Latvijas Republikas 14. Saeimas
rudens sesijas divpadsmitā sēde
2023. gada 2. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja
Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Starpsaucieni.)

Kolēģi, sākam šī gada 2. novembra kārtējo Saeimas sēdi. Kā vienmēr sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Ir iesniegtas 18 izmaiņas.

Deputāti Jānis Vitenbergs, Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Uģis Mitrevics, Nauris Puntulis un Ilze Indriksone lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Deputātiem ir iebildumi. (Starpsauciens.)

Tātad ir pieteicies runāt... “par” vai “pret”...

Runāt “par” ir pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs. Lūdzu!

J. Vitenbergs (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Zemnieki, augļu un dārzeņu audzētāji ir neapmierināti ar koalīcijas un valdības darbu. Kamēr mums šeit šodien notiek Saeimas sēde, zemnieki tiksies ārkārtas sēdē Tukuma novada Slampes pagastā. Valdība neuzklausa zemnieku bažas un lūgumus pēc atbalsta. Nav radīti instrumenti krīzes pārvarēšanai.

Viens no zemnieku ārkārtas sēdes sasaukšanas iemesliem ir tas, ka koalīcija – Jaunā VIENOTĪBA, Zaļo un Zemnieku savienība un “PROGRESĪVIE” – plāno paaugstināt PVN likmi un cenas augļiem un dārzeņiem no 1. janvāra... par 16 vai 7 procentiem – to rādīs laiks. Finanšu ministrs vakar pauda, ka agri vai vēlu PVN likmi šī koalīcija šiem produktiem paaugstinās.

Zemkopības ministrs, kurš pārstāv politisko spēku – Zaļo un Zemnieku savienība –, agrāk vienmēr atbalstīja šādas iniciatīvas, pats ar tām ir nācis. Šobrīd, pēc iekļūšanas valdībā un kļūšanas par ministru, savu viedokli ir mainījis un nu plāno piedāvāt palielināt šo likmi. Plus jau tā augstajai inflācijai, cenas augļiem un dārzeņiem ir kāpušas par 8 procentiem, ja mēs salīdzinām šo septembri ar iepriekšējā gada septembri. Kopumā minimums, ko šī koalīcija šobrīd varētu piedāvāt, veido ap 15 procentiem cenu pieauguma šīm preču grupām. Viņš ar lepnumu šo piedāvājumu, cenu paaugstināšanu, sauc par kompromisu. Arī sabiedrība ir neizpratnē un nav mierā ar šādu kompromisu.

Neviena no koalīcijas partijām savā pirmsvēlēšanu programmā nerakstīja: “Hei, balsojiet par mums, mēs jums palielināsim pārtikas produktu cenas!” Gluži pretēji – jūs rakstījāt par to, ka jums ir plāns palīdzēt iedzīvotājiem, sabiedrībai un pārskatīt ne tikai augļu un dārzeņu PVN likmi, saglabāt to, bet pārskatīt arī citas.

Diemžēl tas nav noticis, un mēs, Nacionālā apvienība, esam iesnieguši šo priekšlikumu – nevis no 1. janvāra celt cenas augļiem un dārzeņiem, kā esat ieplānojuši, bet skatīties uz esošo situāciju reāli, vērtējot iedzīvotāju pirktspēju. Mēs piedāvājam atstāt jau manis pieminēto PVN likmi augļiem un dārzeņiem un to pārskatīt arī tādām preču grupām kā piens, piena produkti, olas un gaļa.

Iedzīvotāju pirktspējai ir novērojams savienoto trauku princips laikā, kad inflāciju jūt katrs no mūsu sabiedrības locekļiem. Jau minēju, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, cūkgaļa maksā par 11 procentiem dārgāk, olas – par 9 procentiem dārgāk, svaigi augļi un dārzeņi – par 8 procentiem dārgāk, kartupeļi – par 12 procentiem. Samazinās nopirktie kilogrami un litri. To jūt katrs zemnieks, katrs ražotājs. Ja bagātajās Rietumeiropas valstīs dzīvojošās ģimenes pamatpārtikas produktiem patērē mazāk nekā 10 procentus no saviem ienākumiem, tad mums šis īpatsvars ir aptuveni 20 procenti.

Kolēģi no koalīcijas, es aicinu jūs pacelt galvas, sākt runāt ar sabiedrību, runāt ar uzņēmējiem, skatīties uz situāciju reāli un atbalstīt šos Nacionālās apvienības sagatavotos priekšlikumus, lai tālāk Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs varētu pie šī jautājuma strādāt, risināt to un palīdzēt mūsu sabiedrībai nekavējoties... nevis kaut kādās tur nodokļu darba grupās, kur kaut kas tiek iniciēts, bet sākam pie šī jautājuma strādāt uzreiz.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Augusts Brigmanis.

A. Brigmanis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Ir diezgan nepopulāri, protams, runāt “pret”, bet jāskatās patiesībai acīs.

Tiešām šodien ir zemnieku sanāksme Slampē par problēmām lauksaimniecībā, un ļoti zīmīgi šīs sanāksmes priekšvakarā vai priekšrītā viens no Zemnieku saeimas redzamākajiem līderiem Mārtiņš Trons ir izteicies: “Nav zināms, kas Latvijas lauksaimniecībai ir izdarījis lielāku ļaunumu – laikapstākļi vai ministrs Gerhards.” Un tagad runāt par to, ka Krauze vai valdība šos jautājumus nerisina un nemeklē problēmas risinājumus šā gada budžetā, kas ir atstāts bez seguma šīm problēmām, tā, kolēģi, ir vienkārši liekulība. Reizi par visām reizēm tas jāpasaka. Kad vesela... šīs problēmas, kas ir Latvijas lauksaimniecībā, šie neizmaksātie subsīdiju maksājumi, ko zemnieki nav saņēmuši (Starpsaucieni.)... viss tas ir skaidrs un nācis no tā laika, kad Gerhards bija ministrs.

Tā ka, cienījamie kolēģi, skatāmies... savediet kārtībā savā mājā... un, ja jums ir drosme un ja jums ir, kā saka, sirdsapziņa, brauciet šodien uz Slampi pilnā frakcijas sastāvā, aizbrauciet pie tiem zemniekiem un pasakiet, ko (Starpsaucieni.) jūs par to lietu domājat, nevis te katru reizi... nākat un savu patiesību stāstāt, kas ir faktiski meli.

Tā ka mēs risināsim šo jautājumu, būs viss kārtībā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 34, atturas – 17. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Artūrs Butāns, Jānis Vitenbergs, Nauris Puntulis, Uģis Mitrevics, Ilze Indriksone, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Jānis Grasbergs, Edvīns Šnore un Ināra Mūrniece lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par valsts attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” pārveidi par komercbanku”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labrīt, godātie kolēģi! Neatkārtošos, ko mēs jau šeit ilgstoši esam diskutējuši par mūsu finanšu nozarē esošajām problēmām, un šobrīd retorika par “Altum” lomu ir jūtami mainījusies arī varbūt no politiskajām partijām, kam bija lielāka skepse par šo.

Ko tad šis lēmuma projekts paredz? Tas būtībā paredz, ka šīs problēmas, kas mums ir ar mājokļu kreditēšanu... un šī problemātika arī reģionos, kur gan uzņēmumus, gan hipotekāros kredītus jaunajām ģimenēm un speciālistiem nelabprāt... kreditē. Faktiski ārpus reģionu centriem – mazpilsētās, laukos, pierobežu teritorijās – šobrīd iedzīvotāji ir spiesti pamest... šīs teritorijas, nevis būvēt nekustamos īpašumus, jo kreditēšanas politika ir vērsta pret to, bankas faktiski negrib uzņemties riskus. Daļu risku jau šobrīd sedz “Altum”, mēs redzam – pāri par 40 procentiem no izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem sedz “Altum” valsts garantijas. Šiem procentiem ir tendence pieaugt. Un arī uzņēmējdarbības sektorā faktiski “Altum” kā finanšu instruments ir parādījis, ka tam ir pieaugoša loma, kas, no vienas puses, ir labi. Reinis Bērziņš ar savu komandu demonstrē, ka “Altum” strādā labi, bet, no otras puses, tas parāda to, cik lieli trūkumi ir finanšu sektorā un kreditēšanā normālā tirgus apstākļos, kad “Altum”... faktiski bez “Altum” intervences nekas normālos apstākļos netiek kreditēts.

Trūkumu ir daudz un dažādi, bet divi no lielākajiem, kā es teicu, ir tieši šis uzņēmējdarbības bloks un reģionu nekreditēšana, kur “Altum” kā nacionālā attīstības banka varētu... un mums tai ir jāiedod lielākas pilnvaras kreditēšanā.

Gribu vērst uzmanību, ņemot vērā, ka šobrīd publiskajā telpā šai idejai ir, tā teikt, ļoti daudz baļķa nesēju, ka darbs ir iesākts jau vasarā. Jau 20. jūnijā Ministru kabinetā bija ekonomikas ministres Ilzes Indriksones informatīvais ziņojums par to, ko ir nepieciešams darīt ekonomiskajai transformācijai, un tur ir sadaļa par investīcijām, aicinu iepazīties.

Tam sekoja arī konkrēti rīcības plāni un uzdevumi. 17. augustā premjera pakļautībā esošajā Izaugsmes, konkurētspējas un produktivitātes tematiskajā komitejā, ko arī vadīja Ilze Indriksone, tika nosaukti konkrēti uzdevumi ministrijām, kas ir “Altum” turētājas, tātad konkrēti uzdevumi Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai, lai palielinātu “Altum” lomu un kapacitāti, un termiņi – daļa no termiņiem – ir decembrī, daļa – septembrī. Tāpēc šis lēmuma projekts paredz līdz gada beigām valdībai nākt un atskaitīties par šiem uzsāktajiem darbiem, kas ir izdarīts šobrīd, un informēt kopumā, kas ir jādara, lai mēs virzītos uz “Altum” pārveidi par nacionālo attīstības banku.

Vakar, dienu pēc iesniegšanas, šis jautājums tika pacelts arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, par ko man ir prieks. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Šlesera kungs rosināja šo uzdevumu deleģēt valdībai, un viņiem nevar pārmest, viņiem šis jautājums ir bijis arī partijas programmā atšķirībā no citiem, kas tagad šo sludina. Savukārt no PROGRESĪVAJIEM un Jaunās VIENOTĪBAS es sadzirdēju vēlmi tā kā... nu, bremzēt šo ieceri un paturēt vairāk Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ietvaros.

Es domāju, ka tas nav savstarpēji izslēdzoši. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā gan, protams, tā kapacitāte... Reira kungs pats vienmēr saka: mums katram ir viens deputāta palīgs, mums ir tāda konstitucionālā iekārta, kad viss aparāts un darbinieku kapacitāte ir koncentrēta ministrijās. Tāpēc būtu tikai loģiski, it īpaši, ja no vasaras jau ir iesākts darbs ministrijās... tad nu mēs nevis pasniedzam šo kā jaunu ieceri un tagad paralēli darām kaut kādu darbu, bet pildām uzrauga funkcijas, tātad ļaujam Ministru kabinetam darīt savu darbu, turēties pie termiņiem un aicinām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atskaitīties, kā viņiem sokas, dot savu viedokli un savu vērtējumu.

Jebkurā gadījumā... par kuru ceļu šodien izšķirsies kopējais balsojums... Man ir gandarījums, ka šī iecere par attīstības banku virzās uz priekšu un ka tai vairs nav pretinieku arī ierēdniecības pusē.

Tā ka novēlu, lai mums izdodas kreditēšanas trūkumus novērst pēc iespējas ātrāk.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais – Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Sociālajos tīklos var manīt lielu sajūsmu. Partija “PROGRESĪVIE” saka – šodien liela diena. Bet mēs redzam Zaļo un Zemnieku savienības deputātu sejās – ir skaidrs, ka šodiena ir ļoti smaga diena. (Izņemot jūs, Rokpeļņa kungs.)

Lietas saucot īstajos vārdos, Saeimā sāk ceļu likumprojektu pakete viendzimuma laulību faktiskai legalizēšanai Latvijā. (Starpsauciens.) Tā ir. (Starpsauciens: “Nav!”) Faktiski. Steigā un izslēdzot iespēju sabiedrībai kvalitatīvi diskutēt un arī teikt savu vārdu, un iesaistīties.

Šodien, kolēģi, mēs redzam šī gada 10. maija valdības darījuma sekas. 10. maijā partija Zaļo un Zemnieku savienība, partija “Progresīvie”, partiju apvienība Jaunā Vienotība vienojās, ka Jaunā Vienotība iegūs prezidentu, apmaiņā Lemberga kungs un Zaļo un Zemnieku savienība iegūs vietu valdībā, tāpat arī Progresīvie atbalstot iegūs vietu valdībā. Bet tas acīmredzot nāk ar papildu pienākumiem. Vissmagākie no tiem... ieguvumi, protams, progresīvajiem... bet vissmagākie no tiem (arī viņu nasta šajā koalīcijā) – Zaļo un Zemnieku savienībai: atbalsts Stambulas konvencijai un partnerattiecību likumam.

Tagad nedaudz par pašiem likumiem, par to kvalitāti, par to, cik rūpīgi vai pavirši tie ir sagatavoti. Būtībā, ja mēs palasām anotācijas, kas ir katram pievienotas, – tās ir pavirši sagatavotas uz vienas lapas. Nav atbildes ne par to, kāda ir sasaiste un konteksts ar ģimenes institūtu, kāds ir konteksts ar laulības institūtu, un nav arī atbildes par to, cik plaši šie grozījumi būs nākotnē.

Mēs redzam šodien kopumā sešus likumprojektus. Jau no vakardienas diskusijas “Latvijas Televīzijā” ir skaidrs, ka, minimums, būtu nepieciešami grozījumi kādos 70 likumos, lai ieviestu partnerattiecības. Tas iesākumā.

Ļoti interesanti, ka arī valdība kopumā nav gatava likt parakstu uz šīs grozījumu (Starpsauciens.)... šīs grozījumu paketes, jo publiskajā telpā Tieslietu ministrija (paldies Tieslietu ministrijai, ka jūs esat klāt) ir kā virzītājs, bet būtībā cauri valdībai šis nav gājis. Ministrijās nav vērtēts, valdība nav izmantojusi savas tiesības kā iesniedzējs vērsties Saeimā.

Un visbeidzot. Šodien arī tiks skatīts, es saprotu, pirmajā lasījumā viss šis kopums. Cik es saprotu, ļoti “demokrātiski” tiks dota viena diena, lai varētu sagatavot priekšlikumus. Un jautājums, iespējams, galīgi tiks slēgts jau uzreiz pēc nedēļas, nākamajā ceturtdienā.

Un te interesants paradokss. Partija “Progresīvie”, piemēram, ļoti agresīvi, it sevišķi tajās jomās, kas skar mūsu valsts nacionālo drošību, iestājas pret steidzamību. Es citēšu progresīvo pārstāvja teikto šeit pat, Saeimas tribīnē, saistībā ar Sēlijas poligona likumu, kurš nudien bija vajadzīgs NATO samita kontekstā un mūsu valsts drošības kontekstā: “Kolēģi! [..] Tas nav labs darbs. Kāpēc mums ir trīs lasījumi? Mums ir trīs lasījumi tāpēc [..], lai mēs varētu iedziļināties un veidot labus likumus. Tas ir tas, ko valsts no mums vēlas, ko vēlas cilvēki no mums, – labus likumus.” Es ceru, ka progresīvie šodien nāks un teiks to pašu par šo procesu, kas ir izvēlēts.

Un visbeidzot. Vēlēšanās mēs ļoti labi... arī “Partiju šķirotavā” (varam ieiet “LSM.lv” paskatīties)... tikai divas partijas atklāti ir teikušas, ka tās vēlas atbalstīt Stambulas konvenciju un partnerattiecību regulējumu. Cietā, stingrā pozīcijā stāv ZZS. Pēc vēlēšanām ir citādāk. Loģiski, ka sadarbība ar ZZS... teica progresīvie vai Vienotība... Viss ir otrādāk.

Tāpēc, kolēģi, ievērosim Latvijas Satversmes 2. pantu, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, un šie grozījumi būtu jānodod tautas izlemšanai...

Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs, laiks.

E. Smiltēns.... un tautas nobalsošanai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jaunā Vienotība ir centrisks, eiropeisks un patriotisks spēks. Pēc šiem principiem mēs arī piegājām, rūpīgi analizējot šo Tieslietu ministrijas likumprojektu pakotni. Es esmu rūpīgi izlasījis sagatavotos likumprojektus, iepazinies ar to anotācijām, uzklausījis ministri un esmu guvis pārliecību, ka šie likumprojekti ir pilnībā atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām vērtībām. (Starpsauciens: “Meli!”) Tie risina praktiskus jautājumus, ir sabalansēti un cilvēciski. (Starpsauciens: “Meli!”)

Bet, ja man arī būtu bijušas kaut nelielas šaubas par šīs likumprojektu pakotnes praktisko, cilvēcisko un tiesisko dabu, tās man pilnībā ir noņēmuši šo likumprojektu oponenti. Kā vakar varēja redzēt raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, pamatā kritika netika vērsta pret konkrētām likuma normām vai pantiem, bet puse ētera laika tika aizņemta, vicinoties ar grāmatām, kas nav saistītas ar šo likumprojektu, tika baidīts ar zinātniskās fantastikas cienīgiem scenārijiem un izplatīta citu veidu dezinformācija un populisms.

Diemžēl esmu pārliecināts, ka arī šodien pamatā diskusijas nenotiks par likumprojektu būtību, bet apzināti tiks baidīta, kūdīta un satricināta Latvijas sabiedrība politisko interešu dēļ. Kolēģi, šī likumprojektu pakotne risina cilvēka cieņas un humānos jautājumus (Starpsauciens.), šeit netiek skarta un netiks skarta nedz laulība, nedz bērnu tiesības, nedz citas lietas, ar ko politisku iemeslu dēļ baida šo likumprojektu oponenti.

Man kā centriskam vīrietim, kurš ir kristīts luterāņu baznīcā, ir grūti saprast (Daži deputāti aplaudē.)... man ir grūti saprast, un es nesapratīšu, kā var iestāties pret šādu praktisku risinājumu, kas nodrošina tikai praktiskus un humānus risinājumus cilvēkiem. Es nespēju un nespēju saprast, kā var kādu aizvainot vai kāds var iestāties pret to, ka mēs beidzot ar likumu sakārtosim, lai tuvs cilvēks var apmeklēt savu partneri smagā krīzes situācijā baznīcā. (Starpsauciens.)

Kolēģi, būsim cilvēcīgi, būsim saprātīgi! Šis likumprojekts tiešām risina praktiskus jautājumus, tādus kā, piemēram, došanās pie partnera krīzes situācijā slimnīcā. Tas nav pret mūsu Satversmes vērtībām, tas tieši ir par mūsu Satversmes vērtībām.

Paldies Tieslietu ministrijai par izstrādāto likumprojektu...

Aicinu būt saprātīgiem, cilvēcīgiem, atbalstīt šo likumprojektu pakotni, kas ir pilnībā saskaņā ar mūsu Satversmi un nodrošinās cilvēkiem cieņu un aizsardzību. Atbalstām!

Paldies par uzmanību. (Aplausi. Noraidoši saucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Nākamais. Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā”.

Runāt “par” vai “pret” nav pieteicies neviens.

Deputātiem iebildumu... Ir iebildumi. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”. Deputātiem (Starpsauciens.)... ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 322/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 16. novembrim”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par valsts kontroliera Rolanda Irkļa atbrīvošanu no amata”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Linda Liepiņa, Ainārs Šlesers, Vilis Krištopans, Mārcis Jencītis un Kristaps Krištopans lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Labrīt! Es aicināšu jūs atbalstīt šo un arī nākamos četrus iesniegtos likumprojektus. Tie ir vienas pakotnes likumprojekti, kas paredz, ka valsts augstākajām amatpersonām nedrīkstētu būt dubultpilsonība.

Vēlos pateikt, ka par ierobežojumiem personām ar dubultpilsonību ieņemt augstākos valsts amatus... šāds likumprojekts Saeimā tika iesniegts jau 2003. gada beigās, ja nemaldos, vai 2004. gadā un pieņemts pirmajā lasījumā 2004. gada 30. septembrī. Par nožēlu jāatzīst, ka šis likumprojekts iegūla komisijas darba galda atvilktnē un kaut kādu iemeslu dēļ tālāk vairs netika skatīts. Palasot iepriekšējās debates par šo... par ierobežojumiem dubultpilsoņiem ieņemt šos svarīgos amatus... Diezgan daudzi tā laika deputāti atsaucās uz trimdas latviešiem un to, ka tas nebūtu ētiski pret viņiem un tā tālāk, un tā tālāk. Pagājuši 20 gadi, un es... ja vēl varētu saprast tā laika apsvērumus, tad šobrīd man jāsaka: arī esošajā situācijā, kad jau varētu diskutēt par to, cik droši vai nedroši ir kādas citas valsts pilsonim ieņemt valstij svarīgus amatus, manuprāt, ir laiks atgriezt šo diskusiju Saeimā.

Tādēļ es lūgšu jūs atbalstīt šī un nākamo likumprojektu iekļaušanu dienaskārtībā, jo, manuprāt, galīgi nav normāli, ka mēs diskutējam par to, ka pa Latvijas teritoriju nevarētu pārvietoties automašīnas ar Krievijas Federācijas numuriem, bet mūsu valsti ilgus gadus vadīja Amerikas pilsonis.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt “pret” nav pieteicies neviens.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 63, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Linda Liepiņa, Ainārs Šlesers, Vilis Krištopans, Mārcis Jencītis un Kristaps Krištopans lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””.

“Par” pieteicies runāt deputāts Vilis Krištopans. (Starpsaucieni: “Nerunās.”) Nē, tātad nav. Deputātiem ir iebildumi?

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 63, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Linda Liepiņa, Ainārs Šlesers, Vilis Krištopans, Mārcis Jencītis un Kristaps Krištopans lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ir pagājuši vairāk nekā 30 gadi, kopš Latvija ir atguvusi neatkarību. Latvijā ir atļauta dubultpilsonība, un tas ir pašsaprotami, jo pašreiz ļoti daudzi Latvijas pilsoņi dzīvo arī ārvalstīs, līdz ar to mums ir svarīgi nodrošināt saikni ar šiem cilvēkiem. Bet pašreiz būtu ārkārtīgi svarīgi tomēr mums izdarīt izšķirošu lēmumu attiecībā uz tām amatpersonām, kuras tiek vēlētas vēlēšanās un kuras principā pārstāv visu Latviju.

Daudzās pasaules valstīs ir skaidri definēts, kādus amatus nevar ieņemt cilvēki ar vairākām pilsonībām. Te nav runa par kādu konkrētu personu vai personām, runa ir par principu. Un šajā gadījumā Latviju Eiropā pārstāvēs deviņi deputāti. Iepriekš bija astoņi, tagad būs deviņi. Jautājums ir tāds: ar kādu mandātu konkrētais cilvēks tiks ievēlēts?

Man šķiet, ka vajadzētu pieņemt lēmumu, ka uz Eiropu, uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām... cilvēkiem, kas kandidē, nevar būt dubultpilsonība. Pilnīgi saprotama formula, jo jautājums ir tāds: ko tad īsti pārstāv cilvēks, kuram ir vairākas pavalstniecības?

Un šajā gadījumā es nerunāju, vai tā ir Vācijas, vai tā ir Francijas, vai tā ir Amerikas, vai tā ir kādas citas... Runa ir par to, ko tad viņš pārstāv, ja viņam ir vairākas pilsonības. Un man šķiet, ka šeit būtu tomēr ārkārtīgi svarīgi, lai tie cilvēki, kas ir ievēlēti, pārstāvētu tikai un vienīgi Latvijas intereses.

Ja kāds uzskata, ka cilvēks ar divām pilsonībām obligāti pārstāvēs Latviju, tad es teikšu tā, ka tas ir visai filozofisks jautājums, jo, kamēr nav konflikta kaut kādā jautājumā, tikmēr viss ir labi, bet, ja pēkšņi rodas kaut kā... ka jāaizstāv Latvijas intereses... Un mēs ļoti bieži redzam to – tie cilvēki, kas ir nokļuvuši Eiropā, aizmirst, kādas ir Latvijas intereses, viņi visu laiku balso kopā ar pārējām valstīm.

Bet jūs saprotiet – katrai balsij ir liela nozīme, un, pat ja netiek pieņemts kaut kāds lēmums par labu Latvijai, ir svarīgi, lai šī balss ir sadzirdēta. Un tad, kad Briselē cilvēks stāv un debatē no parlamenta tribīnes, ir svarīgi, lai tiešām viņš domātu tikai un vienīgi par Latvijas interesēm. Man šķiet, ka tā būtu ļoti saprotama pozīcija.

Pēc 30 gadiem, kad mēs esam jau 30 gadus dzīvojuši neatkarībā, uz šīm augstajām vietām ir jāsūta tie cilvēki, kas tiešām ir saistīti tikai un vienīgi ar vienu valsti, jo pārstāvēt vienlaikus vairākas valstis varbūt ir piespiedusi dzīve. Bet mēs zinām – tad, kad Vaira Vīķe-Freiberga kļuva par prezidenti, viņai bija jāatsakās no Amerikas Savienoto Valstu pavalstniecības (Starpsauciens: “Kanādas.”)... Kanādas, atvainojos.

Tāpat, piemēram, kamēr bija prezidents Levits, īsti nesapratu, ir viņš dubultpilsonis vai nav. Viņš pats nekad ne no tribīnes, ne kur citur skaidri nav pateicis, kā viņam ir ar tām pavalstniecībām. Nu, šaubu ēna. Es nesaku, ka viņam ir... ka viņš kaut ko sliktu dara, bet cilvēkiem būtu jāzina, ka uz šādiem amatiem iet tikai un vienīgi cilvēki, kas pārstāv Latviju un ir Latvijas pilsoņi. Un, ja jau Vaira Vīķe-Freiberga atteicās no Kanādas pavalstniecības, tad es domāju, ka šodien ir pienācis laiks, kad ir skaidri jāpasaka, ka uz šādiem amatiem mēs virzām tikai un vienīgi cilvēkus ar Latvijas pilsonību. Nevar kalpot vienlaicīgi vairākām valstīm.

Tā ka aicinu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” nav pieteicies neviens runātājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 62, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Linda Liepiņa, Ainārs Šlesers, Vilis Krištopans, Mārcis Jencītis un Kristaps Krištopans lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Es paturpināšu to, ko es jau teicu iepriekš, tikai atšķirība ir tā, ka, ja iepriekšējā manā debašu runā es runāju par Eiropas Parlamentu, tad tagad es runāju par Ministru kabinetu.

Šis jautājums, man šķiet, ir vēl saprotamāks, ka Ministru kabinetā ir jāstrādā Latvijas pilsoņiem. Kāpēc tas ir svarīgi? Atkal izejot no tā, kādas intereses pārstāv konkrētais ministrs jeb ministri.

Kas attiecas uz Ministru kabinetu... Nu, ja mēs atstājam, ka var būt arī šāda norma, tad jau mēs varam... iet vēl daudz liberālāk un pateikt: a priekš kam pilsonība vajadzīga? Vienkārši profesionālis... Mēs izsludinām konkursu uz vietām Ministru kabinetā, un piesakās profesionāļi, bet tad jautājums ir tāds: vai tā profesionalitāte būs virzīta Latvijas virzienā vai kādas citas valsts virzienā? Un tā ir atkal tā filozofiskā lieta.

Ja ministrs ir kādas citas valsts pilsonis, tikai tad mēs sakām: “Pagaidiet, tā īsti nevar, tad jau viņš nepārstāvēs Latvijas intereses,” bet, ja viņš ir dubultpilsonis, tad it kā ir labi, taču problēma ir tāda, ka absolūti visās... es nezinu, kurās Eiropas valstīs tas ir iespējams, bet uz šādiem amatiem principā dubultpilsonība nevar būt. Mums ir svarīgi, lai mūsu cilvēki pirmām kārtām stāv un krīt par Latvijas interesēm, kur Latvija ir pirmajā vietā, nevis Latvija ir pēdējā vietā.

Tā ka, godājamie kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” nav pieteicies neviens runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 60, atturas – 1. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Linda Liepiņa, Ainārs Šlesers, Vilis Krištopans, Mārcis Jencītis un Kristaps Krištopans lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Bankas likumā”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Vilis Krištopans.

V. Krištopans (LPV).

Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tos dubultpilsoņu, kā saka, uzlidojumus mēs esam piedzīvojuši diezgan daudz. Mūsu bijušais premjers – ja paskatās viņa amatpersonas deklarācijas dažus gadus atpakaļ, varbūt pat tagad (es sen neesmu skatījies) – tur savu naudu trijās Amerikas bankās, divos Amerikas pensiju fondos. Krišjānis Kariņš – īsts Latvijas patriots! Un jūs tikko noraidījāt likumu par Centrālo vēlēšanu komisiju. Atcerieties, visā pasaulē virmo tas, ka, piemēram, Krievija ietekmē vēlēšanu rezultātus Amerikā. Vai jūs varētu iedomāties, ka Amerikas prezidenta vēlēšanu visu pārvaldību vada kāds dubultpilsonis Amerikā? Jūs vispār pieļaujat tādu domu, piemēram, ar Amerikas un Baltkrievijas pilsonību? A mums – mierīgi!

Tāpat Latvijas Bankā. Mēs tagad čīkstam un raudam par to, ka zviedru banku lobijs, zviedru banku lobijs! Nu tad saliekam Latvijas Bankā visus Latvijas un Zviedrijas dubultpilsoņus. Un kas tas vispār par tādu... kas tas par stilu, ka cilvēki turas pie otrās pilsonības? Krišjānis Kariņš ir spīdošs piemērs. Tātad viņam tā Latvija ir tikai kā tramplīns jeb kā tāds patērēšanas objekts. Interesanti, vai Krišjānis Kariņš zina nosaukt kaut 5 vai 10 Latvijas pagastus? Ja jūs viņu paeksaminētu, viņš nezinātu, kur atrodas, piemēram, Pušmucova vai kur atrodas Ipiķi.

Tik tālu mēs esam nonākuši ar tiem mūsu dubultpilsoņiem. Varbūt vajadzētu vienreiz pielikt tam punktu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” nav pieteicies neviens runātājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Bankas likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 61, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Augusts Brigmanis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Andris Šuvajevs un Agnese Krasta lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un pēc pirmās darba kārtības sadaļas “Prezidija ziņojumi” kā otro izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

“Par”... vai “pret” pieteicies deputāts Jānis Dombrava. Jūs esat “par” vai “pret” pieteicies runāt? (Dep. J. Dombrava: ““Pret”.”) “Pret”.

Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Mums valdībā ir nonākušas partijas, kuras pirms vēlēšanām tik kvēli runāja par labas pārvaldības principiem. Es saprotu, ka tagad tas labās pārvaldības princips ir cieši sasiets ar budžeta likumprojektiem, ka vajag... vieni saņems vienu atlīdzību, otri saņems otru atlīdzību, bet, nu, nedzeniet tik strauji, ka pat Saeimas sēdes darba kārtību jūs mēģināt sagrozīt krustu šķērsu! Tātad vispirms ir izskatāmi jautājumi attiecībā uz demisijas pieprasījumiem... ir izskatāmi pieprasījumi, un tad ir likumprojektu izskatīšana. Nav nekāda pamatojuma, kāpēc vajadzētu grozīt darba kārtību, gan jau jūs tāpat par visām steidzamībām nobalsosiet, jo jūs par to esat vienojušies – attiecībā uz šiem partnerības likumprojektiem.

Aicinājums negrozīt darba kārtību, izskatīt visu secīgi, kā tas ir ierasts attiecībā uz demisijas pieprasījumiem, kas nozīmes ziņā ir daudz būtiskāk – ja tomēr tiek pieprasīta demisija, varbūt arī jūs beigu beigās nemaz nenobalsosiet par partnerības likumprojektiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” nav pieteicies neviens runātājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto priekšlikumu par darba kārtības grozīšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 41, atturas – nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Pārejam pie darba kārtības sadaļas “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt... vai “pret”... nav.

“Par” – Jānis Dombrava. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Bieži vien, kad mēs runājam par inovācijām, par jaunajām tehnoloģijām, mēs ceram, ka valsts būs pirmā, kas ieviesīs šīs inovācijas un jaunās tehnoloģijas... vismaz privātais sektors vai bruņotie spēki, bet parasti pirmā, kas ievieš jaunās tehnoloģijas, ir organizētā noziedzība. Tā nu ir iznācis, ka organizētā noziedzība ļoti ātri apgūst jaunās tehnoloģijas, daudz ātrāk nekā jebkurš cits, un sekas tam – ir ļoti daudz cietušo, no kuriem tiek izkrāpta nauda lielos apmēros, un faktiski šīs naudas izkrāpšanas turpmākajos gados paliks tikai aizvien vairāk, tāpēc ka būs aizvien grūtāk atšķirt realitāti no meliem, patiesību no nepatiesības. Tās nianses, kuras parādīsies attiecībā uz dažādām automatizētajām sistēmām, tikai pieaugs, un kļūs aizvien grūtāk to visu izsekot.

Jau šobrīd faktiski tiek izveidota SIM karšu ferma kādā austrumu valstī, kur vairāki simti vai pat tūkstoši SIM karšu ir pieslēgtas pie datorsistēmām, kuras daļa tālāk jau arī ir saprogrammētas, lai klonētu tālruņu numurus, lai parādītos dažādi tālruņu numuri, kas lietotājam varbūt ir pazīstami... vai arī uzrādot dažādu dienestu tālruņu numurus. Ir izveidoti banku konti visā pasaulē, uz kuriem tiek pumpēta šī noziedzīgā ceļā iegūtā nauda, un ir datorizētas sistēmas, kuras automātiski šo naudu pārpumpē tajā brīdī, kad ir iegūta piekļuve personas kontam. Un tas notiek, gan mēģinot apvārdot cilvēku, lai viņš izpauž šo sensitīvo informāciju, gan arī gluži vienkārši cilvēkam neapdomīgi rīkojoties, saņemot īsziņu, piemēram, ka ir pienācis pasta sūtījums – lūdzu, atveriet vaļā, ievadiet bankas konta datus, lai jūs varētu izsekot šim sūtījumam –, vai arī uzdodoties par policiju un tamlīdzīgi, kad cilvēks bieži vien pat neapzinās, kur šie līdzekļi patiesībā nonāk.

Saskaņā ar šiem grozījumiem ir paredzēts noteikt, ka tajos gadījumos, kad tas attiektos tikai uz fiziskām personām, klientiem, tajos gadījumos, kad notiek darījums par vairāk nekā 500 eiro uz citu komercbanku, tad ir ļoti būtisks šis algoritms, ka... tātad, ja tas notiek uz citu komercbanku, komercbankai pēc tam ir grūtības izskaitļot, kur tā nauda tālāk paliek, situācijā, ja darījums ir aizdomīgs, īpatnējs – sauksim to dažādos vārdos.

Ja persona visu laiku pārskaita kādam savam tuvam radiniekam naudas summu un banka par to ir informēta, tad problēmas noteikti neradīsies, kaut vai viņš šo naudu pārskaita regulāri uz kādu Zimbabves banku, bet tajā brīdī, kad pēkšņi astoņdesmitgadīgai kundzei parādās pieprasījums pārskaitīt visus dzīves iekrājumus uz Zimbabves banku un pretī viņa raksta, ka “es vēlos saņemt miljonu, ko jūs man esat apsolījuši”, banka šādu darījumu nedrīkst laist cauri, ja vien pati persona neapstiprina, ka viņa vēlas šādu darījumu izdarīt.

Es saprotu, ka šis regulējums varbūt radīs vienu vai otru neērtību atsevišķām komercbankām, bet mums ir jāatrod veids, kā mēs varam novērst situācijas, kad bankas neuzņemas nekādu atbildību par naudu, kas aizplūst no klientu kontiem. Ja mēs ļoti objektīvi paskatāmies, tad lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir skaitāms viens darījums gadā vai vēl mazāk, kas atbilst šim algoritmam.

Ja nepieciešams, komisijā vēl var diskutēt par papildu drošības risinājumiem, kurus ir nepieciešams ieviest, bet, ja tas netiks ieviests, tad, ja šogad oficiāli izkrāptā naudas summa būs sasniegusi aptuveni 10 miljonus, visticamāk, nākamajos gados tā summa būs mērāma jau vairākos desmitos miljonu, ko organizētā noziedzība iegūs.

Aicinu atbalstīt un nodot komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Godājamais Dombravas kungs! Es saprotu to nodomu, bet es gribu iztēloties, ko nozīmē šis priekšlikums. Ziemeļkoreja ir mēģinājusi panākt drošību, lai viss tiek kontrolēts. Nu, vai mēs gribam dzīvot Ziemeļkorejā? Negribam.

Ja kāds brauc uz citu laika joslu, nevis tepat, kur viena divas stundas... bet Amerikas Savienotās Valstis, kas mums ir draudzīga valsts... kāds grib viesnīcā, piemēram, samaksāt par dzīvošanu, un rēķins būs 550 eiro. Tad cilvēks nevar palikt pa nakti Amerikā? Uz Austrāliju, mums draudzīgu valsti, lido. Jūs saucat visādas bīstamas valstis. Tas nav reāli.

Nākamais. Ja visi maksājumi šodien notiktu caur banku, tas būtu tā kā saprotami, bet lielākā daļa maksājumu notiek no mūsu mobilajiem telefoniem – tu uzspied dažas pogas, un notiek maksājums. Tad ko tas nozīmē, ja notiek nevis desmiti un simti, bet ir daudzi desmiti, tūkstoši darījumu katru dienu, kur vairāk nekā 500 eiro tiek pārskaitīti? Jūs iedomājieties, cik darbinieku tiks pieņemti bankās!

Tagad mēs nonākam... Pieņemsim, iziet cauri šis priekšlikums. Iesim nākamo solīti – pieņemsim, mēs esam pateikuši bankām tā rīkoties. Un tagad jūs, Dombravas kungs, aizbraucat uz kaut kādu valsti un veicat maksājumu. Un tad jums zvana un saka: “Te zvana no bankas, gribam pārbaudīt, vai ir pareizi...” Jūs sakāt: “Pareizi.” – “Super! Maksājiet!” A kā jūs zināt, ka zvana bankas darbinieks?

Šodien no rīta es lasīju sociālajos tīklos, ka Itālijas premjeri izjokoja tā saucamie prankeri par kaut kādu tēmu. Kā lai pārbauda, ka man zvana baņķieris? Šodien jau ir ļoti moderni... Un tie visi hakeri – viņi nomaina telefonu, sajūta ir tāda, ka jums zvana it kā no bankas... bankas numurs. Bet, ziniet, Dombravas kungs, kas ir jādara? Jūs nedrīkstat ar nepazīstamu cilvēku vispār runāt, ja vien tas nav jums pazīstams privātbaņķieris. Vienīgais veids, kā var pārbaudīt, vai banka zvana, jūs piezvanāt. Un nevajag pārlikt atbildību uz banku pleciem. Ja jūs gribat veikt kādu maksājumu un gribat... piemēram, ļoti bieži bankas arī informē. Ja jūs braucat uz kādu valsti, kas ir ārpus Eiropas Savienības, informējiet banku. Tas šodien jau notiek, un tad baņķieris, pirms veic maksājumu, piezvana jums. Bet tas ir tas baņķieris, ar kuru jūs strādājat, jums ir kaut kādas attiecības. Bet tas ir tikai izņēmuma gadījumā.

Ja mēs pieņemsim šādu likumu... jūs sakāt: 8 miljoni, 10 miljoni. Kas ir 8–10 miljoni uz miljarda peļņu, ja mēs runājam par Latviju? Apdrošināšanas bizness visā pasaulē... Mēs zinām, vot, notiek ugunsgrēks – viņi izmaksā prēmiju, notiek kāda nelaime, avārija – viņi izmaksā prēmiju, bet viņi nezaudē. Gluži kā kazino nekad nezaudē. Kazino vienmēr uzvar. Tāpat nopelna arī apdrošinātāji. Kāpēc? Tāpēc, ka tā kopīgā... nauda, ko viņiem maksā par pakalpojumiem, ir lielāka nekā tie zaudējumi. Un tad ir nākamais solis. Piemēram, bankas. Tās jau arī necieš zaudējumus, ja kaut ko izkrāpj, jo viņi šo risku apdrošina pie tiem nākamajiem apdrošinātājiem. Tā sistēma pasaulē ir izveidota. Tagad sanāktu tā: jūs pa telefonu vairs neko nevarat pirkt, jo 500 eiro... jums jāzvana. A kam jūs zvanāt? Jūs saprotiet, tajā hakeru pasaulē...

Es piedāvāju tā: ja bankas nāks ar šādu ierosinājumu, lai nāk, mēs izvērtēsim. Ja apdrošinātāji nāks... Ne jau mēs tagad iejauksimies šajā sistēmā, kas pasaulē ir izveidota. Viņi konkrēto nozagto, izkrāpto naudas summu noraksta, un klienti arī saņem šo naudu atpakaļ, ja gadījumā pierādās, ka tā bija bankas vaina un ar jums bija jāsazinās. Bet šoreiz neuzliekam ar likuma normu to, ko šodien bankas jau reāli pašas dara.

Es šajā gadījumā negribu jums pārmest iniciatīvu. Ideja ir laba, bet šis nav priekšlikums, jo šodien Latvijā notiek ļoti daudz 500 eiro pirkumu. Tas vienīgais veids... Tad sanāks tā, ka jums jāiet uz banku par katru maksājumu... maksājuma uzdevums... paraksta, un viss, jo citādi to nevar dabūt gatavu.

Es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jāņa Dombravas, Artūra Butāna, Jāņa Vitenberga, Edvīna Šnores un Riharda Kola likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 65, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsaucieni.)

Tātad viens drīkst runāt “par”, viens – “pret”.

“Par” pieteicies runāt... vai... “pret” pieteicies runāt deputāts Edgars Tavars. Lūdzu! (Zālē troksnis.) Tātad Tavara kungs – “pret”.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tieslietu ministrijas sagatavots, individuāli aizsūtīts Juridiskajai komisijai... Juridiskā komisija šo likumprojektu rada un tālāk virza jau kā Juridiskās komisijas likumprojektu ar visiem pieciem pavadošajiem likumprojektiem.

Kolēģi, galvenais likumprojekts ir tieši šis – “Grozījumi Notariāta likumā” –, kur faktiski skaidri un gaiši tiek ieviesta jauna tiesību norma, tiesību institūts – partnerība, un attiecīgi arī nākamajos pavadošajos likumprojektos ir šis tiesību normu kopums. Un vienlaikus, kolēģi, pēc būtības – pēc būtības! – ieviešot šo jauno tiesību institūtu... līdzīgi kā jurisprudencē mēs zinām, tiesību institūts ir arī ģimene, tiesību institūts – laulība un citi... tiek radīta jauna – partnerība. Nostiprinot šo tiesību institūtu, mēs skaidri un nepārprotami (visu cieņu frakcijai PROGRESĪVIE, kas to neslēpj) nostiprinām viendzimuma pāru savienību, kas tiek nosaukta par partnerattiecībām, vienlaikus pilnīgi... un atbrīvojot ceļu uz nākamo soli – juridiski, lai viendzimuma pāriem būtu iespēja slēgt laulību un, iespējams, arī adoptēt bērnus.

Ar šo partnerību faktiski tiek radīts laulības institūta surogāts, piešķirot ļoti līdzīgas tiesību normas. Un attiecīgi arī šajos pirmajos pavadošajos likumprojektos...

Tāpēc, kolēģi, balsojot par grozījumiem Notariāta likumā, nododot tos Juridiskajai komisijai bez nopietnām diskusijām (kā minimums būtu jādiskutē par šo terminu un jēdzienu un institūtu – laulības un ģimenes tiesības – salīdzināšanu)... mēs nododam Juridiskajai komisijai, kur koalīcija kā balsošanas mašīna steidzamības kārtībā divos lasījumos šo jautājumu vēlas skatīt.

APVIENOTAIS SARAKSTS neatbalsta šādu pieeju, mēs neatbalstām jauna institūta radīšanu, tādējādi apdraudot Latvijā tradicionālu ģimenes un laulības institūtu.

Kolēģi, es aicinu balsot “pret” šo un “pret” pieciem pavadošajiem likumprojektiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” nav pieteicies runāt neviens.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem (Starpsaucieni: “Balsojam!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem (Starpsaucieni: “Balsojam!”)...

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Nākamais – Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers. Vai “pret”? “Pret”.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis jautājums nav tikai juridisks, šis ir politisks jautājums. Un es saprotu, ka jaunā koalīcija to mēģina izbīdīt ātri cauri.

Kā jau es esmu teicis par šo konkrēto jautājumu un konkrētās jautājumu paketes virzīšanu, man nav pārmetumu “Progresīvo” partijai, jo viņi ir godīgi pauduši savu pozīciju pirms vēlēšanām. Arī partija Jaunā Vienotība ir skaidri definējusi savu ideoloģiju. Bet ir jāatkārtojas vēlreiz (kā jau teica bijušais valdības vadītājs Kariņš, uzstājoties Strasbūrā no tribīnes), ka Stambulas konvencija un viss, kas ir saistīts ar šiem jautājumiem, ir bijis viens no galvenajiem jautājumiem, kāpēc bija jānomaina valdība.

Šajā gadījumā zināmā mērā ir sanācis tā, ka ZZS partija ir mainījusi ideoloģiju, jo, kā vakar arī televīzijā teica kādas nevalstiskās organizācijas, kura pirms vēlēšanām bija veikusi aptauju par konkrētiem ideoloģiskiem jautājumiem, pārstāvis (katrai partijai bija jāatbild), – tad ZZS skaidri teica, par kādām vērtībām viņi iestājas. Līdz ar to, es teikšu tā, ir notikusi ideoloģijas maiņa. Ir skaidrs, ka tas, kas neizgāja cauri iepriekšējā Saeimā, tagad virzās ātriem soļiem uz priekšu.

Es domāju, ka, ja šis būtu jautājums tikai par atsevišķiem cilvēkiem, par kopdzīvi... bet, kā vakar teica vēl vienas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, galarezultātā šis ir tikai pirmais solis, pēc tam būs runa par ģimeni, par ģimenes institūtu, par... jā, par bērnu adopciju, visu, kas no tā izriet.

Un es teikšu tā: es negribu būt tas soģis un kaut kādā veidā tagad mēģināt kādu diskriminēt, bet, no otras puses, šis jautājums ir gana sensitīvs, tas ir sašķēlis Latvijas sabiedrību. Es domāju, ka būtu tikai un vienīgi pareizi, ja par šādu jautājumu būtu skaidra definīcija no sabiedrības puses pirms vēlēšanām.

Bet, tā kā ir iespējams arī piemānīt vēlētājus, es gribu informēt visus kolēģus Saeimā, ka partija Latvija pirmajā vietā vakar iesniedza Centrālajā vēlēšanu komisijā priekšlikumu par 14. Saeimas atlaišanu. Es domāju, ka tā būs iespēja Latvijas sabiedrībai skaidri paust savu viedokli, vai tā atbalsta esošās Saeimas vairākuma darbību vai ne.

Es uzskatu, ka ir notikusi nodevība. Līdz ar to šāds jautājums principā būtu jāliek referendumā uz balsojumu. Bet, tā kā mūsu valstī, lai notiktu referendums par kādu jautājumu, ir jāsavāc 155 tūkstoši balsu, lai pēc tam varētu balsot, es uzskatu, ka Saeimas atlaišana būs tieši šis jautājums, kas būs arī kā referenduma jautājums par visām vērtībām.

Tā ka, godājamie kolēģi, domāju, nav jēgas Saeimā daudz runāt par juridiskām lietām. Šis ir politisks jautājums, kas ir jāizšķir ar tautas vairākuma balsīm, un to var izdarīt vai nu caur vēlēšanām, vai caur referendumu.

Es jau saku, jautājums nav vienkāršs, bet mūsu partijas vēlētājiem mēs esam skaidri devuši solījumu, ka mēs neatbalstīsim viendzimuma partnerattiecības, mēs neatbalstīsim to legalizēšanu. Un tas, ka vakar rādīja... tur sarkanās krāsās iekrāsota Latvija... ka mēs esam gandrīz kā prokremliskie... visa valsts, tātad arī nacionāļi, arī apvienotais saraksts – visi, visi ir sarkani... un mēs, redziet, nesaprotam šīs jaunās Eiropas vērtības...

Patiesībā, tā kā mūsu Satversmē skaidri ir definēts, ka laulība – tā ir savienība starp vīrieti un sievieti... un savā laikā tieši manis pārstāvētā partija bija tā, kas šos grozījumus panāca. Mēs labi atceramies, kāds bija nodoms. Mēs nedalījām to viedokli... laulība un ģimene, bet tagad Satversmes tiesa teikusi: jā, laulība – tas ir viens, ģimene ir kaut kas cits. Es uzskatu, tā tas nav bijis. Bieži mēs sakām: “Ko Satversmes tēvi ir domājuši.” Tad konkrēti šajā punktā tie, kas iesniedza, bija pārliecināti, ka laulība un ģimene ir viens vesels.

Tā ka es aicinu šajā gadījumā rīkoties valstiski.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Man īstenībā gribējās runāt par paša pamatlikuma – Notariāta likuma – grozījumiem, taču, tā kā kolēģis runāja pie Maksātnespējas likuma grozījumiem un aptvēra visas jomas, kas skartas šajā paketē, es arī gribētu pirmām kārtām uzsvērt šo konkrēto likumprojektu.

Šis konkrētais likumprojekts pēc būtības risina interešu konflikta situāciju, proti, lai cilvēks, kas personiski ir ieinteresēts kāda cita cilvēka... labā, nepiedalītos maksātnespējas procesā... kas šo procesu administrē... proti, par savējo. Un jautājums ir tāds, ka mēs varam, protams, tēlot, ka mēs zinām, kas ir laulība, mēs zinām, kas ir savstarpēji radinieki, viss kārtībā, bet mēs zinām, ka reālajā dzīvē Latvijā ir ļoti daudz laulībā nereģistrētu pāru, proti, cilvēki, kas dzīvo faktiskā ģimenē, kas ir ļoti cieši... kam ir, kā Nacionālās apvienības kolēģi saka, nedalīta kopīga saimniecība, kam ir kopējas intereses, un viņi šajā situācijā nonāk interešu konfliktā, ja viens no šīs nereģistrētās ģimenes cilvēkiem veic darbības, kurām no valsts puses it kā vajadzētu būt objektīvām, bet viņš strādā otra sava partnera labā. Un šis likumprojekts ir vērsts pret to.

Šis likumprojekts ir balstīts grozījumos Notariāta likumā, jo pirmām kārtām, ja cilvēki ļoti uzmanīgi izlasītu Satversmes 110. panta komentārus, tad saprastu, ka Latvijā... ja reālajā dzīvē to neuztver, tad vismaz komentāros saprastu, ka Latvijā ir juridiski fiksētas ģimenes un juridiski nefiksētas jeb faktiski dzīvē... reālajā pasaulē pastāvošas ģimenes. Tie, kas reālajā dzīvē tomēr saskaras ar cilvēkiem, saprot, ka šādas ģimenes ir.

Starptautiskie dokumenti, arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa prasa valstīm aizsargāt ģimenes. Mēs ļoti labi saprotam tās ģimenes... ko mēs varam konstatēt caur Civillikumā ierakstīto ģimenes šauro formulējumu. 214. pants runā par ģimeni, kas ir veidota laulībā, un attiecīgi... bērni un tālāka radniecība. Par to mums šaubu nav, mēs to redzam. Bet visās citās dzīves situācijās mēs sākam izmantot jēdzienu “viņiem ir nedalīta kopīga saimniecība”. Jā, šādi jēdzieni ir ielikti kaut kur Civillikumā, kaut kur... krimināltiesībās, dažos gadījumos Kriminālprocesa likumā ir ielikti, bet tas neaptver visus gadījumus, un arī, lai šo nedalīto kopīgo saimniecību konstatētu, kādam par to ir jāpārliecinās.

Šajā likumprojektu paketē ir iestrādāta tā doma, ka valstij... lai būtu skaidras attiecības, vismaz valsts ir nofiksējusi divus cilvēkus... jā, viņiem var būt arī bērni... nofiksējusi divus cilvēkus, kas saka: mēs veidojam šo kopīgo, nedalāmo saimniecību, mēs dzīvojam kopā, jo mums ir labas attiecības.

Es negribu definēt jēdzienu, kas ir tuvas personiskās attiecības, jo, ja nav attiecību, tad nav nekā. Bet tad izdomājiet citu variantu. Kādreiz bija doma ierakstīt iekšā – kam ir intīmās attiecības. Bet vai tikai intīmās attiecības starp cilvēkiem var būt labas? Vai divi cilvēki nevar dzīvot kopā tikai tāpēc, ka viņiem ir labas attiecības... kas negrib, mūsu izpratnē, dibināt laulību... kā seksuālās dzīves tikai... bet vienkārši dzīvot labi kopā un veidot kopīgu saimniecību? Šie cilvēki ir savstarpēji viens par otru ieinteresēti, stāv un krīt... rūpējas, viens nomirst, otrs iet kapiņu apkopt, varbūt arī pensijas tiesības saņem. Un tad mēs sakām: valsts šajos likumos grib pateikt, ka šādas attiecības ir fiksētas, un valstij nav strīdu, fizisko personu reģistra likumā... redzēt, ka šie cilvēki, kuri apzinās, ka viņi veido ģimeni, ir reģistrējušies. Viss kārtībā.

Nerunāsim tālāk par civiltiesisko daļu, kur ir viņu savstarpējās mantiskās attiecības, viņu savstarpējās attiecības... par bērniem. Tas ir civiltiesību jautājums, tās ir viņu privātās tiesības, valsts šo regulējumu neuzspiedīs, viņi paši var noregulēt savas mantošanas tiesības mantošanas līgumā, testamentā un tā tālāk.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai, jo tas risina interešu konfliktu, kas reālajā dzīvē pastāv. Vienkārši visi tā – uz baumām, vai konkursā kādreiz var vai nevar piedalīties.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 41, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteicies runāt Mārcis Jencītis.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šī likumu grozījumu pakete... tāpat visiem ir skaidrs, lai kā mēs censtos sev iestāstīt vai kaut kā apstrādāt savu domāšanu, savu sirdsapziņu... visiem ir skaidrs, ka šeit ir runa par viendzimuma attiecību pielīdzināšanu laulībai. Un labāk, īsāk un konkrētāk izteikties acīmredzot laikam nevarētu, kā šodien kristīgo konfesiju vadītāji (šeit ir pieci no viņiem)... acīmredzot tas ir arī tāpēc, ka tik steidzīgi viss tiek dzīts cauri... arī steidzīgi tas, ko viņi ir spējuši savākt, arī parakstus.

Es nolasīšu to, ko viņi velta gan Ministru kabinetam, gan Saeimā ievēlētajiem deputātiem: “Aicinām Latvijas Republikas Saeimā ievēlētos deputātus un Ministru kabineta locekļus nelokāmi sargāt laulību, nebūvējot tai blakus, aizmugurē vai priekšā cita veida partnerības institūtus.”

Atklāto vēstuli ir parakstījuši piecu baznīcu vadītāji – Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Romas katoļu Baznīcas Liepājas diacēzes bīskaps, Latvijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs Viktors Stulpins, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns, Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienības prezidents Imants Ģipslis, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs un draudzes “Prieka Vēsts” vecākais mācītājs Vilnis Gleške. Un, protams, arī es pievienojos.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” nav pieteicies runāt neviens.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man liekas, visi vakar saņēma vēstuli no ģimeņu apvienības, kuru parakstījuši vairāki cilvēki, arī uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas. Varat izlasīt, nelasīšu visu. Visiem ir.

Bet ko es gribēju teikt? Nacionālā apvienība, welcome to the club! Enjoy!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, latviešu valodā!

V. Pleškāne. Lūdzu pievienoties klubiņam... teiksim, Kremļa aģenti... vai kas jūs esat... kā mēs bijām. Ja mēs esam tikai par valsti, par valsts vērtībām, tad mēs esam Kremļa aģenti. Tāpat tagad jūs izjūtat to visu... izjūtat to, kā ir Latvijā, ja tu esi par vērtībām un aizstāvi Latvijas Satversmi, tad tu esi Kremļa kalps. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk! Paldies.

V. Pleškāne. Jā, mūsu partija, mūsu frakcija ir tikai par Latvijas interesēm, par tautas interesēm.

Vakar es arī skatījos Dombura raidījumu. Un es piekrītu tam, ka Satversmes... tiesā, vai lēmums ir leģitīms, jo Satversmes tiesu nozīmē... arī Saeima vai daži cilvēki... vai arī vienas partijas cilvēki.

Piemēram, mums bija tāds gadījums, kad Levits ieteica savu draudzeni vai pazīstamo... kur uz dažām vietām. Tā tika bīdīti cilvēki arī uz amata vietām. Un vai tiesas spriedums ir leģitīms rīkojums, uz ko jābalstās cilvēkiem šeit, Saeimā? Saeimā sēž tie, kurus ievēlēja cilvēki un kuriem ir tiesības lemt par politisko virzību.

Tālāk. Es arī dzirdēju no koalīcijas to, ka mēs pievienojamies sabiedrotajiem. Tad jums ir svarīgs sabiedroto viedoklis... vai jums ir svarīgs sabiedroto... ko viņi iesaka darīt mūsu valstī... vai jums ir svarīgs tas, ko jūt jūsu cilvēki, jūsu tauta, jūsu pilsoņi? Cik mēs redzējām šeit, arī pie Ministru kabineta, ka cilvēki ir pret, cilvēki balso ManaBalss.lv “pret” tādām vērtībām.

Es neredzēju nevienu iniciatīvu, neviens cilvēks nav griezies pie manis un lūdzis palīdzēt kaut kā risināt partnerattiecības. Nebija. Mums ir atbalsta biroji... mūsu frakcijai, mūsu partijai ir atbalsta biroji Rēzeknē, Rīgā, Daugavpilī, Liepājā. Mēs atbalstām mūsu cilvēkus, mēs palīdzam arī veciem cilvēkiem. Neviens nav griezies pie mums ar lūgumu: palīdziet, lūdzu. Neviens! Bet es esmu arī, kā Šlesers vakar teica, gatava palīdzēt viņiem, ja viņi griezīsies ar lūgumu palīdzēt, es palīdzēšu, bet – neviens!

Mēs strādājam ar veciem cilvēkiem, cilvēkiem gados. Neviens neizsaka tādu lūgumu, ka palīdziet, es dzīvoju ar to, ar to... Pa visu darbu... pa gadu mēs saņēmām tikai vienu vēstuli. Veca tantīte tur rakstīja katram deputātam: “Es esmu veca, palīdziet, lūdzu.” Bet vairāk mums nekā nebija.

Tāpēc beidziet šeit bāzt jūsu sabiedroto kaut kādus ieteikumus! Mums ir sava tauta, kura jāaizsargā, a nevis kaut kādu svešo cilvēku vērtības.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt “par” nav pieteicies neviens.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Dmitrijs Kovaļenko.

D. Kovaļenko (ST!).

Godātie kolēģi! Mēs neatbalstīsim visus šos grozījumus, mēs uzskatām, ka tie ir pirmie soļi, lai iznīcinātu vienu no svarīgākajiem sabiedrības pamatiem – tradicionālo ģimeni. Es kā vecticībnieks atbildīgi paziņoju: tas ir grēks Dieva priekšā, un sekas būs smagas.

Mums jau tagad ir ļoti zems dzimstības līmenis. Mēs negribam, lai tas samazinātos līdz nullei. Kādas Eiropas vērtības? Eiropa jau izmirst. Ar tādām vērtībām mums nav nākotnes, un man ir bail iedomāties, kā izskatīsies mūsu dziesmu un deju svētki tuvākajā nākotnē.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies par uzmanību. Dievs, svētī Latviju! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” nav pieteicies neviens runātājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 42, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

___

Kolēģi, mēs esam pietuvojušies pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Un, kamēr visi reģistrējas, ir neliels paziņojums.

Godātie kolēģi, visi laipni aicināti uz izstādes atklāšanu, kas notiks tepat līdzās, Balsošanas zālē. Kopā ar fotogrāfijās redzamajiem bērniem un jauniešiem, un viņu ģimenēm atklāsim ceļojošo izstādi “Ar skatu nākotnē”. Tā veltīta cilvēkiem ar cistiskās fibrozes diagnozi. Paldies.

___

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasberga kungam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Ir reģistrējušies 95 deputāti, nav reģistrējušies 5. Ja es nosaucu jūsu vārdu un jūs esat klātesošs, tad, lūdzu, izsaucieties. Andris Kulbergs, Ramona Petraviča, Igors Rajevs, Edvards Smiltēns un Ričards Šlesers.

Paldies jums.

___

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemam vietas Sēžu zālē. (Pauze.)

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, vēlreiz aicinu ieņemt vietas! Ieņemiet, lūdzu, vietas! Un mazliet klusāk... Paldies.

Tātad esam saņēmuši izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Astoņas.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”.

Viens var runāt “par”, viens – “pret”. (Dep. Č. Batņa: “Es – “pret”.”)

Tātad Česlavs Batņas kungs – “pret”. Lūdzu!

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Dīvaina mums tā demokrātija. Pamatošu, kāpēc. Ir jautājumi, kas prasa steidzamu risinājumu. Nu, pieņemsim, piemērs. Vakardien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skatījām jautājumu par Rēzekni, kur pedagogi nesaņem... jau divus mēnešus nesaņem to naudu, ko tai (Starpsauciens.)... nav saistībā ar Bartaševiču... noklausies un tad, lūdzu, komentē! (Starpsauciens: “Nedrīkst runāt...” Smiekli.) Nē, un es nesarunājos ar zāli, es pats sev pateicu.

Sēdes vadītāja. Batņas kungs, mēs runājam par iekļaušanu darba kārtībā.

Č. Batņa. Es vienmēr... man patīk no skatuves ar sevi parunāties. Paldies.

Respektīvi... Un, kā izrādās, Izglītības un zinātnes ministrija saka – mēs jau divus mēnešus redzam, ka ir pārkāpums, bet mēs neko nevaram izdalīt; Valsts kontrole – gaidīsim atzinumu, mēs nekādus lēmumus nevaram izdot, neko. Baigi ātrais temps, vai ne? Skolotāji arī trešo mēnesi nesaņems to, ko viņi nesaņem.

Nu tad, paldies. Vismaz viens risinājums ir – sūtīsim vēstuli Ministru prezidentei, lai viņa iesaistās, jo ir būtisks likuma pārkāpums.

Kas notiek šodien? Mums baigai steidzamībai jābūt, vai ne? Saistībā ar šo likumprojektu. Es steidzos uz priekšu, bet es saprotu, ka tūlīt būs iekļauts... jau par steidzamību... balsošana. A no kā jūs baidāties? Es, nē... Progresīvie, visu cieņu! Es vēlreiz saku: ir liberālā un konservatīvā ideoloģija. Tas, ko jūs darāt, – ļoti pareizi.

Zemnieki! (Starpsauciens.) Nu, kas tad jums ir noticis (Daži deputāti aplaudē.), nu? (Starpsauciens.) A ko tad jums steigties? (Smiekli.) Kur jūs... kur jūs gribat steigties? Jums kaut kādi tik daudz pāri ir saradušies, kas grib partnerattiecības? Jums radinieki dzīvo kopā vienā mājsaimniecībā? (Starpsaucieni. Aplausi. Ovācijas.) Nu, JAUNĀ Vienotība. Tie ir vienkārši... kur vajag, tur pieslēgsies, bet, protams, šobrīd viņi vairāk vai mazāk ir liberāļi. Bet, cienījamie ZZS, es ar jums pirms vēlēšanām runāju kā ar saviem bijušajiem kolēģiem. Un viens no jautājumiem, atceros, Ķekavā un – kur mēs vēl satikāmies – Carnikavā, nu, es prasīju: “Ko jūs par to sakāt?” – “Bet, Česlav! Nekad dzīvē! Mēs taču esam konservatīvi! Kāds tur šitāds jaunais institūts?!”

A man ir cits teksts, tas, ko teica Repšes kungs: “Kā var nesolīt?” Tas nozīmē, ka pirms vēlēšanām pasolījām, pasolījām, mums Jaunā Vienotība (Atdarina svilpiena skaņu.), prezidenta koalīcija uzsvilpa, un mēs esam klāt kā zaķīši. “Jā, jā, mēs esam “par”, viss ir kārtībā!” Jums kauns nav? (Starpsaucieni.)

Progresīvie, es jūs cienu, es jums nekrītu krāgā, viss kārtībā! Jūs esat malači.

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli.

Č. Batņa. Es ar viņiem nesarunājos, es tikai komentēju, kā jūsu ideoloģija strādā. (Starpsauciens.) Es šodien atnāku un skatos, ka...

Sēdes vadītāja. Batņas kungs, par likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā.

Č. Batņa. Jā, es par steidzamību runāju. (Starpsauciens: “Bet nav šeit par steidzamību!” Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Šobrīd par steidzamību nav, šobrīd...

Č. Batņa. Man ir viens jautājums: kāpēc Zaļo un Zemnieku savienība tik ļoti steidzas un pieprasa steidzamību? (Starpsaucieni.) Līdz ar to jautājums ir: vai jūs neuzskatāt, ka šim jautājumam jābūt ierastajā kārtībā – trīs lasījumos ar sabiedrības iesaisti?

Es lasu anotāciju, kurā... Ir notikušas konsultācijas ar Labklājības ministriju. Kas tur vēl bija... un ar biedrību “Dzīvesbiedri” laikam. Mums Latvijā ir viena biedrība, kas par šo jomu interesējas?! Kāpēc konkrēti šī biedrība? Kāpēc nav asociācija “Ģimene”, kāpēc nav “Vecāku alianse”? Tātad mums ir labās biedrības un sliktās biedrības. Mēs konsultējāmies, un noteikti viņi teica: “Mums vajag ļoti, ļoti ātri!” un aizgāja pie zemniekiem, zemnieki saka: “Jā, mēs arī būsim par to, jo mums tur rados dzīvo daudzi partneri, un mums vajag to ļoti, ļoti ātri izdarīt.” Tā ir demokrātija? Tā ir demokrātija ar pārvaldi? (Starpsauciens: “Tā ir!”) Tā ir demokrātija. Nē, nu, protams, ja Kariņa kungs atļaujas no tribīnes pateikt, ka mēs visi esam krievi, kas neatbalsta Stambulas konvenciju, tad tā ir demokrātija. Man kauns par jums.

Paldies. Es neatbalstu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Godājamie kolēģi! Batņas kungs runāja par to, kāpēc nevar... steidzamību... un citos jautājumos mēs steidzami nerīkojamies. Es jūs visus gribu informēt – šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ir atstādinājusi Bartaševiču par tiem pārkāpumiem, par ko jūs runājāt. (Starpsauciens: “Ooo!” Aplausi.)

Paldies. Balsojam “par”!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Visi “par”!”) Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā”. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 42, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”.

“Par” vai “pret”?

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Nu, pret, pret, pret, pret... Pret to visu murgu, kas te šobrīd notiek, un pret to, kādā farsā jūs mēģināt dzīt cauri visu šo likumprojektu paketi par it kā tādām nevainīgām divām tantiņām, kas dzīvos kopā.

Daudzes kungs, es vēršos pie jums, jūs mani mēģinājāt apvārdot pie lifta, ka tas ir par divām tantiņām. Nu, tas nav par divām tantiņām! Nu, kurš jums to tagad ir iestāstījis? Atveriet acis, paklausieties, ko runā visas šīs asociācijas, ko runā LGBT, ko runā progresīvie, kas jau svin šodienas lielo dienu.

Tas nav par divām tantiņām, mīļie ZZS deputāti! Nu, cik ilgi jūs esat stāvējuši spoguļa priekšā mājās un sev mēģinājuši iestāstīt, ka tas, ko jūs tagad pieņemsiet, būs kaut kas par divām tantiņām? Tas nav par divām tantiņām! Vai arī, ja tas ir par divām tantiņām, tad tas ir par vienu onkuli svārkos un par otru tantiņu, kas ir ar bārdu. Nu, piedodiet!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt “par” nav pieteicies neviens.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 42, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. (Starpsauciens: “Balsosim!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 42, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 42, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 42, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 43, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi, es domāju, ka šī ir īpaša sēde. Ar ļoti lielu interesi es vēroju šos balsojumus. Es saprotu, ka agrāk Siliņas... tātad agrāk Kariņa kunga valdībai, kurai prioritāte bija ekonomiskā transformācija... es zinu, kā sauc šo prioritāti jaunajā Siliņas valdībā: Zaļo un Zemnieku savienības transformācija – kā viens no galvenajiem mērķiem. (Aplausi.) Jo, raugi, kad veidoja šo valdību, PROGRESĪVIE teica: “Beidzot Latvijā ir īsta kreisa valdība.” Tagad izrādās – arī īsteni liberāla. Es tikai gribu atgādināt to, cienījamie zaļzemnieki, ka šis ir tikai trešais piegājiens, kad mēs balsojam, vēlreiz un vēlreiz pārbaudot jūsu stāju. Kopā tādi būs vismaz pieci.

Tātad šis ir par iekļaušanu darba kārtībā, tad būs par steidzamību un tad vēl par atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Līdz ar to jāteic, ka ar šiem balsojumiem, kuriem mēs ejam šobrīd cauri, Jaunā VIENOTĪBA, veidojot valdību, ne tikai uzlika nosacījumus jūsu esamībai valdībā, kuri jums bija jāizpilda, bet diezgan sadistiskā un tādā ļoti negantā veidā, izrādās, turpinās jūs pārbaudīt un šodien, kopā saskaitot šo visu, 30 reizes – 30 reizes! – publiski mēģinās pārlauzt jūsu vērtību sistēmu un pārlauzt jūsu (Starpsaucieni.) mugurkaulu, lai vismaz 30 balsojumus var izprintēt un nākamajās vēlēšanās, piemēram, pašvaldību vēlēšanās, pielikt pie katra pagasta staba, lai visi zinātu, kādas transformācijas ir piedzīvojusi Zaļo un Zemnieku savienība.

Ne tikai balsojiet, nāciet tribīnē un runājiet “par”. Ja jau... tad līdz galam! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 43, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Pārejam pie sadaļas – “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 10 247 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Palielināt vecāku pabalsta apmēru” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 10 882 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par skaidras naudas nostiprināšanu Satversmē” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Artūrs Butāns, Jānis Vitenbergs, Nauris Puntulis, Uģis Mitrevics, Ilze Indriksone, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Jānis Grasbergs, Edvīns Šnore un Ināra Mūrniece ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par valsts attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” pārveidi par komercbanku”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā (Starpsaucieni.)... Ir iebildumi.

“Par” vai “pret”? Tā, kolēģi, “par” un “pret” nevar runāt. Ja ir iebildumi, tad lēmuma projekts šodienas darba kārtībā nav iekļauts.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka lēmuma projekts tiek iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Balsojam!”; “Ir.”)

Tagad viens var runāt “par”, viens – “pret”.

Šlesera kungs pieteicies runāt “pret” vai “par”? (Starpsaucieni. Smiekli. Zālē troksnis.) Šlesera kungs runās “par”. (Dep. A. Šlesers: “Es runāšu “par”, jā.”)

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šeit mēs tiešām varam nedaudz pasmieties, jo šis ir pirmais nopietnais jautājums, kur nav opozīcijas, kur visas partijas, vismaz tās, kas bija pārstāvētas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ir vienojušās, ka mums jāvirzās uz priekšu un jāattīsta Latvijas attīstības banka. Man tiešām ir liels prieks, un es gribētu, lai tādu jautājumu būtu pēc iespējas vairāk.

Es piedalījos pēdējā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, lai gan es strādāju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Man tiešām patika deputātu debates un arī daudzie labie priekšlikumi. Jāsaka paldies komisijas vadītājam Jānim Reiram, kas spēja to visu tā diezgan labi salikt pa plauktiem, kur pretrunu tiešām nebija.

Bet ir viena lieta. Tas, ko es gribētu teikt. Tātad partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ jau savā programmā... bija rakstīts, ka mēs atbalstām šādas bankas izveidošanu. Jautājums: kā mēs nonāksim ātrāk līdz šai bankai? Un principā to, ko piedāvāja arī Nacionālā apvienība šodien, – to es arī sēdē piedāvāju, bet tad es ieklausījos Jāņa Reira argumentā un piekritu, ka mēs varētu rīkoties, kā komisijas vadītājs piedāvā. Un tā doma ir ļoti vienkārša: lai pēc iespējas ātrāk mēs nonāktu līdz šīs bankas izveidei – uz “Altum” bāzes –, mums pēc iespējas labāk ir jāizdara šis mājasdarbs. Mēs šodien varētu pieņemt lēmumu un virzīt šo iniciatīvu, ideju uz valdību, bet tad man rodas bažas – kurš tad valdībā ar to visu ņemsies?

Un tā doma bija tāda (ko mēs arī izrunājām), ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai vajadzētu turpināt kādu brīdi, pieņemsim, vismaz mēnesi, darbu ar šo jautājumu kopā ar finanšu institūciju, valstij piederošo “Altum”, un ir jāuzliek konkrēts plāns, jo tā sauktais velns bieži slēpjas detaļās... pateikt, jā, veidojam banku, bet uzreiz teiks: paga, bet mums jau nav naudas, budžets jau ir pieņemts. Mēs apspriedām iespēju, ka kapitālā varētu tikt ieguldīti līdzekļi no kādām valstij piederošām kapitālsabiedrībām, kas nekādu ietekmi uz budžetu neatstāj, piemēram, no “Latvijas valsts mežiem”, “Latvenergo”. Kādā apjomā un viss... tās jau ir nianses.

Tālāk – ārkārtīgi svarīgi ir arī par dalību. Tas, kas izskanēja, – ka varētu notikt IPO, kur varētu ieguldīt līdzekļus arī privāti, piemēram, 60 procenti pieder valstij, bet 40 – var būt privātajiem, un tad attiecīgi tas ir jāsagatavo tādā maksimāli profesionālā formā. Es domāju, ka “Altum” to varētu izdarīt, jo tā vismaz komisijā tika lemts. Un galarezultātā mēs nonāktu līdz labam risinājumam, kur valdībai vajadzētu pieņemt lēmumu par tālāku virzību, kur nav jādomā par šīm detaļām.

Man šķiet, tā kompetence, kas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ir lielāka nekā vienai vai otrai ministrijai, jo šeit ir nepieciešams politisks lēmums. Tas nav saistīts ar to – vienkārši veidot vai neveidot –, bet kā finansēt, kā veikt pirmos soļus, un tas, kas vakar arī izskanēja, ka var jau tā – tu virzi šo priekšlikumu, bet paiet gadi, beigās nomainās Saeima, un nekas netiek izveidots.

Es domāju, ka pirmām kārtām “Altum” ir tā struktūra, kas šodien strādā, un ļoti precīzi, pa mēnešiem, ir jāuzliek biznesa plāns, kā šī struktūra transformēsies bankā, jo mazais, vidējais bizness to gaida. Tāpat arī virkne noguldītāju no skandināvu bankām, kas ir “okupējušas” Latvijas tirgu, kur divām bankām ir vairāk nekā 50 procenti no tirgus... daudzi pāries no šīm bankām uz šo banku, jo likums garantē attiecīgi 100 tūkstošu ieguldījumu... garantiju, ja teorētiski kaut kas notiek ar jebkuru banku. Bet es teiktu tā – “Altum” ir strādājis gana veiksmīgi pēdējos gados.

Tā ka es... tā būtiskā atšķirība ir tāda, ka es atbalstu, bet mūsu partija “par” šo konkrēto priekšlikumu šodien nebalsos, jo mēs gribētu, lai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izdara to mājasdarbu, par ko tika panākta vienošanās, lai galarezultātā būtu iespējams valdībai aizsūtīt pēc iespējas gatavāku lēmuma projektu, jo problēma ir tāda, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav dalībnieks “Altum”. Tur ir trīs ministrijas, tās ir pakļautas Ministru kabinetam, tur ir pilnvarnieki... un tā tālāk. Līdz ar to katrā no šīm ministrijām viedokļi var atšķirties.

Tā ka es pēc būtības atbalstu šo visu virzību, bet man ir priekšlikums tomēr pieturēties pie tā, ko mēs lēmām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens var runāt “pret”.

Deputāts Jānis Reirs – “pret”. (Starpsauciens: “Par procedūru.”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Artūram Butāna kungam – par procedūru.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi, ņemot vērā, ka šobrīd mēs runājam par iekļaušanu, nevis par saturu un Kārtības rullis paredz, ka viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”, es paredzu, ka abi – gan Šlesera kungs, gan Reira kungs – runās atbalstoši par saturu, bet abi – neatbalstoši par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. (Starpsaucieni.)

Tādējādi, ja, Reira kungs, jūs runāsiet pozitīvi, bet tomēr aicināsiet neatbalstīt iekļaušanu, jūs pārkāpsiet Saeimas kārtības rulli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, deputāts Jānis Reirs – “pret”.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tātad es lūdzu noraidīt šo jautājumu, bet lūdzu iesaistīties, visus strādāt Saeimā, nopietni strādāt pie šī jautājuma – jautājuma par nacionālās attīstības bankas izveidošanu.

Es domāju, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir pierādījusi savu kompetenci un spēju veidot tādus lēmumus, kurus atbalsta viss parlaments, un, ņemot vērā to svarīgumu, kas ir, es aicinu visu parlamentu tiešām nākt ar priekšlikumiem, palīdzēt un strādāt.

Kolēģi, bieži vien ar politiķiem ir tā, ka viņi nobalso un viņiem liekas, ka viss ir izdarīts, tad neliekas ne zinis un pēc tam kaut kādā veidā... atceras pēc pusgada, kas tad tur bija, kas notika? Nu, nekas nenotika! Es domāju, ka mums visiem kopā, sadarbībā, ļoti ciešā sadarbībā ar valdību, kā tas notika arī sadarbībā par hipotekāro kredītņēmēju aizsardzību... mēs varam panākt vislabāko rezultātu un visātrākajā laikā.

Tā ka, kolēģi, es aicinu šo noraidīt vai neiekļaut sēdē un visus strādāt pie šī tik svarīgā jautājuma Saeimā... un nenodosim mūsu kompetenci citiem! Šī tiešām ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kompetence, kuru mēs varam ļoti labi izmantot, un sadarbība gan savā starpā, gan ar valdību, es domāju, ir iezīmējusies laba, un es redzu, ka šis ir visātrākais ceļš – strādāt tieši Saeimas komisijas uzraudzībā pie šī jautājuma, neatslābt, katru nedēļu vai katru otro nedēļu uzklausīt par virzību. Tas būtu vislabākais un visātrākais, kā valstij nonākt pie attīstības bankas.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. (Starpsauciens: “Par procedūru.”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Raivim Dzintaram – par procedūru.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka šeit acīmredzami ir pārkāpts Saeimas kārtības ruļļa 54. pants, jo par jautājuma iekļaušanu darba kārtībā – atbilstoši Kārtības rullim – ir tiesības uzklausīt divus pretējus deputātu viedokļus, tātad vienu viedokli “par” un vienu viedokli “pret”. Šeit acīmredzami no runas satura bija noprotams, ka abi runātāji aicina neatbalstīt... neatbalstīja šī jautājuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā, līdz ar to mums nebija iespējas paust savu viedokli par šo.

Es lūdzu Saeimas priekšsēdētāju paskaidrot, kāpēc tika pieļauta Saeimas kārtības ruļļa 54. panta pārkāpšana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Labi. Paldies. Mēs varam šo jautājumu izšķirt balsojot.

Lūdzu zvanu! (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Mēs – par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. (Starpsauciens: “Balsojumu nevar...”)

Cienījamie deputāti! Šlesera kungs runāja “par” un (Starpsaucieni.) Reira kungs runāja “pret”. (Starpsaucieni.) Mums katram ir savs viedoklis, bet, Šlesera kungs, interpretācijas ir iespējamas. (Starpsauciens: “Par procedūru.”)

Par procedūru dodu vārdu vēl deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu! (Starpsaucieni.)

A. Judins (JV).

Kolēģi, runājot par procedūru, es domāju, ka tie pārmetumi sēdes vadītājai ir absolūti nepamatoti. Un viņa sniedza skaidrojumu. Mēs varam turpināt destruktīvu rīcību, bet ir jāsaprot, ka Šlesera kungs bija pieteicies runāt “par”, faktiski runājot “pret”. Lūdzu, tad rakstiet Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai iesniegumu un jautājiet viņam (Starpsauciens: “Vāu!”), kāpēc viņš nepildīja... izmantoja ļaunprātīgi viņam dotās tiesības. (Starpsaucieni: “Vāu!”; “Pareizi!”)

Es paturpināšu. Jūs gribējāt skaidrojumu, es jums sniedzu skaidrojumu.

Tālāk. Bija pieteikums runāt “pret”, un bija pieteicies Reira kungs. (Starpsaucieni.) Saeimas priekšsēdētājai nebija pamata viņam liegt runāt, jo viņš pieteicās runāt “pret” un viņš izmantoja savas tiesības.

Šajā gadījumā es saprotu jūsu reakciju, tā ir pamatota, bet, lūdzu, – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija un Šlesera kungs! (Smiekli. Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, vai par procedūru?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artūram Butānam – par procedūru.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, Saeimas kārtības rullis neparedz, ka tā pantus var interpretēt ar balsojuma palīdzību. Tā kā es paredzēju, ka šāds pārkāpums būs, es jūs kā sēdes vadītāju informēju, ka viens ir runājis “pret” un es paredzu, ka otrs tūlīt runās “pret”. Tā ka jums bija iespēja šo novērst, bet jūs to neizdarījāt, tāpēc es lūdzu, lai jūs, pirms mēs liekam uz balsojumu, tomēr sniegtu skaidrojumu... kā to lūdz frakcijas vadītājs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Es jau vienreiz sniedzu skaidrojumu.

Lūdzu, par procedūru! Jā, lūdzu, vārds Šlesera kungam!

A. Šlesers (LPV).

Godājamie kolēģi, izlasiet stenogrammu! Es aģitēju “par” šo jautājumu, bet savā runā es pateicu, ka mūsu partija nebalsos, jo mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, tur, kur es piedalījos... vienojās savādāk, bet es aģitēju “par” un beigās teicu: rīkosimies valstiski. Es principā aicināju idejiski atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, bet es informēju, ka mūsu partija nebalsos. Es neesmu teicis... nebalsot “pret” (Starpsauciens.), bet es piedāvāju – izlasiet stenogrammu! Un nav jēgas strīdēties.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi...

Šlesera kungs, par procedūru.

Kolēģi, mēs šo jautājumu, kā es jau vienreiz teicu, varam izšķirt balsojot.

Lūdzu zvanu! (Dep. E. Smiltēns: “Par procedūru – Raivis Dzintars.” Starpsaucieni: “Par procedūru!”)

Par procedūru vēl ir pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars. Lūdzu!

R. Dzintars (NA).

Kolēģi, Saeimas kārtības ruļļa 54. pants neparedz, ka par jautājumiem, kas ir norādīti šajā pantā, drīkst dot iespēju izteikties diviem jebkuru viedokļu paudējiem. Ir ļoti skaidri pateikts: “[..] vārdu dod tikai diviem deputātiem: vienam – par, otram – pret priekšlikumu [..].” Tās ir tiesības, kas šajā gadījumā mums kā deputātiem, kas atbalsta “par” pozīcijas... atbilstoši Kārtības rullim ir jānodrošina.

Saeimas sēdes priekšsēdētāja pienākums ir nodrošināt Saeimas kārtības ruļļa ievērošanu, un šis pārkāpums uzrunas laikā bija acīmredzams. Jūsu pienākums bija nepieļaut... un nodrošināt mūsu kā deputātu demokrātiskās tiesības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Par procedūru vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl, lasot Saeimas kārtības rulli, ir situācija, ka Saeimas priekšsēdētājs, ja reiz viņš ir devis vārdu vienam runāt “par”, vienam – “pret”, trešo reizi nevar dot vārdu, tas ir skaidrs.

Nākamais. Mēs tūlīt balsojumā ieraudzīsim... Tātad Šlesera kungs ir runājis “par”, Reira kungs ir runājis “pret”. Ja šie balsojumi nesakritīs ar to pozīciju, kas ir runā, tad būs pamats vērsties Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Un visbeidzot, pēdējais. Cienījamie kolēģi! Šīs tiesības runāt “par” un “pret” nav kaut kādas deputātu tiesības vai viņu iespējas izteikties, tās ir sabiedrības tiesības uzzināt divus pretējus viedokļus... tas ir sabiedrības interešu labad – izmantot deputātiem un tieši aizstāvēt vai oponēt konkrētam lēmuma projektam un konkrētam balsojumam. Ja tas netiek šādā veidā ievērots no Saeimas deputātu puses, jūs izrādāt necieņu Latvijas Republikas sabiedrībai.

Lūdzu, ievērojam to! Mums gadu tas izdevās. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Par procedūru? Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Šlesera kungam.

A. Šlesers (LPV).

Godājamie kolēģi, es piedāvāju turpināt sēdi.

Aiciniet mani uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, nākšu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Balsosim par lēmuma projekta “Par valsts attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” pārveidi par komercbanku” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 52, atturas – 2. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

___

Vai deputātiem ir priekšlikums par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām?

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Artūram Butāna kungam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, es ierosinu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par valsts attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” pārveidi par komercbanku” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 53, atturas – nav. Tātad lēmuma projekts ir noraidīts un komisijai nav nodots.

Paldies.

___

Esam pienākuši pie sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.

Pirmais likumprojekts – “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 31. oktobra sēdē ir apspriedusi par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” (Nr. 371/Lp14) otrajam lasījumam.

Tika saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki vēlreiz! Sākotnēji bija paredzēts, ka par šo likumprojektu ziņos Kulberga kungs, taču Kulberga kungam pozitīvs notikums vakar atgadījies – ģimenē piedzimis dēls. Tā ka sveicu Kulberga kungu ar to. Centīšos ziņojumu veikt tik labi, cik spēju.

Tātad atgādinu – šie “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” ir par jaunu regulējumu tiem transportlīdzekļiem, kuri Latvijas teritorijā atrodas ar Krievijā reģistrētām numurzīmēm... transportlīdzekļi, kuri ir reģistrēti Krievijā... jauns regulējums. Līdz 14. februārim šiem transportlīdzekļiem vai nu ir jāatstāj Latvijas teritorija, vai tie jāreģistrē Latvijā, pretējā gadījumā būs iespēja šos transportlīdzekļus konfiscēt. Tā ka ilgi gaidīts priekšlikums. Šis likumprojekts ir nācis kā alternatīvais likumprojekts un iesniegts no atbildīgās komisijas.

Šī likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti septiņi priekšlikumi, un komisijā tie tika izskatīti.

1. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Paredz papildus šiem Krievijas Federācijas transportlīdzekļiem tādu pašu regulējumu attiecināt arī uz Baltkrievijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Jā, es rosināju šo priekšlikumu, jo nav nekādu šaubu, ka Baltkrievijā valda tāds pats režīms, kāds šobrīd ir Krievijā. Un Latvijā ir ļoti daudz transportlīdzekļu ar Baltkrievijas numuriem, to mēs varam redzēt pēc statistikas, kura ir pieejama CSDD. Katru gadu vairāki tūkstoši transportlīdzekļu ar Baltkrievijas numurzīmēm pārkāpj noteikumus, šos pārkāpumus fiksē radari.

Pirms brīža arī ārlietu ministrs ir izteicies par to, ka nav iespējams palīdzēt Latvijas valstspiederīgajiem, kuri Baltkrievijā ir nonākuši dažādās problēmās, jo būtībā nav nekādu diplomātisko attiecību ar Baltkrieviju.

Tā ka šajā gadījumā es neredzu šķēršļus, lai arī mašīnas ar Baltkrievijas numurzīmēm nevarētu tikt konfiscētas, ja ir dots pietiekami ilgs pārejas periods – trīs mēneši. Un tā mēs izvairītos no dažādām interpretācijām, ka ar Latvijas teritorijā esošajiem transportlīdzekļiem aizbrauks uz Baltkrieviju, pārreģistrēs tos ar Baltkrievijas numurzīmēm, brauks atpakaļ... un būs būtībā norma radīta, bet arī iespēja šiem subjektiem to apiet.

Komisijā izskanēja viedoklis, ka to neparedz Eiropas sankcijas un nebūtu iespējams izveidot šādu regulējumu un piemērot to Baltkrievijas pilsoņiem. Bet mēs zinām, ka ir jau šāda tipa regulējums mūsu dzērājšoferiem, Latvijas dzērājšoferiem, – ja viņi brauc kunga dūšā pie stūres, ir iespēja šos auto konfiscēt.

Tā ka, lai nebūtu tāda situācija, ka apiet dažādas normas un vienkārši izbrauc aplīti caur Baltkrieviju, atgriežas atpakaļ un turpina šeit pa Latvijas ceļiem kursēt, es aicināju iekļaut arī Baltkrieviju, tāpat kā Krieviju, lai tas regulējums būtu plašāks. Un es teiktu, ka šobrīd, manā uztverē... un arī komisijā bija diskusija par to, ka tas ir par maigu. Atgādināšu, ka bija iesniegts arī deputātu priekšlikums par šo, un tas bija daudz striktāks un, es teiktu, stingrāks regulējums, kādu šobrīd arī vajadzētu ieviest.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi, ja jums šodien ir patiesa vēlme palīdzēt Latvijas valsts drošībai un palīdzēt Ukrainai, starp citu, arī praktiski, jo šīs automašīnas, kas tiktu konfiscētas pēc 14. februāra, nonāktu “Tviterkonvoja” vai kāda cita rīcībā un nonāktu Ukrainā, tad jums ir jāatbalsta šis priekšlikums.

Diemžēl šodien nav uz vietas Andris Kulbergs, tāpēc arī es uzskatu par pienākumu viņa vietā nākt par to runāt. Paldies dievam, ļoti skaista notikuma dēļ – Kārlis Kulbergs ir dzimis. Bet, ja šeit būtu Andris Kulbergs, viņš noteikti atgādinātu jums, ka šī jaunā prakse, kas ir ieviesta Juridiskajā komisijā un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kad labi sagatavotus iesniegtos likumprojektus no konkrētu frakciju un deputātu puses pārveido par alternatīvajiem likumprojektiem... un diemžēl šajā gadījumā kolēģi tos sabojā. Jo likumprojektā, ko iesniedza APVIENOTAIS SARAKSTS un Andris Kulbergs, bija gan... tas attiecās gan uz automašīnām ar Krievijas valsts numurzīmēm, gan uz Baltkrievijas. Kāpēc? Tāpēc, ka tikai un vienīgi tajā gadījumā šie noteikumi... grozījumi būtu efektīvi, tiem vispār būtu kāds efekts. Tāpēc, ka šiem īpašniekiem Krievijas numurzīmes nomainīt pret Baltkrievijas numurzīmēm ir absolūts sīkums, elementāra darbība, ar kuru šie grozījumi kļūst bezjēdzīgi. Tos var elementāri apiet, ja šeit nav iekšā Baltkrievijas numuru.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, labosim to kļūdu, kas ir pieļauta. Ir jauna metode – aizstāt APVIENOTĀ SARAKSTA iesniegtos likumprojektus un padarīt tos par koalīcijas likumprojektiem. Bet, lūdzu, nesabojājiet tos! Šis iesniegtais priekšlikums ir mēģinājums kaut kā to visu labot un nodrošināt likuma spēka izpildi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 45, atturas – 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Vitenbergs. 2. – arī deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Paredz visa likumprojekta tekstā vārdus “neatļautu izmantošanu ceļu satiksmē” aizstāt ar vārdiem “neatļautu atrašanos Latvijā”. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Jau iepriekš pirmajā lasījumā gan es, gan citi kolēģi norādīja uz to, ka (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazu uzmanību! Lūdzu, drusciņ klusāk!

