Frakciju viedokļi 2023. gada 15. jūnijā

(15.06.2023.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Deputāti pastāstīs jums par šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam. Lūdzu!

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies, un labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tiešām bija diezgan spraiga, bet īsa sēde, un, manā skatījumā, svarīgākie lēmumi vēl tiks pieņemti šodien pulksten 15.00, kad būs ārkārtas sēde, bet lai nu tas paliek pēc tam.

Šobrīd es gribu pieskarties diviem, manuprāt, ļoti svarīgiem jautājumiem. Manā skatījumā, abi tiešām skar gan iekšējo, gan ārējo drošību. Proti, viens no šiem jautājumiem, par kuriem arī es personīgi esmu saņēmis daudz pārmetumu, ir par šo it kā latviešu valodas stiprināšanu. Un šeit, jāsaka, ir tā, ka šobrīd mums spēkā ir Valsts valodas likums... un es savādāk un citādāk to nevaru uztvert kā iespēju kaut kādā mērā destabilizēt situāciju. Līdz ar to es gribētu saņemt vairākus paskaidrojumus no mūsu drošības iestādēm par to, vai tiešām cilvēki, kuri virza šāda veida likumu, ir lojāli mūsu valstij. Bet, neapšaubāmi, jebkuru sistēmu var uzlabot, par to nav nekādu šaubu. Redzēs, kā ies. Neapšaubāmi, Latvijā latviešu valoda ir primārā, galvenā un vienīgā valoda un par to vispār nedrīkst būt ne runa, bet man nez kāpēc – tā iekšēji – liekas, ka te kaut kas nedaudz citādākā veidā tiek kultivēts. Bet lai nu tas paliek uz viņu pašu sirdsapziņas.

Otra lieta, kas ir ļoti būtiska mūsu valstij, ir Sēlijas poligons, ko šobrīd mēs virzām... un Saeima virza to pieņemšanai steidzamības kārtā. Protams, tas ir vajadzīgs gan mūsu ārējai, gan iekšējai drošībai un primāri jau mūsu armijai, bet ko es uzsvēru (tas ir arī mūsu frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ viedoklis) – ka visas vēlmes ir ļoti, tā teikt, jāsabalansē šī likuma sakarā.

Ko es gribu uzsvērt pirmām kārtām? To, ka ir nepieciešams izbūvēt kvalitatīvus ceļus, ir nepieciešams izveidot infrastruktūru. Tur pieaugs cilvēku skaits. Kas mums ir ar skolām, slimnīcām, bērnudārziem? Kas mums ir ar sabiedrisko kārtību? Vai šis ir saskaņots ar Iekšlietu ministriju? Vai mums pietiks policistu kapacitātes, lai reaģētu uz gadījumiem? Tās, protams, ir tādas lietas, kuras var visas saskaņot un noregulēt, bet ir viena – būtiskākā – lieta, mūsu skatījumā, kas skar jautājumu par privātīpašumu atsavināšanu, tā teikt, par godīgu vai taisnīgu samaksu. Aizsardzības ministrija mūsu komisijā man apgalvoja... visiem deputātiem apgalvoja to, ka katrs gadījums tiks skatīts individuāli, un tiešām pārliecināja par to, ka nevajadzētu būt nekādām pretrunām.

Bet par ko es vērsu arī deputātu uzmanību? Par to, ka ir viena lieta, – ka par īpašumu piedāvā taisnīgu samaksu. Ko tas nozīmē? Pieņemsim, es esmu to nopircis, un tagad man par to piedāvā taisnīgu samaksu, nu, pieņemsim, līdzvērtīgu vai varbūt pat nedaudz augstāku. Viss ir kārtībā, tas ir pieņemami, bet šeit es gribētu uzsvērt tieši morālo, ētisko aspektu tanī ziņā – ja cilvēkiem tas ir dzimtas īpašums, kurā viņi – viņu dzimta – ir dzīvojuši desmitiem un pat simtiem gadu, tad ir lietas, kuras nevar izmērīt naudā. Un šeit nu gan valstij pie tā būtu ļoti nopietni jāstrādā, lai cilvēkam pēc šīs nosacīti taisnīgās atsavināšanas nepaliktu rūgtuma sajūta vai kādas mieles. Tas ir ļoti būtiski, jo šis jautājums, vienalga, paliek, un tas nav visai ētisks. Tātad ir runa par to, cik maksā dzimtene.

Tāpēc es uzsvēru šo jautājumu – mums nākotnē noteikti pie tā ir jāstrādā, lai cilvēkiem nebūtu, tā teikt, apvainojuma par to, ka mēs rūpējamies par valsti, bet uz tā rēķina cieš cilvēku privātās intereses. Tā ka mūsu partijas viedoklis ir tāds: katram no šiem gadījumiem ir jāpieiet individuāli, par ko arī Aizsardzības ministrija tiešām mūs pārliecināja, – ka katrs no gadījumiem, kas skar šos 12 privātīpašumus, būs individuāls.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam.

Vārds frakcijas “Stabilitātei!” deputātei Viktorijai Pleškānei. Lūdzu!

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, godātie klausītāji! Es paturpināšu mana kolēģa runāto... ko viņš teica par to pašu latviešu valodas statusa nodrošināšanu – tas ir kolektīvais iesniegums no cilvēkiem. Bet, ja mēs lasām tikai nosaukumu, tur rakstīts – valodas statusa... latviešu valodas statusa nodrošināšana, bet, kad mēs lasām jau pašu iniciatīvu, tur iekšā ir minēta tikai krievu valoda.

Jā, mēs esam par to, ka, jā, mēs runājam latviski, dzīvojam Latvijā, valstī, kur vienīgā valsts valoda ir latviešu, un jau Satversmē ir minēts, ka tā ir mūsu vienīgā valsts valoda.

Es uzskatu, ka privātajā biznesā nedrīkst iejaukties un nevajag rādīt, kādā valodā viņiem runāt ar apmeklētājiem vai pat ar saviem klientiem. Gribu uzsvērt to – ja tas būtu vērsts tikai uz latviešu valodas nostiprināšanu, tas ir viens, bet, ja ir minēta tikai krievu valoda, tas nav pareizi. Ja mēs paskatāmies mūsu ielās, mūsu rēķinos – pat rēķinos mums parādās ne tikai latviešu valoda, bet, gribu atzīmēt, arī angļu valoda. “Rēzeknes siltumtīkli” uzskata... un rēķinus sūta, kur mēneši ir minēti angļu valodā. Tad vienu valodu mēs uzskatām... ka tā ir slikta, bet citas valodas mēs uzskatām... ka tās ir labas, vai kā? Drusku nav saprotams. Satversmē ir atzīmēts, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, bet iejaukties privātajā sektorā vai ģimenēs – tas nav pareizi.

Mūsu, frakcijas “Stabilitātei!”, tāds, teiksim, viedoklis par Rail Baltica projektu, to, ka... Pie mums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā atnāca Satiksmes ministrija ar tādu redzējumu, ka mums tagad ir jāpamaina Rail Baltica projekta nosacījumi un jāieliek daži punkti par to, kā atsavināt... atņemt, atsavināt zemi – pēc teiktā, ka ir 20 mājsaimniecības... saimniecības, kuras pretojas tam, lai atdotu zemi un attīstītu vai uzbūvētu Rail Baltica dzelzceļu.

Mēs piekrītam tam, ka infrastruktūra jāattīsta, bet, ja mēs nevaram atrast vienu valodu un sarunāt ar zemes īpašniekiem un tagad to darīsim piespiedu kārtā, tas nav pareizi, jo likumā... vai tajā piedāvātajā likumā ir rakstīts, ka pakalpojuma sniedzējs (pakalpojuma sniedzēji mums ir tie, kuri ceļ to dzelzceļu)... viņiem ir tiesības bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju veikt projektēšanas darbus un, ja pēc projektēšanas darbiem zeme būs derīga projektam, ir arī tiesības uzsākt projekta īstenošanu bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas. Tas ir viens.

Bet, ja īpašnieks pretojas tam – pēc šitā likuma –, ir tiesības ar fizisku spēku iejaukties cita cilvēka... nu, viņa... cilvēka īpašumā. Tad mēs pielietosim arī fizisko spēku, lai atstumtu cilvēku no tā... ka viņš nepiekrīt tam, ka caur viņa īpašumu...? Vai pakalpojuma sniedzējs nevarēja sameklēt tādu tiesīgumu... vai taisnprātīgu ceļu, lai sarunātu... atsavināt to zemi? Pat Juridiskais birojs norāda uz to, ka tādi ekstremāli līdzekļi, lai atņemtu vai atsavinātu zemi, nav pieņemami mūsu demokrātiskajā, tiesiskajā valstī.

Tas pats attiecas arī uz Sēlijas poligona celšanu... būs 12 māju īpašumi, zemes īpašumi, kur būs piespiedu kārtā vai... atsavināšanas lietas uzsāktas. Tāpēc lietas gandrīz – šajā gadījumā – ir līdzīgas.

Un vēlreiz uzsveru: tas nav pareizi, ka mēs nevaram atrast ceļu, lai sarunātu ar īpašniekiem. Kā kolēģis teica – tas ir dzimtas īpašums, kur dzīvoja senči. Varbūt ir iespēja pieņemt likumus, kur būs arī kompensācija, ja tā ir radu zeme.

Uz tādas “nots” es pabeigšu, bet radioklausītājiem liels paldies no frakcijas “Stabilitātei!”.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.

Nākamais runās frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Pretēji dezinformācijai, kura tiek izplatīta par valdības darbu – ka tas nav pietiekami dinamisks –, es domāju, arī Saeimas šīsdienas sēde apliecina: gan valdības, gan Saeimas darbs ir ļoti dinamisks. Kaut vai ja mēs skatāmies uz ļoti apjomīgo jautājumu saistībā ar milzīgo projektu, kas ir Sēlijas poligons, kur šī izstrāde attiecībā uz likumdošanu ir notikusi ļoti ātros tempos. Gan valdības līmenī šis darbs ir bijis ļoti dinamisks, gan arī Saeimas līmenī, un paldies arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājam Bergmaņa kungam – šis jautājums straujiem soļiem virzās uz priekšu, lai lēmumi tiktu pieņemti, lai šīs infrastruktūras izbūve, kas ir ļoti būtiska mūsu valsts drošībai... tiktu izbūvēta nepieciešamajā laikā; lai mums būtu iespēja arī, tā teikt, ieskatīties acīs mūsu sabiedrotajām valstīm un lai no Saeimas vai valdības puses nebūtu likti nekādi šķēršļi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem šo objektu attīstīt.

Vienlaikus mēs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā esam pieņēmuši lēmumu, ka valdībai būtu jāizveido darba grupa, kura risinātu daudzos saistītos jautājumus saistībā ar poligona izbūvi... kas varētu aptvert jau plašākus jautājumus ne tikai attiecībā uz poligona teritoriju, bet arī uz apkārt esošo infrastruktūru – izglītības iestādēm, pirmsskolas izglītības iestādēm, veselības aprūpes iestādēm.

Jā, un šajā Saeimas sēdē man ar sarūgtinājumu ir jāskatās, ka ne visiem ir vienota izpratne par jautājumiem, kas ir saistīti ar valsts drošību. Vēl nepatīkamāka ir sajūta, ka šādas partijas, kurām nav skaidrs, kuri ir nacionālās drošības jautājumi un kuri nav, kuros jautājumos ir nepieciešama strauja rīcība un risinājumu atrašana un kuros nav, mēģina vilkt valdībā.

Vēl es vēlos atzīmēt, ka šodien Saeimas sēdē bija Valsts valodas statusa nodrošināšanas likums, kur šīs iniciatīvas autori... ne likums, bet ManaBalss.lv iniciatīva... kur šīs iniciatīvas autori atsaucas uz Valsts prezidenta paziņojumu Nr. 8 saistībā ar valsts valodas statusa nostiprināšanu, kur faktiski ļoti precīzi un izsmeļoši ir pateikts, ka, jā, viens no ceļiem ir dažādos veidos mazināt rusifikācijas sekas, stiprināt valsts valodu visdažādākajos līmeņos – valsts institūcijās, pašvaldību institūcijās, izglītības iestādēs –, vienlaikus stiprināt Eiropas Savienības valodu apguvi, bet arī novēršot riskus, ka angļu valodas dominance var atstāt negatīvas sekas uz latviešu valodas attīstību.

Šī ir, manuprāt, ļoti būtiska nianse, ko Valsts prezidents pauda, un tad tas arī ir virziens, kurā mums, gan parlamentam, gan valdībai, būtu jāvirzās, lai mūsu valodu, latviešu valodu, mēs tiešām stiprinātu visdažādākajās jomās, lai nākamos 10 gadus mums nebūtu jāpieredz šī apkaunojošā situācija, ka, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ierodas Latvijas pilsonis, saņem dokumentus un saziņa ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieku tiek īstenota krievu valodā. Tā ir necieņa pret mūsu valsts valodu, tā ir necieņa pret Latvijas pilsonību, un tā tas nedrīkst turpināties.

Tāpēc mēs atbalstām šo ManaBalss.lv iniciatīvu un darbosimies arī uz priekšu, lai nostiprinātu šīs normas Latvijas likumdošanā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no frakcijas “Nacionālā apvienība”.

Vārds frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Raimondam Bergmanim. Lūdzu!

R. Bergmanis (AS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jā, tā nu ir sanācis, ka Saeimas pēdējās plenārsēdēs ļoti daudz uzmanības tiek pievērsts drošības jautājumiem – gan ārējiem, gan iekšējiem. Un mums, APVIENOTAJAM SARAKSTAM, drošības jautājums... kā ir rakstīts mūsu programmā, kā ir rakstīts mūsu koalīcijas deklarācijā – tas ir tas jautājums, par kuru ir jārūpējas ik dienas. Ir jāstrādā dinamiski, ātri un jāspēj tos lēmumus pieņemt tā, lai mēs tiešām varam būt pietiekoši korekti mūsu sabiedroto vai kopumā... pret to, ko mēs esam pildījuši un solījuši.

Un tāpēc tiešām likumprojekts “Militāro poligonu likums”, kurš tika iesniegts un kurš tiešām ir ļoti nepieciešams mūsu valsts drošībai... Un sevišķi svarīgi tas ir pirms NATO Viļņas samita, kas notiks jūlijā. Mums ir vienošanās ar Kanādas pusi – Kanādas puse redz, ka mēs pildām visus tos solījumus, ko mēs esam uzņēmušies kā uzņemošā valsts. Un, lai to visu varētu realizēt, tiešām ir nepieciešamas šīs likumdošanas aktu izmaiņas. Tāpēc liels paldies Saeimai par to, ka šodien atbalstīja gan steidzamību, gan pirmajā lasījumā šo jauno, alternatīvo likumprojektu “Militārā poligona “Sēlija” izveides likums”, gan arī pavadošos likumprojektus, kas sakārtos visu šo sistēmu.

Jo īstenībā tas, kas šobrīd... šīsdienas sēdē tika pārspriests par to, ka mums nebija vienotas pieejas nedz nosaukuma ziņā, nedz arī par to, ko īsti nozīmē juridiskais termins “poligons”, un kā tas izskatās... Un, protams, arī pārējā sistēma, kur... ir šie pavadošie likumi, kas ļauj tādā pašā kārtā rīkoties visos poligonos, ne tikai attiecībā uz militāro poligonu “Sēlija”. Un tas tiešām šobrīd ir nepieciešams, lai mēs varētu izbūvēt... un lai šeit jau tuvākajā laikā varētu norisināties mācības, kas jau ir saplānotas.

Un es tiešām esmu pateicīgs. Mēs jau esam nosūtījuši no komisijas to, ko minēja arī Dombravas kungs, – šo vēstuli Ministru kabinetam... ar lūgumu Ministru kabinetam – tiešām izveidot šo darba grupu, ko... mēs arī komisijā pārspriedām ar Aizsardzības ministriju, lai visi šie jautājumi, par kuriem minēja arī Dombravas kungs, tiktu risināti, jo to ir ļoti, ļoti daudz.

Un, protams, tā nu ir sanācis, ka tuvojas Saeimas sesiju pārtraukums... Bet mēs esam vienojušies, ka, līdzko būs iespēja, Saeimas komisija dosies un tiksies gan ar pašvaldību, gan ar visām iesaistītajām institūcijām. Droši vien būs jau pirmais izvērtējums no iespējamās... izveidotās darba grupas, lai šos jautājumus varētu risināt. Kā jau minēju, tie ir šādi: veselība, izglītība, satiksme, transports, sakari... un daudzi, daudzi citi jautājumi, kas ir ļoti būtiski. Un tas tiešām ir ļoti svarīgi, lai šie jautājumi tiktu risināti savlaicīgi, lai tad, kad šeit ieradīsies bruņoto spēku – gan sabiedroto, gan arī mūsu – karavīri ar ģimenēm, šie jautājumi būtu sakārtoti un atrisināti. Mēs zinām, cik sarežģīti gāja mums... risinājums, kad mūsu sabiedrotie ieradās Ādažos... Bet šie jautājumi tika atrisināti, tika sakārtoti.

Es domāju, šobrīd ikviens ir apzinājies, cik lielu pienesumu tautsaimniecībai var dot šāda militārā poligona, šādas militārās bāzes izveide šajā reģionā. Es domāju, gan Aizkraukles, gan Jēkabpils novadam, gan visam šim reģionam, Sēlijas un Latgales reģionam... tas būs ļoti liels pienesums tautsaimniecībai, izveidojot šo militāro poligonu.

Par citiem jautājumiem, kas bija Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā un tika skatīti. Tiešām – es ļoti, ļoti priecājos, ka Saeima ir izpratusi un ir atbalstījusi arī šos Rail Baltica jautājumus, kas ir ļoti nozīmīgi mūsu valsts drošībai, jo tas attiecas uz militāro mobilitāti, kas, iespējams, pašā sākumā, šo projektu veidojot, varbūt netika tā... Bet, redzot ģeopolitisko situāciju, kāda ir izveidojusies pasaulē, ir izmainīts šis projekts, ir pārbūvēts... Jo ir jāsaprot: sākumā tas tika skatīts tikai no ekonomiskās puses, taču šobrīd tas diezgan nopietni maina šī projekta realizāciju. Nu, kaut vai tiltu stiprība, tuneļu platums – un tā tālāk, un tā tālāk; daudzi ļoti specifiski jautājumi, kas ļoti būtiski.

Un tiešām gribētos kliedēt to informāciju, kuru mani kolēģi no parlamenta, šeit pirms manis uzstājoties, stāstīja par dažādām lietām... kā notiek ar īpašumiem. Tiešām – šobrīd Aizsardzības ministrija strādā ar šiem jautājumiem. Mums ir ļoti daudz poligonu, kur... ir bijuši līdzīgi jautājumi, un vienmēr tie ir atrisināti. Un tas nebūt nenozīmē, ka visi īpašumi, kā šeit tika minēts, tiks atsavināti piespiedu kārtā. Nebūt tā nav, tā nav taisnība. Un tāpēc es gribētu kliedēt šīs bažas. Pie šiem jautājumiem ļoti nopietni strādā.

Un ļoti daudzi cilvēki, kā mēs dzirdējām arī komisijas sēdē, ir ļoti patriotiski un izprot šo situāciju – ka tiešām drošības jautājums, mūsu valsts pastāvēšanas, nākotnes jautājums ir daudz svarīgāks par kaut kādām personīgām lietām.

Tāpēc paldies ikvienam, kas ir iesaistīts. Tiešām vēlos pateikt paldies – sevišķi Juridiskajam birojam un visām institūcijām, kas strādāja, lai tik operatīvi, tik dinamiski un ātri varētu izveidot alternatīvo likumprojektu un pavadošos likumprojektus, kuri ir atbalstīti (gan to steidzamība, gan – pirmajā lasījumā). Es ļoti ceru, ka 22. jūnijā mēs varēsim pieņemt galīgajā lasījumā šos likumprojektus un visi darbi varēs ļoti strauji virzīties uz priekšu, un tādā veidā mēs būsim stiprinājuši mūsu valsts drošību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputātam Raimondam Bergmanim.

Nākamā runās frakcijas PROGRESĪVIE deputāte Jana Simanovska. Lūdzu!

J. Simanovska (PRO).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man ir ļoti liels prieks šodien pārstāvēt frakciju PROGRESĪVIE un informēt par to, kas notika Saeimas šodienas sēdē.

Sēde bija ļoti dinamiska, mēs tiešām izskatījām ļoti daudz likumprojektu. Un viena lieta, kas man personīgi nepatika, ir tā, ka ļoti daudzi likumprojekti uz Saeimu tiek atsūtīti steidzamības kārtībā. Tas ir nepatīkami, jo mēs, deputāti, apzinādamies valsts vajadzības, esam spiesti piekrist steidzamībai, bet tas ietekmē likumu kvalitāti, jo mums nav pietiekoši daudz laika, lai iedziļinātos.

Un pārāk bieži šo steidzamību veicina valdības un ministriju vilcināšanās, nevis ārkārtas situācijas vai spiedīga vajadzība. Es ļoti priecātos, ja ministrijas likumprojektus Saeimā iesniegtu laicīgāk, lai deputātiem būtu pietiekošs laiks iepazīties ar tiem un nodrošināt kvalitāti.

Piemēram, jautājums par Rail Baltica tika skatīts steidzamības kārtībā. Agrāk, tas bija jau sen, mēs skatījām steidzamības kārtībā jautājumu par saules paneļiem, lai gan bija labi zināms, ka tāda problēma būs.

Likumprojektu pakete par militārajiem poligoniem, kuru šodien skatījām, ir ļoti nepieciešama, tā ir svarīga gan mūsu drošībai, gan arī Sēlijas reģionam. Tā skar ļoti daudzus likumus, un, manuprāt, šo darbu varēja sākt laicīgāk.

Frakcija PROGRESĪVIE uzdeva arī vairākus jautājumus. Viens jautājums bija izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai – par plaģiāta skandālu Latvijas Universitātē. Iespējams, jūs atceraties – pavasarī žurnāls “Ir” rakstīja par to, ka Latvijas Universitātes profesora un Dabas resursu izpētes centra vadītāja Māra Kļaviņa un līdzautoru raksts, zinātniskā publikācija, tika atsaukts igauņu žurnālā – plaģiāta dēļ. Un izskatījās, ka atbilde uz šo gadījumu bija, no mūsu viedokļa, ļoti maiga.

Paldies ministrei par ļoti izsmeļošo atbildi. Un ir iecerētas arī daudzas normatīvo aktu izmaiņas, lai novērstu plaģiātismu un pievērstu lielāku uzmanību akadēmiskajai ētikai. Ļoti ceru, ka nākotnē šādi gadījumi neatkārtosies.

Otrs jautājums, kuru mēs uzdevām, bija zemkopības ministram Didzim Šmitam, jo pagājušā gada decembrī tika izsludināts atklāts konkurss par individuālu konsultāciju sniegšanu par mežsaimniecības jautājumiem; viens no būtiskiem tā mērķiem bija nodrošināt mežsaimniekiem konsultācijas par pienākumiem, kas ir saistīti ar dabas aizsardzību, tātad ar dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, savvaļas putnu aizsardzību. Mūsuprāt, šāda veida aizsardzība šobrīd mežu apsaimniekošanas jomā netiek pietiekami nodrošināta. Turklāt šis iepirkums paredzēja samērā lielu līgumcenu – pusmiljonu eiro.

Tas, kas mums likās aizdomīgi. Mēs tur saredzējām interešu konfliktu, jo viena no zemkopības ministra padomniecēm bija uzvarējušā uzņēmuma padomē. Un kā otru problēmu mēs redzējām to, ka faktiski bija ļoti sašaurināts pretendentu loks. Faktiski Latvijā ir divi šādi meža kooperatīvi, kas varēja piedalīties konkursā. Un mēs uzdevām jautājumu – kāpēc pretendentu loks tika tik ļoti sašaurināts? Un mēs vēlējāmies noskaidrot, cik daudzas no tām konsultācijām, kas meža īpašniekiem tiks sniegtas, sniegs patiešām sertificēts dabas eksperts, lai varētu nodrošināt to mērķi, kas bija paredzēts šajā iepirkumā.

Paldies arī zemkopības ministram par atbildēm, bet diemžēl uz šiem diviem būtiskajiem jautājumiem, proti, uz to, kāpēc pretendentu loks tika tik ļoti sašaurināts (līdz diviem potenciālajiem pretendentiem), un arī uz to, vai pietiekoši daudz konsultāciju sniegs tieši dabas eksperts, – uz tiem atbildi mēs nesaņēmām. Tāpēc mums ļoti žēl, ka ministrs neatnāca uz mutvārdu skaidrojumiem.

Un diemžēl tā ir tāda neveselīga tendence, ko mēs ievērojam, – ka faktiski ministri ļoti reti nāk, lai klātienē sniegtu atbildes uz deputātu jautājumiem. Un sanāk tā, ka Saeima strādā atsevišķi un ministrijas – atsevišķi. Bet, manuprāt, mēs tomēr strādājam ar vienu mērķi – Latvijai. Un likumprojektus sagatavo ministrijas. Un, man šķiet, tā sadarbība starp Saeimu un valdību būtu stiprināma. Es gribētu, lai biežāk ministri ierodas atbildēt uz jautājumiem klātienē; lai mēs vairāk varētu tos izdiskutēt un labāk saprast, kas notiek.

Vadītāja. Paldies Janai Simanovskai no frakcijas PROGRESĪVIE.

Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātei Agnesei Krastai.

A. Krasta (JV).

Labdien! Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā vēlos informēt par vairākiem šodien Saeimā izskatītajiem jautājumiem.

Šodien lēmām par pilsoņu kolektīvā iesnieguma par latviešu valodas statusu tālāku virzību. Iniciatīvas mērķis ir valsts valodas lomas stiprināšana publiskajā telpā un darba vidē. Saeimā ir jānotiek diskusijai par šo jautājumu, tādēļ mēs atbalstām iniciatīvas tālāku virzību.

Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda – tas nav tikai formāls statuss Satversmē, bet gan virsprincips, kas ietver pienākumu to pastāvīgi turēt prioritāšu augšgalā un iedzīvināt ikdienā, stiprinot valsts valodas lomu publiskajā telpā visās jomās. Īpaši būtiska problēma, kura skar lielu sabiedrības daļu un par kuru esam saņēmuši arī sūdzības no iedzīvotājiem, ir lingvistiskā diskriminācija darba tirgū, kad nepamatoti tiek prasītas krievu valodas zināšanas.

Diemžēl frakcija “Stabilitātei!” un Šlesera vadītā frakcija, pielietojot tādu Kremļa stila dezinformāciju, bloķēja šī jautājuma virzību jau šajā Saeimas sēdē. Tādējādi skaidri redzams, ka šie politiskie spēki darbojas tandēmā un kāds ir to mērķis. Taču JAUNĀ VIENOTĪBA stingri atbalsta valsts valodas lomas stiprināšanu, un darbs, par spīti oponentiem, pie tā turpināsies.

Šodien galīgajā lasījumā Saeima lēma par frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātu rosinātajiem grozījumiem Krimināllikumā, kā arī par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kuri paredz bargāk vērsties pret noziegumiem, kas saistīti ar vardarbību, un nodrošināt efektīvāku aizsardzību vardarbības upuriem. Likumā noteiktie maksimālie sodi tiek palielināti, tiek prioritizēti ar vardarbību ģimenē saistītie kriminālprocesi. Būs iespējams no vardarbības cietušo personu dzīvības un veselības aizsardzībai piemērot speciālo procesuālo aizsardzību. Ir arī citi uzlabojumi.

Paldies jāsaka Tieslietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai par iesaisti šo uzlabojumu tapšanā. Nesenie vardarbības gadījumi, kas satricināja sabiedrību, lika mums katram paraudzīties savā atbildības jomā – ko vēl varam darīt, lai pastiprinātu cīņu pret vardarbību un uzsvērtu, ka attieksme pret to ir ar nulles toleranci. Tas, protams, ir tikai viens solis, un šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Ministru prezidenta sasauktā Noziedzības novēršanas padome ir definējusi vairākus rīcības virzienus, kuros jārīkojas, lai mērķtiecīgi situāciju uzlabotu, un darbs pie prevencijas un pie vardarbības apkarošanas turpinās.

Vēl. Šodien, uzklausot Rīgas pašvaldības un iniciatīvas “Naktsmieru Rīgai” lūgumu, galīgajā lasījumā ir apstiprināti grozījumi saistībā ar administratīvajiem sodiem. Turpmāk administratīvo atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās izklaides vietās (ar ļoti skaļu mūziku – piemēram, bāros un naktsklubos) būs iespējams noteikt arī juridiskajām personām.

Šīs izmaiņas ir svarīgas tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo dažādu izklaides vietu, naktslokālu tuvumā un ikdienā pastiprināti izjūt miera traucēšanu skaļo trokšņu dēļ. Šis regulējums stāsies spēkā jau drīzumā. Šajā vasaras sezonā, cerams, tas darbosies preventīvi, un nepieciešamības gadījumā tas varēs tikt piemērots.

Tika atbalstīts frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātu priekšlikums palielināt sodu par sabiedriskās kārtības traucēšanu pie karavīru vai genocīda upuru piemiņas vietām vai pieminekļiem (īpaši atrunājot likumā un izdalot šādus pārkāpumus atsevišķi).

Saeima ir uzsākusi būtisku darbu pie likumprojekta “Militārā poligona “Sēlija” izveides likums” un saistītajiem likumiem – par infrastruktūras attīstīšanu citos militārajos poligonos. Tas ir ļoti būtisks solis, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas un nodrošinātu NATO sabiedroto spēku klātbūtni ar nepieciešamo infrastruktūru.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Agnesei Krastai no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Svētdien, 24.novembrī