Latvijas Republikas 14. Saeimas
ziemas sesijas divdesmitā sēde
2023. gada 5. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu jūs sēsties jūsu darba vietās, lai mēs varētu sākt 14.  Saeimas pēdējo sēdi ziemas sesijā .(Pauze.)

Tātad, kolēģi, sāksim Saeimas 2023. gada 5. aprīļa sēdi. (Noklaudzina ar āmuru.)

Cienījamā APVIENOTĀ SARAKSTA frakcija! Sāksim sēdi, lūdzu!

Šodien ir īpaša diena – tā sauktā Ēnu diena. Šeit jau ir redzamas pirmās “ēnas”, kas jau mūs vēro, kas ir cītīgas. Šodien Saeimā būs vairāk nekā 150 “ēnu”, kas sekos līdzi Saeimas deputātu darbam, – jaunieši no visiem Latvijas novadiem. Iespējams, pat vairāk nekā 180... To mēs redzēsim lielajā, garajā sēdes pārtraukumā, kad šeit arī visas “ēnas” pulcēsies vienkopus.

Kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Normunds Dzintars, Edgars Tavars, Atis Deksnis, Juris Viļums un Agnese Krasta lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” .Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav .Darba kārtība tiek grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” ,tātad iekļaut 5. aprīļa sēdes darba kārtībā pirms darba kārtības 1.  punkta – likumprojekta “Valsts aizsardzības dienesta likums”. Vai kolēģiem ir iebildumi? Kolēģiem iebildumu nav .Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināt o Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” pirms darba kārtības 1.  punkta – likumprojekta “Valsts aizsardzības dienesta likums”. Vai jums, kolēģi, būtu iebildumi? Iebildumus nedzirdu. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirms darba kārtības 1. punkta – likumprojekta “Valsts aizsardzības dienesta likums”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Pirmā sadaļa – “Par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā sadaļa, kolēģi, – “Likumprojektu izskatīšana”.

Pirmais tajā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” , pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija aicina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā mums referēs deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie Saeimas deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (Nr. 210/Lp14). Šis ir viens no trim likumprojektiem – tiek virzīts no Nacionālās drošības komisijas puses un ir atbalstīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pieņemšanai pirmajā lasījumā.

Par grozījumu būtību. Izstrādātie grozījumi ir Satversmes aizsardzības biroja, Valsts drošības dienesta un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta kopēja iniciatīva, kuras pamatā ir Ministru kabineta lēmums izvērtēt informācijas dienesta vajadzībām normatīvo regulējumu un izstrādāt priekšlikumus efektīva regulējuma izveidei ,kā arī Nacionālās drošības padomē secinātais, ka šobrīd spēkā esošais Ministru kabineta noteikumu Nr.  21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” regulējums ir novecojis, neatbilstošs šā brīža ģeopolitiskajai situācijai un ir pilnībā pārskatāms.

Lielā mērā šie grozījumi ir saistīti ar mūsu partneru vēlmēm saglabāt savu informāciju, kura tiek nodota arī Latvijas Republikai.

Pavisam īsi ieskicējot, jāteic, ka ar šiem grozījumiem tiktu izveidotas četras valsts noslēpuma kategorijas – līdzšinējo triju vietā.

Pirmā kategorija ir tā, kas šobrīd jau ir, – sevišķi slepena informācija, kuras ,teiksim, pazaudēšana var radīt diplomātisko attiecību pārtraukšanu, nemierus, bruņotu agresiju. NATO līmenī šī informācija tiek klasificēta kā sevišķi slepena – TOP SECRET informācija.

Otrā kategorija ir slepena informācija – informācija, kuras noplūšanas gadījumā var saasināties starptautiskās attiecības, var tikt atklāti militārie plāni, operatīvās darbības subjekti un tamlīdzīgi. NATO līmenī šī slepenā informācija ir apzīmēta kā SECRET, un tā s noplūde var nodarīt nopietnu kaitējumu.

Tālāk – konfidenciāla informācija, kura s noplūde var apdraudēt valsts intereses, nodarīt kaitējumu valsts institūcijām. NATO līmenī šī informācija tiek klasificēta kā CONFIDENTIAL.

Un tad – NATO līmenī – ir NATO RESTRICTED informācija, kura arī tiek īpaši aizsargāta. Latvijas gadījumā tā būtu informācija dienesta vajadzībām. Tātad tā būtu informācija, kura ir saistīta ar iestādes pamatdarbības nodrošināšanu un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, apgrūtināt iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi. Citas valstis mums uztic šo informāciju, un ir informācija, ko mēs uzticam citām valstīm, un, kā saka, visas valstis... viena no otras cer sagaidīt atbilstošu izturēšanos pret uzticēto informāciju.

Un tad savukārt ir piektā informācijas klasifikācijas kategorija; tā nav pakļauta šim likumam – likumam “Par valsts noslēpumu” – ,bet ir pakļauta Informācijas atklātības likumam. Saskaņā ar šiem grozījumiem tā ir ierobežotas pieejamības informācija, kura satur samērā maz būtiskas informācijas par kādas personas privāto dzīvi, komercnoslēpumu un kurai NATO līmenī tiek lietots apzīmējums NATO UNCLASSIFIED.

Tālāk. Šajos grozījumos ir paredzēts radīt skaidru regulējumu un drošības prasības informācijas dienesta vajadzībām, kā arī radīt regulējumu ārkārtējās situācijās kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, lai valsts drošībai kritisku uzdevumu izpildē varētu iesaistīt personas, kas nav pilnībā pārbaudītas vai... vispār nav uzsākta pārbaude atbilstoši likuma “Par valsts noslēpumu” prasībām... tieši piekļūt šai informācijai dienesta vajadzībām.

Tālāk. Tiek izdarīts precizējums arī attiecībā uz personām, kuras nevarētu piekļūt gan informācijai dienesta vajadzībām, gan slepenai informācijai. Proti, 9. panta trešās daļas 6. punktā tiek precizēts, ka persona, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu... tādējādi padarot skaidrāku un precīzāk pielietojamu šo formulējumu.

Jāpiebilst arī, ka šie grozījumi paredz jaunu – modernāku – regulējumu attiecībā uz informācijas sistēmām jeb, tautas valodā runājot, datortehniku, kurā masveidā tiek apstrādāta informācija dienesta vajadzībām, – lai šai datortehnikai tiktu ieviestas augstākas drošības prasības; lai nav tā, ka kādas nedraudzīgas valsts dienests iegūst piekļuvi šo datoru sistēmai un var iegūt visu informāciju, kura ir kādas iestādes rīcībā un ir apzīmēta ar grifu “dienesta vajadzībām” un kurā informācijas vienības var būt mērāmas vairākos tūkstošos.

Es atļaušos nestāstīt par citām niansēm, kas ir saistītas ar šiem grozījumiem.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pēc Nacionālās drošības komisijas lūguma ir aicinājusi noteikt šiem likumprojektiem steidzamību un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jā, tātad no sākuma mums jālemj par steidzamību. Arī jautājumā par steidzamības noteikšanu viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Atis Švinka .

A.  Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi, kolēģes! Šis ir viens no jautājumiem, kuri kārtējo reizi... likumprojekts tiek virzīts steidzamības kārtībā. Taču steidzamība nav vienmēr tā labākā prakse.

Mēs arī komisijā izteicām viedokli, ka mazliet pietrūka laika... Būtu vajadzējis tomēr uzklausīt nevalstiskās organizācijas (kā piemēru es minētu šīs: “ Sabiedrība par atklātību – Delna ” ,“ Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS ” , Latvijas Žurnālistu asociācija). Un ir pietrūcis mūsu pilsoniskās sabiedrības viedokļa – ko tā domā par šiem likuma grozījumiem. Es ļoti labprāt būtu gribējis dzirdēt to.

Man arī bija radušies daži jautājumi, jo mēs redzējām – arī Tieslietu ministrija līdz galam nebija piekritusi, ka šo vienu sadaļu pārnestu uz likumu “Par valsts noslēpumu”.

Ir arī jautājums, vai vadītājam būs tik lielas pilnvaras – vizēt, ka informācija ir “slepena” vai “dienesta vajadzībām”.

Ļoti dīvaini izklausījās arī argumenti, kāpēc vajag tādu milzīgu steidzamību. (Sākotnējais priekšlikums pat bija: priekšlikumu iesniegšanai – 10 minūtes; vēlāk tika noteikts, ka – viena stunda.) Tas tāpēc, ka mums ir pārtraukums, ko paši esam ieplānojuši starp ziemas sesiju un pavasara sesiju. Un tomēr šim likumprojektam vajag virzību.

Izskanēja arī arguments, ka “trakā” opozīcija sanesīšot daudz priekšlikumu un tad būs atkal paildzināts laiks...

Vissatraucošākais man likās arguments, kas izskanēja no Zivtiņa kunga,  – ka nevalstiskās organizācijas nedrīkstot pat tuvumā stāvēt likumam “Par valsts noslēpumu” un tur, kur ir valsts drošības iestādes. Tas arī man liek būt bažīgam, ka LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ kopā ar Nacionālo apvienību tik ļoti neieredz pilsonisko sabiedrību un negrib šo diskusiju. (Starpsauciens.)

Bet es gribu teikt, ka kopumā mēs respektējam un uzticamies valsts drošības iestādēm. Un mēs saprotam, ka no 2017. gada šie grozījumi ir virzīti, un arī 2021. gadā... Uz šo protokolu šobrīd arī ir atsauce.

Protams, rodas jautājums: kāpēc sešus gadus neko nedarīja un šobrīd tādā milzīgā steigā šie grozījumi tiek virzīti? Bet mēs zinām, ka Nacionālās drošības komisija šo jautājumu skatīja (man tās informācijas nav; es domāju, lielākajai daļai deputātu nav) un Nacionālās drošības komisija pilnībā uzņemas atbildību par visu saturisko, kas šajos grozījumos ir.

Es arī dzirdēju Dombravas kunga vakar intervijā minēto – ka nebūtu nekāda apdraudējuma sabiedrībai, ja tiktu noslepenots vairāk dokumentu. Izskanēja viedoklis, ka dokumentu ar slepenības grifu vairāk nekļūšot. Es uztveru to tomēr tā, ka šī tad ir Dombravas kunga atbildība, ka šodien... Viņš ir pateicis, ka pilnībā nes atbildību; ka sabiedrība netiks ierobežota. Un, ja pēc kāda laika, piemēram, gada beigās, izrādīsies citādāk, tad tā būs Dombravas kunga atbildība.

Un tāpēc mēs tomēr neatbalstīsim steidzamību, bet... Pilnībā uzticamies valsts drošības iestādēm un šajā gadījumā – arī Nacionālās drošības komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. “Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Visas partijas, kuru pārstāvji var piedalīties Nacionālās drošības komisijas sēdēs, ir informētas par šiem grozījumiem. Ir izdiskutēts, izdebatēts.

Attiecībā par nevalstisko organizāciju iesaisti dažādu likumprojektu izstrādē. Jā, vienmēr tā ir ļoti laba prakse, ja viena vai otra nevalstiskā organizācija var piedalīties likumprojekta izstrādē. Es gan te kritiski skatos uz šo formulējumu visplašākajā nozīmē, jo es nezinu, vai Švinkas kungs tiešām vēlētos, ka, piemēram, Liepājas Krievu Kopiena vai Nepilsoņu kongress (nevalstiskās organizācijas) būtu piedalījušās tieši šo likumprojektu apspriedē. Tad, lūdzu, precizējiet uzreiz, kuras tieši nevalstiskās organizācijas (Starpsaucieni.) ...

Attiecībā par šīm klasifikācijas pakāpēm – tā ir katras iestādes vadītāja atbildība, kura informācija kā tiek klasificēta. Jā, atsevišķos gadījumos ir bijuši jautājumi no daudzu iestāžu vadītājiem, no ministriem pat: kāpēc viena vai otra informācija, kura faktiski ir publiski pieejama, tiek klasificēta kā “ierobežotas pieejamības” vai “dienesta vajadzībām”. Bet tā ir iestāžu vadītāju atbildība, kā viņi šo darbu dara, un arī to, kas uzrauga šīs darbības. Tāpēc es te nesaskatu problēmas virzīties tālāk uz priekšu ar šiem grozījumiem.

Vienlaikus – kāpēc par steidzamību mēs runājam? Šobrīd ir apritējis jau vairāk nekā gads kopš plaša mēroga Krievijas karadarbības pret Ukrainu. Mēs redzam, kā Krievijas specdienestu aktivitātes un arī citu nedraudzīgu valstu specdienestu aktivitātes Eiropā ir būtiski pieaugušas. Mēs varam, protams, ignorēt visus šos notikumus un lēnā procedūrā virzīties ar vienu, otru, trešo jautājumu uz priekšu, bet, manuprāt, šie apstākļi pieprasa dinamisku rīcību. Dinamisku rīcību ne tikai mūsu valsts, bet arī visas NATO informācijas aizsardzībai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts runājis “pret”, viens – “par”.

Lēmums jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības noteikšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 7, atturas – 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Vai ziņotājs vēlas ko piebilst? Ja nevēlas, balsosim par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Dombravas kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Dombrava. Jā, tātad vakardien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lēma, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viena stunda un izskatīšana – Saeimas šodienas sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad jūsu piedāvājumā – viena stunda. Labi. (Starpsauciens.) Es redzu, ka (Smiekli.) ... Es redzu, ka ir vēl citi priekšlikumi.

Tā, Tavara kungs un tad Valaiņa kungs.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Tavaram. (Pauze.)

Tātad... tad Valaiņa kungs pirmais, jā.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Mēs šodien Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas sēdē nolēmām aicināt Saeimu: priekšlikumu iesniegšanai – viena diena, izskatīšana Saeimas sēdē – 20. aprīlī.

Sēdes vadītājs. Viena diena, un 20. aprīlis. Labi.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi, piedāvājums priekšlikumu iesniegšanas termiņam –11. aprīlis, izskatīšana Saeimas sēdē – 20. aprīlī.

Sēdes vadītājs. Saeimas 20. aprīļa sēdē – tātad tālākais termiņš. Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav.

Tātad tālākais priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11. aprīlis, izskatīšana Saeimas sēdē – 20. aprīlī. Mums jābalso, sākot no tālākā priekšlikuma.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas te rmiņu – 11. aprīlis, izskatīšanu Saeimas sēdē – 20. aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Tavara kungs, jūsu priekšlikums ir atbalstīts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” – 11. aprīlis, izskatīšana Saeimas sēdē – 20. aprīlī.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” . Komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”. Grozījumi Informācijas atklātības likumā ir saistīti ar grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu” un grozījumiem Krimināllikumā, lai radītu skaidru regulējumu un drošības prasības informācijai (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) ...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Dombravas kungs!

Švinkas kungs un kolēģi! Lūdzu, mēģinām koncentrēties uz Dombravas kunga teikto.

J. Dombrava. ... tātad drošības prasības informācijai dienesta vajadzībām. Līdz ar šiem grozījumiem informācija dienesta vajadzībām tiek izslēgta no likuma 5. panta un iekļauta likumā “Par valsts noslēpumu” kā valsts noslēpuma slepenības ceturtā pakāpe, par kuru jau stāstīju pie iepriekšējā likumprojekta.

Komisija rosina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms jālemj par steidzamības noteikšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Dombravas kungs, lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu un arī datumu, kad likumprojekts tiks skatīts Saeimas sēdē.

J. Dombrava. Vakardien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lēma, ka priekšlikumu termiņš ir viena stunda, izskatīšana – šodienas Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Līdzīgi kā iepriekšējam likumprojektam, arī šim aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 11. aprīlis un izskatīšanu Saeimas 20. aprīļa sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to mums jābalso par šo, tālāko, priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 11. aprīlis un izskatīšanu Saeimas sēdē – 20. aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Tavara kungs, jūsu priekšlikums tiek atbalstīts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” – 11. aprīlis, izskatīšana Saeimas sēdē – 20. aprīlī.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” .

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Tātad skatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirmajā lasījumā. Šie grozījumi Krimināllikumā ir saistīti ar grozījumiem likumā “Par valsts noslēpumu” un grozījumiem Informācijas atklātības likumā.

Ņemot vērā paredzētās izmaiņas, kas informācijai dienesta vajadzībām noteiks ceturto valsts noslēpuma slepenības pakāpi, vienlaikus nepaaugstinot piekļuves prasības šādas kategorijas informācijai, ar likumprojektu tiek precizēts regulējums attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju par informāciju dienesta vajadzībām, konfidenciālas, slepenas un sevišķi slepenas informācijas nelikumīgu vākšanu un izpaušanu.

Ar grozījumiem Krimināllikumā tiek precizēts 95., 200., 329. un 330. pants, lai skaidri definētu, ka informācija dienesta vajadzībām joprojām ietilpst šo pantu tvērumā kā neizpaužama informācija, kā izņēmumu nosakot, ka normas neattiecas uz konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu informāciju.

Ar šiem grozījumiem arī drošības prasības tiks dalītas divās grupās – informācija dienesta vajadzībām un šīs trīs augstākās kategorijas slepenās grupas. Informācijai dienesta vajadzībām tiks piemērota likuma “Par valsts noslēpumu” definīcija, izņemot aspektu, ka valsts noslēpuma objekta statusa noteikšana konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek noteikta ar Ministru kabineta noteikumiem.

Ir paredzēts noteikt šādu definīciju: “Par informāciju dienesta vajadzībām atzīstama tāda iestādes vadītāja noteikta informācija, kas saistīta ar iestādes funkciju izpildi un paredzēta iestādes pamatdarbības nodrošināšanai un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, apgrūtināt iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi.”

Komisija lēma šim likumprojektam noteikt steidzamību un atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms jālemj par steidzamības noteikšanu. “Par”, “pret” neviens nav pieteicies runāt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Dombrava. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noteica priekšlikumu iesniegšanas termiņu – viena stunda un izskatīšanu – šodienas Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi, arī šim, pēdējam, pavadošajam likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11. aprīlis un izskatīšana – Saeimas 20. aprīļa sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad mums ir divi piedāvājumi. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam – 11. aprīlis un izskatīšanu Saeimas sēdē – 20. aprīlī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 11. aprīlis, izskatīšana Saeimas sēdē – 20. aprīlī. Tavara kungs, jūsu priekšlikums atbalstīts.

Sākam izskatīt likumprojektu paketi, kas ir saistīta ar valsts aizsardzības dienestu. Pirmais tajā ir likumprojekts “Valsts aizsardzības dienesta likums” , trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Augsti godātais Saeimas Prezidij ! Priekšsēdētāj! Kolēģi! No sākuma es tiešām vēlos pateikt paldies visiem, kas bija iesaistīti šī likumprojekta apspriešanā un izstrādāšanā, jo pie tā ir strādāts ļoti ilgi. Es pat nevaru nosaukt visus datumus, kuros mēs skatījām, bet tās bija sešas sēdes, kurās mēs skatījām...

Komisija likumprojektam “Valsts aizsardzības dienesta likums” saņēma 100 priekšlikumus. Nu tad skatīsim tos visus pēc kārtas.

Sākumā es gribu atgādināt, ka bija ļoti daudz diskusiju, daudz jautājumu, daudz niansētu jautājumu, bet man gribētos atgādināt vienu, pašu galveno, un es atļaušos to nolasīt: “Valsts aizsardzības dienesta likums [..] 1. pants. Likuma mērķis. Šā likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas pilsoņu (turpmāk – pilsoņi) sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī stiprināt valsts un sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā daļu no visaptverošās valsts aizsardzības.” Ieklausāmies šajā! Kāpēc tad šis bija? Tas ir saglabāts no iepriekšējā, mērķis nav mainījies. Likumprojekts, jā, ir uzrakstīts daudz, daudz kvalitatīvāk, bet mērķis nav mainījies. Labi.

1. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Tā kā likumprojekta izskatīšanas gaitā regulējumu par valsts aizsardzības civilo dienestu ir izdevies ietvert šajā likumprojektā, tad priekšlikums izslēdz atsauci uz Valsts civilā dienesta likuma nepieciešamību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. ... Lūdzu...

Sēdes vadītājs. Nē, nē. Lūdzu, noziņojiet par priekšlikumu, un tad uzsāksim debates.

R. Bergmanis. Labi.

2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Priekšlikums paredz valsts aizsardzības civilā dienesta saīsinājuma lietošanu turpmākajā tekstā, saucot to par alternatīvo dienestu. Juridiski tas neko nemaina, pilns dienesta veida nosaukums joprojām ir “valsts aizsardzības civilais dienests”.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs vārds – deputātam Atim Švinkam .

A.  Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi, kolēģes! Es gribu izteikties pie šī priekšlikuma un arī vērst uzmanību uz to, ka šis Saeimas sasaukums saņēma likumprojektu mantojumā no iepriekšējā sasaukuma. Mēs saņēmām to ļoti nekvalitatīvu, Pabrika kungs bija uzsācis šo likumprojektu un sagatavojis to pirmajam lasījumam ļoti sliktā kvalitātē, komisija un Saeima bija spiesta smagā darbā un lielās, demokrātiskās diskusijās, ļoti plašās... spēja šo likumprojektu uzlabot.

Mēs būsim radījuši šo likumu kā modernu, prestižu Ziemeļvalstu valsts aizsardzības likumu, un ir ļoti izšķiroši, lai ar pirmajiem iesaukumiem sabiedrība un jaunieši uzticētos un ar katru gadu šis likums pierādītu, ka ir moderns un prestižs.

Otrs. Es gribu arī vērst uzmanību, ka ir izaicinājumi, kas līdz galam netika izmantoti, – par vispārīgu, visas sabiedrības iekļaušanu šajā valsts aizsardzības dienestā, kas varēja būt gan vīriešu, gan sieviešu, kas varēja būt arī jauniešu, kas varbūt nepārvar fiziskos normatīvus, kas varbūt ir ar invaliditāti... Un, es domāju, Aizsardzības minist rijai tas nākotnē būtu risināms – lai infrastruktūra būtu tādā veidā attīstīta, ka šādi jaunieši varētu dienēt gan kiberdrošības, gan tulkošanas, gan citās vienībās.

Un pie šī punkta arī alternatīvais. Līdz galam šis nav alternatīvais, šis ir valsts aizsardzības civilais dienests, kas ir Aizsardzības ministrijas paspārnē, un arī šeit paliek tāda iespēja tuvākajā laikā tomēr izstrādāt kvalitatīvu alternatīvo dienestu. Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju, Iekšlietu ministriju un Veselības ministriju ir mājasdarbs – radīt iespēju dienēt vai nu medicīnā, vai glābšanas dienestos, iekšlietu struktūrās, kas šobrīd līdz galam šeit nav nodrošināts.

Bet man ir liels gandarījums, ka mums kopā ir izdevies radīt kvalitatīvu likumprojektu... lai tas kļūtu par modernu Ziemeļvalstu valsts aizsardzības dienestu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas būtu bilstams?

R. Bergmanis. Nē, man nav nekas piebilstams.

Paldies Švinkas kungam arī par aktīvu iesaisti likumprojekta izstrādē.

Šis – 2. – priekšlikums ir atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Švink as kungs, vai jūs gribētu balsojumu par šo priekšlikumu? Nē, taču, vai ne?

Tātad deputāti atbalsta komisijas viedokli.

R. Bergmanis. 3. – tiesībsarga Jansona kunga priekšlikums. Normu uztveramības labad – skaidrāk pasaka, kuri vīrieši ir pakļauti dienestam: gadu pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, gadu pēc izglītības iestādes absolvēšanas, kopumā ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam , un līdz 25 gadu vecumam , ja pilsonis mācījies līdz 24 gadiem. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta

R. Bergmanis. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura, kas tekstā izslēdz vārdu “arī” un papildina regulējumu ar normu, ka uz brīvprātīgajiem attiecināms tāds pats regulējums kā uz pārējiem iesaucamajiem.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 6. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Skaidro sabiedrībai, kur tiek realizētas rezerves virsnieku programmas. Komisijā atbalstīts daļēji, aizstājot vārdu “vai” ar vārdu “un”, jo Nacionālajos bruņotajos spēkos nav militāro izglītības iestāžu.

Sēdes vadītājs. Tātad atbalstīts daļēji un iekļauts...

R. Bergmanis. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 7. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Pamatojumu es izskaidroju iepriekš. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 8. – deputāta Vilka priekšlikums. Paredz tāda valsts aizsardzības dienesta veidu, kas būtu ārstniecības personām paredzēta apmācības programma. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu, tā vietā turpmākajos priekšlikumos paredzēta norma, ka ārstniecības programmu studējošie varēs izvēlēties dienesta veidu.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienītās deputātes, godātie deputāti! Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Bet ko es gribu nedaudz minēt. Sākšu, kā saka... varbūt kā grāmatā – ar neskaidro un tad pabeigšu ar to būtību.

Tiešām paldies komisijai, paldies komisijas vadītājam par pragmatisku un ļoti nosvērtu darbību, kā rezultātā tapa šis likumprojekts. Es gribu uzsvērt to, ka šis nekvalitatīvais likumprojekts bija vienkārši drausmīgs. Šobrīd 10 ballu sistēmā tam varētu dot septiņi ar krustu. Un tad, kad tika minēts šis konkrētais priekšlikums, būtība jau ir vienkārša – dakterim ir iespēja izvēlēties kaut kur kaut ko. Uz ko es vērsu uzmanību un arī ekspromtā piedāvāju savu priekšlikumu, kurš gan nav šeit iekļauts, – ka cilvēki, kuriem ir medicīniskā izglītība, kuri mācās par mediķiem – vai māsām, vai ārsta palīgiem –, jau apriori ir tie cilvēki, kas krīzes situācijā glābj dzīvību un... veselību. Tātad, pēc manām domām, cilvēki, kuri studē medicīnu, vispār nebija jāpiemin šajā likumprojektā. Pie izņēmumiem 8. pantā vajadzēja uzskaitīt, ka viņi nav pakļauti valsts aizsardzības dienestam. Tā bija manis piedāvātā būtība.

Kungi un dāmas! Noslēdzot savu runu, es gribu vēl pateikt to, ka šis likumprojekts tanī gaismā, kāda šobrīd ir attiecībā uz Aizsardzības ministriju, izskatās ļoti slikti, ticības tam nav nekādas. Un turpmākajos priekšlikumos es mēģināšu arī to paskaidrot, kāpēc, jo šobrīd tas izskatās... vienīgi tanī virzienā, ka armijai tiks uzkrauti virsū papildu pienākumi, bet tas nekādā mērā nenodrošina un nepastiprina mūsu ārējo drošību, tanī skaitā iekšējo drošību. Jo – kur ir tā būtība?

Un tagad paklausieties – pats sāls. Šo likumprojektu virza politiķi, šo likumprojektu nevirza mūsu armija. Tad, kad es runāju ar armiju, ar pulkvežiem, ar ģenerāļiem, viņi saka: “Bet mums jau nav citas iespējas, jo mēs nevaram savādāk piesaistīt, jo politiķi nevar izdomāt citu mehānismu.” Šis mehānisms nav pareizs – nav pareizs! –, un to pulkvedis arī pateiks, ka tas nav pareizs, vienkārši šobrīd nav citu iespēju. Tāpēc ir jāstrādā pie citām iespējām.

Sociālais slogs nāks virsū, ļoti daudz jautājumu, ar ko nodarboties. Pieņemsim, jaunas struktūras izveide par trīs miljoniem, par ko es 100. priekšlikumā... mēs pieskarsimies... Trīs miljoni. Bet tas jau uz iekšējā budžeta ir. Tātad tā nauda, ko mēs novirzām aizsardzībai... Atkal tiek veidota jauna ierēdņu struktūra, kas apēdīs tos trīs miljonus. Es atvainojos par atkāpi no priekšlikuma.

Kungi un dāmas, tiešām šis likumprojekts šobrīd Latvijai nav vajadzīgs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Es aicinu kolēģus debatēs pieturēties šaurāka priekšlikuma ietvarā.

Nākamajam vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Man ir jāturpina tā tēma, par kuru kolēģis Edmunds Zivtiņš tikko runāja. Pēc būtības šajā priekšlikumā mēs runājam par ļoti specifisku militāro personālu, militārajiem mediķiem. Nav noslēpums, ka daudzās valstīs militāros mediķus sagatavo izglītības iestādēs, tai skaitā augstākās izglītības iestādēs, kā rezerves virsniekus, veidojot viņiem speciālas programmas.

Manuprāt, steigā veidojot šo likumprojektu, tā problēma ir tāda, ka iepriekšējā pantā, ko mēs visi tikko atbalstījām... iepriekšējā priekšlikumā... tur tika ielabots, ka rezerves virsnieku programmu var iziet tikai vai nu militārās izglītības iestādēs, vai Nacionālo bruņoto spēku vienībās.

Bet, ja mēs paņemam konkrēti Latvijas situāciju, mēs zinām, ka mums ir divas augstskolas, kas gatavo mediķus. Tās ir Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte. Manuprāt, tieši šajās augstskolās vajadzētu būt tām programmām, kas gatavo militāros mediķus, un būtu jāatrod veids, kā to izdarīt – nevis mēģināt aizliegt, bet tieši mēģināt atļaut. Tad tā nebūtu divriteņa izgudrošana no jauna, tāda sistēma savā laikā ir pastāvējusi. Tiesa , tas bija varbūt tad, kad Latvija bija okupēta, bet katrā gadījumā militāros mediķus toreiz gatavoja pietiekami kvalitatīvi, un no tā nevajadzētu kautrēties.

Droši vien, ka tie cilvēki, kas pārstāv militāro sfēru – un Saeimā mums tādi ir! –, pateiks savu redzējumu par šo lietu. Es uz to ļoti paļaujos. Manuprāt, šobrīd šis aizliegums jeb... Andreja Vilka priekšlikuma neatbalstīšana vai diskusijas nepieļaušana par to komisijas sēdē – tas nav pareizais veids.

Es saprotu, ka šobrīd mēs jaunu priekšlikumu iesniegt vairs nevaram, bet ar to es gribu teikt, ka acīmredzot tad, kad šis likumprojekts būs pieņemts, visai drīz tajā būs nepieciešami precizējumi... grozījumi, un tad es aicinu pie šīs tēmas strādāt un veikt atbilstošus labojumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrejam Vilkam.

A. Vilks (ZZS).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Tātad likumprojekta 3. pants nosaka veidus, kā pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, panta pirmā daļa precīzi definē, ka valsts aizsardzības militāro dienestu pilda vienā no atbilstošiem veidiem.

Ierosinu papildināt likumprojekta 3. panta pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā: “apgūstot ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības un civilās aizsardzības apmācības programmu”.

Kāpēc minētais papildinājums ir nepieciešams? Tātad pirmām kārtām tas saistīts ar to, ka 3. panta pirmās daļas 3. punktā tiek noteikts, ka militārajā dienestā nozīmīga vieta ir ne tikai Nacionālo bruņoto spēku noteiktajām prioritātēm, bet arī Nacionālo bruņoto spēku noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošināšanai.

Neapšaubāmi, ka NBS personāla sastāvā ir ne tikai profesionāli veselības aprūpes speciālisti, tai skaitā ārsti, ārstu palīgi, funkcionālie speciālisti, māsas un tā tālāk... Bet – vai Nacionālajā aizsardzības akadēmijā tiek apmācīti vai gatavoti atbilstoši speciālisti? Tad runa šajā gadījumā ir par ārstiem, ārstu palīgiem, māsām un tā tālāk? Bez šaubām, ka ne. Nacionālajā aizsardzības akadēmijā ir bakalaura studiju programmas “Sauszemes spēku militārā vadība”, “Gaisa spēku militārā vadība”, “Jūras spēku militārā vadība”. Loģiski un pamatoti. Bet kā ir ar veselības aprūpes speciālistiem, kuri, bez šaubām, ir nepieciešami bruņotajos spēkos?

3. panta ceturtajā daļā tika atbalstīts priekšlikums, ka “pilsonis, kurš apgūst ārsta, ārsta palīga vai māsas profesiju, studējot ārstniecības programmā, var izvēlēties vienu no šā panta pirmajā daļā minētajiem valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidiem neatkarīgi no Nacionālo bruņoto spēku noteiktajām prioritātēm”. Tad pēc būtības tie, kas apgūst medicīnas studiju programmas (vai tā ir Rīgas Stradiņa universitāte, vai Latvijas Universitāte), tiek iesaukti militārajā dienestā uz 11 mēnešiem. Tas nozīmē to, ka viņi pārtrauc studijas, iepriekš apgūtās zināšanas, prasmes tiek liktas malā, un šajā gadījumā viņi ir pakļauti militārajam dienestam.

Priekšlikums, kas ir izvirzīts, ir virzīts uz to, ka studējošie, apgūstot ārstniecības programmas, mācoties par ārstiem, ārstu palīgiem vai māsām, vienlaikus var apgūt valsts aizsardzības un civilās aizsardzības apmācības programmas. Šeit gribu atzīmēt vienu interesantu lietu. Lietuvā studenti tiek izslēgti no militārā iesaukuma. Es domāju, ka mums būtu jāiet pa šo ceļu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Eglītam ... tā, ne deputātam, bet Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Eglītam .

J.  Eglīts (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Es vēlos mazliet tomēr paskaidrot, kāpēc netika atbalstīts šis priekšlikums un kā transformējies Vilka kunga priekšlikums kopumā.

Ja mēs ejam sīki pēc definējuma, tad ārstniecības persona ir persona, kura ir ieguvusi medicīnisko izglītību un nodarbojas ar ārstniecību. Pēc vidējās izglītības ieguves iesaucamie šim vārdam neatbilst pēc būtības. Bet Vilka kunga priekšlikums komisijā tika ņemts vērā, tika uzklausīts, un pēc diskusijām ir sagatavots arī 12. priekšlikums, kurš skaidro, ka pilsonis, kurš apgūst ārsta, ārsta palīga vai māsas profesiju, studējot ārstniecības programmā, var izvēlēties vienu no šā panta pirmajā daļā minētajām trijām iespējām.

Tas nozīmē, ka šim pilsonim... Protams, ja viņš pats to vēlēsies, viņš varēs arī 11 mēnešus... Bet ārsta profesijā studējošie, kas apgūst ārsta profesiju, būs vienīgā kategorija, kas, pat viņus iesaucot, varēs izvēlēties piecu gadu programmu Zemessardzē, kur viņš pats noteiks tuvāko vienību, kur vēlas to darīt, un tieši tāpat viņš arī varēs izvēlēties šos augstākos rezerves virsnieku kursus.

Tāpēc aicinu šobrīd Saeimas deputātus 8. priekšlikumu neatbalstīt un atbalstīt 12. – komisijas priekšlikumu, kas sevī ietver domu, par kuru runāja Vilka kungs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Otro reizi debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienītie kolēģi, es vēlreiz gribu uzsvērt, ka ļoti būtiski ir tas, ka medicīnas personālu nedrīkst raustīt. Nu, nevajag! Viņi ir tendēti, viņi ir nosprauduši mērķi, viņi grib kļūt par ārstu, nezinu, zob ārstu, ķirurgu vai vēl kaut ko ... viņi jau mācās valsts labā. Mēs viņiem tagad pasakām, ka – nē. Tātad dodam tādu sliktu signālu, ka tomēr viņi ir, iespējams... ar visādiem uzlabojumiem vai vēl kaut ko, bet viņiem būs jānāk ārā no tās sfēras un jāiet uz citu sfēru. Nu, viņi to negrib, viņi brauks prom. Mēs nedodam labu signālu. Tas tiešām nav labs signāls ārstiem, ārstu palīgiem un brāļiem, un māsām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Bergmanis. Jā, es no diskusijas tikai nesapratu Vucāna kunga izteikto, varbūt es pārklausījos, ka komisijā... “diskusijas nepieļaušana”. Man liekas, ka mēs tieši diskusijās... ļoti daudz diskutējām, Vilka kungs to var apliecināt. Tas man likās... Varbūt es pārklausījos.

Bet šis – 8. – priekšlikums komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Vilka iesniegto priekšlikumu, kurš komisijā netika atbalstīts! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 48, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. Nākamais – 9. – tiesībsarga Jansona kunga priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā, kas izsaka panta daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 10. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Ir izstrādāts, lai likumprojekts tiktu papildināts ar valsts aizsardzības civilā dienesta regulējumu. Savukārt 3. panta ceturtās daļas precizējums ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts un iekļauts 11. un 13. – komisijas priekšlikumā, kas aptver abus – gan tiesībsarga, gan aizsardzības ministres – priekšlikumus konkrētai tiesību normai.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, šeit es gribu vērst jūsu uzmanību tikai uz to, ka turpmāk būs arī grozījumi par šo tēmu, proti, kā cilvēkam, kā jaunam cilvēkam pierādīt to, ka viņš ir pacifists, ka negrib ņemt rokās ieroci un piedalīties valsts aizsardzības dienestā, tā teikt, tiešā veidā, bet gan alternatīvā veidā.

Es gribētu uzsvērt, kā tas būs jāpierāda un kāda būs kontrole. Tātad komisijā bija Aizsardzības ministrijas priekšlikums sākt kontroli jau no 15 gadu vecuma. Tas tur vēlā k priekšlikumos arī parādīsies.

Tā ka vienkārši gribēju vērst jūsu uzmanību uz šo punktu, kas skar jauniešus, jauniešu kontroli un to, kā viņi pamatos, ka negrib piedalīties valsts aizsardzības dienestā ar ieročiem rokās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Vai, Zivtiņa kungs, jūs pieprasāt balsojumu? (Dep. E. Zivtiņš: “Jā.”)

R. Bergmanis. Kā jau minēju, 10. – aizsardzības ministres kundzes priekšlikums ir atbalstīts, iekļauts 11. un 13. – komisijas priekšlikumā. Bet varam arī nobalsot.

Sēdes vadītājs. Dep utāti vēlas balsot. Līdz ar to tā arī jādara.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 11. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Apvieno abus iepriekš minētos priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt 11. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, vēlreiz akcentēju: šeit ir runa par kontroli, par to komisiju, kas to vērtēs, un šī komisija ir viens no atslēgvārdiem. Kas mani arī nedaudz izbrīna – komisija, kas tiks izveidota, nebūs atalgota. Tātad tā būs uz brīvprātības principa... uz savu brīvo laiku. Par velti īsti jau, paši zinām, ir tikai siers peļu lamatās. Tāpēc (Starpsaucieni.) ... jā, tāpēc es arī pieprasu balsojumu un neatbalstu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad jūs pieprasāt balsojumu. Ja kāds deputāts balsojumu pieprasījis, tad arī balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas formulēto un atbalstīto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums guvis atbalstu.

R. Bergmanis. 12. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Kā jau minēju iepriekš, apzinoties ārstniecības personu nozīmi valstī un arī kā kara medicīna... Priekšlikums paredz priekšrocības ārstniecības programmās studējošajiem – tiesības izvēlēties dienesta veidu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Vēlreiz labdien, kolēģi! Es vispirms tiešām gribu atvainoties komisijas vadītājam par neprecīzu izteikumu manā iepriekšējā uzstāšanās reizē. Ar to es biju domājis, ka diskusija par militāro mediķu gatavošanu steigas dēļ nav bijusi pietiekami detalizēta, bet tas, ka diskusija ir bijusi, – to mēs redzējām. Paldies arī Eglīta kungam par skaidrojumu.

Vienīgi es gribu pateikt to, ka 12. priekšlikums... tie trīs veidi, kā tie cilvēki, kas apgūst mediķa profesiju, varētu būt noderīgi valsts aizsardzības dienestam... Šeit piedāvātie trīs veidi ir labāk nekā nekas, bet, kā jau Zivtiņa kungs teica, tas liek šiem cilvēkiem iziet ārā no medicīnas izglītības procesa, jo tie trīs veidi neparedz to, ka tas varētu notikt esoš ajā mācību procesā . Līdz ar to es vienalga uzskatu, ka pie šīs lietas vajadzēs turpmāk vēl strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Bergmaņa kungs, vai jūs ko bildīsiet par šo priekšlikumu?

R. Bergmanis. Šobrīd man nav, ko piebilst. Jā, ir aicinājums balsot.

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā mums jābalso.

R. Bergmanis. Nē? (Starpsaucieni.) Neprasa.

Sēdes vadītājs. Jūs nepieprasāt balsojumu?

R. Bergmanis. Zivtiņa kungs pieprasa.

Sēdes vadītājs. Zivtiņa kungs pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas formulēto priekšlikumu, kurš komisijā guvis atbalstu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums guvis Saeimas atbalstu.

R. Bergmanis. 13. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz deleģējumu Ministru kabinetam bez atsauces uz citām tiesību normām. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 14. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Precizē pavēles par iesaukšanu saturu, proti, tajā paredzēts noteikt arī iesaukuma laiku, kā arī papildus noteikts tas, ka komplektācija notiek, ņemot vērā valsts aizsardzības operatīvā plāna nepieciešamību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 15. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Paredz neierobežot iespēju brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienestā tiem Latvijas pilsoņiem, kuriem ir arī citas valsts pilsonība un kuri jau ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā. Šī ideja komisijā ir atbalstīta, bet konkrēts teksts ir iekļauts 36. priekšlikuma redakcijā, kur šis ir izņēmums starp gadījumiem, kad pilsonis nav pakļauts valsts aizsardzības dienestam, un kura paredzēta likumprojekta 8. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 16. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 17. – tiesībsarga Jansona priekšlikums. Vērsts uz likuma skaidrību un tiesisko noteiktību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 18. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz informācijas sistēmas izveidošanu un uzturēšanu Aizsardzības ministrijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 19. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 20. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Rosina noteikt kontroles komisijas sastāvu. Ņemot vērā, ka šie lēmumi būs pārsūdzami tiesā, atbildīgā komisija saglabāja deleģējumu Ministru kabinetam izveidot kontroles komisiju, taču savā nāk ama jā – 21. – priekšlikumā jau pasaka: “Vismaz pusi no kontroles komisijas sastāva veido personas, kuras nav nodarbinātas Nacionālajos bruņotajos spēkos, Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs.” Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 21. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Par kontroles komisijas sastāvu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 22. – deputāta Rosļikova kunga priekšlikums. Tā kā komisija saglabāja viedokli par deleģējuma nepieciešamību Ministru kabinetam, tad komisijā netika atbalstīts šis – 22. – deputāta Rosļikova kunga priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputāta Alekseja Rosļikova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 57, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 23. – arī deputāta Rosļikova kunga priekšlikums. Par kontroles komisijas sastāvu. Arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputāta Alekseja Rosļikova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 57, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 24. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Precizē kontroles komisijas kompetenci. Komisijā atbalstīts.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 25. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Precizē, no kādām datubāzēm un kāda informācija būs nepieciešama, lai izvērtētu iesaucamo atbilstību valsts aizsardzības dienestam. Priekšlikums izstrādāts, ievērojot Datu valsts inspekcijas un Finanšu nozares asociācijas izteiktos ierosinājumus. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 26. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Satur iepriekšējo aizsardzības ministres priekšlikumu... tiesību normas, bet vienlaikus arī precizē Invaliditātes informatīvās sistēmas datu... nosaukumu, kā arī kredītiestādes un kredīta devēja tiesības saņemt informāciju no Aizsardzības ministrijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 27. – arī komisijas priekšlikums. Paredz atlikšanas iespējas abiem dienesta veidiem, norādot iemeslu un termiņu, uz kādu tiek atlikta iesaukšana valsts aizsardzības dienestā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 28. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Apvieno panta otro un trešo daļu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 29. – komisijas priekšlikums. Paredz, ka kontroles komisijas negatīva lēmuma gadījumā tiek pieņemts lēmums par pilsoņu iesaukšanu atbilstoši iepriekš lemtajam. Tekstā tiek lietots arī saīsinājums “alternatīvais dienests”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 30. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Precizē gadījumus, kad pilsoņi nav pakļauti valsts aizsardzības dienestam. Šajā priekšlikumā regulējums veidots attiecībā uz tādu bērnu vecākiem, kur otrs vecāks vienlaikus arī ir iesaukts valsts aizsardzības dienestā, kā arī pilsoni, kurš ar bāriņtiesas lēmumu ir vienīgais aizbildnis vai audžuģimenē ir vienīgais aprūpētājs . Daļēji atbalstīts, iekļauts 31. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 31. – komisijas priekšlikums. Paredz, ka no ģimenes var iesaukt tikai vienu bērna vecāku, līdz ar to izslēgts vārds “vienlaikus”, saglabājot kopējo nostāju, ka bērna vienīgie apgādnieki nav pakļauti valsts aizsardzības dienestam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi! Es nolasīšu jums to pantu, kā tas skan, un tad jūs pateiksiet: “pilsonis, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs bērna vecāks ir miris” – skaidrs – “vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizgādību” – arī skaidrs – “vai otrs vecāks ir iesaukts valsts aizsardzības dienestā”... Kā tas ir? (Starpsauciens: “Nu, tā!”) Kā? (Starpsauciens: “Tā!”) Mums pagaidām vēl ģimene ir vīrietis un sieviete, vismaz tā ir. Iesaukt obligātā kārtā drīkst tikai vīriešus, sievietes drīkst pieteikties brīvprātīgi. Un šis pants... tātad vēlreiz – uz ko tas attiecas? Uz – “pilsonis, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs bērna vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizgādību, vai otrs vecāks ir iesaukts valsts aizsardzības dienestā”. Eglīta kungs, lūdzu, paskaidrojiet!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Bergmaņa kungs, jūs vēlētos ko piebilst?

R. Bergmanis. Nē, man nekas nav piebilstams. Tikai tas, ka komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai jūs pieprasāt balsojumu? Pieprasāt balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 12, atturas – 1. Priekšlikums guvis atbalstu.

R. Bergmanis. 32. – deputāta Rosļikova kunga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam .

A.  Rosļikovs (ST!).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Par frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikumu. Jebkurš cilvēks, kurš ir saistīts ar ideju, ka valsts ir jāaizsargā, ļoti labi saprot, ka mobilizācija ir trijos veidos. Pirmā – galvā. Cilvēkam, kurš gatavs un kuram būs pienākums iet aizsargāt mūsu valsti, ir jāsaprot, ko viņš dara un kā dēļ viņš to dara.

Ar mūsu kopējo uzvedību šodien šeit mēs bērniem, kuriem būs tas gods aizsargāt mūsu valsti, sūtām absolūti nepareizu signālu. Šodien ir Ēnu diena, šodien ir viņu diena, viņiem šodien šajā parlamentā ir jābūt saimniekiem. Tanī vietā viņi sēž tur trīsarpus stundas un vēl sēdēs, klausīsies, kā mēs te mēģinām steigā pieņemt kaut kādu likumu, kas nav viņu interesēs.

Konkrētais priekšlikums ir bijis ļoti skaidrs. Nacionālā apvienība jau ilgāku laiku atbild par valsts demogrāfiju. Un konkrēti šajā likumprojektā ir pateikts: bērns nav nekāds šķērslis, lai tu neietu dienēt.

Mēs piedāvājam ļoti konkrēti – ja cilvēkiem ir bērni, lai viņi audzina savus bērnus, lai viņi paliek mājās, lai viņi stiprina mūsu mīļo Latviju civilos apstākļos.

Nē, Nacionālā apvienība pateica: pusotrs gads ir, lai vīrs iet dienēt. Ko nozīmē pusotrs gads bērnam? Ko – viņš pusotra gada vecumā jau var iet strādāt? Vai viņam nevajag vairs ēst? Kādā veidā viens vecāks var uzturēt vienu bērnu viens pats mūsu apstākļos, kad komunālajiem... nenormālas cenas, dzīvokļa īre ir nenormāla? Es jau nerunāju par to, ka šis likumprojekts konkrēti pasaka to, ka bankas jaunietiem līdz 27 gadu vecumam kredītus neizsniegs, kamēr viņš nav bijis dienestā, jo bankām tas ir risks. Konkrētais likumprojekts ir pret jauniešiem, bērniem, tikai ar vienu ideju, ka mēs aizsargāsim valsti. Ir jāaizsargā, bet mobilizācija sākas ar pirmo punktu, ko es jums pateicu.

Tāpēc, augsti godātie kolēģi, lūdzu, atbalstiet ideju, ka mums Latvijā ir vajadzīgi bērni (Starpsauciens.) un vecāki ir mūsu civilā dienesta varoņi, un, ja viņiem ir viens, divi, trīs bērni – super –, lai tā arī ir. Bērni ir mūsu nākotne.

Lūdzu, atbalstiet! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam debatēs vārds – deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, arī es uzskatu, ka tas ir pietiekami nopietns jautājums mūsu demogrāfijā, jo paši zinām, ka mūsu demogrāfiskā līkne iet stipri uz leju un mēs nekādā veidā šobrīd neatbalstām jaunās ģimenes, vecākus. Mēs nestimulējam to, lai mums būtu ģimenes ar pietiekami daudz bērniem, lai vispār dzimtu bērni.

Un, zinie t, tas, kas notika komisijā... nu, lai jūs saprastu. Tātad tanī brīdī, kad tika runāts, ka nepieciešams kaut kādā mērā atbalstīt jaunos vecākus, kuriem ir, pieņemsim, viens bērns, lai viņi nebūtu pakļauti valsts aizsardzības dienestam, Aizsardzības ministrijas pārstāvis pateica: “Kas tad te būs, taisīs tik bērnus un neies dienēt?!”

Paldies. (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Eglītam .

J.  Eglīts (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais Saeimas Prezidija vadītāj! Godātie deputāti! Šobrīd likumprojektā ir paredzēts, ka vecāks, kuram ir bērns līdz pusotra gada vecumam, dienestu var atlikt uz vēlāku laiku, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. (Starpsauciens: “Atlikt! Atlikt!”)

Godātie kolēģi, zināšanas un prasmes valsts aizsardzībai jāapgūst arī pilsonim, kuram ir bērni. Tas nevar būt pienākums tikai tiem pilsoņiem, kuriem bērnu nav. Mēs šādā veidā nevaram sodīt, bet (Starpsauciens: “... ar mazu bērnu!”) es vēlos atgādināt, ka šāda prasība biju padomju armijām, – tie, kam bija divi bērni, varēja nedienēt. Varbūt ir laiks izkāpt no padomju laika.

Paldies. (Starpsauciens: “Ārprāts, un tas ir sekretārs!”)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie, godātie kolēģi! Pavisam īsa, īsa replika uz Rosļikova kunga paustajām bažām. Zviedrijā bērniem nav nākotnes, Somijā bērniem nav nākotnes, Igaunijā bērniem nav nākotnes, Lietuvā bērniem nav nākotnes. Kādēļ es to minu? Arī šajās visās valstīs īstenībā, ja mēs skatāmies demogrāfijas rādītājus, situācija ir sliktāka nekā Latvijā. Līdz ar to jūsu argumentācija absolūti neiztur nekādu kritiku. Vienkārši nāciet un pasakiet no tribīnes, kādēļ šajās manis minētajās valstīs bērniem, pēc jūsu skatījuma, ir nākotne un tajā gadījumā, ja mēs pieņemam šo likumu, Latvijā nav nākotnes.

Sēdes vadītājs. Vārds Aleksejam Rosļikovam debatēs otro reizi.

A.  Rosļikovs (ST!).

Supe rīsa replika uz Kola kunga teikto. Mūsu Latvija ir unikāla, un es nekad savu dzimteni nesalīdzināšu ne ar Zviedriju, ne ar Somiju, ne ar citu valsti. Un es nekad nepielīdzināšu mūsu valsts bērnus un vecākus citu valstu bērniem un vecākiem. (Lai viņiem ilgs mūžs, bagāts un veselības pilns!) Tas ir svarīgi.

Mūsu valsts ir unikāla, Kola kungs! Skaidrs? Un nevajag to salīdzināt ar pārējiem. (Starpsauciens.) Bērni, vecāki – mūsu nākotne. Un katram likumam, katram punktam ir jābūt pārdomātam, lai viņiem šeit būtu dzīve, lai viņiem šeit būtu nākotne un lai viņiem šeit būtu vēlme cīnīties par tādiem politiķiem kā mēs, lai viņiem būtu gods stāvēt un krist par karogu un himnu.

Latvija ir unikāla, kungi! Atcerieties to! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Bērni, manuprāt, vairāk nekā jebkas uzliek vecākiem par pienākumu spēt par viņiem ne tikai parūpēties, bet arī aizsargāt, ja tāda nepieciešamība rodas. Un visiem bērnu vecākiem ir iespēja brīvprātīgi pieteikties Zemessardzē, ja viņi neuzskata, ka šis 11 mēnešu garais valsts aizsardzības dienesta kurss būtu viņiem piemērots.

Ir paredzēts izņēmums attiecībā uz tiem vecākiem, kuriem ir bērns līdz pusotra gada vecumam, ka viņus nevar iesaukt valsts aizsardzības dienestā šajā periodā, ja vien vecāks to pats brīvprātīgi nevēlas.

Un es vēlos īpaši norādīt... Par uzturēšanas izdevumiem aicinu paskatīties 21. pantu šajā likumprojektā, kur ir paredzēts, ka valsts aizsardzības dienesta karavīriem tiks maksāti pabalsti par katru bērnu, tātad valsts no savas puses nodrošinās pabalstu karavīriem, kuriem ir bērni. Par apjomu tālāk Ministru kabinets pieņems lēmumu. Tas ir pateikts šajā likumprojektā, un šāds pabalsts būs.

Bet vēlreiz atgādināšu – jebkuram vecākam ir pienākums aizsargāt savu bērnu un primāri – savu bērnu valsti, un viņam ir iespēja izvēlēties, kādu dienesta veidu viņš uzskata par labāko sev, savai ģimenei. Iespējas ir piedāvātas pietiekami plašas.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godātais Saeim as priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Es nebiju tiešām domājusi debatēt par šo likumprojektu, jo... vēl jo vairāk... es atbalstu valsts aizsardzību, bet es to neatbalstu šādā formā, es par šo likumprojektu nebalsošu.

Mani aicināja šajā tribīnē kāpt Eglīta kunga komentārs. Eglīta kungs, nu, tas jūsu teiktais, ka tagad kaut kas var būt tikai tāpēc labs, ka mēs izdarām citādi, nekā to dar īja padomju Latvijas laikos... š ādi argumenti neiztur kritiku, Eglīta kungs! Tas tiešām... Aicinātu tā neteikt, jo tas nav arguments.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Bergmaņa kungs, vai jūs gribētu ko bilst?

R. Bergmanis. Nē, es tikai atkārtošu to, ko es jau teicu, – šis priekšlikums komisijas sēdē neguva atbalstu. (Starpsaucieni: “Balsojam.”)

Sēdes vadītājs. Tātad balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. – deputāta Alekseja Rosļikova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 48, atturas – 20. Priekšlikums netiek atbalstīts.

R. Bergmanis. 33. – tiesībsarga Jansona kunga priekšlikums. Arī komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 34. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Nosaka to, ka vienīgos laulātā vai vienīgos vecāku aprūpētājus valsts aizsardzības dienestā neiesauc. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 35. – tiesībsarga Jansona kunga priekšlikums. Daļēji saskan ar 40. – aizsardzības ministres priekšlikumu un nosaka to, ka valsts aizsardzības dienestā neiesauc pilsoni, kura aizgādībā ir bērns ar invaliditāti. Atbalstīts un iekļauts 40. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 36. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz iespēju brīvprātīgi pieteikties dienestam tam dubultpilsonim, kurš ir dienējis ārvalsts militārajā dienestā vai ir pildījis ārvalstīs valsts aizsardzības civilo dienestu. Šis gadījums ir izslēgts no izņēmumu saraksta. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 37. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Ietverta ideja, ka valsts aizsardzības dienestam nav pakļauts pilsonis, kurš Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldes iestādēs nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā divus gadus līdzšinēji paredzēto 11 mēnešu vietā. Tas pamatots ar nepieciešamību reāli iegūt dienesta prasmes un spēju pildīt valsts aizsardzības uzdevumus mobilizācijas gadījumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 38. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. No izņēmumu redakcijas izslēdz valsts drošības iestāžu amatpersonas. Valsts drošības iestāžu ieskatā, nav pieļaujama valsts drošības iestādes amatpersonu iesaukšana valsts aizsardzības dienestā valsts drošības iestādes dienesta laikā. Šis apstāklis noteikts kā iemesls dienesta atlikšanai turpmākajā 9. pantā un vienlaikus nozīmē, ka pēc valsts drošības iestādes amatpersonas atvaļināšanās no dienesta viņa būtu pakļaujama valsts aizsardzības dienestam.

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts. Taču līdz ar to, ka pagarināts dienēšanas laika ilgums neiesaukšanai, priekšlikums atbalstīts un, pēc komisijas priekšlikuma, pilsoni neiesauc, ja viņš dienē ne mazāk kā divus gadus.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Bergmaņa kungs, lūdzu, nosauciet arī priekšlikuma kārtas numuru, lai deputātiem vieglāk sekot līdzi.

R. Bergmanis. 38. – aizsardzības ministres Mūrnieces priekšlikums. Kā jau es teicu, daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 39. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Faktiski jau ir izrunāts. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 40. – aizsardzības ministres Mūrnieces priekšlikums. Līdzīgi kā tiesībsarga – 35. – priekšlikums precizē, ka valsts aizsardzības dienestam nav pakļauts pilsonis, ja viņš ir bērna, kuram ir noteikta invaliditāte, vecāks. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 41. – deputāta Rosļikova priekšlikums. Paredz, ka valsts aizsardzības dienestam nav pakļauti studenti, kuri studē Latvijas Republikas akreditētās augstākās izglītības iestādēs. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. – deputāta Alekseja Rosļikova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 56, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 42. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē 9. panta nosaukumu un noteic, ka atliek nevis dienesta izpildi, bet dienestu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 43. – atbildīgās komisijas priekšlikums. To pašu groza panta pirmajā daļā, nosakot pamatu dienesta atlikšanai. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 44. – aizsardzības ministres Mūrnieces priekšlikums. Attiecas uz dienesta atlikšanu valsts drošības iestāžu amatpersonām. Daļēji atbalstīts un iekļauts 45. – komisijas priekšlikumā, jo 11 mēnešu dienests aizstāts ar divu gadu dienestu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 45. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 46. – aizsardzības ministres Mūrnieces priekšlikums. Paredz atlikt dienestu pilsonim, kurš dien profesionālā dienestā un nepārtraukti nav nodienējis 11 mēnešus. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 47. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Likumā paredz noteikt svarīgus iemeslus dienesta atlikšanai. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 48. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 48. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Uzskaita svarīgus iemeslus, uz kuriem pamatojoties varēs tikt atlikts valsts aizsardzības dienests. Tie būs gadījumi, ja ir iegūta stipendija augstskolā, ja persona ir valsts izlases dalībnieks kādā no sporta veidiem, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, saskaņā ar likumu kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, personai ir svarīgi ģimenes apstākļi un citi iemesli. Kritēriju loks ir atstāts nenoslēgts, dodot iespēju katru gadījumu vērtēt individuāli.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Arī visi, kas seko līdzi, īpaši ēnas, kas šodien ieradušās un visas dienas garumā staigā līdzi deputātiem! Es domāju, ļoti laba tradīcija.

Bet par šo konkrēto – 48. – priekšlikumu. Ar mūsu frakciju sazinājās Latvijas Studentu apvienība, un šeit tomēr ir neskaidrības attiecībā uz to, ko tad īsti nozīmē “ir iegūta stipendija augstskolā”. Vai tiks atbrīvoti arī tie studenti, kas augstskolā ir iekļauti budžetā? Tā īsti no šīs redakcijas studentiem tas nav skaidrs. Vai students, ja viņš, piemēram, Juridiskajā fakultātē būs budž eta grupā, tiks iesaukts un no budžeta atskaitīts, vai viņš netiks iesaukts un no budžeta atskaitīts? Kā īsti šis ir izprotams?

Pagaidām, no šīs konkrētās redakcijas, tas nav skaidrs. Es domāju, ka kopumā nekas traks jau nenotiks, ja šī redakcija tāda paliks, jo mēs visi lieliski apzināmies to, ka dienesta kapacitāte – vismaz sākotnējos gados – būs ļoti, teiksim tā, neliela un, visticamāk, brīvprātīgā kārtā arī tiks aizpildītas visas šīs vietas, un nekāda tāda obligāta iesaukšana... visticamāk, tuvākajos gados mēs līdz tādam brīdim nenonāksim.

Bet ir vērts domāt jau par tām vietām likumprojektā, kur būtu nepieciešams ieviest skaidrību. Un šī konkrētā vieta tieši tāda arī ir, jo Latvijas studenti līdz galam nav sapratuši, kā tad īsti būs, – attiecībā uz tiem, kas ir iekļuvuši budžetā, kuri nesaņem kaut kādu stipendiju. Vai tad viņus varēs iesaukt vai nevarēs? Tā ir viena lieta.

Otra lieta ir tā, ka mēs šo aizsardzības dienestu diemžēl esam nolikuši konkurencē ar vispārējām budžeta vietām, stipendijām, jo tās vietas, kur studenti, piemēram, aizsardzības resorā... cik mēs pareizi saprotam... kuri varēs darboties aizsardzības resorā, iegūstot kaut kādu izglītību... šis finansējums vienkārši tiks noņems nost citām vietām, citām nozarēm, citām izglītības formām, kur būs... respektīvi, cietīs citas jomas. Cietīs tie paši potenciālie mediķi, skolotāji, kuri mācīsies... šīs budžeta vietas... nav jau papildu finansējums šīm budžeta vietām atvēlēts.

Līdz ar to, ja mēs skatāmies uz valsts aizsardzības dienestu, tomēr būtu nākamā gada budžetā... tomēr būtu jāatrod aizsardzības resorā atsevišķs budžets tam visam, jāatrod tam nauda, lai varētu rast finansējumu.

Es neuzturu balsojumu par 48. priekšlikumu. Aicinu to atbalstīt. Bet, godātie kolēģi, es aicinu atrisināt neprecizitātes, uz kurām norāda Latvijas Studentu apvienība, prasot skaidrojumu šīm normām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Tātad balsojums netiek uzturēts.

R. Bergmanis. Kā es minēju, šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti neiebilst un atbalsta šo priekšlikumu.

R. Bergmanis. 49. – aizsardzības ministres Mūrnieces priekšlikums. Satur redakcionāla rakstura precizējumu ar mērķi nodrošināt regulējuma labskanību. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 50. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 50. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Papildina 49. priekšlikumu par alternatīvo dienestu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 51. – aizsardzības ministres Mūrnieces priekšlikums. Nosaka valsts aizsardzības dienesta karavīra statusu. Tas ir redakcionāla rakstura precizējums ar mērķi uzlabot regulējuma uztveramību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 52. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Debates uzsāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 89 deputāti, nav reģistrējušies 11 deputāti : Hosams Abu Meri (Starpsaucieni.) , Skaidrīte Ābrama, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Mārcis Jencītis , Edmunds Jurēvics , Aleksandrs Kiršteins, Armands Krauze, Jānis Reirs, Jānis Skrastiņš un Zane Skujiņa Rubene.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītājs. Labs piemērs, kāpēc nevajadzētu mainīt savu atrašanās vietu zālē, kad notiek reģistrācijas rezultātu nolasīšana. Gan Ņenaševas kundzei, gan jums sarežģīti sameklēt vienam otru sarakstā.

Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis jau ir 11.00, un tām ēnām, kas sēž Viesu sektorā, noteikti ir jautājums: “Kur ir Saeimas deputāti?” (Starpsauciens: “Pie ēnām!”; starpsaucieni.) Brigmaņa kungs vienmēr ir disciplinēts un vienmēr atrodas savā darba vietā .(Pauze.)

Lūdzu frakciju vadītājus nodrošināt deputātu klātbūtni Sēžu zālē.

Šodien ir attaisnojami, šodien Saeimas ēkās ir vairāk nekā 180 ēnu. (Pauze.)

Tātad, kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas darba vietas . Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Atgādinu, ka šobrīd darba kārtībā ir likumprojekts “Valsts aizsardzības dienesta likums”, trešais lasījums.

Kopumā jāizskata 100 priekšlikumi. Mēs skatām 52. priekšlikumu.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi! Šis 14. pants, par ko ir runa... 52. priekšlikums ir viens no sāls graudiņiem šajā likumprojektā. Lai jūs saprastu – es šo pantu saucu par piespiedu laulībām, jo tanīs piespiedu laulībās vai laulībās pēc aprēķina vienmēr ir divi nezināmie un pēc tam kaut kas tur kopā sanāk... varbūt sanāk. Un šis pants ir... es neprasu par to balsojumu. Es tikai gribu jūs painformēt par to, ka... tātad pēc būtības, ja cilvēks no šiem 11 mēnešiem 6 mēnešus nodien valsts aizsardzības dienestā, tad viņam ir tiesības noslēgt līgumu par profesionālo dienestu – vai nu Zemessardzē, vai armijā.

Līdz ar to šis ir tas sāls. Un tā sāls būtība ir tā, ka armijā trūkst cilvēku. Un šis ir tas variants, kuru es minēju jau pie pirmā lasījuma: mums ir jāizvēlas, ko mēs gribam, – vai gribam šādā veidā iet uz profesionālo militāro dienestu, kur mēs profesionāļiem pēc būtības neko neuzlabojam, tikai nodrošināsim tukšo vietu aizpildīšanu... savukārt šis obligātais militārais dienests ir ar milzīgu nezināmo, jo mēs nezinām, kas tad mums no tā beigās izveidosies, – sociālais slogs armijai, tā faktiski būs viena liela darba un atpūtas nometne jauniem cilvēkiem par 800 miljoniem noteiktā laika periodā.

Kolēģi, vēlreiz un vēlreiz es nākšu šeit un mēģināšu jums skaidrot to, ka šobrīd mums ļoti svarīga ir valsts ārējā drošība. Mums ir jāpalielina budžets armijai līdz trīs procentiem, mums ir jāstiprina profesionālais dienests, Zemessardze, Jaunsardze, mums ir jāievieš visaptveroša valsts aizsardzības mācība. Un viena nianse – šajā visaptverošajā valsts aizsardzības mācībā, ja to iziet jaunieši skolās, apgūst tieši to pašu, ko jauniesaucamie 11 mēnešos. Tad ir jautājums: kāpēc mums jāmaksā 800 miljoni, ja to var izdarīt par velti?

Es neprasu balsojumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Balsojums netiek pieprasīts.

Vai Bergmaņa kungs vēlas ko piebilst?

R. Bergmanis. Nē, Zivtiņa kungs izteica savu viedokli, un diemžēl tas neguva atbalstu komisijā, bet šis konkrētais priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 53. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Redakcionāla rakstura precizējums ar mērķi uzlabot regulējuma uztveramību. Komisijā atbalstīts un iekļauts 54. un 56. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 54. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Par 14. panta nosaukumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 55. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts – atbilstoši iepriekš lemtajam par 6. un 7. priekšlikumu, papildinot 14. panta otro daļu attiecībā uz rezerves virsnieku programmu ar tekstu par militārās izglītības iestādi. Tātad daļēji atbalstīts un iekļauts 6. un 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 55. priekšlikumu.

R. Bergmanis. 56. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāla rakstura, bet kopumā paredz kārtību gadījumiem... ja valsts aizsardzības dienesta karavīrs bez attaisnojoša iemesla nepilda valsts aizsardzības dienestu, tad viņu pārceļ 11 mēnešu dienestā un iepriekš nodienētais laiks netiek ieskaitīts dienesta laikā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 57. – tiesībsarga Jansona kunga priekšlikums. Paredz gadījumus, ja pilsonis izvairās no dienesta izpildes... lūgt dienesta atlikšanu svarīgu iemeslu dēļ. Priekšlikums pamatots ar to, ka persona, pildot dienesta likuma 3. panta pirmās daļas 2. vai 3. punktu minētajā veidā, vienlaikus var turpināt augstākās izglītības iegūšanu, uzsākt darba gaitas, izveidot ģimeni. Līdz ar to priekšlikums paredz noteikt, ka valsts aizsardzības dienesta karavīram, kas tiek pārcelts 11 mēnešu gara valsts aizsardzības dienesta izpildei Nacionālo bruņoto spēku vienībā, ir tiesības lūgt valsts aizsardzības dienesta izpildes atlikšanu. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 58. – aizsardzības ministres priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 59. – aizsardzības ministres priekšlikums. Redakcionāla rakstura precizējums ar mērķi uzlabot regulējuma uztveramību un novērst Militārā dienesta likuma regulējuma dublēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 60. – aizsardzības ministres priekšlikums. Atsevišķā pantā paredz atbildību par izvairīšanos no valsts aizsardzības dienesta. Tas vērtējams kā redakcionāla rakstura precizējums, lai uzlabotu likuma satura uztveramību. Līdz iesaukšanai par izvairīšanos no pārbaudēm persona saucama pie administratīvās atbildības, bet dienesta laikā – pie kriminālatbildības. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, šis ir ļoti svarīgi, tiešām uzklausiet. Jaunietim 18 gadu vecumā kriminālatbildība par izvairīšanos. Tātad kaut kāds mehānisms nebūs nostrādājis, viņš nebūs zinājis vai... vienvārdsakot , kaut kādas nesaprašanās. Viņš būs izbraucis uz ārzemēm vai vēl kaut kur... vesela virkne pasākumu. Mēs jaunietim 18 gadu vecumā uzbliezīsim uz galvas kriminālprocesu, un viņš tiks sodīts, jo fakts būs faktiski jau pierādīts. Tur prokuroram būs īsa runa. Un ar visu to, ka droši vien būs prokurora vienošanās, cietumā jau neieliks, bet kriminālatbildība jaunam cilvēkam... kolēģi, nopietni – kriminālatbildība!

Es šinī gadījumā lūgtu visus deputātus balsot “pret” kriminālatbildību jauniem cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Kriminālatbildība par izvairīšanos no obligātā militārā dienesta. Vakar klausījos diskusiju Latvijas Radio 1. Un ko es dzirdēju? Ir paredzēta loterija, kādā veidā iesauks jauniešus. Un tad, kad prasa, kurš organizēs loteriju, cik godīga būs šī loterija, neviens nevar īsti paskaidrot.

Vai tad esat jau aizmirsuši, ka pirms kāda laika mēs šeit lēmām atcelt čeku loteriju? Visi nobalsoja. Tagad būs jauniesaucamo loterija. Un, ja kāds šajā loterijā nepiedalīsies, – kriminālatbildība. Tagad mēs runājam par trīssimt jauniešiem, pēc tam viņu būs vairāk. Bet mehānisms ir – godīga loterija! Kurš dzīvē ir saskāries ar godīgu loteriju? Godīga loterija – kad visi uzvar. Nevienā loterijā visi neuzvar. Loterija pēc definīcijas – tas ir kazino. Tātad mēs izmantosim kazino metodes, lai iesauktu jauniesaucamos. Un tie, kas nepiekritīs šiem jaunajiem nosacījumiem, principā kazino, tiks krimināli sodīti.

Dārgie draugi, es neko neesmu izdomājis, es klausos Latvijas Radio 1, kur koalīcijas politiķi stāsta, ka viņi paši nesaprot līdz galam, kā tā loterija darbosies. Bet noteikti tā būšot godīga loterija. Sākumā sadalīs pa reģioniem – no kuriem reģioniem iesauks, un tad darbosies loterija.

Jautājums ir tāds – kurš uzraudzīs šo loteriju? Kurš pieņems lēmumus? Ja ir obligātais dienests, tad visi tiek iesaukti. Bet ja tas ir caur loteriju... Es varu pateikt, kas notiks, – daudzi jaunieši negribēs piedalīties šajā loterijā, viņi vienkārši brauks projām, un, tā kā mēs šodien nobalsosim par kriminālatbildību, viņi nebrauks nemaz atpakaļ. Un tā ir tā realitāte, jā.

Ja kāds te runā par patriotismu, tad nevajag runāt par loteriju, vajag stiprināt profesionālo armiju, vajag izdarīt visu, lai profesionālajā armijā nāktu un dienētu cilvēki, jo profesionāli karavīri var reāli dot labumu Latvijai. Militāro apmācību mēs varētu nodrošināt visā Latvijā – skolās, augstākajās mācību iestādēs.

Tagad mēs ejam pavadā visam tam, kas šeit ir saproducēts, un sakām: būs vispārīgā iesaukšana, bet – ar loteriju. Tas nozīmē to, ka tas, kas nepiedalīsies šajā jauniesaucamo loterijā, tiks krimināli sodīts pēc būtības. Nu tad vajag pateikt tā: slēdzam robežu ciet un atņemam pases un ID kartes jauniešiem, lai viņi nekur nebrauc prom.

Ja jūs uzskatāt, ka es kaut ko nepareizi saku, tad nāciet un atbildiet uz vienu manu jautājumu – būs vai nebūs loterija, par ko runā visi koalīcijas pārstāvji?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka man ir tiesības runāt tikai par priekšlikumu, un priekšlikums nav par loterijām. Priekšlikuma būtība ir cita.

Ja mēs paredzam pienākumu (Starpsauciens.) ... ja mēs nosakām, ka cilvēkam ir pienākums, tad ir tīri loģiski, ka par pienākuma nepildīšanu ir paredzēta atbildība. Es varētu saprast diskusiju par to, vai vajadzētu piemērot kriminālsodu vai administratīvo atbildību, bet pati priekšlikuma būtība ir jāsaprot vienkārši: ja ir pienākums, par pienākuma neizpildi ir atbildība. (Starpsauciens.)

Un, ņemot vērā, ka šis priekšlikums ir ļoti nopietns – ir svarīgi nodrošināt likuma izpildi –, priekšlikums ir loģisks un atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Viktoram Valainim...

Vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Godājamais Judina kungs! Cik gadus jūs esat būvējuši koncertzāli? Cik gadus jūs esat būvējuši Liepājā cietumu? Tas nav nemaz uzbūvēts! Cik gadus jūs būvēsiet kazarmas, kur dzīvos visi šie jaunieši? Ādažos šodien ir kazarmas profesionālajai armijai. Jā, tur ir 600 karavīru iztrūkums.

Bet kriminālatbildība šajā gadījumā – tas ir tas, ar ko jūs gribat baidīt. Tātad, ja jaunieši, tā teikt, baidīsies, viņi nāks un dienēs. Ja sāktos karš, jaunieši, tāpat kā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, ietu un karotu par Latviju. Bet šodien jūs... ar kriminālatbildību un pasakāt: brauciet prom no Latvijas! Un kā tad jūs viņus tagad prasīsiet izdot?

Es runāju par būtību. Ja kriminālatbildība... Kāds strādā, viņam ir ģimene, viņam būs, piemēram, 23 gadi... nebūs vēl 25 gadi, bet būs jau divi bērni. Tad jūs gribat viņu cietumā ielikt par to, ka viņam ir darbs un ģimene?

Mēs principā... Es saku, ka šajā gadījumā paredzēt kriminālatbildību – tas ir uzreiz pateikt: mēs jūs terorizēsim. Es uzskatu, ka tas ir skaidrs signāls – brauciet prom no Latvijas!

Jūs varat runāt par patriotismu. .. Uzbūvējiet kazarmas, sagādājiet vispirms normālus apstākļus šiem jauniešiem, kuri tiks iesaukti. Jūs neesat pēdējā laikā neko uzbūvējuši. Tie, kas ir bijuši valdībā... Nacionālā apvienība nodarbojas ar izlaupīšanu Aizsardzības ministrijā, VIENOTĪBA to visu ir piesegusi – tāda ir jūsu realitāte. (Starpsaucieni.) Un tādus priekšlikumus jūs šodien bīdāt uz priekšu. Un tagad vēl gribat sodīt visus par to, ka kāds aizbrauks uz ārzemēm.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies. Kolēģi! Vēlreiz, vēlreiz un vēlreiz, un vēlreiz uzsveru: kriminālatbildība – tas paliek uz visu mūžu. Nedz cilvēks varēs būt par juristu, policistu, tiesnesi, nedz par diplomātu... nekur viņš nevarēs būt. Viņam visu mūžu...

Uz ko vēl es gribētu vērst jūsu uzmanību? Ja jaunietis dzīvo pierobežā, pieņemsim, Valkā, viņš deklarēsies Valgā, par to paziņos noteiktā kārtībā Ārlietu ministrijai, un viņam nebūs jāiet dienēt. Tātad mēs faktiski spiežam uz to, lai cilvēki mums reģistrētos ārpus Latvijas – pierobežā, tai tuvās pilsētās un vēl kaut kur. Es saprotu, ka tā nebūs tāda vispārēja tendence, bet, protams, tā būs.

Kolēģi, vēlreiz es ļoti lūdzu: balsojam “pret” kriminalizāciju, izskatām citus variantus! Kriminālatbildība – tas ir drausmīgs sods.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Eglītam .

J.  Eglīts (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Lai no šīs tribīnes neskan tikai aplama informācija, informēju, ka, Aizsardzības ministrijas ieskatā, valsts aizsardzības dienesta karavīriem par izvairīšanos no dienesta izpildes varēs piemērot šādu atbildību: disciplināratbildība – rājiens, ārpuskārtas norīkojums līdz trim reizēm, dienesta vietas atstāšanas ierobežojums – līdz 15 dienām, stingra uzraudzība – līdz 15 diennaktīm.

Ja runājam par šeit ļoti daudz pieminēto kriminālatbildību, tad runa ir par – “nodarot sev kādu miesas bojājumu vai simulējot slimību, viltojot dokumentus vai citādi apmānot”... Kā arī par atteikšanos no dienesta pildīšanas var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Ir jāsaprot, ka dokumentu viltošana ir apzināts pārkāpums, par ko jau arī citās jomās ir paredzēta kriminālatbildība. Un tajā gadījumā iebildumi nav skanējuši.

Ja mēs ņemam vērā to praksi, kas ir citās valstīs, – tad, ja karavīrs pazūd uz trijām dienām, rosināt kriminālprocesu būtu nesamērīgi, tur es piekrītu, bet, ja karavīrs pazūd regulāri, nedēļu vai ilgāk neierodas dienesta izpildes vietā, tad šajā gadījumā tā ir apzināta pārkāpuma veikšana, kas būtu sodāma ar kriminālatbildību. Šeit neviens pēc pirmā pārkāpuma kriminālatbildību rosināt negrasās.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam .

A.  Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Nu runāsim absolūti atklāti – aizsardzības projekts, kas tik vajadzīgs mūsu valstij, ir izgāzies jau sen, sen.

Jūs nespējat organizēt profesionālu armiju, kurai jūs maksājat algu. Nekas tur nesanāk. Mums uz šo momentu ārzemju kontingents ir krietni augstāks nekā vietējais, un tas ir fakts. Un tagad jūs izdomājāt kādu aptuvenu virzienu, lai izietu no situācijas, – lai mūsu NATO sabiedrotie un Amerikas Savienoto Valstu sabiedrotie būtu labās domās par jums un ļautu jums turpināt vadīt šo valsti, jūs izdomājāt paņemt mūsu bērnus. Un, ja bērni nepiekritīs, tad viņiem būs par to kriminālvajāšana.

Par 220 miljonu izlaupīšanu Aizsardzības ministrijā – dienesta izmeklēšana, kaut kādas komisijas ņemšanās ar kaut kādiem pieprasījumiem.

Bērns, kurš uz šo momentu ... grib iet universitātē, dabūt augstāko izglītību vai – vēl labāk – dzemdēt bērnus mūsu dzimtajā Latvijā, dabūs kriminālatbildību. Tāpēc ka jūs tā gribat. Par kaut kādām kompensācijām...

Atvainojiet, piedodiet, Eglīta kungs, es vispār uzskatu, ka Aizsardzības ministrija izvēlējusies ļoti nepareizu likumprojekta “seju” : konkrēts sekretārs par āda, cik reforma ir nepārdomāta – ka uz šo momentu tā nav par labu jauniešiem. Jūs grasāties maksāt jauniešiem 300 eiro? Jūs gribat viņus par galīgiem – atvainojiet, piedodiet par teicienu – bomžiem padarīt mūsu, Latvijas, robežās?

Valsts aizsardzība sākas ar to, ka šeit sēž politiķi, kuri apzinās, ka viņi kalpo jaunatnei, kalpo sirmgalvjiem, un šeit dara visu, lai viņiem būtu labi, nevis – lai jūs varētu izpildīt savus solījumus, ko jūs devāt mūsu sabiedrotajiem.

Ja nevarat tikt galā ar valsts pārvaldīšanu – atzīstieties! Brauciet tur un pasakiet: “Mēs nevaram. Mēs atdodam savus ministru portfeļus, jo netiekam galā.” Bet neaiztieciet bērnus un nedraudiet viņiem ar kriminālatbildību!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Rosļikova kungs, man ir jāpiebilst, ka Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. punkts nosaka to, ka deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.

Ņemot vērā to, kas šobrīd ir rakstīts Valsts aizsardzības dienesta likuma projektā, bērniem būs iespēja pretendēt uz augstākās izglītības iegūšanu un to iegūt, un to nemēģinās apturēt dienests šajos aizsardzības spēkos.

A.  Rosļikovs . Augsti godātais...

Sēdes vadītājs. Viss! Debates ir diemžēl beigušās. Jūs varat pieteikties otro reizi. (Dep. A.  Rosļikovs : “... demokrātija un vārda brīvība.”) Es drīkstu...

Rosļikova kungs, lasiet Saeimas kārtības rulli! Pats esat ievēlējis mani. Man ir privilēģija pārtraukt vai arī izteikt komentārus jebkurā brīdī. (Dep. A.  Rosļikovs : “Jūs ievēlēja...”) Jūs piedalījāties balsojumā.

Debatēs nākamais – deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītais priekšsēdētāja kungs! Es tomēr pie šīm debatēm... Nu sajūta ir tāda, ka 1. maijā Latvijā iesauks kādus piecus... desmit tūkstošus jauniešu armijā un obligātā armija... sāksies. Un ka tūlīt loterija sāksies... un viss notiks. Pēc šīm debatēm sajūta ir tieši tāda.

Kolēģi, tomēr ir svarīgi saprast: tad, kad likumprojektu iesniedza 13. Saeimā, likumprojekta anotācijā bija norādīts: ieviešanas izmaksas – 800 miljoni eiro. Likumprojekta, par kuru mēs runājam šodien, ieviešanas izmaksas ir trīs miljoni eiro. Cilvēku, uz kuriem attieksies šī norma, šogad būs 300, nākamgad – 500.

Ja mēs skatāmies uz kapacitāti, reālo kapacitāti, kāda ir iespējama, lai šobrīd pie mums valsts aizsardzības dienestu ieviestu, tad mums ir jāsaprot, ka visa virkne... šīs normas, par kurām šodien tiek ļoti plaši diskutēts, būs tikai uz papīra vismaz turpmākos divus trīs gadus, jo es pieļauju – un domāju, ka tā arī būs –, ka lielākā daļa no tiem 300, ja ne visi 300 jaunieši, kas piedalīsies valsts aizsardzības dienestā, būs brīvprātīgie. Un, ja mēs pareizi motivēsim to, tad viņi tik tiešām būs brīvprātīgie.

Lai to panāktu, ir jāsa lāgo, protams, arī izmaksu ziņā... lai šī stipendija pielīdzinātos karavīra atalgojumam. Tas, es domāju, būs nākamā budžeta jautājums. Bet pēc būtības, es domāju, būs brīvprātīga...

Un par šīm strīdīgajām normām vēl turpmākajos gados mēs varēsim padiskutēt un komisijā varēsim pielabot un mēģināt uzlabot šo likumprojektu. Tas nav gluži ideāls, bet nevajag arī šodien... Te mēs paši ar savām debatēm radām ilūziju, ka šis likumprojekts... ka 10 tūkstošus tūlīt iesauks armijā. Nu nebūs tā. Būs pirmajā gadā 300, nākamajā gadā – 500. Tie visi būs brīvprātīgie.

Un mums jādara viss iespējamais, lai cilvēki tik tiešām arī turpmāk gribētu un ietu brīvprātīgi šajā dienestā, nevis piespiedu kārtā. Kur nu vēl draudēt ar kriminālatbildību!

Es domāju, likumprojekta bāze ir sagatavota pietiekoši labi, lai mēs šo procesu varētu uzsākt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Glorijai Grevcovai .

G.  Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Nu man šajā tēmā... vispār nebiju domājusi nākt, taču mana trīspadsmitgadīgā “ēna”, mana meita, mani šodien ļoti pārsteidza.

Es pati esmu principiāli pret obligāto militāro dienestu, tam jābūt brīvprātīgam. Tādas ir manas domas. Bet – tās ir manas domas... kā likumdevējam.

Taču manai trīspadsmitgadīgajai “ēnai” ir citas domas. Viņa saka: “ Mamm , bet kāpēc lai es izvairītos? Kāpēc citās valstīs neizvairās?” Tā ir viņas sarakste. Un viņa saka: “Es gribu iziet militāro apmācību.” Tas nozīmē, ka bērniem skolā māca, ka tas nebūs karš, ka tā nebūs dienēšana, tā būs apmācība.

No otras puses skatoties – bet kāpēc lai viņi neizietu šo apmācību? Tas var noderēt. Zemessardze, jaunsargi. Mēs gandrīz visi tam gājām cauri.

Mani pārsteidza. Mēs neesam pajautājuši. Mēs, vecāki, tagad spriežam par jauniešiem, bet vai kāds vispār tiem jauniešiem ir jautājis, ko viņi grib? (Starpsaucieni: “Jā.”; “Tas, ko jūs tikko...”) Mazums, ko gribam mēs. Bet mums ir bērni, kuri paši lems savu nākotni. Bērniem ir jājautā. (Starpsaucieni.) Labi, tur nebija bērni, tur bija divi pieaugušie...

Sēdes vadītājs. Grevcovas kundze, nedrīkst sarunāties ar zāli. Jums ir...

G.  Grevcova . Labi.

Bet mums ir jāpajautā tiem, kuriem nāksies mūsu valsti aizstāvēt, ja nāksies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie, godātie kolēģi! Manuprāt, nevar nekāpt tribīnē un neatspēkot to ievirzi, ko daži politiķi mēģina attīstīt šajās debatēs par šo tēmu, – to emocionālo piesātinātību – apelēt pie vecāku empātijas pret bērniem... Tieši visu šo valsts aizsardzības dienestu... Runāt par bērniem... Nu, bērni tiek definēti... vecumā līdz 18 gadiem.

Mēs varam runāt par jauniešiem, bet, ja no 18 gadu vecuma... mums ir jārunā par sievietēm un vīriešiem. Tie ir jau pieauguši cilvēki. Viņi, sasniedzot 18 gadu vecumu, kļuvuši par pilntiesīgiem, ar atbildību apveltītiem sabiedrības locekļiem, kas var pieņemt paši savus lēmumus un atbildēt par tiem. Jā, vecāku dimensija var spēlēt lomu, bet nevajag apelēt pie šī jautājuma.

Te minēja to, ka Latvijas sabiedrība un jaunieši būs gatavi Xstundā aizstāvēt valsti un ka nav nepieciešams šis, ko mēs tagad virzām. Nu kā tad viņi aizstāvēs – ar dakšām? Vajag kaut kādas militārās iemaņas apgūt arī tai Xstundai un zināt... prasmes attīstīt kaut vai minimālajā apjomā, ko valsts aizsardzības dienesta apmācību programma arī paredz 11 mēnešu garumā.

Un es atkal... te būs vairākas lietas, ko mēs esam runājuši šī likumprojekta izstrādes, pilnveidošanas kontekstā par citiem alternatīvajiem dienestiem, kas nav tikai bruņotie spēki, tā ir arī Zemessardze tajā skaitā. Tie ir ļoti daudzi vektori.

Kas attiecas vēl uz tādiem emocionāliem apzīmējumiem – ka mēs liedzam tiesības dzemdēt... nu tā izskanēja. Palasiet likumprojektu. Likumprojektā ir rakstīts: sievietēm – brīvprātīgi. Brīvprātīgi!

Es vēl neesmu saticis vīrieti, kurš spētu dzemdēt. Ja jūs tādu pazīstat, tad es aicinātu arī šādu gadījumu iestrādāt (Starpsauciens.) likumā un atsauci vērst arī uz šādu gadījumu. Vismaz pasaules pieredzē... Nu, varbūt filmās, Holivudas filmās, izspēlēja tādus scenārijus, ka vīrietis dzemdē, bet līdz šim... modernajā zinātnē es neesmu saskāries ar šādu iespēju.

Sēdes vadītājs. Kola kungs, atgriezīsimies pie priekšlikuma, lūdzu.

R. Kols. Jā, priekšlikums... Un par atbildību (Starpsauciens.) ... Par atbildību. Jebkurā gadījumā, es domāju, mums vajag ieklausīties Judina kunga argumentā cijā (viņš ir tiesību eksperts) – ja valsts nosaka pienākumus, tad noteikti nosaka arī atbildību. Tā tas ir ar jebkuru jomu, jebkuru nozari. Tas ir savā ziņā arī tāds sociālais līgums, ko noslēdz. Arī līgumos ir paredzēta atbildība.

Šeit ... es runāju, pieņemsim, ar uzņēmējiem. Daudzi deputāti ir bijuši uzņēmēji – viņi zina, ka jebkurā līgumā ir atruna... ir vienošanās, bet ir arī paredzēts: ja viena puse līgumu nepilda vai pārkāpj, ir noteikta atbildība.

Es domāju, ka arī šajā gadījumā ir noteikta atbildība, un parlamentārais sekretārs jau minēja, kādos gadījumos šāda atbildība iestājas. Tas nenozīmē automātiski kriminālsodu un personas atrašanos aiz restēm.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds deputātam Hosamam Abu Meri.

H. Abu Meri (JV).

Labdien, kolēģi! Man liekas, ka tik emocionāli šodien runāja, īpaši – no opozīcijas puses. Vienmēr, kad Rosļikova kungs runā, es klausos uzmanīgi, jo man patīk, kā viņš runā. Nu nav svarīgi, vai es piekrītu vai nepiekrītu, bet tā ir demokrātija.

Es domāju, ka nav pareizi, runājot par konkrētu priekšlikumu un par visu likumprojektu kopumā, sākt dot sabiedrībai neīstu informāciju, biedēt sabiedrību. Nu sanāk apmēram tā, ka šis likumprojekts “Valsts aizsardzības dienesta likums” ir monstrs, kur vispār tagad, tūlīt... dienā, kad tas tika pieņemts, Militārā policija brauks pa mājām un paņems visus jauniešus – astoņpadsmitgadīgos plus – militārajā dienestā. Tā nebūs.

Valaiņa kungs tikko teica, ka daži simti brīvprātīgo. Nu varbūt nevajag nekādu loteriju, nekādu izsoli. Līdz ar to mēs šeit vienkārši runājam. Vai tas ir, lai vienkārši runātu un biedētu sabiedrību... un nepareizi arī runāt, ka NBS Latvijā nav sagatavoti, ka mums armija... ka mums nesanāk sagatavot labu armiju. Man liekas, ka Latvijas armija un Latvijas bruņotie spēki Eiropas līmenī ir ļoti labi sagatavoti, mums arī nav jābūt 100 tūkstošiem oficiālajā armijā, tāpēc mums ir šis dienests, kur nekas nav jauns.

Kādreiz bija... Padomju Savienībā bija slikti piemēri, bet mēs tagad dzīvojam Eiropas Savienībā, un, ja mēs visu laiku runājam par to, ka mēs gribam darīt... un būt līdzīgi Somijai, Lietuvai, Skandināvijai, nu tad, rekur , mēs jau darām – ar šo likumprojektu. Daudzas... līdzīgas lietas tika paņemtas gan no Lietuvas, gan no Somijas, nekas nav izgudrots.

Runāsim vienkārši par lietām, lūdzu! Un nebiedējiet sabiedrību un jauniešus, ka tūlīt būs šausmīgi likumprojekti, ka tie apturēs viņu dzīvi, ka viņiem vairs nebūs ģimenes, nevarēs vairs dzemdēt bērnus, kas nav taisnība. Nu, kolēģi, būsim godīgāki!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Gribu atgādināt, ka 60. priekšlikumā ir rakstīts, ka kriminālatbildība tiek paredzēta gadījumos, ja dienests netiek apmeklēts bez attaisnojoša iemesla. Tātad, ja šeit izskanēja kaut kādi iemesli, kuri varētu būt attaisnojoši, tad jāņem vērā, ka tie neattiecas uz šo priekšlikumu, bet runa ir par ļaunprātīgu, apzinātu izvairīšanos no dienesta. (Starpsaucieni.) Un ko tas būtībā nozīmē?

Tas nozīmē to, ka tiesības šai valstī būs visiem, bet pienākumi būs dažiem. Tātad pienākumi tiek degradēti un tiesības cilvēkam kļūst svarīgākas. Vai tas ir taisnīgi? Vai tomēr ir taisnīgāk, ja mēs liekam vienlīdzības zīmi – ka pilsoņiem ir gan tiesības, gan pienākumi? Un šis aizsardzības dienests ir viens no pilsoņa pienākumiem.

Šeit tika uzdots jautājums, vai kāds ir jautājis jauniešiem. Jā, jauniešiem ir jautājuši. Un es domāju, ka arī katra deputāta pienākums, pirms pieņem lēmumu, kas skar kaut kādu konkrētu sabiedrības grupu, ir noskaidrot šīs sabiedrības grupas viedokli. Ne tik sen atpakaļ man bija diskusija ar jauniešiem vienā no Liepājas skolām. Diskusija bija par citu tēmu, bet es, izmantojot iespēju, tad, kad man bija jārunā tieši ar jauniešiem, topošajiem vīriešiem, uz kuriem šis dienests attiektos... man no visas skolas viens – viens! – jaunietis pateica, ka viņš nevēlētos. Viņš neteica, ka viņš neies, bet – ka viņš nevēlētos. Tas bija viens no visas skolas, visi pārējie teica, ka dosies, un nebija lielas diskusijas par to, vai šis aizsardzības dienests ir vajadzīgs un vai viņi tur būs.

Tāpēc es domāju, ka šī ir tāda, nu... mēs aizraujamies ar retoriku nevajadzīgi. Jaunieši ir patriotiski, gatavi un saprot šo nozīmi. Tāpēc es aicinu stiprināt valsts drošību, nevis stiprināt izlaidību.

Karavīru karā kāva, suni – ceļa maliņā. Respektēsim valsts drošību!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrejam Vilkam.

A. Vilks (ZZS).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Neapšaubāmi, ka iesaucamajiem ir atbildība, ir pienākumi, ir tiesības, bet, ja mēs runājam par atbildību, man šķiet – atbilstoši tam , kas ir definēts, – tā varbūt nav attiecīga.

Tātad 60.  priekšlikums – par 15. pantu – paredz atbildību par izvairīšanos no valsts aizsardzības militārā dienesta un šajā gadījumā personas sauc pie atbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

Krimināllikumā ir 334.  pants – izvairīšanās no militārā dienesta. Pēc būtības un pēc loģikas tas droši vien atbilst tam, kas varētu būt attiecināms uz 15. pantu. Šajā 334. pantā – izvairīšanās no militārā dienesta – ir teikts sekojošais: par izvairīšanos no obligātā militārā dienesta pienākumu pildīšanas, nodarot sev kādu miesas bojājumu (pašsakropļošanās) vai simulējot slimību, viltojot dokumentus vai citādi apmānot, kā arī par atteikšanos no dienesta pienākumu pildīšanas persona tiek sodīta ar brīvības atņemšanu līdz pieciem... gadiem. Tātad šāda atbildība ir paredzēta – tas, kas ir noteikts Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta 15. pantā – par izvairīšanos no valsts militārā dienesta. Vai šeit ir konsekvence? Nezinu.

Ir 332. pants “Patvaļīga prombūtne”. Par patvaļīgu prombūtni, tas ir, par karaspēka daļas vai dienesta vietas atstāšanu, kā arī par neierašanos bez atta isnojoša iemesla noteiktā laikā arī ir paredzēta kriminālatbildība.

Ir vēl bargāks pants – “Dezertēšana”, tas ir, dienesta vietas atstāšana nolūkā izvairīties no obligātā militārā dienesta, kā arī neierašanās šajā pašā nolūkā dienesta norīkošanas vai pārcelšanas gadījumā konkrētā dienesta izpildes viet ā. Un, dabīgi, tad ir jautājums: uz kuru Krimināllikuma pantu ir attiecināms “ja šī persona izvairās no valsts aizsardzības militārā dienesta”?

Atbildība mēdz būt dažāda. Un es pieļauju, ka šajā pantā būtu nepieciešams precīzāk norādīt, vai tā ir patvaļīga prombūtne vai citāda veida izvairīšanās no militārā dienesta pienākumu pildīšanas. Ja mēs esam loģiski un konsekventi, šajā gadījumā 334. pants paredz: par izvairīšanos no militārā dienesta – brīvības atņemšana līdz pieciem... gadiem. Tā ir viela pārdomām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai Bergmaņa kungs komisijas vārdā vēlas komentēt, piebilst vai reflektēt?

R. Bergmanis. Jā, es laikam mēģināšu vēlreiz nolasīt vienu daļu no tā, ko es lasīju: līdz iesaukšanai par izvairīšanos no pārbaudēm persona saucama pie administratīvās atbildības, bet dienesta laikā – pie kriminālatbildības. Tas arī viss, ko es vēlējos piebilst. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti pieprasa balsojumu? (Starpsauciens: “Jā!”) Pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. – aizsardzības ministres Mūrnieces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 18, atturas – nav. Priekšlikums ir guvis Saeimas atbalstu.

R. Bergmanis. 61. – aizsardzības ministres priekšlikums. Redakcionāla rakstura precizējums, ievērojot panta papildināšanu ar jaunu daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 62. – Juridiskā biroja priekšlikums. Sadala 15. pantu trīs daļās. Komisijā atbalstīts un iekļauts 64. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 63. – aizsardzības ministres priekšlikums. Par valsts aizsardzības dienesta karavīru tiesībām ārpus kārtas iekārtot bērnus pirmsskolas izglītības iestādēs. Komisijā atbalstīts un iekļauts 64. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 64. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Apvieno iepriekšējos priekšlikumus un izsaka 15. panta tekstu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, pirmām kārtām šeit, man liekas, ir ieviesusies kļūda... es nezinu... varētu paskaidrot: “Izteikt 15. panta tekstu šādā redakcijā:” Mēs šobrīd runājam par 16. pantu. Bet ko es gribu teikt? To, ka mēs gribam kādam līdzināties. Ziniet ko? Es negribu vispār nevienam līdzināties, es gribu, lai līdzinās man! Es gribu, lai visi tie pārējie – lietuvieši, somi, zviedri un visi pārējie – līdzinās Latvijai. To es gribu. (Pauze.)

Sēdes vadītājs. Turpiniet.

E. Zivtiņš. Jā, jā, jā. Tātad šeit, 64. priekšlikumā, ir norma, kur ir uzlikts: “Valsts aizsardzības dienesta karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs.” Šī ir deklaratīva norma, kas pilnībā neko nepasaka un nevienam neko neuzliek par pienākumu – “ir tiesības”. Mēs šeit, no tribīnes, runājam par to, ka ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Tad, kolēģi, uzliksim par pienākumu un ierakstīsim likumā, ka nevis ir tiesības, bet “[..] ir pienākums ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs”.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Atim Švinkam .

A.  Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Kolēģes! Es nebiju plānojis nākt pie šī punkta (Starpsauciens.) ... bet es gribu mazlietiņ paskaidrot. Jā, mums komisijā bija daudz diskusiju, un PROGRESĪVIE bija tie, kas uz otro lasījumu ļoti pievērsa uzmanību tam, lai būtu tā saucamie burkāni, lai motivētu jauniešus brīvprātīgi pievienoties valsts aizsardzības dienestam un tas būtu populārs, prestižs.

Šis konkrētais punkts bija arī mūsu priekšlikumos otrajam lasījumam. Un man ir milzīgs gandarījums, ka Aizsardzības ministrija to saklausīja un nāca ar savu priekšlikumu trešajam lasījumam. Es gribu atgādināt, ka mēs nācām arī ar priekšlikumiem par veselības apdrošināšanu, sociālo nodrošināšanu, iekārtošanu bērnudārzos un par to, lai būtu iespējams augstāko izglītību apgūt budžeta grupās.

Mēs arī panācām, ka līdz šim šajā likumprojektā nebija atsevišķa panta, tagad tāds būs: “Valsts atbalsts pilsoņiem, kas pabeiguši valsts aizsardzības dienestu”. Varbūt to burkānu ir mazāk, nekā PROGRESĪVIE gribēja, bet tas paver iespēju un to arhitektūru, un domu, ka mums visiem ir svarīgi, lai šis dienests būtu kvalitatīvs, prestižs un motivētu iesaistīties pēc iespējas vairāk jauniešu.

Konkrēti par šo punktu. Tas tika salīdzināts ar profesionālo armiju un NBS, kas jau šobrīd pastāv, – ka ir tiesības bērnus iekārtot ārpus rindas bērnudārzos. Mēs neizdomājām neko jaunu, tā ir sinhronizācija. Un atsevišķi nākt runāt un biedēt, selektīvi izņemot atsevišķus vārdus, nav prāta darbs. Šeit patiešām komisija ir padomājusi par šiem motivējošajiem punktiem.

Un es neuzstāju uz balsojumu, bet, protams, lūdzu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

R. Bergmanis. Jā, es varu tikai piebilst – Švinkas kungs precīzi teica, ka šis ir sinhronizēts ar profesionālā dienesta karavīriem... piemītošajām lietām, tāpēc tur nav nekādu izņēmumu. Paldies Aizsardzības ministrijai, ka viņi nāca uz trešo lasījumu tieši ar šādu priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsojumu!”) Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Bergmanis. 65. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Paredz divas sociālās garantijas valsts aizsardzības dienesta beidzējiem: valsts finansētas studiju vietas un valsts finansētu sociālo stipendiju.

Attiecībā uz valsts finansētām studiju vietām sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Finanšu ministriju ir sagatavots komisijas priekšlikums. Tajā ietverts arī 91. priekšlikumā izteiktais deputāta Vilka priekšlikums, kā arī 94. priekšlikumā izteiktais frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Savukārt priekšlikuma otrā daļa – par sociālo stipendiju – komisijā netika atbalstīta, bet, kā jau es teicu, šis ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 66. – aizsardzības ministres priekšlikums. Redakcionāli precizē panta nosaukumu un paredz likumā iekļaut regulējumu attiecībā uz personām, kuras zaudē Latvijas pilsonību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 67. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura – precizē atsauci uz izņēmumiem, kur tika izveidots jauns, 10., punkts.

Lūdzu atbalstīt arī šo priekšlikumu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 68. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 69. – tiesībsarga priekšlikums. Aicina noteikt, ka personas, kas saskaņā ar normu tiek atvaļinātas no valsts aizsardzības militārā dienesta pirms dienesta termiņa izbeigšanās, tiek ieskaitītas Nacionālo bruņoto spēku rezervē kā rezervisti. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 70. – aizsardzības ministres Mūrnieces priekšlikums. Iesāk integrēt regulējumu par valsts aizsardzības civilo dienestu šajā likumā, nevis veidot tam atsevišķu likumu. Pirmais priekšlikums paredz panta nosaukumu, kas atbilstoši komisijas pieņemtajam lēmumam par saīsinājumu lietošanu būs “Alternatīvā dienesta izpilde”. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Vilks.

A. Vilks (ZZS).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Tātad valsts aizsardzības dienests paredz divus dienesta izpildes veidus: valsts militāro dienestu un civilo dienestu, alternatīvo dienestu. Bēda ir tāda, ka alternatīvo dienestu ir iespējams veikt tikai Aizsardzības ministrijas iestādēs. Alternatīvo dienestu pilda 11 mēnešus šajās padotības iestādēs. Bet būtu nepieciešama korekcija kā attiecībā uz militāro dienestu, tā arī uz brīvprātīgo vai arī attiecībā uz alternatīvo dienestu.

Ja mēs runājam par militāro dienestu, pirmkārt, būtu nepieciešama tikai brīvprātīga iesaukšana. Tas ir pirmais. Un otrais – atalgojums 600 eiro. Tas ir mazāks par minimālo atalgojumu. Vai tas ir atbilstoši, pietiekami?

Ja mēs runājam par alternatīvo dienestu, te varētu būt divi aspekti. Pirmais ir saistīts ar to, ka mūsu iekšējā drošība, man šķiet, ir viena no prioritātēm, (bez ša ubām saistībā ar ārējo drošību). Bez šaubām, mums ir nepieciešami cilvēki, kuri spētu un varētu nodrošināt iekšējo drošību. Mums ir ļoti lielas vakances Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā – tur vakanču skaits sasniedz apmēram 200 personas. Kāpēc viņi nevarētu būt iesaukti un būt glābēji, ugunsdzēsēji un tā tālāk?

Valsts policijā pašreizējā laika periodā ir 7647 amata vietas, bet aizpildītas ir 5967. Vakantas ir 1680 vietas jeb 21,9 procenti. Latvijā kopumā policijas darbinieku vakances ir apmēram 40 procenti. Kāpēc, nodrošinot iekšējo drošību, alternatīvo dienestu nevarētu iziet Valsts policijā?

Problēma padziļinās... mums vēl ir jauna... Likuma “Par pašvaldībām” 4. panta 14. punktā ir noteikts, ka pašvaldības piedalās sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp veidojot pašvaldības policiju. Ar kādiem resursiem, ar kādiem cilvēkiem tas būtu iespējams? Es, atklāti sakot, to nezinu. Un kāpēc tie, kas tiks iesaukti alternatīvajā dienestā, nevarētu būt pašvaldības policijā? Kāpēc nevarētu būt? Manuprāt, pilnīgi varētu. Tas ir pirmais.

Otrais aspekts ir sekojošs. Ja mēs paskatāmies kaimiņu pieredzi, tā ir ļoti interesanta. Igaunijā ir alternatīvais dienests, ko administrē Aizsardzības ministrijas pakļautībā, taču tur 12 mēnešus ir iespējams strādāt organizācijā, kas nodarbojas ar glābšanas notikumu... risināšanu, pie sociālo pakalpojumu sniedzējiem, medicīnas iestādēs, izglītības iestādēs. Igaunijā! Kāpēc mēs to nevaram pārņemt?

Es runātu arī par Somiju, kur pamatapmācības periods alternatīvajā dienestā ir 28 dienas un ir iespējams specializēties tādās jomās kā ugunsdzēsības glābšanas dienesti, civilā aizsardzība, vides un kultūras vērtību aizsardzība, pilsoniskās prasmes un iemaņas. Es varu minēt... te bija... par Austriju, kur ir alternatīvais dienests un kur ir iespējas nodarboties ar pakalpojumu... slimnīcās, civilajā aizsardzībā, katastrofu novēršanas dienestos un tā tālāk. Mēs runājam par Šveici, par Norvēģiju, tātad pieredze ir ļoti plaša.

Es aicinu izmantot to pieredzi, kas ir citās valstīs, kur alternatīvais dienests tiek pildīts ne tikai aizsardzības ministrijās, bet arī citās iestādēs. Manuprāt, tas būtu noderīgi mūsu iekšējai drošībai un sociālo problēmu risināšanā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Gribu papildināt iepriekšējo runātāju. Proti, šis alternatīvais dienests... tātad, lai saprastu, – 300 eiro mēnesī. Protams, šeit ir nākts pretī... neskatoties uz alternatīvā dienest a... tātad pildīšanas vieta... Kontroles komisija ņem vērā alternatīvā dienesta veicēja personiskās īpašības, izglītību un deklarēto dzīvesvietu. Alternatīvais dienests sākas ar dienu... un tā tālāk, un tā tālāk, tātad ņem visu šo vērā. Bet kur ir tas – vēlreiz gribu atkārtot – sāls, runājot par alternatīvo dienestu? Un tas ir – cilvēkam ikdienā jānodarbojas ar kaut ko, par to viņš saņem tikai 300 eiro mēnesī, un citur nekur viņš strādāt nedrīkst. Ja viņš ir viens pats, kā viņš var izdzīvot par 300 eiro mēnesī? Jo viņš jau nav valsts apgādē, kā tas ir dienesta karavīram. 300 eiro mēnesī?

Tātad, uzdodot jautājumu... faktiski Aizsardzības ministrija teica, ka viņiem ir iespēja piedāvāt dzīvot arī kazarmās. Vai tā tas būs, vai tā tas nebūs... Un kāda tad būs tā kārtība? Kā tas cilvēks nokļūs uz darbu? Ar 300 eiro, tiešām, nepietiek! Skatieties, kā gribat!

Rajeva kungs, neejiet nekur, jums te jāsēž ir visu laiku uz vietas, ir jāiet (Starpsauciens: “Nesarunājieties ar zāli!”) ... ar zāli (Smiekli.) ... vot , kāpēc viņš klusē? Kāpēc pulkvedis klusē? Tāpēc, ka viņš zina, ka šis likumprojekts nenodrošina mums nopietnu valsts aizsardzību.

Kolēģi, bet par šo te. Tātad faktiski te ir vajadzīgas nopietnas izmaiņas, kaut kādiem papildinājumiem ir jābūt. Nu, nevar bērns izdzīvot bez vecāku atbalsta ar 300 eiro kaut kādā nezināmā vietā. Tad ir jāpasaka kaut kā savādāk.

Sēdes vadītājs. Zivtiņa kungs, šobrīd mēs diskutējam par jaunu nodaļu. IV nodaļa...

E. Zivtiņš. Jā, jaunu nodaļu, jā, jā...

Sēdes vadītājs. ... ar nosaukumu “Alternatīvā dienesta izpilde”.

E. Zivtiņš. Jā, alternatīvā dienesta izpilde. Tieši tā – alternatīvā dienesta izpilde.

Sēdes vadītājs. Par nodaļas ieviešanu diskutējam. (Starpsauciens: “Tas ir nosaukums!”) Tas ir nosaukums.

E. Zivtiņš. Nu, nosaukums. Bet es jau jums – par ko runāju? (Starpsauciens.) Tātad par to, ka nedrīkst tā būt.

Sēdes vadītājs. Ar zāli lūdzu...

E. Zivtiņš. Nedrīkst tā būt, ka bērnam... Bērns jau nevar izdzīvot par 300 eiro.

Sēdes vadītājs. Zivtiņa kungs, Zivtiņa kungs...

E. Zivtiņš. Jā, kā viņš izdzīvos? (Starpsauciens.) Ko tu muldi te?

Sēdes vadītājs. Zivtiņa kungs, jums nav tiesību sarunāties ar zāli!

Viss, debates slēdzam.

Bergmaņa kungs?

R. Bergmanis. Jūs, Saeimas priekšsēdētāja kungs, jau precīzi minējāt, ka šis bija priekšlikums tieši par nodaļas nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu? Neviens nelūdz balsojumu. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 71. – aizsardzības ministres Mūrnieces priekšlikums. Satur normas par valsts aizsardzības civilā dienesta izpildes uzsākšanu. Tie pilsoņi, attiecībā uz kuriem būs pieņemts lēmums par militārā dienesta aizstāšanu, sāk pildīt valsts aizsardzības civilo dienestu tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņu deklarētā dzīvesvieta vai kur viņam tiek nodrošināta dzīvojamā telpa. Ja tas nav iespējams, tad viņu norīko pildīt valsts aizsardzības civildienestu tajā administratīvajā teritorijā, no kuras ir iespējams katru dienu atgriezties viņa deklarētajā dzīvesvietā. Paredzēts, ka iestāde apstiprina amatus, kurus var ieņemt dienesta veicējs, un tiek vērtētas viņa personīgās īpašības. Daļēji atbalstīts un iekļauts 72. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs .

A.  Rosļikovs (ST!).

Kolēģi, absolūti nopietns jautājums, un komisijā mēs to jau esam izrunājuši. Diemžēl mūsu piedāvājums neguva atbalstu. Bet atbilstoši konkrētam punktam katru dienu atgriezties no darba ir iespējams arī no Rēzeknes un Daugavpils. Trīs stundas pavadīt ceļā – tā nav problēma.

Ja mēs tālāk skatāmies šo likumprojektu, tad tas laiks, ko pavada bērns, braucot no un uz darbu , uz civildienestu, viņam netiek apmaksāts. Tā ka mums ir konkrēta problēma. Ar to, ka jūs grasāties viņam maksāt 300 eiro, nepietiek pilnīgi nekam. Nosacīti jūs viņu, dzīvojošu Rīgā, pierakstīsiet dienēt, piemēram, Daugavpilī. Un kādā veidā viņš to visu realizēs? Atbilstoši likumam? Viss būs pareizi un kārtībā, tīri teorētiski viņš katru dienu varēs atgriezties no darba uz mājām.

Kolēģi, šis punkts nestrādā. Ja mēs runājam konkrēti par cilvēku, kuram ir pienākums dienēt, ja mēs gribam, lai viņš to dara no sirds, tad izveidojiet viņam tādus apstākļus.

Lūdzu, kolēģi, neatbalstiet šo pozīciju!

Lūdzu balsojumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Bergmaņa kungs...?

R. Bergmanis. Kā jau es minēju, šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 72. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 72. ...

Sēdes vadītājs. Ā, lūdz balsojumu, es atvainojos, jā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. priekšlikumu, ko iesniegusi aizsardzības ministre Mūrniece! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 53, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 72. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Līdzīgs iepriekšējam – aizsardzības ministres – priekšlikumam, tikai otrajā un trešajā daļā izslēdz vārdus “norīko” un “norīkošana”, kā arī paredz jēdziena “alternatīvais dienests” lietošanu panta redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens: “Lūdzu balsojumu!”)

Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto priekšlikumu, kurš komisijā ir atbalstīts! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Nākamais.

R. Bergmanis. 73. – aizsardzības ministres priekšlikums. Nosaka valsts aizsardzības civilā dienesta uzskaiti. Paredzēts, ka šis dienests tiks pildīts 40 stundas nedēļā, to uzskaitīs iestāde, kurā dienests tiek pildīts, un laikā neieskaitīs neattaisnotu prombūtni. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 74. – aizsardzības ministres priekšlikums. Papildina likumprojektu ar jaunu 22. pantu un nosaka valsts aizsardzības civilā dienesta veicēja pienākumus. Tie attiecas uz normatīvo aktu un iestādes iekšējo normatīvo aktu ievērošanu un nepieciešamību saudzīgi izturēties pret valsts mantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 75. – aizsardzības ministres priekšlikums. Papildina likumprojektu ar jaunu 23. pantu un nosaka iestādes pienākumus valsts aizsardzības civilā dienesta izpildē. Tie ir pienākumi darba drošības jomā, kā arī pienākums nodrošināt apģērbu un aprīkojumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 76. – aizsardzības ministres priekšlikums. Paredzēta valsts aizsardzības civilā dienesta veicēja atbildība par dienesta laikā nodarītajiem zaudējumiem prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, dienesta nepienācīgu veikšanu un iestādes iekšējo normatīvo aktu neievērošanu – paredzēts rājiens vai rakstveida piezīmes izteikšana. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, ļoti īsi. Protams, nepieciešama atbildība par to, kas tur runāts, bet es gribēju vērst jūsu uzmanību uz to, ka šajā likumprojektā visu laiku ir runa par atbildību, sodiem, bet šeit neviena burta nav rakstīts par to, kā mēs apbalvosim šos karavīrus. Pilnīgi nekas te nav teikts. Tad, kad es uzdevu šo jautājumu, teica: Nu, tur iekšējās kārtības noteikumi... tur var apbalvot, un vēl kaut kas, un tas jau tur būs pateikts, tas būs ta nī likumā, tas – šinī likumā...

Bet konkrēti šajā likumprojektā nav neviena teikuma par to, ka, labi dienējot, cilvēks var tikt apbalvots kaut vai, es nezinu, ar vienu dienu atvaļinājuma vai goda rakstu, vai tamlīdzīgām lietām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. (Noklaudzina ar āmuru.)

Man šķiet, ka es paspēju ar āmurīti piesist pirmais. (Smiekli. Starpsaucieni.)

Bergmaņa kungs, lūdzu.

R. Bergmanis. Es nebūšu soģis, kas pateiks, vai paspēja vai ne, bet es varu tikai atkārtot to, ka šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai jūs pieprasāt balsojumu? (Starpsauciens: “Nē.”)

R. Bergmanis. 77. ...

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. ... aizsardzības ministres Mūrnieces priekšlikums. Paredz nosacījumus, kādos persona atvaļināma no valsts aizsardzības civilā dienesta izpildes. Būtībā tie ir tādi paši kā atvaļināšana no valsts aizsardzības militārā dienesta. Atbalstīts un iekļauts 78. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 78. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē dienesta nosaukumu un arī papildina panta redakciju ar atsauci uz 8. panta pirmās daļas 10. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 79. – aizsardzības ministres priekšlikums. Izsaka nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā, papildinot šo nodaļu arī ar regulējumu attiecībā uz valsts aizsardzības civilā dienesta veicējiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 80. – aizsardzības ministres priekšlikums. Likumprojekta 26. pants tiek papildināts ar valsts aizsardzības civilā dienesta veicēju pienākumiem, tādēļ tiek precizēts arī panta nosaukums, vienlaikus redakcionāli tiek precizēta 26. panta otrā un trešā daļa. Daļēji atbalstīts, iekļauts 82. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 81. – tiesībsarga Jansona kunga priekšlikums. Paredz 19. panta trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā. Tiesībsargs aicina skaidri noteikt, ka persona ir atbildīga vienīgi par tādiem šķēršļiem valsts aizsardzības dienesta izpildē, kas radušies pašas personas apzinātas izvēles un rīcības dēļ. Daļēji atbalstīts, iekļauts 82. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 82. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Apvieno sevī 80. priekšlikumu bez pirmās daļas un ietver 81. priekšlikumu ar redakcionāliem precizējumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 83. – aizsardzības ministres priekšlikums. Nosaka to, ka dienesta izpildes laiks nav ieskaitāms laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, tādējādi dodot skaidru noregulējumu šajā situācijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 84. – aizsardzības ministres priekšlikums. Satur normas par kompensācijām abu dienesta veidu veicējiem – kam tiek paredzētas kompensācijas. Precizējumi veikti saistībā ar likumprojekta papildināšanu ar valsts aizsardzības civilā dienesta regulējumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 85. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 86. – tiesībsarga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, jo tika atbalstīts nākamais – 87. – priekšlikums par šī panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 87. – aizsardzības ministres priekšlikums. Satur normas par likumprojekta 29. panta papildināšanu ar valsts aizsardzības civilā dienesta regulējumu, pasakot, ka arī alternatīvā dienesta veicēju var nodrošināt ar dzīvojamo telpu.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, es rosinātu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo šeit ir teikts... Runa ir (es atkārtošu vēlreiz) par šiem 300 eiro, ko maksāt dienesta... kungam... Var nodrošināt viņu ar dzīvojamo telpu. Ko nozīmē: var nodrošināt? – var nodrošināt un var arī nenodrošināt.

Kā viņš, tas jaunais cilvēks, izdzīvos ar 300 eiro? Viņam vajadzēs ceļam, viņam vajadzēs ēst, viņam visu vajadzēs. Tātad – kā to izdarīt? Nav skaidrs. Šeit ir jābūt, ka nepieciešamības gadījumā nodrošinās viņu ar dzīvojamo platību.

Rosinu balsot un neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Tātad ir aicinājums balsot.

Vai Bergmaņa kungs kaut ko vēlas piebilst pie šī? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. – aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 11, atturas – nav. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

R. Bergmanis. 88. – aizsardzības ministres priekšlikums. Satur 30. panta precizējumus, kas veikti saistībā ar likumprojekta papildināšanu ar valsts aizsardzības civilā dienesta regulējumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Leila Rasima .

L.  Rasima (PRO).

Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģes! Kolēģi! Vienas no galvenajām raizēm, kas izskan no jauniešiem saistībā ar valsts aizsardzības dienestu, ir ārpusreglam enta attiecības jeb tas, ka... jaunieši dienestā vēlas justies droši gan fiziski, gan emocionāli. Viņi ir dzirdējuši dažādus stāstus no vecvecākiem, kā tiem ir gājis armijā, un, protams, viņiem likumsakarīgi ir raizes, vai arī šajā dienestā nepastāvēs kādi emocionālās un fiziskās drošības jeb, precīzāk, vardarbības riski.

Es gribu akcentēt, ka mūsu armija un mūsu profesionālais dienests šobrīd patiešām ir augstā līmenī – moderns, profesionāls, atbilstošs visiem NATO standartiem –, un tajā ir nodrošināta karavīru emocionālā un fiziskā drošība. PROGRESĪVIE jau otrajā lasījumā vēlējās šo virzīt, un ir prieks, ka Aizsardzības ministrija ir sadzirdējusi. Būtībā mēs vēlējāmies uzsvērt, ka tas ir jānodrošina ne vien praksē, bet arī jāieraksta likumā , tāpat jāattiecina arī uz valsts aizsardzības dienestu.

Būtībā šis punkts likumā ir signāls sabiedrībai, ka valsts aizsardzības dienests būs absolūti drošs gan fiziski, gan emocionāli un tajā nebūs ne mazāko šaubu par kaut kādiem emocionālās un fiziskās vardarbības riskiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātam Rihardam Kolam. (Pauze. Starpsaucieni. Smiekli.)

Tādā gadījumā debates slēdzam.

Tātad, Rasimas kundze, vai jūs (Dep. L.  Rasima : “Nē.”) ... vēlaties, lai balsotu? Nevēlaties, ja?

Tātad deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 89. – tiesībsarga priekšlikums. Iesniegts, jo saskaņā ar 24. panta normu valsts aizsardzības dienesta karavīriem nav piemērojama Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 23. panta otrā daļa, kas noteic Ministru kabineta tiesības lemt par minēto pabalstu izmaksu citiem bojāgājušā karavīra tuviniekiem, ja karavīram nav laulātā, lejupējo un tuvākās pakāpes augšupējo radinieku.

Ievērojot to, ka minēto Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normu kontekstā nav saskatāmas būtiskas atšķirības starp profesionālā dienesta karavīru un valsts aizsardzības dienesta karavīru, tiesībsargs aicina izslēgt šajā likumprojekta normā vārdus “pirmās daļas” un tādējādi attiecināt uz valsts aizsardzības dienesta karavīriem arī šī likuma 23. panta otro daļu. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 90. – aizsardzības ministres priekšlikums. Tiek ierosināts saistībā ar likumprojekta papildināšanu ar valsts aizsardzības civilā dienesta regulējumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 91. – deputāta Vilka kunga priekšlikums. Paredz, ka valsts finansē studiju vietas valsts augstskolās un koledžās tiem, kas pabeiguši valsts aizsardzības dienestu, ja studējošais atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas prasībām. Kā jau minēts, priekšlikums saskan ar frakcijas PROGRESĪVIE 65. priekšlikumā ietverto ideju un frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” 94. priekšlikumu.

Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un finanšu ministru (Nav skaidri saklausāms.) tapis nākamais, 92. – atbildīgās komisijas priekšlikums. 91. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 92. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Deputāti vēlas debatēt.

Deputāts Andrejs Vilks.

A. Vilks (ZZS).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Tātad par 91. priekšlikumu. Es aicinātu to papildināt ar jaunu redakciju: “Valsts finansē studiju vietas valsts augstskolās un koledžās tiem, kas pabeiguši valsts aizsardzības dienestu, ja studējošie atbilst augstskolas studiju programmas uzņemšanas prasībām.” Tātad tika pilnveidots 92. priekšlikums, kur it kā tika ietverts minētais priekšlikums, bet tomēr šeit ir kolīzija starp to, kas iepriekš tika definēts, un to, kas pašreiz ir noteikts.

Tātad 92. priekšlikums nosaka valsts atbalstu pilsoņiem, kas pabeiguši valsts aizsardzības dienestu... Valsts augstskolas un koledžas tām gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa ietvara likumā... finansējuma ietvaros finansē tikai tiem, kas brīvprātīgi pieteikušies un pabeiguši valsts aizsardzības dienestu.

Tātad šeit es gribu vērst uzmanību uz to, ka tas ir tikai tā finansējuma ietvaros, kas ir bijis iepriekš paredzēts, papildu līdzekļi nekādā veidā nav paredzēti. Ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai... Latvijas Republikas Saeimai atsūtīta vēstule no Izglītības un zinātnes ministrijas... no 2023. gada 13. februāra... kur viennozīmīgi tiek minēts: lai veicinātu obligātā dienesta pievilcību, ministrija piedāvā ieviest valsts atbalstu personām, kuras pabeigušas valsts aizsardzības dienestu un atbilst akreditēto valsts augstskolu īstenotajām studiju programmām. Tātad Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta, ka šajā gadījumā varētu būt finansiālais atbalsts personām, kas ir beigušas valsts militāro dienestu.

Nākamais. Tātad attiecībā uz piedāvāto, ka būtu finansējums tiem, kas ir brīvprātīgi pieteikušies. Bez šaubām, tas ir atbalstāms. Ja šajā gadījumā mēs runājam par to, ka – esošā finansējuma ietvaros notiek sekojošais, ka pēc būtības tiek samazināts budžeta vietu skaits uz to personu skaita rēķina, kuri ir beiguši valsts militāro dienestu brīvprātības kārtībā. Pieņemsim, ja mums Rīgas Stradiņa universitātē Medicīnas fakultātē ir aptuveni 30 budžeta vietas, piesakās 50 cilvēki, kas brīvprātīgi nodienējuši militārajā dienestā, tad samazinās budžeta vietu skaits par 50. Ja mēs runājam tiesību zinātnē... mums tiek finansētas no budžeta piecas vietas, mums piesakās astoņi. Pēc būtības visas šīs budžeta vietas aiziet tiem... es gribēju... pilnīgi pamatoti, bez šaubām, kas ir brīvprātīgi pildījuši valsts militāro dienestu.

Bet tā nav izeja. Jautājums ir par to, ka būtu jābūt šādā redakcijā: valsts finansē studiju vietas valsts augstskolās un koledžās visiem tiem, kas pabeiguši valsts aizsardzības dienestu, ja studējošais atbilst augstskolas un studiju programmas uzņemšanas prasībām, paredzot papildu finansējumu.

Tas ir ļoti būtiski. Es domāju, ka, strādājot tālāk pie šī likumprojekta, tas noteikti būtu jāņem vērā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai Bergmaņa kungs vēlas kaut ko piebilst?

R. Bergmanis. Nē. Kā jau es teicu, šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 92. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vilka kungs, vai jūs vēlaties balsot? (Pauze.) Vilka kungs, vai jūs gribat balsot? (Dep. A. Vilks: “... balsot vajag?” Smiekli.) Vai jūs pieprasāt balsojumu par priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Balsojam.

R. Bergmanis. Tad “pret” jābalso, jo tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 91. – deputāta Vilka priekšlikumu, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļaut s nākamajā – 92. – priekšlikumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 52, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. Nākamais – 92. – kā jau es minēju, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas paredz finansēt studiju vietas valsts aizsardzības dienesta beidzējiem. Jāuzsver, ka tas dod priekšroku tiem valsts aizsardzības dienesta veicējiem, kas brīvprātīgi pieteikušies dienestam un to pabeiguši , ja studējošie atbilst augstskolas un koledžas uzņemšanas noteikumiem. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Česlavs Batņa.

Č. Batņa (AS).

Augsti godātais Saeimas Prezidij ! Cienījamie deputāti! Es šajā momentā diskutēšu arī par 94. priekšlikumu, jo tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts šajā priekšlikumā.

Man bija interesanti klausīties komisijas darbu. Visi kā viens, visi kā viens saka : “Atbalstām, mums vajag to!” Un tad pienāk jautājums – kas notiek ar finansējumu? Nu nav finansējuma. “Izglītības un zinātnes ministrija, lūdzu, sagatavojiet finansējuma pieprasījumu – cik tas varētu izmaksāt.”

Un šeit sākas pašas interesantākās lietas – par to vēstuli, ko Vilka kungs minēja. Izglītības un zinātnes ministrija atsūta savus aprēķinus, ka 2023. gadā, lai nodrošinātu 94. priekšlikuma īstenošanu, ir nepieciešami 2 miljoni 153 tūkstoši. (Starpsaucieni.) Tas ir... jā, bet tas ir sasaistīts ar 94. ... Un Finanšu ministrija, ieraugot šo aprēķinu, saka: “Pag, pag, pag, fiskālā telpa! Mēs nevaram to atbalstīt.”

Man ir jautājums – vai mums ministrijās ir normāli domājoši cilvēki, kas saprot, ka šajā gadā vispār nav vajadzīgs priekšlikums un... vai vispār nav vajadzīgs finansējums? Un – vai Finanšu ministrijā ir tikai pliki ierēdņi, kas vienkārši skatās ciparos? Paskatās un pasaka: tie ir divi miljoni – neatbalstām!

Draugi mīļie, beidzot sāksim taču analizēt un sāksim domāt! Citādi sanāk tā: normālus priekšlikumus mēs vienkārši noēdam tikai tāpēc, ka kaut kādi, es atvainojos, ierēdnīši izdomā, ka tam ir vajadzīgs finansējums, kaut gan tam finansējums tuvākajos trīs gados vispār nebūs vajadzīgs.

Vēl viens absurds. Izglītības un zinātnes ministrijas finanšu aprēķinos ir rakstīts, ka ir nepieciešami četri tūkstoši uz vienu bāzes vietu... studējošo. Kas tie par cipariem? Beidzot Izglītības un zinātnes ministrija pasaka reālās izmaksas, kas ir studējošajiem. Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija piešķir 1660 eiro vienam studējošajam. No kurienes ir četri tūkstoši?

Un galīgais rezumē, ko es gribu pateikt, – pilnīgi piekrītu Vilka kungam. Sanāk tā, ka mēs gribam risināt problēmu absurdi. Mēs gribam risināt augstākās... zinātnes problēmu ar valsts aizsardzības dienesta likumu. Tas ir absurds!

Otrā lieta. Ja mēs kaut vai minimāli gribam uzlabot situāciju... mūsu piedāvātajā 94. priekšlikumā, kas ir iekļauts šajā... mēs tiešām iezīmējam nozares, kurām ir kritiski svarīgi jebkādi uzlabojumi, – pedagoģija, veselība, iekšlietas, STEM joma. Un mēs atkal, kārtējo reizi, gribam to izdarīt bez finansējuma. Pilnīgi piekrītu, tas pasliktinās pašr eiz studējošo stāvokli. Tāpēc, manuprāt, diemžēl mēs nevaram mainīt šo komisijas lēmumu.

Es atbalstīšu 92. priekšlikumu, bet noteikti mums ir jādomā par to, kā papildus piešķirt finansējumu.

Cienījamie koalīcijas deputāti, domājam par savu ministriju ierēdņiem, kuriem, man liekas, ir vajadzīgi kursi finanšu pratībā un analītikā!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Jau iepriekšējā reizē, kad es nācu šajā tribīnē, runājot par šo likumprojektu, es teicu, ka te ir visai daudz lietu, pie kurām nāksies vēl atgriezties. Neapšaubāmi, mēs šo likumprojektu šodien pieņemsim, bet mums ir jābūt gataviem, ka arī attiecībā uz 92. priekšlikumu, kā jau teica gan Vilka kungs, gan Batņas kungs, gan arī PROGRESĪVO pārstāvji, nāks un runās. Šeit ir visai daudz lietu, kas ir diskutablas. Un par dažām no tām, vismaz par trijām, es mēģināšu šobrīd runāt.

Gribu teikt, ka es ļoti augstu vērtēju gan priekšlikumu, kuru Andrejs Vilks iesniedza, gan arī tās iniciatīvas, kas ir nākušas no PROGRESĪVAJIEM, mēģinot īstenot brīvprātības principu kā stimulu valsts aizsardzības dienesta... piepildīšanai ar tādiem cilvēkiem, kas tiešām vēlas to dienestu pildīt. Šādai iniciatīvai...

Taču mums, Saeimas deputātiem, kas pieņem likumu, tomēr ir jāskatās, jāmēģina analizēt, ko mēs pieņemsim. Vai mēs, iedodot tiesības kādiem vieniem cilvēkiem, neaizskarsim nesamērīgi citu cilvēku tiesības? Un ne velti es, nākdams uz tribīni, paņēmu līdzi Satversmi. Satversmē ir 91. pants , un 91. panta otrais teikums – “Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas”.

Un tas nozīmē, ka, ja šajā, 92., priekšlikumā mēs runājam par to, ka tiem, kuri būs pieteikušies brīvprātīgi, būs kaut kādas plašākas tiesības uz studēšanu pēc tam, kad viņi būs pabeiguši militāro dienestu, attiecībā pret tiem, kuri būs vai nu loterijas, vai kaut kādā citādākā veidā nokļuvuši šajā dienestā... Šeit, es baidos, var gadīties, ka izrādīsies, ka šīs tiesības ir nesamērīgi aizskartas.

Ja mēs skatāmies šī likuma mērķi – likuma mērķis nav radīt kādam priekšrocības studēšanai; likuma mērķis ir nodrošināt mūsu valsts aizsardzības spēju dažādos veidos. Tur ir minēts... 1. pantā tas ir izvērsts... Un beigās var iznākt tā, ka mēs, labu gribot, būsim izdarījuši ne gluži to, ko vajag.

Protams, jau Vilka kungs un arī Batņas kungs minēja par šo brīvprātības lietu. Brīvprātību vajadzētu atbalstīt, bet, kā jau teicu iepriekš, es pieļauju, ka... nevis tādā veidā, ka kādam citam tiek ierobežotas viņa tiesības.

Kas attiecas uz finansējuma piešķīrumu, par ko runāja arī iepriekšējie debatētāji, – tas, kas ir rakstīts šajā, 92., priekšlikumā... tur tā īsti nevar saprast. Es piekrītu Batņas kungam – tas neskars šī gada finanses; tas , iespējams, nesk ars nākamā gada finanses; varbūt tas skars aiznākamo gadu. Tā varētu gadīties.

Tātad tas, kas tur ir rakstīts, – piešķirtā finansējuma ietvaros. Tur jau nav pateikts, no kura resora būs piešķirtais finansējums, jo mums ir jāapzinās, ka augstskolas mums tiek finansētas gan caur Izglītības un zinātnes ministriju, gan caur Veselības ministriju, gan caur Zemkopības ministriju. Tas nav tik vienkārši. Tas nozīmē, ka šeit ir jābūt plašākai diskusijai un lielākai skaidrībai.

Vēl viena lieta. Tātad varēs iestāties tie, kuri atbilst augstskolu uzņemšanas noteikumiem. Tāta d augstskolām pašām ir tiesības (vismaz šobrīd) noteikt uzņemšanas noteikumus, kā arī studiju virzienus. Tātad šie uzņemšanas noteikumi var būt pietiekami nopietni; augstskolas pašas var izveidot šo barjeru –  tādu, ka tie, kas būs beiguši valsts aizsardzības dienestu, iespējams, kaut kā du savu zināšanu vai nezināšanu dēļ nevarēs nokļūt iecerētajās budžeta vietās. Tas nozīmē, ka tas, kas tur ir apsolīts, – tas nav, tā teikt, pa visu pilnu laukumu.

Manā skatījumā, labāk būtu, ja mēs atklāti pateiktu – tā, kā tas ir 94. priekšlikumā –, kuras ir tās nozares un ka to izlemj likumdevējs, nevis mēs to atdodam izlemšanai Ministru kabinetam. Un ka likumdevējs, šajā diskusijā iesaistot, protams, arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju un tās apakškomisijas, ir tas, kurš veic analīzi un pasaka, kuras tad ir tās nozares, kurās tiešām šādas priekšrocības varbūt arī varētu piedāvāt. Tās ir tās lietas, kuras es saskatu – vajadzētu pilnveidot.

Kā jau es teicu, es neprasu balsojumu. Tātad atbalstām, bet šeit tiešām ir jāver vaļā pēc apstiprināšanas un jāmēģina pilnveidot...

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (PRO).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Protams, Valsts aizsardzības dienesta likums būs ļoti nozīmīgs likums mūsu aizsardzības stiprināšanai. Var teikt, ka tas ir sabiedriskais līgums – sabiedriskā vienošanās ar mūsu sabiedrību. Un var teikt, ka tā ir sabiedriskā vienošanās ar mūsu jauniešiem.

Tāpēc, protams, ir ļoti svarīgi, lai šis likums būtu kvalitatīvs un motivējošs, lai pēc iespējas vairāk jauniešus mēs aicinātu dienestā iet brīvprātīgi; lai šis likums tiktu uztverts kā taisnīgs likums, jo tieši taisnīgums ir tas, kas noteikti veicinās to, lai tiešām šeit būtu tā sajūta, ka mēs kopīgi stiprinām drošību, vienlaikus nezaudējot to, ko mēs esam jau sasnieguši citās jomās.

Nenoliedzami, ka šis likums var kalpot par zināmu tādu pastiprinošo sinerģiju starp valsts aizsardzību un izglītības jomu; faktiski šīs jomas viena otru pastiprina. Un tāpēc, es domāju, tas ir arī labs instruments.

Mēs, PROGRESĪVIE, esam gandarīti par to, ka daudzas lietas, par kurām mēs gan komisijā, gan kopumā esam runājuši, ir iestrādātas šajā likumprojektā; ka ar ieteikumiem ir arī nākusi Aizsardzības ministrija; ka ir sadzirdēts par to, ka valsts aizsardzības dienestā dienējošajiem ir nepieciešamas sociālās garantijas; ka ir nepieciešams ieviest arī finanšu atbalsta mehānismus, kas veicina gan brīvprātību, gan vienlaikus stiprina gan mūsu drošību, gan arī izgl ītību un mūsu jauniešu prasmes .

Bet man ir jāatkārto... tagad jau es nonāku pie kolēģu teiktā – pie Vilka kunga un Vucāna kunga, Batņas kunga teiktā – par to, ka 92. priekšlikums tomēr ir ar zināmu mulsinošu... klātbūtni, jo tas nosaka: studijas valsts aizsardzības dienesta brīvprātīgajiem finansē valsts augstskolas un koledžas tām gadskārtējā valsts budžetā un vidējā termiņa budžeta ietvara likumā apstiprinātā finansējuma ietvaros. Ir skaidrs, ka mēs saduramies ar finansējuma izaicinājumiem.

Mums jau šeit bija diskusijas – budžeta likuma ietvaros – par studiju vietas bāzes finansējumu. Mēs neatradām finansējumu tam, respektīvi, mēs neatradām finansējumu kvalitatīvai augstākajai izglītībai. Šobrīd mums ir papildus – augstākās izglītības ietvaros – vēl jānodrošina aizsardzības spējas brīvprātīgaj iem valsts aizsardzības dienestā . No vienas puses, protams, godpilni... bet tajā pašā laikā tas nekādu labu signālu augstākajai izglītībai nedod. Protams, mums jādomā par adekvāta finansējuma nodrošināšanu.

Otrais, kas arī tika pieminēts. Mums ir jāsakārto sistēma, kā tiek piešķirtas budžeta vietas kopumā. Tātad šī diskusija mums ir jāturpina, jo šobrīd budžeta vietas tiek piešķirtas pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem un augstskolu uzņemšanas nosacījumiem, pēc akadēmiskajiem kritērijiem.

Ja mēs radām papildu kritērijus, brīvprātīgumu valsts aizsardzības dienestā... atkal – cienījams kritērijs, bet tajā pašā laikā, protams, tas sāk jaukt ārā visu sistēmu, kas principā būtu jau sen izjaucama un sakārtojama. Tas nozīmē, ka mums arī ir jāturpina skatīties uz lietām visietveroši .

Un trešais, kas arī tika pieminēts un ko arī mēs pasvītrosim no savas puses. Ir svarīgi novērst diskrimināciju. Ja cilvēks veselības apstākļu dēļ vai kādu citu apstākļu dēļ nevar dienēt, nevar būt par brīvprātīgo, pat ja viņš to ļoti vēlētos, nevar viņam principā mazināt iespējas iegūt budžeta vietas savām studijām augstskolā. Tādējādi sistēmas sakārtošana un finansējuma piešķiršana tikai ļaus pilnvērtīgi īstenot 92.  priekšlikumu.

Tā ka mēs kopumā to atbalstām. Taču vienlaikus aicinām domāt par sistēmas sakārtošanu, papildu finansējuma piešķiršanu augstāka ja i izglītībai.

Respektīvi, mēs balsojumu neprasām, bet, protams, sekosim līdzi, lai turpinājumā, runājot gan par izglītības reformu, gan par budžeta vietām un finansējumu budžeta ietvaros... skaidrs, ka mēs sekosim līdzi un atgādināsim to.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Ņenaševas kundze, jums pietiks ar divām minūtēm, ja?

A. Ņenaševa (PRO).

Pietiks ar divām minūtēm.

Sēdes vadītājs. Pietiks ar divām minūtēm.

Lūdzu!

A. Ņenaševa. Paldies.

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Tiešām daudz kas jau pateikts. Gribētos vēlreiz varbūt nedaudz reflektēt uz Batņas kunga teikto. Par gadiem.

Precīzi – nauda būs vajadzīga, tas šobrīd ir skaidrs. Lieliski ietverta doma par to, ka ar motivējošiem mehānismiem mēs padarām brīvprātīgumu tiešām par prioritāti, un es ceru, ka tas arī parādīsies tad, kad mēs uzsāksim pirmo iesaukumu.

Bet, Batņas kungs, pirmais iesaukums ir plānots jau šogad, un tāpēc nākamajā gadā, nākamajā studiju gadā, mums jau vajadzēs šo papildu finansējumu, lai tiešām tās apmaksātās studijas tiem, kas brīvprātīgi pabeiguši valsts aizsardzības dienestu, ir... lai nekonkurē ar pārējiem studentiem. Papildu finansējums būtu nepieciešams jau nākamajā gadā. Līdz ar to šajā gadā...

Cienījamā koalīcija, jūs paši labi zināt, ka valdība... un budžeta naktī pieņemtais budžets jau atstāj robu augstākās izglītības finansējumā – 30 miljonu apmērā. Šobrīd jau trūkst augstākajai izglītībai... nodrošināt bāzes finansējumu.

Es aicinu to skatīt ļoti uzmanīgi un uzreiz šajā gadā pie budžeta pieņemšanas... nodrošināt – ja drošība ir prioritāte, tad nodrošināt! – papildu naudu studiju vietām... visā nākamajā budžetā... arī papildus... tieši tam – valsts aizsardzības dienestu brīvprātīgi pabeigušajiem.

Līdz ar to Latvijas Studentu apvienības bažas tiešām ir ļoti pamatotas. Mums ir svarīgi, lai valsts aizsardzības dienesta... budžeta vietu dēļ neciestu citi studenti un mēs tiešām varētu nodrošināt modernu, prestižu ,motivējošu un arī iekļaujošu dienestu.

Tāpēc, cienījamā koalīcija, vēlreiz...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pārtraukums vēl nav sācies.

Un, Latkovska kungs, ļoti labi var dzirdēt visu, ko jūs tur runājat.

Lūdzu, turpiniet, Ņenaševas kundze.

A. Ņenaševa. Kolēģi, vēlreiz atkārtoju – ļoti svarīgi šo ir nodrošināt un nepalielināt vēl to robu, kas šobrīd ir 30 miljonu apmērā. Trūkst naudas augstākās izglītības bāzes studiju finansējumam , un to vajag nodrošināt (Smejas.) , Zivtiņa kungs. Un to vajag nodrošināt tieši šajā gadā, pieņemot nākamā gada budžetu. Tas ir ļoti svarīgi.

Mēs savu darbu šeit, Saeimā, ar šo konkrēto priekšlikumu esam izdarījuši. Tālāk ir valdības atbildība par to, lai tur būtu papildu līdzekļi budžeta vietām.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu s!

Lūdzu deputātus palikt savās vietās – būs vairāki svarīgi paziņojumi , kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti.

Kolēģi, lūdzu (Noklaudzina ar āmuru.) , sēdieties savās vietās! Pārtraukums sākas tad, kad tas sākas. Kārtībai zālē jābūt līdz tam brīdim.

Šodien ir Ēnu diena, un vairāk nekā 180 “ēnas” viesojas Latvijas Republikas parlamentā. Pulksten 13.00 mēs aicināsim viņus Sēžu zālē ieņemt deputātu vietas, tāpēc es aicinu visus deputātus sakārtot šobrīd savas darba vietas , noņemt no sava galda dokumentus, it sevišķi kādus īpaši slepenus dokumentus, un tehniku .Tādējādi nodrošināt to, ka pulksten 13.00 “ēnas” var ieņemt jūsu darba vietas.

Un pulksten 13.30 fotografēsimies šeit visi kopā – Ēnu dienas kopbildei.

Un tagad vārds deputātam Rihardam Kolam – paziņojumam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie Ārlietu komisijas deputāti! Atgādinu, ka pēc piecām minūtēm – pulksten 12.37 – sāksies Ārlietu komisijas sēde, šoreiz – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē – nesajauciet! – pēc piecām minūtēm sāksies Ārlietu komisijas sēde.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Antoņinai Ņenaševai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Tie, kas ceļas kājās, lūdzu, apsēdieties! Būs tā kā pagājušajā reizē.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Reģistrējušies 87 deputāti. Nav reģistrējušies 13: Skaidrīte Ābrama, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Mārcis Jencītis , Edmunds Jurēvics , Aleksandrs Kiršteins, Līga Kozlovska... nav? (Starpsauciens: “Ir, ir. Viņa tepat bija.”)

Sēdes vadītājs. Nav.

A. Ņenaševa. ... nav, Armands Krauze, Jānis Reirs, Jānis Skrastiņš, Zane Skujiņa-Rubene, Ainārs Šlesers, Juris Viļums.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pārtraukums! Uzmanību – šoreiz līdz pulksten 14.00. Tātad pusotra stunda.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Pārtraukums tūlīt būs beidzies. Lūdzu ieņemiet savas darba vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, atsākam Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Atgādinu, ka skatām likumprojektu “Valsts aizsardzības dienesta likums” trešajā lasījumā.

Kopumā iesniegti 100 priekšlikumi , šobrīd esam pie 92. priekšlikuma.

Turpinām debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, pēc garā pārtraukuma gribēju atgādināt, lai neaizmirstos, par šo (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) ...

Sēdes vadītājs. Kolēģi, pārtraukums ir beidzies, sēde ir sākusies!

E. Zivtiņš. Tātad gribēju atgādināt par normu, kas pēc savas būtības ir netaisnīga pret mūsu jauniešiem, jo tā tiešā mērā ietekmēs tos jauniešus, kuri ļoti centīgi mācās, lai tiktu budžeta grupā un varētu pilnveidot un turpināt savu izglītību. Šobrīd šie jaunieši var palikt aiz svītras tikai tāpēc, ka viņi neaiziet obligātajā militārajā dienestā.

Kolēģi, aicinu neatbalstīt šo normu un saprast to, ka jauniešus izraut ārā no ekonomikas, no izglītības – tas nav tas mērķis, tas nav šī likuma mērķis.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artūram Butānam.

Butāna kunga nav zālē.

Līdz ar to vārds deputātam Česlavam Batņam otro reizi.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi! Vēlreiz – pavisam īss salīdzinājums, kāpēc šis piedāvājums mums būs jāmaina jebkurā gadījumā. Ja mēs paskatāmies šo priekšlikumu... ko, vēlreiz atkārtoju, es atbalstīšu, bet kas būs jālabo, tad iztēlojamies situāciju, kas var radīt nevienlīdzību. Tātad iestājpārbaudījumos mums ir divi studētgribētāji: viens, kuram ir 20 gadi, viņš tikko pabeidzis valsts aizsardzības dienestu, viņš kārto iestājpārbaudījumus, un atnāk otrs, tieši tāds pats divdesmitgadīgs jaunietis vai jauniete ratiņkrēslā. Viņiem abiem ir vienādi iestājpārbaudījumi... vai citi, pēc uzņemšanas kritērijiem... rezultāti. Un kas notiek? Mēs uzņemam to cilvēku, kas ir pabeidzis valsts aizsardzības dienestu, bet cilvēkam, kam ir invaliditāte, mēs nedodam iespēju. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju, ka šeit rodas nevienlīdzība.

Es esmu “par”, bet jebkurā gadījumā mums būs jādomā par papildu finansējumu augstākajai izglītībai, nesaistot to ar valsts aizsardzības dienestu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Bergmaņa kungs, vai komisijas vārdā jums būtu kas bilstams?

R. Bergmanis. Komisijas vārdā man nekas nav piebilstams, tikai tas, ka komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 92. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto priekšlikumu, kurš komisijā ir guvis atbalstu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 11, atturas – nav. Priekšlikums ir guvis Saeimas atbalstu.

R. Bergmanis. 93. – tiesībsarga Jansona kunga priekšlikums. Precizē administratīvās atbildības dispozīciju, piedāvājot, ka dažreiz tas arī... administratīvā... iemesli neierasties uz noteiktām pārbaudēm... un atbildība par to netiks piemērota. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 94. – frakcijas “APVIENOTAIS SARKASTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikums. Mēs jau to izdiskutējām. Daļēji atbalstīts un iekļauts 92. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 95. – tiesībsarga Jansona kunga priekšlikums. Papildina pārejas noteikumu 1. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Līdz 2023. gada beigām valsts aizsardzības dienestā var iesaukt tikai tos pilsoņus, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienes tam.” Mēs jau to esam pieņēmuši. Līdz ar to komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 96. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Izsaka likumprojekta pārejas noteikumu 1. punktu šādā redakcijā: “Aizsardzības ministra pavēle par pirmo iesaukumu tiek publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, nepiemērojot šā likuma 4. panta pirmajā daļā norādīto termiņu. Pirmais iesaukums notiek uz brīvprātības pamata. Personām ir tiesības pieteikties valsts aizsardzības dienesta pildīšanai līdz 2023. gada 1. maijam. Personas, kuras ir pieteikušās Valsts aizsardzības dienestam, uzsāk dienesta izpildi 2023. gada 1. jūlijā.” Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, vēršu uzmanību , ka... šobrīd mums ir kāds mēnesis? Un tikai līdz 1. maijam ir pieteikšanās. Tad ir jautājums: vai fiziski ir iespē jams paspēt? Uzskatu, ka – nē. Tāpēc šis priekšlikums ir jānoraida, viss ir jāpārceļ mēnesi uz priekšu . Nu nav reāli to izdarīt. Šodien mēs to... pareizāk sakot, nevis mēs, bet jūs to pieņemsiet... kamēr izsludinās... un tā tālāk, un tā joprojām. Protams, tur netiek ņemti vērā visi pamatnosacījumi, bet jebkurā gadījumā 1. maijs, es domāju, nav īsti adekvāts termiņš. Ir jāpārceļ mēnesi uz priekšu .

Paldies. (Starpsaucieni: “Pareizi!”; “Pareizi!”; “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 96. – aizsardzības ministres Ināras Mūrnieces iesniegto priekšlikumu, kurš komisijā guvis atbalstu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums ir noraidīts.

R. Bergmanis. 97. – tiesībsarga Jansona kunga priekšlikums. “Iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā nav pakļauti pilsoņi – vīrieši, kas sasnieguši 18 gadu vecumu pirms 2023. gada.” Tas arī mums jau bija pieņemts. Un arī šis tiesībsarga priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 98. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Svītro likumprojekta pārejas noteikumu 3. punktu, attiecīgi precizējot pārejas punktu numerāciju. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis 99. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 100. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Un tātad noslēdzošais – 100. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, 100. priekšlikums pēc savas būtības... Tātad, ko es gribu pateikt? Pēc šī nāksies balsot par visu likumprojektu kopumā, un es jums ātri nolasīšu tos punktus, tās neskaidrības un to lietas būtību, kas ir ar šo likumprojektu kopumā. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Tātad, lai saprastu par priekšlikumu, es nedaudz... pa sētas durvīm ienākšu iekšā. (Starpsauciens: “Nevajag!”)

Tātad pirmais un pats galvenais attiecībā uz valsts aizsardzības dienestu ir tas, ka, es uzskatu, politiķiem nav jālemj par valsts drošību, priekš tam ir armijas cilvēki, kuri pateiks, kā nosargāt mūsu valsti. Punkts viens. Šis likums vājinās šībrīža... valsts aizsardzības dienestu, noveļot visu sociālo atbildību uz armiju. Armija nodarbosies ar sev neraksturīgām lietām, mēs bremzēsim ekonomiku. Augstskolās samazināsies budžeta vietas.

Par šo priekšlikumu – tiks izveidota jauna iestāde, kas menedžēs jauniesaucamos, un tas izmaksās trīs miljonus eiro gadā. Par cik varētu pacelt mūsu karavīriem algas no šiem trīs miljoniem? Bet mēs atkal ieguldām ierēdņu vairošanas procesā, kas ir pilnīgi aplami un nekādā mērā neiet kopā ar valsts aizsardzību. Pilnīgi jauna struktūra. Saka – tas neprasīs budžeta līdzekļus, to mēs no savām iekšējām rezervēm. No kādām iekšējām rezervēm? Mēs gribam celt budžetu, mēs esam atbalstījuši palielināt armijas budžetu līdz trīs procentiem. Un tad mēs veidosim tikai ierēdņus, kas kaut ko kontrolēs, nevis nodarbosies ar aizsardzību, nevis pirks HIMARS ... atkal taisīsim 30 jaunas ierēdņu vietas. Tas ir pilnīgi nepieņemami.

Bankas prasīs no jauniešiem izziņu par valsts aizsardzības dienestu, vai viņi to ir vai nav izgājuši. Problēmas ar kredītiem. Cilvēku loterija. Ko darīt, ja visi pieteiksies brīvprātīgi? Vietu tad nav. Neskaidrs jautājums. Un tā ir sociālā netaisnība. Nav nekāda taisnīguma šajā likumprojektā. Ja dzīvo ārzemēs un nebūs reģistrējies – kriminālatbildība. (Pauze.)

Sēdes vadītājs. Turpiniet debates.

E. Zivtiņš. Jā, paldies. Ārpuskārtas bērnudārzs – tas ir blefs, nav nekāda ārpuskārtas bērnudārza. Ir tiesības, nevis pienākums. Un galu galā... noslēdzošais: alternatīvais – 300 eiro. Kā lai izdzīvo? Kā lai izdzīvo jaunietis, kuram nekā nav? Viņš ir savas dzīves sākumā.

Šinī priekšlikumā ir runa par jaunu iestādi par trīs miljoniem gadā. Mēs atkal vairojam ierēdņus – mēs atkal vairojam ierēdņus par trīs miljoniem!

Lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Igoram Rajevam .

I.  Rajevs (AS).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Kolēģes! Ātri. Trīs punkti.

Pirmais: mēs nevaram izveidot dienestu ar lielu cilvēku... kas darbosies militārajā jomā, bez koordinējošās institūcijas. Tas nav iespējams. Šāda institūcija ir vajadzīga, un nevajag domāt, ka tur būs vairāk ierēdņu nekā karavīru, kuri tiks iesaukti dienestā. Tā, protams, nav taisnība, un tas neatbilst patiesībai.

Otrs punkts – par studentiem. Tika minēts, ka mēs visu laiku samazinām apmaksātās štata vietas un iespaidojam visus pārējos cilvēkus. Pirmais... Nē, neviens nesamazina apmaksātās mācību vietas universitātēs. Tās paliek, tās ir, un atcerieties, kas ir ierakstīts likumā. Pareizi arī Batņas kungs pateica, ka šogad nekādas ietekmes uz šīm vietām – ne finansiālas, ne citas – nebūs. Tā parādīsies nākamgad. Par to mēs ar jums visi kopā šeit lemsim, runājot un apstiprinot nākamā gada budžetu. Neskrienam pa priekšu zirgam, ļaujam situācijai attīstīties tā, kā tā attīstās, un tad jau redzēsim, cik tad tās papildu vietas mums būs vajadzīgas. Un es domāju, ka mēs visi kopā atradīsim tam finansējumu.

Un pēdējais punkt s, kurš bija minēts vairākās (Nav saklausāms.) ... Šodien es noteikti gribētu uz to atbildēt. Tiek runāts par to, ka... neļaujam politiķiem lemt par tādām lietām, uzprasām ģenerāļus un pulkvežus! Es iedošu nelielu ekskursu vēsturē. ASV armijā labākā likumdošana, kura tika izveidota, bija tā saucamā Goldwater – Nichols Act ,kas piespieda armiju izveidot apvienotos spēkus, piespieda veikt kopējus iepirkumus un kopēju darbību... un ģenerāļi bija kategoriski pret to. Tie bija tie ģenerāļi, kuri zaudēja Vjetnamas karā. Tieši šis politiķu vadībā virzītais likumprojekts izveidoja tādu ASV armiju, kādu mēs redzam tagad, kura dominē kaujas laukā un kur dominē arī augstā kā s tehnoloģijas... un visas pārējās lietas. Tāpēc nevajag runāt par to, ka politiķiem nav nekāda viedokļa un viņi nevar pieņemt pareizus lēmumus, ka tos var pieņemt tikai ģenerāļi. Tā nav taisnība, un ir vairāki piemēri vēsturē, kur tas ir attaisnojies.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Bergmaņa kungs, vai jums ir kas piebilstams pie pēdējā – 100. – priekšlikuma?

R. Bergmanis. Kā jau es teicu, šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 100. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

R. Bergmanis. Līdz ar to likumprojekta “Valsts aizsardzības dienesta likums” visi simts priekšlikumi ir izskatīti.

Es tiešām gribu pateikt milzu paldies ikvienam, kas bija iesaistīts. Mums vēl ir pavadošie likumprojekti, bet droši vien arī pie tiem es teikšu paldies ne tikai deputātiem, palīgiem, bet visiem darbiniekiem, kas strādāja pa naktīm... korektoriem ... lai mēs šodien šo likumu varētu pieņemt un ātrāk realizēt, jo to ir lūgusi mūsu Aizsardzības ministrija, mūsu bruņotie spēki. Un arī visiem jums milzīgs paldies, ka jūs atbalstāt tik būtisku, izšķirošu lēmumu – šā likumprojekta atbalstīšanu.

Aicinu balsot “ par” likumprojektu “Valsts aizsardzības dienesta likums ” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts aizsardzības dienesta likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 11, atturas – nav. Likums ir pieņemts. (Aplausi.)

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies Bergmaņa kungam par izsmeļošo ziņojumu un arī par komisijas vadību un paldies visiem komisijas deputātiem. Šis ir ļoti nozīmīgs Saeimas likums, kurš ļoti ātrā laikā ir kvalitatīvi izstrādāts, izgājis trīs lasījumus un ir pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” , trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Kā jau es minēju, turpmākie likumprojekti ir pavadošie un ir saistīti ar Valsts aizsardzības dienesta likumu.

Tātad strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Komisijā uz trešo lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 11, atturas – nav. Likums pieņemts.

Kolēģi, man jūs ir jāinformē, ka ir iesniegtas izmaiņas Saeimas sēdes apstiprinātajā darba kārtībā.

Deputāti Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Edmunds Zivtiņš, Oļegs Burovs un Ainārs Šlesers lūdz izdarīt grozījumus Saeimas 2023. gada 5. aprīļa kārtējās sēdes darba kārtībā un iekļaut Pieprasījumu komisijas atzinumu par pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par izglītības un zinātnes nozari regulējošo normatīvo aktu neievērošanu, kas veido sabiedrībā tiesiskā nihilisma apziņu un mazina sabiedrības uzticēšanos valsts varai” . Kolēģi, vai ir iebildumi, ka darba kārtībā tiek veikti grozījumi? (Starpsauciens: “Protams!”) Ir iebildumi, tātad lēmums jāpieņem balsojot.

“Par” darba kārtības grozīšanu pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

Atgādinu – viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Es saprotu, ka kuluāros jau tiek lauzti šķēpi par to, kā mēs katrs tulkojam to, kas rakstīts Saeimas kārtības rullī. Patiesību sakot, mēs bijām diezgan pārsteigti, ka šīsdienas kārtējā Saeimas sēdē nebija iekļauts šis jautājums par Pieprasījumu komisijas atzinumu.

Tas, ko es vēlos teikt, – parlamentārā kontrole ir viens no svarīgākajiem Saeimas uzdevumiem. Kā mums ar to sokas, jūs paši ļoti labi zināt, jo šis ir viens no instrumentiem – Pieprasījumu komisija un pieprasījumi... Skaidrs, ka koalīcijas līgumā ir paredzēts, ka šai Pieprasījumu komisijai ir vien tāda formāla jēga, jo koalīcija neraksta pieprasījumus un vienmēr arī balso “pret” pieprasījumiem, lai arī, kā mēs nereti novērojam, tie ir gana pamatoti, objektīvi un būtu diskutējami pēc būtības šeit Saeimā.

Tieši tāds ir arī šis pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, kurš, protams, ar apsveicamu regularitāti vispār uz pieprasījumiem neatbild. Šis tieši ir par tiesisko nihilismu, kad jautājumi tiek ignorēti.

Mēs atsaucamies uz Saeimas kārtības rulli, un tie ir tie satiksmes noteikumi, par ko Smiltēna kungs runāja, pēc kā jāvadās arī Prezidijam, pieņemot lēmumu... 129. punkts nosaka... Teiksim, kā mēs to saprotam... Un mēs vakar konsultējāmies gan ar Gundaru Daudzi, kuru es uzskatu par vienu no labākajiem Kārtības ruļļa ekspertiem, gan Ringoldu Balodi, un tad tapa šis iesniegums par darba kārtības izmaiņām. 129. pantu, mūsuprāt, varētu attiecināt ne tikai uz steidzamiem pieprasījumiem, bet vispār uz to, kā tie tiek izskatīti, ka tomēr ir jāsniedz rakstiskās atbildes un tās ir jāsniedz septiņu dienu laikā, un tās būtu iekļaujamas Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Ja tas tā nav, par ko, es domāju, Patmalnieka kungs nāks un tūlīt mēģinās man oponēt, tad, es domāju, mums vajadzētu šo jautājumu skatīt nedaudz plašāk. Ja šis attiecas tikai uz steidzamiem gadījumiem, tad parādiet man, lūdzu, kur Kārtības rullī rakstīts, cik ilgā laikā Ministru prezidentam vai ministriem ir jāatbild uz nesteidzamiem pieprasījumiem un kad Saeimai ir jāskata nesteidzamie pieprasījumi, jo pretējā gadījumā, manuprāt, te kaut kas iztrūkst vai arī mēs vienkārši vienu un to pašu Kārtības ruļļa punktu skaidrojam savādāk.

Lūgšu deputātu balsojumu par to, ka, manuprāt, nedrīkst tikt ignorēti deputātu pieprasījumi, vēl jo vairāk – atzinumi, kas ir gatavi. Un atrunās nevar būt tas, ka ārā ir pilnmēness vai mums, teiksim, ir Ēnu diena Saeimā. Tas ir vienkārši jautājums par to, kā Prezidijs kārto darba kārtību.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. “Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Jā, patiešām 29. martā Pieprasījumu komisija izskatīja šo pieprasījumu un novirzīja to Saeimas Prezidijam tālākai lietu kārtošanai. Kolēģe Liepiņa jau minēja, ka Saeimā ir svarīgi veikt parlamentāro kontroli un piedalīties... un debatēt par šiem jautājumiem.

Es vēlētos atgādināt arī to, ka Saeimas kārtības rullī ir 43. pants, kurā noteikts, ka par Saeimas sēdēm paziņo arī tiem ministriem, uz kuru resoru attiecas darba kārtībā iekļautās lietas. Ja šodien tiek grozīta darba kārtība, protams, neviens no Ministru kabineta locekļiem nevarēs piedalīties šajās debatēs un attiecīgi arī paust savu viedokli par pieprasījumu.

Tāpēc es aicinu noraidīt piedāvājumu grozīt sēdes darba kārtību un Prezidiju – attiecīgi lemt par pieprasījuma iekļaušanu kādā no nākamajām kārtējām sēdēm .

Paldies.

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā, ka jautājumi bija adresēti arī Saeimas Prezidijam, man jārunā Saeimas Prezidija vārdā par attiecīgo jautājumu.

Gribu pateikt, ka vēstulē minētā atsaukšanās uz Saeimas kārtības ruļļa 129. pantu nav īsti korekta, jo šis pants regulē Saeimas Prezidija rīcību pēc tam, kad Saeima ir atbalstījusi pieprasījumu. Līdz ar to šis gadījums ar šo sēdi ir īpašs, tāpēc ka Prezidijs veido darba kārtību tā, lai tā būtu izskatāma saprātīgā laikā. Prezidijs, konsultējoties ar Juridisko biroju, uzskata, ka viss ir noritējis atbilstoši Saeimas kārtības rullim. Protams, par izmaiņām darba kārtībā mums ir jābalso. Tas, bez šaubām, ir iesniegts, un Saeimai lēmums ir jāpieņem, vai mēs šo jautājumu iekļaujam.

Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens ir runājis “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Oļega Burova, Viļa Krištopana, Mārča Jencīša , Lindas Liepiņas, Aināra Šlesera, Viktorijas Pleškānes , Edmunda Zivtiņa, Ramonas Petravičas , Jekaterinas Dorošķevičas , Nataļjas Marčenko Jodko pieprasījuma Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par izglītības un zinātnes nozari regulējošo normatīvo aktu neievērošanu, kas veido sabiedrībā tiesiskā nihilisma apziņu un mazina sabiedrības uzticēšanos valsts varai” iekļaušanu šodienas darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 47, atturas – 5. Darba kārtība nav grozīta.

Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” , trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupc ijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (Nr. 69/Lp14).

Komisijā tika iesniegti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt 5. panta pirmās daļas 5. punktā skaitli “15” ar skaitli “18”. Komisijā, vērtējot priekšlikumu, tika secināts, ka nebūtu nedz vienlīdzīgi atkarībā no dzimuma, nedz samērīgi uzlikt nepilngadīgajam pienākumu izveidot oficiālo elektronisko adresi. Bērna aizgādību saskaņā ar Civillikumu realizē bērna vecāki, likumiskie pārstāvji. Turklāt otrā lasījuma redakcija satur tiesiski neiespējamu 5. panta pirmās daļas 5. punkta “d” apakšpunktu par invaliditātes grupas noteikšanu bērniem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Secīgi saistās ar likumprojekta 1. pantu un paredz pārejas noteikumus par oficiālās adreses izveidošanu nepilngadīgajiem. Līdz ar Juridiskā biroja priekšlikuma atbalstīšanu šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts, jo regulējums par oficiālās elektroniskās adreses obligātumu attiecas tikai uz pilngadīgajiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektā ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 11, atturas – nav. Likums “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” , trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupc ijas novēršanas komisijas vārdā  – Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 70/Lp14).

Komisijā uz trešo lasījumu netika iesniegts neviens priekšlikums.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 11, atturas – nav. Likums “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” , trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupc ijas novēršanas komisijas vārdā  – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Tātad “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 71/Lp14).

Arī šajā likumprojektā uz trešo lasījumu netika iesniegts neviens priekšlikums.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 11, atturas – nav. Likums “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā” , trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupc ijas novēršanas komisijas vārdā  – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Likumprojekts “Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā” (Nr. 72/Lp14).

Arī netika iesniegts neviens priekšlikums uz trešo lasījumu.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 11, atturas – nav. Likums “Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” , trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referents – Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 73/Lp14).

Tika iesniegti četri priekšlikumi.

1. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Precizē personu loku, kuras ir uzskatāmas par sociāli apdrošināmām personām. Ņemot vērā to, ka valsts aizsardzības militārā dienesta izpilde ir iespējama trijos veidos, lai izvairītos no pārpratumiem normas piemērošanas laikā, ir nosakāms, ka sociāli apdrošināma persona ir persona, kas pilda valsts aizsardzības dienestu tiešo pienākumu izpildes laikā. Tas nozīmē, ka, piemēram, par personu, kura pilda valsts aizsardzības dienestu piecus gadus Zemessardzē, pildot dienesta uzdevumu ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā 7 kolektīvās apmācības dienas katru gadu, Aizsardzības ministrija veiks sociālās iemaksas atbilstoši dienesta pienākumu izpildē pavadītajam dienu skaitam. Līdzīgs princips būs attiecināms uz personām, kas pilda valsts aizsardzības dienestu.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. – arī aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Tapis, konsultējoties ar Labklājības ministrijas ekspertiem, lai uzlabotu valsts aizsardzības dienesta veicēju sociālo aizsardzību. Priekšlikumā paredzēts paplašināt sociālās apdrošināšanas veidus, kas būtu attiecināmi uz šīm personām. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 3. – arī aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 4. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Saskaņā ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 24. 4  pantu darba devējam ir pienākums veikt minimālās obligātās iemaksas par darba ņēmējiem, kuru minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī nesasniedz trīs Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Tā kā valsts aizsardzības dienesta tiešo dienesta pienākumu pildīšanas laikā personai atlīdzību un vispārējās obligātās iemaksas maksās Aizsardzības ministrija, tad nav pamata darba devējam, pie kura viņš pašlaik neveic darba pienākumus un nesaņem darba samaksu, likt maksāt minimālās obligātās iemaksas. Savukārt, lai minimālās obligātās iemaksas nebūtu jāveic arī Aizsardzības ministrijai, ir nepieciešams noteikt, ka par personu valsts aizsardzības dienesta laikā, kad tā pilda tiešos dienesta pienākumus, minimālās obligātās iemaksas vispār nav jāmaksā.

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi četri priekšlikumi likumprojektā ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 11, atturas –  nav. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” , trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 75/Lp14).

Komisija uz trešo lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 11, atturas – nav. Likums “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” pieņemts.

Nākamais jautājums darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” , trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 76/Lp14).

Šajā likumprojektā uz trešo lasījumu tika iesniegti seši priekšlikumi.

1. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Komisijā tas netika atbalstīts, jo tika vērtēts kā deklaratīvs un pirmo teikumu paskaidrojošs. Šobrīd militārajā dienestā nav identificētas šāda rakstura problēmas, ko būtu nepieciešams risināt piedāvātajā veidā.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 35, atturas – 2. Priekšlikums nav guvis atbalstu. (Starpsaucieni.)

R. Bergmanis. Viss pareizi. Viss ir pareizi. Es taču tur pareizi... man liekas, es precīzi nolasīju. Bet var jau būt, ka jūs esat noguruši klausīties. (Starpsauciens: “... runājat.”) Labi... Nesarunāšos ar zāli.

2. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti nepieprasa balsojumu un atbalsta šo priekšlikumu.

R. Bergmanis. 3. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Nosaka, kurus cilvēkus mobilizācijas gadījumā iesauc aktīvajā dienestā un kurus norīko darbam Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs. Ar priekšlikumu tiek pateikts, ka mobilizācijas gadījumā personas, kuras iepriekš bija pildījušas valsts aizsardzības civilo dienestu, aktīvajā dienestā neiesauks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 4. – aizsardzības ministres priekšlikums. Paredz Militārā dienesta likuma 66. pantā lietot vienotu terminoloģiju attiecībā uz tiesībām rezerves karavīrus un rezervistus iesaukt uz mācībām. Būtībā redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 5. – aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R. Bergmanis. 6. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas precizē iepriekšējo aizsardzības ministres priekšlikumu tādējādi, ka nosaka kārtību, kādā rezervisti pēc valsts aizsardzības civilā dienesta pabeigšanas iesaucami uz kārtējām un pārbaudes mācībām, nevis militārajām mācībām, jo... attieksies arī uz valsts aizsardzības civilā dienesta mācību organizēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus sešus likumprojektam iesniegtos priekšlikumus.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 10, atturas – nav. Likums “Grozījumi Militārā dienesta likumā” pieņemts.

Un pēdējais šajā paketē – likumprojekts “Grozījums Pacientu tiesību likumā” , trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupc ijas novēršanas komisijas vārdā  – komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Pacientu tiesību likumā” (Nr. 77/Lp14).

Uz trešo lasījumu šim likumprojektam tika iesniegti divi priekšlikumi.

1. – veselības ministres Meņģelsones priekšlikums. Tas paredz papildināt to subjektu loku, kuriem tiek sniegta informācija par pacientu, ar Aizsardzības ministriju (attiecībā uz valsts aizsardzības dienestā iesaucamo veselības stāvokļa izvērtēšanu). Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. – veselības ministres Meņģelsones priekšlikums. Tas paredz, ka attiecīgais punkts stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Ņemot vērā Valsts aizsardzības dienesta likumā noteikto, ka veselības pārbaudi veic Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādes līdz 2024. gada 1. janvārim, likumprojekts paredz, ka Aizsardzības ministrijai pieeja e-veselībai tiks nodrošināta ar 2024. gada 1. janvāri.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts .

J.  Eglīts (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais Saeimas Prezidija priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Ar šo priekšlikumu tiek skaidri noteikta Aizsardzības ministrijai iespēja izpildīt šo funkciju – valsts aizsardzības dienestu. Un ar šo priekšlikumu tiek pieņemts gan valsts aizsardzības dienests... un visa pakete.

Ministres vārdā vēlos pateikt Latvijas Republikas Saeimas deputātiem paldies par atbalstu, paldies komisijas vadītājam par konstruktīvo darbu, paldies visiem tiem, kas domā valstiski un lojāli Latvijai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas būtu piebilstams, Bergmaņa kungs?

R. Bergmanis. Komisijas vārdā es tiešām vēlos pateikties visiem, kas bija iesaistīti. Vēlreiz es gribu pateikt paldies komisijas deputātiem, jo šis likumprojekts gan otrajā, gan trešajā lasījumā kopumā tika skatīts 12 komisijas sēdēs.

Un gribu tiešām vēlreiz pateikt paldies Juridiskajam birojam, korektoriem, konsultantiem, ikvienam cilvēkam, kas strādāja, visiem, visiem, un arī, protams, Prezidijam.

Un es ceru, ka mums izdosies to, ko mēs esam šodien pieņēmuši, realizēt tik kvalitatīvi... Arī šodienas debatēs mēs dzirdējām par to, ka mums vēl ir ko labot. Bet tik un tā gribu pateikt milzīgu paldies!

Šī droši vien ir vēsturiska diena gan parlamentam, gan arī mums – kā deputātiem. Paldies!

Un aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Pacientu tiesību likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neizsaka iebildumus pret 2. priekšlikumu, tātad atbalsta.

Un mēs varam tad virzīties tālāk – balsot par likumprojekta atbalstīšanu kopumā, vai ne?

R. Bergmanis. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 11, atturas – nav. Likums “Grozījums Pacientu tiesību likumā” ir pieņemts.

Paldies komisijai par ļoti rūpīgo darbu! (Aplausi.)

Nākamais darba kārtībā... Ir iesniegtas izmaiņas...

Tātad ir iesniegtas izmaiņas Saeimas apstiprinātajā darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību – iekļaut tajā lēmuma projektu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un izskatīt to pirms likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā”.   Kolēģi, vai ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? (Pauze.) Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Darba kārtība tiek grozīta.

Tātad, balstoties uz iepriekšējo lēmumu, šobrīd mēs skatām sadaļu “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Skatām lēmuma projektu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” .

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā referēs deputāte Jana Simanovska .

J.  Simanovska (PRO).

Godātais Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Deputāti un deputātes! Šis lēmuma projekts – “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” – ir nonācis Saeimā no Valsts kancelejas. Un tas ir sakarā ar Ministru kabineta šī gada 30. marta rīkojumu Nr. 180 – par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu vairākās Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales pašvaldībās no 1. aprīļa līdz šī gada 30. jūnijam.

Šī ārkārtas situācija ir jāizsludina saistībā ar astoņzobu mizgrauža savairošanos. Tas ir egļu kaitēklis. Ja šis egļu kaitēklis netiek apkarots, tas var izraisīt nopietnus egļu mežu bojājumus. Un tieši tāpēc ir nepieciešams izsludināt ārkārtējo stāvokli.

Tas ir saistīts ar to, ka pagājušajā gadā Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” novēroja, ka šie kaitēkļi ir ļoti savairojušies. Un, kā institūts prognozē, šovasar tie savairosies vēl vairāk. Tas ir saistīts ar to, ka mežu apsaimniekotājiem (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) ...

Sēdes vadītājs . Kolēģi, es lūdzu ieklausīties. Astoņzobu mizgrauzis – tas ir ļoti nopietns jautājums. (Starpsaucieni.)

J.  Simanovska . Jūs varat pēc tam aiziet uz Google dokumentiem un paskatīties, kā tas kaitēklis izskatās. Tā ir maza, it kā nevainīga vabole, kas patiešām var izdarīt ļoti nopietnus kaitējumus.

Nu, lūk. Un sakarā ar šo ārkārtējo stāvokli būs nepieciešami zināmi saimnieciskās darbības ierobežojumi, kā arī koku aizsardzības pasākumi un arī (Starpsauciens.) ... jā, paldies... un jāierobežo atsevišķos gadījumos arī ciršana.

Lūdzu atbalstīt šo Ministru kabineta lēmumu – par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu no šī gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” , otrais lasījums.

Atgādinu, ka likumprojekts ir steidzams. Tātad otrais lasījums ir galīgais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs deputāts Igors Rajevs .

I.  Rajevs (AS).

Vēlreiz labdien! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”.

Likumprojekts ir steidzams un tiek skatīts otrajā lasījumā.

Tika iesniegti 14 priekšlikumi .

1. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums, kas skar pastāvīgās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņu. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Atis Švinka .

A.  Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi, kolēģes! Mūsu priekšlikums kārtējo reizi pievērsa uzmanību tiesiskumam. Proti, mēs nācām ar priekšlikumu, ka pārejas noteikumu 58. punktu vajadzētu izteikt šādā redakcijā: “Krievijas Federācijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas termiņa beigām. Ja persona atkārtoti vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tā iesniedz apliecinājumu par valsts valodas apguvi atbilstoši šā likuma 24. panta piektajā daļā noteiktajam.”

Mūsu doma ir: ja pilsonis... ne pilsonis, bet pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušais cilvēks ir saņēmis dokumentu un dokumentam ir termiņš, tad vajadzētu respektēt šo termiņu un tālāk attiecīgi, protams, kā šajā likumā...

Es jau iepriekšējā reizē, kad mēs runājām, vērsu uzmanību, ka arī Iekšlietu mi nistrijas budžetā ir paredzēta summa tiesvedībām. Un tāpēc vēršu jūsu uzmanību, ka šie ir riski – nevajadzīgi riski.

Gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka iekšlietu ministrs Kučinska kungs un Iekšlietu ministrija gada sākumā vērsās ar tieši šādu pašu priekšlikumu un tikai atsevišķu partiju nepiekrišanas dēļ šāds priekšlikums netika virzīts tālāk. Es domāju, ka ir tomēr vērts pievērst uzmanību šim punktam. Un mēs visi zinām, ka šādi grozījumi ir nepieciešami. Bet... varbūt respektējam tiesiskumu!

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikusies deputāte Viktorija Pleškāne .

V.  Pleškāne (ST!).

Labdien, godātie kolēģi! Es uzskatu, ka šis priekšlikums – kolēģu, PROGRESĪVO, priekšlikums – ir jāatbalsta.

Un apsvērumi ir tādi: ar šo priekšlikumu mums nevajadzēs nekur steigties; cilvēkiem jau ir doti signāli, ka viņiem jāpierāda valsts valodas zināšana. Ar šiem signāliem nevajadzēs pārslogot arī mūsu ierēdņus, un mūsu iestādes varēs strādāt tādā režīmā, kādā strādā. Nevajadzēs ne pārslogot, ne ko...

Un vēl. Man nav saprotami šī likuma mērķi. Vai šo priekšlikumu vispār... Tāda Imigrācijas likuma steiga... Un nav saprotams, kādi mērķi. Mēs gribam izstumt cilvēkus no valsts? Gribam zināt lojalitāti – lojāli vai nelojāli? Gribam pārliecināties par to, ka viņi zina latviešu valodu? Ja ir latviešu valodas zināšanas vai...

Teiksim, ļoti man patika... iegūglēju divus vārdus: Nacionālā apvienība. Jūsu saitē... Nacionālā apvienība – jūsu idejas un mērķi. “Nacionālās apvienības galvenais mērķis vienmēr bijis un būs latviska Latvija.” (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Par priekšlikumu – mācām latviešu valodu.

Skatām idejas un mērķus, attaisām (ir iespēja attaisīt)... bet – tad kādi ir mērķi? Ziniet, es neredzu mērķus – nav. Latvisku padarīsim, bet mērķu nav. Tātad šeit runa nav par to, lai cilvēkiem iemācītu latviešu valodu. Runa ir par izstumšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es teikšu... par šo priekšlikumu un ļoti nedaudz arī par savu novērojumu pēdējā gada laikā kopumā.

Es atbalstīšu šo frakcijas “Stabilitātei!” deputātu priekšlikumu par tiesiskuma ievērošanu. Un es atbalstīšu pārsvarā... arī vairākus citus priekšlikumus, kas attiecas uz Imigrācijas likumu.

Bet tā svarīgā lieta, ko es vēlos pateikt par saviem novērojumiem beidzamajā laikā, – ka, kopš Ukrainā risinās šis briesmīgais karš, diemžēl mēs Latvijā... un man ļoti gribē tos izcelt ārā sevi no tā “mēs” ... politiķi Latvijā daudzos jautājumos un daudzu lēmumu pieņemšanā nodarbojas ar farsu. Lēmumi ir nepārdomāti gan attiecībā uz Imigrācijas likumu, gan, es uzskatu, tieši tāpat attiecībā uz valsts obligāto dienestu. Mēs pieņemam lēmumus, kas ir tāds kā rezultāts tai bezdarbībai vai tādai fiktīvai darbībai, šķietamai darbībai, ko mēs esam mēģinājuši parādīt... politiķi mēģinājuši parādīt iepriekšējos 30 gadus.

Jā, cilvēkiem, Latvijā dzīvojot, ir jāzina valoda, bet mēs ļoti mierīgi pievērām acis uz to 30 gadus. Jā, bērniem ir jāmācās latviešu skolās, jā, iespējams, jau no pirmsskolas, jā, es esmu par to, bet vai tiešām šis viss ir jāsasteidz pusgadā, gadā?

Tas, pie kā mēs, manuprāt, esam nonākuši, – pie milzīgas naida kurināšanas (un tas ir mans tiešām personīgais, subjektīvais viedoklis). Pie tā, ka krievam būt Latvijā pēkšņi ir ārprātīgi slikti un labāk ir nebūt krievam Latvijā.

Pēkšņi cilvēkam ir jāsāk domāt, vai viņš drīkst uz ielas runāt krieviski vai nedrīkst. Ārprāts! Ziniet, tie sižeti, ko es redzu, – ārprāts, šausmas! Nu Cēsīs kāds iegāja veikalā un pajautāja pārdevējai kaut ko krieviski, un viņa atbildēja krieviski, un tagad ir vesels analītisks raidījums jātaisa. Kā tādas šausmas var gadīties, nu tiešām? (Starpsaucieni.) Nē, nu var... Es saprotu, Nacionālā apvienība, jūs. Šis ir jautājums, kas nav bijis risināts 30 gadus. Visi šie... kur tērēti milzīgi līdzekļi uz... Cilvēki nav integrēti 30 gadu laikā.

Šo platformu, neizdarības platformu gan valodu jautājumā, gan pilsonības jautājumā, gan uzturēšanās atļauju jautājumā, lieliski esat izmantojuši jūs, Nacionālā apvienība, kā savu platformu (un izmantoja arī “Saskaņa”, kas šeit iepriekš sēdēja). Un jums bija fantastiska platforma, neko nedarot ekonomiskos jautājumos, jūs savācā t nacionāli domājošos vēlētājus... un tur savāc a citādāk domājošos vēlētājus.

Nu ko, man ļoti gribētos domāt, ka šie laiki ir beigušies; ka varbūt beidzot mums izdosies integrēt tos cilvēkus, kas grib dzīvot Latvijā, kas grib runāt latviski.

Bet beidziet... un šeit būs arī balsojums par pensionāriem... beidziet pazemot vecus cilvēkus!

Tie cilvēki, kuriem Latvija, es atvainojos, ir pie vienas vietas... Tad ir citām institūcijām jāstrādā, tur ir jāstrādā Valsts drošības dienestam. Un tad tādus patiešām ,nu ,aizvediet tur uz robežas, tādi lai dodas... Bet – tikai tie cilvēki, kas apdraud Latvijas drošību.

Un tad nāciet pēc tam un pastāstiet, kā pensionāri, septiņd esmitgadīgi pensionāri, tirgū, kaut kur Pļavniekos... apdraudēs jūsu drošību. Mīļie draugi, nepaliksim smieklīgi!

Un tos pieņemtos lēmumus... kā jūs tos realizēsiet? Es esmu sēdējusi komisijās, kur šos jautājumus skata. Ko mēs darīsim ar tiem cilvēkiem? Un arī koalīcijas deputāti rausta plecus – ko tad mēs darīsim, un kurš viņus pavadīs uz robežu? Un tiešām – mēs viņus izsūtīsim, deportēsim?

Nu atveriet acis, sāciet domāt ar galvu un esiet atbildīgi par tiem lēmumiem, kurus jūs nepieņēmāt 30 gadu garumā! Un 30 gadu kļūdas jums nav jāatrisina viena gada laikā.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Artūram Butānam. (Dep. A.  Rosļikova starpsauciens.)

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Aleksejam Rosļikovam – par procedūru.

A.  Rosļikovs (ST!).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Frakcija “Stabilitātei!” iepriekšējā ... komisijā ir iesniegusi astoņus priekšlikumus. Šeit uz šo momentu tādi, par kuriem mēs runāsim, diskutēsim un balsosim, ir tikai trīs. Pieci – nav.

Es tikko esmu runājis ar mūsu godāto juridisko daļu, un man pateica, ka daļa no tiem ir bijuši kā apsvērums... nevis kā priekšlikumi.

Bet es gribu atgādināt, ka par visiem astoņiem mēs esam komisijā balsojuši – par visiem astoņiem! –, un tātad visiem astoņiem ir jābūt šeit, lai mēs varētu redzēt, kā par tiem ir lēmusi, kā reaģējusi komisija, un lai uz doto momentu man būtu iespēja priekšlikumu vai nu aizstāvēt, vai pārliecināt zāli balsot par to. Par visiem astoņiem mēs balsojām.

Sēdes vadītājs. Labi, tad vienu momentiņu...

Butāna kungs, jūs varat debatēt, un tikmēr es noskaidrošu nianses.

Lūdzu, vārds jums.

A. Butāns (NA).

Paldies. Godātie kolēģi! Es domāju, ka mums ir jāieklausās deputātes Lindas Liepiņas teiktajā par to, ka 30 gadus nekas nav darīts. Par to, ka ir bijusi vilcināšanās ar integrāciju. Es domāju, ļoti pareizi vārdi. Piekrītu arī pārmetumiem, kuri veltīti tiem, kas 30 gadus nav atbalstījuši šādas iniciatīvas, kuras vērstas uz integrāciju, absolūti piekrītu.

Tā ka es aicinu to, kas nav izdarīts 30 gados, izdarīt tagad. Un savukārt... jā, nu jūs jau minējāt, ka nevajag... tātad daudz kas ir novilcināts . Tad kāpēc turpināt šo vilcināšanos? Izdarām to tagad!

Man rada neizpratni – pret ko ir pretestība: pret valodas apguvi vai pret drošības dienestu pārbaudēm? Kur mēs aizstāvam Krievijas pilsoņus? Vai mums dikti rūp, ka kāds Krievijas pilsonis neizturēs drošības dienesta pārbaudi vai kāds Krievijas pilsonis nezinās valsts valodu? To Rosļikova kungs ļoti cītīgi vienmēr stāsta – ka viņiem taču ir valodas apliecība... kur viņi ir izgājuši... tad par ko ir uztraukums?

Man drīzāk ir jautājums opozīcijas partijām par to, ko jūs, ņemot vērā, ka atsaucaties uz to, ka krievu kopiena ir jūsu elektorāts, darāt un esat darījuši, lai veicinātu viņu integrēšanos... jo nevienu nevar integrēt, cilvēks var integrēties... tad ko jūs esat darījuši, lai viņi integrētos šeit? Kā jūs šobrīd viņiem skaidrojat situāciju? Vai naida kurināšana ir prasība apliecināt valsts valodas zināšanas, vai naida kurināšana ir pretošanās tam? Kas ir lielāka naida kurināšana? Atnāciet un izskaidrojiet, ko jūs esat darījuši, lai šiem cilvēkiem skaidrotu un vairotu viņu lojalitāti Latvijas valstij?

Tāpēc es aicinu... Jūs 30 gadus neatbalstījāt Nacionālās apvienības priekšlikumus, aicinu to darīt tagad. Jums ir kolosāla iespēja to izdarīt. Un beidziet šķelt sabiedrību! Viena sabiedrība dzīvo ar vienu valsts valodu. Parādiet man vēl kādu vietu, kur tā nav! Tātad sabiedrība – neatkarīgi no tautības – dzīvo ar vienu valodu. Tas ir atpakaļrāpulīgi – šķirot cilvēkus pēc tautības vai pēc valodas. Nedariet to! (Starpsauciens: “Tieši tā! Nedariet to!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (LPV).

Ja man būtu spogulis, tad teksta laikā “Beidziet šķelt sabiedrību!” man to būtu gribējies te priekšā nonest gar Butāna kungu, lai Butāna kungs paskatās spogulī. Tiešām – beidziet šķelt sabiedrību!

Bet, atbildot uz to jautājumu, tikai viens piemērs, ko es esmu darījusi, lai cilvēkiem izskaidrotu kādu pozīciju. Man nav problēmu – man patiešām nav problēmu! – Latvijā cilvēkiem valstisku pozīciju izskaidrot viņiem labāk saprotamā valodā – krievu valodā –, tā, lai viņi saprot. Man tiešām nav ar to problēmu. Bet lielai daļai tā ir problēma. Tā ir tik liela problēma, ka mēs pat mediju kanālus krievu valodā aizvācam projām, turpretim jūsu daudzkārt piesauktā Igaunija ir atvēlējusi veselu sabiedriskā medija kanālu krievu valodā un, ja nemaldos, no budžeta līdzekļiem izdalījusi aptuveni miljons eiro. Skatīsimies varbūt tajā virzienā.

Man nav problēmu skaidrot pozīciju arī krievu valodā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Viktorijai Pleškānei otro reizi.

V.  Pleškāne (ST!).

Labdien vēlreiz! Gribu arī argumentēt Butāna kungam par sabiedrības šķelša nu. Es jums došu arī piemērus. Bolt ,Wolt darbinieki nevar izrunāt manu vārdu. Nezinu, jūsu izrunās vai ne, bet manu viņi nevar... Viņiem nevajag latviešu valodu! Jūsu airBaltic Ganss vai kā viņu... Gu ... neatceros... Arī nevajag! 12 gadus viņš strādā. Es jums kā piemērus skaidroju.

Jūs gribat par sabiedrības šķelšanu, ja? Šeit nav sabiedrības šķelšana? Kaut kam vajag, bet kaut kas vi spār vārdu nevar izrunāt – viņa m nevajag, viss labi. Un jūsu Gauss vai kā... viņš saka: tas ir kauns – runāt latviešu valodā, ar ko man jārunā latviešu valodā – ar saviem darbiniekiem? Labi, viņš var intervijas nedot latviešu valodā, bet, es atvainojos, savā darbavietā viņš var runāt, viņam vajag runāt latviešu valodā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Rajeva kungs, vai komisijas vārdā būtu kas piebilstams par 1. priekšlikumu? Nav piebilstams? Ir kas piebilstams par 1. priekšlikumu?

Tātad mēs izrunājām arī ar frakciju “Stabilitātei!”, noskaidrojām, ka viņiem iebildumu nav. Turpinām skatīt likumprojektu. Viss ir izrunāts, un viss ir korekti.

Balsosim par 1. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu, turpiniet ar nākamo – 2. – priekšlikumu.

I.  Rajevs . 2. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Par likumā noteiktā termiņa pagarināšanu līdz 2024. gada 1. martam. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies runāt deputāts Aleksejs Rosļikovs .

A.  Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Ļoti labi apzinoties, ka ne visiem sanāk iedziļināties, kas notiek citās komisijās, kurās jūs nepiedalāties, mūsu frakcija lūdz, ņemot vērā to, ka Valsts izglītības un satura centrs netiek galā ar šo cilvēku plūsmu... viņiem obligāti ir vajadzīgs papildu laiks, tā dēļ viņi ir ierobežojuši esošo pieteikšanos valsts valo das pārbaudei līdz 24. martam. Uz doto momentu to vairs izdarīt nav iespējams, kaut cilvēku vēlme ir un cilvēku rindas stāv, bet vienkārši pierakstīties nevar. Tāpēc mēs lūdzam Valsts izglītības satura centru pieteikt citu laiku – varētu būt jūnijs, jūlijs. Valsts izglītības satura centrs mūs ir iepriecinājis un pateicis, ka viņi runās ar Ministru kabinetu un, ļoti iespējams, šāda iniciatīva atradīs atbalstu.

Konkrētajā frakcijas piedāvājumā mēs lūdzam pagarināt šo laiku līdz konkrētajam datumam, kas norādīts mūsu frakcijas piedāvājumā.

Lūdzam atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – frakcijas “Stabilitātei!” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 59, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.  Rajevs . 3. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretār a Strautiņa kunga priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.  Rajevs . 4. – deputāta Aināra Šlesera priekšlikums. Par vecuma maiņu valodas eksāmena kārtošanai. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates.

Debatēs pirmais pieteicies runāt deputāts Vilis Krištopans.

V. Krištopans (LPV).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es mazliet gribu atcerēties vēsturi, atgādināt it sevišķi tai paaudzei, kura barikāžu laikā vēl bija stipri jauna, varbūt pat nebija dzimusi...

Es atceros, ka toreiz, uz barikādēm, mēs bijām plecu pie pleca neatkarīgi no tautības. Pēc tam, protams, mēs... Godmanis to daudzreiz ir teicis – mēs apmānījām daļu cilvēku, jo toreiz bija viena doma – ka stāv uz barikādēm un pēc tam visi dabūs pilsonību. Diemžēl liela daļa pilsonību nedabūja. Pēc tam likteņi tiem cilvēkiem bija ļoti dažādi. Daļa, piemēram, ekonomisku apsvērumu dēļ paņēma Krievijas pilsonību. Bija tāds Dīmanis , viņš toreiz bija Interfrontes vadītājs, perfekti runāja latviski. Viņam nebija nekāda sakara ar patriotismu un Latvijas neatkarību. Vesela virkne latviešu 4. maijā nobalsoja pret Latvijas neatkarību. Ko es ar to gribu pateikt? Valodas zināšana negarantē lojalitāti pret šo zemi. Lojalitāti pret šo zemi garantē daudzas citas īpašības.

Šeit Dombravas kungs stāvēja ar kompjūteru un rādīja, ka Doneckā, redz, pensionāri esot sagaidījuši tos “zaļos cilvēciņus”. Arī mums droši vien tādi ir. Bet viņi ir, esmu pārliecināts, mazākumā. Lielākā daļa ir Latvijas patrioti, turklāt vienai lielai daļai no viņiem... es runāju par mūsu priekšlikumu, par to, ka neaiztiekam visus tos, kas ir sasn ieguši pensijas vecumu un vecākus ... starp citu, lielai daļai no viņiem bērni un mazbērni ir Latvijas pilsoņi.

Kāpēc tas viss tā ir izveidojies? Apmēram 450 tūkstoši mūsu iedzīvotāju pēdējo 20 gadu laikā dažādu iemeslu dēļ ir pametuši dzimteni. Viņiem tātad šī vieta nav tik svarīga, tik svēta, viņi ir aizbraukuši, izšķīdinot jau tā šo vārgo un šķidro latviešu valodas telpu. Mums ir veseli reģioni, veseli rajoni, kur sadzīves valoda ir krievu: Zilupe, Pasiene, Bolderāja. Kā tad jūs domājat integrēt tos cilvēkus, ja viņiem no simta astoņdesmit runā krievu valodā? Kā? Es gribu saprast, kā jūs tur...?

Viens no iemesliem – 450 tūkstoši, lielākoties latvieši, ir pametuši šo zemi, tāpat kā pirms revolūcijas, pēc revolūcijas 250 vai 300 tūkstoši latviešu pameta šo zemi. Latviešu strēlnieki. Te jau jārunā par pieminekli – par pieminekli tiem, kuri sargāja Ļeņinu un šāva muižnieku ģimenes. Kāpēc to pieminekli mēs nejaucam nost?

Līdz ar to – pavisam vienkārši: lieciet mieru veciem cilvēkiem!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs deputātei Svetlanai Čulkovai .

S.  Čulkova (ST!).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es vienkārši gribu jums atgādināt, ka viņi nav atbraukuši, viņi visu mūžu dzīvo šeit, viņi ir maksājuši nodokļus, viņiem šeit ir ģimenes, bērni, mazbērni, viņiem šeit ir dzimtene.

Es zinu, ko man pateiks Nacionālā apvienība. Paldies, es jau zinu – tas nav svarīgi. Es vienkārši gribu vēlreiz jums atgādināt: šie cilvēki ir nopelnījuši, lai pret viņiem būtu... cilvēciskas attiecības un arī attieksme.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu par to, lai cilvēki no 64 gadiem būtu atbrīvoti...

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei .

V.  Pleškāne (ST!).

Kolēģi! Mūsu mērķis nav noliegt faktu, ka latviešu valoda ir jāzina visiem. Mūsu mērķis ir pasargāt seniorus, kas dzīvo šeit visu mūžu vai lielāko laiku no mūža, kuriem, iespējams, nav atlicis tik daudz laika šajā pasaulē un kuriem blakus jau nav neviena... dažiem ir... atraitnes un... teiksim, bērni ir aizbraukuši. Latvija ir mūsu dzimtene un arī viņu dzimtene.

Jā, šie seniori ir paņēmuši Krievijas pilsonību ekonomisko apsvērumu dēļ, bet tas automātiski nav pamats tam, lai šos cilvēkus vienkārši izstumtu no mūsu valsts. Šeit nav runa par Latvijai nelojāliem elementiem, šeit ir runa par senioriem, kuri nevar nokārtot valsts valodas eksāmenu dažu iemeslu dēļ.

Es uzskatu, ka mūsu iekšējo un ārējo drošību, mūsu valsts neatkarību, suverenitāti un vispār kopējo valsts drošību ir iespējams apdraudēt ar to, ko 30 gadu dēļ viena valsts vara... apvienība, kura bija pie varas, nevarēja nokārtot ,sakārtot šitās lietas. Tas ir pirmais.

Otrais. Apdraudējums jau ir par 220 miljonu... arī tas ir drošības apdraudējums.

Un trešais. Šitiem bijušajiem nepilsoņiem, tagad Krievijas pilsoņiem, tiem, kuriem ir 64 plus, ir ģimenes, viņiem ir sievas, vīri, bērni, mazbērni, un viņi ir pilsoņi. Kāds apdraudējums? Jūs nevarat saprast? Šie cilvēki ir pilsoņi.

Jūsu ģimenē. .. nu, padomājiet ar galvu... atbrauks vai izstums ārā. Tas nav mūsu valsts drošības jautājums? Kā šitas izskatīsies? Vispār es nevaru pat izrunāt. Saprotiet, ka tā arī ir mūsu valsts drošība, tā ir iekšējā drošība. Ko tie cilvēki tagad lems, ko viņi darīs? Tas ir ārpus mūsu valsts drošības? Kā apkārtējo, citu valstu sabiedrības to pieņems, ko mēs tagad darām? Tā ir arī mūsu ārējā drošība. Ko jūs tagad darāt, kādus signāl us jūs sūtāt tām kaimiņvalstīm... ar tādu signālu?

Vēl par tiem cilvēkiem – 64 plus. Pagājušo reizi arī izskanēja, ka viss mums ir kārtībā, visu var saņemt. Šeit ir lapiņa no rehabilitācijas nodaļas. Es aizgāju... Dombravas kungs, jūs teicāt, ka mums viss ir kārtībā ar visām iestādēm. Man pieraksts uz rehabilitācijas nodaļu pie rehabilitologa – uz 19. decembri. Kā es varu saņemt izziņu valsts valodas nekārtošanai, ja man ir problēmas, bet mani pierakstīja uz decembri? (Starpsauciens.) Apmaksās. Rēzeknē nav maksas pakalpojumu. Kā var izpildīt jūsu likumu?

Es lūdzu jūs atbalstīt šito priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs .

A.  Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Ņemot vērā, ka zālē atrodas 100 izredzētie likumdevēji, cilvēki, kuri ļoti labi saprot šo procesu, kuri ir “iedziļināti” tā, ka tikai paprasi – uzreiz atbildēs, tad jūs visi ļoti labi zināt, ka Latvijas pilsonība ir svarīgs dokuments un kāda ir kārtība, lai nokārtotu Latvijas pilsonību nepilsoņiem. No 64 gadiem cilvēks ir atbrīvots no rakstiskās daļas un no visa pārējā... tikai mutiski. Pilsonība un pastāvīgās uzturēšanās atļauja... nu tad lai APVIENOTAIS SARAKSTS nāk un atzīstas, ka konkrētā likuma norma ir domāta, lai vienkārši deportētu cilvēkus, jo kādā veidā... Latvijas pasi mēs varam dot tikai sarunas veidā, iegūstot pilnīgu pārliecību par valsts valodas zināšanā m, –  valsts, Latvijas valsts, pasi –, bet pagarināt uzturēšanās atļauju septiņdesmitgadīgam cilvēkam (Starpsauciens.) – tikai rakstiski, tikai caur datoru.

Es šaubos, ka ir, ar ko lepoties. Ja mēs plānojam vadīt valsti, atsaucoties uz “ Mein Kampf ” grāmatu kā rokasgrāmatu, tad, es domāju, viss ir kārtībā. (Starpsauciens.) Tāpēc, atgriežoties vēlreiz, kolēģi, – Latvijas pasi var iegūt sarunas veidā... pagarinot uzturēšanās atļauju cilvēkam, kurš šeit ir dzīvojis visu mūžu un tikai ekonomisku apsvērumu dēļ ir nomainījis savus dokumentus... tas uz doto momentu ir tiesiski. Vispār nav nekāda līdzsvara. Par to, lūdzu, domājiet, jo šeit 100 izredzētajiem, kā jūs sevi uzskatāt, likumdevējiem (Starpsauciens.) , ir jāsaprot, ka uz doto momentu, pieņemot jebkādu likumu... ir jāsaprot līdzsvars un absolūts godīgums, un taisnīgums pret cilvēkiem, kuriem pēc tam ir jādzīvo pēc šī likuma.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Es pie šī priekšlikuma gribētu runāt uzreiz par nākamo. Laikam tas bija Grevcovas kundzes priekš likums un arī 10. – PROGRESĪVO priekšlikums, kur visi runā pēc būtības par vienu un to pašu. Šai ziņā Saeimas Prezidijs ir bijis ļoti vieds, sasēdinot deputātus tā, kā ir sasēdinājis, jo visi ir uzrakstījuši teju identiskus priekšlikumus (Starpsaucieni.) par to, ka ir jāievieš kaut kāda īpaša – izņēmuma – kategorija Krievijas Federācijas pilsoņiem iepretim jebkuram citam ārvalstniekam.

Jebkuram citam ārvalstniekam līdz 75 gadu vecumam (Starpsauciens.) ,lai viņš saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ir jāspēj nokārtot valsts valodas pārbaudījumu šajā ļoti zemajā – A2 – līmenī. Ko tad paredz šis A2 līmenis? Katrs var atvērt portālu likumi.lv un apskatīt: persona spēj vienkāršos teikumos sazināties par tematiem, kas saistīti ar sadzīves situācijām vai personas nodarbošanos (Starpsaucieni.) , lasa un saprot vienkāršus tekstus par sadzīvi un nodarbošanos, prot aizpildīt tipveida dokumentus, piemēram, veidlapas, rēķinus un kvītis. Un tur tālāk ir vēl paskaidrojums. (Starpsauciens.) Pēc būtības – lai cilvēks, saņemot latviešu valodā uzrakstītu rēķinu, saprastu, kas tad no viņa tiek sagaidīts.

Es ticu, ka cilvēks, ja viņš tiešām ir nodzīvojis visu mūžu kādā valstī (Starpsauciens.) – iedomājieties, visu mūžu, kā dažs uzsver! –, viņš ir pietiekami inteliģents, lai spētu saprast šādus vienkāršus tekstus. Nu tā nevar būt, ka cilvēks var nodzīvot kādā valstī 20, 30, varbūt pat (Starpsauciens.) 40 gadus un nespēj saprast pamatinformāciju – pamatinformāciju! – par sadzīviskām situācijām viszemākajā līmenī.

Tāpēc aicinu noraidīt šo un identiskus Grevcovas kundzes , “Stabilitātei!” un PROGRESĪVO priekšlikumus. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi, es vēl piebildīšu pie iepriekš sacītā, ka patiešām ir neizprotams tas, ka jūs neieklausāties piedāvājumos par termiņa nelielu pagarināšanu, ne uz nākamajiem 30 gadiem. Par to mēs vairs šeit nerunājam. Tā tomēr, es uzskatu, vēlreiz atkārtošu, ir mūsu Latvijas politiķu neizdarība – tā situācija , kādā esam nonākuši.

Jūs arī neieklausāties tajā, ko mēs mēģinām, nu, to veco cilvēku vietā... palūgt varbūt par tiem, kuri ir vecāki par 64 gadiem... atstāt, lai viņi runā un dzīvo tādā valodas līmenī, kādā viņi dzīvo. Es domāju, ka daži... nevis daži, bet... Man nav informācijas, nav datu, cik no viņiem kādā līmenī pārvalda latviešu valodu, arī rakstu valodu (jo mēs prasām eksāmenu arī rakstiski).

Mani izbrīna naids un patoss, ar kādu mēs vēršamies pret šiem piedāvājumiem pagarināt termiņu un atcelt... to vecumu, teiksim, vecuma cenzu palielināt līdz 64 gadiem – ka pēc 64 gadiem nav jākārto tas eksāmens.

Ko tas mums dos? Es nezinu. Bet tiem vecajiem cilvēkiem tas ir tā ... jūs zināt, kā veci cilvēki... cik viņi ļoti... ar tādu pietāti attiecas pret jebkādiem maksājumiem, viņi vienmēr pirmos nomaksā komunālos maksājumus, tad viņi uztraucas... zāles, iedomājieties, arī ir... Protams, visa sabiedrība dzīvo domās, ka tepat blakus mums ir kara situācija... vai tas kaut kādā veidā atsauksies uz Latviju. Jau atsaucas. Bet – vai Latvijā tāda pati situācija varētu būt? Ir nesen pārciests tas kovids ... saprotiet, šie cilvēki – viņi nav ne divdesmit, ne trīsdesmitgadīgi, viņi ir vecāka gadagājuma cilvēki, kuri uztraucas par visu.

Un tagad mēs viņiem uzkrāmēsim vēl šo te. Tad krāmējiet, ja jūs gribat atriebties par to, ko jūs paši neesat darījuši 30 gadus, nu, uzkrāmējiet! Paskatīsimies, ar ko tas viss beigsies. Vēlu veiksmi jums!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Cienītās dāmas un kungi! Priekšsēdētāja kungs! Es tiešām brīnos, ka jūs, cienītie kolēģi no frakcijas “Stabilitātei!” un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ: Latvija pirmajā vietā! – tātad arī Satversme pirmajā vietā... kur vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda un skaidri pateikts, ka Latvija ir nacionāla valsts.

Kolēģi, es nesaprotu. Jūs esat iesnieguši daudzus priekšlikumus, bet kāpēc jūs neesat iesnieguši tādu priekšlikumu... Ja jums Krievijas pilsoņi šeit, Latvijā, tiešām ir tik tuvi, jūs viņus pazīstat daudz labāk nekā es, ar viņiem uzturat kontaktus un tā, kāpēc jūs neesat iesnieguši priekšlikumu, kurā skaidri pasakāt to, ka katram Krievijas pilsonim, kurš Latvijā pastāvīgi dzīvo, ir jāparaksta, ar savu parakstu jāapliecina tas, ka viņš nosoda Krievijas neizprovocēto, neattaisnojamo karu pret Ukrainu, Krievijas agresiju (Starpsaucieni .) , nosoda Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, nosoda Krievijas imperiālismu, pilnīgi skaidri apliecina...? Kāpēc jūs neesat iesnieguši šādu priekšlikumu? (Starpsauciens.) Uzdodiet sev šo jautājumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pleškānes kundze, jums ar četrām minūtēm pietiks?

Vārds Viktorijai Pleškānei otro reizi. Divas minūtes.

V.  Pleškāne (ST!).

Gribu pateikt – tiešām palasiet visus priekšlikumus. Arī tur ir par anketām, kuras viņi paraksta un nosoda. Un visu tur paraksta, kā vajag. Laikam jums nav informācijas par šito . Paraksta... un, nezinu, ar asinīm pirkstu nospiedumus... Tu r viss jau ir, viss sakārtots, viss labi ir. Un es gribu pateikt, ka veciem cilvēkiem, lai aizpildītu šo anketu, vajag gan pārtulkot to, gan lasīt viņiem vajag, un, lai izlasītu, pārtulkotu, atbildētu uz jautājumiem, tur A2 līmenis... augstāko līmeni vajag, lai šo anketu aizpildītu. (Starpsauciens: “... septiņ desmitgadīgai sievietei...”) Viņi nevar, neprot, tas ir ļoti... teiksim, uztraukums, neuztraukums. Gribu atgādināt, ka šeit daži cilvēki, kad deva zvērestu... Cik reizes jūs lasījāt? Lasījāt zvērestu un nevarējāt nolasīt (Starpsauciens.) , a veciem cilvēkiem vajag kārtot šo eksāmenu, uztraukuma viņiem nav, tur labi viss.

Es vēlreiz saku: atbalstiet šo! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Aināra Šlesera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 55, atturas – 8. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Turpināsim sēdi pēc pārtraukuma. (Starpsauciens.) Pēc pārtraukuma. (Starpsauciens: “Pēc pārtraukuma!”)

Tātad, kolēģi, kamēr gatavo reģistrācijas rezultātus, es lūdzu uzmanību visiem frakciju vadītājiem. Mums tūlīt, uzreiz pēc tam, kad tiks nolasīti reģistrācijas rezultāti, sākas Frakciju padome tepat – Sarkanajā zālē. Frakciju padomes locekļi, esiet starta gatavībā!

Ņenaševas kundze, lūdzu, nolasiet reģistrācijas rezultātus.

A. Ņenaševa (14. Saeimas sekretāra biedre).

Reģistrējušies 87 deputāti. Nav reģistrējušies 13: Hosams Abu Meri (Starpsaucieni: “Nav!”; “Ir!”) ... ir, Skaidrīte Ābrama, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Mārcis Jencītis , Edmunds Jurēvics , Aleksandrs Kiršteins, Armand s Krauze, Daiga Mieriņa (Starpsauciens: “Nav!”) ... nav, Jānis Reirs, Jānis Skrastiņš, Zane Skujiņa Rubene un Ainārs Šlesers.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Sākas pārtraukums, un tas ilgst līdz pulksten 14.00 (Starpsaucieni.) ... pulksten 16.00, tātad pusstundu.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājs
Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, atsākam sēdi pēc pārtraukuma, lūdzu, ieņemiet savas darba vietas .

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrais lasījums, likumprojekts ir steidzams.

Kopā – 14 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs deputāts Igors Rajevs .(Noklaudzina ar āmuru.) Sprūda kungs, lūdzu, sēdieties savā darba vietā ! Sēde ir atsākusies.

I.  Rajevs (AS).

Cienījamie kolēģi un kolēģes! Turpinām apspriest likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Esam nonākuši pie 5. – deputātes Grevcovas priekšlikuma. (Starpsauciens: “Smiltēna kungs, mēs taču nebalsojām par Šlesera kunga ...”) Mēs nobalsojām? Nebalsojām. (Starpsauciens: “Nobalsojām!”; “Pēdējais balsojums.”) Man liekas, ka nobalsojām. Pēdējais balsojums. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Mēs nobalsojām. Sekundīti (Starpsaucieni.) , sekundīti, tūlīt. Ja ir iebildums, pārbaudīsim. Par 4. priekšlikumu balsojums ir bijis. 18 – par, 55 – pret, atturas – 8. 4. bija Šlesera kunga priekšlikums. Vai ir vēl kādi jautājumi? (Starpsauciens: “Nē, nav.”) Nav jautājumu.

Turpinām skatīt 5. priekšlikumu.

I.  Rajevs . Turpinām ar 15. priekšlikumu (Dep. A. Ņenaševa: “Piekto!”) ... piedošanu, 5. – deputātes Grevcovas priekšlikums. Tas runā par pārejas noteikumiem un vecuma izmaiņu līdz 65 gadiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds Glorijai Grevcovai .

G.  Grevcova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Man otro dienu pēc kārtas Dombravas kungs cenšas pateikt, ka mans priekšlikums nāk no kādas cit as kabatas. Nē, mans. Es teikšu... apbēdināšu, mans priekšlikums ir personīgi uzrakstīts, bet piekritīšu, iespējams, arī pārsēstoties uz citu flangu, es esmu ietekmējusies, un tieši tāpēc šis priekšlikums ir tapis.

Bet tagad runāsim tieši par priekšlikumu. Jā, mans priekšlikums bija, lai cilvēkus, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, atbrīvotu no valodas eksāmena. Šeit nācās vairākkārt dzirdēt: vieni vainīgi, otri vainīgi , vieni to neizdarīja, otri šo neizdarīja. Galu galā, kolēģi, mēs paši esam pie visa vainīgi, likumdevēji, mēs.

Kādi ir šie cilvēki? Lielākā daļa jau pierādīja to, ka viņi zina valodu. Taču kas notika pēc tam? Pēc tam bija klusums. Viņiem tika radīti siltumnīcas efekta apstākļi, viņi varēja nezināt valodu, viņi varēja nelietot valodu. Varēja. Un mēs katru reizi, stājoties pie šīs tribīnes, zvērējām, ka stiprināsim valsts valodu. Stiprinājām to tikai vārdos. Neviens likums netika pieņemts, nekas netika darīts, lai šie cilvēki būtu stimulēti zināt valsts valodu.

Pagāja gadi, cilvēki sasniedza pieklājīgu vecumu. Un šie cilvēki vairs, dažādu apstākļu vadīti, nespēj to valodu ... nokārtot. Iespējams, uztraukums, iespējams, kādas saslimšanas. (Starpsauciens.) Bet sanāk tā, ka mēs tagad esam šo problēmu tā ielaiduši un steidzam izlabot, sodot tos cilvēkus, kas kādreiz pieņēma lēmumu. Neloģiski.

Jā, es nenoliedzu, valsts valoda ir jāzina, tā ir viena no mūsu primārajām vajadzībām, taču sanāk tā, ka mēs šos cilvēkus sodām pašu neizlēmības un pašu nespējas dēļ laikus pieņemt attiecīgos likumus.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt un izrādīt kaut nelielu pilīti cieņas pret vecumu.

Paldies. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I.  Rajevs . Nē, piebildumu nav.

Sēdes vadītājs. Piebildes nav.

I.  Rajevs . Piebildes nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātes Grevcovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 54, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.  Rajevs . 6. – iekšlietu ministra pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Šmita kunga priekšlikums. Skar pārejas noteikumus, kas attiecas uz cilvēkiem, kas piesakās uz Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – iekšlietu ministra pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Didža Šmita iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 63, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.  Rajevs . 7. – arī iekšlietu ministra pienākumu izpildītāja Šmita kunga priekšlikums. Skar pārejas noteikumus, kur ir runāts par valodas eksāmenu prasmju pārbaudes kārtošanu un atkārtotās pārbaudes kārtošanas gadījumiem un termiņiem. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – iekšlietu ministra pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Didža Šmita iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 62, atturas – 12. Priekšlikums nav guvis Saeimas atbalstu.

I.  Rajevs . 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Runā par pārejas noteikumiem, ir juridiski precīzs formulējums par galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienu. Atbalstīts un iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.  Rajevs . 9. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Un es citēšu izmaiņas par pastāvīgās uzturēšanas atļaujas derīguma termiņu. Tās ir derīgas līdz “2023. gada 1. septembrim, ja Pārvaldē līdz minētajam termiņam nav saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai; 2023. gada 31. decembrim attiecībā uz personu, kurai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja Pārvaldē līdz 2023. gada 1. septembrim ir saņemta informācija par to, ka šī persona vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi līdz 2023. gada 1. septembrim un šai personai noteikto atkārtoto valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanu līdz 2023. gada 30. novembrim, un ja Pārvaldē līdz 2023. gada 31. decembrim nav saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai; galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai lietā par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanu, ja persona iesniegusi nepieciešamos doku mentus šā statusa pieprasīšanai ” .

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir saņemts lūgums balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 10, atturas – nav. Priekšlikums ir guvis Saeimas atbalstu.

I.  Rajevs . 10. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Arī runā par atļaujas termiņa beigām tiem cilvēkiem, kas sasniedz 70 gadu vecumu. Principā tie paši jautājumi, par kuriem mēs jau runājām. Komisijā jautājums... priekšlikums, piedošanu, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Atis Švinka .

A.  Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi, kolēģes! Prezentējot šo priekšlikumu, es gribētu vērst uzmanību uz tiesiskumu un vienlīdzī gu attieksmi. Ir pašsaprotami –  visiem, kas dzīvo Latvijā, ir jāzina latviešu valoda, tai skaitā visiem, kam ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Un pašsaprotami ir arī tas, ka latviešu valoda ir valsts valoda un tai tiek pievērsta uzmanība, kā arī tiek ieguldīts latviešu valodas attīstībā. Tāpēc arī jau kuro reizi vēršos pie Nacionālās apvienības – cik gadus jūs esat atbildīgie par šo sfēru un tomēr neatbalstāt latviešu valodas kursus. Vienalga, tās ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, termiņuzturēšanās atļaujas, cilvēki, kas vienkārši grib... Ukrainas bēgļi. Es pat teiktu, ja ārzemēs kāds jebkurā universitātē gribētu mācīties latviešu valodu, vals tij būtu jāatrod tam līdzekļi.

Bet es gribētu pieminēt trīs lietas. Ir dažādi līmeņi štatos... ir naturalizācijas, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, termiņuzturēšanās atļaujas. Bet jautājums – kāpēc valodas apguvei ir dažādas prasības? Un nāk arī grozījumi Imigrācijas likumā. Naturalizācijai vajag zemākas prasības valodas prasmei (to jau kolēģi minēja), bet mēs šeit izvirzām augstākas. Strādājošajiem ir zemākas prasības nekā nestrādājošajiem. Šeit tomēr ir jautājumi – kāpēc tas tā ir, kāpēc nevar salāgot?

Otrs. Komisijas diskusiju un darba laikā mēs uzzinājām, ka eksistē divu veidu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas – ar veco likumu un ar jauno likumu. Un tikai daļai šie grozījumi attiecas – ar jauno likumu. Ar veco likumu... tas neattiecas.

Uz vairākiem tūkstošiem cilvēku, kam ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, Krievijas Federācijas pilsoņiem šie mūsu grozījumi neattiecas. Vai šeit ir vienlīdzība? Vai mēs šos likuma grozījumus esam veidojuši, lai būtu tiesiski, taisnīgi un vienlīdzīgi? Šo pašu es prasītu arī par trešās valsts pilsoņiem. Arī mēs šeit uzsveram – Krievijas Federācijas pilsoņiem. Vai visiem trešo valstu pilsoņiem būtu tāpat?

Un tāpēc šie mūsu priekšlikumi tomēr akcentē pretrunas un tiesiskumu. Un tāpēc mēs ielikām normu, ka 65 gadu vecums ir tas (līdzīgi kā naturalizācijas kārtībā), ka ir nepieciešams tikai mutiski, ne rakstiski... Tāda ir mūsu priekšlikuma būtība.

Lūdzu atbalstīt un balsot “par” šo mūsu priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie PROGRESĪVO deputāti! Tāpat kā attiecībā uz šo priekšlikumu, kurš sakrīt ar frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikumiem, tāpat arī jautājumā par normu paplašināšanu, ko Juridiskais birojs norādīja, jūs balsojāt kopā ar “Stabilitātei!”, Švinkas kungs.

Skaidrs, ja ir pamanīts, teiksim tā, juridiskais caurums, caur kuru ir iedzīvotāju kategorija, uz kuru neattiecas šīs likuma normas... tas tiks izlabots. (Starpsauciens.) Un varat būt droši, ka mēs iesniegsim likuma grozījumus, kur tiks paredzēts arī attiecībā uz tiem, uz kuriem attiecas vecais Imigrācijas likums... lai uz viņiem būtu attiecinātas tieši tādas pašas prasības.

Šajā gadījumā ir runa par tiem, par kuriem jau bija pieņemts aizvadītajā Saeimā likums, ko mēs vēl precizējam līdz ar šiem likuma grozījumiem. Tas tiks atrisināts.

Un es ceru, ka jums, Švinkas kungs, beidzot roka celsies komisijas sēdē balsot nevis kopā ar “Stabilitātei!”, bet ar citām partijām. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Atim Švinkam otro reizi.

A.  Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi, kolēģes! Es negribēju otro reizi kāpt tribīnē, tomēr atbildēšu Dombravas kungam.

Es ļoti slikti jūtos un esmu dusmīgs, ka mani salīdzina... ka mēs nevaram runāt, teikt, debatēt un balsot, kā mēs domājam. Sajūta ir tāda, ka jums ir... jūs paši un visi pārējie... visiem ir jābūt zilām acīm, baltiem, skaistiem, dejot (Starpsaucieni.) ... Un pret pārējiem jums ir neiecietība. Ir arī citādāki. Un visus nevajag salīdzināt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie, godātie kolēģi! Par valsts valodas kursiem. Švinkas kunga paustais no Saeimas tribīnes nav patiesība. Gadiem, gadu desmitiem valsts ir nodrošinājusi bez maksas valsts valodas kursus, valodas apguvi dažādos līmeņos, dažādos sektoros.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, reģionālās iestādes, Nodarbinātības valsts aģentūra, Sabiedrības integrācijas fonds... Kur tad ir tas slieksnis, jūsu skatījumā, Švinkas kungs, kas pasaka: nu, šis ir pietiekams apjoms, ko valsts nodro šina bez maksas valodas apguvei?

Jautājums ir par vēlmi apgūt valsts valodu. Tas ir attieksmes jautājums. (Starpsauciens.) Un tagad mēs runājam par trešvalstniekiem . Jūs teicāt, es absolūti piekrīt, – mēs esam tiesiska valsts, un ir tiesiskā paļāvība. Un tomēr likuma priekšā... Mēs arī sakām: visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, un tas attiecas arī uz trešvalstniekiem .

Bet, šķetinot Imigrācijas likumu, kas nav no vienkāršākajiem likumiem valstī (tas ir diezgan piņķerīgs un sarežģīts, es piekrītu)... šķetinot šo likumu, aizvadītajā gadā Latvijas parlamentā mēs lēmām par ierobežojošiem pasākumiem... iepretim Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem... izsniedzot jaunas termiņuzturēšanās atļaujas, pastāvīgās atļaujas, tāpat arī vīzas un tā tālāk.

Mēs arī konstatējām, ka ir viena skaļa nevienlīdzība. Ja visiem trešvalstniekiem , kas vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ir jākārto valsts valodas eksāmens, tad vienai grupai trešvalstnieku piepeši pastāvīgās uzturēšanās atļauja pienācās automātiski, nekārtojot valsts valodas prasmes pārbaudi. Vai tad tā nav nevienlīdzīga attieksme iepretim citiem trešvalstniekiem , to skaitā investoriem no trešajām valstīm? Ir. (Starpsauciens.) Neskatoties uz to, kas kurš ir bijis iepriekšējā dzīvē vai iepriekšējā statusā.

Un nevienā brīdī savā runas laikā man nav nodoma sarunāties ar zāli, un arī netaisos to darīt.

Bet vēlos vērst uzmanību uz to, ka šie... īstenībā, ja mēs skatāmies no juridiskā skatpunkta, novērš nevienlīdzību, kas ir pastāvējusi iepretim trešvalstniekiem .(Starpsauciens.) Un ir noteikts periods, kurā šis pārbaudījums –  valodas eksāmens – konkrētai sabiedrības daļai ir jānokārto.

Atkal par valodas prasību līmeni. Minēju jau piemērus, kādā līmenī ir jāpārvalda valsts valoda, lai saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Ja virkne – virkne! – trešvalstnieku to ir spējuši izdarīt, tad kādēļ lai šī sabiedrības daļa, kurai, saprotu, mājas valoda ir krievu valoda, nespētu to izdarīt?

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam .

A.  Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Frakcijas PROGRESĪVIE piedāvājums noteikti ir atbalstāms.

Man ir jāatvainojas frakcijai PROGRESĪVIE par to, ka mums šeit notiek diskusija no rakursa, ka – ja tu draudzējies vai sarunājies ar viņu, tad tu esi slikts. Diemžēl tas, ka viena sabiedrības daļa sevi vērtē vai iekšēji jūt kā pārāku par pārējiem, – tā ir pirmā un galvenā problēma. Tāpēc arī šādi likumi top.

Ja mēs runājam par to, lai visiem būtu absolūti taisnīgi, – noteikti, Kola kungs, es jums piekrītu. Bet konkrētai cilvēku grupai mēs paņēmām un atņēmām to termiņu. Ja viņam beidzas 2026. gadā, lai viņš 2026. gadā kārto... nu, piemēram, kā variants. Tas būtu absolūti normāli, samērīgi un likumam atbilstoši. Nav nekādu jautājumu.

Ja uz konkr ēto momentu... un es pie nākam ā frakci jas “Stabilitātei!” priekšlikuma izskaidrošu jums tiesisko pamatojumu... mēs esam viņiem izsnieguši valsts valodas zināšanu apliecinošu dokumentu, ir absolūti normāli, ka tas ir. Tas ir ticams un valstī izsniegts. Viss. Punkts.

Mēs ņēmām un ar Valsts izglītības satura centra vienpusīgu lēmumu izdomājām, ka šis dokuments nestrādās. Lai viņi no jauna kārto to visu. Tā nav nekāda tiesiskā paļāvība, tā nav nekāda demokrātija, tas ir mēģinājums vajāt konkrētu cilvēku grupu.

Un es vēlreiz vēršu jūsu uzmanību, ka mēs tagad nerunājam par Krievijas Federācijas pilsoņiem, mēs runājam par pensionāriem. Šeit ir jābūt kaut nedaudz, kaut nedaudz sirdī kaut kādai sāpei par to... Nu kur mēs viņus sūtīsim? Viņiem tur nav neviena radinieka, neviena tuvinieka, pilnīgi nekā. Mēs vienkārši paņemam un izmetam viņus pāri robežai.

Augsti godātie kolēģi, es jūs ļoti lūdzu – atbalstiet frakcijas PROGRESĪVIE piedāvājumu! Tas ir pirmais lūgums.

Un otrais. Pārstājiet kā mazi puikas te: tu runā ar šito , tu draudzējies ar šito – tu esi slikts.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei .

V.  Pleškāne (ST!).

Labdien vēlreiz! Es gribu pajautāt Kola kungam, kur viņš ņēma to informāciju, ka nepilsoņiem bija bezmaksas valsts valodas kursi līdz 2022. gadam. Ja šī informācija neapstiprināsies, kur man griezties? Latvijā līdz 2022. gadam nebija nodrošināti bezmaksas valsts valodas kursi nepilsoņiem. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Janai Simanovskai .

J.  Simanovska (PRO).

Prezidij ! Priekšsēdētāj! Kolēģi! Es gribētu atgādināt par vienu loģikas kļūdu, ko es itin bieži dzirdu izskanam, proti, ka tiek vērtēta nevis priekšlikuma būtība, bet tas, kurš priekšlikumu ir iesniedzis. Ja balstāmies uz mācību par argumentāciju un arī par to, kā veido priekšlikumus, – svarīgi ir tas, kas priekšlikumos ir rakstīts; svarīga ir to būtī ba, nevis tas, kas tos iesniedz – A, B vai Z.

Un tāpēc es aicinu šo priekšlikumu izvērtēt pēc būtības.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Rajeva kungs, vai jums ir kas piebilstams?

I.  Rajevs . Balsojam par 10. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 54, atturas – 1. Tātad priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu, ziņojiet par 11. priekšlikumu.

I.  Rajevs . 11. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem, kas skar pietiekamu iztikas nodrošinājumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, un tas ir atrunāts kā personai piešķirtā pensija. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.  Rajevs . 12. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Tas skar apliecības, kas ir izsniegtas līdz 2001. gada 31. janvārim, – paredz atzīšanu par derīgām atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs .

A.  Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Es ļoti ātri izstāstīšu situācijas būtību, un, es domāju, tas, kurš šaubās par to, ko es tagad pateikšu, var droši vērsties pie juridiskās daļas un konsultēties.

Veicot pārbaudi attiecībā uz valsts valodas zināšanām Valsts izglītības satura centrs atsaucās uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 157. Tur teikts (60. punkts, un uz leju), ka viņiem ir jābūt A2... Noteikti taisnība!

Apakšā – 4.  pielikums, kas parāda, ka līdz 2000. gadam ir bijis apzīmējums “zemākā”, “vidējā”, “augstākā”, pēc tam – burti ar cipariem. Tātad parāda hronoloģiju. Un augšā – 60. punktā... Pieprasot A2, nesaka to , ka tev obligāti ir jābūt izziņai par A2. Parāda, ka A2... un vērtējums līdz pirmajai dienai, kad sāk izsniegt šāda veida dokumentu...

Valsts izglītības satura centrs šo vai nu kļūdu, vai absolūti apzināto, teiksim tā, rīcību ir sapratis... Komisijas sēdes laikā, kad es viņiem to parādīju, pēc acīm varēja redzēt, ka ir... Šajā sakarā mūsu juristi vērtē iespēju vērsties tiesā, jo Valsts izglītības satura centrs... es domāju, ka juristiem, īpaši Judina kungam, te vajag izvērtēt situāciju... likumu interpretē tā, kā viņiem gribas.

Tur rakstīts – A2, tātad tas ir viss. Ministru kabineta noteikumu Nr. 157 4. pieliku mā pateikts: zemākā un vidējā ir kļuvusi par A1 un A2. Viss, tur cita varianta nav.

Tā ka šobrīd, kolēģi, mēs balsojam par likuma normu, kuru tiesa, visticamāk, atcels. Tāpēc es ļoti lūdzu, it īpaši tos, kam ļoti gaišas galvas juridiskā ziņā, kā Judina kungam, izvērtēt arī šo jautājumu.

Lūdzu, kolēģi, atbalstiet.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei .

V.  Pleškāne (ST!).

Labdien vēlreiz! Uzskatām, ka apliecinājums par valsts valodas apguvi nav nepieciešams pensijas vecuma cilvēkiem, jo šie cilvēki vairs nav aktīvas sociālās dzīves dalībnieki un šie pārbaudījumi rada lieku stresu, kas var veicināt veselības traucējumus un problēmas.

Diemžēl Imigrācijas likumā... nav tādā stadijā un neparedz arī iespēju atzīt par derīgām valsts valodas prasmes apliec ības, kuras izsniegtas no 1992. gada līdz 2001. gadam. Kāpēc ar šīm apliecībām atļauts strādāt, bet nav atļauts izmantot tās kā pierādījumu, ka tika pārbaudīta valsts valodas prasme un cilvēks pārzina valsts valodu? Veidojas diezgan absurda situācija.

Vēlreiz gribu lūgt: Kola kungs, pārbaudiet to informāciju, ka nepilsoņiem nebija iespējas par brīvu apmeklēt valsts valodas kursus – latviešu valodas kursus; nepilsoņi nedrīkstēja tādus apmeklēt. Tas viņiem bija liegts, un tas bija par iemeslu, kāpēc cilvēki pieņēma citas pilsonības, – lai apmeklētu kursus. Bet kursi viņiem bija ... Līdz 2001. gadam viņi saņēma apliecības, bet tagad tās ir nederīgas. Kāpēc tā? Nepilsoņiem bija liegts staigāt uz bezmaksas kursiem.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Bezmaksas latviešu valodas kursus katru gadu piedāvā Rīgas pašvaldība, janvāra sākumā ir pieteikšanās. (Dep. A.  Rosļikovs : “ Cik cilvēki gadā var?”) Tātad nevar apgalvot, ka nav bezmaksas latviešu valodas kursu. Turklāt Latviešu valodas aģentūras mājaslapā ir ļoti, ļoti daudz visādu pašmācības materiālu. Ja cilvēkam ir griba iemācīties, viņš valodu var iemācīties ar materiāliem un ikdienā runāt latviski.

Un es vēlos jums norādīt (Starpsaucieni.) ,ka latviešu jaunietis, kurš nerunā krieviski un nerunās krieviski ar jūsu aizstāvētajiem pensionāriem – Krievijas pilsoņiem... Jūs padomājiet par viņu! Viņam nav stresa, kad viņam veikalā kāds dusmīgi uzbrēc pa r to, ka viņš nerunā krieviski ?!Padomājiet par to!

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Ģirtam Lapiņam.

Ģ. Lapiņš (NA).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi un kolēģes! Es tiešām, kā Kola kungs jau teica un arī Jurģis minēja... nu tiešām – pārbaudiet savus avotus.

Jūs teicāt, ka nepilsoņiem kursi nav paredzēti Latvijā... pirms 2022. gada. Tie bija jūsu vārdi. Tagad jūs stāstāt.. .  vairāk vai mazāk... rindas vai vēl kaut kas... Bet jūs bijāt šeit un teicāt, ka kursu nav.

Paņemiet tagad savu datoru un iegūglējiet “bezmaksas kursi Rīgā” (es zinu, jo biju kādreiz Rīgas domes deputāts), un uzreiz izlēks ārā šāda informācija: “Konkurss “Latviešu valodas apguves kursu organizēšana un īstenošana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” tiek īstenots Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros, un tā mērķis ir finansiāli atbalstīt projektus, kas nodrošina iespēju pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, izņemot skolēnus un bezdarbniekus, apgūt latviešu valodu A un B līmeņa ietvaros. [..] Bez maksas latviešu valodu būs iespēja mācīties tiem, kuri savu dzīvesvietu ir deklarējuši Rīgā.”

Šeit nav nekāda dalījuma – pilsoņi, nepilsoņi vai kādas citas valsts pilsoņi. Kursi ir pieejami Rīgā visiem. Es pats biju deputāts. Tie bija pieejami. Šī informācija, ko es jums lasīju, ir datēta ar 2020. gada 3. janvāri. Kursi ir pieejami.

Līdzīgi kursi bija arī citās pilsētās. Ne visās, protams, ne visās. Jāskatās. Bet tas, ka jūs atnākat un apgalvojat, ka kursi nav pieejami nepilsoņiem... pirms 2022. gada... Nu neizplatiet melus! Tā nav taisnība.

Problēma drīzāk ir tajā, ka cilvēki nenāca uz kursiem. Viņiem meta pakaļ tos kursus, aicināja: lūdzu, nāciet, nāciet uz tiem kursiem! Es zinu, ka nenāca. Tāpēc arī tās programmas brīžiem taisīja, jo cilvēki nenāca mācīties... Viņi dzīvoja savā burbulī 30 gadus, un īstenībā par to jau arī... Ja jūs būtu strādājuši ar savu elektorātu un viņus dzinuši mācīties, un aicinājuši un tā tālāk, viņi būtu... Bet visi dzīvo burbulī, izliekas, ka problēmu nav, kursu nav, nekā nav, viss ir forši. Un tagad, pēc 30 gadiem, pēkšņi pamostamies: jā, jāliek...! Nu pamostamies.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam otro reizi.

A.  Rosļikovs (ST!).

Smiltēna kungs šodien mani “audzināja”, norādot, ka Saeimas kārtības rullī ir pateikts, ka jārunā tikai pārbaudīta informācija, kura simtprocentīgi ir pierādāma. Tāpēc es jums tagad... noteikti izmantošu avotu, kur teikts, ka Rīga, ja mēs runājam par Rīgu, no 2010. gada ir spējusi apmaksāt tikai 13 tūkstošiem cilvēku... Viss. 900 cilvēki gadā. (Starpsaucieni.) Nu, jūs salīdziniet, cik mums to cilvēku, kuriem kursi ir vajadzīgi. Atvainojiet, piedodiet! Tas ir no sērijas, ka Klotiņa kungs ir pateicis: “Nu, ja mēs 20 cilvēkiem kursus apmaksājam, tad ir labi.” (Starpsaucieni.) Pa 13 gadiem mēs spējam piedāvāt tikai 900 cilvēkiem gadā, ne vairāk. Tās ir šausmas, kauns Nacionālajai apvienībai – 900 cilvēki gadā! Labākais, ko jūs spējat, – tikai 900 cilvēki gadā! Atvainojiet, piedodiet, tas ir kauns pat partijai, kura saucas par Nacionālo apvienību. Ja jūs tiešām būtu īsti latviešu patrioti, jūs būtu piedāvājuši 15 tūkstošus gadā, 20...

Tikai nāciet, paņemiet mūsu valodu, nesiet to sabiedrībā, nesiet pasaulē, lai Latvija un mūsu valoda dzīvo mūžīgi!

Kauns, Nacionālā apvienība! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie, godātie kolēģi! Jā, par valodas kursiem, to pieejamību. Nu ieciklējās Sabiedrības integrācijas fonds. Rekur , minēja atsevišķas pašvaldības. Pašvaldībām ir iespēja, un tās nodrošina virkni... Tikai Rīgas pašvaldība... varbūt pēdējā desmitgadē Rīgā citu objektīvu iemeslu dēļ šādus kursus nebija populāri vispār nodrošināt un nebija finansējuma. Bet (Starpsauciens.) bija minēts skaitlis – Nacionālā apvienība spējusi ... tikai deviņus tūkstošus gadā, ja? (Dep. A.  Rosļikovs : “900!”) 900, paldies. Paldies, 900. 900 reiz 30 gadi. Nodrošinām katru gadu 900 cilvēkiem... 30 gadus mēs esam nodrošinājuši valodas kursus. (Dep. A.  Rosļikova starpsauciens.) Pēc matemātikas – šīm visām personām vajadzēja zināt valsts valodu pietiekamā līmenī.

Bet es vēlējos bilst, ka šādas valsts valodas apgūšanas programmas ir ļoti daudz... plašas un pieejamas ikvienam, kurš vēlas tās apgūt. Arī Nodarbinātības valsts aģentūra nodrošina bezmaksas kursus (Starpsauciens: “Cik cilvēkiem?”) ... valsts valodas kursus. Jautājums par apjomu. Protams, katra no aģentūrām izvērtē, kāda ir bijusi aktivitāte, cik piesakās. Tās ir valsts budžeta iestādes, kas attiecīgi vēršas pie valdības, valdība pie Saeimas – piešķiriet mums attiecīgo finansējumu! Ja statistika ir nemainīga, tad attiecīgs arī budžets. Veicināt valodas apguvi... Es saku, tā nebūs nekāda brīnumnūjiņa, kas kādu piespiedīs apgūt valodu.

Bet šeit mēs runājam par likumu, kas nosaka prasību, lai tu dabūtu konkrētu privilēģiju, jo pastāvīgās uzturēšanās atļauja trešvalstniekam Latvijā ir privilēģija, nevis pamattiesības. (Starpsaucieni.) Un tam tā arī jābūt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei debatēs otro reizi.

V.  Pleškāne (ST!).

Es ātri un bez emocijām. Dažiem cilvēkiem ir dokuments (es atkārtošu), kuru valsts anulēja, kuru savā tādā sociālajā dzīvē, kad cilvēki strādāja, pelnīja, nodokļus maksāja... Viss. Viņiem to apliecību anulēja. Bet viņiem ir apliecība (Starpsauciens.) par to, ka viņi var runāt latviešu val odā, viņiem tā ir, bet valsts, mēs ... vai jūs to likvidējāt, anulējāt. Vēl par nepilsoņiem, kas ir... nē, tas tikai bija Rīgā... Es nezinu, es pajautāšu, speciāli uzrakstīšu, vai bija iespēja pierakstīties nepilsoņiem... Bet tiešām iedošu to dokumentu arī jums ar tām atbildēm.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – Frakcijas “Stabilitātei!” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 54, atturas – 6. Priekšlikums netiek atbalstīts.

I.  Rajevs 13. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums. Par pensionāriem, kuri saņem Latvijas Republikas pensiju, Krievijas Federācijas pensiju, invaliditātes pensiju, invaliditātes pabalstu... neatkarīgi no pensijas summas, mainot pastāvīgu uzturēšanas atļauju uz termiņuzturēšanās atļauju, tiek pielietota ienākumu apliecināšanas kārtība, kura ir spēkā, pagarinot pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds Svetlanai Čulkovai .

S.  Čulkova (ST!).

Kolēģi! 13. – frakcijas “Stabilitātei!” priekšlikums nozīmē to, ka tiem pensionāriem, kuri saņem Latvijas Republikas pensiju, Krievijas Federācijas pensiju, invaliditātes pensiju, pabalstu, neatkarīgi no pensijas summas, mainot pastāvīgās uzturēšanās atļauju uz termiņuzturēšanās atļauju, ienākumu apliecinošā kārtībā jābūt spēkā tādiem pašiem nosacījumiem, kas ir ar pastāvīg ās uzturēšanās atļauju.

Lieta ir tāda – Dombravas kungs, vakar mēs par to ar jums runājām –, ka viņi var pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju, bet viņiem vajag pierādīt... 620 eiro, un tas ir pilnīgs absurds, jo pensionāriem nav tādas naudas. Nav.

Es jums pastāstīšu par vienu cilvēku, kurš vērsies pie mums pēc palīdzības. Viņas meitai ir 33 gadi, viņa ir ļoti, ļoti slima, un viņas mamma rūpējas par viņu, un tagad viņai vajag braukt kaut kur. Viņai nav 620 eiro, lai pateiktu, ka, jā, es pretendēšu uz termiņuzturēšanās atļauju, viņai ir tikai 100 eiro pensija. Tad man jautājums – vai tas ir godīgi? Jūs esat cilvēki? (Starpsauciens.)

Paldies, APVIENOTAIS SARAKSTS. Deportācija.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzat balsojumu, ja? Tātad balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – frakcijas “Stabilitātei!” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 57, atturas – 6. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

I.  Rajevs . Noslēdzošais, 14. – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Runā par likumprojekta spēkā stāšanās datumu. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai jūs vēlaties balsot? Vēlaties.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums noraidīts.

Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Rajeva kungs, vai jūs vēl kau t ko komisijas vārdā aicināsiet... ?

I.  Rajevs . Nē, paldies. (Smiekli.)

Sēdes vadītājs. Varbūt tomēr? (Starpsauciens: “Lūdzu!”)

I.  Rajevs . Tad komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jā, tātad, klausot referentam...

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 10, atturas – nav. Likums “Grozījumi Imigrācijas likumā” pieņemts.

Kolēģi, mēs esam izskatījuši apstiprināto darba kārtību, bet man jūs ir jāinformē par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Deputāti Petraviča , Šlesers, Jencītis , Zivtiņš un Burovs bija iesnieguši jautājumu veselības ministrei Līgai Meņģelsonei “Precizējoši jautājumi par līdz šim veikto un šogad plānoto Covid-19 vakcīnu iepirkumu” . Saņemta rakstveida atbilde, bet tā iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi noslodzes dēļ.

Deputāti Petraviča ,Burovs ,Jencītis , Šlesers un Zivtiņš bija iesnieguši jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam un veselības ministrei Līgai Meņģelsonei “Par iespējamu sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanu” . Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Finanšu ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi iepriekš plānoto darba pasākumu dēļ, un veselības ministre informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi noslodzes dēļ.

Deputāti Krauze, Šlesers, Kūtris, Vucāns un Krištopans bija iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par atklātību Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma sadalē” .Jautājums pāradresēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam. Saņemtā atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputāti Andris Šuvajevs, Atis Švinka , Kaspars Briškens , Skaidrīte Ābrama un Jana Simanovska ir iesnieguši jautājumu labklājības ministrei Evikai Siliņai “Par īstenoto energoatbalsta pasākumu mērķtiecīgumu” .  Jautājums tiek nodots labklājības ministrei atbildes sniegšanai.

Tāpat arī deputāti Andris Šuvajevs, Atis Švinka , Kaspars Briškens , Skaidrīte Ābrama un Jana Simanovska ir iesnieguši jautājumu ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei “Par īstenoto energoatbalsta pasākumu mērķtiecīgumu, kā arī ēku siltināšanas pasākumiem” .

No PROGRESĪVAJIEM esmu saņēmis iesniegumu motivācijai.

Andris Šuvajevs. Lūdzu, vārds jums.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Pavisam īsi. Apkures sezona tūlīt noslēgsies, pavisam drīz sāksies nākamā. Ņemot vērā, ka arī Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atbalsta programmas, fiskālās programmas, būs jāsāk mazināt, ir ļoti svarīgi saprast, vai šīs atbalsta programmas, ko mēs īstenojām pēdējos sešos mēnešos, bija mērķtiecīgas, kas bija tie trūkumi, lai mēs jau laikus varam sākt gatavot plānus, ja atbalsts būs nepieciešams arī nākamajai apkures sezonai.

Tāpēc mēs vēlamies jau šobrīd saņemt atbildes no Ekonomikas ministrijas. Līdzīgus jautājumus (kas attiecas uz mājsaimniecībām) mēs nosūtījām arī Labklājības ministrijai.

Bet citādi, kolēģi, vēlu jums visiem priecīgas Lieldienas, un tiekamies pēc pārtraukuma!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to visi jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu klātbūtnes reģistrāciju! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kulberga kungs, uz kurieni? (Starpsauciens: “Nolasiet!”)

Lūdzu Jāni Grasbergu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.  Grasbergs (14. Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Labvakar, kolēģi! Šīsdienas sēdes noslēgumā ir reģistrējušies 84 deputāti. Nav reģistrējušies 16: Skaidrīte Ābrama, Edmunds Cepurītis, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Mārcis Jencītis , Edmunds Jurēvics , Aleksandrs Kiršteins, Līga Kozlovska, Armands Krauze, Daiga Mieriņa, Antoņina Ņenaševa, Jānis Reirs, Jānis Skrastiņš, Zane Skujiņa-Rubene, Ainārs Šlesers un Edvīns Šnore.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to, kolēģi, es jums vēlos pateikties par darbu ziemas sesijā, par profesionālu un cieņpilnu darbu. Jā, bija arī varbūt strīdi no tribīnes, bet tomēr mēs turējām augstu politisko atbildības un ētikas latiņu. Paldies par darbu ziemas sesijā.

Nākamnedēļ Saeimas sēdes nav. Tā ir aiznākamajā nedēļā.

Priecīgas jums visiem Lieldienas, un uz tikšanos!

Satura rādītājs
14. Saeimas ziemas sesijas deviņpadsmitā sēde
2023. gada 30. martā

Par darba kārtību

Par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 208/Lp14) (Dok. Nr. 635, 635A, 685A)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (Nr. 210/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 645, 693)

Likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” (Nr. 211/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 646, 694)

- Ziņo - dep. J. Dombrava

- Priekšlikums - dep. E. Tavars

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 212/Lp14) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 647, 695)

- Ziņo - dep. J. Dombrava

- Priekšlikums - dep. E. Tavars

Likumprojekts “Valsts aizsardzības dienesta likums” (Nr. 67/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 672)

Reģistrācijas rezultāti

Paziņojumi

  - Saeimas priekšsēdētājs E. Smiltēns

  - dep. R. Kols

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre A. Ņenaševa

- Debašu turpinājums - dep. E. Zivtiņš

  - dep. Č. Batņa

  - dep. E. Zivtiņš

  - dep. E. Zivtiņš

  - dep. I. Rajevs

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 68/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 673)

Par darba kārtību

Likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (Nr. 69/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 674)

Likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 70/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 675)

Likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 71/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 676)

Likumprojekts “Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā” (Nr. 72/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 677)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 73/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 678)

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 75/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 679)

Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 76/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 680)

Likumprojekts “Grozījums Pacientu tiesību likumā” (Nr. 77/Lp14) (3. lasījums) (Dok. Nr. 681)

Par darba kārtību

Lēmuma projekts “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (Nr. 170/Lm14) (Dok. Nr. 699)

Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 215/Lp14) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 660C)

Reģistrācijas rezultāti

Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

Informācija par deputātu A. Šuvajeva, A. Švinkas, K. Briškena, S. Ābramas un J. Simanovskas jautājumu labklājības ministrei Evikai Siliņai “Par īstenoto energoatbalsta pasākumu mērķtiecīgumu” (Nr. 46/J14)

Informācija par deputātu A. Šuvajeva, A. Švinkas, K. Briškena, S. Ābramas un J. Simanovskas jautājumu ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei “Par īstenoto energoatbalsta pasākumu mērķtiecīgumu, kā arī ēku siltināšanas pasākumiem” (Nr. 47/J14)

- Motivācija - dep. A. Šuvajevs

Reģistrācijas rezultāti

- Nolasa - Saeimas priekšsēdētāja biedrs J. Grasbergs

Balsojumi

Datums: 05.04.23 09:20 Balsojums 1
Par - 74, pret - 7, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (210/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.04.23 09:21 Balsojums 2
Par - 85, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (210/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.04.23 09:23 Balsojums 3
Par - 82, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /11.04.2023./. Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (210/Lp14), 1.lasījums, steidzams

Datums: 05.04.23 09:24 Balsojums 4
Par - 81, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Informācijas atklātības likumā (211/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.04.23 09:25 Balsojums 5
Par - 83, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas atklātības likumā (211/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.04.23 09:26 Balsojums 6
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /11.04.2023./. Grozījumi Informācijas atklātības likumā (211/Lp14), 1.lasījums, steidzams

Datums: 05.04.23 09:28 Balsojums 7
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Krimināllikumā (212/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.04.23 09:29 Balsojums 8
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (212/Lp14), 1.lasījums

Datums: 05.04.23 09:30 Balsojums 9
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /11.04.2023/. Grozījumi Krimināllikumā (212/Lp14), 1.lasījums, steidzams

Datums: 05.04.23 09:52 Balsojums 10
Par - 22, pret - 48, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 09:55 Balsojums 11
Par - 68, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 09:57 Balsojums 12
Par - 76, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 09:59 Balsojums 13
Par - 76, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 10:02 Balsojums 14
Par - 11, pret - 57, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 10:03 Balsojums 15
Par - 10, pret - 57, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 10:07 Balsojums 16
Par - 64, pret - 12, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 10:17 Balsojums 17
Par - 11, pret - 48, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 10:21 Balsojums 18
Par - 10, pret - 56, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 10:27 Balsojums 19
Reģistrējušies - 89.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.04.23 11:40 Balsojums 20
Par - 70, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.60. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 11:45 Balsojums 21
Par - 75, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.64. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 11:57 Balsojums 22
Par - 1, pret - 53, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.71. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 11:58 Balsojums 23
Par - 67, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.72. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 12:05 Balsojums 24
Par - 68, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.87. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 12:13 Balsojums 25
Par - 12, pret - 52, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.91. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 12:31 Balsojums 26
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.04.23 14:07 Balsojums 27
Par - 61, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.92. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 14:10 Balsojums 28
Par - 7, pret - 66, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.96. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 14:18 Balsojums 29
Par - 78, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.100. Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 14:20 Balsojums 30
Par - 68, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 14:21 Balsojums 31
Par - 68, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (68/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 14:29 Balsojums 32
Par - 34, pret - 47, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma Par izglītības un zinātnes nozari regulējošo normatīvo aktu neievērošanu, kas veido sabiedrībā tiesiskā nihilisma apziņu un mazina sabiedrības uzticēšanos valsts varai (6/P14) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 05.04.23 14:31 Balsojums 33
Par - 68, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā (69/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 14:31 Balsojums 34
Par - 66, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (70/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 14:32 Balsojums 35
Par - 67, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā (71/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 14:33 Balsojums 36
Par - 68, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā (72/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 14:36 Balsojums 37
Par - 67, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (73/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 14:37 Balsojums 38
Par - 67, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (75/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 14:38 Balsojums 39
Par - 24, pret - 35, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Militārā dienesta likumā (76/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 14:40 Balsojums 40
Par - 67, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (76/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 14:44 Balsojums 41
Par - 69, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Pacientu tiesību likumā (77/Lp14), 3.lasījums

Datums: 05.04.23 14:48 Balsojums 42
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu (170/Lm14)

Datums: 05.04.23 15:06 Balsojums 43
Par - 29, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Imigrācijas likumā (215/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.04.23 15:08 Balsojums 44
Par - 15, pret - 59, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Imigrācijas likumā (215/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.04.23 15:27 Balsojums 45
Par - 18, pret - 55, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Imigrācijas likumā (215/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.04.23 15:27 Balsojums 46
Reģistrējušies - 87.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.04.23 16:08 Balsojums 47
Par - 15, pret - 54, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Imigrācijas likumā (215/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.04.23 16:09 Balsojums 48
Par - 4, pret - 63, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Imigrācijas likumā (215/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.04.23 16:10 Balsojums 49
Par - 3, pret - 62, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Imigrācijas likumā (215/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.04.23 16:12 Balsojums 50
Par - 70, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Imigrācijas likumā (215/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.04.23 16:26 Balsojums 51
Par - 24, pret - 54, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Imigrācijas likumā (215/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.04.23 16:38 Balsojums 52
Par - 11, pret - 54, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Imigrācijas likumā (215/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.04.23 16:41 Balsojums 53
Par - 13, pret - 57, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Imigrācijas likumā (215/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.04.23 16:41 Balsojums 54
Par - 15, pret - 58, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Imigrācijas likumā (215/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.04.23 16:42 Balsojums 55
Par - 74, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (215/Lp14), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.04.23 16:46 Balsojums 56
Reģistrējušies - 84.
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

05.04.2023. 9.00 11.00 13.30 16.00 



Sestdien, 25.maijā