bijuši 21 968 jaundzimušie, bet pagājušā gada 11 mēnešos šis skaitlis ir samazinājies līdz 13 tūkstošiem. Saeimā jau esam iepazinušies ar labklājības ministra Ulda Auguļa iecerēm nākamgad būtiski pārskatīt pabalstus, lai vairāk atbalstītu ģimenes. Tomēr šonedēļ prezentētais pētījums liecina, ka ir arī daudzi citi faktori, kas ietekmē lēmumu veidot ģimeni un radīt bērnus. Lai veicinātu dzimstības pieaugumu, valsts līmenī būtu jāpopularizē bērnu radīšanas priekšrocības, norādot uz ieguvumiem, ja ģimenē ir vairāk bērnu. To ir secinājuši arī pētnieki.
Pētījumā ir secināts, ka optimālos apstākļos vairums respondentu, kam ir labs finansiālais stāvoklis un labas bērnu uzraudzības iespējas, vēlas divus un trīs bērnus ģimenē. Pētnieces arī vērsa uzmanību uz nepieciešamību veicināt darba devēju dažādu veidu pretimnākšanu, veidot un attīstīt ģimenes atbalsta centrus un pakalpojumus, sniegt palīdzību un informāciju par reproduktīvo veselību, veicināt informācijas pieejamību par jau pieejamo palīdzību, kā arī turpināt pētniecību par tautas ataudzes jautājumiem.
Kā Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisija uzskatām, ka viens no visu laiku uzdevumiem ir popularizēt ģimeni kā vērtību un iedrošināt jaunos vecākus uz divu, trīs un četru bērnu ģimenes radīšanu, apliecinot, ka valsts par tiem domā un tos atbalsta.
Novēlu jauku nedēļas nogali savās ģimenēs!
Vadītāja. Paldies Ligitai Ginterei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Andris Kulbergs. Lūdzu!
A. Kulbergs (AS).
Labdien, radioklausītāji! No APVIENOTĀ SARAKSTA šodien iesniedzām lēmuma projektu Saeimā par ekonomiskās sadarbības pārtraukšanu ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Mēs vēlamies, lai Saeima uzdod Ministru kabinetam steidzami īstenot tādus pasākumus, kas paredz pilnīgu atteikšanos no jebkādas ekonomiskās sadarbības ar agresorvalstīm. Šinī gadījumā punkts numur viens – nepārprotiet! – nekavējoties pārtraukt Latvijas valstij piederošu kapitālsabiedrību dalību jebkādā preču (un pakalpojumu) uzglabāšanā, transportēšanā un piegādē, kas var tikt izmantotas agresorvalstu militārās industrijas vajadzībām.
Mēs redzam, kāds skandāls ir pārņēmis... Mēs, atbalstot ukraiņus, ziedojot gan privātos, gan valsts līdzekļus, palīdzot ukraiņiem plecu pie pleca, tajā pašā laikā pieļaujam situāciju, ka mangāna rūdu, kas stiprina Krievijas militāro industriju un tiek izmantota militārās industrijas... tehnikas ražošanai... tanku, bruņu, kas tiek... stobru, kas tiek izmantoti kaujās pret ukraiņiem... Tātad asiņainais tranzīts notiek caur Latviju milzu apjomos un ir stipri kāpis. Mēs pieļaujam to, ka apgādājam agresoru. Tas ir tas pats, kas... nu, ir jāsaprot, ka tirgoties ar agresoru ir kā flirtēt ar izvarotāju, tāpēc mums šobrīd ir jārīkojas, un tā turpināt nedrīkst. Ir jāievieš visi pasākumi, lai šāds tranzīts vairs nenotiktu.
Otrs jautājums, ko mēs izskatījām šodien, manuprāt, skar... un tam vajadzētu uztraukt jebkuru iedzīvotāju un uzņēmēju Latvijā... ir tieši par “Rail Baltica” projektu.
Mēs iesniedzām jautājumus, pieprasījām atbildes uz jautājumiem, kas visiem rūp, jo mēs gribam, lai šāds projekts būtu realizēts finansiāli atbildīgi, profesionāli un laikā. Mēs uzdevām jautājumus, jo ir jābūt skaidrībai, kas tiks uzbūvēts, kur ies pamattrase, cik izmaksās šis projekts, kā mēs to taisāmies finansēt un kurš Latvijā ir atbildīgs par “Rail Baltica”.