Šlesera kungs, paldies.

J. Vitenbergs.... norādīja uz to, ka Eiropas regulējums, sankciju regulējums... Šī interpretācija ir daudz, daudz skarbāka un ir attiecināma uz šiem objektiem, ka viņu iespēja atrasties Latvijā fiziski var tikt... vai katrā no Eiropas Savienības valstīm... var tikt ierobežota.

Šajā gadījumā šis priekšlikums ir par to, ka nav iespējams šiem transportlīdzekļiem pēc 14. februāra piedalīties ceļu satiksmē. Tad es aicinu ar šo priekšlikumu padarīt šo regulējumu striktāku – no 14. februāra, ja šīs automašīnas nav izbraukušas vai nav pārreģistrētas, tām nav iespēju ne tikai piedalīties ceļu satiksmē, bet atrasties šeit, Latvijas teritorijā. Un to mums atļauj šis regulējums un šis priekšlikums – nepieļaut situāciju, ka pēc 14. februāra šīs automašīnas stāv gan stāvlaukumos pie tirdzniecības vietām, māju pagalmos, māju stāvvietās vai ceļa malās, un nepieļaut iespēju šiem Krievijas pilsoņiem vai citām personām, kam šīs automašīnas pieder, gaidīt kādus labākus laikus vai arī kādu brīdi, kad varētu tranzītā doties uz Krieviju.

Tā ka, es domāju, pieņemam šo lēmumu. To mums arī atļauj, to neaizliedz Eiropas Savienības regulējums, tā ir mūsu iespēja izdarīt šeit izvēles, vai tas regulējums tiešām strādā vai ir ieviešams tāds skarbāks. Un šajos apstākļos es neredzu iemeslu, kādēļ lai tas tāds nebūtu.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kaut arī, kā jau teicu, komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Saeimas sēdē es varu paslavēt Tieslietu ministriju, ja ir izdarīts kaut kas pareizi, un arī kritizēt tajā brīdī, kad ir izdarīts nepareizi. Un šajā gadījumā ir izdarīts nepareizi.

Eiropas Savienības regula paredz, ka šī ir sankcionēta prece, kas tiek ievesta Eiropas Savienības teritorijā. Attiecīgi Krievijas automašīnas – tā ir sankcionēta prece, kuru jau īstenībā sen mēs varējām ņemt nost no trases.

Šis regulējums, kāds ir atnests uz Saeimu, paredz – tikai gadījumā, ja policija fiksē, ka šī mašīna piedalās ceļu satiksmē, brauc pa ceļu, var ņemt šo mašīnu nost no trases un konfiscēt. Ja mašīna ir vienkārši novietota kādā publiskā stāvvietā vai arī privātā stāvvietā, vai jebkur citur vai arī, piemēram, tai vienkārši noņemtas nost numurzīmes, šajos gadījumos automašīna netiks konfiscēta, un tas nonāk pretrunā ar Eiropas Savienības regulu, kura paredz daudz plašākas pilnvaras valstīm konfiscēt šādus nelikumīgus transportlīdzekļus.

Mēs jau šobrīd redzam, ka uz mūsu ceļiem ir pietiekami daudz Krievijas transportlīdzekļu, kuri brauc nevis vienkārši ar Krievijas numurzīmēm, bet ar viltotām numurzīmēm. Uzliek virsū tranzīta numurus, uzliek kaut kādus tukšos numurus no citām valstīm, piemēram, Moldovas, un braukā apkārt. Šai gadījumā policijai ir jāpaspēj, kā saka, ja tā mašīna piedalās ceļa satiksmē, pamanīt, nofiksēt un tad veikt visas atbilstošās procedūras. Ja kāds ir ziņojis par šādu nelikumīgu automašīnu, bet tajā brīdī tā automašīna nebrauc, tad to nevarēs konfiscēt. Tas ir tas, ko šobrīd paredz šis likumprojekts, ja netiks atbalstīts šis priekšlikums.

Es tomēr aicinātu neradīt šādu ļoti specifisku situāciju, bet paredzēt tiesības, ka tajā brīdī, kad pienāks attiecīgais datums, pilnīgi visas Krievijā reģistrētās automašīnas būs pakļautas konfiskācijas iespējai, nevis tikai tad, ja tās braukās apkārt un policija tajā mirklī to pamanīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs pieteicies deputāts Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Šeit nav runa un nav šaubu par sankcionētajām precēm, par to, ka Baltkrievija ir sevi nostādījusi tādā pašā situācijā kā Krievija. Tomēr taisnības labad arī jāpasaka... Ja es maldos, kāds no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas kolēģiem var pakomentēt, pielabot, bet arī Kulberga kungs neatbalstīja šos abus priekšlikumus.

Jo ir tāda lieta kā tiesiskā paļāvība, un arī, ja tie transportlīdzekļi būtu ievesti iepriekš, uz tiem nevar attiecināt... Ja mēs gribam – un mēs varam to darīt –, ir jāgroza nevis Ceļu satiksmes likums, bet cits likums, kas runātu arī par šādām darbībām. Ja būs grozīts... kā saka, cits likums, tad varētu atbalstīt. Šajā gadījumā es aicinu arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā šo neatbalstīt, jo nav praktiski piemērojams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, cienījamie, godātie kolēģi! Es atļaušos nepiekrist tai argumentācijai, ka jābūt tiesiskajai paļāvībai. Likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības. Tas ir viens no pamatprincipiem, un līdz ar to, ja kāds nezina, ka viņa transportlīdzeklis tagad ir sankciju objekts, tā ir viņa nezināšana, bet tas neatbrīvo no atbildības.

Par konfiskāciju. Es saprotu, ka arī komisijā izskanēja, ka priekšlikums praktiski nav īstenojams dzīvē. Valsts policijai nav tādu tiesību, pieņemsim, apmeklēt pazemes autostāvvietas. Bet, kolēģi, šis īsti neatbilst patiesībai. Valsts policija, pašvaldības policija ir aicinājusi cilvēkus aktīvi informēt, ja tiek pārkāpti Ceļu satiksmes noteikumi, mašīnas noparkotas neatļautās vietās. Mums ir aktīvi pilsoņi. Es domāju, arī pēc 14. februāra gan jau kāds pamanīs vienu vai otru mašīnu ar Krievijas numurzīmēm. Par to var informēt tiesībsargājošās iestādes, kuras attiecīgi var rīkoties. Līdz ar to tas īsti neies krastā – šāda argumentācija, ka to nav iespējams piemērot.

Otra lieta – protams, pastāv risks, ka pēc 14. februāra šie paši transportlīdzekļu īpašnieki vienkārši noskrūvē numurzīmes, un mums ir pilns ar mašīnām dažādos parkingos, vēl kaut kur stāv bez numurzīmēm. Bet, kolēģi, arī šajā gadījumā ir likums, kas nosaka bezīpašnieka mantu, neviens nepiesakās noteiktu laiku, kam šī mašīna pieder, un attiecīgi var to arī realizēt.

Līdz ar to, kolēģi, nav tā, ka neko nevar darīt, vajag tikai gribēt, un mēs to varam izdarīt, arī piemērojot sankcijas pilnā apjomā ne tikai attiecībā uz tiem transportlīdzekļiem, kas piedalās ceļu satiksmē, bet arī tiem, kas pēc 14. februāra vienā vai citā veidā tiek slēpti vai... attiecīgi mēģinājumi tiešām sagaidīt mierīgākus laikus.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Es arī, pakomentējot to, ko mēs runājām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā par Kulberga iebildumiem, gribu atbildēt... atbalstīt šos priekšlikumus.

Principā tas stāsts bija par to, ka... par sporta automašīnām, kuras ir ievestas Latvijā ar Krievijas numurzīmēm uz pārbūvi. Pārbūvēt, ielikt tur sporta dugas iekšā, varbūt motoru, un to visu samainīt, bet tad mēs to diskusiju arī turpinājām par to, ka tādā līdzībā... jo šīs ir sankcijas, tās ir sankcijas pret Krieviju. Ja mēs paskatīsimies nedaudz atpakaļ, tad mēs sankcijām pakļāvām arī jahtas. Un vai tad par jahtām mēs arī runājām, ka sankcionējam tikai tās, kuras ir kustībā, kuras brauc jūrā? Mēs runājām par to, ka sankcionējām arī tās, kuras stāv piestātnē. Un šeit ir līdzīgi, vienkārši vērtība ir nedaudz zemāka.

Šīs automašīnas ir ar zemāku vērtību nekā jahtas, bet tas neatbrīvo no atbildības. Runa ir par sankcijām. Un arī, ja Krievijas pilsonis ir pasūtījis Latvijā kaut vai pārbūvi, tad tāpat tā ir sankcionēta prece, tas neatbrīvo no atbildības. Arī iedzenot šīs automašīnas iekšā kādos pazemes stāvlaukumos vai vēl kur, noņemot numurzīmes... tas nemaina statusu. Tā ir sankcionēta prece.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs varētu sankcijām pakļaut arī to, kas nav kustībā, vai arī negaidīt to, ka izkustēsies, jo vienalga pēc būtības tas ir sankcionēts.

Paldies jums. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, Jānis Grasbergs jau lieliski ilustrēja ar piemēru par jahtām. Un, es domāju, tas būtu tiesisks brāķis, ja mēs izveidotu nelīdzvērtīgu attieksmi sankciju jautājumos, – ka jahtas konfiscējam, bet automašīnas – tikai tās, kas ir kustībā. Nu kā tad tas reāli praktiski dzīvē notiks? Tas notiks tā, ka Krievijas pilsonis ar savu automašīnu ar Krievijas numuriem brauks pa Latvijas ceļu, ieraudzīs policiju, teiksim, pie horizonta, apstāsies, izņems ārā atslēgu no aizdedzes, un policija vairs viņam neko nevarēs padarīt, jo likuma izpratnē, tiklīdz atslēga ir izņemta no aizdedzes, transportlīdzeklis nav kustībā un nepiedalās ceļu satiksmē.

Tātad jūs faktiski radāt kuriozu situāciju (Starpsauciens.) un elementāru veidu, kā varēs šo likumu apiet. Otrs variants... Tātad pirmais – izņemt atslēgu no aizdedzes. Otrs variants būs iebraukt savā privātīpašumā. Iebraukt privātīpašumā vai garāžā, aiztaisīt vārtus ciet, un viss. Tiesībsargājošās iestādes vai policija – neviens nebūs tiesīgs iet Krievijas pilsoņa garāžā šo automašīnu konfiscēt.

Tātad ārkārtīgi elementāri – izņemam atslēgu no aizdedzes vai arī iebraucam privātīpašumā. Nu tieši tik caurs būs likums, ja mēs neatbalstīsim šo priekšlikumu.

Tāpēc aicinu ieklausīties gan manu, gan kolēģu argumentācijā un atbalstīt šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Es atgādinu, ka, skatot šo komisijas sēdē, gan policija, gan robežsardze neiebilda. Kolēģi te min jahtu. Var salīdzināt arī ar lidmašīnu. Ja lidmašīna ir sankcionēta, tad to var apturēt vai, kā saka, noņemt no trases, tikai tai atrodoties gaisā, kas nav iespējams.

Šajā gadījumā – kas tas par sankciju regulējumu? Mašīna var stāvēt man pagalmā, man ir pieejams arī tranzīta brauciens vienu diennakti vai vienu reizi. Es varu aizbraukt uz Baltkrieviju jebkurā brīdī, kad es to gribu, pārreģistrēt uz Baltkrievijas numuriem un braukāt apkārt. Nu tad tā ir fikcija.

Tā ka ar saviem priekšlikumiem es esmu centies šo situāciju labot, arī kolēģi no Nacionālās apvienības man ir nākuši palīgā. Kopā mēs šos priekšlikumus esam izstrādājuši. Un tiešām aicinu ķerties pie lietas un padarīt šīs sankcijas ieviešamas, patiesi strādājošas. Es teiktu, ka tas šobrīd ir ļoti, ļoti vajadzīgs.

Un tagad 1. priekšlikums noraidīts – ir iespēja uz Baltkrieviju braukt to darīt. Arī 2. priekšlikums – var stāvēt pie mājas... Tad beigās tas paliks diezgan tukšs un tāds virspusējs.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Šis priekšlikums bija konkrēti izrunāts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un tas, kā mēs konstatējām, nav izpildāms, to nevarēs izpildīt.

Mums pietrūkst policijā darbinieku, un viņi vēl skraidīs pa pagrabiem pēc tiem... kuri paziņos viņiem, ka tur stāv vai nestāv. (Starpsauciens.)

Man ir viens jautājums: ja es noņemu no mašīnas numurus un tā paliek –opelis, folksvāgens... kam tā pieder? Krievijai, tāpēc ka riepā ir gaiss piepūsts (Starpsauciens.) no Krievijas vai kā?

Tāpēc šī norma nav izpildāma. Tāpēc mēs jau profesionāli izrunājām to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Lūdzu neatbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Es gribētu nocitēt Padomes Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Tur ir pateikts ļoti skaidri – 3.i panta 1. punktā: “Savienībā ir aizliegts tieši vai netieši pirkt, importēt vai nodot XXI pielikumā uzskaitītās preces [..].” Tajā XXI pielikumā tātad ir minēti arī transportlīdzekļi, “kas Krievijai rada ievērojamus ieņēmumus, tādējādi ļaujot tai veikt darbības, kuras destabilizē situāciju Ukrainā, ja šo preču izcelsme ir Krievijā vai ja tās tiek eksportētas no Krievijas”.

Respektīvi, šī regula neparedz pat tiesības pārreģistrēt šīs sankcionētās preces, visas no Krievijas ievestās automašīnas ir sankcionētās preces saskaņā ar tiesas nolēmumu. Visas. Te jau ir ļoti liels jautājums, vai vispār ir jādod tiesības pārreģistrēt. Bet Saeimai ir izšķiršanās, vai nākt pavisam pretī un, tā teikt, vērt acis ciet attiecībā uz sankcionētām precēm, ja tās nav tajā brīdī kustībā, kad policija ir blakus... vai muita.

Es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, tāpēc ka te mēs runājam par sankcionētu preču izņemšanu, un, ja Saeima uzliek tikai ļoti šauru rāmi, kādā policija, robežsardze vai citas institūcijas var izņemt šīs sankcionētās preces, tad pēc būtības Saeima būs panākusi, ka sankcionēto preču aprite Latvijas teritorijā varēs brīvi notikt, piemēram, ar smagajām fūrēm ievedot iekšā šos transportlīdzekļus no Krievijas.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Vitenberga kungam vēl ir kas piebilstams?

J. Vitenbergs. Jā. Pēc debatēm komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 43, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Vitenbergs. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 4. – Jāņa Vitenberga priekšlikums. Paplašināt tvērumu esošajai redakcijai un attiecināt arī uz atrašanos Latvijas teritorijā... ne tikai ar piedalīšanos ceļu satiksmē. Diskusija, kura jau bija par 2. priekšlikumu. Arī šis netika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikumu. (Starpsauciens: “Pagaidi, kas tajā komisijā...?”)

Komisijā netika atbalstīts. (Starpsaucieni. Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam (Zālē troksnis.)...

Kolēģi, mazu uzmanību! Komisija virzīja šo priekšlikumu... neatbalstīt, jūs teicāt – atbalstīt.

J. Vitenbergs (NA).

Jā, es atvainojos, komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Bet šobrīd aicinu... vārdu...

Sēdes vadītāja. Labi, kolēģi. Debatētāju nav.

Lūdzu zvanu!

J. Vitenbergs. Es nevaru (Starpsaucieni.)... man šobrīd notiek... debašu laiks...

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu, tad debatējiet...

J. Vitenbergs. Kā es skaidroju... atvainojos... ziņojot... komisijā netika šis priekšlikums atbalstīts. Bet es aicinu, līdzīgi kā pie iepriekšējā priekšlikuma, padarīt šo regulējumu tiešām jēgpilnu, sankcijas ieviest reāli tādas, lai tās tiešām strādātu un risinātu to mērķi, kādēļ mēs to esam vēlējušies darīt.

Trīs mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai transportlīdzekļu vadītāji varētu izdarīt savas dzīves izvēles – atstāt Latvijas teritoriju, pārreģistrēt... Un 14. februāris ir datums, līdz kuram tas ir jāizdara, un var braukt svinēt visu mīlētāju dienu Krievijā vai svinēt... ar Latvijā piereģistrētajiem transportlīdzekļiem.

Tā ka šī ir iespēja vēl sakārtot šo regulējumu, un arī aicinu to darīt un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 44, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Vitenbergs. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz noteikt skaidru datumu, līdz kuram ir pienākums piereģistrēties vai izbraukt no valsts, pretējā gadījumā var iestāties transportlīdzekļa konfiskācija, un ir noteikts datums – 2024. gada 14. februāris. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 6. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Izslēgt pārejas noteikumu 69. punktu. Šajā punktā tiek regulēta iespēja vienu reizi doties tranzītā caur Latvijas teritoriju 24 stundu laikā.

Kā jau arī pirms brīža dzirdēju, deputāti teica, ka nevajadzētu noslogot gan mūsu policiju, gan robežsardzi ar nevajadzīgām normām un lieku darbu. Un bija argumenti, ka atpūtnieks, Krievijas pilsonis, varētu braukt no Rietumeiropas un šķērsot Latvijas teritoriju, lai nokļūtu Krievijā... tad es neredzu iemeslu, kādēļ mums vajadzētu rūpēties un domāt par šādiem atpūtniekiem.

Tā ka šajā gadījumā nu tiešām mēs neesam atbalstījuši komisijā deputātu priekšlikumus par Baltkrieviju, tad arī attiecināt to uz Baltkrieviju... atrašanos Latvijas teritorijā arī... Ja tiek atbalstīts šis tranzīta koridors, šī tranzīta iespēja, tad regulējums beigās, kā saka, paliek pliks kā celis... te nekā iekšā īsti nav, un ir iespējams... nu kas tā par sankciju?! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vitenberga kungs, vai šis ir komisijas viedoklis? (Zālē troksnis. Dep. A. Šlesers: “Divi. Divi jau... Divi pārkāpumi.”)

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs. (Starpsaucieni.)

J. Vitenbergs (NA).

Es esmu gatavs iet ar Šlesera kungu kopā uz komisiju un... par šo jautājumu. Bet es pirms brīža jau izteicu – ļoti virspusējs regulējums, jo netiek atbalstīta striktāka pieeja. Un šajā gadījumā – priekš kam mums ir vajadzīgs kaut kāds tranzīta koridors cilvēkiem, kas no Rietumeiropas brauc uz Krieviju vai kāda cita iemesla dēļ izvēlas šķērsot Latvijas teritoriju? (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazu uzmanību!

J. Vitenbergs. Tas nav mūsu pienākums. Mūsu pienākums nav rūpēties par šādiem Latvijas šķērsotājiem...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, drusciņ klusāk!

J. Vitenbergs. Un atgādinu par... atgādinu, par ko... Kāds beigās tad šis regulējums būs, ja neatbalstīsiet deputātu priekšlikumus? Auto ar Krievijas numuriem var stāvēt pie tavas mājas, tu pieņem lēmumu – izbraukšu no teritorijas, aizbraukšu uz Baltkrieviju, pārreģistrēšu, atgriezīšos atpakaļ...

Lai jūs saprastu – tas apjoms... mēs nevaram pateikt konkrētu daudzumu, cik Krievijas automašīnu šobrīd ir Latvijā, bet sodi ir pieaugoši. Katru gadu desmitiem tūkstošiem reižu fotoradari fiksē šādas mašīnas ar Krievijas numuriem pārkāpjam likumu. Tas vienreiz ir jāizbeidz. Trīs mēneši ir pietiekami ilgs laika periods, lai to izdarītu.

Aicinu šo normu atbalstīt... šo priekšlikumu atbalstīt. Un nevajag mums nekādus tranzīta koridorus. Skaidrs regulējums – trīs mēneši. Izdari izvēli – izbrauc no valsts vai pārreģistrējies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti, cienītās deputātes! Jautājums ir: ko mēs gribam panākt ar šo likumprojektu? Mēs gribam panākt kaut kādu kārtību uz mūsu ceļiem? Mēs gribam panākt to, lai šie autovadītāji maksātu sodus, lai viņi maksātu ceļa nodokli, lai viņi izietu tehniskās apskates?

Manā skatījumā, tas ir būtiski. Šobrīd, lai gan likumprojekts acīmredzot ir vajadzīgs, tas kopumā nav izstrādāts kvalitatīvi un līdz galam, jo ir milzīgi caurumi. To es jums kā praktiķis pasaku. Kaut vai tas pats... par Baltkrieviju. Tur varēja būt iekšā Kazahstāna, Turkmenistāna un vēl viss kaut kas. Tātad faktiski pamatu pamatā ir kvalitatīvs likumprojekts, kurš ir izstrādāts ar kaut kādu mērķi.

Un, kas ir ne mazāk būtiski, – vai valsts to var nodrošināt? Valsts šobrīd var nodrošināt kontroli? Kurš uz ceļa ir apturēts pēdējo, es nezinu, trīs mēnešu laikā? (Dep. R. Kola starpsauciens.) Nav obligāti jāpārkāpj, lai tiktu apturēts. (Dep. R. Kola starpsauciens.) Nevajag. Ceļu policijas nav! Kurš to kontrolēs? Kurš to kontrolēs? (Starpsauciens: “Koalīcija!”) Koalīcija kontrolēs. Malači! (Daži deputāti aplaudē.) Lai kontrolē koalīcija.

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, nesarunāties ar zāli!

E. Zivtiņš. Jautājums ir daudzkārt dziļāks, un jautājums ir koalīcijai, draugi mīļie. Par resursiem, kas ir nepieciešami ceļu satiksmes uzraudzībai, lai vispār mēs varētu runāt par Ceļu satiksmes likumu.

Atnākot uz komisiju, viņi visi krata galvu: “Jā, jā, viss būs labi!” Kurš to darīs? (Starpsaucieni.) Labi, mēs varam pajokot un pasmieties. Tā ir nopietna problēma. Ja mēs kaut ko darām... ja mēs kaut ko gribam izdarīt – darām, bet mums ir jāsaprot, kā mēs to izdarīsim. Mēs vienkārši pieņemam likumu tagad un pasakām, lai Valsts policija, pašvaldības policija tiek skaidrībā. Kā viņi to izdarīs?

Kolēģi, tomēr vairāk, lūdzu, komunicējam ar profesionāļiem un ar tiem, kas konkrēti ir gatavi uzraudzīt ceļu satiksmi, lai saprastu, kā to izdarīt un ieviest dzīvē. Šobrīd likumprojekts, kas tiks arī apstiprināts... labi... tas ir tukšums! Tas netiks dzīvē realizēts. Var aizbraukt uz Baltkrieviju, pārreģistrēt automašīnu, pārdot to tur... vienalga, ko darīt. Finālā viņi vienalga atradīsies šeit – brauks pa mūsu ceļiem, nemaksās sodus, neizies tehniskās apskates un arī nemaksās ceļa nodokli. Tāds būs galu galā šī likumprojekta rezultāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Gribas atbildēt Zivtiņa kungam. Pēdējo trīs mēnešu laikā kopā ar Valsts policiju apturējām ļoti daudzus transportlīdzekļus, un skaidrs, ka, ja vajag, tad tos transportlīdzekļus arī apturēs.

Te ir runa nevis tikai par šīm civilajām lietām, kas ir ļoti būtiskas, lai tiktu ievēroti ceļu satiksmes noteikumi vai tiktu maksāti nodokļi un tamlīdzīgi, vispār – uz mūsu ceļiem atrastos droši transportlīdzekļi, bet runa ir par sankciju piemērošanu, par Eiropas Savienības sankciju piemērošanu. Šobrīd teju visās Eiropas valstīs ir bijis robs attiecībā uz pieņemtajām sankcijām, attiecībā uz Krievijas Federācijā reģistrētajiem, no Krievijas Federācijas importētajiem transportlīdzekļiem.

Tāpēc šobrīd likumprojekts ir izstrādāts, tas ir ar daudziem robiem, un diemžēl Saeima un arī jūs tikko atbalstījāt vēl vienu robu – ka nevarēs ņemt nost no trases transportlīdzekļus, kas būs, piemēram, atstāti, pamesti ceļmalā. Bet skaidrs, ka tas ir jādara – ir jādara! Lai mēs paši ievērotu Latvijas un Eiropas Savienības pieņemtās sankcijas pret agresorvalsti – Krievijas Federāciju. Ja vajadzēs, būs, kas palīdzēs policijai tikt galā ar uzdevumiem.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Klausoties šodienas debates, man liekas, ka vispār mēs sēdē neko neesam darījuši, divās sēdēs neko neesam darījuši, mēs esam gulējuši, mēs paši nezinām, ko un par ko lēmuši, un šodien šeit ir tas produkts.

Es gribu pateikt, ka divās komisijas sēdēs notika ļoti pamatīgas diskusijas, piedalījās Ārlietu ministrijas pārstāvji, piedalījās Iekšlietu ministrijas pārstāvji, piedalījās Tieslietu ministrijas pārstāvji. Jā, Kulberga kunga priekšlikums tika izskatīts, bet Kulberga kungs pats piekrita, ka mēs izmantojam Tieslietu ministrijas iesniegtos priekšlikumus, ko Juridiskais birojs bija apstrādājis, uzlabojis, un tie tiek veidoti kā komisijas priekšlikumi. Tā ka nekāda netaisnība pret Kulberga kungu un APVIENOTO SARAKSTU šeit nav notikusi. Un, lūdzu, izbeigsim par to runāt jau ento reizi.

Nākamais – par sankcionēšanas jautājumu. Mums ir kompetentas institūcijas – Ārlietu ministrija un Tieslietu ministrija. Viņi teica, ka šobrīd mums nav tiesību, mums nav likumisku tiesību vērsties pret automašīnām, kas reģistrētas Baltkrievijā, mums ir jāpieņem šis fakts, kaut gan, protams, mums visiem bija liela vēlme arī šīm Baltkrievijā reģistrētajām automašīnām uzlikt sodu... izņemt un konfiscēt. Kompetentās institūcijas pateica: tas šobrīd nav iespējams. Punkts! Zivtiņa kungs jautāja: kas to visu darīs? Es pilnīgi saprotu jūsu bažas, bet arī par to mēs diskutējām. Es vēl jautāju arī Iekšlietu ministrijas pārstāvim: vai jūsu policisti būs sagatavoti tam visam procesam, kas notiks? Jo notiks sekojoši. Tātad no 12. septembra spēkā ir regulējums, kas nosaka, ka no Krievijas Federācijas ievestās preces ir sankcionētas. Tas attiecas arī uz Krievijas Federācijā reģistrētām automašīnām.

Šobrīd mēs pieņemam (es ceru, ka mēs pieņemsim)... un likuma stāšanās spēkā termiņš būs 15. novembris, tātad trīs mēnešu posms, kura laikā automašīnas, kurām ir Krievijas Federācijas numuri, ir jāpārreģistrē. Ja tas netiek darīts, tad viņiem tiek dota iespēja – vienu pašu reizi – vienkārši viņiem jāizbrauc no Latvijas. Izņēmums ir automašīnas, kuras bauda īpašas privilēģijas, tur ir diplomātiskā dienesta vai kaut kādas citas... diplomātiskā korpusa... bet tas jau ir uzskaitīts. Un noteikti vēl tiks risināts arī jautājums par žurnālistiem, kas atrodas šeit. Ko darīt ar viņiem? Tas skaits ir ļoti mazs.

Tātad pēc 15. februāra šeit vairs nedrīkstēs atrasties Krievijas automašīnas... Krievijā reģistrētas automašīnas, kuras neietilpst priviliģēto vai izņēmuma automašīnu statusā. Tas arī skaidrs.

Tātad jautājums par Iekšlietu ministriju: vai viņi ir gatavi? Vai viņi ir gatavi? Vai CSDD ir gatava? Mēs saņēmām apliecinājumu. Par to mēs arī runājām, Aksenoka kungs teica: šobrīd ir izstrādāta e-pakalpojumu sistēma, IT sistēma, kur visas mašīnas, kas ienāk iekšā, ir uzskaitē, parādās viss – reģistrācijas numurs, īpašnieks un tā tālāk. Šī sistēma gaida... starta pogu, kad likums būs pieņemts, un tad tikai jānospiež poga un sistēma... stājas spēkā.

Iekšlietu ministrija apliecināja, ka policija būs attiecīgi sagatavota, policisti sapratīs, kāds ir tas process: mašīnu apstādina; sods; izņemšana; pēc tam šo visu informāciju izskata policijā; un tad notiek konfiskācija. Iekšlietu ministrija tam ir gatava, viņi apliecināja.

Kādi vēl ir jautājumi? Par mūsu divām sēdēm, kur mēs ļoti detalizēti diskutējām šos jautājumus? Ļoti detalizēti! Un arī par tām automašīnām, kuras stāv kaut kur garāžās un kuras... nu kā tad tās nekonfiscēs? Arī pats Kulberga kungs teica: jā, ir tādas situācijas, kad kāda automašīna ir atvesta jau pirms pusgada, tiek remontēta. Tai šo trīs mēnešu laikā vienkārši jāpazūd no Latvijas teritorijas, ja tā netiek pārreģistrēta ar Latvijas numurzīmi.

Kur vēl, lūdzu, ir problēmas? Ja ir kādas problēmas, tad runājam pēc būtības (Starpsaucieni.)... Par ko neatbalstījām?

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli.

S. Ābrama. Trīs mēnešu periods, kad tas viss notiek. (Starpsaucieni.) Jūs gribat, lai tai mašīnai, kurai vispār ir noņemts numurs, kur izņemta atslēga, uzreiz brauc, savāc un kaut ko dara. Tā ka...

Sēdes vadītāja. Ābramas kundze, lūdzu nesarunāties ar zāli.

S. Ābrama. Vēl pēdējā informācija. Mēs tieši pēc sēdes, pirms pirmā lasījuma, esam uzrakstījuši vēstuli Ministru kabinetam par to, lai pastiprinātu atbildību, soda sankcijas tām automašīnām no trešajām valstīm, kas te pārvietojas, kas nemaksā soda naudas... un tā tālāk. Līdz 31. decembrim gaidām no Ministru kabineta, kāds būs šis regulējums... arī attiecībā uz Administratīvās atbildības likuma normu pastiprināšanu. Tā ka, man liekas, ir izdarīts diezgan plašā spektrā viss.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Frakcija “Stabilitātei!” jau iepriekš balsojusi “par”, un jautājumu nebija līdz šim momentam. APVIENOTAIS SARAKST, varbūt jūs varat izskaidrot vienu momentu – šitas punkts, par kuru mēs tagad strīdamies... jo APVIENOTAIS SARAKSTS ir procesa virzītājs... tas saka to, ka tranzīts caur Latviju arī ir izbeigts. Tad nosacīti... bet pa lielam tranzīts... pārtika uz Kaļiņingradu ir izbeigta, tas ir fakts? (Dep. E. Smiltēns: “Tranzīts ir atļauts. Vajag lasīt likumu.”) Jā, tāpēc arī mēģinu uz doto momentu saprast. Mēs...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu nesarunāties.

A. Rosļikovs. Kolēģi! Ir ļoti svarīgi, pieņemot šo likumu, atļaut starptautisko normu turpinājumu, jo tie ir baigi riski, jo tie jau ir nenormāli riski! Mēs jau nerunājam par kaut kādu tur, teiksim tā, mazu morālo kaitējumu, šeit ir tādi diezgan nopietni... tāpēc varbūt APVIENOTĀ SARAKSTA un (Starpsaucieni.)... Šeit ir uzrakstīts, ka ar krievu numuriem atpakaļ nedrīkst atgriezties... tikai vienu reizi caur Latviju. (Dep. E. Smiltēns: “24 stundas...”) Skaidra lieta, bet tā fūre izbrauks un atpakaļ nevar atgriezties, tā nevar atpakaļ atgriezties.

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli.

A. Rosļikovs. Jūs varat saprast tos riskus, kas būs, ja mēs pārkāpsim starptautiskos līgumus un nobloķēsim veselu Kaļiņingradu no loģistikas! Tas ir APVIENOTAJAM SARAKSTAM – vienkārši es saku: mīļie draugi, padomājam, vai mēs darām pareizi. (Starpsauciens.) Jo jūs esat virzītāji. Te ir jautājums... te ir vairāk jautājums gan drošības dienestiem (Starpsauciens.), gan Nacionālajiem bruņotiem spēkiem, visiem par... vai ar viņiem... vai (Starpsauciens.)... Da ko tu... ko tu bļauj? Es saprotu, ka tu gribi kaut kādu nenormālu kustību te, Latvijā! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs...

A. Rosļikovs. Tu padomā loģiski – mums blakām ir milzīgs kaimiņš un viņam tur ir zemes gabals, un mēs tagad pasakām pārtikas (Starpsaucieni.)... un mēs pasakām: pārtikai – nē! Riski valstij... kādi?

Sēdes vadītāja. Kolēģi! (Noklaudzina ar āmuru.)

A. Rosļikovs. 400 tūkstoši (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

A. Rosļikovs.... 400 tūkstoši cilvēku, kuri sevi nevarēs glābt, jo viņiem nav ne iespēju, ne naudas (Starpsauciens.), un viņiem vēl izlidošana no valsts maksā 300 eiro. Tu varbūt aizskriesi pats, a tā mazā ome, ko viņa darīs? (Starpsauciens: “Arī skries!”)

Es vēlreiz, kolēģi, saku: ja šeit tas risks ir, tad tas ir jāizrunā, un tas šeit ir. Šeit pateikts, ka tā fūre var izbraukt un atpakaļ atgriezties nevar. Viss. Tie ir valsts riski, kuri netika vērtēti. Kolēģi, jūs ar savu aklumu aizriposiet ne uz to... virzienu... kur tu man rādi ar pirkstu, kur? (Starpsauciens.)

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Vitenberga kungam komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

J. Vitenbergs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 38, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Vitenbergs. 7. – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Brusbārža priekšlikums. Pēc pārejas noteikumu 68. punktā noteiktā termiņa beigām Krievijas Federācijā reģistrētā transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē Latvijā ir pieļaujama, ja transportlīdzeklis ir tādas personas īpašumā vai turējumā, kura bauda privilēģijas un imunitāti saskaņā ar Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām, vai personas, kura dodas īstermiņa braucienā, tajā skaitā tranzītā. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Atgādinu, ka šis ir otrais lasījums un likumprojektam ir noteikta steidzamība. Komisijā likumprojekts ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 10, atturas – 1. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaiziju, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Par mierīgāku tēmu. Likumprojekts izstrādāts ar mērķi apstiprināt Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaiziju, no otras puses.

Nolīgums aizstās esošo tiesisko regulējumu, kas noteikts 1980. gada sadarbības nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienas un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalstīm.

Ārlietu komisija minēto likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi otrajā lasījumā. Priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrā, galīgā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaiziju, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais likumprojekts – “Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi apstiprināt Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazu uzmanību! Vēl drusciņ. Kolēģi, lūdzu, klusāk!

Irma Kalniņa.... un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses. Nolīgums aizstās esošo tiesisko regulējumu, kas noteikts 1980. gada sadarbības nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (Zālē troksnis.)... es varu turpināt (Starpsauciens.)... jā, dalībvalstīm. Ārlietu komisija minēto likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi.

Otrajā lasījumā priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Kolēģi, esam pietuvojušies pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Mums vēl ir paziņojums.

Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica lūdz vārdu.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Atgādinājumam – deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu deputātiem – tūdaļ pat mums ir tikšanās ar Bundestāga kolēģiem, kas pārstāv Bundestāga Baltijas valstu sadraudzības grupu. Aicinu uzreiz doties tieši uz Viesu zāli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

___

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Ir reģistrējušies 94 deputāti, nav reģistrējušies 6: Irma Kalniņa (Starpsauciens: “Ir!”), Andris Kulbergs, Ramona Petraviča, Igors Rajevs, Ričards Šlesers un Ģirts Štekerhofs.

Paldies.

___

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.) Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Esam saņēmuši izmaiņas Prezidija apstiprinātajā darba kārtībā.

Deputāte Linda Liepiņa atsauc savu parakstu pieprasījumam “Par Rēzeknes Domes pretlikumīgo lēmumu, nosakot Rēzeknes pašvaldības izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu”, līdz ar to pieprasījums nav nododams tālākai izskatīšanai.

___

Turpinām sadaļu – “Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais likumprojekts – “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un godājamie kolēģi! Komisijā skatījām likumprojektu “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Atgādinu, ka likumprojekta mērķis ir skaidri noteikt tādas informācijas statusu, kas saistīta ar kuģu, ostu un ostu iekārtu aizsardzību. Grozījumi paredz, ka šī informācija iegūs ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

Uz otro lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums.

Likumprojekts komisijā guva atbalstu.

Aicinu arī Saeimu to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

Tātad debatēs mums neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Labucis. Termiņš – 9. novembris.

Sēdes vadītāja. 9. novembris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Notariāta likumā”... es atvainojos, likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”.

Priekšlikumi šim likumprojektam uz otro lasījumu nav saņemti.

Kā jau teicu – komisijā atbalstīts.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs neviens nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Vitenbergs. Priekšlikumu iesniegšana trešajam lasījumam – 9. novembris.

Sēdes vadītāja. 9. novembris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Sāksim darbu ar pakotni, par kuru faktiski vairāki kolēģi jau paspēja izteikties. Un tagad ir laiks uzzināt, par ko tieši mēs runājam un ko paredz izstrādātie grozījumi.

Mēs saņēmām astoņus likumprojektus, kurus sagatavoja Tieslietu ministrija un kuri pirmām kārtām paredz jaunu tiesību institūtu – partnerību. Likumprojekts, par kuru mēs tagad diskutēsim, paredz partnerības reģistrāciju.

Kā referentam man ir pienākums informēt jūs par komisijā notikušo diskusiju un paustajiem viedokļiem. To es arī darīšu, lai jums būtu lielāka skaidrība.

Tātad, diskutējot par šiem jautājumiem, mēs konstatējām, ka faktiski nekas jauns, principiāli jauns, nav izgudrots, jo partnerattiecības pastāv arī tagad un ir arī cilvēki, kas vēlas nākotnē tādas attiecības veidot. Un kas ir svarīgi? Kas ir svarīgi, ko svarīgi ievērot? Ja pastāv attiecības starp divām personām, valsts pienākums ir nodrošināt šo attiecību juridisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību. Un iesniegto priekšlikumu mērķis ir tieši šo aizsardzību veidot.

Grozījumi detalizēti neregulē partneru savstarpējās attiecības. Ir noteikts, ir uzsvērts, ka gadījumā, ja cilvēkiem ir apņemšanās rūpēties vienam par otru, ja viņiem ir kopēja saimniecība, tad notāram ir pamats reģistrēt attiecības.

Gribu uzsvērt (par to mēs arī runājām komisijā), ka nekas neliedz arī tagad diviem cilvēkiem aiziet pie notāra un noslēgt attiecīgo līgumu. Tātad principā partnerattiecības ne tikai faktiski pastāv, bet tās arī var juridiski nostiprināt. Bet ir problēmas, un šīs problēmas mēs gribam risināt. Ja divas personas aiziet pie notāra un noslēdz līgumu, un grib veidot attiecības, trešajām personām tas nav zināms. Piemēram, Juridiskajā komisijā mēs diskutējām par situāciju, ka puses vienojas un saistībā ar medicīnas jomu paredz, ka viens par otru var uzņemties atbildību, dot piekrišanu. Jautājums: kā ārsts par to var uzzināt? Protams, ka var nākt, braukt uz slimnīcu kopā ar līgumu, ar atšifrējumiem. Bet tas nav saistošs, un ārstam nav laika lasīt – vai drīkst uzdot jautājumu tam cilvēkam, tāpēc ka viņam ir līgums un viņš ir partneris saskaņā ar to līgumu, vai tomēr nedrīkst stāstīt par diagnozi un sniegt informāciju. Tas ir viens piemērs, kas izskanēja Juridiskās komisijas sēdē. Bet ir arī dažādi... ir vairāki citi.

Tālāk. Ja puses, izmantojot šo iespēju, noslēgs tādu līgumu, ir jāsaprot, ka tas nevar ietekmēt visas jomas, piemēram, saistībā ar nodokļiem, saistībā ar pensijām, nu, vienalga, par ko cilvēki vienojas, VID tas nav saistošs. Viņi nevar citādāk skatīties un piemērot kaut kādu citu kārtību. Mums ir svarīgi tieši paredzēt un definēt šādus gadījumus.

Un, protams, ja mēs runājam par trešo problēmu... pat ja cilvēki vienojas, viņi uzskata, ka viens atbildīgs par otru, nu, viņam nav pienākuma, piemēram, deklarācijā norādīt, ka ir tāds un tāds cilvēks, partneris. Vai, piemēram, pildot kaut kādas darbības, lemjot par, nu... apzinoties, ka ir interešu konflikts, nav pienākuma to norādīt atklāti.

Tātad ir vairākas problēmas starp cilvēkiem, ja mēs tieši... mēs varam redzēt attiecības starp cilvēkiem un valsti. Un pakotne, kas ir iesniegta, ir domāta, lai šīs problēmas risinātu.

Grozījumi nosaka faktiski juridiskās konsekvences gadījumā, ja partnerattiecības ir reģistrētas: nosaka attiecības ar valsti, paredz tiesības, kas ir saistītas ar sociālo aizsardzību, veselību, nodokļu sfēru. Un tas ir ļoti būtiski.

Komisijas sēdē mēs arī runājām par Satversmes tiesas spriedumu, un viens no strīdiem, ko mēs visi dzirdam, ir tāds: vai Satversmes tiesas spriedums ir izpildīts vai nav? Komisijā bija uzsvērts, ka Satversmes tiesa faktiski norādīja uz neizpildīto darbību. Ir situācijas, kur mēs nostādām cilvēkus... kur pret cilvēkiem ir nevienlīdzīga attieksme. Būtībā viņi ir diskriminēti – runāsim skaidrā un saprotamā valodā. Ņemot vērā, ka viņi, teiksim, ir atšķirīgā situācijā, viņi ir diskriminēti. Tam nav pamata, un Satversmes tiesa norādīja uz šo problēmu, un, protams, Satversmes tiesas spriedums ir jāizpilda. Bet, ja nebūtu Satversmes tiesas sprieduma, vai būtu jārīkojas šādā veidā? Jā, to mēs konstatējām, apspriežot jautājumu un pieņemot lēmumu.

Un tagad varbūt nedaudz vairāk par pašu pirmo likumprojektu – “Grozījumi Notariāta likumā”. Saskaņā ar piedāvāto redakciju ir paredzēts, ka zvērināts notārs taisa notariālo aktu par partnerību, ja divas pilngadīgas fiziskas personas kopā personīgi ierodas pie zvērināta notāra un apliecina, ka tām ir, pirmkārt, tuvas personiskās attiecības, otrkārt, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, treškārt, arī vēlme un mērķis gādāt un atbalstīt vienam otru. Tātad viņi atnāk. Ir trīs priekšnosacījumi, ko cilvēki deklarē. (Starpsauciens.)

Runājot par notāra rīcību, ir jāsaprot, ka tad, kad cilvēki vēlas kaut ko nostiprināt pie notāra, viņi sniedz informāciju, un notārs izvērtē. Šajā gadījumā paziņojums ir pietiekams, un, ja nav pamata uzskatīt, ka tas neatbilst patiesībai, notāram ir pamats rīkoties.

Grozījumi paredz arī šķēršļus partnerības reģistrēšanai, proti, partnerību nevarēs reģistrēt cilvēki, kuri ir laulībā. Ja ir laulībā, nevar vienlaikus būt partnerībā ar kādu citu personu. (Dep. E. Zivtiņa starpsauciens.)

Otrais – tuva radniecība. Kāpēc tieši par tuvo radniecību ir norādīts? Par to mēs arī runājām komisijā. Šajos gadījumos jau ir citi instrumenti, un cilvēks var rūpēties... ir paredzēts šis gadījums, un nav vajadzības šeit veidot papildinājumu.

Trešais gadījums, trešais šķērslis ir situācija, kad cilvēkam jau ir partnerība ar citu personu.

Likumprojekts arī paredz gadījumus, kad partnerattiecības... partnerība izbeidzas. Un tas ir – ar nāvi, ar pašas personas gribu, ar tiesas spriedumu un gadījumā, ja cilvēks stājas laulībā, proti, mēs arī runājām par to, ka var būt situācija, ka sākumā cilvēki nolemj reģistrēt partnerību, pēc kāda laika nolemj iet uz baznīcu. Tas ir iespējams, bet nebūs tā, ka vienlaikus būs gan laulība, gan partnerība.

Mēs izskatījām šo likumprojektu, izvērtējām, un tieši tad viens... Principā komisijā bija nesalīdzināmi labāka atmosfēra nekā šeit, jo tur cilvēki ir pieklājīgi, viņi ceļ roku, uzdod jautājumus, mēģina saprast jautājuma būtību. Diskutējot izskanēja viedoklis, ka varbūt tomēr nav korekti runāt par to, ka Satversmes tiesa prasa to izpildi. To mēs izdiskutējām, es jums jau pateicu.

Izvērtējot iesniegto priekšlikumu, komisijas deputāti atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai Saeimas sēdē un vairākums nobalsoja “par”.

Komisija arī lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Tātad vispirms mēs izlemjam jautājumu par steidzamību. Viens var runāt “par”, viens var runāt “pret”. Un tad notiek debates.

Česlavs Batņas kungs ir pieteicies runāt “pret”. Lūdzu!

Č. Batņa (AS).

Cienījamie kolēģi! Kad mēs nosakām steidzamību konkrētiem likumprojektiem? Kad ir radušies jauni apstākļi, kas liek mums kā parlamentam šo likumprojektu... grozījumus... likumu pieņemt pēc iespējas ātrākā tempā. Un tad ir jautājums (es sev jautāšu): kādi ir jauni apstākļi, kas liek mums šo likumprojektu atzīt par steidzamu? (Starpsauciens.) Un es uzrakstīju atbildes: jauni apstākļi ir jauna prezidenta koalīcija, un otrais apstāklis – samaksa par to, ka ir jauna prezidenta koalīcija. Vai tā ir demokrātija vai koruptīvs parlamenta darījums, kurā iesaistītas augstākās valsts personas?

Es šodien skatos... ieeju (par steidzamību runāju)... es ieeju... kas šodien ir jauna situācija, tāda partijas disciplīna, – Burovs beidzot ir izmests no savas vietas, jo viņš ir kļuvis par liberāli. Viss ir pareizi, viss ir okay. Un tāpēc šim likumprojektam ir jābūt tik ļoti steidzamam. (Starpsaucieni.)

Es gribētu jums atgādināt, ka arī iepriekšējā koalīcijā, kad mēs cīnījāmies par daudz svarīgākiem tautsaimniecības un ekonomikas likumprojektiem, cienījamā Jaunā Vienotība, jūs tur nebijāt. (Starpsauciens: “Par ko ir runa?”) Jūs tur nebijāt, jūs vienkārši bloķējāt to. Jums vajadzēja dinamiskāku darbu, bet mūsu dinamiskais darbs jūs neapmierināja, jo mēs esam konservatīva partija.

Līdz ar to es esmu pret šī likumprojekta virzīšanu kā steidzamu, jo jauni apstākļi ir tikai ar noslieci uz parlamentāru koruptīvu darījumu, nekādi jauni apstākļi divos mēnešos nav radušies. (Starpsauciens.)

Lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai kāds vēlas runāt “par”? Neviens.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Zālē troksnis. Smiekli. Starpsauciens.) Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Paldies.

Judina kungs, lūdzu, tālāk.

A. Judins. Paldies, kolēģi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Balsojam!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pirmā pieteikusies tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (tieslietu ministre).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, ļoti cienījamās Prezidija locekles un augsti godājamie Prezidija locekļi, cienījamās deputātes, godājamie deputāti, visi klātesošie! Es esmu pagodināta, ka man ir tā iespēja jums skaidrot likumprojektu pakotni, izlemjot konceptuāli pirmajā lasījumā par Tieslietu ministrijā sagatavotajiem astoņiem likumprojektiem, kurus vieno tāds jauns šodien vairākkārt izskanējis termins “partnerība”.

Mēs to saredzam kā vienu no Satversmes tiesas spriedumā dotajiem uzdevumiem – izpildīt Satversmes tiesas sprieduma argumentatīvajā daļā doto vispārsaistošo interpretāciju tiesību normām, kā to paredz Satversmes tiesas likuma 32. panta otrā daļa.

Kas ir partnerība? Es mazliet turpināšu to, ko uzsāka Juridiskās komisijas vadītājs Judina kungs. Partnerība pēc būtības nav jauns tiesību institūts, bet partnerības pakotne šo partnerību parāda mazliet citā juridiskā gaismā, proti, partnerība ir nevis jaunas tiesiskas attiecības nodibinošs tiesību institūts, bet gan konstatējošs. Tātad nevis konstitutīvs, bet konstatējošs, kur deklaratīvi divas personas, iesniedzot savstarpējo deklarāciju ar publisku ticamību pie zvērināta notāra, saņem notariālu aktu, samaksājot par to valsts nodevu.

Arī šobrīd dažādi notariāli akti ar publisku ticamību ir personu rīcībā, bet šajos publiski ticamajos notariālajos aktos nav iespējams ielūkoties un par tiem pārliecināties trešajām personām, tie pēc būtības paliek tikai un vienīgi šo divu personu rīcībā, ja vien viņi tos neizdrukā, jo šobrīd arī notariālie akti ir digitālā formā, vai kā citādi nenēsā līdzi savā portfelī. Proti, tātad nekā jauna!

Šī divpusējā deklarācija, ko apstiprina zvērināts notārs notariāla akta formā, tiek reģistrēta tikai un vienīgi publiskās ticamības nolūkos, lai attiecībās ar valsti ļoti noteiktos soļos, kas ir šīs pakotnes likumprojektos nostiprināti, personas iegūtu sociālu, ekonomisku un juridisku aizsardzību valsts noteiktajos jautājumos. Un šie jautājumi ir izsmeļoši uzskaitīti šajos septiņos papildu likumprojektos, kas veido pakotni ar likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”.

Tātad šeit daudz jau tika debatēts par to, kāpēc vispār nevajadzētu runāt, bet pēc būtības nebija ieskata pašos jautājumos. Viens no jautājumiem, kas mazliet izskanēja, ir interešu konflikta novēršanas jautājums, jo, protams, mēs saprotam, ka interešu konflikts demokrātiskā, tiesiskā valstī nav pieļaujams situācijās, ja ir jāpieņem lēmums, administratīvs akts, finanšu... publisko finanšu izlietojuma lēmums par sev tuvu cilvēku. Radniecība, laulība ir šie nosacījumi par sev tuvu cilvēku, ko šobrīd paredz likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Maksātnespējas likums, bet faktiskas tuvas partnerattiecības, kuras pastāv, kuras šī partnerība nenodibina, bet tikai, pamatojoties uz deklarāciju, konstatē, nav likumu tvērumā. Tas ir tas jaunums, ka likumu tvērumā arī šāds faktisks interešu konflikta noregulējums tiek nostiprināts.

Attiecībā uz valsts pensiju regulējumu, sociālās palīdzības dažādu pakalpojumu regulējumu – arī šeit piedāvātajā tvērumā tie ir īpaši jautājumi, izsmeļoši jautājumi. Proti, ja mirst viens no tuvajiem, partnerībā esošajiem cilvēkiem, tad ir tikai cilvēcīgi, ka mēs saprotam, ka ar šo brīdi rodas gan bēru izdevumi, gan citi izdevumi šīm personām, un likumprojektā ir paredzēts dot iespēju tām personām, kuras deklarē sevi – šis ir mans tuvais cilvēks... Valsts to zina, valsts to redz, šajās situācijās valsts cilvēkam palīdz. Tik vienkārši tas ir.

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Mēs zinām, ka ikdienā mēs, protams, dzīvojam ģimenē kopā ar saviem tuvajiem cilvēkiem, rūpējoties viens par otru, arī slēdzam dažādus sadzīviskus darījumus. Tie var būt lielāki, tie var būt mazāki, bet gada tvērumā šīs summas var būt arī ievērojamas, un par visām šīm summām likums ir paredzējis arīdzan maksāt ienākuma nodokli. Pašreiz personas veido dažādus dīvainus darījumus, dēvē tos par aizdevuma līgumiem, dzīvojot kopā, veido aizdevuma līgumus, tikai lai pierādītu, ka starp viņiem šie darījumi ir tiesiski, jo likums neparedz šādus darījumus slēgt.

Tad nu, lūk, šobrīd pakotnē ietvertais regulējums paredz, ka šādiem darījumiem ir atvieglojums, šie darījumi tiek uzskatīti par tādiem, kuri neuzliek par pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Dāvinājumi savstarpēji, ceļojumi savstarpēji – tas, kā cilvēki sadzīviski ikdienā viens par otru rūpējas.

Nākamais jautājums. Šeit daudz izskanēja jautājums par to, kas var noslēgt partnerību. Tātad pilngadīgas personas, kuras nav radniecībā taisnā līnijā, kuras nav laulībā – savstarpējā vai ar citu personu vai – tad, kad likums stāsies spēkā, – kuras nav partnerībā – savstarpējā vai ar citu personu. Tas nav citu... Tādu nav – citu nosacījumu, proti, tas ir dzimumneitrāls piedāvājums, šādu partnerību var deklarēt divas personas – vīrietis un sieviete, divas sievietes, divi vīrieši. To var darīt dažādu iemeslu dēļ. (Starpsaucieni.) Es sadzirdu tiešām gaviles un prieku, jā, jūs to varēsiet darīt brīdī, kad likums stāsies spēkā.

Līdz ar to jautājums par izsmeļošu nosacījumu vai kaut kādu salīdzinājumu ar laulību pat nav apskatāms, jo, ja mēs palūkojamies uz šo deklaratīvo darījumu un savstarpējas attiecības nodibinošu darījumu – laulību –, tad likums neparedz neko citu kā tikai un vienīgi šo deklarāciju nostiprināt un darīt valstij redzamu, iepretim laulībai ar laulības noslēgšanas brīdi tiek nodibinātas jaunas tiesiskās attiecības. Tie, kas ir ielūkojušies Civillikuma Ģimenes tiesību daļā – nodaļā par laulību –, redz, ka ar laulības noslēgšanu tiek nodibinātas jaunas attiecības ar vairākām prezumpcijām. Viena no prezumpcijām laulības attiecībās ir laulāto kopīgas mantas prezumpcija. Partnerībai šādas prezumpcijas nav. Kā jau es minēju, ir tikai un vienīgi deklarācija par to, ka attiecībās ar valsti šīs personas ir jau bijušas partneri, pirms viņi to ir reģistrējuši.

Tāpat laulībā ir arī citas prezumpcijas, un šeit... nedz savstarpējie mantiskie darījumi, nedz savstarpējās personiskās attiecības partnerībā nav skartas, līdz ar to šī partnerība tādā izpratnē, kā to paredz Satversmes 110. pants un Satversmes tiesas interpretācija, nekādi neskar laulības institūtu, vēl jo vairāk – nošķir šos divus institūtus, pat ja jūs to vēlētos, tā teikt... es teiktu, pat stiprina laulības institūtu, skaidri radot šo nošķīrumu starp jaunām nodibinātām, īpaši valsts aizsargātām attiecībām – laulību – un partnerību, kur valsts tikai un vienīgi pieņem zināšanai un reģistrē šo savstarpējo pilnvarojumu attiecībās ar valsti. Tas īsumā par pašu tiesību institūtu.

Tagad nedaudz par mērķiem. Kāpēc tas ir tik svarīgi, kāpēc mēs kā demokrātiska, tiesiska, parlamentāra valsts dzirdam un redzam, kas Latvijas cilvēkiem ir svarīgi un kādas ir viņu tiesiskās attiecības? Šobrīd mēs tiešām varam saprast, ka, esot faktiskās hibrīdkara situācijās ik dienas, ir ļoti svarīgi no valsts puses dot drošības sajūtu ikvienam – tieši ikvienam –, ka mēs redzam un dzirdam, un sociāli aizsargājam ikvienu... redzam un dzirdam, un sociāli aizsargājam tos, kuri viens par otru rūpējas. Tieši šobrīd, šajā skaudrajā drošības apdraudējuma laikā, tādam puritānismam no Saeimas kanceles nav vietas. (Starpsaucieni.) Kolēģi, konservatīvisms un liberālisms ir lieliskas ideoloģijas (Starpsaucieni.) politiskajās cīņās, bet, ja mēs runājam par cilvēku dzīvēm, tad tas tik tiešām ir liekuļojoši un, manuprāt, nesaprotami.

Mēs visi par šo jautājumu esam redzējuši kaut kādā ziņā ļoti daudz krāšņu debašu. Pirmo reizi jautājums par kopdzīvi Saeimas debatēs tika tirzāts 1999. gadā, likumdošanas procedūras ietvarā šī ir jau devītā reize, ir bijusi virkne ManaBalss.lv iniciatīvu. Debatēt, krāšņi izteikties mēs mākam ikviens. Ne velti katram ir bijis arī atbalsts Saeimas vēlēšanās, lai ieņemtu šo cieņpilno, godpilno Saeimas deputāta vietu, un es to ļoti cienu, bet padomāsim par cilvēkiem, kuri šīs debates klausās un kuri no šīm debatēm arīdzan saprot, ka valsts aizsargā viņus, ka valsts dod viņiem paļāvību un drošību, ka situācijā, kad dažādu dzīves līkloču dēļ viņus pametīs tuvais un mīļais cilvēks... vai valsts viņus redzēs, dzirdēs vai atstās viņus gluži vienus. Tas ir tas galvenais, kas mums katram savā dzīvē ir jāsaprot, un tas ir arī tas, ko mūsu vēlētāji grib redzēt un dzirdēt.

Kolēģi, būsim cilvēcīgi, būsim cieņpilni, atcerēsimies, ka mēs esam tiesiskas, demokrātiskas Eiropas valsts parlaments, kas ciena Satversmi, ciena savus cilvēkus un grib, lai Latvija būtu plaukstoša un labklājīga valsts.

Kolēģi, lūdzu, atbalstīsim šo pakotni, un tad krāšņās debatēs var turpināt apkarot vienam otru par citiem jautājumiem. (Starpsauciens: “Nekad! Nekad!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Godātais Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Tieslietu ministrija savā pavadvēstulē Juridiskajai komisijai atsaucas uz Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumu, taču, kā zināms, šis spriedums ir izpildīts jau pagājušajā gadā, attiecīgi veicot grozījumus Darba likuma 155. pantā.

Šodien izskatāmajā likumprojektu pakotnē partnerības institūta jēdziens līdzinās Saeimā jau iepriekš demokrātiskā ceļā noraidītajiem civilās savienības, kopdzīves, dzīvesbiedru jēdzieniem, kuru mērķis ir viens – sabiedrības gatavošana viendzimuma laulību legalizācijai.

Par to liecina vairāku Eiropas valstu vēsture. Dānija bija pirmā valsts pasaulē, kas 1989. gadā ieviesa civilo partnerattiecību viendzimuma pāriem, 2012. gadā tā šo institūtu likvidēja, legalizējot viendzimuma laulības. Vācija un Īrija rīkojās līdzīgi. Arī tepat mūsu kaimiņos, Igaunijā, viendzimuma laulības oficiāli būs atļauts reģistrēt jau no nākamā gada 1. janvāra, un tas ir secīgi pēc tam, kad 2016. gadā Igaunijā stājās spēkā partnerattiecību reģistrācijas likums.

Nesen kādā intervijā teica pētījumu centra “SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš: “Latvijas sabiedrība, pēc aptauju datiem, ir izteikti konservatīva, taču Latvijas reālpolitikas paradokss ir tāds, ka produkts, ko politiskā elite piedāvā, nav tas, ko vēlas sabiedrība. Pieņemot partnerības institūtu, mēs radīsim vēl dziļāku plaisu sabiedrībā un vēl lielāku neuzticību Saeimai un politiķiem.”

Man nav ne mazāko šaubu, ka “par” šo likumprojektu balsos frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāti, to esam redzējuši jau iepriekšējos balsojumos, es arī nešaubos par frakcijas PROGRESĪVIE deputātu balsojumu, jo viņiem ir jāpilda dotie solījumi saviem vēlētājiem, un vismazāk es šaubos par to, kā balsos Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti, jo, kā redzam, viņi dara visu pilnīgi pretēji tam, kā solījuši vēlētājiem.

Partnerattiecību un partnerības institūta ieviešana un no tā izrietošās tālejošās sekas ir jāizšķir referendumā, nevis politiskajā tirgū. Vienas partijas nodevība un pārdošanās nedrīkst ietekmēt sabiedrībai tik būtisku un svarīgu jautājumu. Šodien ir viena koalīcija, rīt var būt cita. Ko tad darīsim – mainīsim visu atpakaļ? Šim jautājumam jāstāv pāri partiju interesēm un politiķu meliem, tādēļ vienīgais un pareizais ceļš, kā to izlemt, ir tautas nobalsošana.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Mārcis Jencītis.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienījamā ministres kundze! Es teikšu tā, ka šo likumprojektu pakotni (šobrīd tajā ir 7–8, bet plānoti ir 60–70 likumu grozījumi)... es tos sauktu par laulības surogātlikumiem. Un, lai tos ieviestu, tas izmaksās 140 tūkstošus eiro nodokļu maksātāju naudas. Ieskatoties likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” anotācijā, redzams, ka šie programmas atjauninājumi jeb papildinājumi, lai iekļautu viendzimuma attiecību legalizēšanu, pēc būtības... pa visām spraugām šodien tas tiek spiests iekšā Latvijas sabiedrībā arī caur Saeimu... sākotnēji tas prasīs 150 tūkstošus, pēc tam ik gadu tas prasīs 14 tūkstošus – laulības surogātlikumi – ar mērķi pēc būtības homoseksuālas attiecības pielīdzināt laulībai.

Tieslietu ministre Lībiņa-Egnere “Latvijas Televīzijai” norādīja, ka partnerattiecību institūts nav tas pats, kas mājsaimniecības attiecības. Tātad tā ir alternatīva ģimenei. To apliecina arī piedāvātie grozījumi Maksātnespējas likumā, piemēram, 131. panta pirmajā daļā, kur parādnieks partneris ir... pievienots līdzās parādnieka laulātajam.

Pēc Tieslietu ministrijas likumprojekta anotācijas partnerība attiektos uz ciešām personiskām attiecībām. Kā mēs te dzirdējām, ņemot vērā... bērnudārza līmenī... es nedomāju bērnudārza līmenī, bet tādā... lai pat bērnam būtu saprotams... intonācijas dēļ vien jau gribas skriet un slēgt partnerattiecības, kuru pamatā ir savstarpēja atbildība, rūpes vienam par otru, lojalitāte, sapratne un cieņa.

Pēc šādas analoģijas šī ir Pandoras lāde, kura drīz tiks atvērta, drīz varēs legalizēt arī citus nepieņemamu attiecību veidus, un galu galā, pēc citu valstu pieredzes, ir tendences arī pedofilijas legalizācijai. (Starpsaucieni: “Ooo!”) Tas diskreditē laulības institūtu un ģimenes vērtības pretēji sodomistu argumentiem, ka tas tā nav.

Un, tā kā melns un balts... redzamas lietas ir grūti ieraudzīt lielai daļai arī šeit sēdošo deputātu, tad vienmēr vajag kādu pierādījumu jeb pētījumu. Es saprotu, kādi liks priekšā arī citus pētījumus, bet Kanādā ir veikts pētījums (to var atrast, tas ir pierādāms)... tātad Šērbrukas Universitātes pētījumā tika analizēta situācija ar laulību noslēgšanu pēc viendzimuma attiecību legalizācijas valstī. Tika atzīts – ja tiek legalizētas viendzimuma attiecības, tad valstī ilgtermiņā laulību skaits samazinās. Tātad tiem, kas cenšas noliegt, ka tas neietekmē laulības institūtu, nav taisnības.

Tālāk – neskriesim pasaulei pa priekšu! Ja kādam šķiet, ka Latvijā ir paši gudrākie cilvēki... pie varas esošie... tad aptuveni 17 procenti, varbūt 18 procenti pasaules iedzīvotāju un pasaules valstu... tikai ap 18 procentiem... likumdošanā ir iestrādātas viendzimuma attiecības. Daļā no tām ir arī viendzimuma laulības, un daļā likumdošanu ir iestrādāts... tā kā šodien līdzīgi Saeima cenšas pieņemt šo pakotni. Tātad no 193 pasaules valstīm tikai 34 valstīs ir viendzimuma laulības un aptuveni 10 valstīs viendzimuma attiecības ir legalizētas. Tātad 17–18 procenti no pasaules iedzīvotājiem... ir likumdošana par viendzimuma laulībām. Lielākā daļa pasaules to neuzskata par svarīgu jautājumu un uzskata to par nepieņemamu. Un ilgtermiņā... to šodien nevarēs noteikt, bet es uzskatu (un katrs veselīgi domājošs cilvēks), ka ilgtermiņā šīs valstis tomēr būs zaudētājas.

Tātad kas būs nākamais pēc tam, kad šīs paketes tiks realizētas likumdošanā? Nākamie punkti. Varbūt to nevajag burtiski uztvert, bet tas ir, balstoties uz citu valstu pieredzi un citu valstu tendencēm.

Tātad pirmais, kas, visticamāk, notiks, ja mēs pieņemsim šo vienu soli viendzimuma attiecību legalizācijas virzienā, – pašreizējie apgalvojumi, ka viendzimuma pāri nav laulība... pēc laika tas viss tiks uzskatīts par novecojušu un sodomisti cīnīsies par laulību vienlīdzību, lai viendzimuma attiecības pielīdzinātu tradicionālajai laulībai.

Otrais – transpersonas. Par transpersonu tiesībām arī cīnīsies sodomisti un... par iespēju bērniem bez atļaujas mainīt dzimumu. Un es saku, ka tas ir... tātad samazinot vecuma slieksni, un tas notiek, šādas tendences ir citās pasaules valstīs, kur ir tikuši jau tālāk šajos jautājumos nekā Latvija.

Trešais. Pieprasīs apkārtējiem cilvēkiem sevi saukt tādā uzrunā... vai vietniekvārdā, kā netradicionālā dzimuma identitātes pārstāvis pats būs izdomājis. Tā būs prasība, un tā būs jāievēro.

Ceturtais. Tiks prasītas iespējas LGBT pāriem adoptēt bērnus vai arī veicināt adopciju uz ārzemēm, kur bērni var tikt nodoti netradicionālajām ģimenēm.

Piektais. Iestāsies par sociālā dzimuma pilnīgu legalizēšanu, lai bioloģiskie vīrieši, kuri identificēs sevi kā sievietes, drīkstētu apmeklēt sieviešu tualetes (un arī otrādi), bet es domāju, ka vīrieši būs aktīvāki sieviešu tualešu apmeklētāji... Tāpat arī (Starpsauciens.)... tāpat arī vīrieši varēs sacensties sieviešu sportā, tādējādi demonstrējot savu pārākumu.

Sestais punkts, kā jau es minēju, kas te sašutumu izraisīja... bet ir tendences, kuras var atrast, var pārbaudīt... samazinot vecuma slieksni šādām attiecībām, tas ir jau pielīdzināms pedofilijai.

Draugi, tas ir Trojas zirgs. Tas ir katram zināms Trojas zirgs, kurš tika ievests Trojā, kurā bija paslēpti speciālās vienības karavīri. Tā ir sengrieķu leģenda, Trojas zirgs, kurā bija specvienība, lai atvērtu pilsētas vārtus un nodedzinātu, ieņemtu pilsētu. Bija cilvēki, kas ieteica nodedzināt, kas ieteica to nomest no klints... bet viņos neieklausījās... Trojas zirgs tika ievests, un pēc tam tas izrādījās pilsētai katastrofāli.

Tāpēc neielaižam šo Trojas zirgu mūsu sabiedrībā!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Šodien, kā mēs jau dzirdējām, patiesi ir vēsturiska diena, jo koalīcija nobalsos “par” partnerības regulējumu pirmajā lasījumā. Un es jums pateikšu, kas ir tie trīs būtiskie iemesli, kāpēc šis lēmums ir nozīmīgs... nevis tas, kas te ir sastāstīts zinātniskajā fantastikā, bet – kāpēc nozīmīgs.

Pirmais. Koalīcija izpildīs – patiesi izpildīs! (Starpsauciens: “Vienošanos!”) – Satversmes tiesas spriedumu (Starpsauciens.), kurš nav izpildīts, ar to pasakot, ka Latvija ir tiesiska valsts (Starpsauciens: “Satversmes tiesas spriedums... izpildīts. Muļķības!”)

Otrais. Koalīcija pievienos Latviju tām 30 Eiropas valstīm, kur šāds regulējums ir spēkā, ar to skaidri pasakot, ka mēs esam Eiropa. (Starpsaucieni.)

Trešais. (Zālē troksnis.) Koalīcija panāks pāru tiesisku aizsardzību, ar to pasakot, ka mums rūp (Starpsauciens: “... Saeimas atlaišanu!”) cilvēktiesības un mums rūp cilvēks. (Starpsauciens: “Atlaist sevi!”)

Tātad par faktiem. Pieņemot regulējumu... es nosaukšu tikai trīs būtiskas tiesības, kas tiks piešķirtas, un vēlreiz atkārtoju, ne tas, kas šeit tika nosaukts – daudz, daudz – maldinot cilvēkus, it īpaši runājot par vispār nesaistītām tēmām. Tātad šeit, konkrēti Notariāta likumā un konkrēti šajā pakotnē... vēl klāt pārējos septiņos likumos. Tātad pirmais – svarīgais – reģistrēt savu partnerību pie notāra; otrais – ļaut saņemt pensiju pēc sava partnera nāves, un pārskaitīt naudu bez liekām raizēm ģimenes ietvaros; trešais – parūpēties vienam par otru veselības jautājumos.

Man tiešām grūti saprast, kas šajās tiesībās ir tik nepieņemams? Man ir šīs tiesības, jums, opozīcijas deputāti, ir šīs tiesības. Vērojot šo jautājumu vairāk nekā 10 gadus, man prātā nāk Halovīns, nesen nosvinēti svētki. Katru reizi cilvēki tiek baidīti ar Jencīša kunga un citu opozīcijas deputātu komentāriem un tiek izplatīti visādi šausmu stāsti un puspatiesības.

Patiesība ir tāda, ka jums, godātie opozīcijas deputāti, ir trūcis drosmes saviem vēlētājiem un sabiedrībai skaidrot šo jautājumu, par ko īsti šis ir, un trūcis drosmes izkāpt no maldiem un (Starpsaucieni.) puspatiesības, un es teikšu, ka šis jūsu drosmes trūkums ir redzams uz katra stūra. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)

Pieliksim tam punktu un sekosim likumam! Atgādināšu: Saeima likumus izdod atbilstoši Satversmei, kur melns uz balta rakstīts: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”

Diemžēl šodien es dzirdu runas, kuras aicina turpināt apspiest, diskriminēt iedzīvotājus dažādu iemeslu dēļ, tai skaitā arī viņu seksuālās orientācijas dēļ, tai skaitā neredzēt viņu partnera izvēli, neredzēt un neatzīt dažādas ģimenes un viņu tiesības un turpināt uzskatīt par nepareiziem. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Ja reiz ir nepareizie, Liepiņas kundze, tad ir loģiski, ka ir arī pareizie, vai ne? Ir arī pareizie. Tātad kuriem ir pareizās domas, pareiza rīcība, viņiem ir pareizā ģimene, ideāla... tā var aiziet ļoti tālu... kas tad ir tas īstais – pareizais. Tie, kuri tiecas pēc sabiedrības, kuru vada tas pareizais cilvēks un kurā ir viens vienīgais ģimenes modelis... manuprāt, ne ar ko neatšķiras no tādiem veidojumiem kā Padomju Savienība vai Ziemeļkoreja, vai šodienas Krievija. (Zālē troksnis.)

Pareizais cilvēks – pareizais cilvēks! – ir ideoloģisku fanātiķu un autoritāru režīmu lolojums, ar kuru mūsu demokrātiskajai Latvijai nav pa ceļam. Spēks, kolēģi, nerodas šķeļot, spēks nerodas šķeļot. Spēks rodas apvienojot, APVIENOTAIS SARAKST, apvienojot ap demokrātiskas, tiesiskas un brīvas Latvijas vērtībām. (Dep. L. Liepiņa: “Tās nav Latvijas vērtības!”; starpsauciens: “Tās ir jūsu vērtības!”; starpsaucieni.)

Ne es, ne Batņas kungs, ne Dzintara kungs, ne Smiltēna kungs nav pareizi. Neviens no mums tāds nav, kolēģi! Ir laiks ieraudzīt dažādo – dažādo! –, un ir laiks pieņemt cilvēku tādu, kāds tas ir. (Dep. R. Bergmanis: “Mainiet himnu arī!” Starpsaucieni.)

Šodienas balsojums ir vēsturisks, tas ir cilvēktiesību balsojums, tas ir godaprāta balsojums. Halovīns ir beidzies! Beidziet baidīt cilvēkus, maldināt! Lai maldi un diskriminācija paliek vēsturei! Šodien šķirsim Latvijas demokrātiskās vēstures jaunu lapaspusi!

Paldies, kolēģi, un es vēlreiz aicinu atbalstīt ļoti konkrētus saimnieciskus priekšlikumus un tiesības, kas tur ir iedotas, un to, ko ir uzdevusi Satversmes tiesa, – nodrošināt tiešām šāda institūta iespējamību – reģistrēt partnerattiecības.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vilis Krištopans.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Vispirms gribas piezīmēt... atbildēt Ņenaševas kundzei, ka bez manis un Zivtiņa ir vēl citi tumsoņi pasaulē, piemēram, Anglijas premjers Riši Sunaks, kurš pateica, ka ir tikai viena ģimene – starp vīrieti un sievieti. Ir tāds Donalds Tramps, par kuru pēdējās vēlēšanās nobalsoja 70 miljoni amerikāņu. Viņš arī pateica, ka ir tikai viena veida ģimene – starp vīrieti un sievieti. Tā ka tumsoņu ir pilna pasaule. Un galu galā ir daudz svarīgāki notikumi par kaut kādu Notariāta likumu. Ne velti šeit tikko klejoja materiāli par seksuālo audzināšanu četrgadīgiem bērniem, tagad ir pilnas grāmatnīcas ar līdzīgām grāmatiņām.

Valdība tikko akceptēja Stambulas konvenciju, kas nākošnedēļ noteikti būs mums zālē. Un te pēkšņi kaut kāds likums parādījās, kā Kūtra kungs saka, par divām tantēm, kuras grib dzīvot kopā. Ar ko mēs nodarbojamies? Ar nesvarīgām lietām. Tai pašā laikā viendzimuma... dažādas organizācijas – palasiet, kas notiek sociālajos tīklos, saka, ka solis sperts par īsu. Pareizs solis, bet par īsu, jāsper garāks. Nu par ko mēs te runājam? Par divām vecām tantēm vai par kaut ko vairāk?

Visi deputāti ir saņēmuši e-pastā tik daudz vēstuļu kā nekad, manuprāt, jūs katrs savā e-pastā redzējāt, arī es. Es nespēju vien atbildēt. Es visiem rakstu: ko jūs cepaties, Kūtris tak pateica – tās ir divas vecas tantes. Vai nu tie, kas raksta, ir tādi paši tumsoņi, vai viņi tomēr domā ar galvu. Bet man liekas, ka tīri politiski Jaunā VIENOTĪBA grib nošaut uzreiz divus zaķus, un paskaidrošu, kā es to redzu.

Ir redzēti atsevišķi politiķi pasaulē, lieli politiķi, kas ir mainījuši savu politisko nostāju, pārejot ASV no republikāņiem pie demokrātiem. Ir bijuši spēcīgi politiķi, kas ir pārgājuši no konservatīvajiem pie leiboristiem. Bet tas, ka valstī otra lielākā frakcija maina savu orientāciju gadu pēc vēlēšanām... Jautājums ir tāds: vai viņi savus vēlētājus uzskata par muļķiem vai arī cer, ka viņiem būs jauni vēlētāji?

VIENOTĪBA šajā situācijā izskatās... tā kā mūsu otras lielākās frakcijas līderis ir makšķernieks, vienmēr demonstrē milzīgos asarus, ko viņš ķer Puzes ezerā (Starpsaucieni.)... Nu tas, kurš dzīvo pie Puzes ezera... tas sapratīs, ko es gribu pateikt. VIENOTĪBA izskatās pēc tādas līdakas, kas ir aprijusi Bordānu, Jurašu, Pavļutu, Pūci... kuru tik vien ne. Un tagad viņiem bija trāpījusies lielāka zivs – APVIENOTAIS SARAKSTS.

APVIENOTAIS SARAKSTS izmuka ar saskrāpētiem sāniem. Kā saka, tās līdakas sekos tiem sāniem, un tagad tur... dziedē brūces. Tēvzeme fiksi iemuka citā dīķī, paldies dievam, arī tā kā nostājās uz kājām. A tai lielajai līdakai mutē ir viena gandrīz tikpat liela līdaka, tikai aste ir ārā, un izskatās (Starpsauciens.), ka to līdaku vairs (Smiekli.)... izskatās, ka to līdaku vairs neizspļaus, un tā aste pazudīs VIENOTĪBAS līdakas vēderā.

Tā ka nekas cits neatliek, kā vākt parakstus par 14. Saeimas atlaišanu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Man ir liels prieks, ka jau pavisam drīz būs iespēja dzīvot valstī, kurai katrs cilvēks ir svarīgs. Tagad katram no šiem cilvēkiem, uz ko likumprojekts attieksies, būs par vienu iemeslu mazāk doties projām no Latvijas, un varbūt tie, kas ir aizbraukuši, jo Latvijā nejūtas gribēti, apsvērs iespēju atgriezties.

Cilvēki, kas dzīvo viendzimuma attiecībās, nav kaut kāda grupa, kas ir atsevišķi no mums pārējiem, kas ir atdalīti, kas ir kaut kur tālu; šie cilvēki ir daļa no Latvijas sabiedrības, viņi ir ne vairāk un ne mazāk vajadzīgi kā jebkurš Latvijas cilvēks. Viņi dzīvo starp mums, iet uz darbu, uz studijām, svin Latvijas neatkarības svētkus, ziedo labdarības projektiem, sēž sastrēgumos un dusmojas par nesalabotajiem ceļiem, un ļoti būtiski – viņi mīl viens otru, rūpējas viens par otru ikdienas grūtībās, dalās priekos, kopā pavada vecumdienas – dara visu to, no kā sastāv divu pieaugušu, mīlošu cilvēku attiecības.

Lūdzu katru Saeimas deputātu šobrīd uz mirkli iztēloties, ka saņemat minimālo algu un ka ar partneri ikdienā veicat savstarpējos pārskaitījumus, lai norēķinātos par īri, komunālajiem... pārtiku, zālēm un citām ikdienas lietām, un ka no šīs nelielās algas jums vēl jāmaksā vairāk nodokļu nekā citiem, jo jums nav iespēju apprecēties. Tāpat es lūdzu iedomāties kaut ko daudz traģiskāku –jūsu mīļotais cilvēks ir cietis negadījumā un nonāk slimnīcā; un šajā kritiskajā brīdī jums nav tiesību lemt par to, kā jums tuvāko cilvēku vislabāk aprūpēt. Daudziem Latvijas cilvēkiem tas nav jāiztēlojas, jo tā ir viņu realitāte. Ir cilvēki, kas reģistrētas civilās partnerības trūkumu sajūt katru dienu. Viņiem iespēja noslēgt civilās partnerības līgumu ir ļoti svarīga.

Tāpat atcerēsimies, ka no civilās partnerības ieguvējs būs jebkurš Latvijas cilvēks, ne tikai viendzimuma pāri. Ir daudz situāciju, kurās dažādu dzimumu cilvēki var izvēlēties slēgt civilo partnerību. Kā piemēru varu minēt situāciju – pāris, kas sapņo un plāno precēties, taču joprojām krāj naudu, lai kopā ar savām ģimenēm un draugiem svinētu skaistas kāzas. Cilvēks, kuram ir bijusi traumatiska laulības šķiršana un kurš izveidojis jaunas partnerattiecības, taču sāpīgās pieredzes dēļ šajā brīdī baidās atkārtoti laulāties.

Tikai tad, kad nodrošināsim pamata cilvēktiesības visiem Latvijas iedzīvotājiem, visiem cilvēkiem, mēs varēsim dzīvot patiesi tiesiskā, labklājīgā valstī. Tas dos drošības izjūtu ne tikai viendzimuma pāriem, bet katram, kurš dažādu dzīves apstākļu dēļ nevar apprecēties.

Visiem cilvēkiem, kuriem civilā partnerība ir nepieciešama, kuri līdz šim ir jutušies neaizsargāti un valsts neredzēti, Saeimas vārdā es šodien no tribīnes gribu teikt: mēs jūs redzam, mēs jūs dzirdam, arī jūs esat Latvija. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Glorija Grevcova.

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas Prezidij! Kolēģi! Kamēr zemnieki uz ārkārtas sēdi brauc ar smago tehniku, lai cīnītos par savām interesēm, tikmēr viņu tā saucamie interešu aizstāvji Saeimā – Zaļo un Zemnieku savienība – ir pārāk aizņemti ar parādu nomaksu par savu dinamisko nonākšanu dinamiskajā valdībā, lai tikpat dinamiski no tās pēc tam izlidotu. Jo cilvēki nepiedos to, ka jūs viņus piekrāpāt pirmsvēlēšanu periodā, un mēs izdarīsim visu, lai atgādinātu par to, jo cilvēkiem atmiņa ir īsa.

Jau pirmajos mēnešos jūs atbalstāt likumprojektus, kuri ir pretrunā ar Satversmes 110. pantā noteikto: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti [..].” Virzot uz priekšu šo viendzimuma laulību legalizācijas projektu, valdība spļauj virsū sabiedrības vairākumam, tā spļauj virsū Latvijas valsts pamatvērtībām. Rodas sajūta, ka kopš jaunās valdības apstiprināšanas brīža vienīgais, ko jūs tur esat runājuši, ir Stambulas konvencija un viendzimuma laulību legalizācija.

Tādēļ nāksies atkārtot to, ko es jau teicu šeit ziemā, kad tika izskatīts likumprojekts “Civilās savienības likums”. Skaļākais mazākums ir radījis neeksistējošas problēmas, jo sabiedrībā gan tradicionāli, gan netradicionāli orientēti cilvēki gaida, kad valdība beidzot strādās pie iedzīvotāju labklājības celšanas, veselības aprūpes un izglītības līmeņa uzlabošanas. Neticat, ka tas ir skaļākais mazākums? Salīdziniet: ManaBalss.lv “par” Stambulas konvencijas steidzīgu ratificēšanu nobalsoja 100 cilvēki (ieskaitot to, ka mediji aktīvi piedalījās), un “pret” Stambulas konvencijas ratificēšanu (jūs visu saprotat, zemnieki) nobalsoja 27 tūkstoši cilvēku. Un 8. novembrī komisija izskatīs šo iniciatīvu atkārtoti.

Sargāsim mūsu valsti un mūsu valsts pamatvērtības un sargāsim mūsu bērnus, jo mēs esam Latvija ar savām pamatvērtībām! Un es nezinu nevienu baznīcu, pat luterāņu baznīcu, kura apstiprinās šāda veida partnerattiecības.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Šitas (Starpsaucieni.)... man nebija citas lapiņas, piedodiet, man patrāpījās... lai es uzrakstītu... bet tas atbilst arī šim likumprojektam. Varu visiem parādīt. (Rāda lapu ar uzrakstu: “Ne ar manām rokām!”) Tieši tāpat kā par prezidenta koalīciju. Ne ar manām rokām.

Kolēģi! Prezidij! Pirmām kārtām es klausos daudzus debatētājus. Un man rodas tādas aizdomas, ka es tiešām esmu tumsoņa un, lai gan dzīvoju tik vēsturiskā laikā, nesaprotu, kādu nozīmīgu lēmumu mēs pieņemsim. Mani pārsteidza tieslietu ministres teiktais, ka mums kara laikā jādomā prioritāri par šo likumprojektu. Tiešām? Mums nav jādomā par iekšējo, ārējo aizsardzību? Mums nav jādomā par tautsaimniecību? Mums prioritāri – viens no pirmajiem projektiem, visbūtiskākais – ir partnerattiecības? Nu vai tiešām? (Starpsauciens.) Bet okay, jā, es dzirdēju, ko jūs vakardien teicāt (es runāju ar sevi, nevis ar zāli, es – ar sevi), jā, tāpēc... bet es jums nepiekrītu.

Es atkārtošu... PROGRESĪVO frakcija, vēršos tieši pie jums... bez pretenzijām. Katrai ideoloģijai ir savas vērtības. Manas vērtības nesaskan ar jūsu ideoloģiju, bet es jūs cienu, jo jūs savu ideoloģiju politiski mēģināt iestumt visai Latvijas sabiedrībai. Jūs kā partija darāt pareizas lietas, visu cieņu jums.

Mēs vienmēr atsaucamies uz Satversmes tiesas spriedumu, mēs atsaucamies uz to, ka Satversmes tiesa ir konstatējusi un likusi mainīt normatīvos dokumentus. Mēs jau esam mainījuši šos normatīvos dokumentus.

Bet Kūtra kungam patiks manis teiktais. Vērtējot šo konkrēto likumprojektu un pārējos pavadošos likumprojektus, pirmšķietami mēs saskatām to, ka tas ir pirmais solis, lai legalizētu viendzimuma laulības. Un galvenais ir tas, ka daudzi no jums tam piekrīt, bet daudzi no jums tam netic. Kuluāru sarunās jūs sakāt: viss, tas ir pēdējais, kam mēs piekritām. Savukārt PROGRESĪVO frakcija saka: yes, forši, mēs pēc gada virzīsim nākamo likumprojektu paketi.

Man ir jautājums: jūs esat gatavi atbalstīt nākamo soli? Jo partnerattiecību likums noteikti ik pēc kāda laika visās valstīs nes sevī arī viendzimuma pāru... Man nav pretenziju pret to, ko dara divi pieauguši cilvēki. Bet, lūdzu, lūdzu, respektējam vairākuma viedokli, nevis mazākuma viedokli, kā tas šobrīd ir!

Cienījamie kolēģi no ZZS, es jūs ļoti mīlu, tāpēc es jums pieskaros. (Starpsaucieni: “Ooo!” Zālē troksnis.) Tas bija sarkasms.

Asociācija “Ģimene” pirms vēlēšanām uzdeva 40 jautājumus. Es sākšu no beigām.

“Vai atbalstāt civilās savienības kā institūta ieviešanu Latvijā?’ Atbilde bija – nē. Šobrīd jūs atbalstāt. Tas nozīmē, ka jūs esat melojuši saviem vēlētājiem. (Daži deputāti aplaudē.) Un tie vēlētāji, kas par jums vēlēja, iespējams, nebūtu vēlējuši. Jūs šobrīd pārsniedzat savas pilnvaras, kaut gan jūs sakāt, ka jums Latvijas tauta ir devusi mandātu atbalstīt šo likumprojektu. Nav tā jums devusi mandātu! Ja jūs to būtu pateikuši, jūs, iespējams, vispār Saeimā netiktu, tāpat kā Konservatīvo partija, kura nodeva savus vēlētājus trīs mēnešus pirms vēlēšanām. Ar to tā samaksāja.

Cienījamie kolēģi no ZZS! “Vai atbalstāt viendzimuma laulības legalizēšanu Latvijā?” (Asociācija “Ģimene”.) Nē. Kaut gan pirmšķietami šis projekts ir solis uz to, uz ko mēs ejam. “Vai atbalstāt kopdzīves fakta konstatēšanu un līdzīgu tiesību piešķiršanu kā laulībai?” Pēc būtības partnerattiecību likums. Jūs teicāt “jā”? Nē, jūs teicāt “nē”.

Un šis vispār ir fantastiski! “Vai piekrītat, ka Satversmes tiesa, piešķirot mātes partnerei (citai sievietei) tēvam paredzēto bērna kopšanas atvaļinājumu, ir nonivelējusi tēva sūtību un bērna tiesības uz saskarsmi ar tēvu?” Jūs sakāt “jā”, kaut gan šobrīd jums vajadzētu teikt “nē”, ka viss ir kārtībā, mums ir partnerattiecības. Tā, lūk.

Es paņemu šo konkrēto likumprojektu. To, ko Judina kungs mums nolasīja, es jums arī nolasīšu. 107.12 pants: “Zvērināts notārs taisa notariālo aktu par partnerību, ja divas pilngadīgas fiziskas personas kopā personīgi ierodas pie zvērināta notāra un apliecina, ka tām ir tuvas personiskas attiecības [..].”

Kā notārs var noteikt? Viņš ar svecīti stāv un skatās, cik tuvas tās attiecības ir? Tad, lūdzu, sniedziet skaidrojumu, kas ir tuvas personiskas attiecības. (Starpsauciens.) Judina kungs, es zinu, ka jums vienmēr ir taisnība, pat ja nav taisnība. Es sarunājos ar sevi, tikai komentēju, es nesarunājos ar Judinu.

Tad, lūdzu, sniedziet skaidrojumu, kas ir tuvas personiskas attiecības. Man liekas, tuvas personiskas attiecības man var būt ar sievu. (Starpsauciens: “Ar draugu.”) Ar draugu... ar draugu man nav tuvas personiskas attiecības.

Tas nozīmē, ka mēs... pēc būtības mums jādomā jauns institūts – tikumības policija vai tikumības inspekcija, kas dos atzinumu notāram, kas ir tuvas partnerattiecības.

Cienījamā PROGRESĪVO frakcija, vai jūs esat gatavi kāpt uz skatuves un pateikt, ka, pieņemot šo likumprojektu un visus blakusstāvošos, mēs šo jautājumu izslēgsim no 14. Saeimas sasaukuma vispār kā tādu... turpmāko virzību? Vai jūs esat gatavi? (Starpsaucieni.) Turpmāko likumprojektu virzību saistībā ar viendzimuma pāriem.

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties, lūdzu, ar zāli!

Č. Batņa. Nesarunājieties ar deputātiem zālē, cienījamā! Jūs drīkstat, bet... jā, es atvainojos, Prezidij.

Ja jūs esat gatavi teikt “jā”, tad man ir lūgums: neejam steidzamības kārtībā, respektējam mūsu kolēģu – Nacionālās apvienības – ieteikumus, runājam par mājsaimniecību likumprojektu, labojam to un virzām, lai tiešām palīdzētu visām mājsaimniecībām. Citādi šobrīd arī likumprojektā, kas ir par interešu konfliktu, jūs ieliekat šīs divas partnerattiecības, bet, ja šobrīd dzīvo divi cilvēki nereģistrējušies un valsts to nezina, tur ir vistīrākais interešu konflikts, bet to jūs nerisināt, jo tās taču nav partnerattiecības, bet tā ir normāla laulība, tikai bez ieraksta pasē.

ZZS... nepietiks, nepietiks... man vēl sešas minūtes. ZZS, jūs astoņas reizes – paldies Tieslietu ministrijai, kas to akcentē, – kopš 1999. gada esat balsojuši “pret”. (Starpsauciens.) Jūs bijāt “pret” šāda tipa likumprojektiem – civilās savienības likumprojektu, viendzimuma... kopdzīve... viss kaut kas tamlīdzīgs. Jūs laikam tiešām izglītojaties, jūs paliekat eiropeiskāki, jūs paliekat modernāki, jūs paliekat progresīvāki, liberālāki. Nu jā, devītā reize diemžēl salauza jūs.

Pašā noslēgumā es teikšu... es vēlreiz akcentēšu to, ka es esmu konservatīvs, es esmu par to, ka katram ir sava ideoloģiskā vērtība un katram no cilvēkiem – vai tā ir sieviete ar sievieti, vīrietis ar vīrieti vai vīrietis ar sievieti un sieviete ar vīrieti – ir tiesības izvēlēties savu kopdzīvi.

Bet es vēršos... es reizē arī esmu katolis, pārliecināts katolis, un noslēgumā es vēršos pie cilvēkiem, kas nāk, manuprāt, no katoliskākā – Latgales – reģiona.

Dorgī broļi, mosis nu Latgaļis. Padūmojit, kai jius vārsitēs cilvākim ačuos, kod nūbolsoisit par šū likumprojektu, i tis izarodās, ka jis ir pirmīs sūļs, lai legalizeitu vīndzimuma lauļeibis. Padumojit par tū! Pirmšķītami arī Kūtra kungs pamoja, ka tis ir instituts, kas bius par vīndzimuma lauļeibom. Man biutu kauns jiusu pusī. (Starpsauciens.) Nāatbolstit, liudzu, šū likumprojektu.

Paļdis. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Didzis Šmits.

D. Šmits (AS).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Patiesībā nebiju domājis par šo runāt. Šīs debates un debates par Stambulas konvenciju īsti neredzu citā gaismā kā tādas maldugunis, lai nebūtu jādiskutē par to, kas pēc būtības ir būtisks valstī. Tas ir, manuprāt, mēģinājums novērst uzmanību no tā, ka nav nekādu ideju, ko darīt ar to, ka skolās vairs... pat ļoti elitārās skolās no matemātikas skolotājiem... nav ne mazākās idejas, kas mums jāizdara tautsaimniecībā, lai tiešām sāktu dzīties pakaļ Igaunijai un Lietuvai. Visos būtiskajos jautājumos mums nav nekādas idejas. Mēs pat 10 gadus žogu nevaram uzbūvēt gar mūsu austrumu robežu. Tāpēc mūžīgās zāles – uzliksim jautājumu par partnerībām un stambulām vai kaut ko tamlīdzīgu uz galda un tad debatēsim līdz desmitiem vakarā, domājot, ka tādā veidā mēs būsim novērsuši uzmanību.

Mani pamudināja kāpt tribīnē viena cita lieta. Šis maģiskais teikums vai vārdi, ko teica tieslietu ministre: “Šajā nopietnajā ģeopolitiskajā situācijā, šajos drošības izaicinājumos, mums nekas cits neatliek.” Šie ir vārdi, ar kuriem VIENOTĪBA vismaz 10 gadus piesedz visdumjākos lēmumus, kā arī lēmumus, kurus viņi nespēj pieņemt, jo nav vienkārši ideju, kā tos pieņemt, kas būtu jādara. Vienmēr ir bijis šis – “šajā ļoti nopietnajā ģeopolitiskajā situācijā”. Redziet, es pateikšu, ko parasti dara valstiski domājoši cilvēki un politiskie spēki nopietnā ģeopolitiskā situācijā, kāda, protams, šobrīd ir ne tikai Ukrainas dēļ, bet... kā mēs to visu redzam vēl kaut kā daudz lielāka dēļ.

Tas, ko noteikti nedara valstiski domājoši cilvēki, – viņi nemēģina savu sabiedrību sašķelt. Viņi nevirza, viņi noliek malā citādi debatējamus un lemjamus jautājumus, kuri šķeļ sabiedrību. Viņi apvienojas ar tām lietām, kas pēc būtības ir svarīgas. Ukrainā šobrīd nedebatē par partnerībām. Un, ja debatē, tikai tādā veidā, kā mēs kādreiz, varbūt tur kaut ko pieņemam, lai izpatiktu šajā izmisuma situācijā Eiropas institūcijām, lai tās mūs neatstumj no tālākas dalības. Izraēlā arī neviens nedebatē par partnerību šobrīd. Par partnerību debatē tie, kas var atļauties teikt, ka ir sarežģīta ģeopolitiskā situācija, kura uz viņiem vēl tieši nekādā veidā neattiecas.

Ko vēl nedara sarežģītās ģeopolitiskās situācijās? Negāž savu valdību, lai iesēstos ārlietu ministra krēslā un sagatavotos veiksmīgai kampaņai uz Eiropas parlamentu (Daži deputāti aplaudē.) – tas ir pilnīgi noteikti tas, ko nedara. Un neizvēlas šī mērķa vārdā sadarbību ar partiju, kura uz (Sit knipi.)... vai vienu svilpienu nomaina zaļu krāsu uz sarkanu. Vēl ko nedara? Nesāk vienoties ar cilvēkiem, kuriem uzbrukums civiliedzīvotājiem Izraēlā ir strīdīgs jautājums (Dep. E. Smiltēns: “Neviennozīmīgs!”)... neviennozīmīgs jautājums. Tas ir tas, ko pilnīgi noteikti nedara sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Man baigi patīk, ka prezentē PROGRESĪVIE visu, kas notiek tagad Latvijā, un visu, kas būs. Tas ir ļoti forši, tas... tur ļoti mīksti... tur visi cilvēki tādi, nu, priecīgi, nu, ļoti atklāti. Saprotiet, šādā ceļā mēs nonāksim līdz situācijai, ka parlamentā, vai, piemēram, komisijā lai nobalsotu par kaut kādu jautājumu, mēs nevis balsosim, bet iedosim buču komisijas priekšsēdētājam. Ja, Bergmaņa kungs? Ja jūs esat “par”, tad nobučojiet komisijas priekšsēdētāju. Jo šitās vērtības uz to pusi arī iet.

Es uz doto momentu esmu “pret” tiem pasākumiem, kas ir notikuši, piemēram, Vērmaņdārzā. Jūs taču redzējāt absolūti visi – JAUNĀ VIENOTĪBA, zaļzemnieki –, jūs redzējāt to kungu ar uzpurni... mutē, ādas stringos. Nu, kas tas ir? Tas ir normāli? Vai tās ir mūsu Latvijas vērtības? Nē. Es šaubos, kolēģi, ka uz doto momentu mēs airējam pilnīgi pareizā virzienā. Jūs redzējāt arī tās grāmatas.

Es varu saprast, piemēram, jaunās paaudzes politiķus. Nu, kas ir PROGRESĪVIE? Nu, tā ir principā viņu ticība un viņu virziens... Bet tiešām, zaļzemnieki, nu, goda vārds! Visu cieņu, sirmās galvas, – nu, vai tad tiešām jūs gribat redzēt savu Latviju šādu? Skaidrs, ka PROGRESĪVIE grib tikt uz Eiropu, vēl tālāk un tālāk un viņiem šādas attiecības ir vajadzīgas, viņiem šāda plāna realizācija ir daļa no karjeras. Skaidrs. Skaidrs, ka arī Jaunajai VIENOTĪBAI ir zināmi mērķi, kas saistīti ar Eiropu. Nu, jūs taču esat vairāk tendēti uz Latviju, jūs taču esat vairāk tendēti uz mūsu robežām, uz mūsu valsti, uz mūsu vērtībām.

Vēlreiz apelējot pie jūsu godājamā vecuma, kas jums... jūs pie mums esat... tādi ar vislielāko pieredzi, dzīves pieredzi. Un tiešām jūsu laikos šādi pasākumi ir bijuši labi? Nu nē. Tiešām jūsu laikos šādi pasākumi ir bijuši absolūti visur? Nu nē. Tiešām jūsu laikos Vērmaņdārzā varēja notikt kaut kas tāds, kur vīrieši staigā uzpurņos, ādas stringos? Godīgi, vai tas ir normāli? Tas absolūti nav normāli, tas absolūti nav pieņemami!

Saprotiet, viena situācija, ka pēc šī likuma pieņemšanas sanāk tā: tie vecāki, kuri varēs paglābt savus bērnus, tie nosacīti izdzīvos. Tie vecāki, kuri nevarēs paglābt savus bērnus, tie diemžēl kļūs par upuriem šādai situācijai. (Starpsauciens.) Ja paņemtu jebkuru bērnu, augsti godātie kolēģi, un no divu trīs gadu vecuma viņam stāstītu, ka tas ir labi, viņš arī to pieņemtu, bet tas nenozīmē, ka viņš to grib. Kad pieaudzis cilvēks ir izvēlējies savu ceļu, neviens nav pret, neviens viņu netraucē. Noteikti – nē. Bet vai tiešām legalizēt viendzimuma attiecības Latvijā ir pareizi, JAUNĀ VIENOTĪBA? Nu, es šaubos. Jūs taču dzīvojat normālās ģimenes, vai ne? Jums ir vīri, jums ir vīri, vai ne? Jums ir bērni, vai ne? Nu, a kā jūs viņiem stāstīsiet? Jūs viņiem tagad stāstīsiet par to, ka tas nav labi, par to, ka jūsu meita varbūt var apprecēt citu meiteni? Nē. (Starpsauciens.)

Kolēģi, mēs taču ļoti labi saprotam... ja mēs līdz šim runājam par to, ka Stambulas konvencija ir tikai par sieviešu tiesību aizsardzību, bet uz doto momentu mēs redzam paralēli, kādi likumprojekti iet klāt, mēs taču ļoti labi saprotam, ko mēs darām un kādas vērtības grasāmies īstenot. Kādā variantā vispār mūsu ārlietu ministrs brauc uz Eiropu un attaisnojas par to, ka mēs nevaram paspēt laicīgi to izdarīt?! Nu, es pilnīgi piekrītu šodien kolēģiem, kuri rosina viņa atstādināšanu no amata par šo jautājumu. Nevar visas valsts vārdā tā runāt.

Un šodien Ņenaševas kundze ļoti interesantu lietu pateica, ka mazākumu vajag respektēt. Un tad jūs visos jautājumos tādi būtu. Mazākums, kuram tagad piemīt vara, jārespektē? Manā skatījumā – nē. Manā skatījumā, uz doto momentu tas ir fundamentāls jautājums, kas jāatrisina visai valstij referenduma ceļā. Neviens taču te neko citu neprasa, tikai – lai tauta izsaka savu viedokli, un, ja vairākums pateiks, ka, jā, mēs gribam šādus pasākumus Vērmaņdārzā, tad lai tas arī notiek, tur jautājumu nav.

Bet kaut vai šajā jautājumā mēs varējām noturēt savu stingro pozīciju, savu karogu, savu stāju, cieņu pret saviem, atvainojiet, piedodiet, vecākiem, jo es vēlreiz šaubos, ka kādam no jums, te klātesošajiem, bērnībā ir stāstīts, ka onkulis ar onkuli ir labi. Es šaubos, ka kāds no jums, te klātesošais, bērnībā ir lasījis tādas grāmatas, ko tagad izdod, un uzskata, ka tas ir normāli, ka mazs bērns var pieiet pie liela vīrieša un palūgt viņu parādīt, kas tur un kā un kā tas viss tur funkcionē. Nu, tas ir kaut kāds ārprāts, kolēģi! Tā ir kaut kāda slimība absolūta, kas tur... jūs izlasījāt to grāmatiņu? Tas ir kaut kāds vāks pilnīgs!

Kolēģi, vēlreiz. Te nav runa par to, ka vajag izdabāt Eiropai. Es vēlreiz vēršos pie zaļzemniekiem. Jūs šajā pasākumā esat galvenā atslēga. Skaidra lieta, ka Burova kungam tas nav interesanti, jo viņš savu “Gods kalpot Rīgai” kristīgo partiju jau sen ir norakstījis, viņam partija nav svarīga. Viņš savulaik Rīgas domē pat kapelu uzbūvēja. Es nevaru galīgi saprast, kā viņi tagad tur ar savām kristīgajām vērtībām ies tālāk? Nu, skaidrs, partija nav vajadzīga, galvenais ir amats. Bet jūs esat, es vēlreiz saku, goda cilvēki ar tādu līderi, jā, kurš, manā skatījumā, ir ļoti ievērojams politiķis, vismaz vēsturē, pagātnē ir bijis Latvijā. Nu, vai tiešām vajag apgānīt šo visu? Vai tiešām uz doto momentu vajag paļauties uz JAUNĀS VIENOTĪBAS aicinājumu to visu atbalstīt? Nu, nevajag, kolēģi, nu, atrodiet sevī drosmi! Nevajag sevi mierināt ar to, ka tas ir tikai mēģinājums kaut kādā veidā saliedēt attiecības starp divām omēm, kurām vienkārši kopīgu saimniecību divatā vieglāk vilkt. Nu, nē, mēs taču saprotam, ka tā tas nav! Ja tā tas būtu, tad vēlreiz – Vērmaņdārzā nebūtu tie visi absolūti sodomiskie pasākumi, kas saucas par parādi vai praida dienu, vai tur kaut kādu lepnības... Tas ir pilnīgi garām.

Kolēģi, vēlreiz! Par JAUNO Vienotību nerunājam – viņiem ir savs ceļš, par progresīvajiem – arī. Zaļzemnieki, lūdzu, nu, pārdomājiet, vienkārši pārdomājiet! Šis jautājums nav Latvijas labā. Tas neko labu Latvijai neatnesīs, bet zaudējumi būs milzīgi.

Paldies, kolēģi.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

Vai jums pietiks ar astoņām minūtēm? (Starpsauciens.)

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi, labdien! Man ir jautājums: vai jūs šodien lasījāt savus e-pastus? (Starpsauciens: “Protams!) Jūs redzējāt, cik daudz tur ir vēstuļu? (Starpsauciens: “Jā!”) Es vienkārši tā drusku izlasīšu. “Par dabisko ģimeni. Aicinājums noraidīt partnerības pakotni. Aicinu balsot “pret” šo likumprojektu. Latvijas tauta, esi pret partnerību.” Jūs lasījāt? (Starpsaucieni.)

Vai jūs tiešām domājat, ka tas ir vajadzīgs mūsu tautai? Mūsu tauta ir pret. Viņa negrib šo. Ģimene – tā ir sieviete un vīrietis. Viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

Man arī jums jautājums: vai pietiek ar septiņām minūtēm? (Starpsauciens.) Labi.

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, godātie, vēlreiz! Faktiski šī pakotne paredz legalizēt viendzimuma attiecības, pielīdzinot tās likumiskai laulībai (Starpsaucieni: “Nav!”; “Beidziet melot!”), kuru aizsargā Latvijas Satversme. Šis ir slēpts mēģinājums apiet Satversmē aizsargātās pamatvērtības un vājina laulības institūta nozīmi. Neviens starptautisks cilvēktiesību akts neparedz valsts pienākumu obligāti legalizēt viendzimuma laulības.

Satversmē ir stingri nostiprināta laulības definīcija: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.” Ģimene ir viena no svarīgākajām vērtībām, un tas stiprina... ir būtiski stiprināt nācijas attīstības priekšnosacījumus. Mums ir jāievēro gan indivīda tiesības, gan arī sabiedrības tradīcijas un vērtības.

Izbrīna arī likumprojektu steidzamība. Šie likumprojekti tiek ātri dzīti uz priekšu, un tos, visticamāk, nāksies arī pārstrādāt. Un es gribu oponēt dažiem izteikumiem, it īpaši tam, kur bija runāts par divām tantiņām. Jūs tiešām domājat, ka divas tantiņas gribēs, izmantojot jūsu paketi, izmantot šo priekšnosacījumu – iet un apstiprināt pie notāra to... nezinu, partnerību? Es nedomāju.

Bet, ja jūs tik ļoti uztraucaties par tantiņām, kāpēc jūs neindeksējat pensijas? Ja jums ir tik liels uztraukums par bērniem, kāpēc jūs neuztrauc, cik ir bērnu pabalsts? Kāpēc budžetā jūs neielikāt arī to paaugstināt vairāk? Jūs uztrauc tas, ka ģimenes ir bez tēva vai bez mātes un viņi nelaulājas. A jūs nezināt – kāpēc? Jūs runājat ar tiem cilvēkiem, kāpēc viņi nelaulājas. Tāpēc, ka māmiņai ir izdevīgāk sēdēt vienai un saņemt atbalstu no valsts, ne tas, ka viņa nevar vai negrib, bet tāpēc, ka viņa var vairāk dabūt no valsts, ja viņa ir viena.

Tāpēc es nedomāju, ka tas ir pareizi un būtu pamatā tam, ka jūs gribat aizsargāt tantiņas vai vectētiņus, vai bērniņus. Tas nav galvenais šeit. Un nevajag melot! Jūs gribat bīdīt ārā un tālāk partnerattiecības, viendzimuma attiecības. Un tiešām, zaļzemnieki, par jums man milzīgs... nu, pārsteigums par šo lietu.

Bet es arī lūdzu neatbalstīt, nevajag mūsu valsti vest kaut kur, nu, tādā dibenā, kur pēc tam mēs nevarēsim izairēt no šīs bedres.

Lūdzu neatbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, esam pietuvojušies pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! (Pauze.)

Tā kā mums Saeimas sekretāra biedra nav, tad es dodu vārdu Smiltēna kungam nolasīt reģistrācijas (Starpsaucieni. Aplausi.)...

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Kolēģi! Nav reģistrējies Jānis Grasbergs, kura dēļ es šeit arī atrodos, Ilze Indriksone, Andris Kulbergs (piedodam, kāpēc nav), Ramona Petraviča, Edgars Putra, Igors Rajevs un Ričards Šlesers.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām ar debatēm.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Dažas nelielas pārdomas šī likumprojekta sakarā par Latvijas un Eiropas Savienības vietu un nākotni globālajā sacensībā par izdzīvošanu.

Kā jūs domājat, kas nosaka tautas un valsts drošību? Kāda siena, uzbūvēta uz Baltkrievijas vai Krievijas robežas, vai kāda jauna ieroču partija? Diemžēl pēdējā laika notikumi rāda, ka valsts un tautas drošību nodrošina tikai viena lieta – tā ir dzimstība. Skatoties milzu demonstrācijas Londonā un Parīzē, mēs redzam, ko var sasniegt ar dzimstību un ko var sasniegt ar dažādiem jaunievedumiem, uzlabojot laulības institūciju, un dažādiem citiem likumiem.

Mēs, protams, negribam būt vecmodīgi un dzīvot senajos laikos, kad kādreiz baznīcā uzsauca jaunlaulājamos, bija saderināšanās, laulības bija sabiedrības locekļu apņemšanās radīt bērnus, rūpēties par savu ģimeni līdz mūža galam, arī kad ģimenes locekļi kļūst veci, slimi vai nespējīgi.

Kristietības ieviešana Livonijā... pēc tam arī Latvijā, Lietuvā, Igaunijā... vai tas patika vai ne, visādā veidā aicināja stiprināt ģimenes institūciju. Tas, protams, ir novecojis... un apgrūtinājums.

Šodien visa centrā ir cilvēks un cilvēka vēlmes, iegribas un tiesības, kuras jāapmierina nekavējoties. 84. pants no Civillikuma gan vēl nav izņemts ārā. Tas tāds ļoti novecojis. Es atgādināšu: “Laulība rada vīram un sievai pienākumu būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību.” Tas nenozīmē, ka pēc gada apnika – paceļ cepuri un iet reģistrēt jaunas partnerattiecības.

Kas tad ir šajā notariālajā aktā? Tur ir teikts, ka tiek reģistrēts personu apliecinājums rūpēties par kopīgu saimniecību, gādāt un atbalstīt vienam otru. Un partnerattiecības beidzas ar abu personu gribas izteikšanu.

Redziet, cik vienkārši – nekādu morālo pienākumu! Kur paliek bērni – tas taču nav svarīgi! Sistemātiski ģimenes institūciju grauj ne tikai šie 48 vai 50 gadījumi, kad tiesneši apstiprināja par ģimeni, kā es teicu, viendzimuma pārus, kur ģimeni veido cilvēki, kas nav radinieki savā starpā, kas ir pilnīgi pretēji tiem likumiem, kas ir Latvijā līdz šim... Un nekādas sekas nenotiek. Bet kāda ir mūsu kultūra, un kāda ir mūsu izglītības sistēma pašreiz Latvijā?

Pirmdien rādīja filmu “Amerikāņu pīrāgs”... ar kaut kādu numuru. Es to neskatījos, bet ārkārtīgi interesanta anotācija “Rīgas Viļņos” – skolas meitenes sadumpojas, jo, lūk, visu nosaka puiši, un viņas grib viņus pārmācīt. Kā tad viņas pārmāca? Mežonīga uzdzīve, sekss... un puišiem tiek ierādīta īstā vieta. Tātad izglītības sistēma, arī sabiedriskie mediji vai televīzija, kas mums ir Latvijā, jau reklamē citas vērtības; tā nereklamē to, ka ģimene nebeidzas tad, kad cilvēki noveco, bērni izaug, bet pienākumi kaut kādā veidā paliek, jo tas viss ir novecojis.

Es dažus vārdus pateikšu – kāds ir krāpniecības elements visā šodienas runāšanā. Vakar mēs skatījāmies televīzijas pārraidi, kurā ar milzīgu sajūsmu daži teica, ka mēs taču pievienosimies 27 valstīm! Ak dievs, kāda laime!

Kolēģi, man liekas, ANO ir apmēram 193 valstis (tā vismaz ir Vikipēdijā), varbūt kāda ir nākusi klāt. Pagaidiet, bet kā tad tur ar tām pārējām valstīm? Tikko, pirms dažām nedēļām, mēs dzirdējām – Indijas parlaments arī izskatīja likumu par šo civilo savienību vai par laulībām, un parlaments noraidīja. Tātad valstī ar 1,5 miljardiem iedzīvotāju, kur ir dažādas etniskās grupas, kur ir dažādas ticības... 1,5 miljardi saprot, ka laulības institūts ir kaut kas svarīgāks par acumirklīgu iegribu pildīšanu.

Mazajai Latvijai acīmredzot nav nekādu problēmu, un mēs varam šeit darīt, ko mēs gribam. Kādā veidā notiek muļķošana? Piemērs par Franciju.

1999. gadā Francija pieņēma tā saucamo PACS jeb civilās solidaritātes paktu, nu, faktiski gandrīz vai kopija tam, ko mēs te rakstām. Iepriekš mēs saucām par civilās savienības likumu, tagad mēs Notariāta likumā saucam to par partnerības reģistrēšanu. Bet 2016. gadā par milzīgu šoku francūžiem, pēc statistikas datiem, izrādījās, ka 96 procenti, kas bija reģistrējušies kā partneri, ir heteroseksuālie, nevis homoseksuālie pāri. Un zināt, kāpēc? Ļoti vienkārši. Tas ir izdevīgi, jo likums uz laiku regulē tikai materiālās attiecības. Nekādu ilgtermiņa saistību, nekādu tiesisku apgrūtinājumu un nekādas atbildības par bērniem – pilnīgi nekā tur nebija. Kāpēc neizmantot šādu jauku dzīves baudīšanu, ja valsts to atbalsta un dod visas tiesības?

Bet tas ar to nebeidzās, un arī šeit tas nebeigsies. 2013. gadā Francijas tiesas bija saņēmušas milzum daudz iesniegumu par to, kāpēc notiek diskriminācija. Heteroseksuāliem pāriem ir divi institūti. Saprotat, jūs ejat... ielai vienā pusē jums ir laulību reģistrācija, ielai otrā pusē jums ir partneru reģistrācija. Bet nabaga homoseksuālistiem ir tikai viena institūcija. Un 2013. gadā Francijas tiesa bija spiesta legalizēt arī viendzimuma laulības. Tas ir tas, uz ko mēs ejam. Un būtu tikai godīgi to pateikt.

Ja šī likuma mērķis nav radīt laulības surogātu, tad likumam, protams, būtu jābūt un to mēs varētu darīt. Un, starp citu, šāds priekšlikums jau iepriekšējā Saeimā bija iesniegts... sauktos “Vienā mājsaimniecībā dzīvojošu personu interešu aizsardzības likums”. Un tur varētu dzīvot mazbērni, piemēram, ar vecvecākiem, ja viņiem vecāki ir gājuši bojā. Un šis likums atrisinātu varbūt pensiju mantošanas jautājumus un kaut kādus citus jautājumus. Bet tas būtu godīgi, tur nebūtu izcelti homoseksuālie pāri kā šeit – ir skaidri pateikts, ka cilvēkiem ir jābūt tuvās attiecībās, nevar būt radinieki un tā tālāk.

Kāpēc viņi nevar būt? Tāpēc, ka šeit ir kārtējā melošana un izlikšanās. Nu tad esam godīgi. Ja mēs negribam diskriminēt cilvēkus, tad šos grozījumus neatbalstām, bet nosaucam to... tad uz otro lasījumu taisām kaut vai par, kā es teicu, “Vienā mājsaimniecībā dzīvojošu personu interešu aizsardzības likumu”, un tad viss ir godīgi. Ja mēs gribam blēdīties tālāk, skatīties šīs jaukās filmas, izdot bērniem grāmatas, ko Eiropas onkuļi pedofili sacer, kā 4. klases bērniem vajadzētu darīt... un ko veicināt, tad tā ir cita lieta.

Tāpēc es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt un padomāt arī par to, ka daudz svarīgāk būtu, ja mēs šodien būtu lēmuši, piemēram, par tādu likumu kā Ungārijā – ja mātei ir trīs bērni, tad šī ģimene tiek atbrīvota no jebkādiem nodokļiem –, nevis spriest par to, kā atkal pielikt 10 eiro. Tai pašā laikā veicināt pilnīgu bezatbildību.

Un pēdējais jautājums. Tātad tiem, kas šeit tik ļoti aizstāvēja partnerattiecības... ieejiet jūtūbā... jebkurā... gūglē... pameklējiet, atradīsiet Čikāgas Universitātes pētījumus, cik homoseksuāliem partneriem vidēji ir partneru jeb cik bieži viņi maina šo partnerību. Tikai apmēram 10 procentiem ir mazāk par 10. Tur ir līdz 100 un pat līdz 1000 partneriem. Un kā tad šis likums strādās? Pēc katriem diviem trim gadiem jūs skriesiet un reģistrēsiet no jauna tās partnerības bez kaut kādām saistībām?

Tāpēc, es domāju, jāpaliek ir – vai nu mums ir likums par mājsaimniecības interešu aizstāvību, vai mums ir skaidrs... civiltiesisko, teiksim, attiecību regulēšana starp homoseksuāliem pāriem. Bet šī ir blēdība, kur mēs it kā izliekamies, ka nekas nav, bet faktiski tas ir ceļš... Es nesaku, ka to nevajag, varbūt vairākums to grib... un normāli, protams, būtu organizēt referendumu par šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Protams, mēs jau varam pasmieties šeit par daiļrunību, gribētos lietot citu vārdu, bet jābūt pieklājīgai, jāsaka – daiļrunība. Viens otrs sevi pārspēj pārliecināšanā, ka šai partnerības paketei nav nekāda sakara ar viendzimuma laulības institūcijas tapināšanu tuvākā vai tālākā nākotnē. Protams, varam pasmieties, ka mums parlaments ir kļuvis bagātāks par vienu centrisku vīrieti, bet patiesībā tas ir ļoti bēdīgi, kas šobrīd te notiek.

Un faktiski katrai nodevībai ir sava cena. Ne jau velti ZZS frakcijas deputāti pēkšņi ir mainījuši savu nostāju Latvijas tautai tik būtiskā jautājumā. Cik tad maksā šī jēru klusēšana un šī politiskā korupcija? Dārgi vai lēti – par to lai spriež katrs Latvijas un ZZS vēlētājs pats.

Visdāsnāk, manuprāt, par nodevību šobrīd ir atalgota Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, kas papildus iepriekšējam deputāta atalgojumam šobrīd saņem 3981 eiro. Ministri, kas šobrīd ieņem ministru krēslus un pirms tam bija deputāti, bruto atalgojumā saņem 3071 eiro vairāk, saņem vēl ministra biroju, automašīnas, šoferus, noteikti arī kādus reprezentācijas izdevumus.

Tātad nosaukšu vārdā: Uldis Augulis – labklājības ministrs, Armands Krauze – zemkopības ministrs, Kaspars Melnis – klimata un enerģētikas ministrs. Šis vispār ir jautrs gadījums – Melnim, kurš pirms tam iestājās konkrēti pret šādu posteni, pašam vispār šobrīd nav nekādu problēmu ieņemt amatu. Viktors Valainis – ekonomikas ministrs. Un tad, protams, jaunie deputāti, kas tiek pie mandātiem šo dīvaino rotāciju kārtībā: Ligita Gintere, kura vakar, starp citu, kļuva par Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas vadītāju ar piemaksu 569 eiro un ar deputāta pamatalgu 3981 eiro. Valdis Maslovskis, Ģirts Štekerhofs, Didzis Zemmers – ar pamatalgu 3981 eiro. Daudz vai maz? Es nezinu. Ir tā korupcija, nav tā korupcija...

Harijs tika pie frakcijas vadītāja – vai ne? – posteņa. Piemaksa 2275 eiro. (Zālē troksnis. Dep. A. Ņenaševa: “Par Notariāta likumu!”) Nē, tas ir par to – par vērtību maiņu, kas tieši konkrēti attiecas uz to, kā deputāti maina savu viedokli. Arī par Augusta Brigmaņa, kurš kļuva par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas biedru ar piemaksu 1706 eiro, materiālo motivāciju. Līga Kļaviņa arī papildus saņem 1706 eiro (Starpsaucieni.), Līga Kozlovska papildus saņem 569 eiro mēnesī. Kūtra kungam, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājam, 2275 eiro piemaksa.

Nu nosauksim, lai sabiedrība vienkārši zina un tad pati izspriež, vai šīs piemaksas par komisiju vadību, par posteņu maiņu ir kaut kāds motivators tam, lai jūs mainītu savu viedokli tik svarīgā balsojumā, vai nav.

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze! Mums ir grozījumi...

L. Liepiņa. Jā, mums ir grozījumi. Un es, manuprāt, runāšu par to korupciju, par ko te izsakās ne viens vien deputāts, un tātad, ja tā ir korupcija, tad katrai korupcijai ir kaut kāda noteikta samaksa par to... samaksa mēnesī. Tad, kad jums šie posteņi tiks atņemti kaut kādu rotāciju gadījumā, iespējams, jūs atkal mainīsiet savu viedokli un gribēsiet kaut ko mainīt. Varbūt būs par vēlu. Nu, protams, Rajeva kungam droši vien atļāva (Žestikulējot nogāž glāzi.)... neierasties. (Smiekli.) Trauki plīst... nesaplīst, tātad uz nelaimi.

Un Burova kungs arī kļuva par komisijas priekšsēdētāju (šobrīd izgājis no zāles) – ar piemaksu 2275 eiro mē-ne-sī! A kā tad jūs domājāt, kā savādāk? Skaidrs, ir lielākas piemaksas, ir mazākas piemaksas.

Un tad ir ZZS, kas sēž kā jēri, klusē un nesaka nevienu vārdu. Nāciet un pastāstiet, kādēļ jūs tik krasi maināt savu viedokli tik būtiskā jautājumā! Tas nav tikai Lemberga faktors vien. Tas esat katrs no jums. Katrs ZZS deputāts, kas ir ievēlēts Saeimā, – tā ir jūsu atbildība Latvijas tautas priekšā un jūsu vēlētāju priekšā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edvards Smiltēns.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka visi ir lasījuši šos dokumentus, par kuriem mēs spriežam, un lasījuši arī anotācijas daļu. Un mēs visi ļoti labi saprotam, ka dokumenti, kas šeit ir iesniegti, ir ļoti nabadzīgi, proti, šajos dokumentos, anotācijā nav iespējams ieraudzīt analīzi un vērtējumu par to, kā tas ir kontekstā ar esošo laulības institūtu, kā tas ir kontekstā ar ģimenes institūtu un kā vispār ir redzama kopaina. Vai tie grozījumi, kas šodien tiek izskatīti un tiks pielemti – par to es, protams, nešaubos – ar ZZS svētību... vai tā ir galējā versija vai arī... kā vakar televīzijas diskusijā bija runa, ka būs nevis sešu likumu grozījumi, bet vismaz septiņdesmit. Bet, ņemot vērā to, cik plaši laulības institūts ir iestrādāts mūsu normatīvajos aktos, kāds tiesību pienākumu apjoms no tā izriet, es pieņemu, ka tas galamērķis ir tomēr šo partnerattiecību regulējumu klucīti pa klucītim veidot tuvāk laulības institūtam. Un mēs redzam arī, kā igauņi to ir risinājuši.

Un te man ir viens būtisks jautājums. Protams, nedz... PROGRESĪVAJIEM – visu cieņu: nāk debatēt, sitas un aizstāv intereses. Izņemot Jurēvica kungu, un, visu cieņu, Lībiņas-Egneres kundze arī klāt... Pārējie klusē, neiesaistās diskusijā. Bet es gribētu varbūt atbildes uz kontekstu par laulības institūtu un ģimeni – cik liels tiesību pienākumu apjoms ir vispār paredzēts, jo izskatās, ka šis ir tikai sākums – kā trauks, kurā tiks pārcelts šis tiesību pienākumu apjoms līdzīgi kā laulības institūtā, faktiski dublējot to.

Un vēl viena būtiska lieta. Ja mēs lasām šo 107.12 pantu – zvērināts notārs taisa notariālo aktu par partnerību, ja divas pilngadīgas fiziskās personas kopā personīgi ierodas pie zvērināta notāra un apliecina visu to, par ko Lībiņas-Egneres kundze runāja... Tātad šis tvērums attiecas ne tikai uz viendzimuma pāriem, tas attiecas arī uz tiem pāriem, kas bauda tiesības slēgt laulību un atbilstoši Civillikumam ne tikai laulāties, bet arī... Ir tāds saderināšanās institūts, no kā arī izriet zināms tiesību un pienākumu kopums.

Tad man ir jautājums: kā mēs vērtējam to, ka tiem, kas vēl neatrodas laulībā, it sevišķi tur, kur šajā kopdzīvē ir jau parādījušies bērni... kā mēs vērtējam to, ka tiek radīts vēl viens institūts, kas ir radikāli un būtiski ar mazāku tiesību un pienākumu apjomu apveltīts, uz kuru aicina šos vēl nereģistrētos pārus, kas ir vīrietis un sieviete, – nevis slēgt laulību, kur viss ir skaidrs (tur ir atrunātas ļoti daudzas lietas, kas izriet no šīm saistībām), bet veidot partnerattiecības? Cik godīgi tas ir arī pret potenciālajām sievām, kuras sagaida no vīrieša atbildīgu rīcību, ka viņš saņem drosmi un slēdz šo laulību, un tad šis pienākumu un tiesību apjoms ir pilnā apmērā. Tas ir viens.

Un otrs – varbūt ir jēga nespēlēt šo spēli un neiet uz priekšu pa klucītim, jo galamērķis ir skaidrs un saprotams. PROGRESĪVIE to ļoti atklāti definē: tās ir viendzimuma laulības. Tas ir tieši tas, par ko Igaunijā vienkārši ņēma un nobalsoja – bez aplinkiem, bez mēģinājumiem kaut kā pa soļiem to izspēlēt. Izgāja, publiski vēlēšanās pateica, vēlēšanās rezultātu dabūja, uzlika uz balsojumu, izdarīja, un punkts. Kāpēc nav tiešas, godīgas, skaidras spēles šajā?

Ir vēl viena lieta. Pamatojums – nacionālās drošības intereses, Latvijas valsts drošība, sabiedrību nedrīkst šķelt un nedrīkst sabiedrībā radīt vilšanās sajūtu par valsti. Paskatīsimies, es nonākšu arī pie solījumiem konkrēti par šo partnerattiecību likumprojektu un Stambulas konvenciju.

Bet, ja reiz mēs par nacionālo drošību un vilšanās neradīšanu par valsti... Krišjānis Kariņš pirms vēlēšanām: mums ir nopietnas bažas, ka Aivars Lembergs ir starptautiski sankcionēts, viņš, kā mēs zinām... kā viņš ir izteicies par mūsu NATO partneriem, viņš ir mūsu tiesās notiesāts par ļoti smagu korupcijas gadījumu. Mēs nevaram atļauties kā valsts, manuprāt, starptautiski, ka šāds spēks vispār būtu valdībā. Tad būtu jautājums, kas tad mēs par valsti vispār esam, vai mēs korupciju atbalstām, vai mēs korupciju apbalvojam ar augstiem amatiem.

Kas ir noticis? Diametrāli pretējais. Tātad vēlēšanās ir iegūts mandāts caur skaidru un nepārprotamu pozīciju, Jaunā VIENOTĪBA teica – Lemberga kungs un šis spēks, domājot ZZS, nekad nebūs valdībā. Pozīcija nomainījusies pusgada laikā par 180 grādiem. Tas vairo uzticību? Nevairo. Ņenaševas kundze... Antoņina Ņenaševa. “Es teikšu, ka ZZS ir mūsu sarkanās līnijas. Viņu premjera kandidāts... atvainojos, viņam ir vieta nevis premjera krēslā, bet, kā zināms, apsūdzētā krēslā. ZZS mums ir arī sarkanās līnijas. Tā nav Latvijas nākotne. Tas ir kaut kāds pagātnes rēgs, kas mums joprojām velkas,” saka Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa.

Mārtiņš Kossovičs pirms vēlēšanām: “Izplucināts tiesiskums un aptraipīti 4. maija ideāli, un (Starpsauciens: “Kā tas saistīts ar Notariāta likumu?”; starpsaucieni)... vairots netaisnīgums.” Es par dubultmorāli! Es par dubultmorāli. Tā Lemberga ēru Latvijā raksturo PROGRESĪVIE, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs: “Jau kopš PROGRESĪVO pirmsākumiem esam vērsuši uzmanību uz oligarhu varu”... un tā tālāk.

Siliņa – šobrīd premjere, pirms tam ministre: mēs uzskatām, ka izvirzīt Lembergu, kurš ir notiesāts, ir spļāviens sejā NATO un mūsu cilvēkiem. Neredzam nekādu iespēju sadarboties ar šo spēku. Daudzi citāti par šo.

Un kā ir noticis patiesībā?

Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs, mēs runājam par grozījumiem Notariāta likumā.

E. Smiltēns. Es runāju par dubultmorāli arī kontekstā ar grozījumiem Notariāta likumā. Tiešs sakars. (Zālē troksnis.) Un ZZS... Jautājums pirms vēlēšanām... Tieši tāpat kā PROGRESĪVIE zvērēja savam vēlētājam: nekad ar Lembergu un ZZS! Jaunā VIENOTĪBA, balsojiet par mums, jo tad jūs iegūsiet... Nekad ar Lembergu un ZZS! ZZS teica... Viņiem tika jautāts: vai atbalstīsiet Stambulas konvenciju? Balsojiet par mums, nekad neatbalstīsim! Vai atbalstīsiet partnerattiecību regulējumu? ZZS teica: balsojiet par mums, mēs nekad neatbalstīsim partnerattiecību regulējumu.

Un tad paskatīsimies vēl iepriekšējo (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Saeimu. 2022. gada 15. maijs. Ko Zaļo un Zemnieku savienība... kā rīkojās, balsojot par identisku likumprojektu, tātad “Civilās savienības likumu”.

Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs...

E. Smiltēns. Priekšsēdētājas kundze, lūdzu, nodrošiniet kārtību zālē!

Sēdes vadītāja. Tā, vienu mirklīti, kolēģi! Vienu mirklīti, kolēģi!

E. Smiltēns. Patiesība ir skaudra, raugi, bet tai ir lemts tapt izdzirdētai, jo tāds ir Saeimas kārtības rullis un manas deputāta tiesības, piedodiet.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, drusciņ klusāk!

E. Smiltēns. Tātad, cienījamie kolēģi, ZZS rīcība pirms Saeimas vēlēšanām, demonstrējot un apliecinot savu vārdu patiesumu, ka mēs neatbalstīsim nekad šādu regulējumu.

Tātad “par” – 43 balsis Civilās savienības likumam, “pret” – 32. Uldis Augulis (ZZS) – pret, Gundars Daudze (ZZS) – pret, Jānis Dūklavs (ZZS) – pret... šodien nav vairs Saeimā... Janīna Jalinska (ZZS) – pret (Starpsauciens: “Tas ir cits likums!), attiecīgi Viktors Valainis (ZZS) – pret, Jānis Vucāns (ZZS) – pret.

Ir pagājis gads, un mums šodien ir nevis viens balsojums, kolēģi, bet trīsdesmit. (Starpsauciens: “Laiki mainās.”) Laiki mainās. Andris Bērziņš – tas pats, vai ne? Andris Bērziņš (ZZS) – par, Augusts Brigmanis (ZZS) – par, Gundars Daudze, tas pats Gundars Daudze (ZZS) – par, Ligita Gintere (ZZS) – par, Juris Jakovins (ZZS) – par, Līga Kļaviņa (ZZS) – par, Līga Kozlovska (ZZS) – par, Gunārs Kūtris, iepriekš arī esot citas partijas sastāvā, stingri iestājoties pret, (ZZS) – par, Valdis Maslovskis (ZZS) – par, Daiga Mieriņa (ZZS) – par, Harijs Rokpelnis (ZZS) – par, Ģirts Štekerhofs (ZZS) – par, Andrejs Vilks (ZZS) – par, Jānis Vucāns (ZZS) – par un Didzis Zemmers (ZZS) – par.

Es lūgšu apvienot debašu laikus. (Zālē troksnis.) Tādas ir manas tiesības, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsaucieni.)... Vienu sekundīti, Smiltēna kungs! Deputāti iebilst.

Lūdzu, balsojam (Starpsauciens.)... Lūdzu zvanu... Par procedūru. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Gundaram Daudzes kungam.

G. Daudze (ZZS).

Pasaka, ka drīkst runāt tikai par tematu, šajā gadījumā – par Notariāta likumu. Tas viss, ko šobrīd runā deputāts Smiltēns, ir absolūti pret Saeimas kārtības ruļļa regulējumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Starpsaucieni.)

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Inārai Mūrnieces kundzei. Par procedūru.

I. Mūrniece (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es gribētu kā deputāte zināt, kuri deputāti iebilst pret debašu laika pagarināšanu. Esiet tik korekta, vadot sēdi, nosauciet vārdā vismaz kādu, vai tie lai vismaz piesakās, jo citādi no šīs zāles... mēs nesaprotam, kuri deputāti iebilst pret debašu laika pagarināšanu.

Sēdes vadītāja. Labi. Kurš, lūdzu, no deputātiem iebilst? Rekur, Jakovina kungs iebilst (Starpsaucieni.), Harijs Rokpeļņa kungs iebilst. Tātad mums ir jābalso. (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.) Balsosim par debašu laika pagarināšanu deputātam Edvardam Smiltēnam par piecām minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. E. Smiltēns: “Apvienošanu.”) Atļaušanu... apvienošanu... (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 11, atturas – 2. Jūsu debašu laiki ir apvienoti.

Lūdzu!

E. Smiltēns. Tātad, cienījamie kolēģi, es jums mēģināju uzskatāmi parādīt, kas ir nacionālās drošības apdraudējums patiesībā. Politiskās partijas, kas ir izveidojušas jauno progresīvo, kreiso, liberālo koalīciju, ir totāli nodevušas visus būtiskākos solījumus, kas ir doti pirms vēlēšanām. Un kas tad īsti ir noticis? 10. maijā Jaunā VIENOTĪBA no ZZS un PROGRESĪVAJIEM nopirka Latvijas Valsts prezidenta amatu, PROGRESĪVIE ar šo sev nopirka vietu valdībā (Starpsaucieni.), pie reizes atdeva Rīgas mēra krēslu un nopirka arī šādus grozījumus. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, mazliet klusāk! Paldies.

E. Smiltēns. Jo šīs valdības maiņas rezultātā šie grozījumi tapa iespējami. Un visu cieņu PROGRESĪVAJIEM – nedaudz pārdodot savas vērtības, var iegūt citas vērtības. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, kolēģi!

E. Smiltēns. Savukārt kurš ir ieguvis un arī zaudējis (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Smiltēna kungs, vienu sekundīti, vienu sekundīti, Smiltēna kungs! (Starpsaucieni.) Kas? Pārtraukumu? (Zālē troksnis.) Kolēģi, es jūs aicinu, lūdzu... jā, kolēģi, es tiešām aicinu, lūdzu, ievērot kārtību! Paldies. Un ļaujam Smiltēna kungam pabeigt savu runu. Paldies.

E. Smiltēns. Tātad Jaunā VIENOTĪBA ieguva dubultā, PROGRESĪVAJIEM nācās kaut ko upurēt, bet arī liels ieguvums elektorāta priekšā. Otrā pusē Jaunā VIENOTĪBA pārdeva un Lemberga kungs un ZZS ar balsojumu par prezidentu nopirka savas vietas valdībā un koalīcijā, bet turpina maksāt par palikšanu valdībā, vēlreiz un vēlreiz, un vēlreiz apliecinot bezierunu pakļaušanos PROGRESĪVAJIEM un Jaunajai VIENOTĪBAI, radikāli izmainot savu pozīciju.

Un šodien, man šķiet, Zaļo un Zemnieku savienībai ir viena no pazemojošākajām dienām, kāda ir bijusi šajā Saeimā, jo 30 reizes pēc kārtas – atkal un atkal, vēlreiz un vēlreiz – ir jāapliecina piederība šai liberālajai kreisajai koalīcijai. Un tas nevar palikt nepamanīts. Ja vien cerība, ka to vajadzētu izdarīt ļoti ātri... Un tādēļ šiem likumprojektiem ir noteikta steidzamība, neskatoties uz to, ka šobrīd tiek lemtas fundamentāli svarīgas izmaiņas sabiedrībā. Tiem tiek noteikta steidzamība, un mēs šodien iegūsim priekšlikumu iesniegšanas termiņu – viena diena – līdz rītdienai. Es spēju paredzēt (Starpsauciens.) – viena diena, lai sagatavotu, izdiskutētu un iesniegtu priekšlikumus. Nākamnedēļ būs formāli viena komisijas sēde, un ceturtdien ir plānots šo visu slēgt.

Bet, cienījamie ZZS, jūsu mocības ar to nav galā. Samaksa par būšanu šajā koalīcijā tiks prasīta vēl un vēl. Tāpēc ka tiesību un pienākumu apjoms partnerattiecību regulējumā, kas ietverts šajos likumos, ir tikai sākums, un nāks nākamie grozījumi, ko sniegs progresīvie, paverot tiesības, papildu pienākumus vienā flangā, otrā, trešā... līdz brīdim, kad tiesību un pienākumu apjoms būs vienāds ar to, ko paredz laulības institūts. (Starpsauciens.) Tā ir mana... To es arī mēģinu šeit paredzēt.

Protams, ka vienā dienā ar Stambulas konvenciju nākamajā ceturtdienā galīgo balsojumu par šiem likumprojektiem neliks, lai jums būtu vēl cita iespēja vēl pēc nedēļas apliecināt savu lojalitāti šai liberālajai kreisajai koalīcijai. Un Stambulas konvencija būs vēl viens pierādījums to jūsu principu un vērtību nodevībai, ko jūs solījāt pirms vēlēšanām. (Starpsauciens.)

Un visbeidzot. Es klausījos Antoņinas Ņenaševas kundzes runu. Un Ņenaševas kundze savā runā (es viņu citēšu) teica: spēks rodas, apvienojot ap demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem. Šodien šķirsim jaunu lappusi Latvijas demokrātijas vēsturē.

Tad, lūk, parunāsim par demokrātiju un tiesiskas valsts principiem. Ja mēs saprotam, ka nedēļu šis (Zālē troksnis.)... Šī likumprojektu pakotne tikai nedēļu atradīsies Latvijas Republikas Saeimā, tā nav bijusi valdībā, valdība neuzdrošinājās vai baidījās likt savu parakstu un sniegt kā Ministru kabineta izvērtētu, starp ministrijām izdiskutētu pakotni, un arī Saeimā ļauj tikai nedēļu – tas ir īsākais termiņš, kāds iespējams, lai tie, kas ir salauzuši savus principus, pēc iespējas īsāku laiku degtu liesmās. Vai tas ir demokrātiski un tiesiski? Vai tas ir pareizi – tik nopietnām, fundamentālām izmaiņām nedot telpu diskusijai, argumentācijai un pamatojumam? Kā redzu, nekāpjat šodien tribīnē argumentēt šos lēmumus. (Starpsauciens.) Un vai tas ir pareizi sabiedrības priekšā? Galu galā mums ir Satversmes 1. un 2. pants Saeimas zālē pie sienas. 1. pants, kurš saka: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”, un 2. pants: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.”

Cienījamie kolēģi, tautas nobalsošana vai referendums nav bijis ļoti sen, tie ir padsmit gadi. Šis jautājums ir īsts un patiess jautājums, kas ir jāizlemj nevis Saeimai, bet Latvijas Republikas tautai (Daži deputāti aplaudē.), jo, kā rakstīts, “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Jūs esat vienīgie vēlētie ar sabiedrības mandātu rīkoties, jūs esat pārkāpuši mandātu par 180 grādiem no tā, kā dēļ jūs esat ievēlēti, ko jūs solījāt pirms.

Tāpēc pilnīgi pamatoti ir nebaidīties no sabiedrības, nodot šo pakotni tautas nobalsošanai, un, ja tauta lems, tad tam taps arī tā būt, un tas nozīmēs, ka mēs esam demokrātiski, tiesiski, mums rūp tautas viedoklis, tās lēmums. Ja sabiedrība būs mainījusies, viņi akceptēs, un tad sabiedrība nebūs sašķelta un nebūs vīlusies Latvijas politikā un varā.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, šis jautājums nav Saeimas, bet tautas nobalsošanas jautājums, un es ceru, ka visi atbalstīs vēršanos pie Latvijas Valsts prezidenta pēc šīs pakotnes pieņemšanas ar lūgumu šo nodot tautas nobalsošanai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš. (Starpsauciens: “Būs interesanti?”)

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Cienītās deputātes! Es runāšu par šo likumprojektu pakotni kopumā. Pēc tam, kad savā profilā ieliku to, kā nu kurš deputāts ir balsojis un kādas frakcijas par ko ir balsojušas... nolasīšu divus komentārus par šo tēmu. Daudzi šeit ir identificēti, tas nav kaut kāds tur feiks, visi šie cilvēki ir identificēti. Šinī gadījumā nesaukšu viņu vārdus, uzvārdus.

“Daudzi ticēja Lembergam, tāpēc balsoja par ZZS, cildināja viņu par skaisto Ventspili, teica, lai zog, jo viņš rūpējas par savējiem. Tagad, liekas, visi reiz redz viņa tiešo seju.”

Nākamais vēl interesantāks, jūs varat ieiet manā profilā un to paskatīties: “Zemnieciņi, vairs neceriet uz manu balsi nākamajās Saeimas vēlēšanās! Nu ko, norakstījāt sevi?”

Dāmas un kungi, teikšu Jencīša vārdiem: šis tiešām ir Trojas zirgs. Un, ja mēs paskatāmies uz šo “pensionēšanās” likumu, tad man vienkārši... es nezinu, protams, tas ir mans viedoklis... Ja mums ir kāds cilvēks, kurš pilda diplomātisko misiju kādā no valstīm ārzemēs un viņš, teiksim tā, ir nedaudz citādāk orientēts, tad šobrīd viņš uz pieņemšanām iet viens. Šis likumprojekts paredz to, ka viņi varēs iet divatā, pie tam šim cilvēkam būs visas privilēģijas – 80 procenti no diplomāta algas, pēc tam tas viss tiks ieskaitīts pensijas fondā, un tā tālāk, un tā joprojām. Labi, bet tagad arī ne par to.

Pilngadīgas personas drīkstēs reģistrēt savas attiecības oficiāli. Ja paprasītu jebkuram cilvēkam Latvijā – pieaugušam, nobriedušam... pensionāram: ko jūs par to domājat? Ziniet, visticamāk, būtu tāda atbilde... kā mēs, kad pirms vēlēšanām taisījām kampaņu, braucām, savācām gandrīz 60 tūkstošus parakstu, bet cilvēki teica tā: “Nu ko jūs ņematies, ko jūs čakarējaties, vai tiešām jums nav citu problēmu? Vai tiešām nav citu problēmu mūsu valstī?” Un šobrīd es pienāku klāt pie... tā sāls, draugi mīļie. Tā nav problēma. Problēma ir bērni – Latvijas bērni. Un paskaidrošu, kāpēc.

Izsaucot Jaunās VIENOTĪBAS veselības ministru uz mūsu frakciju, mēs skaidri un gaiši paprasījām, kā tad tagad ir ar visām tām grāmatām un visu ko – tām hormonu terapijām un dzimuma maiņām bērniem... un tā tālāk, un tā joprojām. Un viņi saka: “Nē, nē, nē! (Starpsaucieni.) Tās ir tikai un vienīgi ar pilngadīgu... ar vecāku atļauju.” Un šeit ir sāls, dzirdat! Dzirdat? Šeit ir sāls! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs...

E. Zivtiņš.... šie savā starpā būs nodibinājuši partnerattiecības, un tad viņi ietekmēs mūsu bērnus. Un tie nav meli, tā ir taisnība. Tas ir tas, uz ko mēs šobrīd ejam. Tāpēc tam nevar kategoriski piekrist. Tāpēc šādas lietas ir jānodod tautas nobalsošanai, par to ir jālemj visai tautai, nevis šeit, aizmuguriski, pa ķēķa durvīm. Un retorisks jautājums – šoreiz draugam: ko jūsu partijas biedrs Baštiks par to teiks?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es runāšu par grozījumiem Notariāta likumā. Ir pagājis tieši viens gads, kopš sākusi strādāt šī Saeima. Vai jūs varat iedomāties, ka šādā atmosfērā šī Saeima vēl trīs gadus nostrādās? Es neredzu... Ja tie, kuri domā, ka šodien, izgrūžot cauri ar 52 plus balsīm, jūs aizvērsiet mutes tautai, tā tas nebūs. Ja jūs vērsiet ciet muti tiem, kas no šīs tribīnes runā jums netīkamas lietas, tad opozīcija apvienosies un mēs strādāsim diennaktīm, mēs debatēsim par šo jautājumu. Tā ka nespēlējieties ar uguni! Ļaujiet opozīcijai runāt!

Gluži tāpat kā Domburs vakar taisīja man muti ciet, lai es nepasaku, ka pēc 10 dienām tiks izsludināta parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Un tieši šodienas lēmumi būs viens no galvenajiem pamatiem, kāpēc Saeima tiks atlaista. Nacionālā apvienība, APVIENOTAIS SARAKSTS, kuri neplānoja atbalstīt šo Saeimas atlaišanu, visdrīzāk pievienosies šim procesam, tāpēc ka viņu vēlētāji arī prasīs, lai Saeima tiek atlaista. Tā ir šodienas jaunā realitāte. Kas attiecas... Kur ir satraukums? Vakar mēs to dzirdējām: galastacija... galamērķis ir viendzimuma partnerattiecības.

Es uzskatu, ka visgodīgākā šajā zālē ir partija “PROGRESĪVIE”, jo viņi skaidri ir nodefinējuši savas vērtības, savu vēlētāju vērtības un par tām ir iestājušies, turpretī citas partijas mēģina izmantot dažādus argumentus, lai paskaidrotu, kāpēc viņi balsos par konkrētajiem likumprojektiem. Es negribu atkārtot to, ko teica iepriekšējie kolēģi par to, kā valdība veidojās, kā izmaiņas notika šeit, Saeimā. To jūs esat dzirdējuši, bet es gribu parunāt par tām lietām, kas man sāp un sāp arī tiem cilvēkiem, kas ar mani sazinās, – mūsu partijas vēlētājiem.

Godīgi sakot, vēl līdz nesenam laikam es nepievērsu uzmanību tam, kur kādas grāmatas tirgoja, bet skandāls sākās ar to, kas notika...

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs! Mēs šobrīd diskutējam par grozījumiem Notariāta likumā.

A. Šlesers. Jā, es nonākšu līdz tam, godājamā Saeimas priekšsēdētāja, es nonākšu.

Līdz ar to mēs skaidri nodefinējām, ka kaut kas nav īsti labi. Un tad ministre atsauca un teica: “Nē, tur kaut kādas tehniskas kļūdas, cilvēki kaut ko sajaukuši.” Par ko ir šūmēšanās? Redz, kur ir galastacija, tā jau ir nodrukāta, tur nekas nav jāizdomā.

“Rīta agrumā” ir ļoti normāls, kā saka, jautājums, kas ir saistīts ar izskatāmo paketi... bet tad, kad mēs atveram tādu skaistu bildi (it kā no malas viss skaidrs), tur ir rakstīts: “Manas mammas guļ vēl saldi.” Tātad tās ir viendzimuma partnerattiecības, ģimene ar divām mammām. Nu tas ir vienkārši godīgi jāatzīmē, tā ir bērnu grāmata.

Tālāk – ļoti bieži latviešu valodā mēs nepamanām kādu galotnīti, un tad, kad mēs atveram... Tātad vēl viena grāmata. Viena ir “Rīta agrumā”, otra – “Laiks gulēt iet”. Un te lasām: “Tēti izlasa man guļampasaku.” Nevis “tēti, izlasi...”, bet “tēti izlasa...”, un tad tu skaties, izrādās, tur ir divi tēti. Tā ir galastacija!

Godājamie kolēģi, es neesmu pilnvarots šodien nostāties vienā vai otrā pusē. Pilnībā. Tas ir tautas nobalsojums. Tas, ko kolēģis arī iepriekš teica: sagatavojiet, lūdzu, visu to paketi ar 70 plus priekšlikumiem, kur galastacija ir viendzimuma partnerattiecības, bērnu adopcija – visu, ko jūs gribat, ko prasa organizācijas –, un palaižam! Demokrātiskā valstī nav jābaidās no referendumiem. Ja jūs domājat, ka tagad ar piepirktām balsīm jūs to visu dabūsiet cauri... Tās ir grāmatas, kuras ir nonākušas mūsu rokās. Es šodien tekstus nemaz negribu lasīt.

Bet par ko ir stāsts? Bildes, vai ne? Nu bildes – tā ir pornogrāfija... tā ir bērnu pornogrāfija četrgadīgam bērnam. Par to ir šis sašutums, vai ne? Un tad, kad... Jūs saprotiet, tas teksts ir ļoti gudrs, tas ir tā, kā bērnam parasti saka... iedod kaut kādu konfekti, un bērns pēc tam seko līdzi svešiniekam. Te rakstīts: “Mēs varam nedēļas nogalē visi aizbraukt uz jūru pie zivīm.”

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs...

A. Šlesers Ļoti labi! Un tad viņi aizbrauc uz nūdistu pludmali, tur ir melnie... nēģeri, tur ir sievietes, vīrieši, un viss notiek.

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs...

A. Šlesers. Godājamie kolēģi, es šīs grāmatas nolieku malā, vairs jums nerādīšu, jo tā ir galastacija, uz kurieni šodien virzās visi šie grozījumi.

Bet tagad jautājums ir tāds: vai mēs samierināsimies ar to, kas notiek zālē? Es varu pateikt sekojošo, ka visas frakcijas ir saņēmušas no galveno... lielāko konfesiju vadītājiem aicinājumu neatbalstīt un nelegalizēt viendzimuma partnerattiecības. Arī ZZS. Katrs – katra partija, katra frakcija... visi deputāti. Tas ir sūtīts. Varbūt kāds deputāts nav izlasījis, bet tas bija aicinājums. Ja visi konfesiju vadītāji saka to, ka nevajag atbalstīt, varbūt tiešām jāpaņem pauze, jāsatiekas, jo vienmēr mēs esam atsaukušies uz kristīgajām ģimenes vērtībām, ir jāizrunā, bet, kā jau es teicu, šis ir tautas jautājums, to nevar nopirkt ar dažām balsīm, ar kādiem amatiem.

Tāpēc es šodien gribu aicināt galveno konfesiju vadītājus skaidri nodefinēt pozīciju un runāt skaļi un atklāti, nosaucot arī vārdos cilvēkus, kas principā palīdzēs legalizēt viendzimuma partnerattiecības. 18. novembrī mēs visi iesim uz Doma baznīcu, uz svinīgo dievkalpojumu pulksten 9.00. Es aicinu arhibīskapu Vanagu, bīskapu Stankeviču un pārējos, kas uzstāsies, nosaukt vārdos visus tos cilvēkus, kas ir nodevuši savus vēlētājus, un pateikt, ka tieši viņi ir atbildīgi par to, kas notiks valstī.

Vai arī ejam uz referendumu, kur būs miermīlīgs rezultāts. Mēs neļausim jums šos jautājumus izstumt cauri vienkārši pa sētas durvīm. Es ļoti pragmatiski jums stāstu rīcības plānu. Katra nedēļa šeit, no šīs Saeimas tribīnes, radīs problēmas, te apvienosies kopā visa opozīcija. Tāpēc referendums – tā ir vienīgā iespēja. Vai arī Saeimas atlaišana.

Un es gribu pateikt to, ka mēs bieži pārmetam ZZS. Es negribu pārmest, viss jau ir pateikts.

Es gribu uzrunāt dažus cilvēkus no Jaunās VIENOTĪBAS.

Ģirt Valdi Kristovski, tu iepriekš esi bijis Nacionālajā apvienībā, vai tiešām tu nospiedīsi to pogu un legalizēsi viendzimuma partnerattiecības? Tu vienmēr esi bijis konservatīvs.

Andrej Ceļapīter, tu vienmēr esi bijis konservatīvs, vai tu būsi atbildīgs par to, ka tava balss legalizēs viendzimuma partnerattiecības?

Alīna Gendele, ko teiks tavi vēlētāji no Latgales?

Un tā tālāk... Es varu vēl uzvārdus nosaukt, apdomājiet! Šajā gadījumā mēs neapstāsimies un celsim tautu kājās. Nespēlējieties ar uguni!

Nacionālā apvienība, APVIENOTAIS SARAKSTS, visa opozīcija, mēs vienosimies par vienotu stratēģiju. Tā ka, godājamie kolēģi, gatavojiet paketi un ejam uz referendumu! Tas ir vienīgais risinājums šim jautājumam. Ja jūs uzskatāt, ka jūs izdzīsiet šos jautājumus... jūs izdzīsiet tautu ielās. Mēs tiešām rīkosimies, jo mums nav iespējas klusēt un kaut kādā veidā aizvērt acis, ausis... ka nekas nenotiek. Tas nebūs tā, ka izdzīs un pēc trim gadiem gan jau aizmirsīs. Kā daudzi saka, cilvēki nesaprot, kas ir Stambulas konvencija, kas ir vēl kaut kas. Liekam paketi!

Mums vajadzīga valsts attīstība. Ja mēs kašķēsimies un ņemsimies ar šīm lietām, valsts ekonomiskā attīstība ies uz leju, nevis uz augšu, jo katru ceturtdienu opozīcija... pat ja jums dažas balsis vairāk... mēs varam torpedēt šo darbu, nākot ar jauniem pieprasījumiem. Kariņa šodien nav. Piemēram, mēs katru nedēļu sauksim Kariņu un pieprasīsim demisiju, ja tas būs nepieciešams. Es to negribu darīt, jo lielākā problēma ir tā, kas notiek ar valsti, kā attīstīsies valsts, kā palielināt ienākumus valstij. Tas ir tas, par ko ir jārunā. Bet šī nodevība, kas pašreiz notiek... un šajā gadījumā tie uzvārdi mums visiem ir zināmi.

Godājamie kolēģi, vai tiešām jūs esat gatavi tam, ka tauta sāks iziet ielās visā Latvijā? Kad kādi margināļi tur, ārā, ārpus parlamenta esošās frakcijās, vilka cilvēkus uz ielas, tad varēja pieklusināt caur “Latvijas Televīziju” tā, ka viņi neko nerādīja... “Latvijas Radio”, kas... Šoreiz tas neizdosies. Tā ka es aicinu visus kopā: padomājiet, padomājiet!

Es piedāvāju – mums tomēr jāiziet no šīs krīzes. Daudzās valstīs normāla izeja ir parlamenta atlaišana, jauns mandāts. Katra partija nodefinē, ka tā grib to atbalstīt. ZZS, uzvariet vēlēšanas vēlreiz ar 25 vietām – jums tagad noteikti būs vairāk atbalstītāju – un uz priekšu! Varbūt mūs nemaz nepārvēlēs nākamajā Saeimā, bet ar piepirktām balsīm legalizēt viendzimuma partnerattiecības mēs neļausim. Mēs aicinām tautu iziet ielās. Un, ja deviņos būs šis lielais pasākums Doma baznīcā, tad desmitos visas augstākās amatpersonas, kuras vienmēr slēpās un negāja tikties ar tautu, – iepriekšējais prezidents Levits, premjers Kariņš – tagad visi sanāks. Nāciet, tie, kas atbalsta ģimenes vērtības, un parādiet, ka jūsu ir daudz!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Viļums.

J. Viļums (AS).

Droši vien mikrofonu var pieregulēt. Es tik skaļi nebļaušu.

Cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Es gribu atgādināt, ka APVIENOTAIS SARAKSTS ir konservatīvi centrisks politiskais spēks, un es esmu viens no tiem politiķiem, kurš zina, ka par mani ir balsojuši gan ļoti konservatīvi cilvēki, gan arī cilvēki, kas pēc būtības ir aicinājuši (kā līdz šim tas tika vienmēr saukts) sakārtot šo mājsaimniecību jautājumu, jo mājsaimniecības var būt dažādas. Arī priekšvēlēšanu laikā es godīgi teicu un arī citi mani kolēģi ir teikuši, ka īstenībā tur ir jāatrod godīgs, visām – vēlams, visām – pusēm daudzmaz pieņemams kompromiss un tas mājsaimniecību jautājums ir jāatrisina.

Taču tas, kā šobrīd tas viss tiek steidzamības kārtā stumts cauri... šobrīd, kad mums ir budžeta laiks, mums budžets ir galvenais svarīgākais dokuments, kas valstī ir jāpieņem. Mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, šobrīd patiešām nopietni strādājam pie priekšlikumiem budžetam, gan šim budžetam, apzinoties, ka jūs droši vien neatbalstīsiet... varbūt kādu atbalstīsiet, gan lai uz nākotni mums un jums būtu špikeris, kur paskatīties, kā tad mums tālāk darboties un īstenot arī jūsu pašu izvirzītās prioritātes – drošību, izglītību, veselību.

Taču tieslietu ministre pati atzina, ka šī likumprojektu pakotne ir Tieslietu ministrijas izstrādāta, bet faktiski iesniegta Juridiskajā komisijā, nevis normālā kārtībā, kā demokrātiskā valstī vienmēr tas ir bijis. Ja ministrija ir izstrādājusi –nekādu iebildumu, to ir solījusi ministre, to solījusi Jaunā VIENOTĪBA, to solījuši PROGRESĪVIE, ka tas ir jādara, par to ir jārunā. Uz priekšu, sniedziet to Ministru kabinetā! No kā jūs baidāties savā Ministru kabinetā? Jums ir astoņas balsis pret septiņām, pat ja teorētiski PROGRESĪVIE un Zaļo un Zemnieku savienība to neatbalstītu. Respektīvi, lai tas iet normālā kārtā, trijos lasījumos, es ceru, ar konstruktīviem priekšlikumiem, konstruktīvām debatēm, jo mēs šodien dzirdam, cik skaļas emocijas uzvirmo ne tikai no opozīcijas, bet arī no pozīcijas, kas saka: “Tikai šādu pakotni akceptējot, mēs būsim Eiropā.”

Kolēģi, mēs jau esam Eiropā! Lūdzu, neizmantojiet šādus atsevišķus jautājumus, lai paši kurinātu savas emocijas! Mums kā parlamentam ir atbildīgi jāatrisina šis jautājums. Goda vārds – man kā cilvēkam, kas dzīvo reģionā, ir svarīgas daudzas lietas, pie kurām mēs nemaz neķeramies! Mēs gari runājam par šo.

Zaļo un Zemnieku savienība, man tomēr jāatgādina jums jūsu pašu priekšvēlēšanu programma, kurā jums ir vairākas sadaļas, citstarp arī sociālā drošība, kurā es meklēju, vai tur ir kaut kas ielikts saistībā ar šo likumprojektu pakotni, ko mēs šodien skatām. Tur nekā nav. Kolēģi, man jums jāatgādina, tur ir rakstīts: paplašināsim atbalstu ģimenēm ar bērniem; risināsim visu, kas saistās ar pensijām... ja būs liela inflācija, divreiz gadā indeksēsiet, jūs solāt gan to, gan to, ka ir jāpiemaksā tiem, kas ir pensionējušies līdz 1996. gadam... ka jāpaaugstina minimālās pensijas, garantētais minimālais ienākums, dzīvokļu pabalsti. Tās ir konkrētas lietas, ko jūs paši esat ielikuši savā četrtūkstoš zīmju programmā, kas ir svarīgas, lai stiprinātu drošību, veselību, izglītību un mazinātu reģionālo nevienlīdzību. Jums te ir ielikts arī “stiprināsim ģimenes”... nē, piedodiet, “stiprināsim ģimenes ārstu prakses” – tikai. Labi, bet tas arī svarīgi. Tad ķerieties pie tām lietām, ko jūs šeit esiet ielikuši.

Kolēģi, es tomēr balsošu “pret” gan šo likumprojektu, gan visu likumprojektu pakotni tieši to iemeslu dēļ, ko es teicu, – ka tas iet steidzamības kārtībā, faktiski ignorējot mūsu pašu parlamenta darbības, nu... grafiku. Budžets, kā jau teicu, šobrīd ir svarīgākais, un budžetā daudzas lietas varētu iestrādāt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es arī gribu parunāt par šā principā... institūta, kas tiek dibināts, – partnerības –, motīviem, jo katrā likumā, katrā grozījumā, ko mēs veicam (vai tas nāk no komisijām vai kādi mūsu pašu grozījumi), ir ietverts burts un gars jeb jēga un nozīme, kāpēc mēs to darām.

Arī iepazīstoties ar šo pakotni ar nosaukumu “Partnerība”, principā skatoties cauri, viens ir – uzrakstītais burts un otrs ir – tā doma, kas tiek nesta un ko mēs gribam paskaidrot. Arī piedaloties vakardien raidījumā, es saklausīju šos Zaļo un Zemnieku savienības piemērus, uz ko tad tas attieksies. Un arī izgaismojot to, ka... šīs paslēpes – paslēpes, uz ko tad tas attieksies.

Ja es lasu Notariāta likumu, šeit skaidri jau pamattekstā ir uzrakstīts par šīm personām... tātad mēs runājam par divām fiziskām personām, diviem pieaugušiem cilvēkiem. Mēs nerisinām to problēmu, kas būtu mājsaimniecībām kopumā, kur bieži vien ir šīs situācijas... un arī tas, ko minēja... daži labi politiķi mēģina aizslēpties aiz piemēriem par veciem cilvēkiem un vēl kādām lietām, bet būtībā jau tas nerisina attiecības starp kādu vecomāti, mazbērniem, brāļiem, māsām, kas ir izslēgti šeit ārā... ka tā būtu tāda mājsaimniecība, kurai tad mēs sakārtotu šīs lietas, ka viņi automātiski... lai nu kurš būtu nonācis nelaimē, slimnīcā... var mierīgi iet un tikt klāt.

Mēs zinām šos piemērus, kur patiešām kāds no vecvecākiem ir cietis vai pēkšņi sasirdzis ar kādu slimību, mazbērniem ir jāiet kārtot lietas, un viņi patiešām netiek klāt. Nevar ne telefonu abonementu sakārtot, ne pieslēgt satelīttelevīzijas, ne arī pat tikt tajā slimnīcā iekšā. Bet tad tam būtu jāsaucas pavisam savādāk, un tad tam garam būtu jābūt pavisam savādākam, kas ir iekļauts šajā likumprojektā iekšā. Jau šie vārdi vien 107.12 pantā – personas, kurām “ir tuvas personiskas attiecības”. Kādēļ ir jābūt tuvām personiskajām attiecībām? Vai tad vienā mājsaimniecībā, vienā dzīvoklī nevar dzīvot cilvēki bez tuvām personiskajām attiecībām, vienkārši dzīvot kopā, īrēt, maksāt komunālos maksājumus un būt bez tuvām personiskajām attiecībām? Varbūt viņi tur ir trīs vai četri, un kā mēs tad izšķirsim, kuri ir kuri?

Vienkārši mēs redzam, ka šī forma, jēga un nozīme ir taisīta uz šauru, vienai grupai paredzētu... Par to liecina daudzas lietas. Mēs, pārlasot šo tekstu, šo likumprojektu, to arī salasām. Arī – ar ko tad ir notikušas konsultācijas? Mēs redzam, ka Tieslietu ministrija ir konsultējusies tikai ar vienu nevalstisko organizāciju. Vai tad tiešām šīs cilvēktiesību lietas skata tikai viena nevalstiskā organizācija? Nebija tiešām, kuru paaicināt?

Atsaucoties vēlreiz uz vakardienas raidījumu... tur bija vēl viena nevalstiskā organizācija – asociācija “Ģimene”, kura teica, ka ir piedalījusies iepriekšējās Saeimas darba grupās šī likumprojekta izstrādē ar savām idejām, ar domām, virzot to uz priekšu, bet šeit pat nebija pieaicināta. Bija pieaicināta tikai viena nevalstiskā organizācija “Dzīvesbiedri”, kas arī liecina tikai par šauras jomas interešu lobēšanu.

Un tas, kas izskan, kad mēs redzam, cik tā ir šaura joma... un šeit, es domāju, mēs varam saukt lietas īstajos vārdos... par to, ka tas ir domāts tieši homoseksuālām personām, jo arī viņiem ir šāda problēma, līdzīgi kā mājsaimniecībām, bet mēs risinām problēmas tikai viņiem. Tad skaidrā valodā arī vajag minēt tos piemērus, nevajag aizslēpties aiz tanšu mugurām.

Tas ir tas, ko es gribu teikt Zaļo un Zemnieku savienībai par to, kas jau ir vairākas reizes izskanējis, – par vēlētāju. Vai jūs teicāt savam vēlētājam, ka jūs domāsiet par mājsaimniecībām vai par šīm homoseksuālajām personām? Un es varu droši teikt: uzdodiet katrs šo jautājumu... no tās vietas, no kuras jūs nākat, no dažādām vietām, vai tā būtu Valmiera vai Alūksne. Uzprasiet saviem vēlētājiem, ko viņi saka, – vai viņi tiešām to atbalsta.

Tāpēc es iesaku (es arī iesniegšu grozījumus), ka šis likumprojekts ir vismaz jāpaplašina, lai to kaut cik uzlabotu, lai tas nebūtu šauras interešu grupas pārstāvniecībai, lai mēs tiešām atrisinātu arī kādu globālāku problēmu. Vienmēr izskan apgalvojums, ka Satversmes tiesa mums uzliek to darīt. Satversmes tiesa mums uzliek – respektēt; un es domāju, ka mēs Latvijā ļoti respektējam gan viendzimuma pārus, gan vispār cilvēkus, ka mums nav tāda nosodījuma, vēl kādas... nezinu, naida lietas, tiesas un vēl kādas lietas... mēs respektējam. Arī šobrīd ir iespēja aiziet pie notāra un sakārtot šīs lietas, bet mums nav no Satversmes tiesas... tāds pienākums – kaut kā īpašāk nākt pretī. Mums ir institūts, mums ir institūts – laulība, kas dod kaut kādas privilēģijas tiem, kuri tajā ir devušies. Mums nav jākopē.

Ja mēs gribam kopēt un ieviest vēl kaut ko līdzīgu, nosaucot savādākā vārdā, tad es piedāvāju: droši taisām referendumu, uzprasām cilvēkiem, ko viņi vēlas, jo... arī skatoties uz šo Saeimas sastāvu... kā bija solīts vēlēšanās, kā katra partija bija solījusi. Es arī, ja man aptaujā prasīja, kā es balsošu par viendzimuma attiecību regulāciju, teicu, ka tur viss ir noregulēts, cilvēki var dzīvot, viņiem nav kaut kā apspiestas... viņu tiesības. Jā, mēs nedodam laulātā tiesības, kas ir vairāk, bet tā nav apspiešana.

Visu pamatpakotni saņem katrs viens. Līdz ar to es teicu, ka es to neatbalstīšu, un es arī turpinu to neatbalstīt. Un, ja mēs tā godīgi paskatīsimies, ko katra partija bija teikusi saviem vēlētājiem, tad tāds tas sastāvs arī bija līdz šim maijam... kā arī balsoja Zaļo un Zemnieku savienība, kad jau vienreiz mēģināja šo virzīt. Mēs nobalsojām “pret”, bet tagad, jā, tas ir mainījies, un es domāju, ka tas nav pareizi.

Mēs varam arī teikt, ka ir daudzas nereģistrētas laulības, ir daudz divu dzimumu jeb visu divu dzimumu pārstāvju, kas dzīvo kopā, audzina bērnus un nav reģistrējuši laulību. Iespējams, tie ir cilvēki, kas nesaskata labumus, ieguvumus no tā, ka labāk ir būt laulībā, jo tur ir daudzas lietas, kas no tā izriet, un daudzas lietas arī atvieglo, ir daudzi, kas mēģina varbūt arī paslēpties.

Zinu, ka mēs runājām, arī runāsim tālāk par interešu konfliktu un visām tām lietām. Ja cilvēks jau pirms tam nav reģistrējies un ir izvairījies no interešu konflikta, jo dzīvo ar kādu iesaistīto kopā, nu tad kāda viņam būs motivācija reģistrēties... šajā Notariāta likumā? Tieši tikpat maza, kā reģistrēt laulību. Tāpēc tas nav kritērijs, ka mēs tagad uztaisīsim vēl vienu laulībai līdzīgu institūtu un ka cilvēki daudz vairāk to sāks izmantot. Tas ir vienkārši laulības institūta plaģiātisms, un tāds tas arī izskatās pēc savas būtības.

Tāpēc es piedāvāju, ka mēs šo partnerību veidotu kā mājsaimniecību regulējumu, kur nav izslēgta radniecība, kur var būt visi cilvēki, kas dzīvo tajā mājsaimniecībā, ka mēs viņus visus iekļaujam, mēs viņus visus arī aizsargājam. Un šīs ovācijas, ko es ik pa brīdim izdzirdu no PROGRESĪVAJIEM, kas bija arī vakardien... ka šo sauc par uzvaru un priecājas. Un arī priecājas par to, ka... o, jau daudzas mājsaimniecības... tad tur vēl paveras... Nedomāt šādās kategorijās, bet domāt, kā mēs patiešām varam palīdzēt cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams.

Katrā ziņā tas spiežas kā tāda migla virsū, kā tāda reliģija... par to, ka mums vajag šo visu ieviest un sekot visam līdzi, kas notiek apkārt, ko mēs redzam Eiropā. Jā, rāda mums šīs kartes, mēģina kaut kā dēmonizēt to, ka mēs te nesaprotam, neesam moderni, esam atpalikuši. Bet ir tāda lieta, ka mums daudz kas ir atļauts, mums daudz kas ir dots, bet katram vajadzētu padomāt, vai patiešām tas viss mums der un vai patiešām mums to visu arī vajadzētu ieviest un lietot.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu neatbalstīt. Neatbalstīt šo partnerības (es pat liktu šķērssvītru)... partnerības/laulības institūtu, ko mēģina ieviest blakus jau esošam. Un arī izteikumi par to, ka šis nekādā gadījumā nemazina laulības institūtu... Mazina, jo tas dublē un līdz ar to dod iespēju kādiem pāriem, kas varētu doties normālā, regulētā laulībā, pārdomāt – bet, nē, šeit ir vēl viena iespēja, varbūt pamēģināt un... kur šīs atbildības nav.

Tāpēc es saku: nē, šis nav atbalstāms. Varbūt var mēģināt to pārveidot, bet darbs tur ir liels un apjomīgs, tas nav iespējams pusdienas laikā, bet varbūt termiņš būs divas nedēļas, nezinu, skatīsimies, ko ziņotājs izvirzīs. Katrā ziņā atbalstāms tas nav.

Un es aicinu... jā, arī Zaļo un Zemnieku savienību, patiešām runāt skaidru valodu un pateikt to, ko šis likumprojekta gars arī pasaka, – tas ir likumprojekts “Partnerība homoseksuāliem pāriem” – un neliekuļot.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa otro reizi.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, es tiešām, klausoties un dzirdot argumentāciju, īstenībā sāku domāt kā bijušais skolas direktors, kā skolotājs par lietām, kas mani satrauca, satrauca mūsu atbalsta komandu, – tieši par ģimenēm, kurās bija viens vecāks vai dzīvoja savādākā modelī. Un tad es aizdomājos, vai tiešām mums, atbalstot šo partnerattiecību... likumprojektu, ir prioritāte ideoloģija vai tomēr mums jāpadomā par bērnu? Ja šādās partnerattiecībās dzīvo bērns, piemēram, divu vīriešu attiecībās dzīvo... nezinu, vīrieša meita vai kas... vai tiešām tas mums dos nākotnē pareizu impulsu sabiedrībai un domai... vai tiešām šie divi vīrieši spēs dot to sievišķo un mātišķo mīlestību... kas tiešām skolas dzīvē arī parāda šo situāciju?

Un šeit, Antoņina, es aicinu domāt par bērnu – kas būtu bērnam būtiski. Vai viņam būtu būtiski, ja ir tomēr divi atšķirīgi partneri – vīrietis un sieviete – un viņš izaugtu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli, vai tomēr tās ir viena partnera attiecības (Dep. A. Ņenaševa: “Viena vecāka ģimene... Bērnunamā labāk?”)...

Un viena vecāka... Atbildot uz retorisko jautājumu, kas izskan no zāles, es teikšu tā, ka, manuprāt, šajā gadījumā jūs akcentējat to, ka mums ir nepieciešama diskusija, kurā iesaistās arī psihologi, – vai šādas attiecības mums kā sabiedrībai dos pozitīvu pienesumu vai tieši otrādi – pēc vairākiem gadiem mūsu sabiedrību vēl vairāk degradēs. Vai šādi izvērtējumi ir bijuši Tieslietu ministrijai, šo iesniedzot? Vai bija diskusija ar psihologiem, kā ietekmēs bērnus?

Es tikai pievēršu uzmanību, ka tas nav tikai ideoloģijas... šajā ideoloģijas jautājumā tiks iesaistīti, lai kā mēs negribam, arī bērni, kas ir asinsradinieki divu cilvēku attiecībās. Padomājiet par to! Beidzam ar to ideoloģiju, domājam par mūsu sabiedrību, par mūsu bērniem! Šajā aspektā mēs par bērniem vispār nekādā veidā nedomājam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Īsumā, atsaucoties uz Česlava Batņas teikto par bērniem... un uz ko arī nākamie soļi šai pakotnē... kā jau es minēju iepriekš, būs noteikti viendzimuma laulību reģistrācija, ko neslēpj arī LGBT organizācijas, un arī bērnu adopcija. Faktiski tā propaganda, ko mēs esam ne vienu reizi vien dzirdējuši, – vai tad labāk bērnam ir dzīvot ģimenē, kur viņu sit, vai bērnunamā, labāk lai adoptē... Ne vienu reizi vien šādas... arī, man liekas, nupat Ņenaševas kundze kaut ko līdzīgu teica.

Mēs paaicinājām šo jau daudzkārt pieminēto grāmatiņu sakarībā... uz frakciju mēs ataicinājām Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvjus. Un, ziniet, ko? Viņi teica: “Savā ziņā diemžēl vilciens jau ir aizgājis.” It kā nevainīgi... it kā mēs nemanījām ne grāmatiņas, ne to, ka bērni jau dzīvo šādās viendzimuma pāru attiecībās. Un ir problēmas bērniem šajās viendzimuma pāru attiecībās. Viņi prasa: “Bet ko mums darīt, kā mums rīkoties, jo nekas jau nav noregulēts?” Un bērni dzīvo, un tādās attiecībās bērniem ir problēmas, iespējams, lielākas, nekā bērniem, kas dzīvo tradicionālajās ģimenēs. Un mēs aizveram acis, mēs par to klusējam, mēs gribam to normalizēt. Tas viss jau ir normāli.

Mēs kā post factum paskatāmies – grāmatas iznāca jau pirms diviem gadiem, nu tad lai būtu. Nē, nu nebūs tā, mīļie draugi! Jau šodien 146 organizācijas, manuprāt, ir vērsušās ar iesniegumu par šādu grāmatu izņemšanu no tirdzniecības. Un tieši tas pats sagaida šo dīvainā kārtā caur sētas durvīm ievilkto likumprojektu pakotni, ar kuru jūs, Judina kungs, ļoti lepojaties.

Man ir kauns, un es vēlreiz aicinu balsot “pret” un neatbalstīt šo – ne šo, ne arī nākamos šajā pakotnē ietvertos likumprojektus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai Judina kungam ir vēl kas piebilstams?

A. Judins. Kolēģi, ņemot vērā, ka mums bija garas debates un ne visi debatētāji runāja par likumprojektu, man ir pienākums atgādināt par saturu, lai jūs varētu ar vieglu sirdi balsot par likumprojektu.

Tātad – likumprojekta būtība. Patlaban divi cilvēki var reģistrēt partnerattiecības. Tas ir iespējams arī tagad, bet ir problēma, ka, reģistrējot šīs attiecības, noslēdzot līgumu, tas nerada juridiskas sekas, jo viņiem visu laiku ir jāstaigā ar savu līgumu... jārāda un principā no valsts nevar prasīt neko. Ko paredz pakotne un konkrētais likumprojekts? Nosaka kārtību, kā reģistrēt partnerību, un, ja tā būs reģistrēta saskaņā ar jauno regulējumu, valsts pildīs, uzņemsies noteiktas saistības, ievēros un būs tiesiskās sekas.

Kolēģi, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Judins. Komisija aicina noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku – 3. novembra pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. 3. novembra pulksten 15.00.

Un izskatīšana Saeimas sēdē?

A. Judins. Jā, es atvainojos, ņemot vērā steidzamību – izskatīšana Saeimas sēdē 9. novembrī.

Sēdes vadītāja. 9. novembrī. Paldies. Vai ir citi priekšlikumi?

Ir citi priekšlikumi. Lūdzu! Kurš pirmais pacēla roku? Dombravas kungs?

Lūdzu, vārds deputātam Edvardam Smiltēna kungam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Kā jau es teicu, viena diena tika dota. Mans priekšlikums būtu viens mēnesis jeb četras nedēļas priekšlikumu iesniegšanai.

Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs, pasakiet, lūdzu, datumu... Četras nedēļas (Starpsauciens: “30. novembris.”)... 30. novembris. Kolēģi, ir vēl citi priekšlikumi?

Dombravas kungs, lūdzu! Ieslēdziet mikrofonu Dombravas kungam.

J. Dombrava (NA).

Kā mēs jau debatēs dzirdējām, likumprojekts nav apspriests ar sabiedriskajām organizācijām. Un nesen šī Saeima pārmeta attiecībā uz likumu “Par valsts noslēpumu”, ka ir jābūt diskusijām ar nevalstiskajām organizācijām. Tāpēc noteikti šādus būtiskus grozījumus, kas skar tik daudzus cilvēkus, vajadzētu izdiskutēt, lai varētu kvalitatīvi sagatavot priekšlikumus.

Es rosinātu, ka potenciālais priekšlikumu termiņš būtu 15. decembris – pēc budžeta pieņemšanas.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir 15. decembris. Paldies.

Mums ir jābalso, sākot ar pēdējo priekšlikumu, – vispirms par 15. decembri.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. decembri kā termiņu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 53, atturas – nav. Nav atbalstīts.

Tad nākamais ir 30. novembris.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. novembri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 52, atturas – 1. Nav atbalstīts.

Un balsojam par komisijas noteikto priekšlikumu... Nav jābalso. Paldies.

Tātad komisijas noteiktais termiņš... vēlreiz nosauciet!

A. Judins. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. novembra pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Tātad 3. novembra pulksten 15.00... šī gada.

A. Judins. Rīgas laiks, protams.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

A. Judins. Izskatīšana Saeimas sēdē – 9. novembris.

Sēdes vadītāja. 9. novembris. Paldies, kolēģi.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, arī likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” ir saistīts ar jautājumu, par kuru mēs daudz diskutējām. Un jautājuma būtība ir vienkārša.

Ja mēs paredzam, ka notāri ar notariālo aktu reģistrē partnerattiecības, ir svarīgi, lai institūcijām būtu pieejama informācija. Nu, iedomāsimies slimnīcu, kur svarīgi saprast, vai var sniegt informāciju par pacientu vai ne. Iedomāsimies sociālo dienestu, kas izskata kādu jautājumu... jautājums par pensijām. Teiksim, jautājums var būt KNAB saistībā ar interešu konfliktu un tā tālāk.

Grozījumi paredz, ka informācija par partnerību tiks ievadīta Fizisko personu reģistrā un būs pieejama kompetentajām institūcijām.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka tās personas, kuru attiecības jau bija atzītas ar tiesas spriedumiem... arī viņiem būs iespēja reģistrēt partnerību, un faktiski tiesas spriedumā konstatēto uz tā pamata... būs iespēja panākt, ka šī informācija ir iedzīvotāju... Fizisko personu reģistrā.

Komisija izskatīja likumprojektu un atbalstīja tā pieņemšanu steidzamības kārtībā.

Aicinu balsot un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums jālemj par steidzamību.

Viens var runāt “par”, viens – “pret”.

Līdakas kungs pieteicies runāt “pret”.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Es vairāk par formu, nevis par saturu. Man visu laiku ir šķitis tā, ka demokrātiskā valstī un demokrātiskā parlamentā, kāds esam arī mēs, ir būtībā pieņemts tā, ka koalīcijas partijas var lepoties ar padarītajiem darbiem, bet opozīcijai atliek palepošanās ar to, par ko viņi ir cīnījušies. Šāda kārtība būtībā nodrošina līdzsvaru un arī zināmu ilgtspēju. Ir, mazākais, nekoleģiāli atņemt opozīcijai iespēju pieņemamā laikā iepazīties ar ļoti svarīgiem likumprojektiem, par kuriem ir visai smagas diskusijas sabiedrībā, un tikpat nekoleģiāli ir liegt opozīcijai sagatavot pienācīgi priekšlikumus, kuri varbūt varētu padarīt šos likumprojektus pieņemamus visiem.

Acīmredzot tagad budžeta paspārnē, budžeta aizvējā tiek bīdīta cauri ar milzīgu steigu gan partnerattiecību pakete, gan arī Stambulas konvencijas ratifikācija. Un kāpēc? Tāpēc, lai valdošās koalīcijas partijas, kad tām pārmet to, ka nekas patiesībā nav izdarīts, varētu lepni un pikti pateikt: “Kā nav izdarīts?! Bet Stambula?! Partnerattiecības?!” Tā strādājāt, tik daudz izdarījāt.

Ko no tā partijas iegūst? Protams, “PROGRESĪVIE” būs izpildījuši pašu galveno uzdevumu, kuru viņi sev ir deleģējuši šajā Saeimā. Viņi iegūs vairākus reitinga punktus, iespējams, tos atņemot arī Jaunajai VIENOTĪBAI. Ko iegūs liberālie zemnieki? Viņi varēs lepoties ar to, ka joprojām ir valdībā. Jaunā VIENOTĪBA? Jaunā VIENOTĪBA būs nodemonstrējuši to, ka viņi ir vara un šeit darīs to, ko gribēs darīt, un to izdarīs.

Redziet, esot politikā, mēs visi staigājam pa ļoti, ļoti plānu ledu un nezinām, kurā brīdī ielūzīsim. Bet ielūzīsim. Un tad ir ļoti svarīgi, vai tev sit pa galvu ar airi un mēģina novadīt tur lejā līdakām par barību vai arī tomēr ļauj noturēt galvu virs ūdens, lai kādreiz izkāptu ārā. Nu, es lūdzu: nesitiet ar airi, nolieciet to airi, jo jūs nezināt, kad jūs būsiet zem ledus! Izskatīsim likumprojektus normālā kārtībā!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens ir runājis “pret”, “par”... nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Paldies.

A. Judins. Kolēģi! Ņemot vērā, ka steidzamība atbalstīta, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu Saeimā.

A. Judins. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 3. novembra pulksten 15.00. Izskatīšana otrajā lasījumā – 9. novembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 3. novembra pulksten 15.00, izskatīšana Saeimā – 9. novembrī. Ir citi priekšlikumi? (Starpsauciens: “Dombravas...”)

Dombravas kungs, lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Jā, paldies! Ņemot vērā, ka šis jautājums ir arī ar pietiekami augstiem krāpšanas riskiem, ņemot vērā, ka tas skar Fizisko personu reģistru, kurš paredzējis arī ārvalstniekus reģistrēt...

Sēdes vadītāja. Dombravas kungs, jums ir tikai par priekšlikumu!

J. Dombrava.... es aicinātu noteikt... es pamatoju savu iemeslu, jo... Lūdzu, nepārtrauciet!

Tātad es piedāvāju termiņu – 15. decembris – priekšlikumu iesniegšanai, ņemot vērā, ka tur parādās jautājumi par saistītajām lietām, kas attiecas, piemēram, uz imigrāciju...

Sēdes vadītāja. Dombravas kungs, jūs varat tikai nosaukt datumu. (Starpsaucieni.) Paldies.

Tātad 15. decembris. Ir citi priekšlikumi? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 15. decembris. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums – 15. decembris – nav atbalstīts, līdz ar to paliek šī gada 3. novembra pulksten 15.00, izskatīšana Saeimā – 9. novembrī.

___

Kolēģi, paldies. Esam pietuvojušies pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Vispirms... Jā, kolēģi, vispirms mēs esam saņēmuši... Prezidijs ir saņēmis iesniegumu – piecu deputātu iesniegumu. Edmunds Jurēvics, Andrejs Judins, Agnese Krasta, Harijs Rokpelnis un Andris Šuvajevs: “Lūdzam 2023. gada Saeimas sēdes pārtraukumu 15 minūtes – līdz pulksten 17.15.” (Starpsaucieni; dep. Z. Kalniņa-Lukaševica: “Visi piekrīt.”; starpsauciens: “Balsot!”) Kolēģi piekrīt, vai vajag balsot? (Dep. E. Zivtiņš: “Vajag balsot!”) Zivtiņa kungs nepiekrīt, tad mēs balsojam.

Lūdzu zvanu! (Dep. A. Judina starpsauciens.) Balsosim par to, ka pārtraukums ir tikai 15 minūtes! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 22, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Tātad pārtraukums – 15 minūtes.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasberga kungam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Ir reģistrējušies 92, nav – 8: Igors Judins, Aleksandrs Kiršteins, Andris Kulbergs, Ramona Petraviča, Edgars Putra, Igors Rajevs, Edvards Smiltēns un Ričards Šlesers.

___

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 17.15.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja

Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Laiks turpināt darbu! Izskatām trešo pakotnes likumprojektu (Nr. 414/Lp14), kas paredz grozījumus attiecībā uz pacienta tiesībām.

Būtībā, vienkāršiem vārdiem sakot, ir divas principiālas izmaiņas. Pirmkārt, persona, kura būs reģistrēta iedzīvotāju reģistrā kā partneris, būs tiesīga saņemt informāciju par partneri, piemēram, ja tas atstāj ārstēšanās vietu... kur ārstējas. Tas ir viens jautājums.

Otrkārt. Gadījumā, ja ir vajadzīga piekrišana, tad arī partneris to varēs dot, teiksim, pacienta vietā. Bet tas likumā ir atrunāts.

Būtībā šo tiesību apjoms tiek paplašināts un ir attiecināts uz partneriem. Komisija izskatīja šo ierosinājumu un atbalstīja to.

Lūdzu komisijas vārdā atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Runāt “pret” un “par” nav pieteicies neviens.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 32, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A. Judins. Kolēģi, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 35, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

A. Judins. Priekšlikumus gaidīsim līdz 2023. gada 3. novembra pulksten 15.00, izskatīšana otrajā lasījumā – 9. novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies, citu priekšlikumu (Starpsauciens: “Ir.”)... ir citi priekšlikumi – (Starpsauciens: “15. decembris!”) 15. decembris.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. decembri! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 54, atturas – nav. 15. decembris noraidīts. Tātad priekšlikumu iesniegšana otrajam lasījumam – šā gada 3. novembra pulksten 15.00, izskatīšana Saeimā – šā gada 9. novembrī. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu un virza to izskatīšanai pirmajā lasījumā. Grozījumi paredz attiecināt uz partneriem tādu pašu regulējumu kā uz radiniekiem. Ir speciālais regulējums, kas attiecas uz diplomātiskajām dāvanām, un jautājums arī par partneru norādīšanu amatpersonu deklarācijā. Būtībā tas regulē attiecības starp personu un valsti, un, pateicoties ierakstam reģistrā, būs iespēja efektīvāk rīkoties, lai novērstu interešu konfliktu.

Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A. Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –53, pret – 37, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimā.

A. Judins. Priekšlikumus gaidīsim līdz 3. novembra pulksten 15.00, izskatīšana otrajā lasījumā – 9. novembrī.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad atbalstīts. Paldies.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu Nr. 416/Lp14. Tas paredz noteikt ierobežojumus pildīt maksātnespējas administratora pienākumus, ja maksātnespējas procesā partnerim ir kāda interese. Principā runa ir arī par interešu konflikta novēršanu.

Juridiskā komisija likumprojektu izskatīja un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 37, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Judins. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.

A. Judins. Priekšlikumus gaidām līdz 3. novembra pulksten 15.00, izskatīšana otrajā lasījumā – 9. novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais likumprojekts – “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas paredz speciālo regulējumu attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu. Tas skar arī jautājumus par ar šo nodokli neapliekamiem ienākumiem, jautājumus par aizdevumiem un atvieglojumiem. Izvērtējot šos ierosinājumus, Juridiskā komisija tos atbalstīja.

Lūdzam izskatīt likumprojektu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 38, atturas – nav.

Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.

A. Judins. Priekšlikumu termiņš – šā gada 3. novembra pulksten 15.00, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 9. novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas attiecas uz personu sociālo aizsardzību, un ir paredzēts, ka regulējums tiks attiecināts arī uz personām, kuras būs reģistrētas Fizisko personu reģistrā.

Komisija atbalstīja likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Judins. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 38, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimā.

A. Judins. Priekšlikumu iesniegšana – 3. novembra pulksten 15.00, izskatīšana otrajā lasījumā – 9. novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” un atbalstīja to.

Likumprojekts paredz, ka tiesības saņemt nesaņemtās pensijas izmaksu un pabalstu sakarā ar pensijas saņēmēja nāvi būs arī partnerim.

Lūdzu komisijas vārdā atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A. Judins. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Judins. Priekšlikumu iesniegšana – 3. novembra pulksten 15.00, izskatīšana otrajā lasījumā – 9. novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

___

Līdz ar to mēs esam izskatījuši sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Ir iesniegtas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā darba kārtībā.

Deputāti Skaidrīte Ābrama, Jānis Patmalnieks, Mārtiņš Felss, Atis Labucis un Inese Kalniņa lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un 29. jautājumu pārcelt kā pirmo jautājumu pēc darba kārtības sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Deputātiem ir iebildumi. Batņas kungam ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu Saeimas sēdes darba kārtību! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 1, atturas – nav. Darba kārtība grozīta.

(Smiekli. Starpsauciens: “Vienbalsīgi.”) Gandrīz vienbalsīgi, jā.

___

Tātad sadaļa – “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 322/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 16. novembrim”.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es arī pievienojos lūgumam pagarināt šo datumu un pie reizes gribu pateikt ļoti lielu paldies par iesaisti, par grozījumu sagatavošanu Tieslietu ministrijai, kas ieradās uz mūsu klātienes tādu kā forumu, tā to varētu nosaukt, kur mēs domājām šos priekšlikumus, tāpat arī Juridiskajam birojam, “Altum”, lai šo zemes privatizācijas likumu mēs patiešām uzlabotu ar priekšlikumiem un aizsargātu mūsu zemes, Latvijas, lauksaimniecības zemi.

Liels paldies iesaistītajiem, arī deputātu grupai lauksaimniecības attīstībai.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 322/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 16. novembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Pārejam pie nākamās sadaļas – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Ainārs Šlesers, Edgars Tavars, Jānis Vitenbergs, Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Vilis Krištopans, Kristaps Krištopans, Iļja Ivanovs, Mārcis Jencītis, Edmunds Zivtiņš, Didzis Šmits un Jānis Grasbergs iesnieguši lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam” (365/Lm14).

Uzsākam debates.

Debatēs pirmais pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! A kur ir Kariņš? (Starpsaucieni; starpsauciens: “Ārzemēs!”) Ā, tad ūdeni nenesīs, nē? (Starpsauciens: “Nē!”) Nu ko darīsim, ko? (Smiekli.) Ko tad man pašam ar sevi...? Es biju domājis, ka es vismaz parunāšu, viņš ūdens glāzi atnesīs, pēc tam es atkal parunāšu. (Starpsaucieni.) Jā.

Kolēģi, es domāju, ka mēs ieviesīsim jaunu praksi. Es aicinu šodien nebalsot par Kariņa demisiju. Mēs savāksim parakstus, un viņam jānāk šeit. Mēs nerunāsim paši ar sevi (Starpsauciens: “Pareizi!”), izbeidzam šo māžošanos. Ja Kariņš katru nedēļu kaut kur lidos... Mēs vairākas reizes pieprasījumus rakstījām, viņš nenāca. Mēs varam katru nedēļu viņu aicināt. Tāda būs viņa attieksme.

Tā ka es nedebatēšu pats ar sevi, vai ne? Jauna prakse – ministram ir jāsēž šeit un jādzird tie pārmetumi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Brusbārdis. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, mazu uzmanību! (Starpsaucieni: “Ja Kariņa kunga nav, tad nav vērts!”; “Lai runā! Lai runā!”)

R. Brusbārdis (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Lai runā, jā. Labdien, cienījamie deputāti! Tā kā es dzirdēju tikai vienu jautājumu: “Kur ir Kariņš?” – tad es arī atbildēšu, kur šodien ir Kariņš.

Un Kariņa kungs (Starpsaucieni.)... Kariņa kungs šodien ir... Kariņa kungs šodien ir Vācijā, Berlīnē, kur notiek ārlietu ministru konference par tālāku Eiropas Savienības paplašināšanos. Viņš ir kopā ar (Starpsauciens: “... par to diskusiju vajag!”)... viņš ir kopā ar 20 (Starpsauciens: “Divas!”)... ar 20 ārlietu ministriem un vada vienu no paneļiem attiecībā uz tālāku Eiropas Savienības paplašināšanos.

Lūk! Tāpat šodien, tieši šobrīd, viņam notiek tikšanās ar Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku, ar kuru viņš pārrunā visus aktuālos jautājumus.

Līdz ar to, ja mēs atgriežamies pie tā, kas tika jautāts: “Kur ir Kariņš?” – Kariņš ir Berlīnē un šobrīd tiekas ar Bērboku.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vilis Krištopans. (Starpsaucieni.)

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Skaidrs, ka nav vērts šeit runāt, ja nav Kariņa. Vienīgi, tā kā tā tēma ir šai dienai atbilstoša, es mazliet tai pieskaršos, jo jūs jau droši vien neviens neskatījāties to viņa uzstāšanos Strasbūrā, kur viņš briesmīgi gari un plaši stāstīja, ka viņa valdība ir kritusi Stambulas konvencijas dēļ un ka jaunā valdība to pieņems. Un jaunā valdība arī pieņēma.

Vakar es biju mežā – iznāca mežacūku bars. Es tagad domāju: ja jau cilvēki iet pret dabu, varbūt daba arī var kaut kā iet pret dabu. Tā kā Stambulas konvencijā ir pieminēts sociālais dzimums, paņēmu binokli un sāku pētīt, kurš no tiem, kas tur ir iznācis, nav ne viņš, ne viņa, bet ir sociālais dzimums. Nevarēju īsti saprast. Sāku pētīt tālāk, varbūt kāds no viņiem ir bezdzimuma. Arī nevarēju saprast. Cilvēki, kā saka, jau sen ir kļuvuši par bezdzimuma būtnēm un maina tos dzimumus. (Zālē troksnis.) Un es tā domāju – a, kā es tam divgadīgajam kuilēnam varētu nomainīt dzimumu? Kāpēc tie lopiņi sliktāki par cilvēkiem?

Sēdes vadītāja. Krištopana kungs, mums ir pieprasījums par...

V. Krištopans. Jā, par Stambulas konvenciju, jo mēs pieprasījām demisiju, tāpēc ka Kariņa kungs uzskata, ka viņa valdība ir kritusi Stambulas konvencijas dēļ. Un principā tāpēc jau tā laikam arī krita, jo apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība, visticamāk, nebūtu atbalstījuši.

Tā ka tagad, kā saka, viss ir redzams, viss ir atklājies. Nu ko, Circenes kundze, vienīgi atlicis iemācīties lopiņiem to dzimumu nomainīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi, varbūt par šī pieprasījuma pašu būtību. Manā uzskatā, ja tu valstī pildi ministra pienākumus, tad pirmām kārtām tu kā ministrs... tā ir tava kalpošana, un it sevišķi ārlietu ministrs ir tas, kurš pirmais reprezentē mūsu valsti. Daudzās vietās to dara prezidents, bet tādās, teiksim... sanāksmēs bieži vien pārstāv ārlietu ministrs.

Es patiešām esmu šīs zemes patriots, es mīlu šo zemi – Latviju –, un tādi apgalvojumi pirmām kārtām jau... izskanot tādiem noniecinājumiem par to, ka... “es jau vadīju Ministru kabinetu valstī, kas ir tāda pierobežas zeme... un principā, kuriem ar mani nesakrīt viedoklis, tie iet tādā Krievijas propagandas pavadā...” – mani tas aizskar! Mani tas aizskar pirmām kārtām kā Latvijas valsts pilsoni, ka ar šādiem izteikumiem izsakās mūsu ārlietu ministrs.

Ja man ir iespēja kā deputātam parakstīt demisiju par šo iemeslu, tad es to arī daru. Un tad tā ir arī tāda lieta, ko katram pārdomāt, ar kādiem argumentiem mēs argumentējam citās valstīs un ko tās citas valstis pēc tam par mums domā. Bieži vien ir tā, ka... arī man ir daudz draugu citās zemēs un ir arī sadarbības partneri, ar ko mēs sadarbojamies... kur es vadu Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociāciju... bieži vien ir jautājumi par to, kā mēs izskatāmies, ko par mums kāds ir pateicis. Un, kad viņi atbrauc pie mums un apskatās, kādā līmenī mēs šeit esam, kādā līmenī mēs šeit strādājam, tad tās domas pavisam mainās.

Bet šis pieprasījums patiešām ir par to, ko uzskata ārlietu ministrs... kas mēs šeit esam un kas mēs esam šeit deputāti. Par to es arī parakstīju šo priekšlikumu.

Paldies jums. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tagad nocitēšu, ļoti īsi un konkrēti, ko par Kariņa kunga izbraukumiem raksta Latvijas pilsoņi: “To pamuļķi tak nekur nevar laist!”; “Idiotisks premjers būs arī idiotisks ministrs.” Un, ziniet, man jāpiekrīt. No nekur nederīga premjera mēs it kā tikām vaļā, Jaunajai VIENOTĪBAI likās, ka viņš tā kā varētu iederēties ārlietu ministra amatā, nezinu, kuram tā spīdošā ideja ienāca prātā.

Tad, lūk, šī neveiklā – mūsuprāt, viņa neveiklā – uzstāšanās Strasbūrā, kuru mēs varējām arī nepamanīt... mēs jau nesekojam visām runām, ko Latvijas pārstāvji kaut kur aiz mūsu valsts robežām pauž, bet laimīgas sagadīšanās dēļ mēs šo runu dzirdējām, un vienkārši mati ceļas stāvus, ko viens cilvēks atļaujas Latvijas vārdā nest no Eiropas tribīnes!

Piekrītu, nav jēgas daudz debatēt, ņemot vērā to, ka kārtējo reizi Kariņa kungs atļaujas uzspļaut deputātu jautājumiem, deputātu demisijas pieprasījumam. Un man atkal rada satraukumu šis paziņojums, ka Kariņš ir devies uz Berlīni. Kas tur notiks?

Pirmais jautājums: vai viņš ir devies ar privāto lidmašīnu, vai viņš ir devies ar kādu parastu reisu? Tas būtu viens jautājums, ko mēs drīzumā, cerams, uzzināsim, – kā Kariņa kungs pārvietojas pa pasauli.

Otrs ir... nezinu, vai jūs dzirdējāt vai ne, bet Kariņa kunga izteikumi, atrodoties ārzemēs. Tas satrauc nu jau ne tikai mūsu valsts pilsoņus, viņš ir izteicies arī par to, kā Spānijā vajadzētu vai nevajadzētu runāt kataloņiem. Bail pat iedomāties, ko vēl no šī “spilgtā” Jaunās VIENOTĪBAS pārstāvja mēs sagaidīsim tuvākajā nākotnē.

Tā ka es ar visām rokām “par” – atbalstīšu Kariņa demisiju, un es ceru, ka sagaidīšu arī to dienu, kad augsti godātais kungs ieradīsies Saeimā, lai vismaz atbildētu, manuprāt, uz ļoti godīgiem jautājumiem, kas tiek uzdoti no mūsu frakcijas puses, – kurš Kariņam ir devis deleģējumu šādi izteikties par Stambulas konvencijas neratifikāciju Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edmunda Jurēvica, Edgara Tavara, Harija Rokpeļņa, Aināra Šlesera, Andra Šuvajeva, Alekseja Rosļikova un Raivja Dzintara iesniegumu – “Lūdzam turpināt Saeimas šā gada 2. novembra sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti”. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav.

Tad turpinām Saeimas sēdi.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kāpēc šobrīd es esmu šeit? Lai runātu par vērtībām un par radušos situāciju, kas ir nozīmīga gan mūsu valsts iedzīvotājiem, gan attiecībām ar mūsu partneriem Eiropas Savienībā un NATO.

Mēs visi esam aizstāvji cilvēktiesībām, demokrātijai un Eiropas vērtībām, un šo vērtību ietveršana ir kļuvusi par mūsu valsts identitātes pamatu. Tomēr esmu šeit, lai runātu par nepieņemamiem apgalvojumiem, ko pauda mūsu valsts ārlietu ministrs attiecībā uz Stambulas konvenciju, uzstājoties Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā šī gada 11. oktobrī. Ministrs publiski nosauca visus, kuri neatbalsta šo konvenciju, par cilvēkiem, kuri ir ietekmējušies no Krievijas dezinformācijas.

Šis apgalvojums man, kā arī daudziem citiem Latvijas iedzīvotājiem ir nepieņemams, tas var radīt nopietnus izaicinājumus mūsu valsts reputācijai un attiecībām ar mūsu starptautiskajiem partneriem. Mūsu valsts atbalsta stipru tradicionālo ģimeni un tās cilvēktiesības un demokrātiju, un mēs esam lepni par to, ka esam daļa no šīm vērtībām, mums ir augsti standarti šajos jautājumos. Tomēr ministrs ir izvirzījis apsūdzības, par kurām nav pietiekamu pierādījumu. Mēs nevaram pieļaut, ka valsts amatpersona izmanto tik nopietnu apsūdzību, lai politiski ietekmētu cilvēkus.

Diplomātiskās attiecības ar Eiropas Savienību ir nozīmīgas mūsu nākotnes un sadarbības dēļ. Ministrs ar saviem apgalvojumiem ir radījis satraukumu un apdraud mūsu valsts pozīciju starptautisko partneru vidū.

Mēs pieprasām, lai ministrs uzņemtos atbildību par saviem vārdiem un demisionētu. Tas būtu solis, lai atjaunotu uzticību mūsu valsts iedzīvotāju un mūsu partneru vidū.

Nobeigumā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu mūsu valsts turpmāko ārpolitikas vadību, iesakām Ministru prezidentei Evikai Siliņai ārlietu ministra amatam izvirzīt jaunu un kompetentu kandidātu, kurš cienīs Latvijas tradicionālās ģimenes, cilvēktiesības visā Latvijā, kā arī stiprinās mūsu valsts pozīcijas pasaulē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Glorija Grevcova.

G. Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pirmām kārtām tā ir dubulta necieņas izrādīšana Saeimai, tāpēc ka šeit ir divi Kariņa demisijas pieprasījumi.

Tas ir nekorekti no ārlietu ministra – iet sūdzēties uz Strasbūru, kāpēc viņam neizdevās uzspiest Stambulas konvencijas ratificēšanu. Tā tāda stostīšanās kā mazai, jaunai meitenei. Tas bija briesmīgi – apvainot Latvijas tautu, Latvijas sabiedrību tikai par to, ka viņi ir pret Stambulas konvencijas ratificēšanu, un saukt viņus par Kremļa naratīva atbalstītājiem! Nu, klausieties – tas ir ārpus visām robežām! Un pēc tam lepni teikt, ka viņš atlaida pats sevi, savu valdību... Varēja turpināt stāstīt, kā neizdevās uzspiest ne APVIENOTAJAM SARAKSTAM, ne Nacionālajai apvienībai savas vērtības, tiem izrādījās stiprāks raksturs, viņi nebija gatavi pārdot savas vērtības, toties vietā viņi atrada zemniekus. Nu, tie tādi plūstošāki, kā plūstošais dzimums – pielāgojas konkrētai situācijai, apstākļiem. Viņiem izdevās. Nu – veiksmīgu ceļu!

Tāpēc es uzskatu, ka tas ir nekorekti. Pirmām kārtām Kariņam bija jābūt te un jāatbild uz to, ko viņam izvirza deputāti. Un tiešām labs jautājums: viņi lidoja ar privāto lidmašīnu vai ar divām privātajām lidmašīnām?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Didzis Šmits.

D. Šmits (AS).

Kolēģi, dāmas un kungi! Piekrītot iepriekšējiem runātājiem par to, ka nav jēgas debatēt ar to, kas nav... debates iespējamas starp vismaz diviem cilvēkiem – vienu, kas klausās un atbild uz jautājumiem, un otru, kas reflektē. Piekrītu arī tam, ka neierasties uz savas demisijas pieprasījumu ir viennozīmīgi necieņa pret parlamentu. Bet tas, protams, nav nekas jauns, īpaši no Krišjāņa Kariņa.

Es tikai vienu lietu gribēju piebilst, kāpēc uzkāpu... nedaudz iztulkot Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra teikto... proti, netraucējiet Krišjānim Kariņam turpināt Eiroparlamenta kampaņu – šoreiz Vācijā. (Smiekli. Daži deputāti aplaudē.)

Pirmo cēlienu mēs dzirdējām Strasbūrā: “Kā es varonīgi cīnījos kā bijušais premjers savā valdībā ar sevis aicinātajiem ministriem pret Melno bruņinieku – Krievijas propagandu – un šajā negodīgajā cīņā, divi pret vienu, es apķēries kritu atvarā, lai augšāmceltos... paša modinātās Saulcerītes vadībā... varonīgi aiz muguras stāvētu un turpinātu šo cīņu līdz galam.” Aptuveni tas ir stāsts, ko mums stāsta. Bet par visu pārējo – tad, kad viņš būs šeit.

Un es parakstīšu visus demisijas pieprasījumus, līdz Krišjānis Kariņš atradīs mazu posmu savā kampaņā ierasties šeit, parlamentā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam” (Nr. 365/Lm14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 53, atturas – nav. Lēmums nav pieņemts.

___

Nākamais – deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga, Viktors Pučka, Iļja Ivanovs, Dmitrijs Kovaļenko, Jefimijs Klementjevs, Nataļja Marčenko-Jodko un Igors Judins iesnieguši lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam” (Nr. 366/Lm14).

Uzsākam debates.

Pirmais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! (Pauze.) Kad sāksim? Es varu runāt mūžīgi, sanāk. (Smejas.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu! (Starpsauciens: “Laiks iet!”)

A. Rosļikovs. Laiks iet, var runāt. (Starpsauciens: “Tev ir laiks.”)

Sēdes vadītāja. Neiet laiks. Lūdzu... jā.

A. Rosļikovs. Paldies, dāmas, paldies jums milzīgs!

Augsti godātie kolēģi! Vienā momentā es gribēju pievienoties Šlesera kungam, jo tiešām runāt ar tukšu vietu... nav nekādas izredzes, atbildes nekādas nebūs. Bet mums ir parlamentārais sekretārs, kuram noteikti es uzdošu divus jautājumus un gaidīšu, – varbūt jūs Kariņa kunga vietā varēsiet mums visiem atbildēt.

Mans galvenais vēstījums būs laikam PROGRESĪVAJIEM kā cilvēkiem, kuri ir atnākuši ar absolūti jaunu politiku. Man vienkārši ir ļoti svarīgi saprast jūsu viedokli, jo Briškena kunga arī šodien nav. Un mēs parakstīsim vēlreiz pieteikumu, lai redzētu viņu, jo būtu ļoti solīdi komunicēt viens pret vienu, savādāk... savādāk tas izskatīsies, ka mēs vienkārši viņu apmelojam, nedodam iespēju viņam atbildēt. Tas ir ļoti svarīgi priekš manis.

Bet, PROGRESĪVIE, saprotiet vienu ļoti svarīgu lietu – cilvēkus izvest no kara zonas maksāja 300 eiro. Mūsu Latvijas iedzīvotājus, kuri tur ir nonākuši absolūti neapskaužamā situācijā – apkārt sprāgst bumbas, vandās teroristi... A mēs sakām: tu izbrauksi, būsi izglābts, bet – 300 eiro. Nav 300 eiro – nebrauksi no turienes prom.

Man pa nakti atsūta viena latviešu ģimene “airBaltic” biļetes... ko viņiem piedāvāja nopirkt līdz divpadsmitiem naktī – 1200 eiro. Viņiem nebija tādas naudas, viņi bija spiesti gaidīt vairākas dienas, lai citas valsts lidmašīna, kravas lidmašīna, viņus kravas nodalījumā izvestu līdz citai Eiropas valstij, kur viņi pēc tam meklēs iespēju, kā tikt uz mājām.

Kolēģi, tas ir kauns! Kāds ir nākamais solis? Nu? Bumbu patvertni par 50 eiro diennaktī? Ir 50 eiro – vari paslēpties no bumbām. Nav 50 eiro – nevari.

Kolēģi, galvenais jautājums šeit ir Krišjānim Kariņam kopā ar Briškena kungu: kā viņš varēja atļaut Kariņa kungam šādi izrīkoties? Viss, ko ir izdarījis mūsu premjerministrs, – savā mājaslapā izvietojis aicinājumu: “Rekur saite, kur jūs varat nopirkt biļeti, lai paglābtos no kara.” Vairāk nekā.

Te nav runas par to, ka man vai Šlesera kungam baigi patīk medīt Kariņa kungu. Nu, viņš taču ir ārlietu ministrs! Nu, kā... Kā vispār var galvā parādīties tāda ideja – glābt latviešus no kara par naudu?!

Manā skatījumā, mēs esam vienīgā valsts, kas tā ir izdarījusi. Varbūt citas valsts piederīgie ir turīgāki nekā mūsējie. Bet tas ir absolūti nepieņemami, vēl jo vairāk, kad, augsti godātie zaļzemnieki, mēs zinām, ka jūsu Ministru kabineta loceklis, ārlietu ministrs, pērk sev privātu lidmašīnu. Pārējiem iedzīvotājiem viņš piedāvā samaksāt naudu par glābšanu, a pats sev nopērk privātu lidmašīnu, kur viens brauciens izmaksā 40 tūkstošus.

Kolēģi, manā skatījumā, tas ir vienkārši arogances kalngals. Neviens ministrs līdz šim nav atļāvies par valsts naudu, par tautas naudu, lidināties ar privātām lidmašīnām, bet momentā, kad vajag glābt savu tautu no kara, ņemt no viņiem naudu.

Jautājums ir par to, cik tālu mēs aizejam. Budžets nelīmējas, skolotāji nesaņem algu, mēs ļoti labi redzam, kas darās slimnīcās. Vienpadsmit pašvaldības nezina, kā nākošgad janvārī vispār vērs vaļā skolas. Nezina! Kāda ir attieksme pret saviem iedzīvotājiem?!

Kolēģi, es vēlreiz saku: tas nav pret Kariņu, tas nav pret Briškenu, tas ir pret situāciju. Kāda ir attieksme pret iedzīvotājiem, kāpēc mēs viņus tā nemīlam? Kāpēc mēs vienkārši ņirgājamies par latviešiem visu laiku? Kāpēc? Kāpēc ir tāda attieksme?

Es viennozīmīgi gribu dzirdēt Kariņa kunga viedokli. Es saprotu, ka viņam ir citas valsts pilsonība, un tas nav pārmetums. Forši, ka ir tāda iespēja, bet vismaz jārūpējas par tiem cilvēkiem, kas dod tev darbu. Nu, vismaz par tiem cilvēkiem, kas maksā tev algu. Tas būtu pieklājīgi. Varbūt tu mīli to otro pasi vairāk nekā pirmo vai to pirmo vairāk nekā otro? Ļoti svarīga pozīcija. Es neesmu pret. (Starpsauciens.) Ko, lūdzu? (Starpsauciens: “Latvija ir...”) A Kariņš kas? (Starpsauciens: “Trimdā...”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli!

A. Rosļikovs. Un tas ļauj cilvēkam nemīlēt latviešus? Tas ļauj šim cilvēkam neļaut mūsu latviešiem pamest kara zonu (Starpsauciens.)... piedāvājot maksāt par savu dzīvību 300 eiro? Saprotiet, kliegt no vietas pat nav jēgas, kolēģi. Šis jautājums ir nesmuks, tas ir nesolīds, tas ir ačgārns, tas ir apkaunojošs.

Nu kā, kolēģi... it īpaši vēl, kad pēc tam mēs redzam, ka Ministru kabinets pulcējas, lai apspriestu kaut kādus savus īpašos plānus attiecībā uz “airBaltic”. Nu tad vismaz atslepenojiet šo sarunu! Ļaujiet savai tautai vismaz saprast, par ko ir bijusi tikšanās!

Augsti godātie progresīvie, nu, nevarat jūs piedalīties šajā pasākumā! Nu tiešām... jūs taču mums solījāt kaut kādu zviedru vadības modeli, kur visiem viss ir, kur par visiem mēs parūpēsimies, kur par visiem mēs padomāsim.

Nu tiešām... kas tālāk būs? Es saku: bumbu patvertne par 50 eiro diennaktī? Izrādās, ka šādi būs, un visi uzskatīs, ka ir normāli. Dienas paka – kopā ar ūdeni –, nedod dievs, X stundā – 10 eiro no cilvēka? Nav 10 eiro – dienas pakas nav. Ūdeni nedabūsi. Kā tas viss tālāk izskatīsies, kā tas viss tālāk attīstīsies?

Un tiešām šajā konkrētajā gadījumā... piemēram, zaļzemnieki, vai jūs balsosiet “pret”? Es vismaz saprastu, ja jūs nepiedalītos šādā balsojumā, jo pasākums ir apkaunojošs. Nevar tagad ministru... pārstāvis iznākt un pateikt: Aleksej, ziniet, maksājam 300 eiro par vienu lidojumu, tāpēc ka... Nav tur nekāda skaidrojuma – nav!

Tā ir mūsu kompānija, mēs maksājam tās prezidentam miljonu. Mēs varējām iepildīt degvielu, mēs varējām sev atļauties to braucienu par valsts naudu, nu, varējām! Ja mēs varam vizināt Kariņu par 40 tūkstošiem vienā virzienā, tad mēs varam arī cilvēkus izvest. Nu, Briškena kungs... es atvainojos, es jau domāju, ka viņš ir atnācis.

Tā ka šajā konkrētajā gadījumā, kolēģi, es domāju, zaļzemnieki un PROGRESĪVIE... nevajag piedalīties konkrētajā balsojumā, vismaz parādīt savu attieksmi. Vienkārši parādiet attieksmi! Es nesaku, ka jums vajag kaut kādā veidā vājināt Jauno VIENOTĪBU vai koalīciju, bet parādiet mums savu attieksmi, ka jūs tiešām konkrētajā gadījumā... jūs nepiekrītat. Nav svarīgi, kurš vainīgs. Briškena kungs varēja laicīgi noreaģēt, jā, okay, Kariņa kungs varēja apsolīt, ka būs bez maksas – galu galā nācās samaksāt. Viss kaut kas tur varēja būt. Bet tāda absolūti normāla pilsoniska, latviska atbildība – nepiedalīties šajā balsojumā, jo mēs saprotam, ka valdība konkrētajā gadījumā nenoreaģēja pareizi. Kurš tur ir atbildīgs – tas vairs nav svarīgi. Tas vismaz būtu jūsu mesidžs sabiedrībai, cienīgs mesidžs, ziņa (latviski – ziņa), cienīga ziņa sabiedrībai – tas būtu ļoti svarīgi.

Es redzu pēc jūsu acīm, ka jūs tiešām esat cilvēki, kuri saprot, par ko es runāju, un es domāju, šāda dalība būtu ļoti apsveicama. Nezinu, ko dara zaļzemnieki, nezinu, ko darīs Burova kungs, bet es ļoti ceru, ka varēsiet parādīt savu attieksmi konkrētajā jautājumā.

Kolēģi, lūdzu, nedariet tā! Latvieši, ja kaut kas notiek, jāglābj visi, jo mēs visi esam viena liela ģimene, nevis jāsūta viņiem lidmašīna ar nosacījumu, ka ir jāsamaksā. Kauns, nav smuki! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Brusbārdis.

R. Brusbārdis (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien vēlreiz! Atbildot uz jautājumu, kuru Rosļikova kungs uzdeva. Tas bija pilns ar dažādu nepareizu informāciju attiecībā uz to, kas notika ar “airBaltic” veikto repatriācijas reisu no Izraēlas.

Pirmām kārtām ir jāsāk ar to, ka kopš pirmās dienas (tā bija sestdiena), kurā tika veikts terora akts pret Izraēlas iedzīvotājiem, uzreiz sākās koordinācija starp “airBaltic”, Satiksmes ministriju un Ārlietu ministriju par šāda reisa izpildi, ja tāda situācija... ja būs radušies apstākļi, lai to veiktu, un arī... atkarībā no drošības situācijas. Jāņem vērā, ka tajā brīdī, kad mēs atradāmies pie lēmuma pieņemšanas, jautājums bija arī par to, vai “airBaltic” var doties un vai drošības prasības izpildās.

Ārlietu ministrija aicināja “airBaltic” izpildīt reisu 10. oktobrī, kad bija skaidrs, ka ir... valstspiederīgo skaits, kuri vēlas atgriezties. Tas bija “airBaltic” lēmums, ņemot vērā visas drošības procedūras, kurā brīdī viņi var doties attiecīgi uz Izraēlu, lai veiktu Telavivas reisu. Un tātad “airBaltic” lēmums bija, ņemot vērā visus drošības riskus, apdrošināšanas un tā tālāk, ka reiss tiks veikts 16. oktobrī.

Tas, ko jūs, Rosļikova kungs, šeit dezinformējat, ir tas... Starp “airBaltic” un Latvijas Ārlietu ministriju faktiski ir ilgstoša sadarbība šādu repatriācijas reisu veikšanā, pieredze ir liela, un attiecīgi arī visi algoritmi, kādā veidā mēs to veicam, ir atstrādāti. Līdz ar to pārmetumi par to, ka vilcinājās, nezināja, ko darīt, ir absolūti nevietā.

Pārejam pie naudas, Rosļikova kungs! Tas, ko jūs minējāt, ka cilvēki tiek izvesti kravas lidmašīnās un... tās lielākoties ir citu valstu militārās lidmašīnas, kas šādas funkcijas veic. Cik man zināms, “airBaltic” nav militāra kompānija, un militāru lidmašīnu viņiem nav. (Dep. A. Rosļikova starpsaucieni.) Tā ir kompānija, kura veic komercpārvadājumus. Tas, ko mēs zinām... jūs teicāt, ka jūs nezināt nevienu, kurš ir veicis šādus lidojumus par naudu... Lietuva organizēja identisku komercreisu, kur maksāja 1000 eiro, Dānija veica līdzīgu komercreisu, kur vidēji biļetes izmaksas bija 1200 eiro, un Somijas organizētā reisa biļetes bija par 600 eiro. Mums ir lētāk.

Tas, ko “airBaltic” skaidri norādīja (Dep. A. Rosļikova aplausi un starpsaucieni.)... tas, ko norādīja “airBaltic”, – ka šis reiss ir veikts par pašizmaksu un šie 300 eiro tiešām nekādā veidā “airBaltic” kasē nav (Dep. A. Rosļikovs: “Viņiem nav savas nacionālas aviokompānijas, godātais sekretār... A tā ir mūsu aviokompānija, no mūsu nodokļu naudas...”)...

Tātad... līdz ar to – kas notika attiecīgi 16. oktobrī? Šis reiss tika veikts. Ar to Latvijā atgriezās 149 personas. Un, ja mēs tā paskatāmies, cik daudz atgriezās Latvijas valstspiederīgo, tie bija aptuveni divas trešdaļas, aptuveni 100 cilvēku. Tas, ko mēs izdarījām, – mēs atgriezām atpakaļ cilvēkus, kuri nebija mūsu pilsoņi, mēs vienkārši solidaritātes vārdā palīdzējām. Tie ir Izraēlas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas pilsoņi, faktiski trešdaļa no visa reisa bija... cilvēki, kuriem mēs palīdzējām.

Un nobeidzot, manuprāt, šis... iegulstas tādā Ārlietu ministrijas situācijā... kurā mēs, pateicoties Satiksmes ministrijai un “airBaltic”, esam veiksmīgi noorganizējuši kārtējo repatriācijas reisu krīzes situācijā. Šobrīd Ārlietu ministrija turpina monitorēt situāciju, un, ja tāda vajadzība būtu bijusi, mēs būtu veikuši arī otru reisu, bet tāds nebija nepieciešams. Tā ka kopumā es redzu, ka no Ārlietu ministrijas puses uzdevums tika izpildīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ja kāds aizmirsis, es jums parādīšu, kā izskatās mūsu ārlietu ministrs. (Paceļ rokās klēpjdatoru, kura ekrānā redzama fotogrāfija.) Žēl, ka viņa nav, bet... nu labi.

Atbildi mēs tā arī nesaņēmām. Kāpēc? Kāpēc mūsu Latvijas pilsoņi maksāja par biļetēm? Atbildes nav. Tiešām man nav saprotams, kāpēc ārlietu ministrs kopā ar satiksmes ministru un “airBaltic” pieņēma lēmumu vienkārši nopelnīt? Kāpēc? Kā mēs varam būt droši un aizsargāti, ja ārlietu ministrs pārdod biļetes? Man ir ļoti daudz jautājumu, un tiešām mēs neesam saņēmuši no jums atbildi.

Tātad, kolēģi, es aicinu balsot “par” neuzticības izteikšanu ārlietu ministram Krišjānim Kariņam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! 7. oktobris mums bija satraukuma un baiļu pilna diena, Izraēlā sākās karš, un Kariņš nodeva savu tautu, jo cilvēki palika bez lidmašīnas, bez iespējām aizbraukt atpakaļ, atlidot atpakaļ uz mājām. Tas no 7. oktobra... kā jūs šeit lasāt, ko jums raksta, man rakstīja vairākas ģimenes:

“Mēs nezinām, ko darīt, palīdziet, lūdzu! Mēs nezinām, kur meklēt to informāciju, un mēs šeit esam pieci cilvēki ar mazu bērnu. Mūsu radinieks aizlidoja ar komercreisu, kurš izmaksāja 1000 eiro, un to organizēja Lietuvā. Kā mēs varam sev apmaksāt? Mums nav tādas naudas, jo biļetes, kuras mēs nopirkām uz 15. datumu, anulēja, jo lidmašīnas nebūs. Visas valstis evakuē savus cilvēkus. Mūsu radiniekam bija biļetes uz 11. datumu, bet teica, ka šis reiss neatlidos. Mēs sazvanījāmies ar saviem radiniekiem Latvijā. Mūsu radinieki piezvanīja uz vēstniecību un iedeva mūsu telefonus. Tas bija 7. datumā. Mums piezvanīja tikai 10. datumā un vienkārši painteresējās par to, kas mēs esam, kur mēs esam. Neiedeva nekādu informāciju par to, ko mums darīt, vienīgi pateica – turieties. Mēs pat nezinājām, kur meklēt informāciju. Labi. Paldies mūsu radiniekiem par to, ka viņi sazvanīja Latvijas vēstniecību, Ārlietu ministriju.”

Un tā nav vienīgā sarakste ar cilvēkiem, kuri palika tur un kuri nezināja, ko darīt.

Ārlietu ministrija... Toreiz es arī gribēju palīdzēt cilvēkiem. Sāku meklēt, attaisīju Ārlietu ministrijas interneta vietni. Ko es tur redzēju? Es neko neredzēju.

Jūs atceraties – kad sākās karš Ukrainā, mums uzreiz katra ministrija, katra valsts institūcija izvietoja informāciju, kam ziedot. Kam ziedot, kā ziedot. Uzreiz. Ja tu tikko ieej tajā institūcijā, uzreiz bija informācija, kur jāziedo nauda. Bet šeit mēs nerūpējamies par saviem cilvēkiem. Mums nekaiš... to, kas ar viņiem darās. Tad svešiem cilvēkiem, svešai valstij mēs varam darīt visu, bet par savējiem pat nepadomājam. Pat interneta vietnē... sataisīt kaut kādu informāciju, kur meklēt, kam zvanīt. Nu, tas nebija labi, tā nav laba pārvaldība.

Un Kariņš šausmīgi pārvaldīja valdību toreiz un tagad turpina to pašu darīt Ārlietu ministrijā ārlietu ministra amatā. Viņš pats lido ar privātām lidmašīnām, bet nezina, kā noorganizēt evakuāciju no citas valsts, kur bombardē, kur notiek karš.

Vēl bija gadījumi, kad cilvēkus, kuriem bija reiss 10. datumā, bet lidmašīnas atteica – nu, nelido –, izmeta no viesnīcām. Ko viņi varēja darīt? Mūsu vēstniecība neko nepiedāvāja. Atkal Kariņš neparūpējās par to, ko darīt tiem cilvēkiem.

Tāpēc es uzskatu, ka Kariņam jāatbild par to, ko viņš dara un kā viņš dara, un vēlreiz atgādinu: Kariņš nodeva savu tautu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Iļja Ivanovs.

I. Ivanovs (ST!)

Cienījamie kolēģi, vai tas ir normāli, ka mūsu cilvēkiem, kuri palika Izraēlas teritorijā, kur oficiāli ir izsludināts karastāvoklis, ir jāmaksā par evakuāciju vairāk nekā 300 eiro par vienu cilvēku? Ja, piemēram, ģimenē ir četri cilvēki, tad vienai ģimenei ir jāmaksā divi tūkstoši eiro, ja ne vairāk. Daudzām ģimenēm šī summa ir katastrofāla. Situācija ir tāda, ka daudziem tiem cilvēkiem parasti nepietiek līdzekļu, lai tiktu mājās, viņiem nekas cits neatliek, kā glābt sevi pašiem vai palikt tur un lūgt Dievu, lai izdzīvotu.

Un visbeidzot man ir jautājums par prioritātēm. Vai mūsu nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” galvenais mērķis bija nopelnīt naudu no tiem cilvēkiem, kuru dzīvība ir apdraudēta, vai tomēr viņus izglābt?

Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam” (Nr. 366/Lm14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 52, atturas – nav. Lēmums nav atbalstīts.

___

Nākamais – deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Viktorija Pleškāne, Jekaterina Drelinga, Viktors Pučka, Iļja Ivanovs, Dmitrijs Kovaļenko, Jefimijs Klementjevs, Nataļja Marčenko-Jodko un Igors Judins iesnieguši lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam”.

Pirmais pieteicies runāt deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Mieriņas kundze! Augsti godātie kolēģi! Es, kā es jau esmu teicis PROGRESĪVAJIEM, ņemot vērā viņu ļoti augstos valsts vadīšanas standartus, pateicos, protams, Dubkēviča kungam, ka viņš šodien piedalās parlamenta sēdē, bet tomēr gribas sagaidīt pašu ministru, lai tā komunikācija tiešām būtu cieņpilna un saturiska, jo es domāju, ka viņš spēj aizstāvēt savu pozīciju. Tāpēc, kolēģi, es aicinu viennozīmīgi parādīt, ka mēs viņu gaidām otro reizi, un mēs iesniegsim... Jā, vēlreiz noteikti gaidīsim viņu, bet mēģināsim saskaņot ar jums laiku, kad augsti godātajam ministram būs lodziņš starp braucieniem pa parīzēm un vācijām un tomēr būs iespēja, teiksim tā, piedalīties Latvijas sēdēs, uzrunāt Latvijas tautu un tiešām vēlreiz izstāstīt par saviem ļoti augstajiem standartiem, pie kuriem mēs visi tagad, nu, es domāju, turpmāk arī pieturēsimies.

Lūdzu nobalsot “par”!

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs.

Ģ. Dubkēvičs (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas deputāti! Rosļikova kungs, viennozīmīgi Briškena kungs nākamreiz ieradīsies, ja jūs ar savām darbībām nesabotēsiet šo demisijas pieprasījumu, jo mēs tikai pirmdien uzzinājām par šo demisijas pieprasījumu, jo iepriekšējais pieprasījums, kas tika prasīts (Zālē troksnis.)... Tika minēts, ka tas tiks atcelts (Iesmejas.), līdz ar to... ņemot vērā, ka tas netika atsaukts... Briškena kungs ir ieplānojis darba vizīti un atrodas plānotā darba vizītē, pārrunājot satiksmes drošības un nozares stratēģiskās attīstības jautājumus.

Bet tas, ko viennozīmīgi gribu pateikt, – šim demisijas pieprasījumam nav racionāla pamata. Man šķiet, jūs noteikti varētu pieprasīt vēl pāris demisijas pieprasījumu tieši par šo pašu jautājumu, tikai citiem ministriem. Esmu viennozīmīgi par to pārliecināts.

Satiksmes ministrijai tiek pārmesta novēlota un vēla... kā arī nesamērīga “airBaltic” reisa biļešu cena. Varbūt daži fakti vēlreiz, kas no mana kolēģa – Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra – izskanēja. Tomēr gribu vēlreiz vērst jūsu uzmanību, ka 2023. gada 10. oktobrī mūsu aviosabiedrība “airBaltic” saņēma Ārlietu ministrijas aicinājumu par Latvijas valstspiederīgo repatriāciju. “airBaltic” nekavējoties veica pilnu risku izvērtējumu par minēto reisu, izpildot gan apdrošinātāju izvirzītos nosacījumus, gan Civilās aviācijas aģentūras rekomendācijas, gan Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras rekomendācijas, lai varētu veikt minētos lidojumus droši. Drošība ir mūsu prioritāte. “airBaltic” pēcāk, 12. oktobrī, apstiprināja šī reisa veikšanu.

2023. gada 16. oktobrī sākās šī reisa plānošana. Plānošanas darbības sastāv no vairākiem etapiem – pasažieru saraksta veidošanas, atsevišķas zvanu centra līnijas nodrošināšanas, lidojumu atļaujas kārtošanas, vēl dažādām tehniskām niansēm, kas kopumā nav vienkāršas. 16. oktobrī aviosabiedrība izpildīja šo speciālo reisu Rīga–Telaviva–Rīga. Lidojumā no Rīgas... Latvijā atgriezās veseli 146 pieaugušie un trīs bērni. Es gribu vērst uzmanību, ka lidmašīnā bija brīvas vietas. Tas nozīmē, ka neviens nepalika aiz borta. (Starpsaucieni.) Visi mūsu Latvijas iedzīvotāji mājās nokļuva droši – tika nogādāti ar nacionālo aviokompāniju. Tā ir pirmā lieta. (Starpsaucieni.)

Punkts numur divi. Ja mēs runājam par biļešu cenām. Biļešu cenas tika veidotas tā, lai nosegtu operacionālās izmaksas. Un atkal – neviens netika atstāts aiz borta. (Starpsauciens.) Ja mēs salīdzinām ar citu komercsabiedrību piedāvājumiem, tad, piemēram, lidojums uz Lietuvu maksāja 1000 eiro, uz Dāniju – 1200. Līdz ar to mēs atbilstoši to esam izdarījuši par uzņēmuma pašizmaksu. (Starpsaucieni.)

Gribu teikt, ka pats būtiskākais, ka paralēli tam visam bija pieejami arī citi reisi un bija iespēja izmantot, piemēram, “Turkish Airlines” vai “Etihad Airways” piedāvājumus, bet mēs parūpējāmies par saviem pilsoņiem. Un cena bija adekvāta tirgus stāvoklim.

Latvijas cilvēki un viņu drošība ir mūsu prioritāte (Starpsaucieni.) un vienmēr būs, un es uzsveru (Starpsauciens.): neviens Latvijas pilsonis...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

G. Dubkēvičs.... nekad netiks atstāts aiz borta. (Starpsauciens: “Kāds datums?”) Latvijas pilsoņi (Starpsaucieni.) ir mūsu, Latvijas valsts, prioritāte. Līdz ar to demisijas pieprasījums nav racionāls. (Starpsaucieni.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ingmārs Līdaka. (Starpsauciens.)

I. Līdaka (AS).

Cienījamais Dubkēviča kungs! Ei! (Smiekli. Starpsauciens: “Nu?”) Zini, parlamentārais sekretār, man nemaz nav tik smieklīgi. Man nav tik smieklīgi, ka jūs šeit izņirdzat šo tribīni! Jūs, cienījamais parlamentārais sekretār, šeit esat viesis un nebūt nevarat atļauties darīt to, ko drīkst atļauties deputāti. Jūs esat viesis, tāpēc, lūdzu, nākamreiz padomājiet par to, ka šī tribīne ir jāciena, nevis jāņirdz! (Aplausi. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Dubkēviča kungs, lūdzu, panāciet tuvāk, lai redz jūsu seju, ņirdzīgo... ko jūs šobrīd sēžat un ņirdzat! Panāciet, lūdzu, šeit! Es kā deputāts pieprasu, lai jūs esat Saeimas telpā kopā ar deputātiem! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Batņas kungs, lūdzu nesarunāties!

Č. Batņa. Paldies, ļoti labi!

Un tā, cienījamie Saeimas deputāti, vai jūs piekrītat, ka Saeima kā likumdevējs var klausīties Dubkēviča kungu, kurš ar savu aroganci vispār ignorē pieprasījumu? Nevajag ņirgt, lūdzu! Cik maksā cilvēka dzīvība? Man ir jautājums – cik maksā cilvēka dzīvība? Tūkstoš eiro? (Starpsauciens.) Kāpēc jūs izņirdzat šobrīd mūs par pieprasījumu, kas ir adekvāts pieprasījums? Mēs lūdzām jums sniegt informāciju. Jūs atnācāt un sākat audzināt mūs kā mazus bērnus.

Es atvainojos, tas nav jūsu amata pilnvarojums – audzināt Saeimas deputātus! Nevajag ņirgt! Lūdzu, saglabājiet normālu kultūru attiecībā pret mums! Nevis atnāciet un parādiet savu augstprātību, cik mēs esam debili.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs. (Starpsaucieni. Dep. Č. Batņa: “Jūs uzskatāt, ka tā ir normāla uzvedība?” Starpsaucieni.)

Kolēģi, mazu uzmanību, lūdzu, klusāk! Paldies.

A. Rosļikovs (ST!).

Kolēģi, es tagad runāšu tikai ar adekvātiem deputātiem. Vienkārši, lai jūs saprastu vēl vienu, teiksim, to situāciju... un lai arī parlamentārajam sekretāram būtu skaidrs, kāpēc šeit tagad ir parādījies tāds niknums.

Viņi pat biļešu pārdošanai pielietoja progresīvo likmi. Progresīvo! Tas nozīmē, ka piecas biļetes pārdotas, hop – dārgāk, 10 biļetes pārdotas, hop – vēl dārgāk. Jūs varat iedot... Kaut tur jūs varējāt izslēgt šo programmu! Es saprotu, ka tā ir parasta biļešu tirgošanas programma, jo lielākā daļa lidmašīnas... ir pārdota, nākamās biļetes – dārgāk un dārgāk. Nu, pat šeit ir sanācis, ka sākotnējais cipars ir bijis 200, augsti godātais sekretār, – 200, un pēc tam tas pakāpās pāri 300 eiro. Un tas ir fakts. Tāpēc mēģināt šeit salīdzināt ar citām valstīm – nu, nevajag, tas nav smuki!

Vēlreiz. Progresīvā likme šajā gadījumā kopā ar PROGRESĪVO partiju – nu, skan baigi labi.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Didzis Šmits.

D. Šmits (AS).

Kolēģi! Dāmas un kungi! Es tiešām nebiju iedziļinājies “airBaltic” stāstā par repatriācijas reisu – kurš tur ir īsti atbildīgs, cik tas maksāja un tamlīdzīgi. Līdz ar to man bija šaubas par Briškena kunga demisijas pieprasījuma vajadzību jau šodien. Kliedējāt, parlamentārais sekretār... paldies, jūs kliedējāt jebkādas šaubas par šī pieprasījuma atbalstīšanu.

Kā lai saka, es nezinu par to “airBaltic” reisu... bet par jums, parlamentārais sekretār, PROGRESĪVIE un ministrs nes pilnu atbildību – par jūsu atrašanos amatā, par necieņu pret Saeimu, par necieņu pret Latvijas pilsoņiem, par ņirgāšanos... par adekvātu tirgus cenu. Adekvāta politiskā cena būs PROGRESĪVO izlidināšana no valdības – šīs – pavisam drīz.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vilis Krištopans.

V. Krištopans (LPV).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Es esmu nostrādājis tajā amatā, kuru ieņem Briškena kungs, trīs gadus – no 1995. līdz 1998. gadam. Parlamentārā sekretāre bija jūsu lauva Ilma Čepāne. Un vai jūs varat iedomāties, Jaunā VIENOTĪBA, ka šeit atnāktu Ilma Čepāne un uzvestos tā, kā šis kadrs? (Daži deputāti aplaudē.) Nu, kāds ministrs, tāds parlamentārais sekretārs un tāda tā partija – tas taču ir redzams! Un viņi vēl apvainojas, ja viņiem saka, ka kaut kas nav kārtībā. (Starpsauciens.) Klauni jūs esat, klauni!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 53, atturas – nav. Lēmums nav pieņemts.

___

Nākamais – lēmuma projekts “Par valsts kontroliera Rolanda Irkļa atbrīvošanu no amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskās komisijas šī gada 1. novembra sēdē tika izskatīts lēmuma projekts “Par valsts kontroliera Rolanda Irkļa atbrīvošanu no amata”. No Rolanda Irkļa ir saņemts iesniegums par atkāpšanos no amata – sakarā ar ievēlēšanu akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētāja amatā viņš lūdz atbrīvot sevi no valsts kontroliera amata.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu balsot par Rolanda Irkļa atbrīvošanu no valsts kontroliera amata ar šī gada 1. decembri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par valsts kontroliera Rolanda Irkļa atbrīvošanu no amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Nākamā sadaļa – “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Māris Sprindžuks, Māris Kučinskis, Didzis Šmits, Raimonds Bergmanis, Lauris Lizbovskis, Ingmārs Līdaka, Linda Matisone un Česlavs Batņa iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par privātu lidmašīnu izmantošanu”. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

___

Nākamā sadaļa – “Pieprasījumu komisijas atzinumi”.

Deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas MarčenkoJodko, Jefimija Klementjeva, Igora Judina, Dmitrija Kovaļenko, Iļjas Ivanova, Viktora Pučkas, Jekaterinas Drelingas, Viktorijas Pleškānes pieprasījums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par saņemtajām terorisma draudu vēstulēm Latvijas skolu un pirmsskolu izglītības iestādēs”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisijas šī gada 25. oktobra sēdē tika izskatīts minētais pieprasījums, pirms tam iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim sagatavojot rakstveidā atbildes uz pieprasījumu, kā arī iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim piedaloties Pieprasījumu komisijas sēdē.

Pēc ministra uzklausīšanas un jautājumu uzdošanas komisija atzina attiecīgo pieprasījumu par noraidāmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 72, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Edvīna Šnores, Riharda Kola, Ilzes Indriksones, Artūra Butāna, Edmunda Teirumnieka, Jāņa Grasberga, Jāņa Vitenberga, Uģa Mitrevica, Jāņa Dombravas, Naura Puntuļa pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par izteikumiem saistībā ar apņemšanos nepildīt Saeimā apstiprināto “Nacionālās drošības koncepciju 2023””.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Kolēģi, attiecīgais pieprasījums tika izskatīts Pieprasījumu komisijas 2023. gada 25. oktobra sēdē. Pirms tam attiecīgā pieprasījuma izskatīšana un atbildes sniegšana... no Ministru prezidentes... tika deleģēta Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju. Pirms tam tika sagatavota rakstveida atbilde uz pieprasījumu. Pieprasījumu komisijas sēdē dalību ņēma iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš atbildēja uz jautājumiem un sniedza viedokli.

Noklausījusies iekšlietu ministru, Pieprasījumu komisija atzina pieprasījumu par noraidāmu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pirmais pieteicies deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mūsu pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai ir saistībā ar viņas teikto attiecībā uz drošības koncepciju – par 2026. gada normu par atteikšanos no krievu valodas sabiedriskajos medijos. Viņa konkrēti pauda, ka nav pamata šobrīd to skaidri “iecirst grīdā”, ka tas tā noteikti būs, ka šī atteikšanās no krievu valodas būs. Līdzīgi izteikumi bija arī kultūras ministrei Loginai. Tos mēs skatījām šeit pagājušonedēļ, tāpēc es varbūt neiešu detaļās un visu mūsu argumentāciju nepārstāstīšu atkal, minēšu vienīgi to, ka, mūsuprāt, ir ļoti slikta prakse, ka pāris dienu pēc tam, kad Saeima ir pieņēmusi lēmumu, valdības vadītāja nāk un saka – iespējams, nemaz nebūs tā, kā ir rakstīts šajā lēmumā.

Uz Pieprasījumu komisijas sēdi Siliņas kundze nebija atnākusi. Bija pilnvarots Kozlovska kungs. Uz manu jautājumu, vai valdība pildīs to, kas ir rakstīts attiecībā uz 2026. gadu – par atteikšanos no krievu valodas –, Kozlovska kungs, gods godam, teica, ka – jā, pildīs. Pēc šāda apliecinājuma varētu arī pieprasījumu atsaukt, taču šie Kozlovska kunga vārdi neiet kopā ar tiem darbiem, ko mēs redzam no jaunās koalīcijas. Konkrēti – tātad mēs zinām, ka Saeimā ir iesniegts likumprojekts par sabiedrisko mediju apvienošanu, kas citstarp paredz arī normu par svešvalodām, konkrēti – par krievu valodu. Līdz ar to mēs neredzam, ka būtu patiesa vēlme pildīt to, kas ir rakstīts šajā drošības koncepcijā.

Līdz ar to mēs uzturam šo pieprasījumu un aicinām to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par izteikumiem saistībā ar apņemšanos nepildīt Saeimā apstiprināto “Nacionālās drošības koncepciju 2023””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 69, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Deputātu Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Andra Kulberga, Māra Sprindžuka, Māra Kučinska, Ingmāra Līdakas, Edgara Putras, Raimonda Bergmaņa, Laura Lizbovska, Česlava Batņas, Lindas Matisones, Didža Šmita, Jura Viļuma pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par vispārējās kontroles palielināšanu un sodu funkciju paplašināšanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Pieprasījums tika izskatīts Pieprasījumu komisijas 2023. gada 25. oktobra sēdē. Pirms tam Ministru prezidente ir deleģējusi Finanšu ministrijai izskatīt attiecīgo pieprasījumu un sniegt atbildi. Finanšu ministrijas pārstāvji – parlamentārā sekretāre, kā arī ierēdņi – bija Pieprasījumu komisijas sēdē un sniedza skaidrojumu attiecībā uz pieprasījumu par vispārējās kontroles palielināšanu un sodu funkciju paplašināšanu. Jāatzīst, ka attiecīgais pieprasījums ir saistīts ar likumprojektu, kurš nav uzsācis savu ceļu Saeimā. Bija debates par apsvērumiem.

Pēc visu pušu uzklausīšanas komisija atzina iesniegto pieprasījumu par noraidāmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Pirmais debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lai gan šobrīd ideja virzīt šādas faktiski jaunas prasības – birokrātiskas prasības – obligātas deklarēšanas prasības par 100 eiro un 10 tūkstošiem eiro (īpaši par 100 eiro), pateicoties gan Saeimas opozīcijas kolēģiem, gan sabiedrības sašutumam kopumā... Jaunā VIENOTĪBA, paldies dievam, izlēma to izņemt no budžeta paketes, bet es vēršu jūsu uzmanību, ka pati ideja un pats likumprojekts nekur šobrīd nav pazudis, nav noņemts no dienaskārtības. Jautājumi ir bijuši publiski... un ir teikuši, ka, iespējams, 100 eiro varētu arī nebūt, bet tas ir tikai varbūtības formā.

Tādēļ es vēlos atgādināt dažas lietas.

Pirmais noteikti ir citāts no Evikas Siliņas šeit 15. septembrī, kad stiprināja viņas valdību... viņas vārdi: saņemot jūsu uzticību, rūpēšos, lai katrs valdības darbs būtu vērsts tieši uz šādu mērķi... lai mazinātu... mūsu iedzīvotāju faktiski... šo birokrātiju un uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti... ka Latvija kļūst pretimnākoša, cilvēcīga un taisnīga. Nepagāja ne mēnesis, kad valdības vadītāja ar savu finanšu ministru nāca klajā ar likumprojektu, kas nav nedz iedzīvotājiem pretimnākošs, nedz cilvēcīgs, nedz taisnīgs. Runa ir par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz obligātu iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. Citstarp tas paredz obligātu deklarēšanu pilnīgi visām iedzīvotāju grupām, ieskaitot seniorus un bērnus.

Ja deklarācijas nebūs, no tā izrietēs, valstsprāt, nepilnīga... pilnīgi pretēja rīcība, kas ir sodāma. Visi ienākumi ir jādeklarē teju 200 tūkstošiem senioru jeb visiem tiem, kuriem pensija mēnesī būs lielāka par 500 eiro. Obligāti būs jādeklarē arī dāvanas (no šī likumprojekta šī norma vēl nav pazudusi), kuru vērtība taksācijas gada laikā pārsniedz 100 eiro... kopējā summa taksācijas gada laikā – 100 eiro.

Šī norma, kolēģi, attiecas arī uz bērniem, respektīvi, bērnu gadījumos – nepilngadīgu bērnu gadījumos – uz viņu aizbildņiem, uz viņu vecākiem. Ja bērns saņem no sava paziņas vai ģimenes drauga, vai radinieka, vai krustvecāka dāvanas, viņa vecākam šīs dāvanas ir jāreģistrē. Tas nozīmē, ka arī senioriem, kam, iespējams, nav attiecīgu datorprasmju vai tehnisku iespēju, Valsts ieņēmumu dienestā un tā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā obligāti būs jāveic šīs deklarācijas darbības un absolūtā vairākumā gadījumu vienkārši formāli būs jāapstiprina sava deklarācija... bet nē – ir jākrāj visas šīs dāvanas ar visām cenu zīmēm (mēs zinām, ka latviskā tradīcija ir noplēst cenu zīmes), cenu zīmes nevarēs plēst nost. Tieši otrādi – cenu zīme būs jāatstāj (īpaša lieluma, uzskatāma) un klāt noteikti jāsniedz arī dāvinātāja vārds, uzvārds un personas kods, lai varētu šo dāvanu deklarēt.

Ja šai dāvanai nav cenas, attiecīgi ir pienākums veikt tās vērtējumu. Mēs zinām arī daudz vienkāršu piemēru, tai skaitā par mazlietotu velosipēdu... vai kāda šāda dāvinājuma saņemšanu. Nu tad nepilngadīgā bērna vecākam būtu pienākums to novērtēt un veikt šo deklarāciju.

Kolēģi, tas ir pilnīgs un absolūts absurds. Arī par šīm lielākajām summām, kas ģimenes locekļiem – savā starpā – būs jādeklarē. Paņemiet kalkulatoru un parēķiniet, cik jūs katrs ik pa laikam ieskaitāt savam ģimenes loceklim un kādu pienākumu jūs uzliekat. Priekš kam tas ir vajadzīgs?!

Otrs jautājums: cik un kādi kontrolējošie institūti tiks paplašināti? Mēs runājam par birokrātijas mazināšanu, par mazu un efektīvu valsts pārvaldi, bet šeit mēs skaidri zinām, ka papildus būs nepieciešami kontrolējošie darbinieki. Cik to būs – pieci simti, tūkstotis, divi tūkstoši? Kāda jēga no šiem darbiniekiem? Ko mēs sasniegsim, un cik tas izmaksās? Vai kāds to ir parēķinājis?

Es saprotu – ir vēlme apkarot ēnu ekonomiku, tajā pašā laikā mēs esam vairākkārt norādījuši, kur ir šī potenciālā ēnu ekonomika. Tie ir autoservisi, restorānu un viesmīlības nozare pati norāda uz problēmām un uz iespējamiem risinājumiem, kas ir jādara šajos sektoros, lai pēc iespējas vairāk šajos sektoros būtu godprātīgu uzņēmēju, kuri maksā nodokļus. Tā vietā mēs uzliekam obligātu deklarēšanos, tai skaitā nepilngadīgiem bērniem.

Kolēģi, mēs saprotam, ka tas nav nedz gudri, nedz atbildīgi, nedz tālredzīgi.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, lai šādu lietu mēs preventīvi novērstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Šis pieprasījums noteikti ir jāatbalsta, jo šajā komisijas sēdē Finanšu ministrijas pārstāve ļoti acīmredzami nodemonstrēja, ka viņiem nav nekādas izpratnes par to, kā valstij būtu jāapkaro ēnu ekonomika. Uz vairākkārt uzdotajiem jautājumiem, kā deklarācijās uzrādītās 100 eiro vērtās dāvanas palīdzēs risināt ēnu ekonomiku... mēs tā arī neviens neko nesapratām.

Uzdevām jautājumu Jaunzemes kundzei (kura nu jau, paldies dievam, Valsts ieņēmumu dienestu vada pēdējās dienas), kādas ir izmaksas par atgūto vienu eiro valstij. Viņa vispār pat nesaprata jautājumu un atbildēja, cik izmaksā vienas nodokļu deklarācijas apstrāde. Tās izmaksas... vēlreiz ir jāpaklausās, protams, komisijas sēde, bet, ja nemaldos, Jaunzemes kundze minēja, tās ir seši līdz deviņi eiro. Tad padomājiet, cik mums jau šobrīd izmaksā viss šis kontroles aparāts, un, ja šī kontrole vēl palielinās (Tavara kungs jau minēja šos riskus), cik mums tas viss izmaksās? Nu, kaut gan pirms pāris dienām mēs uzzinājām, ka arī finanšu ministrs neprot rēķināt procentus un nesaprot neko no procentu aprēķināšanas... kā rodas procenti, un ko tas nozīmē... tad, nu, neizbrīna... Bet katrā ziņā šis pieprasījums – viennozīmīgi – ir vietā, tas ir jāatbalsta.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Didzis Šmits.

D. Šmits (AS).

Maza replika. Tā kā angliski nevar runāt no tribīnes, es to pārtulkošu latviski. Angliski ir tāds jēdziens “totāla izgāšanās”... izpratnē... Šo teicienu pielieto tad, kad visi varas posmi, kā saka, izgāžas. Uzskatāms piemērs, ko arī PROGRESĪVIE zina, – Rīgā tie strīpainie stabiņi, kurus lika... uz Antonijas... Elizabetes ielas tas stabiņš bija ieskrūvēts invalīdu stāvvietā pa vidu. Bija kaut kādi ne pārāk gudri cilvēki, kas izdomāja, ka vajag stabiņu, tālāk kāds plānoja, tālāk kāds uzzīmēja, tālāk kāds deva rīkojumu, beigās ieradās čalis ar urbi – kur viņam zīmējumā bija rakstīts, re, kur invalīdu stāvvietā pa vidu jāurbj stabiņš, viņš to arī ieurba. Respektīvi, no augšas līdz apakšai nebija neviena posma, kas nostrādātu un pateiktu: klausieties, manuprāt, tā ir muļķība, kas tagad notiek, nevajag invalīdu stāvvietas vidū urbt stabiņu.

Te ir līdzīgi. Kad es šito ieraudzīju, mēģināju saprast, kurš to izgudroja. Galu galā katrai lietai ir idejas autors. Nevarēja atrast? Bet, iedomājieties, es aizgāju līdz Ministru kabinetam, un premjere publisko... faktiski sociālo tīklu kampaņas dēļ dabūja to piebremzēt. Tā ir vēl viena pilnīga izgāšanās.

Līdz ar to... man jau sen bija tāda ideja. Es pagājušajā Saeimā rosināju, bet īsti nebija atbalsta. Manuprāt, pie visiem rosinājumiem, likumprojektiem un tamlīdzīgi ir jābūt ierakstītam nevis referentam, bet ir jābūt ierakstītai sadaļai: idejas autors. Idejas autors vienmēr ir cilvēks. Un tad mēs varētu, kā saka... Satiksmes ministrijas parlamentārais... jau pieteicās, bet tā mēs varētu izķert visus pārējos, kas mums būtu jāatlaiž no valsts pārvaldes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par vispārējās kontroles palielināšanu un sodu funkciju paplašināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 53, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

___

Nākamā sadaļa – “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 10 247 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Palielināt vecāku pabalsta apmēru” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Labvakar, kolēģi! 2023. gada 11. oktobrī Saeima saņēma 10 247 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Palielināt vecāku pabalsta apmēru”. Šā gada 25. oktobrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvjus, kuri skaidroja, ka vecāku pabalsts šībrīža apmērā nesniedz ģimenei pietiekamu finansiālo atbalstu un nenosedz ģimenes izmaksas, kas inflācijas un EURIBOR likmju maiņas dēļ ir ļoti pieaugušas.

Uz komisijas sēdi uzaicinātā Labklājības ministrijas pārstāve informēja, ka šobrīd tiekot gatavoti priekšlikumi vecāku pabalsta apmēra palielināšanai, savukārt demogrāfisko lietu eksperts skaidroja, ka izmaiņas vecāku pabalsta apmērā ir jāskata vienlaicīgi ar izmaiņām bērna kopšanas pabalsta apmērā. Abiem šiem pabalstiem kopā būtu jānodrošina ģimenei ienākumi vismaz tādā pašā apjomā, kādi tie bija pirms bērna piedzimšanas.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to padziļinātai izvērtēšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 247 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Palielināt vecāku pabalsta apmēru” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 247 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Palielināt vecāku pabalsta apmēru” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Nākamais – lēmuma projekts “Par 10 882 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par skaidras naudas nostiprināšanu Satversmē” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Labvakar, cienījamie kolēģi! 2023. gada 4. oktobrī Saeima saņēma 10 882 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par skaidras naudas nostiprināšanu Satversmē”.

Šā gada 25. oktobrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu, uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš skaidroja, ka ir novērojama tendence, ka tiek samazinātas iespējas izmantot skaidru naudu.

Uz komisijas sēdi tika uzaicināti konstitucionālo tiesību eksperti, kas skaidroja, ka Latvijas Republikas Satversme ir lakoniska, bet tajā pašā laikā ietilpīga. Šāds kazuistisks risinājums izmaiņām konstitūcijā nebūtu atbalstāms, jo tiesības lietot skaidru naudu jau šobrīd ietilpst Satversmes 105. panta tvērumā.

Tā kā komisija guva pārliecību, ka grozījumi Satversmē nebūtu jāveic, tad komisija nolēma šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu noraidīt, bet aicināt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju veikt diskusiju par šībrīža skaidras naudas aprites normatīvo regulējumu.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 882 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par skaidras naudas nostiprināšanu Satversmē” turpmāko virzību”. Balsojot “par” jūs atbalstīsiet komisijas lēmumu par iniciatīvas turpmākās virzības apturēšanu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, mūsu frakcija balsos “pret”, jo mēs uzskatām, ka ir pamatojums šādām iedzīvotāju bažām.

Pirmkārt, šī iniciatīva ļoti ātri savāca nepieciešamo parakstu skaitu. Otrkārt, ja kādam šķiet, ka šādas bažas nepastāv, pamēģiniet Saeimas Finanšu nodaļā palūgt, lai jums algu izmaksā skaidrā naudā, ko paredz Latvijas likumdošana. Diez vai tas būs iespējams, bet pamēģināt jūs noteikti varat.

Tā ka, es domāju, ir iemesls par šo jautājumu runāt un diskutēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 882 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par skaidras naudas nostiprināšanu Satversmē” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 13, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

___

Kolēģi, mums vēl ir atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Tātad – deputātu Aināra Šlesera, Viļa Krištopana, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas un Edmunda Zivtiņa jautājums ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par cilvēka cieņu aizskarošiem un patiesībai neatbilstošiem ārlietu ministra izteikumiem Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi aizņemtības dēļ.

Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas un Ingmāra Līdakas jautājums satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reformu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi, jo atrodas komandējumā.

Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Andra Kulberga, Aivas Vīksnas un Lindas Matisones jautājums satiksmes ministram Kasparam Briškenam “Par dotāciju zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi, jo atrodas komandējumā.

Deputātu Ramonas Petravičas, Aināra Šlesera, Kristapa Krištopana, Edmunda Zivtiņa un Ričarda Šlesera jautājums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par nepieciešamo finansējumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Aināra Šlesera, Edmunda Zivtiņa un Lindas Liepiņas jautājums labklājības ministram Uldim Augulim “Par nepieciešamo finansējumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2023. gada 2. novembrī nenotiks.

___

Iesniegts jauns deputātu jautājums – deputāti Viktorija Pleškāne, Svetlana Čulkova, Dmitrijs Kovaļenko, Igors Judins, Viktors Pučka, Aleksejs Rosļikovs, Jekaterina Drelinga, Iļja Ivanovs, Nataļja Marčenko-Jodko un Jefimijs Klementjevs iesnieguši jautājumu ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par uzstāšanos Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā 11. oktobrī”.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei motivācijai. Lūdzu!

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, godātā priekšsēdētāja, kolēģi! Šo jautājumu mēs ļoti raiti apspriedām tad, kad LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniedza savu neuzticības... Kariņam, bet mūsu frakcija izvirza Kariņam virkni jautājumu, kuros mēs pieprasām atbildes arī uz to, kā viņš uzvedās asamblejā Strasbūrā, runājot par to, ka visi, kas ir pret Stambulas konvenciju, ir Kremļa rokas... un ka viņš neatbalsta to, ka mēs esam pret tādu vērtību ieviešanu šeit, Latvijā.

Gribu minēt... jā, un vēlreiz ielūgt Nacionālo apvienību mūsu pulciņā... par to, ka, ja mēs cīnāmies par mūsu vērtībām, par mūsu tautu, par mūsu zemi, mēs uzreiz esam Kremļa roka. (Starpsaucieni.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājums tiks nodots ministram atbildes sniegšanai.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasberga kungam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Ir reģistrējies 91 deputāts, nav reģistrējušies 9: Igors Judins, Māris Kučinskis, Andris Kulbergs, Linda Matisone, Ramona Petraviča, Edgars Putra, Igors Rajevs, Jana Simanovska un Ričards Šlesers. (Starpsauciens: “Jana ir.”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu un izturību!

Sēdi slēdzu.

Satura rādītājs
14. Saeimas rudens sesijas 12. sēde
2023. gada 2. novembrī

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 390/Lp14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1383, 1383A)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 391/Lp14) (Dok. Nr. 1387, 1387A)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 392/Lp14) (Dok. Nr. 1388, 1388A)

Par likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 412/Lp14) (Dok. Nr. 1416)

- Priekšlikums - dep. E. Tavars (pret)

Par likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” (Nr. 413/Lp14) (Dok. Nr. 1417)

Par likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 414/Lp14) (Dok. Nr. 1418)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 415/Lp14) (Dok. Nr. 1419)

Par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 416/Lp14) (Dok. Nr. 1420)

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 417/Lp14) (Dok. Nr. 1421)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 418/Lp14) (Dok. Nr. 1422)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 419/Lp14) (Dok. Nr. 1423)

Paziņojums

  - Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Par darba kārtību

Lēmuma projekts “Par valsts attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” pārveidi par komercbanku” (Nr. 369/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1414)

- Priekšlikums - dep. A. Butāns

Likumprojekts “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā” (Nr. 371/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1306B)

Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 389/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1373B)

Likumprojekts “Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaiziju, no otras puses” (Nr. 265/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1358)

Likumprojekts “Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses” (Nr. 266/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1361)

Paziņojums

  - dep. Z. Kalniņa-Lukaševica

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 328/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1374)

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” (Nr. 311/Lp14) (2. lasījums) (Dok. Nr. 1382)

Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 412/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1416)

Reģistrācijas rezultāti

Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” (Nr. 413/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1417)

- Ziņo - dep. A. Judins

- Priekšlikums (par steidzamību) - dep. I. Līdaka (pret)

- Priekšlikumi - dep. J. Dombrava

- Par procedūru

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 414/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1418)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 415/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1419)

Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 416/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1420)

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 417/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1421)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 418/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1422)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 419/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1423)

Par darba kārtību

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"” (Nr. 322/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023. gada 16. novembrim” (Nr. 370/Lm14) (Dok. Nr. 1424)

Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam” (Nr. 365/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1384)

- Par procedūru

Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam” (Nr. 366/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1385)

Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam” (Nr. 367/Lm14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1386)

Lēmuma projekts “Par valsts kontroliera Rolanda Irkļa atbrīvošanu no amata” (Nr. 371/Lm14) (Dok. Nr. 1425)

Par pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par privātu lidmašīnu izmantošanu” (Nr. 24/P14) (Dok. Nr. 1412)

Deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Jefimija Klementjeva, Igora Judina, Dmitrija Kovaļenko, Iļjas Ivanova, Viktora Pučkas, Jekaterinas Drelingas, Viktorijas Pleškānes pieprasījums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par saņemtajām terorisma draudu vēstulēm Latvijas skolu un pirmsskolu izglītības iestādēs” (Nr. 21/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1304, 1304A)

Deputātu Edvīna Šnores, Riharda Kola, Ilzes Indriksones, Artūra Butāna, Edmunda Teirumnieka, Jāņa Grasberga, Jāņa Vitenberga, Uģa Mitrevica, Jāņa Dombravas, Naura Puntuļa pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par izteikumiem saistībā ar apņemšanos nepildīt Saeimā apstiprināto “Nacionālās drošības koncepciju 2023”” (Nr. 22/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1307, 1307A)

Deputātu Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Andra Kulberga, Māra Sprindžuka, Māra Kučinska, Ingmāra Līdakas, Edgara Putras, Raimonda Bergmaņa, Laura Lizbovska, Česlava Batņas, Lindas Matisones, Didža Šmita, Jura Viļuma pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai “Par vispārējās kontroles palielināšanu un sodu funkciju paplašināšanu” (Nr. 23/P14) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1308, 1308A)

Lēmuma projekts “Par 10 247 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Palielināt vecāku pabalsta apmēru” turpmāko virzību” (Nr. 363/Lm14) (Dok. Nr. 1370)

Lēmuma projekts “Par 10 882 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par skaidras naudas nostiprināšanu Satversmē” turpmāko virzību” (Nr. 364/Lm14) (Dok. Nr. 1371)

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Informācija par deputātu V. Pleškānes, S. Čulkovas, D. Kovaļenko, I. Judina, V. Pučkas, A. Rosļikova, J. Drelingas, I. Ivanova, N. Marčenko-Jodko un J. Klementjeva jautājumu ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam “Par uzstāšanos Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā 11. oktobrī” (Nr. 95/J14)

- Motivācija - dep. V. Pleškāne

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs J. Grasbergs

Balsojumi

Datums: 02.11.23 09:08 Balsojums 1
Par - 39, pret - 34, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (411/Lp14), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 09:24 Balsojums 2
Par - 53, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 09:24 Balsojums 3
Par - 53, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā (413/Lp14), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 09:25 Balsojums 4
Par - 52, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Pacientu tiesību likumā (414/Lp14), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 09:26 Balsojums 5
Par - 53, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (415/Lp14), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 09:26 Balsojums 6
Par - 53, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Maksātnespējas likumā (416/Lp14), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 09:27 Balsojums 7
Par - 53, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (417/Lp14), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 09:27 Balsojums 8
Par - 53, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (418/Lp14), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 09:28 Balsojums 9
Par - 53, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (419/Lp14), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 09:32 Balsojums 10
Par - 28, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (420/Lp14), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 09:33 Balsojums 11
Par - 29, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” (421/Lp14), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 09:39 Balsojums 12
Par - 30, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (422/Lp14), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 09:41 Balsojums 13
Par - 30, pret - 60, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā (423/Lp14), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 09:44 Balsojums 14
Par - 29, pret - 61, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Latvijas Bankas likumā (424/Lp14), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 09:47 Balsojums 15
Par - 53, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Deputāti Edmunds Jurēvics, Augusts Brigmanis, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Andris Šuvajevs, Agnese Krasta lūdz grozīt sēdes darba kārtību un pēc 1.darba kārtības sadaļas "Prezidija ziņojumi" kā sēdes 2.sadaļu izskatīt sadaļu "Likumprojektu izskatīšana"

Datums: 02.11.23 09:58 Balsojums 16
Par - 21, pret - 65, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (390/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.11.23 10:03 Balsojums 17
Par - 53, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.11.23 10:04 Balsojums 18
Par - 53, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā (413/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.11.23 10:04 Balsojums 19
Par - 53, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (414/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.11.23 10:05 Balsojums 20
Par - 53, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (415/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.11.23 10:16 Balsojums 21
Par - 51, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (416/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.11.23 10:19 Balsojums 22
Par - 53, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (417/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.11.23 10:24 Balsojums 23
Par - 53, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (418/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.11.23 10:25 Balsojums 24
Par - 53, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (419/Lp14), nodošana komisijām

Datums: 02.11.23 10:26 Balsojums 25
Reģistrējušies - 95.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 02.11.23 11:08 Balsojums 26
Par - 52, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 11:09 Balsojums 27
Par - 53, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā (413/Lp14), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 11:11 Balsojums 28
Par - 53, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Pacientu tiesību likumā (414/Lp14), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 11:12 Balsojums 29
Par - 53, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (415/Lp14), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 11:13 Balsojums 30
Par - 53, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Maksātnespējas likumā (416/Lp14), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 11:13 Balsojums 31
Par - 53, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (417/Lp14), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 11:14 Balsojums 32
Par - 53, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (418/Lp14), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 11:17 Balsojums 33
Par - 53, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (419/Lp14), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 11:35 Balsojums 34
Par - 34, pret - 52, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Par valsts attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” pārveidi par komercbanku (369/Lm14)

Datums: 02.11.23 11:36 Balsojums 35
Par - 35, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai . Par valsts attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” pārveidi par komercbanku (369/Lm14)

Datums: 02.11.23 11:38 Balsojums 36
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā (371/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.11.23 11:45 Balsojums 37
Par - 26, pret - 45, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (389/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.11.23 12:02 Balsojums 38
Par - 23, pret - 43, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (389/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.11.23 12:05 Balsojums 39
Par - 21, pret - 44, atturas - 27.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (389/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.11.23 12:22 Balsojums 40
Par - 19, pret - 38, atturas - 29.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (389/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.11.23 12:23 Balsojums 41
Par - 79, pret - 10, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (389/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.11.23 12:25 Balsojums 42
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Malaiziju, no otras puses (265/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.11.23 12:27 Balsojums 43
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Taizemes Karalisti, no otras puses (266/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.11.23 12:28 Balsojums 44
Reģistrējušies - 94.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 02.11.23 13:34 Balsojums 45
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (328/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.11.23 13:35 Balsojums 46
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā (311/Lp14), 2.lasījums

Datums: 02.11.23 13:48 Balsojums 47
Par - 52, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.11.23 14:56 Balsojums 48
Reģistrējušies - 93.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 02.11.23 16:00 Balsojums 49
Par - 54, pret - 11, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par runas laika apvienošanu

Datums: 02.11.23 16:48 Balsojums 50
Par - 53, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.11.23 16:51 Balsojums 51
Par - 41, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 15.12.2023.. Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 1.lasījums, steidzams

Datums: 02.11.23 16:51 Balsojums 52
Par - 41, pret - 52, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 30.11.2023.. Grozījumi Notariāta likumā (412/Lp14), 1.lasījums, steidzams

Datums: 02.11.23 16:57 Balsojums 53
Par - 53, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā (413/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.11.23 16:58 Balsojums 54
Par - 53, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā (413/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.11.23 17:00 Balsojums 55
Par - 39, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 15.12.2023.. Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā (413/Lp14), 1.lasījums, steidzams

Datums: 02.11.23 17:01 Balsojums 56
Par - 64, pret - 22, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu 15 min

Datums: 02.11.23 17:02 Balsojums 57
Reģistrējušies - 92.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 02.11.23 17:17 Balsojums 58
Par - 50, pret - 32, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pacientu tiesību likumā (414/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.11.23 17:18 Balsojums 59
Par - 52, pret - 35, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (414/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.11.23 17:19 Balsojums 60
Par - 32, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 15.12.2023.. Grozījumi Pacientu tiesību likumā (414/Lp14), 1.lasījums, steidzams

Datums: 02.11.23 17:20 Balsojums 61
Par - 52, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (415/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.11.23 17:21 Balsojums 62
Par - 53, pret - 37, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (415/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.11.23 17:22 Balsojums 63
Par - 52, pret - 37, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Maksātnespējas likumā (416/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.11.23 17:22 Balsojums 64
Par - 52, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (416/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.11.23 17:24 Balsojums 65
Par - 53, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (417/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.11.23 17:24 Balsojums 66
Par - 53, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (417/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.11.23 17:25 Balsojums 67
Par - 53, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (418/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.11.23 17:26 Balsojums 68
Par - 53, pret - 38, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (418/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.11.23 17:27 Balsojums 69
Par - 53, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (419/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.11.23 17:28 Balsojums 70
Par - 53, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (419/Lp14), 1.lasījums

Datums: 02.11.23 17:29 Balsojums 71
Par - 85, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par punkta Deputāti Skaidrīte Ābrama, Jānis Patmalnieks, Mārtiņš Felss, Atis Labucis un Inese Kalniņa lūdz grozīt sēdes darba kārtību un 29.jautājumu (370/Lm14) pārcelt kā pirmo jautājumu pēc darba kārtības ... iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 02.11.23 17:31 Balsojums 72
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"” (Nr.322/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2023.gada 16.novembrim (370/Lm14)

Datums: 02.11.23 17:50 Balsojums 73
Par - 38, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam (365/Lm14)

Datums: 02.11.23 18:10 Balsojums 74
Par - 26, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu ārlietu ministram Arturam Krišjānim Kariņam (366/Lm14)

Datums: 02.11.23 18:23 Balsojums 75
Par - 31, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam (367/Lm14)

Datums: 02.11.23 18:24 Balsojums 76
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valsts kontroliera Rolanda Irkļa atbrīvošanu no amata (371/Lm14)

Datums: 02.11.23 18:26 Balsojums 77
Par - 18, pret - 72, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par saņemtajām terorisma draudu vēstulēm Latvijas skolu un pirmsskolu izglītības iestādēs (21/P14)

Datums: 02.11.23 18:30 Balsojums 78
Par - 22, pret - 69, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par izteikumiem saistībā ar apņemšanos nepildīt Saeimā apstiprināto “Nacionālās drošības koncepciju 2023” (22/P14)

Datums: 02.11.23 18:41 Balsojums 79
Par - 38, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par vispārējās kontroles palielināšanu un sodu funkciju paplašināšanu (23/P14)

Datums: 02.11.23 18:44 Balsojums 80
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 247 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Palielināt vecāku pabalsta apmēru” turpmāko virzību (363/Lm14)

Datums: 02.11.23 18:47 Balsojums 81
Par - 77, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 882 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par skaidras naudas nostiprināšanu Satversmē” turpmāko virzību (364/Lm14)

Datums: 02.11.23 18:51 Balsojums 82
Reģistrējušies - 91.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes video translācija

02.11.2023. 09.00 11.00 13.30 15.30 17.00
Ceturtdien, 2.maijā
09:00  Saeimas 2024.gada 2.maija kārtējā sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 2.maija atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem