Latvijas Republikas 14. Saeimas
pavasara sesijas četrpadsmitā sēde
2023. gada 15. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, pulkstenis ir precīzi 9.00. Aicinu ieņemt savas darba vietas Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi. Pauze.)

Cienījamie kolēģi, Sāksim Saeimas 2023. gada 15. jūnija sēdi.

Ja lūkosieties sēdes darba kārtībā, ir redzams, ka ir iesniegtas brangas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Cienījamie kolēģi (Noklaudzina ar āmuru.)... sēde šobrīd ir sākusies!

Tātad par iesniegtajām izmaiņām.

Informēju, ka šā gada 8. jūnijā deputāts Jurģis Klotiņš iesniedza Saeimas Prezidijam lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15. jūnijā, tas ir, šodien. Saeimas Prezidijs savā šā gada 12. jūnija sēdē atvaļinājumu piešķīra un informāciju par piešķirto atvaļinājumu iekļāva Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā. Šā gada 13. jūnijā ir saņemts deputāta Jurģa Klotiņa Saeimas Prezidijam adresēts iesniegums, kurā deputāts atsauc iepriekš izteikto lūgumu par atvaļinājuma piešķiršanu. Līdz ar to Saeimas sēdes darba kārtības 6. jautājums – Prezidija ziņojums par piešķirto atvaļinājumu – ir izslēdzams no darba kārtības.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Kolēģi, vai jums ir iebildumi, ka darba kārtība tiek grozīta? Iebildumu nav. Līdz ar to šis jautājums nonāk darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija rosina grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Kolēģi, vai jums ir iebildumi, ka darba kārtība tiek papildināta? Iebildumus nedzirdu. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Meža likumā”. Kolēģi, vai jums ir iebildumi, ka tiek papildināta Saeimas sēdes darba kārtība? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt grozījumus apstiprinātajā sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā”. Kolēģi, vai jums ir iebildumi, ka mēs grozām darba kārtību? Iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Ministru kabinets un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes apstiprināto darba kārtību un iekļaut tajā attiecīgi likumprojektu “Militāro poligonu likums” un komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu “Militārā poligona “Sēlija” izveides likums”. Kolēģi, vai jums ir iebildumi, ka šie abi likumprojekti tiek iekļauti Saeimas sēdes darba kārtībā? Iebildumus nedzirdu. Darba kārtība ir papildināta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Kolēģi, vai jums ir iebildumi, ka darba kārtība tiek grozīta? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek iekļauts darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Meža likumā”. Cienījamie kolēģi (Noklaudzina ar āmuru.)... man grūti saklausīt, ja būs kāds iebildums. Lūdzu, mazliet klusākas sarunas! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Meža likumā”. Vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība tiek grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Medību likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Kolēģi, vai kādam ir iebildumi pret darba kārtības grozījumiem? Tādu nav. Darba kārtība tiek grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Kolēģi, vai kādam ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība tiek grozīta.

Un visbeidzot – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Vai kādam ir iebildumi, ka mēs šo likumprojektu iekļaujam Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

___

Sākam strādāt ar apstiprināto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts komisijai tiek nodots? Deputāti neiebilst. Līdz ar to likumprojektu nododam komisijai.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputāti, vai kādam ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts Juridiskajai komisijai tiek nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Kolēģi, vai jums ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Deputāti iebildumus nav izteikuši. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Meža likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumus neesmu saklausījis. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Medību likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai kādam ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts komisijai tiek nodots.

___

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

___

Kolēģi, mums vēlreiz jāatgriežas pie iesniegtajām izmaiņām apstiprinātajā darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Komisija lūdz virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Jāpiebilst, ka komisija ir ierosinājusi minēto likumprojektu atzīt par steidzamu. Vai deputātiem ir iebildumi, ka tas tiek iekļauts darba kārtībā? Nav iebildumu. Jautājums darba kārtībā iekļauts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā tiek iekļauts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Meža likumā”. Vai deputāti iebilst? Deputāti neiebilst. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Medību likumā”. Vai deputāti neiebilst? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts tiek iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Likumprojekts tiek iekļauts darba kārtībā.

Un visbeidzot – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā.

___

Turpinām izskatīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību.

Otrā sadaļa – “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 10 326 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts valodas statusa nodrošināšana” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā? Tātad deputāti ir izteikuši iebildumus pret šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par” un viens – “pret”.

“Pret” pieteicies... ja?... runāt deputāts Ainārs Šlesers. Vārds jums, lūdzu.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Punkts. Tur nav nekādu diskusiju. Bet tagad parādās tāda jauna terminoloģija kā “atkrievošana”. It kā izklausās cēli, un noteikti tas uzrunā ļoti daudzus nacionāli noskaņotus cilvēkus, latviešus, bet vienmēr ir jāuzdod jautājumi: kas ir konkrētās iniciatīvas autors, un kas aiz tā visa stāv?

Un šodien es gribu jums uzdot jautājumu: vai jūs zināt, kas ir Liāna Langa? (Starpsauciens: “Jā.”) Jums tā šķiet – ka jūs zināt. Viņa ir dzimusi Padomju Savienības laikā un astoņdesmitajos gados kādu laiku no savas dzīves pavadīja ārpus Latvijas – Krimā. Jautājums: ko viņa tur darīja? Kādā valodā viņa tur runāja? Noteikti tā nebija latviešu valoda. Un tagad, laikā, kad mums ir ārkārtīgi svarīgi saliedēt sabiedrību, ir ārkārtīgi svarīgi izrādīt cieņu vienam pret otru, ir ārkārtīgi svarīgi vienkārši būt cilvēkiem, nāk iniciatīvas, kurās mēs mēģinām kļūt vēl latviskāki un vienlaicīgi runājam par atkrievošanu. Ja mēs runātu par to, ka visiem bērniem, pabeidzot skolu, jāzina latviešu valoda, – par to nav diskusiju. Ka visiem jāzina latviešu valoda – par to nav diskusiju. Runa ir par atkrievošanu. Ziniet, tā ir bīstama spēle, jo tā tas viss ir sācies kādreiz Vācijā. Arī par tīro nāciju.

Vakar Dombura raidījumā notika diskusijas par ekonomikas jautājumiem. Kulberga kungs uzstājās un skaidri sacīja – ir virkne profesiju, kurās cilvēku trūkst. Rail Baltica tūkstošiem cilvēku būs jāpiesaista no ārzemēm. Viņi brauks no visdažādākajām valstīm, un skaidrs, ka viņi nerunās latviešu valodā.

Mēs zinām, ka ļoti daudz latviešu dzīvo ārzemēs un tur ir cita problēma – viņu bērni nerunā latviešu valodā. Viņi saprot to, bet viņi mācās citās valodās citās skolās, un viņi nerunā. Tā ir problēma, kāpēc daudzi nav gatavi atgriezties.

Es domāju, ka šodien radīt vēl jaunu problēmu – diviem krieviem, kuriem dzimtā valoda ir krievu, aizliegt savā starpā runāt krievu valodā... Nu, pirmām kārtām ne ar vienu likumu mēs to nedabūsim cauri.

Bet, kas attiecas par konkrēto autori, kas stāv aiz šīs iniciatīvas. Es vēlos informēt, ka tas rokraksts, kā viņa darbojas, un tas, ka viņa grib būt tik latviska, lai visi varētu viņu... Zināmā mērā pat paskatoties teikt: “Redziet, vot, viņa ir īstā latviete!” Bet, ņemot vērā to vēsturi, kas ir saistīta ar viņas atrašanos Padomju Savienībā, ārpus Latvijas, te ir ļoti labi saskatāms rokraksts. Tā būtībā ir provokācija tikai tādēļ, lai novērstu uzmanību no tekošām problēmām. Ļoti bieži šādi rīkojas tādas struktūras kā FSB Krievijā, kurai vajag problēmas, un ļoti bieži tiek izmantoti nacionālie jautājumi, lai radītu problēmas.

Es uzskatu, ka mums jānāk ar iniciatīvām, nevis jāuzķeras uz šīm provokācijām, jādomā, kā saliedēt sabiedrību. Es informēju, ka partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ griezīsies drošības dienestā un lūgs izmeklēt Liānas Langas pagātni, ko viņa ir darījusi Krimā Padomju Savienības laikā. Tikai tad mēs varēsim saprast, vai viņas iniciatīvas vispār varam izskatīt.

Līdz ar to partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ aicina neatbalstīt šo iniciatīvu. Tiksim skaidrībā, kas ir Liāna Langa: vai viņa tiešām ir Latvijas patriote vai FSB aģente.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artūram Butānam, kurš pieteicies runāt “par” šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

A. Butāns (NA).

Labrīt, godātie kungi, cienītās dāmas! Šis lēmuma projekts būtībā runā par to, lai mēs nostiprinātu Satversmē noteiktās vērtības un arī valodu un pārtrauktu padomju laikā iesākto tradīciju par divvalodību.

Kā mēs zinām, pirmskara Latvijā krievu valodai nebija nostiprināts tāds statuss likumos kā šobrīd, no kā mēs varam secināt, ka krievu valodas šībrīža statuss, kurš diemžēl ne tikai de facto, bet arī de iure vairākos likumos joprojām pastāv, ir nekas vairāk kā padomju laika sekas. Mēs spilgti redzam, ka ļoti daudzi politiķi kaismīgāk aizstāv krievu pilsoņu vai krieviski runājošo sabiedrības daļu nekā to, kas noteikts mūsu valsts pamatvērtībās, un mūsu kopējo valodu, jo šeit ir runa par valsts valodu. Un valsts valoda visai sabiedrībai ir viena. Gribu atgādināt, ka arī Eiropā un citviet neatkarīgi no tautības vai etniskās piederības cilvēki vienojas un saliedējas uz valsts valodas pamatiem.

Šeit izskanēja mēģinājumi diskreditēt priekšlikuma autori un tika piesauktas FSB tradīcijas. Es gribētu teikt, ka diskreditēt idejas paudēju, nevis diskutēt par pašu ideju, – vai tā nav čekas skola? Vai čekas skola nav vērsties pret autoriem un draudēt viņiem sist pa nagiem, lai nākamais neuzdrošinās aizstāvēt latviešu valodu vai citas valsts vērtības? Vai tā nav FSB skola? Vai nevajadzētu drīzāk pievērst uzmanību tiem, kuri tik naski cīnās pret valsts valodu un vēršas pret mūsu valsts simboliem? Vai tā nav provokācija – likt sprunguļus riteņos un kavēt mūsu sabiedrības kopīgu integrēšanos uz valsts simboliem: karogu, valodu un visu citu, kas mūs vieno?

Tāpēc aicinu, ka mēs pārtraucam šķirot cilvēkus un izdarām vēl arī to pēdējo revīziju valsts valodas statusam, kas varbūt vēl šobrīd trūkst likumos.

Es domāju, ka šis lēmuma projekts ir pilnveidojams, bet tā virzība noteikti ir pareiza un ļaus mums iet prom no divkopienu sabiedrības un veidoties kā spēcīgai nācijai Eiropas valstu saimē.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par 10 326 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts valodas statusa nodrošināšana” turpmāko virzību” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 17, atturas – 1. Lēmuma projekts ir iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Šlesera kungs, jūs netīšām nospiedāt pogu. (Starpsauciens.) Šlesera kungs bija pieteicies acīmredzot debatēm vai kam citam.

___

Kolēģi, turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību.