Visi šie jautājumi tika iesniegti premjerei, bet diemžēl ne uz vienu mēs neguvām atbildi, tāpēc arī turpmāk uzturēsim... pieprasīsim atbildes uz šiem jautājumiem, jo tik finansiāli ietilpīgu projektu nevar atstāt vienkārši Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Šis ir augstākā līmeņa projekts, tādu infrastruktūras projektu Latvija vēl nav realizējusi, tik apjomīgu, un tieši tāpēc atbildībai ir jābūt visaugstākajā – premjeres – līmenī, jo tas skar gan Satiksmes ministriju, gan Finanšu ministriju, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, gan Aizsardzības ministriju, gan Ārlietu ministriju un tas skars katru iedzīvotāju. Ja mēs neatradīsim pareizu finansējumu šim projektam, tad lielā mērā finansējums ies no budžeta līdzekļiem.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Andrim Kulbergam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.
Nākamais runās Jānis Patmalnieks no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA. Lūdzu!
J. Patmalnieks (JV).
Labdien, radioklausītāji! Šodien Saeima aizvadīja kārtējo sēdi. Manuprāt, samērā ražīgu. Izskatījām virkni jautājumu, tostarp es gribu minēt četrus punktus, kurus ir vērts uzsvērt.
Pirmais – jau iepriekš aprakstītais jautājums par tirdzniecību ar Krieviju jeb tā saucamais mangāna rūdas jautājums. Saeima atbalstīja šī jautājuma skatīšanu tālāk un nodeva Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kur deputāti detalizētāk izstrādās šo priekšlikumu un varēs virzīt uz Saeimas sēdi.
Otrais ir doktorantūras process. Tika pieņemts likums “Grozījumi Augstskolu likumā”, kas paredz doktorantūras finansēšanu, arī vispār promocijas procesa uzlabošanu. Doktoranti turpmāk varēs saņemt atalgojumu par to, ka viņi studē doktorantūrā. Tas, manuprāt, ir būtisks solis, lai attīstītu augstāko izglītību un zinātni Latvijā.
Trešais punkts – Saeima otrajā lasījumā apstiprināja likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, kas paredz mazākuma tiesības lemt par atsevišķiem jautājumiem daudzdzīvokļu mājās. Mēs visi, tie, kuri dzīvo šādās mājās, zinām, ka ir problēmas savākt vairākumu, lai lemtu par kādiem jautājumiem – apsaimniekošanas, renovācijas jautājumiem. Tagad tas būs vieglāk. Vēl gan ir jāgaida, kad Saeima likumprojektu izskatīs trešajā lasījumā, pēc tam likums stāsies spēkā.
Ceturtais, varbūt apjomīgākais, jautājums bija saistīts ar dzīvnieku aizsardzību. Faktiski tika izskatīti divi likumprojekti, pieņemti divi likumi – “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (un “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”), kas paredz to, ka Pārtikas un veterinārais dienests varēs kontrolēt mājdzīvnieku labturības prasību ievērošanu, kā arī to, ka turpmāk kaķiem būs jāievada čipi, kādi jau tagad ir jāievada suņiem. Ministru kabinets līdz gada vidum noteiks, uz kuriem kaķiem un kaķu turētājiem tas attieksies. Tas droši vien neattieksies uz, nu, veciem dzīvniekiem vai tiem, kuri jau ilgstoši dzīvo mājās, bet varbūt tādiem, kas apkārt staigā, tiem būtu vērtīgi šo čipu ievadīt. Kopumā “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” ir ievērojams solis uz priekšu dzīvnieku labturības uzlabošanai, kur paredzētas gan prasības mājdzīvnieku turēšanai, gan aizliegts suņus turēt piesietus (arī tos, kuri ir dzimuši pirms pagājušā gada 31. augusta). Nākotnē būs jāreģistrē tas, ka kādās mājās ir pavairoti kaķi vai suņi, lai varētu saprast, vai tiek ievērotas minimālās labturības prasības, kā arī prasības tirdzniecības vietām un citi jautājumi, kas ievērojami uzlabos mūsu mazo mīluļu labklājību.
