Frakciju viedokļi 2023. gada 5. aprīlī

(05.04.2023.)

Video

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Ir noslēgusies Saeimas sēde, un deputāti pastāstīs jums par šīsdienas sēdē skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “Nacionālā apvienība” vadītājam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Labdien, radioklausītāji! Saeimas šīsdienas sēdē tika izskatīti vairāki ļoti būtiski likumprojekti . Vairāki no tiem bija apvienoti likumprojektu paketē un ir saistīti ar valsts aizsardzības dienesta izveidi (tie arī tika atbalstīti galīgajā lasījumā ), un paredz izveidot valsts aizsardzības dienestu sākotnēji uz brīvprātības principiem, paredzot arī iespēju, ka turpmākajos gados būs jaunieši, kuri valsts aizsardzības dienestā varētu tikt iesaukti.

Redzēsim, kā ies ar valsts aizsardzības dienesta faktisko ieviešanu. Iespējams, dalībnieku būs pietiekami daudz un nebūs jārīko nekādas papildu loterijas vai tamlīdzīgi, jo interese no jaunatnes puses tiešām ir ļoti laba. Katrs meklē sev piemērotāko dienesta formu – vai tas būtu 11 mēnešu garais dienests valsts aizsardzības dienestā vai dienests piecu gadu periodā Zemessardzē , vai iegūstot militāro izglītību.

Par citiem jautājumiem gribu piebilst, ka Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektus “ Grozījumi likumā “ Par valsts noslēpumu”” , “ Grozījumi Informācijas atklātības likumā” un “ Grozījumi Krimināllikumā”, kuri paredz paplašināt informācijas loku , kas ir saistīta ar valsts noslēpumu, attiecinot to uz informāciju, kas ir paredzēta dienesta vajadzībām. To ir ļoti būtiski izdarīt, skatoties ne tikai no Latvijas drošības viedokļa, bet arī no sadarbības viedokļa ar citām NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Visbeidzot vēlos uzsvērt, ka Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “ Grozījumi Imigrācijas likumā” . Tātad likums paredz kārtību, kā Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi... ka viņiem ir pienākums iziet cauri drošības iestāžu sietam, ja viņi vēlas turpmāk uzturēties Latvijas Republikā, un viņiem ir jānokārto valsts valodas pārbaudījums. Ja viņi to izdara, viņi var saņemt jaunu uzturēšanās atļauju, ja to neizdara, viņiem tiek nodrošināta iespēja atkārtoti kārtot eksāmenu. Ja viņi to neizdara, viņiem uzturēšanās atļauju nav iespējams saņemt un ir jāizceļo ārā no Latvijas.

Skatīsimies, kā šī likuma ieviešana īstenosies praksē. Mēs redzam tendences, ka ir cilvēki, kas tiešām vēlas turpmāk saistīt savu dzīvi ar Latviju, bet ir arī pietiekami liela daļa, kura, nenoliedzami, vēlēsies atgriezties savā pilsonības valstī, un, es domāju, tas ir pozitīvs process.

Paldies .

Vadītāja. Paldies frakcijas “Nacionālā apvienība” deputātam Jānim Dombravam.

Nākamais runās frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” deputāts Česlavs Batņa. Lūdzu!

Č. Batņa (AS).

Labdien, radioklausītāji! Gribu uzsvērt ļoti būtisku šodienas sēdes jautājumu, par ko vienojās Saeima, respektīvi, pieci deputāti lūdza Saeimas darba kārtībā iekļaut jautājumu par likumprojektu “ Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, kas sacēlis ažiotāžu publiskajā vidē. Saeima nobalsoja “par” šī likumprojekta nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, lai varētu pēc iespējas ātrāk likumprojektu izskatīt un ļaut... respektīvi, diskutēt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā... un, iespējams, ļaut arī šogad un turpmāk ģimnāzijās un iestādēs ar augstiem mācību sasniegumiem kārtot iestājpārbaudījumus 10.  klasē. S ākas starpsesiju pārtraukums, bet mēs esam vienojušies, ka jautājums ir neatliekams un šajā pārtraukumā, nākamtrešdien, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija skatīs šo jautājumu. Tas ir viens, ļoti būtisks, aspekts.