Skatām sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, pirmais lasījums. Atgādinu, cienījamie kolēģi, ka komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā referēs komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

I. Bērziņa (JV).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Augsti godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Juridisko biroju un Labklājības ministriju šā gada 30. maijā izvērtēja Senāta pieteikumā Satversmes tiesai ietvertos apsvērumus par likuma “Par valsts pensijām” 3. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam un pieņēma lēmumu sagatavot grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, lai nodrošinātu minētās likuma normas atbilstību Satversmei.

Savukārt 13. jūnijā komisija atkārtoti diskutēja par sagatavoto likumprojektu, kas nodrošina pamattiesību aizskāruma novēršanu. Pastāvošā personas aizskāruma būtība ir šāda. Saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” 3. pantu tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju ir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kuras bija pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai, līdz ar to personai ir liegtas tiesības uz Latvijas valsts pensiju tikai tādēļ, ka šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta pensijas pieprasīšanas brīdī nav Latvijas teritorijā. Tostarp šāds ierobežojums nepastāv attiecībā uz personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, kā arī citās dalībvalstīs, ar kurām Latvija ir noslēgusi starpvalstu līgumus attiecībā uz pensiju izmaksu. Savukārt šī paša likuma 38. pants noteic, ka jau piešķirtās pensijas izmaksa ir turpināma gadījumā, ja persona izbrauc uz pastāvīgu dzīvesvietu ārvalstīs.

Izskatīšanai iesniegtais likumprojekts paredz, ka personām, kuras līdz likuma “Par valsts pensijām” 3. panta ceturtās daļas spēkā stāšanās dienai ir izbraukušas uz dzīvi ārvalstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai līgumvalsts, un ir uzsākušas savu aizskarto tiesību aizsardzību tā iemesla dēļ, ka tām atteikts piešķirt vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju, jo tās nedzīvo Latvijas teritorijā, piešķir un izmaksā vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensiju no sākotnējās pensijas pieprasījuma un tās piešķiršanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas. Savukārt pārējo personu, kas pēc likuma spēkā stāšanās pieprasīs pensiju atbilstoši likuma “Par valsts pensijām” 3. panta ceturtajai daļai, pensiju pieprasījumi tiks izskatīti no 2023. gada 1. novembra.

Ņemot vērā grozījumu aktualitāti un nepieciešamību novērst personas, kura ir piedalījusies sociālās apdrošināšanas sistēmā, tostarp veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas, tik būtisku tiesību uz sociālā nodrošinājuma vecumdienās ierobežojumu, Sociālo un darba lietu komisija aicina likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms, kolēģi, mums jābalso par steidzamības piešķiršanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I. Bērziņa. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Par to būs jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I. Bērziņa. Komisija aicina izskatīt likumprojektu tagad arī otrajā lasījumā – bez priekšlikumu iesniegšanas termiņa.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, vai jums ir iebildumi, ka likumprojekts tiek skatīts uzreiz arī otrajā lasījumā? (Starpsaucieni: “Nav.”) Iebildumu nav. Mēs to drīkstam darīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Izglītības likumā”, otrais, galīgais, lasījums. Priekšlikumi nav saņemti.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā referēs deputāts Normunds Dzintars.

N. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Izglītības likumā” tika skatīts arī otrajā, tas ir, pirmajā...

Otrajam lasījumam nesaņēmām nevienu priekšlikumu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

N. Dzintars. Paldies.

___

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 263/Lp14), otrais, galīgais, lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāts Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Likumprojektam uz otro lasījumu esam saņēmuši trīs priekšlikumus.

1. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E. Putra. 2. – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārās sekretāres Geduševas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Par šo priekšlikumu diskutējām komisijas sēdē un nolēmām šo jautājumu skatīt turpmāk arī koalīcijas... nodokļu darba grupā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E. Putra. Un 3. – atbildīgās komisijas – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas – priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E. Putra. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 263/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Personu speciālās aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos komisijas vadītājs deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu pirms otrā, galīgā, lasījuma.

Mēs nesaņēmām priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Personu speciālās aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā gada 6. jūnijā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” un to sagatavoja trešajam lasījumam.

Kopumā no pieciem sākotnējiem priekšlikumiem, komisijai smagi strādājot, izveidojās astoņi.

1. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Kozlovskis. 2. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Kozlovskis. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 4. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Kozlovskis. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 6. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 7. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Kozlovskis. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. Kolēģi, izskatījām visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 13/Lp14), trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referēs deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā 7. jūnija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un to sagatavoja trešajam lasījumam.

Kopumā tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tas laikam būtiskākais – tas paredz to, ka turpmāk ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiks apliktas Ministru kabineta balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. Un 3. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi turpmāk mainot pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. Kolēģi, izskatījām visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 13/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Paldies, Kozlovska kungs, par ziņojumu.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Komercķīlas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Komercķīlas likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komercķīlas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāts Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā 7. jūnija sēdē likumprojektu izskatīja un sagatavoja trešajam lasījumam.

Likumprojekta trešajam lasījumam tika saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 2. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M. Felss. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi likumprojektu pieņemšanai trešajā lasījumā un lūdz Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad mums jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos komisijas priekšsēdētājs deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, trešajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr. 255/Lp14.

Juridiskā komisija saņēma divus priekšlikumus.

1. – deputātu Judina, Krastas un Ineses Kalniņas priekšlikums. Paredz grozīt 13.2 pantu. Kā jūs atceraties, otrajā lasījumā mēs atbalstījām priekšlikumu papildināt likumu ar 13.2 pantu, kas paredzētu atbildību par klajas necieņas izrādīšanu pie Latvijas Okupācijas muzeja, karavīru vai genocīda upuru piemiņas vietām un pieminekļiem. Un toreiz vairāki kolēģi, to skaitā arī es, norādīja, ka norma nav juridiski precīza, ka to vajadzētu pilnveidot. Un tādēļ, lai norma varētu būt piemērota, ir izstrādāts priekšlikums, kas atrisina juridiskās nepilnības. Komisija izskatīja un atbalstīja 1. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 2. – deputāta Judina priekšlikums. Attiecas uz likuma spēkā stāšanos. Ņemot vērā, ka likumprojekts ir saistīts ar trokšņošanas problēmu un mēs solījām, ka pēc iespējas ātrāk izstrādāsim regulējumu, kas ļaus piemērot sodu par cilvēku miera traucēšanu arī juridiskajām personām, ir svarīgi, lai norma būtu pēc iespējas ātrāk spēkā. Un priekšlikums paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā referēs komisijas priekšsēdētājs deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Galīgajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

Es gribu atgādināt, ka tas ir likumprojekts, kas saistīts ar vardarbības gadījumiem, un mēs virzām to tieši tādēļ, lai efektīvāk reaģētu uz gadījumiem, kad notiek cilvēku vajāšana, kad nav ievēroti pagaidu aizsardzības priekšnosacījumi, kārtība.

Mēs saņēmām divus priekšlikumus.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas attiecas uz papildsoda – probācijas uzraudzība – piemērošanu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas attiecas uz likuma spēkā stāšanos, un komisija atbalstīja šo priekšlikumu – noteikt, ka likums stājas spēkā 2023. gada 15. jūlijā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A. Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Paldies, Judina kungs, par ziņojumu.

___

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā referēs deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Galīgajam lasījumam tiek piedāvāts likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

Juridiskā komisija saņēma divus priekšlikumus.

1. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Ar to tiek lūgts valdībai par trim mēnešiem pagarināt likumprojekta izstrādi saistībā ar labticīgā mantas ieguvēja tiesību aizsargāšanu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G. Kūtris. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Par šī likuma spēkā stāšanās datumu, un tāpat kā iepriekš pieņemtajam likumprojektam “Grozījumi Krimināllikumā” tas ir šī gada 15. jūlijs.

Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G. Kūtris. Aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā referēs deputāte Daiga Mieriņa.

D. Mieriņa (ZZS).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Ar likuma grozījumiem tiek paplašināts to tiesībaizsardzības iestāžu loks, kuras var nosūtīt nodarbināto uz izglītības iestādi, lai nodarbinātais iegūtu attiecīgo dienesta pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību.

Likumā noteikto iestāžu loku paredzēts papildināt ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi, Prokuratūru un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

Izglītības ieguve šajā gadījumā tiek finansēta par valsts budžeta līdzekļiem. Tiesībaizsardzības iestāžu nodarbinātajiem, kuri izglītību iegūs, nepārtraucot dienesta pienākumu izpildi, tiks paredzēta ceļa izdevumu kompensācija un naktsmītnes izdevumu kompensācija.

Paredzēts, ka likums stāsies spēkā šā gada 1. augustā, un tas saistīts ar to, ka pirmo studējošo uzņemšanu Iekšējās drošības akadēmijā augstākās izglītības programmās plānots sākt 2023. gada 1. septembrī.

Likumprojekts ir izdiskutēts un atbalstīts komisijā.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vispirms jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

D. Mieriņa. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un datumu, kad likumprojekts tiks skatīts otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

D. Mieriņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – 16. jūnijs, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas 22. jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai kādam ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 16. jūnijam, un skatīsim šīs sesijas pēdējā sēdē – 22. jūnijā.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”, pirmais lasījums. Komisija to rosina atzīt par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 14. jūnija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” pirms pirmā lasījuma. Vēlos atgādināt, ka šī gada 30. martā Ministru kabinets, lai aizsargātu vērtīgas egļu mežaudzes, izdeva rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Tas paredzēja ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 Latvijas novados, lai novērstu katastrofas draudus Latvijas mežos kaitēkļu jeb, precīzāk, egļu astoņzobu mizgraužu izplatības dēļ. Rīkojumā tika noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi mizgraužu aktivitātes samazināšanai. Ārkārtējā situācija izsludināta no aprīļa sākuma un ir spēkā līdz šī mēneša beigām.

Apspriežamo likumprojektu izstrādāja Zemkopības ministrija pēc Ministru kabineta uzdevuma. Tas paredz Meža likumā iestrādāt atbilstošu deleģējumu, kurš ļauj veikt kaitēkļu ierobežošanas un apkarošanas pasākumus bez ārkārtējās situācijas izsludināšanas. Turpmāk Valsts meža dienests, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem, varēs noteikt pienākumu pārtraukt vai atlikt koku ciršanu, izņemot ciršanu meža kaitēkļu masveida savairošanās vai slimību izplatīšanās seku likvidēšanai, īstenot pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai ierobežotu to izplatīšanos, iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu.

Ministru kabinetam tiek paredzēts deleģējums izdot meža aizsardzības noteikumus, nosakot meža aizsardzības pasākumus, to izpildes kārtību un termiņus, meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās situācijas noteikšanas un atcelšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā kontrolējama meža sanitārā stāvokļa prasību ievērošana. Likumprojektā ir paredzēts arī cits regulējums.

Komisijas vārdā aicinu piešķirt likumprojektam steidzamību, jo invāzija turpinās un situācija faktiski ir pasliktinājusies, kā mūs informēja komisijas sēdē. Līdz ar to likumprojektam jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk.

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu.

Tātad komisija rosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu, līdz ar to mums par šo ir arī jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Meža likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J. Patmalnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, balsosim!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Meža likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Patmalnieka kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī datumu, kad šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā mēs skatīsim Saeimas sēdē.

J. Patmalnieks. Tiek piedāvāts priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16. jūnijs, skatīšana – Saeimas 22. jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 16. jūnijam, un otrajā, galīgajā, lasījumā skatīsim 22. jūnijā. Paldies.

___

Darba kārtībā – Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Militāro poligonu likums” un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegtais alternatīvais likumprojekts “Militārā poligona “Sēlija” izveides likums”.

Kolēģi, es vēlos jūs informēt par abu likumprojektu izskatīšanas kārtību. Komisijas vārdā referents ziņos par abiem likumprojektiem, tad būs iespējamas debates par abiem likumprojektiem kopā, un pēc tam mēs balsosim – vispirms par likumprojektu, kuru komisija lūdz noraidīt, un tad par alternatīvā likumprojekta atzīšanu par steidzamu un atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Šodien mēs strādājam ar likumprojektu “Militāro poligonu likums” pirmajā lasījumā un arī ar komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu “Militārā poligona “Sēlija” izveides likums”.

Šī gada 13. jūnijā komisija uzsāka darbu pie abiem likumprojektiem. Nozīmības ziņā šiem likumprojektiem, es domāju, ir visaugstākā prioritāte, jo tās ir mūsu kā uzņemošās valsts saistības, par kurām mēs esam parakstījušies NATO Madrides samitā, līdz ar to tam ir nepieciešams šis speciālais regulējums. Par šāda poligona izveidi jau 2022. gada 21. jūnijā valdībā tika iesniegts informatīvais ziņojums. Šī gada laikā tika strādāts pie likumprojekta.

Diemžēl, skatoties un izvērtējot, ka dažādi ir ietvertas likuma normas šajā iesniegtajā likumprojektā un tas attiecināms uz daudziem citiem poligoniem, un tas var būt... visādā ziņā varētu ietekmēt arī šī Sēlijas poligona izveides ātrumu... tad šajā gadījumā tas tika risināts citādākā veidā un iestrādātas normas, kas attiektos uz visiem poligoniem, ne tikai šajā likumprojektā pieminētajiem pieciem poligoniem. Līdz ar to, izvērtējot un saprotot, kā tad mēs varētu virzīties un daudz ātrāk iegūt rezultātu, kas tiešām ir ļoti nepieciešams mūsu valsts drošībai (un tās ir mūsu apņemšanās), komisija nonāca pie secinājuma par to, ka mēs virzāmies šādā... ar alternatīvo likumprojektu.

Bet, lai kopumā saprastu, par ko mēs šobrīd... un kāpēc tas tiek darīts, tad, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī un Krievijas radītajiem pieaugošajiem militārajiem draudiem reģionā, NATO samitā Madridē (ko es jau minēju) 2022. gadā tika pieņemta jauna NATO stratēģiskā koncepcija, saskaņā ar kuru ir noteikts konkrēts uzdevums – stiprināt kolektīvo aizsardzību un atturēšanu, alianses austrumu flangā izvietojot pastiprinātas, kaujas spējīgas militāro spēku vienības.

Pamatojoties uz drošības situācijas pasliktināšanos un NATO kolektīvās aizsardzības pilnveidošanu, Latvija un Kanāda parakstīja vienošanos par sadarbību Latvijas aizsardzības nostiprināšanā, kas ietver abpusēju apņemšanos uzsākt brigādes līmeņa vienību izveidi Latvijā. Šāda sabiedroto spēku apņemšanās Latvijai kā NATO dalībvalstij uzliek par pienākumu nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu atbilstoši NATO standartiem un prasībām, taču esošā infrastruktūra nav pietiekama, un Ādažu poligona infrastruktūra ir pārslogota. Līdz ar to Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par jauna militārā poligona – “Sēlija” – būvniecību un nepieciešamo tiesisko regulējumu tā būvniecības uzsākšanai.

Sabiedroto spēku klātbūtnes pieaugums ir kritiski svarīgs Latvijas aizsardzībai, lai nodrošinātu ne tikai NATO ietvaros izvietoto vienību paplašināšanu, bet arī papildu Kanādas bruņoto spēku un ASV rotējošo spēku ierašanos un uzturēšanos Latvijā. Nepieciešams paplašināt uzņemošās valsts pieejamo infrastruktūru, jo esošā militārā infrastruktūra nav pietiekama plānoto spēku uzņemšanas, izvietošanas un tālākas virzīšanās vajadzību nodrošināšanai.

NBS ir identificējusi, ka 2022. gada NATO samitā Madridē pieņemto lēmumu rezultātā plānotais sabiedroto spēku klātbūtnes pieaugums radīs būtisku papildu noslodzi esošajai NBS infrastruktūrai, tādēļ tā bez kavēšanās ir jāpaplašina. Latvijas Republikas teritorijā pašreiz (pasvītroju – pašreiz!) atrodas NATO spēku paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, kā arī Dānijas Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu karavīri, kas kopā apmēram ir trīs tūkstoši karavīru, kas izvietoti Ādažu militārajā bāzē. Turklāt uz aktīvāku mācību periodu karavīru skaits ir vēl lielāks.

Likumprojekta mērķis ir noteikt īpašu tiesisko regulējumu militārā poligona “Sēlija” izveidei, lai nodrošinātu NATO sabiedroto spēkiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamo infrastruktūru Latvijas valsts aizsardzības uzdevumu izpildei. Paredzēts, ka Ministru kabinets izveido militāro poligonu “Sēlija”, nosaka tā robežas un tā teritorijā ietilpstošos nekustamos īpašumus, kā arī poligonam tiek noteikts nacionālo interešu objekta statuss.

Likumprojekts paredz nosacījumus poligona “Sēlija” izbūves paātrināšanai, paredzot speciālu kārtību attiecībā uz servitūtu nodibināšanu un nepieciešamo īpašumu atsavināšanu, teritorijas plānošanas izņēmumiem, valsts zemes valdītāja maiņu, koku un krūmu ciršanas noteikumiem un derīgo izrakteņu ieguvei izsniegtajām atļaujām.

Savukārt attiecībā uz visiem militārajiem poligoniem kopumā ir paredzēti izņēmuma nosacījumi speciālajos likumos, pamatojoties uz to, ka poligonu ir daudz un nepieciešams universāls regulējums to darbības kārtībā.

Jautājums vērtējams kā steidzams tā iemesla dēļ, ka Latvija un Kanāda ir parakstījušas vienošanos par sadarbību Latvijas aizsardzības nostiprināšanā, kas ietver abpusēju apņemšanos uzsākt brigādes līmeņa vienības izveidi Latvijā, un poligons nepieciešams šī mērķa sasniegšanai.

Līdz ar to lūdzu pievienoties atbildīgās komisijas viedoklim un noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Militāro poligonu likums”.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Poligons (es domāju, neviens no jums tagad ar kalkulatoru nav skaitījis) – tās ir piecas pilsētas Ventspils izmērā, trīs procenti no Latvijas visdārgākās un mūsu sirdīm vajadzīgas teritorijas.

Te parādās milzīgs jautājums. Mēs kā deputāti šeit kaut ko esam dzirdējuši par vides risku novērtējumu, par infrastruktūras izbūvi – skolas, slimnīcas, bērnudārzi... saimnieciskās infrastruktūras izbūvi? Absolūti nekas... Bet visi šie jautājumi, Bergmaņa kungs, ir skanējuši (es nemelošu, ja pateikšu) gandrīz no visām partijām mūsu komisijas laikā. Neviens nesaprot, kas tur īsti notiek, kaut tas ir vajadzīgs.

Manā skatījumā, būtu absolūti loģiski un zolīdi, ja simts deputāti, kuri šeit lemj par trim procentiem no mūsu valsts dārgākās zemes... atdošanu konkrētam mērķim, būtu vismaz bišķiņ lietas kursā, kā, piemēram, tiks novērsti visi vides riski, kas tur būs. Piecas Ventspils pilsētas! Varat iedomāties, cik daudz tur būs cilvēku! Kas tur vispār notiks? Uz turieni brauks dzīvot cilvēki. Kā būs ar slimnīcām, kā būs ar bērnudārziem, kā būs ar to visu infrastruktūru? Atbilžu tam nav.

Uz doto momentu konkrētais likumprojekts par Sēlijas poligonu, ko augsti godātais komisijas priekšsēdētājs lūdza mūs atbalstīt, ir vērsts tikai uz to, lai legalizētu nekustamo īpašumu atņemšanu īpašniekiem. Viss. Tur par poligonu – tikai nosaukums. Viss pārējais ir lūgums simts parlamenta deputātiem legalizēt nekustamā īpašuma atņemšanu. Aizsardzības ministrijai uz maniem jautājumiem, vai ir kaut kādi konflikti ar īpašniekiem, varbūt vietējie iedzīvotāji ir pret, priekš kam šāds likums ir vajadzīgs... nekā papīros nav, bet vārdos – visi īpašnieki ir sajūsmā, visi gaida, kad beidzot sāksies būvniecība, un viss ir kārtībā.

Tad priekš kam mums ir atsevišķs likums par nekustamā īpašuma atņemšanu... tikai ar vienu nosaukumu – par poligonu? Tur par poligonu nav nekā. Tur tikai pateikts, ka – ja īpašums stāv konkrētā ceļā, tad to var atņemt jau tagad, nesagaidot nekādu rezultātu par atpirkšanu, nesagaidot valsts... tiesas lēmumu, bez jebkādiem strīdiem jūsu senču māju var tūlīt pat nojaukt, pat nerunājot ar jums. Es vēlreiz saku – tās ir valsts intereses. Ļoti labi, bet varbūt tomēr, ņemot vērā, ka poligons jau ilgu laiku... iet uz priekšu, pa to laiku bija iespēja normālā veidā vienoties ar Latvijas pilsoņiem, kas tur dzīvo jau paaudzi paaudzē, par to, lai mierīgā ceļā atrisinātu šo jautājumu. Izrādās, nebija tādas iespējas, un ir vajadzīgs atsevišķs likums par nekustamā īpašuma atņemšanu Latvijas pilsoņiem, kuru man uz doto momentu vajag legalizēt.

Nu tad vismaz, es domāju, Aizsardzības ministrija būtu tik dāsna un laipna, lai atnāktu un man izstāstītu pilnīgi visus jautājumus, kas ir saistīti ar to poligonu. Varbūt Aizsardzības ministrija, kura apgalvo, ka tā ir runājusi ar visiem vietējiem iedzīvotājiem un viņi ir sajūsmā, var to reāli arī pierādīt.

Kolēģi, mēs tagad runājam par teritoriju, kura ir piecu pilsētu (piecu pilsētu!) izmērā – trīs procenti no Latvijas teritorijas. Un viss, ko mēs ar jums esam uz doto momentu, teiksim tā, pilnvaroti izdarīt, – lemt par nekustamā īpašuma atņemšanu. Nu tas ir pazemojoši! Neviens no jums, garantēju, nav pat iedziļinājies šajā projektā, neviens no jums pat nezina, kas tur notiek. Es domāju, ka 80 procenti no jums pat nav zinājuši par tiem īstajiem izmēriem, kas tur būs.

Viss ir vajadzīgs – valsts aizsardzība ir pirmajā vietā! Bet vēlreiz – parlamentam nav pienākums legalizēt nekustamā īpašuma atņemšanu Latvijas pilsoņiem. Pie tam, Nacionālā apvienība, es varu apgalvot, ka tur dzīvo īstie latvieši, jau vairākus simtus gadu no paaudzes paaudzē tie īpašumi nododami viņiem. Tur viņu bērni, mazbērni, vectēvi ir dzīvojuši, augsti godātā Nacionālā apvienība. Līdz ar to ir liels jautājums par to, vai tiešām tiem 12 (viņi ir tikai 12)... vai tiem 12 nekustamā īpašuma īpašniekiem, Latvijas pilsoņiem... mēs nevaram ar viņiem kaut kādā veidā izrunāties, atrast kaut kādu risinājumu?