Ar to es noslēdzu savu ziņošanu par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem. Tiksimies citā reizē.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Jānim Patmalniekam no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.
Nākamajai vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Jekaterinai Drelingai.
Lūdzu!
J. Drelinga (ST!).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien izdevās ļoti emocionāla diena, un laikam galvenais dienaskārtības jautājums bija likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Mūsu priekšlikumi netika atbalstīti. Tas nozīmē, ka patversmes būs pārpildītas arī turpmāk.
Cerēsim, ka Ministru kabineta noteikumi spēs to regulēt. Sociālos tīklos regulāri tiek papildinātas ziņas par pamestiem un klaiņojošiem suņiem, kaķiem un citiem dzīvniekiem. Tā ir tikai mūsu vaina. Latvijā tagad ir pavairots daudz vairāk dzīvnieku, nekā cilvēki spēj tos adoptēt. Bezatbildīga pavairošana noved pie pārpildītām dzīvnieku patversmēm un nežēlīgas, cietsirdīgas dzīvnieku likvidācijas. Bet kurš mums ir devis tiesības atņemt dzīvi dzīvai būtnei?
Otrs mums svarīgais likumprojekts šodien bija “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas paredz palielināt neapliekamo minimumu līdz 12 tūkstošiem eiro gadā jeb 1000 eiro mēnesī. Tas mērķēts uz to, lai mazinātu nodokļu slogu pensionāriem un nodrošinātu viņiem labāko finansiālo stabilitāti. Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai risinātu aktuālus sabiedrības un ekonomikas jautājumus, vienlaikus ņemot vērā sociālā taisnīguma principus un pensijas saņēmēju vajadzības.
Paldies par uzmanību. Jaukas brīvdienas!
Vadītāja. Paldies Jekaterinai Drelingai no frakcijas “Stabilitātei!”.
“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Skaidrīte Ābrama. Lūdzu!
S. Ābrama (PRO).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Grūti pēdējam izdomāt, par ko vēl lai runā. Kas vēl šeit nav pateikts?
Bet es tomēr nevaru atturēties no tā, lai nepieminētu šodien pieņemto likumu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, vēl jo vairāk, ka tas ļoti ilgi, ļoti smagi, papildus vēl dažādām darba grupām ir ticis skatīts tieši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, ko es vadu. Un, šķiet, kādu vakaru, kad mēs bijām pabeiguši darbu ar likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, kas bija nepieciešams, lai arī tur ierakstītu, ka dzīvnieku pavairošanas vietas, dzīvnieku pavairošanas fakts nonāk veterinārās uzraudzības objekta statusā, tātad tas arī jāuzrauga, man likās, ka viss ir izdarīts.
Mēs šodien atkal redzējām piketu pie Saeimas, un tur tika izsaukti tādi saukļi kā “Vienāda kontrole visiem!”. Vai ar šo likumu nebūs vienāda kontrole visiem? Man jāsaka – būs kontrole.
Likumprojekts sāka savu gaitu ļoti sen, laikam jau pirms gada. Domājot par stingrākām prasībām patversmēm, dzīvnieku organizācijām, kurām jāreģistrējas un kuras pretendē uz ziedotāju atbalstu, uz pašvaldību finansējumu, noteiktām prasībām tām viesnīcām, kurās dzīvnieki atrodas īslaicīgi, nonācām pie jautājuma: kāpēc vispār ir tik daudz dzīvnieku patversmēs? Viss pēdējais rudens posms ir bijis, lai sakārtotu. Bija entie priekšlikumi – ko un kā... no kurienes rodas dzīvnieku pārprodukcija, nelabvēlīgā turēšana. Mēs nonācām pie problēmas saknes – tā ir bezatbildīga dzīvnieku pavairošana.