Otrs aspekts, ko es... Gribu pateikt tiešām milzīgu paldies komisijas vadītājam Raimondam Bergmanim par sagatavoto Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu, kas kopumā – visos lasījumos – tika skatīts 12 sēdēs. Saeima atbalstīja šo likumprojektu.

Šeit bija arī jautājumi, kas saistīti ar priekšlikumiem par augstāko izglītību, par atbalsta sniegšanu tiem jauniešiem, kas izvēlas brīvprātīgi dienēt valsts aizsardzības dienestā, – par prioritāti attiecībā uz iestāšanos augstskolā. Tika nobalsots par šiem priekšlikumiem, taču vēlos uzsvērt, ka arī šajā priekšlikumā... bija daudzas nianses, kas pirmšķietami varbūt nav atbalstāmas, tai skaitā arī par papildu budžeta vietām, kas sākumā bija arī APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumos. Bet, es domāju, iedīglis ir labs. Mēs noteikti atgriezīsimies pie šī jautājuma un diskutēsim, iespējams, arī mainīsim šo piedāvājumu, turpmāk skatīsim saistībā ar augstākās izglītības finansējumu.

Un trešais jautājums, manuprāt un pēc mūsu frakcijas domām, būtiskākais, bija likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” un tā atbalstīšana. Un šeit es gribētu uzsvērt vienu niansi, ko arī frakcija “Stabilitātei!” vizuāli mums parādīja, – ka “Nē deportācijām!”. Es tiešām uzskatu – “Nē deportācijām!”, jo runa nav par tādām deportācijām, kas bija Staļina laikā, – par izvešanu, par deportācijām –, un, ja tādas lietas būs, tad mēs, APVIENOTĀ SARAKSTA deputāti, noteikti ar šiem pašiem plakātiņiem stāvēsim pie vilcieniem un protestēsim.

Šajā gadījumā tiešām paldies Saeimai par šā likumprojekta atbalstīšanu, bet noteikti būs arī nianses, par kurām mēs laika gaitā diskutēsim un kuras labosim.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Česlavam Batņam no frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”.

Vārds frakcijas PROGRESĪVIE deputātam Atim Švinkam. Lūdzu!

A. Švinka (PRO).

Labdien, radioklausītāji! Es arī droši vien pakavēšos... pieminēšu trīs punktus, par ko šodien Saeimas sēdē runājām.

Viens – visnozīmīgākais – šodien bija tas, ka mēs pabeidzām skatīt Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu. Tas tika uzsākts iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā. Likumprojekts bija Pabrika – tālaika aizsardzības ministra – iniciēts un uzsākts, un tas bija ļoti nekvalitatīvs. Šī Saeima to pārņēma, un bija jāiegulda milzīgs darbs, lai, kā jau kolēģis minēja, 12 komisijas sēdēs šo likumprojektu padarītu par labu, modernu Ziemeļvalsts... aizsardzības dienesta likumu. Lielā mērā tas ir izdevies. Jaunieši var būt droši, ka ir skaidri noteikumi un vīzija, ka šis laiks būs jēgpilns, kvalitatīvs... un arī stiprinās Latvijas aizsardzības spējas.

Es gribu teikt, ka PROGRESĪVIE iesniedza daudz priekšlikumu. Man ir gandarījums un prieks, ka komisija un Aizsardzības ministrija ieklausījās – kaut vai attiecībā uz motivējošo daļu... kas motivētu jauniešus iesaistīties, kā arī attiecībā uz emocionālā un fiziskā atbalsta mehānisma ieviešanu... likumā paredzēja. Tāpēc prieks, ka šis darbs ir pabeigts un mums būs kvalitatīvs valsts aizsardzības dienests, protams, piebilstot, ka ir vēl izaicinājumi, ir daļas, kas tuvāko gadu laikā būs jāuzlabo, tas ir – šeit nav kvalitatīva alternatīvā dienesta... šeit atsevišķi punkti vēl ir jāpieslīpē un jāuzlabo.

Otrs, par ko es gribu runāt, – likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Mums, PROGRESĪVAJIEM, bija daudz iebildumu no tiesiskuma aspekta. Mēs uzskatījām, ka šis likumprojekts ir izstrādāts nekvalitatīvi, šeit rodas riski tiesvedībām, un to mēs arī attiecīgi minējām savos priekšlikumos un argumentācijā no tribīnes.

Un trešais, ko es gribu pieminēt, – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Šis priekšlikums par grozījumiem tika virzīts ļoti straujā veidā. Tas mums nav saprotami, un tāpēc mēs iebildām pret steidzamību. Mēs uzsvērām, ka netika uzklausītas nevalstiskās organizācijas, piemēram, “Sabiedrība par atklātību – Delna”, “ Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”, Latvijas Žurnālistu asociācija. Mēs gribējām dzirdēt viņu viedokli, un mēs būtu gribējuši arī iesniegt priekšlikumus.

Man ir gandarījums un prieks, ka deputāti tomēr ieklausījās. Sākotnējais ierosinājums bija, ka priekšlikumu iesniegšanai – 10 minūtes, tad tika ierosināts – viena stunda, bet šodien tomēr deputāti nolēma, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs garāks – līdz 11. aprīlim – un ka tos izskatīs Saeimas sēdē 20. aprīlī. Tātad varēs tomēr runāt ar sabiedrību, diskutēt, uzdot jautājumus, nākt ar priekšlikumiem. Jāsaprot, ka pasaulē, visās valstīs, pastāv jautājums par samērīgumu starp drošības dienestiem, noslepenošanu un cilvēktiesībām, tiesiskumu, sabiedrības interesēm. To ir grūti atrisināt, bet es domāju, ka šim jautājumam tomēr ir jāvelta laiks un ir jārespektē abas puses. Un par to arī PROGRESĪVIE iestāsies.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Atim Švinkam no frakcijas PROGRESĪVIE.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Andrejs Vilks. Lūdzu!

A. Vilks (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es gribu pievērsties vienam tiesību aktam, kas šodien tika pieņemts. Manuprāt, viens no būtiskākajiem, nozīmīgākajiem ir Valsts aizsardzības dienesta likums, ko šodien pieņēmām. Pie šī likumprojekta tika strādāts pietiekami ilgu laiku. Kā jau Švinkas kungs minēja, tas nāca no iepriekšējā Saeimas sasaukuma. Šis likums ir absolūti nepieciešams, bet mūs gaida intensīvs darbs saistībā ar likuma iedzīvināšanu, tātad ar to, kādā veidā likums tiks īstenots. Un šeit, es domāju, teiksim, būtiskākās, varbūt arī nozīmīgākās problēmas ir aspektos, kas saistīti ar šā likuma izstrādes gaitu un tā turpmāko realizāciju.

Manuprāt, problemātiskie aspekti ir saistīti ar to, ka sabiedrība netika pietiekami informēta par šo likumprojektu... par obligāto dienestu. Izslēdzot varbūt to komponenti, ka bija paredzēts arī brīvprātīgums... nebija – un arī pašreizējā laika periodā nav – pietiekamas informācijas par valsts aizsardzības dienesta īstenošanu, tā īstenošanu arī attiecībā uz diasporu. Principā likumprojekta izstrāde un apspriešana bija intensīva, sasteigta, un tāpēc, pilnīgi pareizi tika norādīts, droši vien mums nāksies vēl atgriezties pie šī likuma.

Es gribu akcentēt, vērst uzmanību uz to, ka šajā likumā tika iestrādāta (praktiski likuma izstrādes gaitā) pilnīgi jauna sadale – sadale jautājumā par alternatīvo dienestu. Un šeit ir divi tādi būtiski aspekti, kuriem es gribētu pievērst uzmanību un pie kuriem noteikti – noteikti! – būtu jāstrādā.

Pirmais – alternatīvo dienestu būtu nepieciešams iziet ne tikai Aizsardzības ministrijas iestādēs, bet arī iekšlietu sistēmā, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, kur ir vakantas... amatpersonas... apmēram 200 cilvēki, Valsts policijā, kur vakances ir apmēram 22 procenti, pašvaldības policijā un tā tālāk. Un mēs ļoti vēlētos sabiedrības atbalstu, lai alternatīvā dienesta iespēju spektrs tiktu paplašināts.

Un otrais – mums noteikti būtu jāņem vērā to ārvalstu pieredze, kurās alternatīvais dienests ir ļoti plaši izplatīts. Piemēram, Igaunijā alternatīvo dienestu iespējams iziet sociālās palīdzības iestādēs, izglītības iestādēs, slimnīcās, pansionātos un tā tālāk, un tā tālāk. Šajos sociālajos dienestos, bez šaubām, ir nepieciešami cilvēki, kuri dienētu alternatīvajā dienestā un sniegtu nepieciešamo palīdzību.

Šeit jau tika minēts tas, ka valstij būtu jāfinansē dienējušajiem studiju vietas augstākajās izglītības iestādēs, koledžās. Tātad runa ir par personām, kas ir dienējušas ne tikai brīvprātīgi, bet principā dienējušas valsts militārajā dienestā. Un šajā sakarā ir nepieciešams papildu finansējums. M ums ir zināma vienošanās, ka papildu finansējums tiks arī meklēts, un mēs ceram, ka tas arī tiks atrasts, – lai nodrošinātu budžeta vietas tiem, kas ir beiguši valsts aizsardzības dienestu un varētu mācīties augstākajās mācību iestādēs.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Andrim Vilkam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāts Edmunds Zivtiņš. L ūdzu!

E. Zivtiņš (LPV).

Labdien, cienījamie klausītāji! Jāteic, ka šodien tiešām bija ļoti spraiga diena. Turklāt šī ir pirmssvētku diena. Lieldienas tuvojas, visi diezgan pacilātā garastāvoklī, bet šodien bija skatāms tiešām ļoti svarīgs jautājums. Es gribu pieskarties vienam no šiem jautājumiem, ko es uzskatu par ilgtermiņa un ļoti svarīgu jautājumu, proti, vēlos runāt par Valsts aizsardzības dienesta likumu, kurš šodien tika atbalstīts Saeimā. Mūsu frakcija neatbalstīja šo likumu, un es pastāstīšu, kāpēc.

Līdz 2006. gadam mūsu valstī jau bija obligātais militārais dienests, un visus šos gadus, nu jau gandrīz 20 gadus, mēs gājām uz tādu attīstītu, ļoti veiksmīgu, labi bruņotu profesionālo dienestu un Zemessardzi. Un šobrīd vēl vairāk... proti, mēs esam uz sliekšņa, lai izglītības iestādēs ieviestu visaptverošu valsts aizsardzības mācību, kuru izejot jaunieši skolās jau apgūtu pirmo līmeni valsts aizsardzībā, to, kas ir nepieciešams valsts aizsardzībai, lai cilvēki saprastu, kas viņiem ir jādara kritiskā situācijā.

Taču šis konkrētais likums, manā skatījumā, uz šo brīdi vājina valsts drošību, jo tas ir politiķu izstrādāts pirmsvēlēšanu gaisotnē. Kaut arī tas ir pārstrādāts un kaut arī tika izskatīti 100 priekšlikumi, tas īsti neko nenozīmē. Mūsu skatījumā, tas bija viens no pasākumiem, lai piesegtu Nacionālās apvienības šobrīd pārvaldītās Aizsardzības ministrijas neizdarības pārtikas iegādes iepirkumos, kuri tika veikti pirms vēlēšanām. Un, kā mēs zinām, šie 220 miljoni, kurus var palielināt līdz 300 miljoniem, faktiski arī ir šī likuma sekas... lai visi runātu par valsts aizsardzības dienestu un novērstu uzmanību no šīs zagšanas Aizsardzības ministrijā.

Nākamais aspekts. Šis likums, mūsu skatījumā, bremzēs ekonomiku un valsts aizsardzību. Kādā mērā? Tādā mērā, ka jaunieši tiks izņemti ārā no ekonomikas; daļa jauniešu brauks prom vai arī piereģistrēsies pierobežā, ārpus... nezinu... pieņemsim, Biržos vai Valgā, dzīvodami Valkā, un tādējādi nepiedalīsies šajā valsts aizsardzības dienestā. Tā mēs šos jauniešus pagrūžam vēl tālāk prom no mūsu Latvijas.

Nākamais. Ļoti būtisks jautājums, kuram pieskārās arī mans kolēģis, ir budžeta vietu samazināšana augstskolās. Proti, tie cilvēki, kuri būs beiguši valsts aizsardzības dienestu, varēs pretendēt uz budžeta vietām augstskolās. Tātad tiem cilvēkiem, kuri nebūs pieteikušies brīvprātīgi vai nevarēs dienēt veselības stāvokļa dēļ, bet kuri būs centīgi mācījušies, šī iespēja var tikt liegta.

Nākamais. Mēs visu laiku ļoti cīnāmies pret to, lai palielinātu ierēdņu skaitu, mēs gribam palielināt valsts aizsardzību līdz trim procentiem no iekšzemes kopprodukta, bet diemžēl sanāks tā, ka šis valsts aizsardzības dienests apēdīs mūsu resursus – 800 tūkstoši... es atvainojos, 800 miljoni eiro piecos gados tiks iztērēti priekš tam, lai... tā teikt, sporta un atpūtas nometnei. Aizsardzībā šie cilvēki īsti tāpat nebūs, jo viņi šo pirmo līmeni var sasniegt arī skolā, kas... ir absolūti nevajadzīgi. Bet tanī pašā laikā mēs palielinām ierēdņu skaitu – izveidojam jaunu institūciju Aizsardzības ministrijā. Tas mums izmaksās trīs miljonus eiro gadā. Savukārt Aizsardzības ministrija saka: nu, tas  mums ir no budžeta līdzekļiem, papildus mums nekas nebūs vajadzīgs. Tad man ir jautājums... Par šiem līdzekļiem, par šiem trim miljoniem, mēs varējām, es nezinu... pacelt algas karavīriem, mēs varējām nopirkt trīs HIMARS iekārtas un tā tālāk. Tātad tas viss norāda uz to, ka mūsu valsts aizsardzība ar šo likumu tiks vājināta.

Protams, atbalstāmi ir tas... bet tas arī ir viens no šiem jautājumiem, ka cilvēki pēc sešu mēnešu izdienas varēs slēgt līgumu par profesionālo dienestu. Nu, kas, neapšaubāmi... es šo pantu saucu par piespiedu precībām.

Nākamais. Bankas prasīs no jauniešiem izziņu par to, vai viņi ir vai nav izgājuši šo valsts aizsardzības dienestu. Tādā mērā līdz pat 27 gadiem būs ierobežota kredītu ņemšana.

Nākamais. Cilvēku loterija. Es vispār nesaprotu īsti, kā tas būs un kāda būs loģika, bet tie cilvēki, kuri nepieteiksies brīvprātīgi... attiecībā uz visiem pārējiem tiks veikta šī loterija. Loterijas kārtā tiks izvēlēti tie cilvēki, kuri tiks iesaukti dienestā. Turklāt, ja brīvprātīgi pieteikušos būs vairāk, nekā būs šo vietu, ko tad darīt tiem, kuri arī pretendē uz tām konkrētajām vietām, uz kurām varēja pieteikties? Tātad – atkal sociālā netaisnība.

Ja dzīvo ārzemēs un nebūs reģistrējies, tad uzreiz būs kriminālatbildība. Tātad atkal mēs kaut ko neesam līdz galam izdarījuši. Atkal! Biedējam jauniešus ar kriminālatbildību.

Kā jau iepriekš minēju, šis būs arī nopietns sociālais slogs uz armiju, kur armijai vajadzēs nodarboties... Protams, tas nebūs pārsvarā... šie gadījumi, bet, neapšaubāmi, sabiedrībā ir arī alkoholisms, ir narkotikas. Valsts aizsardzības dienests nekādā gadījumā nav pasargāts no tā, un kārtējo reizi armijai būs jānodarbojas nevis ar drošību, bet ar jauniešu audzināšanu.

Ticības valsts aizsardzības dienestam absolūti nav, jo tas, kas šobrīd notiek Aizsardzības ministrijā (pēc tā visiem zināmā iepirkuma)... vienīgais, kas šobrīd man nāk prātā, ka šī atkal ir kārtējā iespēja, lai izpumpētu naudu no Aizsardzības ministrijas, no mūsu aizsardzības spējām.

Vēl viens tāds populistisks lēmums, kas bija: ārpuskārtas bērnudārzi. Jā.

Kolēģi, es atvainojos, bet tiešām svarīgs jautājums. Tāpēc... man burtiski vēl divas lietiņas...

Par bērnudārziem. Ierakstīts ir, ka var nodrošināt. Mans priekšlikums bija, ka nevis var, bet vajag nodrošināt (tātad – nevis tiesības, bet pienākums).

Kolēģi un klausītāji, šis ir viens no tiem jautājumiem, kuriem īstermiņā atbildi mēs neredzēsim. Bet es jums varu apgalvot, ka uz nākamajām Saeimas vēlēšanām, kas būs pēc trīs gadiem, mēs ļoti nopietni izķidāsim, kādas ir bijušas šī likuma sekas. Esmu gandrīz pārliecināts par to, ka no Saeimas tribīnes mēs norādīsim uz tām neizdarībām, kas ir bijušas un ir.

Paldies par uzmanību.

Visiem – priecīgas Lieldienas!

Vadītāja. Paldies frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputātam Edmundam Zivtiņam.

Nākamais runās frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis. Lūdzu!

D. M. Daugavietis (JV).

Labdien, klausītāji! Gribu teikt, ka šodien, pieņemot likumprojektu “Valsts aizsardzības dienesta likums” trešajā, galīgajā, lasījumā, mēs esam pieņēmuši vēsturisku lēmumu. Vēsturisku lēmumu, lai stiprinātu mūsu valsts drošību.

Ir skaidrs, ka mums kaimiņos ir agresorvalsts, kas jau ilgāk nekā gadu uztur aktīvu karadarbību Ukrainā, un mums pašiem ir jārūpējas par savu drošību. Kurš gan cits to darīs, ja ne mēs? Ir skaidrs, ka mēs esam daļa no NATO alianses, bet tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka drošība sākas pašu mājās. Noteikti ilgtermiņā ir jārunā ar mūsu jauniešiem, jāskaidro viņiem, ka valsts aizsardzības dienests – tas nekādā ziņā nav tāds kā “slavenais” padomju armijas dienests, par ko pilsētās un valstī klīst leģendas. Mūsu armija – tā ir moderna Eiropas armija, daļa no NATO. Mūsu instruktori ir izglītoti pie, iespējams, labākajiem pasniedzējiem, kādi vien ir iespējami militārajā nozarē.

Ir svarīgi uzsvērt arī to, ka valsts aizsardzības dienests tiks ieviests pakāpeniski no šī gada 1. maija. Šogad tiks uzņemti līdz 300 brīvprātīgo jauniešu, kuri būs gatavi doties valsts aizsardzības dienestā. Turpmākajos gados, protams, viņu skaits augs, līdz tiks sasniegts nepieciešamais skaits valsts pilsoņu, kas ir apmācīti šīm militārajām prasmēm.

Ir ļoti būtiski uzsvērt to, ka likums, ko mēs pieņēmām šodien, ir ļoti izmainīts – ļoti atšķiras no tā likumprojekta, kas tika iesniegts 13. Saeimā (to izdarīja iepriekšējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks).

Šodien pēc vairāku stundu garām debatēm un 100 priekšlikumu izskatīšanas gribu teikt lielu paldies kolēģiem, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kas vairāku mēnešu garumā gāja tam visam cauri, lai valsts aizsardzības dienests būtu pēc iespējas kvalitatīvāks, pārskatāmāks un tiešām sniegtu mūsu valstij drošības garantijas.

Tāpat vēlos uzsvērt to, ka šodienas darba kārtībā tika iekļauts likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” un tika nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Tas ir ļoti būtiski, tāpēc ka sabiedrībā bija izvērsusies diskusija par to, vai valsts ģimnāzijās ir nepieciešami iestājeksāmeni. Tagad mēs komisijā likumprojektu skatīsim paātrinātā kārtībā (kaut gan Saeimā ir pārtraukums starp sesijām, sanāksim arī pārtraukuma laikā), lai ģimnāzijas būtu tiesīgas rīkot savus iestājeksāmenus 10. klasei.

Šodien pieņēmām arī grozījumus Imigrācijas likumā, kas arī ir ļoti būtiski, skatoties no valsts drošības viedokļa.

Liels paldies par uzmanību.

Lai visiem priecīgas Lieldienas!

Vadītāja. Paldies Dāvim Mārtiņam Daugavietim no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Nākamā runās frakcijas “Stabilitātei!” deputāte Viktorija Pleškāne. Lūdzu!

V. Pleškāne (ST!).

Labdien, godātie radioklausītāji! Frakcija “Stabilitātei!” grib pateikties visiem skolēniem, kas šodien apmeklēja Saeimu un piedalījās Ēnu dienā. Personīgi izsaku pateicību Samantai Viļumai no Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas un pārējiem Ēnu dienas dalībniekiem, kas viesojās frakcijā “Stabilitātei!”. Ļoti žēl, ka neizdevās vairāk laika pavadīt ar skolēniem, jo Saeimas sēde bija pārnesta no ceturtdienas uz trešdienu.

Frakcija “Stabilitātei!” neatbalstīja Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauto Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu, kas paredz tā saukto obligāto dienestu. Frakcija “Stabilitātei!” ir par brīvprātīgu militāro dienestu, jo jauniešus apmācīt militārām lietām var citādāk, neizraujot viņus no dzīves un neapgrūtinot kopumā dzīves apstākļus. Protams, mēs iesniedzām priekšlikumus, bet tie netika atbalstīti, tika noraidīti.

Par to, ka jaunieši arī neatbalsta šo likumprojektu, liecina pikets, kas šodien bija pie Saeimas nama. Un vispār – Latvijas tauta nekad vēsturiski... nebija kopumā kā karotāji, tradicionāli mēs bijām zemkopji, un tas nav mūsu asinīs, teiksim, šāda rīcība. Militārais dienests – tas ir ļoti būtiski mūsu tautai, mūsu jauniešiem, un mēs, frakcija “Stabilitātei!”, neatbalstām šo.

Latvijas tauta! Es aicinu vecākus izveidot vecāku biedrību, lai sekotu līdzi Valsts aizsardzības dienesta likumam un tā izpildei un kopā risinātu visus jautājumus, kur būs pārkāptas mūsu bērnu tiesības.

Otrs ļoti svarīgs jautājums, ko šodien izskatījām, bija likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Manuprāt, šis likumprojekts nav politiski līdz galam izrunāts un ir sasteigts, ir ar vairākām nepilnībām. Visi mūsu priekšlikumi bija noraidīti, kaut gan tieši opozīcija piedāvāja virkni priekšlikumu, lai padarītu valsts valodas prasmes pārbaudes procesu raitāku un efektīvāku.

Jautājumā par to pašu valsts valodas prasmes pārbaudi es gribu minēt to, ka... Ja mēs runājam par tiesībām visiem cilvēkiem, par likuma taisnīgumu, tad izsaku arī tādu savu viedokli par mūsu airBaltic priekšsēdētāju Gausu, kurš nepārzina latviešu valodu, un arī par Bolt un Wolt piegādātājiem, kuri pat nevar izrunāt vārdu, – pret tiem mēs nevēršam nekādas likuma prasības par valsts valodas zināšanu, bet pret pārējiem cilvēkiem, veciem cilvēkiem, kuriem ir 64 plus, pensionāriem, kuriem ir grūti nokārtot to eksāmenu... Neviens nenoliedz, ka viņiem nevajag to valodu zināt vai ka viņi nezina, bet viņiem ir grūtības nolikt to eksāmenu – ir satraukums, ir ļoti augsta atbildības sajūta pret to eksāmenu.

Mēs lūdzām, pat prasījām, piedāvājām viņus aizsargāt, tos seniorus, bet mums neizdevās pārliecināt koalīciju un Nacionālo apvienību par to, ka tas būtu nepieciešams. Radās tāds iespaids, ka mūsu mērķis nav integrēt cilvēkus mūsu sabiedrībā, bet kaut kā sodīt viņus un ātrā tempā piespiest kārtot valsts valodas eksāmenu. Bet mūsu valsts iestādes... Valsts valodas centrs nevar, tam nav tādas kapacitātes, lai nodrošinātu tos pašus eksāmenus vai arī... pat iziet kursus laicīgi. Ar laiku... visu to varēja panākt, bet mums bija liegts to darīt.

Nobeigumā frakcija “Stabilitātei!” novēl jums veiksmīgi nosvinēt Lieldienas un veselību jums, jūsu radiniekiem un draugiem!

Milzīgs paldies.

Vadītāja. Paldies Viktorijai Pleškānei no frakcijas “Stabilitātei!”.

Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamreiz!

Sestdien, 25.maijā