Mēs, Nacionālā apvienība, kopā ar jums atņemsim Latvijas pilsoņiem viņu dzimto sētu, vienkārši brutāli pārbrauksim pāri, nejautājot viņu viedokli? Viņi tur ir tikai 12, augsti godātais parlament, – 12 Latvijas pilsoņi... 12, ne 1012... ka nav laika to atrisināt... 12. Un te visi ir gudri. Nevar sasēdināt viņus visus pie galda un atrast ar viņiem kaut kādu kopsaucēju? Nu var, vienkārši negribat. Uz doto momentu man vajag nospiest podziņu, lai jums būtu tiesības brutāli atņemt viņiem dzimto sētu.

Nu beidziet, Nacionālā apvienība, jums tur vajadzēja būt pirmajiem! Un jārunā ar Latvijas iedzīvotājiem – 12 cilvēkiem – par to, ka, jā, diemžēl jūs zaudēsiet savu dzimto sētu, kur jūs dzīvojat jau vairāk nekā simts gadus, jā, diemžēl tāpēc, ka tas ir vajadzīgais risinājums. Jūs tur nebijāt! Jūs to nedarījāt! Jūs par Latviju vai nē? Latvija sastāv no pilsoņiem, no cilvēkiem. Viens plus viens, plus viens – tā ir Latvija, nevis jūsu personīgās intereses.

Kolēģi, es nedomāju, ka mums visiem ir jāpārdzīvo tie pazemojumi un jābalso par nekustamo īpašumu atņemšanu Latvijas pilsoņiem. Augsti godātā Aizsardzības ministrija kopā ar mūsu komisiju – meklējiet kopsaucēju ar tiem īpašniekiem. Es esmu pārliecināts, ka viņi visi, kā pareizi teica Aizsardzības ministrija, ir valstiski noskaņoti, un visi gaida šo risinājumu. Tad priekš kam jums likums par nekustamo īpašumu atņemšanu?

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie, godātie kolēģi! Es domāju, referents ļoti, ļoti precīzi noziņoja par šī likumprojekta būtību. Un Rosļikova kunga agonija par, kā viņš saka, īsteniem latviešiem konkrētajā teritorijā ir gaisa jaukšana un emocionalitāte nevietā.

Neviens likums pagaidām saistībā ar poligona izbūvi par īpašuma atsavināšanu netiek virzīts, ir pilnīgi cits process, kas ir, protams, abpusēji vienojoties valstij ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Visi īpašumi netiek atņemti, bet atsavināti, attiecīgi kompensējot to vērtību, un tas ir, abpusēji vienojoties (Starpsaucieni.)... abpusēji vienojoties. Jūs jaucat dažādas lietas savā uzrunā no tribīnes. Un līdz ar to (Starpsauciens.)... nē, likums ir par atsavināšanu. Mums likumi nav par atņemšanu.

Sēdes vadītājs. Kola kungs, jūs nedrīkstētu sarunāties ar zāli. Jums vajadzētu tikai piedalīties debatēs.

R. Kols. Es neesmu kurls! (Starpsaucieni.)... Es neesmu kurls, un arī tagad es neatbildu nevienai konkrētai personai. Man ausis ir, es dzirdu, es neesmu kurls, un līdz ar to es nevaru būt ignorants... uz savām maņām. Līdz ar to šeit... vēlreiz atgriežoties pie poligonu likuma... tas nav tikai likums par poligona “Sēlija” izbūvi... projekts vēl tikai top. Atsavināšanas jautājumi, protams, ir valdības uzdevums – vienoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku par kompensāciju. Ja kompensācijas apmērs neapmierina, tad, protams, ar likumu īpašums tiek atsavināts, bet arī par fiksētu samaksu, nevis piespiedu kārtā un bez kompensācijas.

Es domāju, Rosļikova kunga tiešām ļoti lielās bažas... nu, mēs nedzirdam Rosļikova kungu (Dep. A. Rosļikova starpsauciens.)... mēs nedzirdam Rosļikova kungu agonējam, pieņemsim, par Rail Baltica trases izbūvi un tās ietvaros atsavinātajiem īpašumiem – tie viņu neinteresē. Vai, pieņemsim, Ķekavas apvedceļa izbūve un īpašumu atsavināšana – tie viņu arī neinteresē. Bet, kas saistās ar valsts aizsardzības spēju stiprināšanu un mūsu saistību izpildi iepretim NATO, – tur gan sāpe ir liela, un to nedrīkst pieļaut, lai mūsu valsts būtu drošāka, stiprāka un noturīgāka pret ārējiem apdraudējumiem.

Tas arī parāda esenci tiem, kas iebilst pret likumprojektu, kas šajā brīdī vēl nekādā veidā neietver īpašumu atsavināšanu. Tas regulē tiesisko bāzi, tiesisko ietvaru, lai tieši izvairītos no kaut kādām domstarpībām vai pretrunām, kas varētu būt saistībā ar poligona izbūvi (arī Sēlijā).

Kolēģi, es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un, saprotu, arī steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs – deputātam Uģim Rotbergam.

U. Rotbergs (JV).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Tā ir sanācis, ka es arī esmu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Un es skaidri apzinos, ka drošības jautājumi šobrīd valstij ir pirmajā vietā.

Ja mēs runājam par budžetu, mēs sakām: “Aizsardzības budžets – vismaz divi procenti, divarpus un tamlīdzīgi.” Un šeit mēs dzirdam argumentus: “Vai, vai, vai! Trīs procenti no teritorijas tiek atdoti valsts aizsardzības spēju stiprināšanai.” Vajadzētu vairāk, vajadzētu arī vairāk atdot.

Ko es gribētu pateikt... citu lietu. Es pilnīgi piekrītu tam visam... lielā mērā tai emocionālajai Rosļikova kunga uzrunai par skolām un infrastruktūru, un kanalizāciju, un ceļiem, un ko tik ne – slimnīcām un ārzemniekiem, kas tur būs. Vienu es gribētu atgādināt, ka komisijā mēs saņēmām atbildes uz šiem jautājumiem, vienīgi pats Rosļikova kungs jau sen bija aizgājis. Un viņš tagad runā to, ko vispār nav klausījies komisijā. Tas viss tika komisijā runāts, un mēs saņēmām atbildes no Aizsardzības ministrijas un, teiksim, poligonu plānotājiem.

Tā ka lūdzu nepievērst uzmanību tam, kas tika teikts.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Pirms pusgada mūsu vēlētāji mūs ievēlēja un deva mums mandātu, lai mēs veidotu labus likumus. Protams, viņi mums deva mandātu, lai mēs palīdzētu veidot valsts... dotu savu ieguldījumu valsts aizsardzības spēju veidošanā. Kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai mēs vēl vairāk saprotam to, cik mums ir svarīgas valsts aizsardzības spējas.

Tāpēc es negribētu izteikties tieši par pašu likumprojektu – mums ir svarīga valsts aizsardzība! –, bet es gribētu izteikties par steidzamību. Un pret to man ir lieli iebildumi.

Man ir tāda sajūta, ka mēs te esam kāda ugunsdzēsēju brigāde, kas nepārtraukti pieņem steidzamus likumus. Katru reizi mums ir paziņojums, ka ir kaut kādi objektīvi iemesli, kāpēc šie likumprojekti ir steidzami. (Starpsauciens.) Mēs dzirdējām – ziņojums par šo likumprojektu ir bijis jau pirms... jau 2022. gadā. Tas nav labs darbs. Kāpēc mums ir trīs lasījumi? Mums ir trīs lasījumi tāpēc (Dep. R. Kola starpsaucieni.), lai mēs varētu iedziļināties un veidot labus likumus. Tas ir tas, ko valsts no mums vēlas, ko vēlas cilvēki no mums, – labus likumus.

Šajā gadījumā man ir jautājums valdībai. Mēs balsojam steidzamības kārtībā par saules paneļiem. Bija sen zināms, ka tur būs problēmas. Mēs par Rail Baltica esam aicināti balsot steidzamības kārtībā. Tur bija sen zināms, kādas tur ir lietas. Atkal mums ir steidzamības kārtība! Tas, ko es tiešām lūdzu, – gatavojiet likumprojektus laicīgi, lai mums nav steidzamības kārtībā jādzen cauri, lai mēs varētu tiešām radīt labu tiesisko bāzi.

Šoreiz es steidzamību atbalstīšu – tas ir mūsu valsts interesēs. Bet šī regulārā ugunsdzēšana nav atbildīga rīcība un atbildīgs darbs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Ir lietas, par kurām ir jābalso arī steidzamības kārtībā. Šībrīža situācija ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē liecina, ka mums ir jārīkojas operatīvi. Šis ir viens no tiem piemēriem, ka tiešām steidzamība ir nepieciešama, proti, ir skaidrs, ka, vairojot valsts aizsardzības spēju, ir ļoti būtiski, lai mums būtu poligoni. Tie ir vairāki. Ja jūs paskatīsieties, tad arī nākamais alternatīvais likumprojekts... Ir uzskaite.

Bet es gribētu pieskarties... to es arī minēju komisijas sēdē. Ir trīs būtiskas lietas, ko es gribētu minēt un uz ko vērsu uzmanību, un gribu, lai tas izskan no šīs tribīnes, proti, ļoti svarīga ir infrastruktūra un sadarbība Aizsardzības ministrijai ar Satiksmes ministriju, lai tiktu izveidoti piebraucamie ceļi, apvedceļi, vienvārdsakot, visu veidu ceļi, kas skar šo poligonu. Punkts viens.

Punkts divi. Netika skatīts jautājums (un uz to arī es vērsu uzmanību) par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Tātad, ja mēs zinām, ka poligona ietvaros ar to nodarbojas Militārā policija... pirmā, bet pirmā parasti reaģē Valsts policija. Tātad šī sadarbība un mijiedarbība netika atrunāta – uz to es norādīju. Ceru, ka šie jautājumi tiks sakārtoti.

Punkts trīs. Runājot par privātīpašumiem. Jā, tiešām šobrīd ir 12 privātīpašumi, kas ir jāatsavina, tā teikt, pret godīgu atlīdzību. Tas viss ir ļoti pareizi un nepieciešami, bet ir viena lieta, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību. Es saņēmu no cilvēkiem vēstuli. Un tiešām komisijā Aizsardzības ministrija man apliecināja, ka katrs gadījums tiks izskatīts individuāli, un tas mani tiešām nomierināja. Bet jebkurā gadījumā es gribu vērst uzmanību uz vienu lietu, kas mums likumdošanā nav paredzēta. Tātad mums ir paredzēta šī taisnīgā atlīdzība par konkrēto lietu. Pieņemsim, 10 hektāri meža tiek nodastoti, ir uztaisīta inventarizācija kokiem, tātad – tik un tik kubatūra, tik un tik tas maksā, var izstrādāt, nevar izstrādāt, samaksā... vienvārdsakot, tas viss ir atrunāts.

Bet ir viena lieta, ko valsts šobrīd neatmaksā cilvēkiem. Un kas tā ir? Es teiktu – tā ir dzimtenes cena. Pieņemsim, viena lieta ir tas, cik tas tirgū maksā, otra ir šī emocionālā lieta, ka tas cilvēks tur ir dzīvojis visu savu mūžu. Tur dzīvojis viņa tēvs, vectēvs, vecvecvectēvs, vienvārdsakot, dzimta. Un šis morālais aspekts ir ļoti būtisks, un to es arī gribu šodien pateikt, uzsvērt un aicināt, lai jūs padomātu. Tātad runa ir ne tikai par materiālo, bet arī par morāli ētisko pusi, par to, kas... Bet jāatzīst, ka es arī saņēmu no Aizsardzības ministrijas apgalvojumu, ka katrs gadījums tiks izskatīts individuāli un par katru tiks individuāli lemts. Proti, lai cilvēkam tanī brīdī, kad viņam jāatstāj sava dzimtene, pat tad, kad viņam samaksā, – lai viņam nepaliktu rūgtums. Tas izklausās diezgan, es atvainojos, stulbi, jo jautājums ir – cik maksā dzimtene?