Izskatījām priekšlikumus un akceptējām, ka nav jārunā tikai par audzētāja vai audzētavas atbildību, bet ir jārunā tieši par problēmas cēloni, kas ir pavairošana. Un tas attieksies gan uz šķirnes, gan bezšķirnes dzīvnieku audzētājiem. Svarīgi – tas jāņem vērā visiem, kuriem ir mājdzīvnieks – kaķis, suns vai sesks – un kuri gatavojas šo dzīvnieku pavairot, runājot likuma formā. Ja ir mazuļi, šis fakts jāreģistrē. Kādēļ tas jādara? Lai PVD pirmām kārtām varētu uzraudzīt, kontrolēt... uz kādu aizdomu vai sūdzību pamata, bet arī preventīvi... arī pēc kaut kādiem atlases principiem... lai dzīvnieku turētājiem un īpašniekiem būtu skaidras prasības, kādos apstākļos dzīvnieki, kas tiek pavairoti, mājās ir jātur.
Likums ir ļoti plašs, papildināts attiecībā... tātad viss ir aptverts – posms no dzīvnieku pavairošanas līdz to tālākai nonākšanai pie nākamajiem saimniekiem vai turētājiem, tirdzniecības vietās, dzīvnieku pārdošanas sludināšana dažādos portālos, dzīvnieku tālāka nonākšana īslaicīgas uzturēšanās viesnīcās un diemžēl arī dzīvnieku nonākšana patversmēs, kad dzīvnieki tiek vienkārši izmesti, klaiņo nepieskatīti un tos piemeklē šis nelaimīgais liktenis. Likumā centāmies sakārtot, es domāju, sakārtojām visus šos posmus... ar stingrām prasībām... no dzīvnieku pavairošanas fakta... un visās turēšanas vietās, kur dzīvnieks var nonākt.
Ir ļoti stingras prasības... apstākļiem, kādos dzīvnieks atrodas, kā tiek turēts jebkurā vietā – vai tas ir mājās, ārpus mājām, citā teritorijā –, bet visur, kur notiek dzīvnieku pavairošana. Protams, stingras prasības arī patversmēm, viesnīcām... visām vietām, kur dzīvnieki var atrasties. Stingrāki ir arī sodi par atsavināšanu – noteiktas prasības, kādā veidā dzīvnieki atsavināmi, kāda informācija jāsniedz, kādā veselības stāvoklī dzīvniekam jābūt. Tas viss ir atrunāts likumā.
Var teikt, ka likums ir ļoti, ļoti plašs, uzliek saistības un pienākumus dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem. Tā ka noteikti iepazīstieties. Visi, kuri gatavojas pavairot savus dzīvniekus, vēlas kaķu, suņu vai arī sesku mazuļus, ņemiet vērā: jums ir jāreģistrē šis fakts un jāatbilst visām prasībām, pretējā gadījumā gan pašvaldības, gan PVD... jūs varat nonākt ļoti nepatīkamā situācijā. Tas ir viens.
Līdz ar to es nevaru piekrist tiem, kas teica, ka šis likums nav pilnīgs, ka tas neko nerisinās. Nē, tas risinās ļoti daudz. Un kontrole būs vienāda visiem – gan dzīvnieku pavairotājiem, gan patversmēm, gan viesnīcām. Visiem.
Otrs, par ko es gribu runāt (tas arī tika skatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā), ir Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likums. Šodien tas tika pieņemts otrajā, galīgajā, lasījumā. Likums nosauc prioritārās nozares, prioritāros projektus – tie ir bioekonomika, biofarmācija, medicīna, viedā enerģētika, būvniecība... citi būvniecības projekti... tās nozares, kuras var pretendēt uz prioritāro projektu statusu. Likums runā par komercdarbības atbalstu – kā uz to var pretendēt. Likums paredz dot iespēju prioritārajiem projektiem piedalīties speciālā regulējumā, kā agrāk teica, regulatīvajā smilšu kastē, pirms tiek lemts, kā tos ieviest.
Tā ka ir pieņemts ļoti nepieciešams likums. Es aicinu uzņēmējus iepazīties ar to, lai mums tiešām būtu vairāk prioritāru projektu, kas veicina eksportspēju, augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošanu, līdz ar to mēs varētu izlauzties no vidēju ienākumu sloga un noteikti kļūtu par labturīgāku, labāku, labvēlīgāku valsti.
Paldies par uzmanību. Lai jums jauka nedēļas nogale!
Vadītāja. Paldies Skaidrītei Ābramai no frakcijas PROGRESĪVIE.
Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!