Bet valsts drošības vārdā – vēlreiz gribu pateikt – tas neapšaubāmi ir svarīgi un nepieciešami. Es vairs nenākšu un nerunāšu, deputātiem tikai pateikšu – visi pārējie, kas skar vidi, mežus un tā tālāk, un tā joprojām, ir saistīti ar šo likumprojektu un komisijā tie tika atbalstīti.

Tā ka atbalstīsim arī steidzamību, pirmo lasījumu...

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Es ceru, ka JAUNĀS VIENOTĪBAS frakcija ļoti cītīgi klausījās PROGRESĪVO frakcijas deputātes Simanovskas uzrunu. Tas – par to dinamiskumu, par dinamiskumu valsts drošības jautājumos.

Ir pieņemts lēmums Madrides samitā, tūlīt mums ir gaidāms Viļņas samits, mūsu sabiedroto valstīm ir ļoti būtiski un arī mūsu pašu bruņotajiem spēkiem ir ļoti būtiski, lai mēs audzētu savu kapacitāti, tāpēc ir virzība ar strauju lēmumu attiecībā uz poligona izveidi. Šajā jautājumā man ir gandarījums, ka pat LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ ir tiešām valstiskākā pozīcijā nekā tie, kas sēž jums pa labo roku. Bet skaidrs, ka šādi lēmumi būs pat varbūt ar vēl lielāku dinamiskumu, ar vēl lielāku steidzamību – tie, kas ir saistīti ar mūsu valsts drošību, drošības stiprināšanu, dažādu tehnisko procedūru sakārtošanu, jo mēs nevaram iet ierastajā procedūrā piecu vai 10 gadu garumā, lai veidotu vienu vai otru ar aizsardzības nozari saistītu objektu. Mums tiešām ir ļoti strauji jāvirzās uz priekšu, lai stiprinātu valsts drošību šodien, nevis kaut kad pēc 10 vai 20 gadiem, kad būs izfilozofēts par dažādu... es pat nezinu, no dažādiem skatpunktiem, sauksim to tā.

Aicinu, no vienas puses, atbalstīt šos likumprojektus, no otras puses, arī gribu atzīmēt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pieņēma lēmumu nosūtīt vēstuli Ministru kabinetam ar aicinājumu katrai ministrijai deleģēt savu pārstāvi speciālai darba grupai, kura tad skatītu ļoti daudz aspektu, kuri arī šodien tika minēti saistībā ar izglītības iestādēm, veselības aprūpes iestādēm, saistībā ar ceļiem, ar dažādām citām niansēm, kas varētu veidoties saistībā ar šo jaunveidojamo, tiešām ļoti apjomīgo objektu.

Aicinu šodien Saeimu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi! Es gribētu akcentēt vienu lietu par steidzamību un par steidzami risināmajiem jautājumiem, ko tikko kolēģis Jānis Dombrava pieminēja. Mums šodien steidzamības kārtā tiek virzīta skolu tīkla reforma, kas sastādīta vairāk vai mazāk uz Excel un pēc finanšu rādītājiem, kur ir plusi un mīnusi.

Es jums varu kā Ādažu vidusskolas direktors pateikt, ka, uzbūvējot šo poligonu, tur būs bērnu pieplūdums, jo militāristi... Tur nebūs tikai ārzemju militāristi, būs arī latviešu militāristi. Un šajā reģionā mēs plānojam atstāt aptuveni 120 kilometru rādiusā vienu pamatskolu (1.–6. klase), likvidējot Neretas vidusskolu. Padomājam par to!

Manuprāt, mums jāskatās individuāli arī saistībā ar skolu tīklu un par šī militārā poligona izbūvi jātaisa izņēmumi. Mēs nevaram pēc Excel arī skolu tīklu aizslēgt vai atslēgt. Tāpēc man ir ierosinājums divām komisijām, runājot par skolu tīklu, nākt kopā, izprast jautājumu un to skolu tīklu būvēt pēc vajadzībām saistībā arī ar šī militārā poligona izbūvi.

Viennozīmīgi aicinu atbalstīt...

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti! Es gribēju piebilst par steidzamības jautājumu. Varbūt mums vajadzēja palūgt Putinu iebrukt tā lēnām un nesteidzoties Ukrainā?

Mums ir ļoti daudz jautājumu, kur būs steidzamībai jābūt ātrākai un straujākai, jo tā ir valsts drošība, un tas saistās gan ar Rail Baltica... un nevajag pieminēt, ka Rail Baltica... Rail Baltica ir kļuvis arī par militāru jautājumu, kur mums ir drošības jautājums... mums ir steidzami jārisina uz priekšu. Mēs nevaram gaidīt un debatēt par to pārāk ilgi, jo tas ir mūsu valsts drošības jautājums.

Tā ka steidzamība ir attaisnojama. Tas ir drošības, tas ir mūsu nākotnes jautājums.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam debatēs otro reizi. (Dep. R. Bergmanis kāpj tribīnē.)

Bergmaņa kungs, vēl debates (Dep. R. Bergmanis: “Ui, piedošanu!”)... Debates noslēdzas ar āmura piesišanu, Bergmaņa kungs.

A. Rosļikovs (ST!).

Visa diena ir priekšā. Priekšsēdētāja kungs, drīkst, ja? Paldies.

Augsti godātie kolēģi! Es jūs ļoti, ļoti, ļoti lūdzu: nevajag te visu likt vienā katlā! Poligons, augsti godātais APVIENOTAIS SARAKST, jau sen iet uz priekšu ar savu būvniecību. Tur neviens nevienam atļauju neprasa. Vot, tas ir tas knifs! Neviens! Viss iet uz priekšu. Konkrētais likumprojekts ļauj atņemt Latvijas iedzīvotājiem īpašumu. Tur neviens neprasa, izlasiet to likumprojektu, lūdzu! Tur neviens neprasa jums atļauju kaut ko būvēt. Tur jums prasa vienkārši akceptu, ka mēs šodien noteiksim, ka jūsu zeme maksā trīs eiro, jums ir 90 dienas laika piekrist vai nepiekrist, tas nav svarīgi – mēs pēc tam tāpat tur visu darīsim. Viss! Par to ir runa. Poligons jau sen iet uz priekšu, jau sen būvējas. Neviens jums, augsti godātais APVIENOTAIS SARAKST, neprasa atļauju. Vai jūs nelasāt likumprojektus? Kā jūs balsojat? Vienkārši pēc koalīcijas principa?

Nu, redziet, kas ar jums ir noticis. Jūs jau esat gandrīz uz izlidošanas punkta. Nu, viss! Tagad atliek tikai nobalsot par šo jautājumu, kur vajag Latvijas iedzīvotājiem, zemniekiem, vienkārši atņemt zemi.

Šis konkrētais likumprojekts nav par poligonu izbūvi, tas ir par nekustamā īpašuma atņemšanu. Nejauciet divas lietas, kas absolūti dažādās vietās stāv! Dažādās vietās, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Oļegs Burovs. (Dep. R. Bergmanis kāpj tribīnē. Starpsaucieni.)

Bergmaņa kungs, otro reizi atkārtoju, debates beidzas ar āmura piesišanu.

O. Burovs (LPV).

Paldies Bergmaņa kungam par iespēju.

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Nav tāda jēdziena “īpašuma atņemšana”. Ir “atsavināšana”, ir “piespiedu atsavināšana valsts vajadzībām un sabiedrības vajadzībām”, un šobrīd mums no 2014. gada ir Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums. Pēc pieredzes es varu teikt, ja mums – valsts vai pašvaldības funkcijai – īpašnieks nepiekrīt piespiedu... nepiekrīt atsavināšanai un mēs kā pašvaldība ierosinām atsavināšanas procesu, tad ceļš – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ministru kabinets, Saeima – ir ne mazāk kā trīs gadi. Es teikšu pēc pieredzes, mēs ar to īpašuma atsavināšanu un ar šo posmu nokavējām vairākus projektus, un dažas trases mums Rīgā iet nevis taisni, bet apkārt kaut kādām mājām, kas stāv pa vidu.

Mums darba kārtībā viens no pēdējiem jautājumiem, cik es atceros, ir Rail Baltica, kas arī ir līdzīgā situācijā. Viennozīmīgi – valstiski svarīgiem objektiem vajadzētu atsevišķu regulējumu par to, ka militāram objektam tas ir nepieciešams.

Un par to, ka vajadzētu būt steidzamībai, es domāju, nevienam no mums šaubu nav.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai Bergmaņa kungs vēlas ko piebilst kā ziņotājs?

R. Bergmanis (AS).

Kolēģi, es mēģināšu jums atgādināt, ko vienreiz esmu teicis no šīs tribīnes. Aicināšu vēlreiz: pamēģiniet atcerēties, kā jūs jutāties 2022. gada 24. februārī. Bet tagad atcerieties, kā jūs jutāties, un lemiet, kā jūs darīsiet tagad! Karš nav beidzies, ir mūsu saistības.

Es nolasīšu, ko es nolasīju... Varbūt kāds nedzirdēja, varbūt otrreiz stenogrammai nolasīšu, par ko ir runa.

Paredzēts, ka Ministru kabinets izveido militāro poligonu “Sēlija”, nosaka tā robežas un tā teritorijā ietilpstošos nekustamos īpašumus, kā arī poligonam tiek noteikts nacionālo interešu objekta statuss.

Likumprojekts paredz nosacījumus Sēlijas poligona izbūves paātrināšanai, paredzot speciālu kārtību attiecībā uz servitūtu nodibināšanu un nepieciešamo īpašumu atsavināšanu, teritorijas plānošanas izņēmumiem, valsts zemes valdītāja maiņu, koku un krūmu ciršanas noteikumiem un derīgo izrakteņu ieguvei izsniegtajām atļaujām.

Savukārt attiecībā uz visiem pārējiem militārajiem poligoniem mēs ieviešam sistēmisku pieeju. Kopumā ir paredzēti izņēmumi, nosacījumi speciālajos likumos, par kuriem tiks runāts pēc šī lēmuma. Un kas te nav skaidrs? Man liekas, ir ļoti precīzi pateikts, par ko mēs šobrīd runājam.

Tas ir viss, ko es vēlējos piebilst šajā sakarā... no komisijas viedokļa.

Paldies.

Lūdzu, balsojam.

Sēdes vadītājs. Tātad (Starpsauciens.)...

R. Bergmanis. Balsojam (Smejas.) par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu...

R. Bergmanis. Pirmām kārtām – noraidīt. Man ir aicinājums – noraidīt iesniegto likumprojektu “Militāro poligonu likums”. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītājs. Kolēģi, es izskaidrošu par balsošanas kārtību, lai nav pārpratumu.

R. Bergmanis. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms mēs balsosim par likumprojektu, kuru komisija lūdz noraidīt, tad – par alternatīvā likumprojekta atzīšanu par steidzamu, un tad – par atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Tāda ir kārtība attiecībā uz alternatīvajiem likumprojektiem.

Vai jums vēl kas piebilstams, Bergmaņa kungs, vai mēs varam turpināt (Nav saklausāms.)...

R. Bergmanis. Nē, mēs precīzi, tā teikt, lai visiem... varbūt arī es varu...

Komisija aicina šo likumprojektu noraidīt. Tas būtu tas pirmais. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītājs. Tieši tā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Militāro poligonu likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! (Un atgādinu, ka komisija šo likumprojektu aicina noraidīt.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 94, atturas – nav. Tātad likumprojekts ir noraidīts. (Zālē troksnis. Starpsauciens.)

R. Bergmanis. Komisijas vārdā lūdzu izstrādātajam alternatīvajam likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Militārā poligona “Sēlija” izveides likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

R. Bergmanis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Militārā poligona “Sēlija” izveides likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu, kurā likumprojekts izskatāms otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 19. jūnija pulksten 12.00.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšana?

R. Bergmanis. Izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas sēdē šī gada 22. jūnijā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Kolēģi, vai kādam ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 19. jūnija pulksten 12.00, un izskatīšana – Saeimas sēdē šā gada 22. jūnijā, šīs sesijas pēdējā jeb noslēguma sēdē.

Paldies.

___

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātam Gunāram Kūtrim – paziņojumam par pārtraukumā paredzēto starpparlamentu grupas dibināšanas sanāksmi.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi, lūgums šajā pārtraukumā tūlīt doties uz Dzelteno zāli, kur tiks organizēta deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Armēnijas parlamentu dibināšanas sanāksme.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, es atgādinu, ka pulksten 10.35 būs Frakciju padomes sēde tepat – Sarkanajā... Viesu zālē, kolēģi, Viesu zālē.

___

Un nu aicinu Saeimas sekretāra biedri Antoņinu Ņenaševu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kolēģi (Noklaudzina ar āmuru.), pārtraukums vēl nav sācies. Lūdzu klusumu zālē, lai Ņenaševas kundze var jūs saskaitīt.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Reģistrējušies 98 deputāti, nav reģistrējušies divi (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Briškena kungs... Briškena kungs, Švinkas kungs, lūdzu, sekundīti!

A. Ņenaševa. Nav reģistrējušies divi: Raivis Dzintars un Armands Krauze.

___

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tātad sēdi atsākam pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu, sēdieties savās vietās! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”, pirmais lasījums. Atgādinu, ka komisija rosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs komisijas vadītājs deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Vēlreiz labdien, kolēģi! Kā jau es minēju iepriekšējo likumprojektu apspriešanas laikā, šī jaunā pieeja, izstrādājot alternatīvo likumprojektu (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)...

Sēdes vadītājs. Kūtra kungs! Cienījamie kolēģi, sēde ir sākusies!

R. Bergmanis.... bija šāda. Tas uzliks par pienākumu... Ja mēs to atbalstīsim, izveidosim sistēmisku pieeju visu poligonu pārraudzībā un uzraudzībā, un uzturēšanā.

Līdz ar to... arī pavadošie likumi šim likumprojektam ir sekojoši... Un tas vēlreiz... varbūt kaut kādā veidā arī runā par to, ko mēs debatēs runājām iepriekšējo likumprojektu apspriešanas laikā. Šis nav par to, ko minēja Rosļikova kungs, bet ir ļoti daudz citu likumprojektu, kuros mēs iestrādāsim attiecīgās likuma normas, kas... ļaus tās attiecināt un izveidot vienotu sistēmu attiecībā uz jebkuru poligonu, kas ir mūsu valsts teritorijā.

Šis likumprojekts komisijā tika izskatīts 13. jūnijā. Šobrīd mēs strādājam ar likumprojektu “Nacionālo bruņoto spēku likums” (Nr. 298/Lp14) pirmajā lasījumā. Un, kā jau es minēju, likumprojekts ietilpst vienotā paketē ar likumprojektu “Militārā poligona “Sēlija” izveides likums”.

Gan šis, gan turpmākie paketes likumprojekti izstrādāti valsts aizsardzības interesēs, garantējot nepieciešamo infrastruktūru valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai un īpašus nosacījumus poligonu darbībai.

Konkrētais likumprojekts papildina Nacionālo bruņoto spēku likumu ar pantu par jēdzienu “militārais poligons”, ņemot vērā, ka iepriekš normatīvajos aktos jēdziens “militārais poligons” nav definēts.

Šāda regulējuma ieviešana nepieciešama gan jauna militārā poligona izveides nodrošināšanai Latvijas Republikā, gan jau esošo militāro poligonu infrastruktūras attīstībai un apsaimniekošanai. Paredzēts arī deleģējums Ministru kabinetam – noteikt, kādos gadījumos un kādā kārtībā tiek ierobežota personu pārvietošanās, uzturēšanās un saimnieciskās darbības veikšana militārajā poligonā.

Komisijas vārdā aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, mums par to jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

R. Bergmanis. Paldies.

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī dienu, kad likumprojektu skatīsim Saeimas sēdē.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 19. jūnija pulksten 12.00. Un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – Saeimas sēdē šī gada 22. jūnijā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 19. jūnija pulksten 12.00, un otrajā lasījumā šo likumprojektu skatīsim 22. jūnijā.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Meža likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Arī likumprojektu “Grozījums Meža likumā” (Nr. 299/Lp14) Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija skatīja savā 13. jūnija sēdē, un arī šis likumprojekts ietilpst paketē ar iepriekšējiem komisijas iesniegtajiem likumprojektiem. Tas paredz izdarīt Meža likumā izņēmumu attiecībā uz militāro poligonu teritorijās esošo meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju pienākumu atjaunot mežaudzi pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ja mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, kā arī nodrošināt atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes kopšanu.

Arī šo likumprojektu komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Meža likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

R. Bergmanis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Meža likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 10, atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un arī dienu, kad skatīsim to Saeimas sēdē.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 19. jūnija pulksten 12.00, un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē otrajā lasījumā – šī gada 22. jūnijs.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 19. jūnija pulksten 12.00, un skatīsim Saeimas sēdē otrajā lasījumā – 22. jūnijā.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”. Strādājam ar to pirmajā lasījumā. Komisija ierosina to atzīt par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Arī šo likumprojektu mēs izskatījām savā komisijas 13. jūnija sēdē, un arī šis likumprojekts ietilpst visā šajā likumprojektu paketē.

Likumprojekta mērķis ir noteikt īpašu tiesisko regulējumu militārajiem poligoniem. Likumprojekts paredz izņēmumu attiecībā uz Medību likumā regulētajām darbības jomām.

Likumprojekts ierobežo mednieku tiesības realizēt savas nomātās medību tiesības pilnā apmērā militārā poligona teritorijā esošajās medību platībās, tādēļ likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam – noteikt maksas atvieglojumu par medību tiesību izmantošanu medību platībās, kas atrodas militāro poligonu teritorijās.

Un arī šo likumprojektu komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Medību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

R. Bergmanis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Medību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā tiek atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī dienu, kad likumprojektu skatīsim Saeimas sēdē otrajā lasījumā.

R. Bergmanis. Līdzīgi, kā jau mēs teicām iepriekš: arī šie visi likumprojekti ir paketē, un tāpēc priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir tāds pats kā citiem likumprojektiem – šī gada 19. jūnija pulksten 12.00. Un izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā – šī gada 22. jūnijā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai jums ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 19. jūnija pulksten 12.00, un otrajā lasījumā šo likumprojektu skatīsim Saeimas sēdē 22. jūnijā.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija rosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Arī likumprojektu “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 301/Lp14) komisija izskatīja savā 13. jūnija sēdē. Šis likumprojekts paredz noteikt, ka militārajos poligonos netiek noteikti jauni mikroliegumi, kas var kavēt un apturēt ilgtermiņa militārās infrastruktūras izveidi un attīstību.

Komisija lūdz Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts tiek atzīts par steidzamu.

R. Bergmanis. Paldies par atbalstu.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.

Bergmaņa kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un dienu, kad skatīsim šo likumprojektu otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 19. jūnija pulksten 12.00, un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē – šī gada 22. jūnijā.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai ir kādi citi priekšlikumi? Tādu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 19. jūnija pulksten 12.00, un otrajā lasījumā Saeimas sēdē šo likumprojektu skatīsim 22. jūnijā.

___

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā ziņos komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Arī šo iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 302/Lp14) komisija skatīja savā 13. jūnija sēdē.

Likumprojekts paredz noteikt, ka aizsargājamo teritoriju izveide militārajos poligonos iespējama tādos gadījumos, ja tajās paredzētais aizsardzības režīms nav pretrunā ar militārā poligona izveidošanas mērķi un par to ir vienošanās ar Aizsardzības ministriju.

Arī šo likumprojektu komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

R. Bergmanis. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Bergmaņa kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un dienu, kad mēs to skatīsim otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz šī gada 19. jūnija pulksten 12.00, un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē – šī gada 22. jūnijā.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 19. jūnija pulksten 12.00, un skatīsim otrajā lasījumā Saeimas šīs sesijas pēdējā sēdē 22. jūnijā.

___

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā ziņos komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Šis ir noslēdzošais likumprojekts no paketes. Tātad likumprojekts “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 303/Lp14).

Likumprojekts paredz izņēmumu no vispārējiem noteikumiem un nosaka to, ka militāro poligonu infrastruktūras izbūvei nepiemēro ietekmes sākotnējo izvērtējumu un ietekmes uz vidi novērtējumu, izņemot Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000). Šāds atvieglojums paredzēts, lai ietekmes sākotnējais izvērtējums un ietekmes uz vidi novērtējums, izņemot Natura 2000 teritorijas, nekļūtu par kavēkli NATO un Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamās infrastruktūras izbūvē.

Arī šo likumprojektu komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

R. Bergmanis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kā arī dienu, kad skatīsim šo likumprojektu otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

R. Bergmanis. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – līdz šī gada 19. jūnija pulksten 12.00, izskatīšanas laiks Saeimas sēdē – šī gada 22. jūnijā.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Tādu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz 19. jūnija pulksten 12.00, un otrajā lasījumā likumprojektu skatīsim Saeimas sēdē 22. jūnijā.

Bergmaņa kungs, paldies par ziņojumu.

R. Bergmanis. Ja drīkstu, gribu pateikt lielu paldies visiem, jo sevišķi Juridiskajam birojam, – visām iesaistītajām instancēm, kas tik dinamiskā, ātrā laikā spēja izveidot šādu alternatīvu un pavadošu likumprojektu paketi. Paldies visiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

___

Darba kārtības pēdējais jautājums – likumprojekts “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā”, pirmais lasījums. Komisija rosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Priekšsēdētāja kungs! Deputāti! Tātad likumprojekts “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā”. Gribētu teikt, ka Rail Baltica ir pārgājis no komforta jautājuma iedzīvotāju kustībai un ekonomiskās aktivitātes uz stratēģiski militārā objekta statusu mūsu drošības jautājumiem, tāpēc šeit ir vairākas problēmas, kas jānovērš. Tātad 2023. gadā ir paredzēts nopietns progress projektēšanas darbos un jāuzsāk būvdarbi pamatlīnijā.

Nepieciešams regulējuma aspekts zemes atsavināšanas jautājumā un tiesībās uzsākt būvdarbus. Šinī gadījumā tieši regulējums var aizņemt būtiskus pusotru divus gadus, un abi šie problēmjautājumi ir savstarpēji saistīti.

Likumprojekts paredz: numur viens – tiesības būvniecības procesa dalībniekiem veikt projektēšanas priekšizpētes īpašnieka zemē; numur divi – tiesības uzsākt sagatavošanas darbus un būvdarbus paralēli zemes atsavināšanas procesam tikai tad, kad nav vairs iespējami strīdi; numur trīs – iespēju uzsākt atsevišķus sagatavošanās darbus, pirms tiek izpildīti projektēšanas nosacījumi.

Problēmas būtība, kāpēc šis likumprojekts jāvirza steidzamībā, ir, ka viena maza zemes gabala atsavināšana var pilnībā paralizēt visa posma projektēšanas un būvniecības darbus. Tas būtu būtisks traucējums.

Komisija ļoti nopietni izvērtēja, un komisija ļoti nopietni pieķersies šim jautājumam, jo Juridiskajam birojam bija iebildumi pret... Precizēsim un saskaņosim ar likumprojekta “Militāro poligonu likums” regulējumu.

Lūgums šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Briškena kungs, jūs vēlaties runāt “par” vai “pret” steidzamību? Tātad deputāts Kaspars Briškens runās “pret” steidzamību... vai “par”? (Starpsauciens.) No sākuma ir par steidzamību un tad debates.

“Pret” steidzamību, ja? Lūdzu!

K. Briškens (PRO).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Mēs gan atturēsimies attiecībā uz steidzamību un atbalstīsim kopumā likumprojekta virzību, bet ir vairāki svarīgi akcenti, ko es gribēju ienest Saeimas sēdē.

Pirmām kārtām gribēju papildināt Kulberga kungu. Rail Baltica projekts nav pēkšņi kļuvis stratēģisks... un drošības jautājums. Tas vienmēr ir bijis drošības jautājums. Vismaz mums, starptautiskajā kopuzņēmumā, šī izpratne par to, ka Rail Baltica ir mūsu kritiska savienojamība dažādās dimensijās – gan ekonomiski, gan no savienojamības viedokļa, gan no drošības viedokļa –, ir bijusi vienmēr. Es atkal uzsveru: starptautiskajā kopuzņēmumā, iespējams, ne citās projektu pārvaldes institūcijās, kam es arī tūlīt pieskaršos.

Par šādu īpašu likumu Rail Baltica realizācijai mēs runājām jau pirms 10 gadiem. Mēs tajā laikā konsultējāmies ar citu valstu pārstāvjiem, kas ir realizējuši šādu megainfrastruktūru no Francijas līdz Vācijai, līdz Spānijai, tai skaitā pārrobežu infrastruktūru, tai skaitā infrastruktūru, kam ir stratēģiska nozīme dzelzceļa jomā. Tāpēc man liekas ironiski, ka brīdī, kad saskaņā ar sākotnējo plānu mums pēc diviem gadiem jau vajadzēja šai infrastruktūrai būt gatavai... Pat ja mēs ņemam vērā visas šīs laika nobīdes, to, ka projektēšana dažādu iemeslu dēļ ir ļoti kavējusies, fakts, ka šobrīd ministrija nāk, lai izlabotu savu iepriekšējā Saeimas sasaukuma priekšpēdējā sēdē pieņemto brāķīgo, acīmredzami brāķīgo likumu... Un šos labojumus ministrija ir iesniegusi juridiski tik nekompetentā veidā, ka mums Saeimas komisijas sēdē nācās noklausīties 10 minūšu referātu no Juridiskā biroja par to, cik nekvalitatīvs ir šis piedāvājums.

Es piekrītu Kulberga kungam – mēs komisijā to salabosim, bet es gribēju iezīmēt šo ironisko aspektu tam, ka likumprojekts šobrīd tiek virzīts kā steidzams jautājums. Trase Ministru kabinetā ir apstiprināta jau 2016. gadā, līdz ar detalizēto projektēšanu radikālas izmaiņas šajā trasē nav bijušas. Satiksmes ministrijai ir bijuši gadi, lai ņemtu vērā pasaulē valdošās prakses, starptautiskā kopuzņēmuma rekomendācijas un virzītu šādu likumprojektu uz Saeimu jau sen, sen atpakaļ.

Es noteikti piekrītu tam, ka sabiedrības intereses šeit prevalē pār privātām īpašuma tiesībām. Tas ir normāls piespiedu atsavināšanas princips jeb, angliski runājot, eminent domain, kas ir visā pasaulē, kur šāda megainfrastruktūra ir realizēta.

Līdz ar to vēl jo vairāk ministrijas pamatojumā gan steidzamībai, gan šim likumprojektam... Šobrīd biedēt ar projekta apdraudējumu, ar to, ka mēs nepildīsim finanšu saistības, piesaukt dažādu veidu saistību neizpildes, manā izpratnē, strādājot projektā gandrīz 15 gadus... Tas vēl jo vairāk iezīmē, cik nekompetenti un diletantiski Satiksmes ministrija un tā saucamais nacionālais ieviesējs SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” pārvalda šo projektu, ignorējot ļoti daudzas starptautiski validētas labākās prakses rekomendācijas. Un tad, nākot pēdējā brīdī uz Saeimu, piesaucot dažādu veidu argumentus vietā un nevietā, lai piesegtu savu neizdarību daudzu gadu garumā, tā vietā, lai sistēmiski risinātu arī visus tos interešu konfliktus, kas ieprogrammēti Rail Baltica pārvaldes struktūrās un kas ir galvenais iemesls tam, ka Satiksmes ministrijas izpratnē Rail Baltica projekts ir primitivizēts līdz būvniecības projektam... un tieši šādā primitīvā kontekstā tas tiek skatīts. Ja mēs runājam par Rail Baltica kā patiešām Latvijas stratēģisko infrastruktūru, jaunu savienojamības koridoru ar drošības dimensiju, tad mums ir jāskatās krietni plašāk nekā tikai uz šo būvniecības šauro komponentu.

Ja mēs vēlamies, lai Rail Baltica patiešām kalpo kā drošību stiprinošs infrastruktūras koridors, tad sākam beidzot runāt par to, kā mēs Rail Baltica trasējumā Baltijas griezumā savienojam visus drošības infrastruktūras objektus fiziski ar Rail Baltica, kā mēs izmantojam platjoslas kabeļu tīklu, kas tiks izveidots paralēli Rail Baltica koridorā, lai savienotu šo NATO infrastruktūru arī digitālā veidā, kā mēs savienosim Rail Baltica kravu kontekstā ar ostu, Rīgas ostu – ar lidostu, un tad mēs varam runāt par to, ka mēs pilnvērtīgi esam izmantojuši Rail Baltica sniegtās iespējas, lai stiprinātu arī Latvijas reģiona un NATO drošību.

Bet par steidzamību runāt ir vienkārši ironiski.

Paldies.

Sēdes vadītājs. “Par” steidzamību pieteicies runāt deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Par steidzamību. Kāpēc šī steidzamība ir nepieciešama. Mēs tikko kā dzirdējām, kāpēc tā nav nepieciešama. Bet arguments, ka šis projekts ir jau skatīts sešus gadus un ka to varēja izdarīt jau laicīgi, īsti nepanes kritiku, jo mēs dzīvojam šodienā un skaidrs, ka šie pavērsieni, kas ir militārajā jomā, vairāk iezīmējušies pēdējā laikā. Bet – par īpašumtiesību pārņemšanu un visām šīm lietām... Tas droši vien atkarīgs no politiskās vadības konkrētajā ministrijā uzstādītajiem mērķiem un vai tas ir vai nav prioritāri.

Skaidrs, ka šobrīd tas ir prioritāri. Šobrīd steidzamība ir nepieciešama, jo – ja mēs šo likumprojektu tagad ātri nepieņemam un nesakārtojam, tas nozīmē, ka mēs šiem sešiem gadiem pievienojam vēl vienu – septīto – gadu klāt. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka mēs likumprojektu varam izskatīt un pieņemt 22. jūnijā, lai šie zemes izpētes speciālisti, ģeologi, var darīt savu darbu, jo šobrīd mēs nerunājam par būvniecību, bet tīri par izpēti. Un tas ir tas... Ja visa kopējā trase ir 265 kilometri, tad problēma ir 20 kilometros, kur zemes īpašnieki vienkārši fiziski neļauj aiziet paņemt zemes paraugu. Tāpēc ir svarīgi sakārtot no likumiskās puses, lai šos paraugus paņemtu un pareizi izprojektētu trasi, un pēc tam veidotu zemes atsavināšanu, lai neatsavinātu zemi par daudz un lai pēc tam nebūtu problēmas un pārmetumi, ka tik daudz nemaz nevajadzēja.

Tāpēc es aicinu atbalstīt steidzamību, lai mēs sakārtotu šīs lietas jau projektēšanas stadijā, lai mums nebūtu tik lielas problēmas pēc tam būvniecības procesā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”.

Jautājums jāizlemj balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 11, atturas – 14. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Kulberga kungs, vai jūs rosināsiet atbalstīt to arī pirmajā lasījumā?

A. Kulbergs. Gribēju teikt, ka steidzamība ir būtiska arī no sezonālā viedokļa. Vienkārši no aprīļa līdz oktobrim ir tas laiks, kad var veikt šo fizisko darbu, tas ir iemesls. Citādi tas tiks atlikts vēl par gadu.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Pirms mēs balsojam, sākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, godātie kolēģi! Šo likumprojektu mēs izskatījām komisijā, un mums bija tāds redzējums, ka Juridiskais birojs ir pret un atsaucas uz vairākiem likumiem.

Bet ļoti labi, ka Kols mani klausās, jo toreiz par militāro poligonu viņš teica, ka cilvēki labprātīgi atdotu savu zemi. Šis likumprojekts ir tapis tāpēc, ka ne 20... varbūt 20 īpašumu... bet Juridiskais birojs atzīmē, ka tur ir divi tūkstoši personu īpašumu, kuru īpašumtiesības tiks skartas... būs jāiejaucas divi tūkstoši personu īpašumtiesībās, lai atņemtu vai atsavinātu šo zemi... kuri ir pret Rail Baltica celšanu, būvēšanu.

Gribu atzīmēt, kāpēc mēs balsosim “pret” šādu redakciju, jo šeit ir minēts – “ir tiesības bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju veikt projektēšanas darbiem nepieciešamās tehniskās izpētes”. Tāpat arī ir tiesības uzsākt Rail Baltica projektēšanu... īstenošanu bez nekustamā īpašuma īpašnieka. Bet tas vēl būtu nekas. Bet to zemi... vai iebraukt tajā zemē... var iekļūt, izmantojot fizisku spēku. Tad sanāk, ka Rail Baltica darbinieki ar fizisku spēku stums ārā zemes īpašniekus.

Šeit ir būtiski trūkumi. Mēs visi saprotam, ka infrastruktūra jāattīsta, bet šādā veidā, kā ir iesniegusi Satiksmes ministrija... pie mums, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā...

Es un kolēģi neatbalstīsim. Aicinu arī jūs neatbalstīt sakarā ar to, ka mūsu demokrātiskajā un tiesiskajā valstī tagad ar fizisku spēku stums ārā zemes īpašniekus un atgriezīs viņiem naudu pēc atsavināšanas likuma... par kadastrālo... summu. Tas nav iespējams demokrātiskā valstī. Un es arī piekritīšu tiem cilvēkiem, kuri tur dzīvo mūžu mūžos... Tagad viņiem būs jāatdod sava zeme. Kā Kols teica – viņi visi ir apmierināti ar to. Nē, tā nav! Ja ir 20 īpašumi vai divi tūkstoši cilvēku, kuri pretojas, viņi nav ar mieru atdot vienkārši pēc kadastra summas savus īpašumus.

Tāpēc, lūdzu, aicinu jūs balsot “pret” šādu redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi, varbūt arī nedaudz paturpinot, bet palabojot šīs lietas, kas tikko izskanēja. Tad, jā, ir divi tūkstoši īpašumu, bet ne jau visi ir pret, lielākā daļa ir par. Tieši tāda līdzība bija arī kilometros. Tas, kas mums izskanēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, – ka no 265 kilometriem šobrīd tā ir problēma 20 kilometros. Tad pēc proporcijas droši vien varam arī skatīties – no diviem tūkstošiem tā ir viena daļiņa.

Skaidrs, ka šis ir noteikts kā nacionālo interešu projekts. Šajos projektos mums pēc likuma ir paredzēts, ka ir kompensācija. Skatoties atpakaļ, kā ir realizēti šādi nacionālo interešu projekti, bieži vien summa, kas ir par īpašumu, ir adekvāta tirgus cenai. Jā, dažreiz tā ir nedaudz zem, bet citreiz ir arī virs, tā ka... Bet tas ir tas, ko mēs esam pieņēmuši jau pirms tam un pēc kādiem likumiem mēs darbojamies. Tāpēc apgalvojums, ka būs divi tūkstoši neapmierinātu cilvēku, – tas tā noteikti nav, tā ir maza daļa.

Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai brīvi ieietu īpašumā un tie cilvēki, kas veic ģeoloģisko izpēti, neciestu no tā.

Mums būs laiks priekšlikumu iesniegšanai, lai mēs izdarītu grozījumus tam, pret ko iebilda Juridiskais birojs, un sakārtotu šo likumprojektu.

Tā ka es aicinu atbalstīt likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Kulberga kungs, vai jums būtu kas piebilstams kā referentam pie likumprojekta?

A. Kulbergs. Jā, mums ir noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītājs. Nē, nē, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu es vēl jautāšu.

Tātad, ja jums nav nekas piebilstams pie paša likumprojekta, tad es lūgšu zvanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 10, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Kulberga kungs, tagad nosakiet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un arī dienu, kad mēs skatīsim šo likumprojektu otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

A. Kulbergs. Lai mēs paspētu uz vasaras sezonu un arī pielabotu tās lietas, ko norādīja Juridiskais birojs, termiņš priekšlikumu izteikšanai noteikts – 19. jūnijs, un otrais lasījums Saeimas sēdē – 22. jūnijā.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, vai jums ir kādi citi priekšlikumi? Tādu nav. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 19. jūnijam, un Saeimas sēdē – šīs sesijas pēdējā Saeimas sēdē – skatīsim 22. jūnijā.

A. Kulbergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies par ziņojumu, Kulberga kungs.

___

Cienījamie kolēģi, esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus, bet mums ir arī... man jānoziņo jums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem šā gada 15. jūnijā pulksten 17.00.

Deputātu Simanovskas, Švinkas, Ābramas, Cepurīša un Šuvajeva jautājums izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai “Par rīcību plaģiātisma izskaušanā un institūciju lomu tajā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputāti Simanovska, Švinka, Briškens, Ābrama un Šuvajevs ir uzdevuši jautājumu zemkopības ministram Didzim Šmitam “Par iepirkumu par individuālu konsultāciju sniegšanu mežu īpašniekiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānota darba pasākuma dēļ.

___

Kolēģi, es jūs arī informēju, ka deputāti Jana Simanovska, Edmunds Cepurītis, Edgars Zelderis, Leila Rasima un Antoņina Ņenaševa ir iesnieguši jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam un zemkopības ministram Didzim Šmitam “Par Eiropas Komisijas vēršanos tiesā pret Latviju, jo nav novērsta Eiropas dabai kaitīgo invazīvo svešzemju sugu ieviešanās”.

Vārds deputātei Janai Simanovskai – motivācijai.

J. Simanovska (PRO).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es ļoti īsi izstāstīšu, par ko būtībā ir šis jautājums.

Tātad ir regula, kas paredz rīcību invazīvo augu sugu un dzīvnieku sugu ierobežošanai. Jūs droši vien arī esat saskārušies, ka šobrīd sabiedrība jau diezgan daudz runā par invazīvajām sugām, teiksim, Kanādas zeltslotiņu un citām sugām. Eiropas Komisija jau 2021. gadā lika Latvijai saprast, ka šī regula nav pietiekami ieviesta. Janvārī Eiropas Komisija signalizēja, ka tiek gatavots tiesas process, tiek gatavoti dokumenti tiesai, un martā Eiropas Komisija griezās Eiropas Savienības tiesā pret Latviju sakarā ar to, ka šī regula nav ieviesta.

Un tas, ko mēs gribam saprast, – kas ir traucējis šīs regulas ieviešanu? Un kāpēc mums ir svarīgi to zināt? Tiesāšanās izdevumi ir dārgi, tieši tāpat kā potenciāli sankcijas un... pārkāpumi.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.

___

Lūdzu zvanu! Lūdzu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, kolēģi, lūdzu, palieciet savās vietās! Trīs ļoti svarīgi paziņojumi.

Pirmais – mēs ikdienā strādājam ar šo ļoti... saskaņā ar šo nozīmīgo normatīvo aktu – Saeimas kārtības rulli. Pulksten 12.40 aicinām visus Saeimas deputātus uz Saeimas Sarkano zāli – Saeimas kārtības rullis svin 100 gadus, tāpēc atzīmēsim šo būtisko dienu Sarkanajā zālē.

Otrkārt – šodien, tieši šodien, savu pusapaļo – 55 gadu – jubileju svin deputāts Andrejs Svilāns. Daudz laimes! (Ovācijas. Aplausi.) Lūdzu uzņemties iniciatīvu kādai no mūsu burvīgajām Saeimas deputātēm! Ziedi ir. (Aplausi.)

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde – piecas minūtes pēc plenārsēdes beigām.

Paldies.

___

Sēdes vadītājs. Un tagad, kolēģi, vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Ir reģistrējušies 98 deputāti, nav reģistrējušies divi: Raivis Dzintars un Armands Krauze.

Paldies.

___

Sēdes vadītājs. Paldies, kolēģi, par darbu. Saeimas sēdi slēdzu. (Dep. A. Ņenaševa: “Tiekamies pulksten 15.00!”)

Atgādinu: šodien ir sasaukta arī Saeimas ārkārtas sēde pulksten 15.00 – šai pašā vietā.

SATURA RĀDĪTĀJS
14. Saeimas
pavasara sesijas 14. sēde
2023. gada 15. jūnijā

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 284/Lp14) (Dok. Nr. 905, 905A)

Par likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 285/Lp14) (Dok. Nr. 906, 906A)

Par likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” (Nr. 287/Lp14) (Dok. Nr. 908, 908A)

Par likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 288/Lp14) (Dok. Nr. 909, 909A)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 292/Lp14) (Dok. Nr. 945)

Par likumprojektu “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” (Nr. 296/Lp14) (Dok. Nr. 960)

Par likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 298/Lp14) (Dok. Nr. 962)

Par likumprojektu “Grozījums Meža likumā” (Nr. 299/Lp14) (Dok. Nr. 963)

Par likumprojektu “Grozījumi Medību likumā” (Nr. 300/Lp14) (Dok. Nr. 964)

Par likumprojektu “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 301/Lp14) (Dok. Nr. 965)

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 302/Lp14) (Dok. Nr. 966)

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 303/Lp14) (Dok. Nr. 967)

Par darba kārtību

Par lēmuma projektu “Par 10 326 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts valodas statusa nodrošināšana” turpmāko virzību” (Nr. 201/Lm14) (Dok. Nr. 930)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 292/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 945)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 292/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 945)

Likumprojekts “Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 260/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 802B)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 263/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 806B)

Likumprojekts “Grozījums Personu speciālās aizsardzības likumā” (Nr. 291/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 924B)

Likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā” (Nr. 117/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 921)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 13/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 922)

Likumprojekts “Grozījumi Komercķīlas likumā” (Nr. 108/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 925)

Likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 101/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 926)

Likumprojekts “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (Nr. 255/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 927)

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 245/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 928)

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 262/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 929)

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 281/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 900, 955)

Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā” (Nr. 289/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 918, 959)

Likumprojekts “Militāro poligonu likums” (Nr. 290/Lp14) (1. lasījums) (Noraidīts)(Dok. Nr. 919, 961) unAlternatīvais Likumprojekts “Militārā poligona “Sēlija” izveides likums” (Nr. 297/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 961)

Paziņojums

  - dep. G. Kūtris

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa

Likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 298/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 962)

Likumprojekts “Grozījums Meža likumā” (Nr. 299/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 963)

Likumprojekts “Grozījumi Medību likumā” (Nr. 300/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 964)

Likumprojekts “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 301/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 965)

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 302/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 966)

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 303/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 967)

Likumprojekts “Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā” (Nr. 296/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 960)

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Informācija par deputātu J. Simanovskas, E. Cepurīša, E. Zeldera, L. Rasimas un A. Ņenaševas jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam un zemkopības ministram Didzim Šmitam (Nr. 71/J14)

- Motivācija - dep. J. Simanovska

Paziņojumi

  - Saeimas priekšsēdētājs E. Smiltēns

  - dep. J. Reirs

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa

Informācija par ārkārtas Saeimas sēdi

Balsojumi

Datums: 15.06.23 09:22 Balsojums 1
Par - 77, pret - 17, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta "Par 10 326 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts valodas statusa nodrošināšana” turpmāko virzību" (201/Lm14) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 15.06.23 09:26 Balsojums 2
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (292/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 09:27 Balsojums 3
Par - 93, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (292/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 09:28 Balsojums 4
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (292/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.06.23 09:29 Balsojums 5
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Izglītības likumā (260/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.06.23 09:30 Balsojums 6
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (263/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.06.23 09:31 Balsojums 7
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Personu speciālās aizsardzības likumā (291/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 15.06.23 09:33 Balsojums 8
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muitas likumā (117/Lp14), 3.lasījums

Datums: 15.06.23 09:35 Balsojums 9
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (13/Lp14), 3.lasījums

Datums: 15.06.23 09:35 Balsojums 10
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komercķīlas likumā (108/Lp14), 3.lasījums

Datums: 15.06.23 09:37 Balsojums 11
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (101/Lp14), 3.lasījums

Datums: 15.06.23 09:39 Balsojums 12
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (255/Lp14), 3.lasījums

Datums: 15.06.23 09:41 Balsojums 13
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (245/Lp14), 3.lasījums

Datums: 15.06.23 09:43 Balsojums 14
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (262/Lp14), 3.lasījums

Datums: 15.06.23 09:45 Balsojums 15
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (281/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 09:45 Balsojums 16
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (281/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 09:49 Balsojums 17
Par - 85, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Meža likumā (289/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 09:49 Balsojums 18
Par - 96, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meža likumā (289/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 10:27 Balsojums 19
Par - 1, pret - 94, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Militāro poligonu likums (290/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 10:27 Balsojums 20
Par - 85, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Militārā poligona “Sēlija” izveides likums (297/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 10:28 Balsojums 21
Par - 85, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Militārā poligona “Sēlija” izveides likums (297/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 10:29 Balsojums 22
Reģistrējušies - 98.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 15.06.23 11:04 Balsojums 23
Par - 77, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (298/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 11:05 Balsojums 24
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (298/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 11:07 Balsojums 25
Par - 82, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Meža likumā (299/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 11:07 Balsojums 26
Par - 81, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Meža likumā (299/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 11:09 Balsojums 27
Par - 84, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Medību likumā (300/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 11:09 Balsojums 28
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Medību likumā (300/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 11:11 Balsojums 29
Par - 87, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (301/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 11:11 Balsojums 30
Par - 88, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (301/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 11:13 Balsojums 31
Par - 87, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (302/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 11:14 Balsojums 32
Par - 86, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (302/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 11:16 Balsojums 33
Par - 85, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (303/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 11:16 Balsojums 34
Par - 85, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (303/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 11:27 Balsojums 35
Par - 72, pret - 11, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (296/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 11:33 Balsojums 36
Par - 83, pret - 10, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rail Baltica projekta īstenošanas likumā (296/Lp14), 1.lasījums

Datums: 15.06.23 11:37 Balsojums 37
Reģistrējušies - 98.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

15.06.2023. 9.00 11.00 15.00



Ceturtdien, 2.maijā
09:00  Saeimas 2024.gada 2.maija kārtējā sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 2.maija atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem