Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas septītā sēde
2022. gada 20. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam sākt Latvijas Republikas Saeimas 2022.  gada 20. oktobra sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par 10 356 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Indeksēt vecāku pabalstu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1651/Lp13). Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.  1669/Lp13). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 23, atturas - 1. Darba kārtība grozīta - likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Erlena Kalniņa apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt 8. punktu “Valsts aizsardzības dienesta likums”.

Pūces kungs, runāsiet “par”? “Pret”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Pūce.

J. Pūce (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Ļoti cienījamās kolēģes! Ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas piedāvājums izslēgt no šodienas sēdes darba kārtības likumprojektu paketi, kas saistīta ar Valsts aizsardzības dienesta likuma pieņemšanu. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Atbildīgā komisija šai sēdei likumprojektu nav sagatavojusi, to argumentējot ar daudzajiem priekšlikumiem, kurus vēl dažu nedēļu laikā nepieciešams izskatīt un pārskatīt, izveidot redakcijas, kas būtu nepieciešamas likumprojekta virzībā.

Ap šo likumprojektu pēdējo nedēļu laikā ir bijušas asas diskusijas. Daudzi kolēģi ir uzsvēruši, arī Saeimā strādājošās amatpersonas uzsvērušas to, ka (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, Pūces kungs! Kolēģi, kolēģi!

J. Pūce. Vairāki kolēģi un arī Saeimā strādājošās amatpersonas ir uzsvērušas to, ka minētais likumprojekts vēl esot pilnveidojams, jāorganizē darba grupas, jāapspriež dažādi aspekti, jāizanalizē visi citi aspekti, jāizstrādā vēl likumi, tad vēl kaut kādi likumi un tad vēl vienu reizi kaut kādi likumi.

Man personīgi, klausoties šo argumentāciju, diemžēl rodas pamatotas bažas par to, ka patiesais iegansts ir Latvijas valsts pārvaldē tāds žargonisks termins, kas ir plaši zināms, - “palaist jautājumu garajā”, tas ir, nenošķirt detaļas no būtiskā, balsot par to, kas ir nebūtisks, bezgalīgi diskutēt par dažādām ietekmēm, lai nekādā gadījumā nenonāktu līdz lēmuma pieņemšanai vai to atliktu iespējami ilgi.

Taču valsts aizsardzības dienesta ieviešana pēc savas būtības nav atliekams jautājums. Tas nav atliekams jautājums. Latvijas aizsardzības spēju stiprināšana ir būtiska. Valsts aizsardzības dienests mums ir nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas iespējas aizstāvēt sevi, kā arī prasīt no Latvijas sabiedrotajiem, lai viņi aizstāv mūs. Šādos apstākļos izvēlētā taktika - dažādu argumentu atrašana, lai pārliecinātu, ka šis konceptuāli tik svarīgais jautājums nav izskatāms un nav virzāms uz priekšu, - man liekas galīgi nepieņemama.

Es apzinos, ka šodienas balsojumā Saeimas vairākums visdrīzāk sekos komisijas rekomendācijai un balsos par to, lai to izņem no darba kārtības, tai skaitā paļaujoties, cerot uz to, ka dažu nedēļu laikā būs iespējams vienoties par darba kārtību, vienoties par to, kā uzlabojumi ir veicami, un to pieņemt iespējami ātri. Tā ir liela atbildība tiem kolēģiem, kuri... protams, vairums no mums neturpinās darbu nākamajā Saeimā, bet tiem kolēģiem, kuri turpinās darbu nākamajā Saeimā, to nodrošināt, ja šodien šāds lēmums netiks pieņemts. Liela atbildība!

Taču šodien es vēl esmu Saeimas deputāts, esmu zvērējis aizstāvēt Latviju, un mans pienākums ir nepiekrist balsojumam pat tad, ja šķiet, ka mānīgi tiek solīts, ka to būs iespējams atrisināt iespējami ātri un tā, kā tas ir nepieciešams Latvijas valsts aizsardzības spējām.

Es plānoju balsot “pret” šīs likumprojektu paketes izslēgšanu no darba kārtības un aicinu arī citus to darīt. Es ceru, ka pat tad, ja šī mana pozīcija netiks atbalstīta no Saeimas vairākuma puses, tie kolēģi, kas turpinās darbu Saeimā, uzņemsies atbildību un spēs nodrošināt to, ka likums varēs stāties spēkā ar nākamā gada 1. janvāri un valsts aizsardzības dienesta pirmais iesaukums notiks nākamā gada sākumā, nevis, kā tagad jau tiek prognozēts, tiks atlikts vismaz uz pusgadu.

Mana personiskā prognoze - diemžēl to atliks uz ilgāku laiku, jo atrast iemeslus, kāpēc vēl ir jāgaida, kamēr četras ministrijas vienosies, kā izstrādāt civilā dienesta likumu... juristi atradīs vienmēr, bet valsts aizsardzības dienesta darbs, kas šobrīd ir principiāli svarīgs Latvijas valsts aizsardzībai, nodrošināts netiks.

Es aicinu balsot “pret”. (Daži deputāti aplaudē.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Tātad deputāts ir aicinājis balsot ne tikai “pret” šī likumprojekta, bet visas likumprojektu paketes izslēgšanu no sēdes darba kārtības. Mēs balsosim par katra likumprojekta izslēgšanu no darba kārtības... kā to ir lūdzis runātājs tribīnē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts aizsardzības dienesta likums” izslēgšanu no šā gada 20.  oktobra sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 22, atturas - 1. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonuun darbinieku atlīdzības likumā”. Vai deputātiem ir... Tātad deputāti bija lūguši balsot par šo.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” izslēgšanu no sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 30, atturas - 1. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” izslēgšanu no šā gada 20. oktobra sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 32, atturas - 1. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” izslēgšanu no sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 35, atturas - 1. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai no sēdes darba kārtības tiktu izslēgts likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 32, atturas - 1. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai no sēdes darba kārtības tiktu izslēgts likumprojekts “Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 33, atturas - 1. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai no sēdes darba kārtības tiktu izslēgts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 33, atturas - 1. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai no sēdes darba kārtības tiktu izslēgts likumprojekts “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 34, atturas - 1. Likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai no sēdes darba kārtības tiktu izslēgts likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 33, atturas - 1. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai no sēdes darba kārtības tiktu izslēgts likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 33, atturas - 1. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījums Pacientu tiesību likumā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai no sēdes darba kārtības tiktu izslēgts likumprojekts “Grozījums Pacientu tiesību likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 30, atturas - 1. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Datu otrreizējās izmantošanas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts “Datu otrreizējās izmantošanas likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sāksim izskatīt grozīto darba kārtību.

Un tātad - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Datu otrreizējās izmantošanas likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Un tālāk - Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 356 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Indeksēt vecāku pabalstu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Tālāk - Prezidija ziņojumi par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Lindai Mednei šā gada 13. oktobrī.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Lindas Mednes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13. oktobrī. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Edvīnam Šnorem šā gada 13. oktobrī.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Edvīna Šnores iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13. oktobrī. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Jūlijai Stepaņenko šā gada 13. oktobrī.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13. oktobrī. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raivim Dzintaram no šā gada 10. oktobra līdz 12. oktobrim.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Raivja Dzintara iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 10. līdz 12. oktobrim. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Tālāk darba kārtībā - amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.

Lēmuma projekts “Par Erlena Kalniņa apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 18. oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Erlena Kalniņa apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Komisija 6. oktobrī ir saņēmusi Augstākās tiesas vēstuli par to, ka, pamatojoties uz Latvijas Republikas likuma “Par tiesu varu” 62. pantu un Augstākās tiesas Civillietu departamenta 5. oktobra senatoru kopsapulces atzinumu par Erlena Kalniņa atbilstību Augstākās tiesas senatora amatam, Erlena Kalniņa kandidatūra izvirzīta apstiprināšanai Augstākās tiesas senatora amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

2011. gadā Erlens Kalniņš Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē ir ieguvis tiesību doktora zinātnisko grādu civiltiesībās, viņš ir daudzu zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju autors, piedalījies arī Civillikuma komentāru sagatavošanā.

Līdz 1998. gadam Kalniņa kungs strādājis kā zvērināta advokāta palīgs, 2003. gadā tika uzņemts zvērinātu advokātu skaitā, kopējais darba stāžs zvērināta advokāta amatā pārsniedz 23 gadus.

Līdztekus darbībai advokatūrā kopš 1998. gada Erlens Kalniņš strādājis kā pasniedzējs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kopš 2014. gada - Civiltiesisko zinātņu katedras docents. Divus gadus bijis Satversmes tiesas tiesneša palīgs, bijis vecākais referents Tieslietu ministrijā. Kopš 2017. gada - advokāta eksāmena komisijas loceklis, kopš 2021. gada - valsts vienotā jurista eksāmena komisijas loceklis.

Juridiskās komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Erlenu Kalniņu par Augstākās tiesas tiesnesi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Erlena Kalniņa apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Meliorācijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš. (Dep. K. Feldmans: “Nav ieradies. Krišjānis Feldmans.”) Es atvainojos, deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Labdien, pareizāk sakot, labrīt! Skatām par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Meliorācijas likumā” (Nr. 1549/Lp13).

Negaidīti tika saņemti veseli 13 priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē terminus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 2. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē terminus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā...

Sēdes vadītāja. Juridiskā biroja priekšlikums. Un ir atbalstīts.

K. Feldmans. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstīts.

K. Feldmans. Ā, daļēji atbalstīts, iekļaujot 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Atvainojos.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Un 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Meliorācijas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte‑Grosa.

E. Zālīte‑Grosa (Konservatīvie).

Labdien, godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un atbalstīja otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Uz otro lasījumu tika saņemti divi priekšlikumi.

1. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Paredz izmaksāt vecāku pabalstu 100 procentu apmērā... šobrīd pielemtā 50 procentu apmērā... Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Zālīte‑Grosa. 2. - arī Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Zālīte‑Grosa. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””. Tas ir steidzams.

Uz otro lasījumu ir saņemts viens priekšlikums.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīti.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likums “Pašvaldību likums” - otrreizējās caurlūkošanas likums.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Valsts prezidenta otrreizējai caurlūkošanai nodoto Pašvaldību likumu.

Komisijā tika saņemti 19 priekšlikumi no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša un deputāta Viktora Valaiņa.

Viktora Valaiņa priekšlikumi piedāvā vairākas būtiski atšķirīgas pieejas attiecībā uz iedzīvotāju padomju veidošanu, kas ne tikai piedāvā mainīt nosaukumu, kompetences, bet arī paredz to ievēlēšanu vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Tas prasa ne tikai grozīt Pašvaldības domes vēlēšanu likumu, bet arī papildu līdzekļus.

Savukārt ministra priekšlikumi precizē, kas var būt ievēlēti un kas var ievēlēt padomi domes noteiktajā kārtībā, kā arī precizē jomas, par kurām iedzīvotāju padomei noteikti būtu jālemj, un šos ministra ieteiktos precizējumus atbalstīja arī Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis, to apliecinot komisijas sēdē.

Tāpat virkne citu deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu nav izskatāmi saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 115. panta otro daļu.

1. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt 58. pantu citā redakcijā, mainot nosaukumu un paredzot, ka iedzīvotāju padome ir pašvaldības institūcija, kā arī precizējot citus ar iedzīvotāju valdes darbību saistītus jautājumus. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Manuprāt, Valsts prezidenta rīcība tajā brīdī (un pavadvēstule, ar ko visiem bija iespēja iepazīties), atgriežot likumu otrreizējai caurlūkošanai, ļoti skaidri parādīja, ka arī Valsts prezidents ir saklausījis iedzīvotāju bažas. Virknē vietu jau iedzīvotāji arvien publiskāk sāk runāt par to, ka pašvaldības ir atrautas no iedzīvotājiem, ka iedzīvotāji nesasniedz šo varas centru un pārvaldība ir attālinājusies. Un vienīgais veids, kā to var nodrošināt, ir... nevis, kā šajā Pašvaldību likumā tiek piedāvāts, ieviest padomdevēju padomes, bet ļaut iedzīvotājiem pašiem vēlēšanās ievēlēt savas pārvaldes.

Tik lielās pašvaldībās, kādas tās ir izveidotas šobrīd... kur ir vairāk nekā simts kilometri no viena gala līdz otram, vairāki kultūrvēsturiski administratīvie centri, vairākas kopienas ar savu identitāti saliktas kopā, nevar cerēt, ka tiks nodrošināta veiksmīga pašvaldību attīstība no visiem pašvaldību veidošanas pamata skatpunktiem.

Es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus, un paldies Goldbergas kundzei, kas ļoti precīzi arī izstāstīja. Protams, tie ir fundamentāli, protams, tie pilnībā maina Pašvaldību likuma izstrādi. Es par tiem esmu runājis gan pie pirmā, gan pie otrā, gan trešā, gan šobrīd - nosacīti pie ceturtā lasījuma. Es arī uzsveru, ka tas ir vienīgais veids, kā panākt, lai jaunā teritoriālā reforma, kuru visi, vismaz daļa no klātesošajiem, dedzīgi atbalstīja, tik tiešām kalpotu iedzīvotāju interesēm.

Jaunveidotās pašvaldības ir pārāk lielas. Te ir divas izvēles. Manuprāt, Valsts prezidents šajā ziņā salūza politiķu priekšā un piekrita kosmētiskajam remontam. Tas nav nekas vairāk kā kosmētiskais remonts! Tāpat šīs padomes būs padomu veidojošas... tās varēs dot tikai padomus. Šajā priekšlikumā es piedāvāju veidot arī valdes, kas jau pašā nosaukumā ieliek to, ka tās ir par valdīšanu... valdīt konkrētu teritoriju.

Tālāk priekšlikumos es piedāvāju noteikt konkrētas funkcijas un arī to, ka valdes tiek vēlētas, ka iedzīvotāji tās ievēlē... ar naudu, ar visām no tā izejošajām sekām. Tas ir vienīgais veids, kā panākt pašvaldību normālu funkcionēšanu.

Ja tas netiek atbalstīts, ja Pašvaldību likums paliek tāds, kā jūs šobrīd to grasāties atbalstīt, tad nebūs citas iespējas, kā pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu kopumā. Un tā jau ir tā izvēle, ko šobrīd visi... šobrīd šī Saeima pēc būtības izdarīs. Ja jūs šos priekšlikumus un šādu pieeju neatbalstāt, tad jūs pēc būtības pasakāt - jā, mēs pārskatīsim administratīvi teritoriālo reformu, un to darīs nākamā Saeima. Šobrīd tās nevar nosaukt par pašvaldībām, nekad tās tādas nav bijušas. Piecas pilsētas šobrīd nav pārstāvētas Latvijas pašvaldībās... ar nevienu pārstāvi. Tāpat 330 pagasti nav pārstāvēti ne ar vienu pārstāvi konkrētajā pašvaldībā. Kā to var nosaukt par normālu situāciju - lemt par teritoriju plānojumiem 50, 60, 70, 80 kilometru no tās vietas, par kuru faktiski tiek pieņemts lēmums?! Tās nav pašvaldības. Nekur Eiropā tādu pašvaldību nav. Mēs esam vienīgie un unikālie, un mēs mēģinām iestāstīt sabiedrībai, ka ar to jāsamierinās. Nē, lielākā daļa sabiedrības neatbalsta šo administratīvi teritoriālo reformu, un pamatā - tikai tāpēc, ka tā vara ir attālinājusies no cilvēkiem. Un nav iespējams ar šādu “kosmētiku” nodrošināt to, ka tā vara būtu tuvāk cilvēkiem, lai gan tas ir pašvaldību pamatmērķis.

Es aicinu šādu pieeju atbalstīt. Godātie kolēģi, ja jūs šādu pieeju neatbalstīsiet, es, protams, darīšu visu iespējamo, lai administratīvi teritoriālo reformu pēc būtības pārskatītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Valaiņa kungam ir liela taisnība, ka Valsts prezidenta vēstulē, ar kuru viņš ir atgriezis Pašvaldību likumu otrreizējai caurlūkošanai, ir neapmierinātība ar administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem. Tas ir objektīvi, jo tiešām arī Satversmes tiesa parādīja un pierādīja, ka šī reforma tika veikta ne visai profesionāli. Bet runa ir par konkrētiem priekšlikumiem, ko izteica prezidents un par ko šodien runāja arī Valaiņa kungs savā priekšlikumā.

Neapšaubāmi, pirmais jautājums, kas rodas, - kas ir “iedzīvotāju padome”? Vai tā ir nevalstiskā organizācija, vai tā ir varas daļiņa... atdalīta varas daļiņa, ko administrē vietējie iedzīvotāji caur attiecīgu valsts struktūru iedzīvotāju padomē? Jo vienai otrai lietai ir vieta i dzīvē, i arī pašvaldību darbā. Bet tikai jānosauc, par ko mēs runājam šodien, - vai par valsts pārvaldi vai par nevalstisko vai brīvprātīgo darbu. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, jo no tā ir atkarīgs - darīt kaut ko ar šo likumu vai nedarīt.

Ja tā ir valsts daļa, tādā gadījumā... Starp citu, viss, ko piedāvā prezidents, ir saistīts ar to, ka tā tiešām ir valsts daļa, jo viņš runā par vēlēšanu sistēmu, atsevišķu vēlēšanas veidu... tas ir, veidošanas veidu. Viņš runā par likumā iespraustām funkcijām, viņš runā par budžeta daļu, kas ir rezervēta šo funkciju pildīšanai. Tas ir klasisks piemērs, kā ir deleģēta vara vietējiem iedzīvotājiem. Es vēlreiz saku - var būt i tas, i tas.

Padomes jau eksistē pietiekami ilgi, un arī tai laikā, kā zināms, pagasta padomes, rajona padomes pildīja tās funkcijas, par kurām runā prezidents savā vēstulē. Un, ja mēs pieņemam... šāda veida soli, tā ir atgriešanās pagātnē.

Ja mēs runājam par otro variantu, tad arī jādomā par to, ka šīs lietas regulē cits likums. Proti, izveidošanu, funkcionēšanu un atbildību, darbības pārtraukšanu vai izbeigšanu regulē likums par nevalstiskajām organizācijām. Tāpēc, godīgi sakot, pareizi būtu vispār neskatīt nevienu priekšlikumu, kuri ir izteikti, apspriežot prezidenta vēstuli, bet atbalstīt to pašu likuma redakciju, ko mēs jau vienreiz esam atbalstījuši, jo līdz brīdim, kad likums stājas spēkā - tas ir 2023. gada 1. janvāris -, ir pietiekami daudz laika, lai mierīgā garā tomēr atbildētu uz šiem jautājumiem.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt ne šo priekšlikumu, ne arī visus pārējos, saglabājot iepriekšējo konstrukciju, bet ieteikt nākamajai Saeimai padomāt par administratīvi teritoriālo reformu - vai to turpināt vai neturpināt. Par Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Par to, ka, ja mēs turpināsim strādāt ar šāda veida... ar šīm iedzīvotāju padomēm, te ir noteikti jānodala kompetences robežas, kurās darbojas šīs iedzīvotāju padomes. Un tās ir teritoriālās robežas, un tas ir viens no pašvaldību elementiem.

Tāpēc vēlreiz aicinu neatbalstīt grozījumus pieņemtajā likumā un saglabāt veco konstrukciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Goldberga. Konkrētais likums, Pašvaldību likums, regulē tādu pašvaldību darbību, kādas ir šobrīd Latvijā. Un ja, atbalstot šādus priekšlikumus, iznāk, ka mēs ieviešam jaunu pašvaldību veidu... Gan izskatot šos jautājumus, debatējot... gan pamatojoties uz iepriekš notikušajām plašajām debatēm komisijā, komisija ar balsu vairākumu 1. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Goldberga. 2. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Arī tas paredz izteikt 58. pantu citā redakcijā, nosakot, ka iedzīvotāju valde ir atvasināta publiska persona un to ievēlē vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās Pašvaldības domes vēlēšanu likuma noteiktā kārtībā. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 65, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Goldberga. 3. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz iedzīvotāju padomes pārdēvēt par iedzīvotāju valdēm. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 65, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Goldberga. 4. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt 58. panta pirmo daļu citā redakcijā. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 66, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Goldberga. 5. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Arī tas paredz 58. panta pirmo daļu izteikt citā redakcijā. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Goldberga. 6. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt 58. panta pirmo daļu, nosakot, ka valdi var neveidot novada administratīvajā centrā un valstspilsētas pašvaldībā. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Goldberga. 7. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Tas paredz papildināt 58. pantu, nosakot, ka padome izskata no šā likuma 4. panta pirmās daļas 2., 5. un 12. punktā noteiktajām pašvaldības funkcijām izrietošus jautājumus, kas būs padomes kompetencē. Proti, tie ir saistīti ar labiekārtošanu un sanitāro tīrību... kultūras un saimnieciskās darbības sekmēšanas jomā. Tāpat šis priekšlikums paredz, ka lēmumu projektus par šiem jautājumiem padome iesniedz izskatīšanai domē un ka domei ir pienākums noskaidrot padomes viedokli pirms lēmuma pieņemšanas par izmaiņām šajā pantā minētajos jautājumos. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 8. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Paredz noteikt, ka par padomes locekli var būt fiziskā persona, kura sasniegusi 16 gadu vecumu un ir Latvijas Republikas pilsonis vai tāds Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Īsi runājot, šī priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša - nepilsoņiem nav tiesību piedalīties sanitārās tīrības jautājumu risināšanā un līdzīgos jautājumos. Tātad Valsts prezidents atklāti piedāvā izslēgt nepilsoņus no to personu skaita, kuras var piedalīties šajās padomēs, un komisija tam seko.

Kolēģi, vai jūs to saucat par integrācijas veicināšanu? Ir plaši zināms, ka integrācija ir iesaistīšana, līdzdalība. Un šeit galīgi nav runa par kaut kādiem politiskiem jautājumiem, par politiskajām tiesībām. Tā ka, manā skatījumā, tas ir absolūti pretējs... kas tiek sludināts visās mūsu programmās par integrāciju un tā tālāk.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Īstenībā tieši šis priekšlikums norāda īsto iemeslu, kāpēc Valsts prezidents šo Saeimā pieņemto likumu ir atgriezis otrreizējai caurlūkošanai un apspriešanai.

Tieši šis pants, kurā tika ierakstīts, ka cilvēki, kuri dzīvo noteiktā teritorijā (ieskaitot ne tikai ārzemniekus, bet, piemēram, ukraiņu bēgļus), varētu ietekmēt to, kā šajā teritorijā tiks izvietoti, piemēram, bērnu laukumi, sporta laukumi un tā tālāk. Un Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis komisijas sēdē neslēpa, ka tas tā tiešām ir. Ka nevis funkcijas, nevis šo padomju nosaukums ir pamatcēlonis, bet tieši šis punkts, šī atļauja lemt par konkrētās teritorijas... kādā lielā pašvaldībā... lemt par jautājumiem, kas skar visu iedzīvotāju intereses... tikai ļaut ne tikai Latvijas pilsoņiem vai Eiropas Savienības pilsoņiem, bet arī citiem iedzīvotājiem, kuri dažādu likteņa soļu dēļ bija nonākuši konkrētajā teritorijā...

Mēs esam kategoriski pret šo pieeju. SASKAŅA vienmēr bija cīnījusies par to, ka, lai vismaz pašvaldības līmenī nepilsoņiem un citu valstu iedzīvotājiem būtu iespēja gan vēlēt pašvaldības, gan ietekmēt konkrētu teritoriju attīstības plānus.

Ļoti žēl, ka Valsts prezidents, kurš, stājoties amatā, pasludināja, ka viņš būs visas tautas prezidents, īstenībā dara tikai vienu - turpina šķelt sabiedrību... pat neskatoties uz to, ko sludina partijas, kuras šo prezidentu gan virzīja, gan atbalstīja, gan droši vien virzīs arī otrajam termiņam.

Es jūs lūdzu balsot “pret” un tādā veidā parādīt, ka 13. Saeima bija tomēr... neteikšu, ka liberālāka - liberālāka tā nebija, salīdzinot ar topošo 14. Saeimu -, bet vismaz saprātīgāka.

Lūdzu, balsojiet “pret” šo priekšlikumu, pret jebkuru priekšlikumu, kas izmaina Pašvaldību likuma, kurš jau tika pieņemts Saeimā, būtību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Es domāju, ir jāpaskaidro, par ko ir šis priekšlikums, un es aicinu, kolēģi, rūpīgi iedziļināties tajā. Šis priekšlikums pēc būtības paredz to, ka Latvijā dzīvojošie nepilsoņi varētu piedalīties - ar savām balsstiesībām - šo padomju veidošanā. Tātad šīs iedzīvotāju padomes, lai arī tās ir konsultatīvas... Bet savā ziņā viņi varētu piedalīties... nu, pašvaldību pārvaldes īstenošanā.

Vai tas ir labi vai slikti? Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, uzskatām, ka tas nav pareizais ceļš, kā iet. Mēs par šo principu šī likuma kontekstā iestājāmies, tai skaitā par visām diskutablajām vietām, kur varētu būt iespējas, ka... precizējot interpretācijas, kas tad īsti vispār var piedalīties pašvaldību vēlēšanās; kas ir tie cilvēki, kas var iet vēlēt pašvaldību vēlēšanās.

Un, ja mēs runājam par nepilsoņiem, es tiešām nevaru komentēt, kādā veidā... un kas bija tie apstākļi, kā dēļ mums Latvijā ir izveidojusies tāda milzīga daļa cilvēku, kuri ir šādā statusā. Man ir prieks, ka šī, 13., Saeima ir pārtraukusi jaunu nepilsoņu veidošanos, kas ilgus gadus notika. Mums visiem spēkiem būtu jāveido motivācijas mehānisms, kā nepilsoņiem kļūt par pilsoņiem. Un ir pietiekoši daudz instrumentu, kā to darīt... Nu, tas ir tas, kas jāveicina. Ja mēs noraidītu šo priekšlikumu, tad tas galīgi neveicinātu nepilsoņu vēlmi kļūt par pilsoņiem un iesaistīties Latvijas valsts pārvaldē.

Tāpēc es aicinu šo konkrēto priekšlikumu atbalstīt, jo tas pēc būtības nosaka to, ka Latvijas iedzīvotāji, Eiropas Savienības pilsoņi... bet diemžēl ne nepilsoņi... Nepilsoņiem visas iespējas dabūt Latvijas pilsoņa pasi likumā noteiktajā kārtībā, un viņi arī var piedalīties šajās... pašpārvaldes veidošanā... Ne šādā veidā.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir muļķīgs pēc savas dabas, jo... kad ir runa par ļoti šaurām interesēm - par atkritumiem, apzaļumošanu, sportu, kultūru un tā tālāk -, tad šeit tiešām ir ļoti svarīgi, lai cilvēki būtu vienoti savās prasībās.

Vakar televīzijā bija interesants sižets. Lucavsalā plāno izbūvēt jaunu ielu, un tur blakus aug dižkoks. Iedzīvotāji iestājas par to, lai ceļš būtu pabīdīts drusku tālāk, lai saglabātu šo īpašā reģistrā ierakstīto dižkoku. Un tur nebija dalījuma - pilsoņi un nepilsoņi, tā bija kopīgā iedzīvotāju interese.

Iedzīvotāju padomēm, pēc Valsts prezidenta iecerēm un labojumiem, ko ieviesa ministrija, paliek ļoti mazas funkcijiņas, to skaitā arī tādas kā zaļuma saglabāšana. Kāpēc šeit tās lietas nevar risināt arī nepilsoņi? Nu kur ir tā loģika? Man šķiet, ka tiešām šāda veida sašaurināšana un politizēšana jautājumā, kur tas netiek prasīts, ir muļķīga.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Goldberga. 8. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 20, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Goldberga. 9. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Par to, kas ir tiesīgs vēlēt iedzīvotāju padomes. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Noteic, ka padomi ir tiesīgas vēlēt fiziskās personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu un ir Latvijas Republikas pilsoņi vai tādi Eiropas Savienības pilsoņi, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi, bet ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā. Citus ar dzīvesvietu vai īpašuma piederību saistītus priekšnoteikumus dalībai padomes vēlēšanās var noteikt padomes nolikumā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 11. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt 58. panta ceturto daļu citā redakcijā. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 12. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Noteic, ka papildus jau likumā noteiktajam dome var padomes nolikumā paredzēt arī citus iedzīvotāju padomes kompetencē esošus jautājumus. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 13. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu 59. pantu par iedzīvotāju valdes kompetenci. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 14. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt ar jaunu 59. pantu “Iedzīvotāju valdes ievēlēšana”. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 15. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu 60. pantu par iedzīvotāju valdes darba organizāciju. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 16. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisija lēma, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 115. panta otro daļu nav izskatāms.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav izskatāms.

I. Goldberga. 17. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu 62. pantu par līdzdalības budžeta finansēšanu. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Goldberga. 18. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Nav izskatāms.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav izskatāms.

I. Goldberga. 19. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 115. panta otro daļu arī nav izskatāms.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav izskatāms.

I. Goldberga. Esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumu “Pašvaldību likums”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumu “Pašvaldību likums” pēc otrreizējās caurlūkošanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 18, atturas - 6. Likums pieņemts.

Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Viesturs Liepkalns.

V. Liepkalns (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 1567/Lp13) trešajam lasījumam.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Komisija lēma atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu to darīt arī jūs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Rail Baltica projekta likums”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Nu tad izskatām arī likumprojektu “Rail Baltica projekta likums” (Nr. 1569/Lp13). Komisija to sagatavoja trešajam, galīgajam, lasījumam.

Tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Lindas Mednes priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Un 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Lindas Mednes priekšlikums. Komisijā arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lindai Mednei.

L. Medne (Konservatīvie).

Kolēģi, šajā ģeopolitiskajā situācijā Rail Baltica projekta nozīmīgums ir ļoti augsts, tāpēc ir svarīgi lieliem soļiem to virzīt uz priekšu. Pēdējos gados projekta progress ir bijis ļoti straujš: Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija, starptautiskā lidosta “Rīga”, kur notiek Rail Baltica būvniecība... Taču likums ir svarīgs tieši pamattrases būvniecībai, ko plānots uzsākt nākamā gada otrajā pusē. Pašlaik notiek darbs pie pamattrases izbūves iepirkuma. Būvniecības darbus plānots veikt pa posmiem, prioritāri - dienvidu virzienā no Lietuvas robežas uz starptautisko lidostu “Rīga” un Salaspils multimodālo kravu termināli. Šāda stratēģija ļaus nodot ekspluatācijā līniju posmus uzreiz pēc būvniecības pabeigšanas.

Likumprojektā ir ietvertas normas, kas atvieglos projektēšanas, zemju atsavināšanas un būvniecības darbus, kas ir nozīmīgi Rail Baltica būvniecības fāzes uzsākšanai ārpus Rīgas. Lai sekmētu Rail Baltica projekta savlaicīgu pabeigšanu paredzētajos termiņos ar noteikto finansējumu, likumprojektā ir izstrādāti vairāki risinājumi projekta ieviešanas šķēršļu novēršanai gan pirms būvniecības darbu uzsākšanas, gan būvniecības darbu veikšanas laikā...

Sēdes vadītāja. Mednes kundze, Mednes kundze, mēs debatējam par 3. priekšlikumu - par rīcību ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošiem pieminekļiem.

L. Medne. Paldies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai par profesionālo likumprojekta virzību un paldies deputātiem par balsojumu!

Sēdes vadītāja. Labi, par pieminekļiem visas debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā arī ir kas piebilstams par pieminekļiem?

K. Feldmans. Paldies - paldies par komisijas darba novērtējumu, paldies deputātiem par darbu!

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 3. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Rail Baltica projekta likums” trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (Konservatīvie).

Cienījamie kolēģi, uz trešo lasījumu esam saņēmuši deviņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt ar reliģisko organizāciju saistīto personificēto izdevumu kompensācijas redakciju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 11.¹³ panta piecpadsmitās daļas redakciju. Atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Precizē iepriekš minēto. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 11.¹³ panta septiņpadsmito daļu, un tas savukārt labo iepriekš neprecīzi uzrakstīto redakciju. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 5. - deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Padara pievilcīgāku vienotā nodokļu konta... ieguldījumu konta lietošanu un padara Latviju konkurētspējīgāku ieguldījumu veikšanā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē spēkā stāšanās termiņu, to nosakot 2023. gada 1. janvārī. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī precizē konkrētu spēkā stāšanās termiņu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Un 9. - deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Paldies, kolēģi. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 15, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Bašķis.

A. Bašķis (Konservatīvie).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 12. oktobra sēdē trešajam lasījumam ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1536/Lp13), un tajā ir iekļauts likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1590/Lp13), kā arī likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1654/Lp13).

Tātad ir saņemti 11 priekšlikumi.

1. priekšlikums... Nu, kopā par visiem trijiem... 1. - likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1590/Lp13) priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bašķis. 2. - arī likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1590/Lp13) priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bašķis. 3. - arī likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1590/Lp13) priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bašķis. 4. - likumprojekta “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1654/Lp13) priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bašķis. 5. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bašķis. 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bašķis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bašķis. 8. - aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bašķis. 9. - iekšlietu ministra Eklona kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bašķis. 10. - likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1590/Lp13) priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Bašķis. Un 11. - likumprojekta “Grozījums Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1654/Lp13) priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Bašķis. Ir izskatīti visi 11 priekšlikumi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Karina Sprūde.

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 585/Lp13) un ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Paredz izteikt likuma 26. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “Publiski nepieejamā deklarācijas daļa ir deklarācijā norādītais valsts amatpersonas personas kods un dzīvesvieta, informācija par amatpersonas nepilngadīgajiem radiniekiem, informācija par deklarācijā norādītajiem saistību un darījumu partneriem, informācija par ieņēmumiem, kurus amatpersona ir guvusi, pildot zemessarga vai rezerves karavīra pienākumus, kā arī šā likuma 24. panta pirmās daļas 13. punkta “a” apakšpunktā norādītā informācija.” Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Sprūde. Un 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā 2023. gada 1. aprīlī.”

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Komisijā esam izskatījuši šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Regīna Ločmele.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” (Nr. 1468/Lp13), kuru Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un atbalstījusi trešajam lasījumam.

Uz trešo lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums.

Kā jau teicu, komisijā likumprojekts ir atbalstīts.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

R. Ločmele. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”.

Priekšlikumi uz trešo lasījumu nav saņemti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Skatām likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 1560/Lp13). Komisija to ir sagatavojusi trešajam lasījumam.

Tika saņemts viens priekšlikums.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Lindas Mednes priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut likumprojektu “Datu otrreizējās izmantošanas likums” izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens.) Ir? Vai ir iebildumi? (Dep. A. Kaimiņš: “Nebaidies! Saki, ka tev ir iebildumi!”) Iebildumu nav. Likumprojekts (Starpsaucieni: “Ir!”)... Ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”) Tātad ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Datu otrreizējās izmantošanas likums” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsauciens.) pret šo darba kārtības grozījumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts “Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 38, atturas - 16. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Karina Sprūde, Ainārs Vilciņš un Andrejs Klementjevs lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Tātad “par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis piecu deputātu iesniegtais likumprojekts uz trešo lasījumu ir zaudējis savu sākotnējo jēgu, jo sākotnēji tas tika iesniegts, lai risinātu jautājumu par vardarbību skolās. Mēs redzam, ka uz trešo lasījumu, arī iejaucoties Valsts prezidentam un nevalstiskajām organizācijām, tomēr sākotnējā ideja tika nomainīta uz deleģējumu Ministru kabinetam. Un Ministru kabinetam jebkurā gadījumā jau tagad ir pienākums risināt jautājumu par vardarbību skolās.

Godīgi sakot, ja jūs iepazītos vēlreiz ar šī likumprojekta anotāciju un šī likumprojekta redakciju, kas ir trešajā lasījumā, jūs redzētu, ka anotācija absolūti neatbilst tam, ko likumprojekts šobrīd uz trešo lasījumu ir atnesis Latvijas valstij.

Mēs redzam, ka, protams, ir bijis neveiksmīgs mēģinājums tikt vaļā (pēdiņās) no “tikumības” panta, šo pantu pārveidojot un nododot deleģējumu lemt par tikumības jautājumiem Ministru kabinetam, nevis skolai sadarbībā ar vecākiem. Lai sasteigti nerisinātu šo jautājumu (jo šī ir faktiski, kā mēs saprotam, 13. Saeimas sasaukuma pēdējā sēde), es aicinātu (un mani kolēģi arī mani atbalsta) izņemt ārā šo jautājumu no darba kārtības.

Es aicinu kolēģus atbalstīt priekšlikumu izņemt ārā likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” no darba kārtības šodien.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāte Jūlija Stepaņenko ir aicinājusi izslēgt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” no Saeimas sēdes darba kārtības. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Ja deputātiem ir iebildumi, mēs par to balsosim.

Kolēģi, tātad mēs balsosim par likumprojekta izslēgšanu no sēdes darba kārtības.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” izslēgšanu no Saeimas šā gada 20. oktobra sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 45, atturas - nav. Tātad likumprojekts no sēdes darba kārtības netiek izslēgts.

Deputāti Juris Pūce, Krišjānis Feldmans, Jānis Butāns, Anda Čakša, Ainars Latkovskis un Marija Golubeva lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Civilās savienības likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem ir iebildumi.

Kaimiņa kungs, runāsiet “par” vai “pret”? Nu, tad izslēdziet... jo izskatās, ka esat... Runāsiet “pret”.

Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie deputāti! Manuprāt, tā situācija... šodien ielikt iekšā šo jautājumu - Civilās savienības likumu - un caur melniem koridoriem kaut kādā veidā mēģināt dabūt trūkstošās balsis, jo dažiem cilvēkiem strauji, par 180 grādiem, ir izmainījušies likteņi... un, iespējams, šīs balsis kaut kur ir salasītas, nopirktas vai vienalga kādā veidā sarunātas (Starpsauciens.)... tad, kolēģi, šis ir morāles, ētikas jautājums, šis absolūti ir morāles, ētikas jautājums, jo jums principā ir iedota vilka pase. Attīstībai/Par!, jums ir ar kāju pa pakaļu un ārā, viss, tai skaitā, Bondar, tev, tai skaitā, Mārtiņ Štein, tev, un es negrasos tagad katru uzvārdu te nosaukt, jo par daudz cieņas.

SASKAŅA, jūs pirms tam ņēmāt ārā savas kartes un šajā nepiedalījāties. Es pirms tam šo atbalstīju, jo, manuprāt, tā ir normāla... viena no modernas valsts sastāvdaļām. Es nevēlos kļūt par geju un lesbiešu ienaidnieku, kurš neatbalstīs šo Civilās savienības likumu pēdējā, trešajā, lasījumā priekšpēdējā Saeimas sēdē šajā sasaukumā, jo nākamais sasaukums - tas taču ir tāds, kurš... kas tad tur būs, vai ne?

Bet, kolēģi, šādi rīkoties nedrīkst. Kaut vai katram skolotājam alga būtu pieci tūkstoši eiro uz rokas, kaut vai tāds priekšlikums, bet šādi kardināli priekšlikumi iet iekšā darba kārtībā - tas ir nepieņemami. Tas ir morāles, ētikas jautājums.

SASKAŅA, Jāni Urbanovič, uzliec ķepu virsū saviem deputātiem un neļauj tagad šo ļurgāšanos! Ja jūs turējāt savu pozīciju, noturiet līdz galam! (Starpsaucieni.)

Mārtiņ Bondar... Es ļoti atvainojos, kolēģi! 74 deputātiem ir iedota vilka pase. De jure jūs šeit vairs neesat, de jure - jūs te neesat. Tā kā de facto jūs esat, jūs varat pieņemt jebkādus lēmumus, varat pieteikt karu Lietuvai, ja gribat, bet de jure jūs neesat... de facto jūs... vairs nav (Starpsaucieni.)... Un tagad jūs ejat iekšā ar šādiem jautājumiem.

Tā, nu pakliedziet, pakliedziet! (Starpsaucieni. Starpsauciens: “Uz suņu budu!”) Nu ko tu...! Kas man tikko to teica: uz “suņu budu”? Kurš (Starpsauciens.)... Tu teici, ja? Tu savas intereses lobē (Starpsaucieni. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... savas personiskās intereses, es atvainojos...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, kolēģi!

A. Kaimiņš. Es varu sarunāties ar zāli... es varu sarunāties!

Sēdes vadītāja. Nē, izslēdziet mikrofonu deputātam Kaimiņam!

A. Kaimiņš. Ir svarīgi zināt, ar kuru zāli es sarunājos.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Kaimiņam! Pietiks. Pietiks.

A. Kaimiņš. Kāpēc jūs man neļaujat runāt?! (Starpsauciens. Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Pietiek, pietiek! Sarunāties ar zāli runātājs tribīnē nevar. (Dep. A. Kaimiņa starpsaucieni.) Paldies, paldies, Kaimiņa kungs! Paldies, Kaimiņa kungs!

A. Kaimiņš. Par ko jūs man slēdzat mikrofonu laukā?

Sēdes vadītāja. Neatkarīgi no tā, vai es vai nepiekrītu, es lūdzu ievērot (Starpsaucieni.)...

A. Kaimiņš. Es taču nerunāju...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu! Es ceru...

Paldies, mikrofons ir izslēgts. Paldies, Kaimiņa kungs.

A. Kaimiņš. (Turpina runāt bez mikrofona.) Paldies jums, Mūrnieces kundze! Redzat - man nemaz tas mikrofons nav vajadzīgs! (Smiekli. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies, balss ir trenēta. Labi.

“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Pūce.

J. Pūce (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Patiesībā jautājums ir pilnīgi otrāds, nevis tāds, kā deputāts Kaimiņš nupat no tribīnes teica. Mēs kā Saeimas deputāti neesam atbrīvoti no saviem pienākumiem, neesam atbrīvoti no sava zvēresta, mums ir jābalso par visiem likumprojektiem, kas nonāk Saeimas sēdes darba kārtībā, mums ir jāizskata likumprojekti līdz galam, ja tādi ir, un šajā sēdē kopumā mēs esam  pieņēmuši jau padsmit likumus, tai skaitā ļoti nozīmīgus likumus, piemēram, Rail Baltica projekta likumu mēs nupat pieņēmām trešajā lasījumā. Tas, ka par to nebija debašu, nenozīmē, ka likumprojekts nav pietiekami svarīgs vai nozīmīgs.

Tas, ka viedokļi atšķiras Saeimas Sēžu zālē, - tā tas būs gan šajā Saeimā, gan nākamajā, gan bija arī iepriekšējā, un deputāti nav tiesīgi - nav tiesīgi! - sevi atstatīt no pienākumu pildīšanas līdz pat brīdim, kad viņi tiek atbrīvoti atbilstoši Satversmei. Un tas būs 1. novembrī. Līdz 1. novembrim - līdz 1. novembrim - es, Kaimiņa kungs, gluži kā jūs, plānoju savus pienākumus pildīt - šajā Sēžu zālē balsot un atbalstīt konkrētā likumprojekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tātad katram būs iespēja paust savu viedokli balsojumā par likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Civilās savienības likums” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 11, atturas - nav. (Aplausi. Starpsaucieni.) Tātad likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Inesei Voikai.

Godātie kolēģi! Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vēl paziņojums.

Sēdes pārtraukumā pulksten 10.35 Balsošanas zālē svinīgi atklāsim Saeimas simtgadei veltīto pastmarku un aploksni. Tātad pārtraukumā visi aicināti Balsošanas zālē.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Rihards Kols, Māris Kučinskis... Māris Kučinskis ir, Janīna Kursīte, Atis Lejiņš, Romāns Naudiņš, Ēriks Pucens... Ēriks Pucens ir, Sandis Riekstiņš, Atis Zakatistovs un Gatis Zamurs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam turpināt darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Evija Papule.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1360/Lp13).

Kopumā ir vairāki priekšlikumi.

1. - deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums. Paredz izteikt jaunā redakcijā 10.¹ pantu “Izglītība un tikumība”, papildinot to ar estētiskās, intelektuālās un fiziskās attīstības nodrošināšanu izglītības procesā. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Šajā Saeimā mēs jau esam pieraduši pie tā, ka likumprojekti, kurus virza nevis kāda komisija, nevis Ministru kabinets, bet atsevišķi deputāti... bieži vien šo likumprojektu izskatīšanas gaitā no tā, par ko sākotnēji ir bijis likumprojekts, kad tas nonāk uz trešo lasījumu... tas ir transformējies par kaut ko absolūti citu, un šis ir līdzīgs gadījums, jo šis likumprojekts sākotnēji, kad pieci deputāti to iesniedza (tas notika jau februārī), bija par vardarbību, par vardarbības novēršanu, vardarbības no skolēnu puses attiecībā pret pedagogiem, - par šādu situāciju novēršanu. Šobrīd, ņemot vērā to, kas notika starp otro un trešo lasījumu, gan šo 40 sabiedrisko organizāciju pārstāvju vēstuli, gan Valsts prezidenta viedokli, no jautājuma par vardarbību tur praktiski nekas nav palicis.

Mans priekšlikums par grozījumiem šā likuma 10.¹ pantā ir... tātad priekšlikums, kas skar iepriekšējās Saeimās jau diskutēto jautājumu par tikumību, par tikumisko audzināšanu. Un šajā situācijā es gribu runāt par to, cik lielā mērā tas, kas ir minēts šajā pantā, 10.¹ pantā, atbilst likuma mērķim. Ja mēs paskatāmies likuma mērķi (likuma mērķis Izglītības likumā ir noteikts 2. pantā), tur ir rakstīts, ka atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek nodrošināta iespēja... un 3. apakšpunkts skan sekojoši: “tikumiskai, estētiskai, intelektuālai un fiziskai attīstībai, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos”. Savukārt tad, kad mēs skatāmies šo 10. pantu un pēc tam 10.¹, jaunieviesto, pantu, - tur ir runa tikai par tikumību. Tajā pašā laikā estētiskā, intelektuālā, fiziskā audzināšana - par to vispār netiek runāts, it kā tādas vajadzības pievērst uzmanību šīm komponentēm, audzināšanas komponentēm, nebūtu, it kā mums valstī ar to viss būtu absolūtā kārtībā.

Taču kāpēc es iesniedzu šo priekšlikumu? Tāpēc, ka, manuprāt, šīs četras audzināšanas komponentes - tikumiskā, estētiskā, intelektuālā un fiziskā - veido harmonisku personību un, ja mēs vispār runājam par kaut kādām speciālām normām, ir jārunā par visām četrām komponentēm kopumā.

Otra lieta, par ko ir runa šajā pantā, ir saistīta ar to, ka tajā variantā, kas ir apstiprināts otrajā lasījumā, atbildība par audzināšanas tikumisko komponenti no skolas tiek pārlikta uz Ministru kabinetu, ka Ministru kabinets visiem vienveidīgi izstrādās kritērijus, bet, runājot ar speciālistiem, mēs redzam, ka tās problēmas - audzināšanas problēmas, tai skaitā tikumiskās audzināšanas problēmas, - katrā individuālā gadījumā ir ļoti specifiskas, un tikai tie, kas ir vistuvāk (runa ir par skolu, bet jēdzienā “skola” tiek ietverti gan pedagogi, gan audzēkņu vecāki, gan konsultanti), - tikai viņi ir tie, kas ir klāt un kas var šīs problēmas tiešām risināt.

Ticiet man, es esmu pārliecināts, ka tādus Ministru kabineta noteikumus ar kritērijiem, kuri derētu visiem dzīves gadījumiem, nav iespējams izstrādāt, tāpēc es aicinu atgriezties šī panta otrajā daļā pie tā, ka skola ir tā, kas risina tikumiskās audzināšanas jautājumus, bet ne tikai tikumiskās - arī estētiskās, intelektuālās un fiziskās...

Tie ir galvenie iemesli, par kuriem es argumentēju arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. Komisija manu priekšlikumu diemžēl neatbalstīja, bet es ceru, ka varbūt šeit, Saeimas sēdē, jūs to problēmu uztversiet - uztversiet labāk, nekā to spēja izdarīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo manu - 1. - priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

E. Papule. Komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo komisija nobalsoja “pret”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 36, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

režīmu! Lūdzurezultātu! Par - 42, pret - 36 (Starpsauciens: “Ooo!” Daži deputāti aplaudē.), atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

 

E. Papule. 2. - deputāta Arvila Ašeradena priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta otrajā lasījumā atbalstīto likuma 14. panta papildināšanu ar 47. punktu par deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājs lemj par obligātās izglītības vecuma izglītojamā izglītošanos ārpus izglītības iestādes izglītojamā dzīvesvietā, kārtību, kādā pašvaldība izvērtē situāciju un nodrošina šim izglītojamam nepieciešamo atbalstu, kā arī kārtību, kādā notiek izglītošanās ārpus izglītības iestādes izglītojamā dzīvesvietā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts, bet, izmantojot iespēju tomēr runāt... Lai arī komisija nolēma šo priekšlikumu izslēgt, uzklausot vairāku desmitu nevalstisko organizāciju priekšlikumus, kas pamatā ir saistīti ar vecāku organizācijām (kas ir saprotami), arī ar dažu speciālistu iebildumiem, kas kopumā, iespējams, pēc debatēm komisijā veido cerību, ka... vai apņemšanos strādāt un risināt šādu bērnu problēmas - strādāt ar ģimenēm, strādāt ar vecākiem, strādāt ar audžuģimenēm -, lai arī masu mediji šobrīd ir atbalstījuši... un, ja jūs vērojat tai skaitā ziņas, oficiālās ziņas, tad skan aicinājums risināt šo jautājumu, atrast risinājumu dažādos veidos, uzklausīt un arī domāt par bērnu atbalstu, vecāku atbalstu... lai mēs dzirdam, ka arī Labklājības ministrija beidzot, pēc 13 gadiem, ir apņēmusies šo problēmu risināt un tiesībsargs ir ieinteresēts kaut ko šajā lietā darīt - atkārtoju! - pēc 13 gadu jau esošu normatīvu nepildīšanas, tomēr tas, ko es gribētu lūgt, - paskatīties, ka šobrīd neviens īsti neaizstāv un nerunā par skolotājiem, kas arī bija šo vairāku priekšlikumu jēga un piedāvājums, - izveidot sistēmu, kā izglītības iestāde risina un zināmā mērā aizstāv arī pedagogu attiecībās ar, visticamāk, bērnu vecākiem.

Līdz ar to es ceru, ka pēc 13 gadu nekā nedarīšanas Labklājības ministrija, kas laikam ir uzņēmusies galveno lomu, atradīs iespēju aizstāvēt arī pedagogus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Jāteic, ka šīs normas izslēgšana, man liekas, ir ļoti svarīga, un ne tikai šīs, tur ir vēl vairāki punkti, kurus ir piedāvāts izslēgt.

Sākšu ar to, ka es domāju - skolotāja darbs tiešām ir ļoti grūts un skolotājs šobrīd jūtas neaizsargāts, tomēr šī norma, ja tā paliek likumprojektā, padarītu situāciju vēl asimetriskāku, nekā tā ir šobrīd.

Vai jūs esat redzējuši policijā iesniegumus no bērniem? Cik daudz šobrīd bērns ir pasargāts skolā no mobinga un bosinga no skolotāju puses, un cik daudz skolotājiem ir dota iespēja un zināšanas - un zināšanas - spēt izšķirt strīdu starp diviem dažādiem skolēniem? Mēs nevaram sodīt vājāko, kas jau šobrīd, pēc sistēmas izveides, ir vājākais.

Es saprotu, ka būtībā skolā viss būtu kārtībā, ja nebūtu skolēnu, tāpat kā slimnīcā viss būtu kārtībā, ja nebūtu pacientu, bet, ejot ar normu, kuru mēs ieliekam, mēs atļaujam radīt situāciju, kur vēlreiz tiek sodīts vājākais. Tas nav pieļaujams. Tas, kas ir jādara, - ir jāizveido sistēma, jo ciest skolā nedrīkst neviens. Skolas mērķis ir dot labu izglītību, nevis sodīt.

Tādēļ man ir lūgums... un es tiešām ceru, ka caur šo diskusiju būs sadzirdējusi gan Labklājības ministrija, gan Veselības ministrija, gan Izglītības un zinātnes ministrija, jo mēs redzam, ka ļoti būtiski pietrūkst pakalpojumu visās šajās sfērās, lai gan palīdzētu skolotājiem tikt galā ar šīm situācijām, gan sniegtu atbalstu tām ģimenēm, kurās aug bērni ar varbūt ne to normu, kā mēs esam iedomājušies, kā tam ir jābūt. Tādēļ mans aicinājums ir izslēgt šo normu.

Likumā ir ielikti ļoti konkrēti uzdevumi Izglītības un zinātnes ministrijai kopā ar Labklājības ministriju un Veselības ministriju izstrādāt programmas. Jūs domājat, bez pakalpojumiem šis jautājums netiks atrisināts? Tādēļ lūgums ir to, kurš jau sistēmā ir vājākais, nepadarīt vēl vājāku un asimetriskāku. Es teiktu - tā ir vardarbība nu jau politiskajā līmenī... ko mēs gribam realizēt pret bērniem.

Lūdzu to pārdomāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Labdien! Šajā Saeimas sasaukumā pārsvarā esmu runājis par ekonomiskajiem, tautsaimniecības un dažādiem ideoloģiskajiem jautājumiem. Šis ir tāds jautājums, kas skar vai potenciāli skar mani kā daudzbērnu ģimenes tēvu.

Redziet, viens ir runāt par to, vai aizsargāt un kā aizsargāt skolotāju intereses, kas ir leģitīms jautājums. Nav nekāds noslēpums, ka, ja, piemēram, kādā pirmsskolas iestādē Rīgā kādā grupiņā ir agresīvs bērns, tad var gadīties, ka šī audzinātāja vai pedagogi varbūt pat simulē slimības, jo nevēlas nākt uz darbu, saskarties ar... vākt kādu agresīvu bērnu. Viņi vienkārši psiholoģiski nevar izturēt to, ka ierodas grupiņā viens bērns, kurš sāk neadekvāti uzvesties un sist citus (bieži vien augumā mazākus) bērnus. Mēs runājam par vecumu, piemēram, divi vai trīs gadi, kur arī auguma un fizisko dotumu atšķirības var būt diezgan pamanāmas. Un rezultātā, pirmsskolas iestādē satiekoties bērniem no dažādām ģimenēm... ar dažādu izcelsmi, var gadīties tā, ka relatīvi turīgāku vecāku bērns, ar kuru strādāt vecāki atsakās... vai uzlabot viņa, teiksim, psiholoģisko stāvokli, būtībā nodara pāri pilnīgi neaizsargātiem mazgadīgiem bērniem, kas vēl tikko ir iemācījušies vispār izmantot... kā saka, paši ēst.

Un jautājums ir, ka, protams, ir jāiestājas par skolotāju. Kā skolotāji lai tiek galā ar šīm situācijām? Bet jautājums ir arī man - kurš iestāsies par to daudzo bērnu interesēm pirmsskolās, pirmsskolas izglītības iestādēs, kuri nevar pat mājās pastāstīt, kas ar viņiem pa dienu ir noticis, ka grupiņā ir kāds agresīvais, un tie bērni... Varbūt viņiem ir pat vientuļie vecāki, viņiem ir vecāki no nabadzīgām ģimenēm, relatīvi nabadzīgām, jo Rīgā jau nevar vairs atļauties dzīvot neviens nabadzīgs cilvēks. Bet bērni nevar pat pastāstīt, ka patiesībā ir piedzīvojuši agresīvus uzbrukumus, varbūt pat miesas bojājumu kādreiz... un tā tālāk.

Tad jautājums ir tāds - ja vecāks neviļus uzzina par šādām epizodēm pirmsskolas izglītības iestādē, ko viņam darīt? Šobrīdējā atbilde ir apmēram tāda, ka vecākiem no mazāk turīgām ģimenēm, kuru bērns tiek sists, jāsāk staigāt pa Rīgas domes iestādēm, piemēram, bāriņtiesām, jo iestādes vadītājs plāta rokas, viņš neko nevar izdarīt: “Piedodiet, nē, ja jūs gribat nākt pašvaldības dārziņā, jums jāsamierinās ar to, ka jūsu divgadīgais bērns reizi nedēļā dabūs, piemēram, ar kaut kādu koka rotaļlietu pa galvu. Tāda ir dzīve, dzīvē jau kādreiz visus sit.”

Es esmu par to, ka primāri ir jāsāk... Es neprasu balsojumu par šo priekšlikumu - to es gribēju teikt. Bet primāri ir jādomā par tiem bērniem, kuri nespēj pat runāt, lai pateiktu, kas ar viņiem bērnudārzā ir noticis, ka viņus sitis kāds agresīvs, neaudzināts bērns, turklāt bieži vien no relatīvi labi situētas ģimenes. Tas arī var gadīties.

Tā ka tas ir mans vēlējums nākamajai Saeimai un nākamajai izpildvarai - nodarbojieties ar šiem jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Labdien, kolēģi! Iespējams, šis ir viens no svarīgākajiem šīs Saeimas balsojumiem... par kuriem mēs šodien lemsim. Šie priekšlikumi, pie kuriem esam nonākuši, paredz izslēgt vienu normu, ka bērns var tikt izslēgts no mācību procesa, nosūtīts mājmācībā. Man kā komisijas vadītājam ir ļoti svarīgi šo diskusiju jums šeit, Saeimā, izstāstīt - kā tā attīstījās komisijā - un mēģināt pamatot, kādēļ ir šāds balsojums, ka komisija ir nolēmusi atbalstīt jautājuma atlikšanu. Respektīvi, mēs saņēmām Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības... Papules kundzes laipni iesniegtos pedagogu arodbiedrības priekšlikumus par to, ka ir jāaptur vardarbība skolā un, ja vardarbība ir konstatēta, tad bērns ir jāizolē no skolas, teiksim, jāpārtrauc mācību process.

Mums komisijā bija liels pārsteigums, kad, izvaicājot Iekšlietu ministrijas pārstāvi, konstatējām, ka šāda vardarbība skolā eksistē, uzbrukumi pedagogiem ir pietiekami lielā skaitā, ir vairāk nekā 120 iesniegumu gadā, ir ierosinātas 46 krimināllietas. Tas mums, protams, radīja pārliecību, ka šis jautājums ir jārisina.

Mēs gājām līdz otrajam lasījumam un meklējām labāko veidu - tātad bērns netiek izslēgts no skolas, bet tiek pārcelts mājmācībā, un tad mēneša laikā attiecīgās institūcijas noskaidro, kādēļ šī situācija ir radusies, un sniedz bērnam labāko atbalstu. Tas mums šķita ļoti pareizi un labi darāms - ka tas atrisinās vardarbību pret skolotājiem.

Tai pašā laikā sasaucām atsevišķu komisijas sēdi, kurā runājām par iekļaujošu izglītību vispār. Atcerieties, šī Saeima nobalsoja Izglītības likumā par 3. pantu, kurā teikts: “Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību.” Mēs testējām iekļaujošas izglītības jautājumu Latvijas izglītības sistēmā un nonācām pie viena diezgan, teiksim tā, mani personīgi satriecoša secinājuma, ka Latvijā iekļaujoša izglītība īsti nefunkcionē, neviens īsti par to nedomā sistēmiski. Skaidrs, ka ir dažādi fragmenti izglītības sistēmā, kur mēģina atbalstīt bērnus ar īpašām vajadzībām, mēģina sociālos pedagogus piesaistīt, ir kaut kas pašvaldībā... institūcija, bet kā vienota atbalstoša sistēma tā nestrādā.

Ja skatāmies uz modernu skolu Eiropā, tad ir jāsaprot viena ļoti svarīga atziņa, ka izglītības procesam patiesībā ir divas daļas - akadēmiskais un iekļaujošais process. Un iekļaujošajā procesā mums nav jārunā tikai par bērniem, kuriem ir ļoti novecojušas medicīniski pedagoģisko komisiju noteiktas diagnozes un kuri ir jāiekļauj... Tas process ir ļoti plašs, un UNESCO vadītāja Latvijā teica: “Patiesībā jebkurš bērns ir iekļaujams izglītības procesā - jebkurš.” Mēs konstatējām: agrīnā diagnostika - ļoti vāja vai nav, atbalsta sistēmas arī nav skolās, atbildīgo speciālistu arī skolu sistēmā nav. Un šis ir lielais jautājums, kādā veidā mēs komisijā meklējām risinājumu. Tātad tā ir neierasta prakse, bet tā ir šāda.

Komisija pieņēma lēmumu uzdot Ministru kabinetam... Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot divus ziņojumus - kā apturēt vardarbību pret pedagogiem (tas ir nākamo divu mēnešu jautājums) un (pirmajā pusgadā - konceptuālu ziņojumu) kā Latvijā izveidot iekļaujošu izglītības sistēmu.

Tas, ka šie modeļi eksistē... Latvijas Universitātes profesore Raščevska un viņas komanda pie tā ir strādājusi, tās ir milzīgas pārmaiņas izglītības sistēmā. Patiesībā mēs pazīstam mācību pārzini klasiskajā formā, kas atbild par akadēmisko izglītību, bet mums skolā ir vajadzīga otra persona, kas ir augsti izglītota, atpazīst iekļaušanas gadījumus un spēj strādāt gan ar mazākumtautību bērniem, gan ar imigrantu bērniem, gan ar bērniem, kuriem ir diagnozes vecajā izpratnē, gan ar bērniem, kuriem vienkārši ir depresija vai vecāki ir šķīrušies... vai viņš nav varējis iekļauties ģimenē. Un skolā ir atbalsta komanda, kas palīdz klases audzinātājiem šīs situācijas atpazīt un risināt. Ir izveidoti arī digitālie rīki, liekas, nosaukums ir EMU: Skola, arī tāds spēj...

Bet viens ir skaidrs - ir jāizveido sistēma. Kā šo sistēmu izveidot - š ādu ziņojumu komisija ir uzdevusi sagatavot Izglītības un zinātnes ministrijai kopā ar Veselības ministriju un Labklājības ministriju, visām trim komandām strādājot kopā, lai skolu transformētu.

Tā ka šis ir tas risinājums, un es aicinu neiet uz radikālo risinājumu, kā jūs sakāt, - izslēgt bērnu no skolas, jo mēs ejam... mēs pieejam pie vienas robežas, kas ir universālā bērna tiesība būt izglītotam. Mēs tā nevaram rīkoties, pirms...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies, Ašeradena kungs! Debašu laiks ir beidzies.

A. Ašeradens. Paldies.

Es vienkārši gribu teikt, ka mēs nevaram šādi šo lietu atbalstīt, kamēr neesam izdarījuši visu...

Sēdes vadītāja. Paldies.

A. Ašeradens. ... lai šī sistēma būtu iekļaujoša.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

D. Beitnere-Le Galla (Konservatīvie).

Godātie kolēģi! Es arī gribu piedalīties un izteikt savu viedokli. Godātais Ašeradena kungs, es neatbalstīšu jūsu priekšlikumu - lūdzu mani atvainot! -, un es gribu paskaidrot, kāpēc.

Savulaik Nacionālā attīstības plāna ekspertu komisija raudzīja, kā optimizēt mūsu izglītības sistēmu, un viena no tēmām bija skolotāju darba prestiža celšana sabiedrībā. Šis likuma labojums faktiski nedos atbalstu pedagogiem, jo mēs dzīvojam sabiedrībā, kur ir sistēmiskas problēmas ģimenē un ģimene nespēj nodrošināt tādu audzināšanu un iespaidu, kādu to prasa, lai bērnu atdotu izglītības sistēmai. Mums ir jāatceras, ka izglītības sistēmas kā institūcijas primārais uzdevums ir zināšanu transmisija un... parādīt zināšanu radīšanu ceļu, bet 60 procenti no tā, kas ir bērns skolā, ir ģimenes nopelns.

Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka pēc Otrā pasaules kara izglītības sistēmā ir ienākusi liberālā metode audzināšanā, liberālā ideoloģija, kas faktiski samazina skolotāja autoritāti zināšanu nodošanas procesā, bet, kā mēs redzam no šī likumdošanas akta un priekšlikuma, arvien vairāk funkciju valsts cenšas deleģēt izglītības sistēmai un skolai. Tas nav taisnīgi attiecībā pret pedagogiem.

Es šo priekšlikumu neatbalstīšu, un es arī aicinu tos, kas domā līdzīgi, neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Es drusku precizēšu to, ko teica Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs sakarā ar šī konkrētā priekšlikuma apspriešanu.

Pirmām kārtām jāņem vērā, ka priekšlikums par to, ka ir jāmazina vardarbība skolā attiecībā pret pedagogu, nav parādījies pēdējā brīdī, mēs par to diskutējam vairāk nekā pusgada garumā. Principā šī situācija, kāda ir izveidojusies... gan pētījumos, gan arī noteiktajos statistikas datos, ir pierādāma un patiešām apliecina, ka tur ir nepieciešama rīcība.

Rīcība ir iespējama divos veidos. Pirmais, ja fundamentāli palielina finansējumu skolai, ja dubulto atbalsta personāla skaitu, tad ir iespējams atbalstīt to, ko šobrīd vairākums komisijā ir atbalstījis, tad patiešām katrs bērns, neskatoties uz to, kāda iekļaujoša izglītība viņam ir vajadzīga... ir iespējams tieši klātienes procesā skolā.

Otrs ceļš ir tāds, kāds bija piedāvāts gan no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, gan no Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, gan no lielākās daļas arī komisijas sākotnēji, proti (un šeit es precizēšu), pirmkārt, tā nav izslēgšana no skolas. Tā ir tai brīdī, ja ir atkārtoti konstatēta vardarbība, noteikta konsīlija sanākšana, kurā tiek izstrādāts plāns, kādā veidā bērns var turpināt apgūt izglītību. Un tā nav tikai mājmācība mūsdienās, tā ir gan tālākizglītība, tā ir gan konsultāciju iespējamība, tas nav laiks, kurā izglītību varēja apgūt tikai klātienes formā. Tātad tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Patiešām tas, kas nestrādā, - nestrādā sadarbība, par kuru Labklājības ministrijai bija jādomā ļoti sen, diemžēl ministrija principā to nav izdarījusi līdz šim brīdim. To pierāda arī tikko publiskotais Valsts kontroles ziņojums. Un tas, ko šajā brīdī kārtējo reizi dara Saeima, - tā nevis pieņem vismaz uz kādu brīdi pieņemamu risinājumu... jo atbalsta personāla nav, finanšu nav pietiekami... Nē, Saeima atkal nomuļļā, atsaucoties uz iekļaujošu izglītību. Bet, piedodiet, iekļaujošai izglītībai ir jābūt pilnīgi katram bērnam - ne tikai tam, kuram atkārtoti ir konstatēti kādi pārkāpumi, ne tikai tam, kuram jau papildus tiek izdalīts gan cilvēku, gan cits resurss, lai viņu sistēmā, šajā socializācijas sistēmā, noturētu.

Tāpēc es arī balsošu “pret” priekšlikumu, jo uzskatu, ka slēpties aiz problēmām nav iespējams. Šis ir risinājums, kas šajā brīdī ļautu skolai un skolotājam pievērst uzmanību pamatprocesam, proti, kvalitatīvai izglītībai. Pa to laiku var dibināt darba grupas, un pa to laiku var meklēt arī papildu finansējumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Noklausoties arī citus runātājus, esmu mainījis viedokli un pieprasu balsojumu.

Balsošu “pret” šo priekšlikumu, kā arī atbalstīšu pēc tam 5. priekšlikumu, kas ir - uzlabot iepriekšējā lasījuma redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

E. Papule. Komisijas vārdā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ašeradena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 12, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

E. Papule. Paldies.

3. un 4. acīmredzot ir atbalstīti un nav balsojami.

Sēdes vadītāja. Jā, tie ir līdzīgi.

E. Papule. Jo tie ir identiski.

Paldies.

5. - izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces priekšlikums. Paredz izteikt jaunā redakcijā otrajā lasījumā atbalstīto 14. panta 47. punktu, par ko tikko nobalsoja, - par izslēgšanu. Un šī jaunā redakcija ir šāda: Ministru kabinets “nosaka kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājs lemj par obligātās izglītības vecuma izglītojamā izglītošanos ārpus izglītības iestādes izglītojamā dzīvesvietā un organizē šo izglītošanos, kā arī kārtību, kādā pašvaldības bērnu tiesību aizsardzības grupa izvērtē situāciju, sniedz atzinumu par atbalsta pasākumiem un pašvaldība sadarbībā ar izglītības iestādi un citām institūcijām nodrošina atbalsta pasākumus izglītojamam un viņa ģimenei”. Piebildīšu tikai, ka šī pašvaldības veidotā bērnu tiesību aizsardzības grupa tiešām reāli darbojas pašvaldībā, ja kāds nezina, ka tāda ir izveidota. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Papule. Paldies.

6. - tiesībsarga Jansona priekšlikums. Paredz izteikt likuma 17. panta trešās daļas 18. punktu šādā redakcijā: “sniedz konsultatīvu palīdzību bērnu audzināšanā”. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Papule. 7. - izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces priekšlikums. Paredz Izglītības likuma 17. panta 18. punktā vārdus “izglītojamā atgriešanos” aizstāt ar vārdu “izglītošanos”. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Papule. 8. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz likuma 17. panta trešās daļas 18. punktu šādā redakcijā: “sniedz konsultatīvu palīdzību bērnu audzināšanā, kā arī nodrošina atbalsta pasākumus izglītojamiem un viņu ģimenēm”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. 9. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Paredz papildināt pašvaldības izglītības pārvaldes funkcijas, nosakot, ka tās “sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām veido atbalsta pasākumu sistēmu pašvaldības izglītojamiem un viņu ģimenēm, tostarp bērniem, kuriem izglītības programmas apguve izglītības iestādē ir pārtraukta sakarā ar atkārtoti konstatēto emocionālu vai fizisku vardarbību”. Vienlaikus tas paredz arī papildināt pantu ar jaunu trešo daļu, nosakot, ka izglītības pārvalde var nodarbināt atbalsta personālu, piemēram, psihologu vai logopēdu... un droši vien sociālo darbinieku vai sociālo pedagogu, lai nodrošinātu šā panta otrajā daļā noteikto funkciju veikšanu. Komisijā priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 10. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Papule. 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē iepriekšējo priekšlikumu, nosakot, ka izglītības pārvalde sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām veido atbalsta pasākumu sistēmu skolēniem un viņu ģimenēm, neparedzot regulējuma papildinājumu par bērniem, kuriem programmu apguve izglītības iestādē ir pārtraukta. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. 11. - izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar 18.¹ pantu par izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmu. Komisijā priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Papule. 12. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Pamatojoties uz ministrijas priekšlikumu, ir precizēts, nosakot, ka izglītības resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt izglītojamiem un viņu vecākiem, tai skaitā personām, kas īsteno aizgādību, vienotu elektronisko vidi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. 13. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces redakcionāls priekšlikums.  Paredz 29. panta 6. punktā aizstāt vārdus “pedagoģiskā procesa” ar vārdiem “izglītības procesa”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. 14. - deputāta Arvila Ašeradena priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 9. panta otro daļu par izglītības iestādes vadītāja tiesībām atkārtotas vardarbības gadījumā lemt par izglītojamā izglītošanos ārpus izglītības iestādes. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Papule. 15. - deputātes Čakšas priekšlikums. Identisks tikko jau minētajam. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Papule. Līdzīgi arī 16. - tiesībsarga Jansona priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta otrajā lasījumā atbalstīto 30. panta papildinājumu ar 3.⁷ daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. 17. - deputāta Krauzes priekšlikums. Paredz papildināt 30. pantu ar 3.⁶ daļu šādā redakcijā: “Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums izvērtēt saņemto informāciju par vardarbību pret pedagoģiskā procesa īstenošanā iesaistīto personu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju izglītības iestādē.” Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Papule. 18. - izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces priekšlikums. Par šo pašu daļu. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Papule. 19. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 30. pantu ar 3.⁶ daļu šādā redakcijā: “Izglītības iestādes vadītājam ir pienākums izvērtēt saņemto informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju izglītības iestādē.” Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. 20. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Paredz precizēt vecāku, tai skaitā personu, kas īsteno aizgādību, pienākumus, nosakot, ka vecākiem ir pienākums sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, tai skaitā ar pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. 21. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 12. panta otro daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. 22. - deputāta Krauzes priekšlikums. Tieši tāds pats kā tikko minētais. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. 23. - tiesībsarga Jansona priekšlikums. Tieši tāds pats. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. 24. - izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces priekšlikums. Paredz, ka vecāki, tai skaitā personas, kas īsteno aizgādību, ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtu obligāto izglītību, un par sadarbību ar izglītības iestādi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. 25. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar regulējumu, kas Izglītības un zinātnes ministrijai nosaka pienākumu izstrādāt informatīvo ziņojumu par emocionālās un fiziskās vardarbības mazināšanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldību institūciju sadarbību, lai izveidotu atbalsta pasākumu sistēmu izglītojamiem, viņu ģimenēm un pedagogiem, un līdz 2023. gada 15. februārim iesniegt to Ministru kabinetam. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Papule. 26. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas ir precizēts tikko minētais 25. priekšlikums. Precizējums skar sadarbību ar Labklājības ministriju un Veselības ministriju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. 27. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta pārejas noteikumus, nosakot, ka Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā informatīvo ziņojumu par šā likuma 3. pantā minēto iekļaujošas izglītības attīstību pirmsskolas, pamatizglītības, vidējās izglītības un profesionālās izglītības pakāpē un līdz 2023. gada 14. aprīlim iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetam. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 28. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Papule. 28. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē, ka sadarbība ir ar Labklājības ministriju un Veselības ministriju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. 29. - izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces priekšlikums. Papildina Izglītības likuma pārejas noteikumus ar regulējumu, kas noteic, ka Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. decembrim veic grozījumus normatīvajos aktos atbilstoši šā likuma 18. panta trešajai daļai. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 30. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Papule. 30. - precizēts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Kas īsti būs jādara, pildot pārejas noteikumus, attiecīgā likuma 18. panta trešo daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. Pēdējais - 31. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt Izglītības likuma pārejas noteikumus ar punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par nepieciešamajiem grozījumiem attiecībā uz vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē un iekļaujošas izglītības īstenošanu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. Paldies. Ir izskatīti visi priekšlikumi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

E. Papule. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto un Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā”.

Likumprojekts paredz uzlabot dāvināšanas (ziedošanas) procesa caurskatāmību, atklātību, tai skaitā nosakot skaidrāku regulējumu dāvinājumu izvērtēšanas un piešķiršanas procesā un pilnveidojot lēmumu pieņemšanas procesu. Tāpat likumprojekts paredz pilnveidot finanšu ministra vai finanšu ministra un attiecīgās atvasinātās publiskās personas orgāna atļaujas par kapitālsabiedrības dāvinājuma (ziedojuma) darījuma veikšanu izvērtēšanas procesu.

Komisija likumprojektu pirmajā lasījumā ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Goldberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 31. oktobris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1651/Lp13), ko iesniedzis Ministru kabinets, un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1669/Lp13), ko iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Likumprojektam ir mērķi vairākās jomās:

pirmkārt, nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, kas noteikts pēc nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem;

otrkārt, atlikt muitas maksājumu ieskaitīšanu vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 1. janvārim;

treškārt, paplašināt esošo regulējumu attiecībā uz informācijas sniegšanu par noslēgtajiem būvdarbu līgumiem, izslēdzot līguma summas slieksni;

ceturtkārt, precizēt normas saistībā ar starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā.

Tieši par šo pēdējo jautājumu komisijas locekļi diskutēja, un komisijas locekļus nepārliecināja Finanšu ministrijas piedāvātā likumprojekta daļa, kas precizē nosacījumus finanšu iestādēm jaunu kontu atvēršanai. Deputāti uzskatīja, ka tas satur riskus apgrūtināt vai paildzināt kontu atvēršanu.

Komisija šī iemesla dēļ neatbalstīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un sagatavoja alternatīvo likumprojektu, kurā ir ietverti visi pasākumi, kas bija Ministru kabineta iesniegtajā projektā, izņemot tās normas, kuras precizē jauno kontu atvēršanas procedūras finanšu iestādēm. Komisija alternatīvo likumprojektu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, debates notiktu par abiem likumprojektiem kopumā. Deputāti debatēm nav pieteikušies.

Līdz ar to vispirms balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un pēc tam - par atbildīgās komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1651/Lp13), ko iesniedzis Ministru kabinets! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 75, atturas - nav. Likumprojekts ir noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1669/Lp13), ko iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. A. Tērauda. 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 31. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Juridiskā komisija pirmajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Civillikumā”. Šo grozījumu būtība ir Civillikuma 51. pantā, kas nosaka tās konfesijas, kuru garīdznieki var laulāt, noturēt laulību ceremoniju, bez valsts ierēdņa - dzimtsarakstu nodaļas darbinieka - klātbūtnes un reģistrēt pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem slēgtās laulības.

Šis grozījums piedāvā septiņām tradicionālajām konfesijām pievienot arī dievturus kā vienīgo konfesiju, kas ir radusies Latvijas teritorijā, vēsturiski tā ir radusies uz latviešu pagānisma bāzes. To 20. gadsimta divdesmitajos gados kā reliģisku konfesiju formulēja Brastiņa kungs.

Komisijā, izskatot šo likumprojektu, dievturu pārstāvji vērsa uzmanību uz to, ka draudzes locekļu skaits šajā konfesijā nav ļoti liels, taču to cilvēku skaits, kuri vēlas laulāties pēc šīs konfesijas noteikumiem, ir salīdzinoši liels, proti, tie ir aptuveni pieci pāri nedēļā, kas laulājas, un tas ir krietni vairāk nekā vienai otrai konfesijai, kas šajā pantā ir ietverta, - šīm septiņām tradicionālajām konfesijām. Komisijas ieskatā, šī sabiedrības vēlme un cilvēku vēlme laulāties pēc dievturu tradīcijām ir sabiedriski nozīmīga, līdz ar to Juridiskā komisija atbalstīja arī dievturu kā astotās konfesijas, kas drīkst laulāt cilvēkus un šo laulību reģistrēt valstī noteiktajā kārtībā, noteikšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Lielā mērā es piekrītu iesniedzēju argumentiem, jo patiešām tas ir ļoti sensitīvs moments mūsu reliģiskajā likumdošanā - ka tiek izdalītas septiņas tradicionālās konfesijas -, un ir virkne tiesas spriedumu, kas apšauba šo dalījumu. Problēma neapšaubāmi ir, bet attiecībā uz konkrēto veidu, kā tiek piedāvāts šo problēmu risināt, man ir lielas bažas, jo būtībā tas ir jautājums pirmām kārtām par reliģiskajām konfesijām.

Pirmkārt, būtu jāskata un jāgroza tieši Reliģisko organizāciju likums, un pēc tam attiecīgi ar to jāsaskaņo Civillikums, jo tām septiņām tradicionālajām konfesijām, ko pieminēja Iesalnieka kungs, valsts piešķir zināmas pilnvaras, tām deleģē zināmas funkcijas, tajā skaitā arī reģistrēt laulību.

Šis likumprojekts piedāvā vienkārši izņemt ārā, izraut no konteksta vienas tiesības, nemainot citus likumus. Es zinu, ka attiecīgs likumprojekts tagad ir izskatīšanā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kas tradicionāli ir atbildīga par reliģiskajiem jautājumiem. Acīmredzot šis likumprojekts netiks izskatīts šīs Saeimas laikā.

Es neņemos to komentēt, tas vienkārši nav manas kompetences jautājums, bet uzskatu, ka tīri no labas juridiskās prakses viedokļa nebūtu pareizi grozīt Civillikumu, negrozot Reliģisko organizāciju likumu. Tas rada zināmas pretrunas starp likumiem, tāpēc es atbalstu šo ideju, bet domāju, ka šī ideja ir īstenojama savādāk un atbilstoši labas juridiskās prakses principiem.

Tāpēc es neesmu gatavs atbalstīt šo likumprojektu. Domāju, ka nākamajai Saeimai būs jāstrādā nopietni pie šī jautājuma, sistēmiski jāstrādā. Ja es būtu nākamās Saeimas deputāts, es labprāt to atbalstītu. Nu, man tādas iespējas nebūs, bet domāju, ka nākamajā Saeimā būs pietiekami daudz deputātu, kas varēs šo jautājumu risināt pamatoti un pareizi, bet šobrīd es neesmu gatavs atbalstīt šo vienu atsevišķo grozījumu, kas faktiski maina kontekstu un var radīt pretrunas starp dažādiem likumdošanas aktiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

J. Iesalnieks. Jā, komisijas vārdā varu piebilst, ka tiešām šis likuma grozījums gāja vienā paketē ar likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, kas ir izskatīšanā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Un, kā es dzirdēju no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, tas viedoklis bija tāds, ka Juridiskajai komisijai vajadzētu pateikt konceptuālu jāvārdu dievturu iekļaušanai šajā likumā, tad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau detalizēti skatītu tālāk tos grozījumus, kas ir Reliģisko organizāciju likumā.

Tā ka Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” pirmajā lasījumā, ņemot vērā, ka tas ir konceptuāls. Tālāk jau darbu gan ar šo likumprojektu, cerams, to pārņemot, gan ar Reliģisko organizāciju likumu turpinātu nākamā Saeima.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 24, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Iesalnieks. Priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam - 25. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 25. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Viesturs Liepkalns.

V. Liepkalns (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 1661/Lp13) un to sagatavoja pirmajam lasījumam.

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā ir izstrādāti, lai redakcionāli precizētu lietoto terminoloģiju kontekstā ar strukturālajām izmaiņām valsts pārvaldē, precizētu prasības kuģošanai ar reģistrētiem un nereģistrētiem kuģošanas līdzekļiem kuģošanai Rīgas līča un Baltijas jūras ūdeņos, kā arī pēc Nacionālo bruņoto spēku iniciatīvas precizētu spēkā esošo regulējumu.

No likuma 44. panta izriet, ka Krasta apsardzei ir tiesības kontrolēt, pārbaudīt un aizturēt kuģus Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos un ārpus ostas akvatorijas.

Līdz ar to, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto uzdevumu izpildi, normatīvajos aktos ir jānostiprina Krasta apsardzes tiesības veikt minētās darbības ne tikai teritoriālajā jūrā, bet arī - izņēmuma gadījumos - Latvijas ostu iekšējās akvatorijās.

Komisija izskatīja likumprojektu un nolēma piešķirt likumprojektam steidzamību.

Līdz ar to aicinu jūs vispirms noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

V. Liepkalns. Komisija atbalstīja likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā un aicina Saeimu izdarīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Liepkalns Komisija nolēma atbalstīt likumprojektu - bez atkārtotas skatīšanas komisijā - otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Datu otrreizējās izmantošanas likums”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Mūrnieces kundze, deputāti, kolēģi! Izskatām likumprojektu “Datu otrreizējās izmantošanas likums” pirmajā lasījumā. Likumprojekts ir izstrādāts Sociālo un darba lietu komisijā 2021. gadā.

Gada sākumā komisijā tika izveidota speciāla darba grupa - viena no darba grupām, kuras darbojās mūsu komisijā šo četru gadu laikā -, un šajā darba grupā tika uzaicināti piedalīties deputāti no visām Saeimas frakcijām, pārstāvji no Valsts prezidenta kancelejas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts darba inspekcijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Veselības ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Jauno zinātnieku asociācijas, Centrālās medicīnas ētikas komitejas un arī no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra.

Darba grupai bija vairākas tikšanās. Trīs četras reizes šis likumprojekts, respektīvi, darba grupas darba rezultāts, tika skatīts jau arī komisijas sēdēs. Lūk, tāda ir likumprojekta tapšanas vēsture.

Daudz tika strādāts darba grupā, un tika saņemti arī padomi no Somijas kolēģiem. Tur līdzīgs likums jau darbojas.

Likuma mērķis, tieši šī konkrētā likuma mērķis, ir radīt būtisku labumu sabiedrībai vai kādai sabiedrības grupai, un tas labums būs samērīgs ar tiesībām uz personas datu aizsardzību, nodrošinot personas datu pieejamību otrreizējai izmantošanai, tātad konkrēti - zinātniskajai pētniecībai, produktu un pakalpojumu izstrādei, inovācijām, algoritmu apmācībai, testēšanai, novērtēšanai un personalizētai veselības aprūpei.

Likums noteiks vienotu kārtību, kādā ieinteresētā persona ir tiesīga iegūt datus no iestādēm un izmantot tos citam nolūkam, nekā tie sākotnēji vākti.

Likums sākotnēji ir izstrādāts veselības jomai un sociālajai jomai, respektīvi, attieksies uz ārstniecības iestāžu reģistrā un sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā esošajām iestādēm. Un likumprojektā ir paredzēti 12 deleģējumi Ministru kabinetam.

Likumam nebūs tiešas ietekmes uz valsts budžetu; tieši pretēji - nākotnē, radot jaunas inovācijas, radot personalizēto medicīnu, šis likums atnesīs naudu mūsu valstij.

Faktiski šis likumprojekts - tas ir tāds kā sākums nākotnes medicīnai. Tas ir ceļš uz jaunu zāļu atklāšanu; tas ir faktiski ceļš uz personalizēto medicīnu, slimību savlaicīgu diagnostiku; tas ir ceļš uz specifisku, mūsdienās ļoti aktuālu farmakoģenētisku ārstēšanu. Respektīvi, mēs... mediķi zāles šobrīd jau nozīmē tieši konkrētam cilvēkam - pēc viņa ģenētiskā koda. Tātad šis likums strādās, lai mūsu zinātnieki varētu izmantot šos datus.

Visas ministrijas, kuras bija iesaistītas darba grupā, ir konceptuāli atbalstījušas šo likumprojektu. Tieslietu ministrijai gan ir daži iebildumi, kurus nākamā Saeima varēs risināt jau ar priekšlikumiem uz otro lasījumu.

Un vēl jāpiebilst, ka mūsu zinātnieki, mūsu veselības aprūpes vadošie pētnieki ļoti gaida šo likumu.

Paldies šobrīd... no komisijas puses.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Teikšu uzreiz... varbūt divas lietas uzsvēršu un tad secinājumu veidā pateikšu arī to, kas, man šķiet, šajā brīdī likumprojektā nav līdz galam izdiskutēts un kas tiešām prasītu papildu uzmanību.

Tā pirmā lieta - ka datu otrreizējā lietošana un pieejamība pētniekiem patiešām ir vitāli svarīga, bet, ja jūs esat iepazinušies ar likumprojektu, tad redzat, ka tur ir divas milzīgas pretrunas.

Pirmā pretruna ir tā, ka... visa pasaule šobrīd iet uz atvērtajiem datiem. Latvijā patiešām... publiskajā sektorā ir ļoti daudzas datubāzes, tās ir savāktas, bet tās pat abpusējai ministriju datu apmaiņai ir ļoti apgrūtinošas, jo vienmēr ir jāraksta kaut kādas papildu atļaujas, vienmēr ir jāgaida noteikts laiks... Un kur nu vēl runāt par pieejamību! Tās pētniekiem nav pieejamas.

Atgriežoties pie idejas, ka visā pasaulē pētniecībai tiek atvērti dati, - nav skaidrs, kā šis likums to varētu panākt, jo šeit ir iekļauta konkrēta sadaļa, kura paredz, ka pilnīgi visiem ir jāmaksā par datu otrreizējo lietošanu (turklāt jāņem vērā - tikai klātienē). Arī tas, jāsaka, ir diezgan, nu, ne ambiciozi, bet vecmodīgi... nemoderni, neatbilstoši mūsdienu tehnoloģiju laikmetam.

Turpretim pasaulē un tātad arī Eiropā tradīcija ir saistīta ar pētniecību un izglītību, tur maksa par šādu nolūku netiek prasīta. Un, ja mēs tiešām virzām tālāk šo likumprojektu un domājam par datu otrreizējo izmantošanu, tad, man šķiet, tur ir ļoti precīzi jānošķir pētnieciskie nolūki... jānošķir no tā, ko var izmantot privātpersonas, es nezinu, kādiem citiem nolūkiem un citām vajadzībām; tas šajā konkrētajā likumprojektā nav nošķirts.

Un otra milzīga pretruna ir tā, ka patiešām sākotnēji šis likumprojekts bija domāts, lai datu otrreizējo izmantošanu nodrošinātu veselības un sociālajā jomā, taču šobrīd likumprojektā nav minētas tikai šīs divas jomas, bet principā ir uzskaitītas vislielākās datu turētājas, to skaitā, piemēram, arī izglītības joma, kurai arī ir ļoti daudzas būtiskas datubāzes.

Un vēl viena lieta, kura noteikti ir jāņem vērā un kurai ir jāpievērš uzmanība, strādājot pie likumprojekta. Tātad... tā pirmā lieta... Skrides kungs gan teica, ka darba grupā ir izdiskutētas visas šīs lietas, bet, pēc ļoti precīzām ziņām no darba grupas, tās nav izdiskutētas. Vēl vairāk - šeit ir redzama jauna redakcija, kurā tiek piedāvāts darba grupā absolūti neapspriests juridiskais risinājums un institucionālais pārvaldes modelis. Un tas laikam rada arī vislielākās šaubas par to, ka šī datu otrreizējā izmantošana būs domāta tieši pētnieciskajiem mērķiem, - tieši neskaidrība par to, kādā veidā dati tiks saņemti pētniecībai, kāpēc par to otrreiz vajadzēs maksāt. Jo, piedodiet, pilnīgi katru datubāzi veidojot, mēs jau iekasējam nodokļu maksātāju naudu, un pētniecības nozare Latvijā nu noteikti nav tā, kas par šādu datu - jāsaka, vienreiz jau sakārtotu datu - izmantošanu... vēlreiz, atkārtoti... maksā šīs nodevas.

Un vēl viena lieta. Likumprojekta mērķis it kā ir mazināt birokrātisko slogu, taču tajā pašā laikā tiek radītas ļoti daudzas jaunas institūcijas; nav pirms tam atrunāts, kas ko dara, cik lielā mērā tās ir atbildīgas, cik lielā mērā tam ir nepieciešami finanšu resursi; nav iespējams saprast, kā tas nerada šo finanšu ietekmi.

Tāpēc no manas puses... Vēlos tikai piebilst vēlreiz to, ka datu otrreizējā izmantošana ir vitāli svarīga, taču, kā tas šobrīd izskatās, likumprojektā ir ļoti daudz ne tikai neskaidrību, bet arī ierobežojumu, kas joprojām pastāv. Lai tos izmantotu pētnieki...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Skride. Jā, paldies.

Tātad, ja kāds vēlēsies iegūt šos otrreizējos datus... Kā to redz darba grupa un arī komisija, šīs lietas tālāk noteiks Ministru kabinets. Ārvalstu - ārvalstu! - zinātnes institūcijām šie dati varētu būt par maksu, savukārt mūsu, Latvijas, zinātnes institūcijām tas būtu vai nu par simbolisku maksu, vai bez maksas - to tālāk jau noteiks Ministru kabinets.

Komisijā likumprojekts ir atbalstīts izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Un komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā Saeimā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Datu otrreizējās izmantošanas likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Skride. Paldies.

Šā gada 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 31. oktobris.

Godātie kolēģi, ir iesniegts priekšlikums par grozījumiem sēdes darba kārtībā.

Deputāti Jānis Iesalnieks, Juris Rancāns, Ramona Petraviča, Armands Krauze un Jūlija Stepaņenko lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Civilās savienības likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai no sēdes darba kārtības tiktu izslēgts likumprojekts “Civilās savienības likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 39, atturas - nav. (Starpsauciens: “Ooo!” Aplausi.) Likumprojekts ir izslēgts no sēdes darba kārtības.

Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas misijā Irākā (NATO Mission Iraq)”.

Lūdzu... Tātad debatēs deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas misijā Irākā (NATO Mission Iraq)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skatīja un atbalstīja apropriācijas pārdali 78 miljonu 176 932 eiro apmērā no Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Satiksmes ministrijas budžeta programmām un apakšprogrammām uz budžeta resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Apropriācijas pārdale neietekmē valsts konsolidētā budžeta finansiālo bilanci.

Līdz ar to aicinu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un lēmuma projekts “Par 10 356 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Indeksēt vecāku pabalstu” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Saeima 2022. gada 19. septembrī saņēma 10 356 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Indeksēt vecāku pabalstu”, kuru Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja šā gada 18. oktobrī.

Komisija uzklausīja iniciatīvas iesniedzēju pārstāvi, kura skaidroja, ka vecāku pabalsta sistēma darbojas, kamēr ekonomika ir stabila, bet krīzes situācijās jāmeklē risinājumi vecāku atbalstam, un vecāku pabalstu indeksācija būtu šāds risinājums.

Iesnieguma pārstāve uzsvēra, ka gada inflācija ir bijusi virs 20 procentiem, bet tām precēm, kas nepieciešamas bērniem... ģimenēm ar bērniem, - vēl augstāka. Līdz ar to personām, kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, izdevumi aug ļoti strauji, bet ienākumi nepieaug.

Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji savukārt pauda viedokli, ka tāds atbalsta instrumentu veids kā indeksācija ir piemērojams tikai ilgtermiņa, nevis īstermiņa pabalstiem. Labklājības ministrijas ieskatā, lai sasniegtu iesnieguma autoru izvirzīto mērķi, prioritāri būtu paaugstināms bērna kopšanas pabalsts.

Uzklausot uzaicinātās personas, komisija vienbalsīgi nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

Komisija lūdz atbalstīt sagatavoto Saeimas lēmuma projektu “Par 10 356 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Indeksēt vecāku pabalstu” turpmāko virzību”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 356 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Indeksēt vecāku pabalstu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Man jūs jāinformē saistībā ar paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Ramonas Petravičas, Ērika Pucena, Ievas Krapānes, Kaspara Ģirģena un Māra Možvillo jautājumu iekšlietu ministram “Par izlietotajiem resursiem (materiālajiem un darbaspēka) 2022. g. “Rīgas praida” pasākuma drošības nodrošināšanai”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informēja, ka var ierasties un sniegt atbildi.

Par deputātu Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Ļubovas Švecovas un Aināra Vilciņa jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram “Par Skultes un Tīraines ciemu atslēgšanu no elektroenerģijas piegādēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Par deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Kaspara Ģirģena, Ralfa Nemiro un Aināra Vilciņa jautājumu veselības ministram “Par rezervēto, iegādāto un piegādāto Covid-19 vakcīnu skaitu un to izlietojumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Tātad šodien pulksten 17.00... iekšlietu ministrs Kristaps Eklons ir informējis, ka var ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Ramona Petraviča, Māris Možvillo, Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko un Ainārs Vilciņš ir iesnieguši jautājumu “Par iedzīvotāju mirstību kopš Covid-19 infekcijas izplatības”, ko nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.

Un deputāti Ramona Petraviča, Māris Možvillo, Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko un Ainārs Vilciņš ir iesnieguši jautājumu “Par Covid-19 vakcīnu efektivitāti un vakcinācijas statistiku”, ko nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Raivis Dzintars... Raivis Dzintars ir, Artuss Kaimiņš, Rihards Kols, Janīna Kursīte, Atis Lejiņš, Romāns Naudiņš, Sandis Riekstiņš un Gatis Zamurs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS

13. Saeimas rudens sesijas 7. sēde

 

2022. gada 20. oktobrī

 

Par darba kārtību
- Priekšlikums	- dep. J. Pūce (pret)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai” (Nr. 1666/Lp13 (Dok. Nr. 6541, 6541A)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai” (Nr. 1667/Lp13) (Dok. Nr. 6542, 6542A)
Par likumprojektu “Grozījumi Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likumā” (Nr. 1668/Lp13) (Dok. Nr. 6543, 6543A)
Par likumprojektu “Datu otrreizējās izmantošanas likums” (Nr. 1670/Lp13) (Dok. Nr. 6571)
Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Lindai Mednei šā gada 13. oktobrī (Dok. Nr. 6560., 611.1.8/3-29-13/22)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Edvīnam Šnorem šā gada 13. oktobrī (Dok. Nr. 6561., 611.1.8/5-32-13/22)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Jūlijai Stepaņenko šā gada 13. oktobrī (Dok. Nr. 6562., 611.1.6/82-4-13/22)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raivim Dzintaram no šā gada 10. oktobra līdz 12. oktobrim (Dok. Nr. 6563., 611.1.8/5-33-13/22)
Lēmuma projekts “Par Erlena Kalniņa apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi” (Nr. 1010/Lm13) (Dok. Nr. 6569)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Likumprojekts “Grozījumi Meliorācijas likumā” (Nr. 1549/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6206B)
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1662/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6526B)
- Ziņo	- dep. E. Zālīte-Grosa
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” (Nr. 1650/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6461B)
- Ziņo	- dep. V. A. Tērauda
Likums “Pašvaldību likums” (Nr. 976/Lp13) (Otrreizēja caurlūkošana) (Dok. Nr. 6555)
- Ziņo	- dep. I. Goldberga
- Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. R. Ločmele
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
Likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 1567/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6546)
- Ziņo	- dep. V. Liepkalns
Likumprojekts “Rail Baltica projekta likums” (Nr. 1569/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6547)
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
- Debates	- dep. L. Medne
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1261/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6548)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1536/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6549)
- Ziņo	- dep. A. Bašķis
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 585/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6550)
- Ziņo	- dep. K. Sprūde
Likumprojekts “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā” (Nr. 1326/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6551)
- Ziņo	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” (Nr. 1468/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6553)
- Ziņo	- dep. R. Ločmele
Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 1547/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6554)
- Ziņo	- dep. I. Goldberga
Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 1560/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6556)
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
Par darba kārtību
- Priekšlikumi	- dep. J. Stepaņenko (par)
	- dep. A. Kaimiņš (pret)
	- dep. J. Pūce (par)
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1360/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6557)
- Ziņo	- dep. E. Papule
- Debates	- dep. J. Vucāns
	- dep. E. Papule
	- dep. A. Čakša
	- dep. K. Feldmans
	- dep. A. Ašeradens
	- dep. D. Beitnere-Le Galla
	- dep. I. Šuplinska
	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts  “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Nr. 1645/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 6442, 6552)
- Ziņo	- dep. I. Goldberga
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1651/Lp13) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6462, 6567) Alternatīvais Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1669/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 6567)
- Ziņo	- dep. V. A. Tērauda
Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 1531/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 6143, 6568)
- Ziņo	- dep. J. Iesalnieks
- Debates	- dep. B. Cilevičs
Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 1661/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6524, 6570)
- Ziņo	- dep. V. Liepkalns
Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 1661/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6524, 6570)
- Ziņo	- dep. V. Liepkalns
Likumprojekts “Datu otrreizējās izmantošanas likums” (Nr. 1670/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 6571)
- Ziņo	- dep. A. Skride
- Debates	- dep. I. Šuplinska
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas misijā Irākā (NATO Mission Iraq)” (Nr. 1008/Lm13) (Dok. Nr. 6558)
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 1011/Lm13) (Dok. Nr. 6572)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Lēmuma projekts “Par 10 356 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Indeksēt vecāku pabalstu” turpmāko virzību” (Nr. 1009/Lm13) (Dok. Nr. 6566)
- Ziņo	- dep. R. Dzintars
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu R. Petravičas, M. Možvillo, K. Sprūdes, J. Stepaņenko un A. Vilciņa jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par iedzīvotāju mirstību kopš Covid-19 infekcijas izplatības” (Nr. 419/J13)
Informācija par deputātu R. Petravičas, M. Možvillo, K. Sprūdes, J. Stepaņenko un A. Vilciņa jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Covid-19 vakcīnu efektivitāti un vakcinācijas statistiku” (Nr. 420/J13)
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika

Balsojumi

Datums: 20.10.2022 09:05:33 bal001
Par - 43, pret - 23, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Civillikumā (1531/Lp13), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 20.10.2022 09:11:48 bal002
Par - 47, pret - 22, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 8.darba kārtības punkta "Valsts aizsardzības dienesta likums" (1634/Lp13), 2.lasījums, steidzams, izslēgšanu no š.g. 20.oktobra sēdes darba kārtības

Datums: 20.10.2022 09:12:35 bal003
Par - 45, pret - 30, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 9.darba kārtības punkta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (1635/Lp13), 2.lasījums, steidzams, izslēgšanu no š.g. 20.oktobra sēdes darba

Datums: 20.10.2022 09:13:20 bal004
Par - 47, pret - 32, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 10.darba kārtības punkta "Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā" (1636/Lp13), 2.lasījums, steidzams, izslēgšanu no š.g. 20.oktobra sēdes darba kārtības

Datums: 20.10.2022 09:13:57 bal005
Par - 47, pret - 35, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 11.darba kārtības punkta "Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā" (1637/Lp13), 2.lasījums, steidzams, izslēgšanu no š.g. 20.oktobra sēdes darba kārtības

Datums: 20.10.2022 09:14:33 bal006
Par - 47, pret - 32, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 12.darba kārtības punkta "Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā" (1638/Lp13), 2.lasījums, steidzams, izslēgšanu no š.g. 20.oktobra sēdes darba kārtības

Datums: 20.10.2022 09:15:09 bal007
Par - 46, pret - 33, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 13.darba kārtības punkta "Grozījumi Militārās disciplināratbildības likumā" (1639/Lp13), 2.lasījums, steidzams, izslēgšanu no š.g. 20.oktobra sēdes darba kārtības

Datums: 20.10.2022 09:15:44 bal008
Par - 47, pret - 33, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 14.darba kārtības punkta "Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”" (1640/Lp13), 2.lasījums, steidzams, izslēgšanu no š.g. 20.oktobra sēdes darba kārtības

Datums: 20.10.2022 09:16:31 bal009
Par - 46, pret - 34, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 15.darba kārtības punkta "Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" (1641/Lp13), 2.lasījums, steidzams, izslēgšanu no š.g. 20.oktobra sēdes darba kārtības

Datums: 20.10.2022 09:17:03 bal010
Par - 46, pret - 33, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 16.darba kārtības punkta "Grozījums likumā “Par valsts pensijām”" (1642/Lp13), 2.lasījums, steidzams, izslēgšanu no š.g. 20.oktobra sēdes darba kārtības

Datums: 20.10.2022 09:17:39 bal011
Par - 47, pret - 33, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 17.darba kārtības punkta "Grozījumi Militārā dienesta likumā" (1643/Lp13), 2.lasījums, steidzams, izslēgšanu no š.g. 20.oktobra sēdes darba kārtības

Datums: 20.10.2022 09:18:14 bal012
Par - 47, pret - 30, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 18.darba kārtības punkta "Grozījums Pacientu tiesību likumā" (1644/Lp13), 2.lasījums, steidzams, izslēgšanu no š.g. 20.oktobra sēdes darba kārtības

Datums: 20.10.2022 09:18:54 bal013
Par - 48, pret - 27, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Datu otrreizējās izmantošanas likums (1670/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 20.10.2022 09:26:09 bal014
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Erlena Kalniņa apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi (1010/Lm13)

Datums: 20.10.2022 09:28:37 bal015
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meliorācijas likumā (1549/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.10.2022 09:29:48 bal016
Par - 29, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1662/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.10.2022 09:30:12 bal017
Par - 28, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1662/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.10.2022 09:30:41 bal018
Par - 79, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1662/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.10.2022 09:31:38 bal019
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību” (1650/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.10.2022 09:44:05 bal020
Par - 10, pret - 66, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Pašvaldību likums (976/Lp13), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 20.10.2022 09:44:47 bal021
Par - 10, pret - 65, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Pašvaldību likums (976/Lp13), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 20.10.2022 09:45:16 bal022
Par - 9, pret - 65, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Pašvaldību likums (976/Lp13), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 20.10.2022 09:45:42 bal023
Par - 11, pret - 66, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Pašvaldību likums (976/Lp13), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 20.10.2022 09:46:10 bal024
Par - 9, pret - 64, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Pašvaldību likums (976/Lp13), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 20.10.2022 09:46:42 bal025
Par - 9, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Pašvaldību likums (976/Lp13), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 20.10.2022 09:57:33 bal026
Par - 43, pret - 20, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Pašvaldību likums (976/Lp13), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 20.10.2022 10:01:00 bal027
Par - 56, pret - 18, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Pašvaldību likums (976/Lp13), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 20.10.2022 10:01:51 bal028
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes pārvaldības likumā (1567/Lp13), 3.lasījums

Datums: 20.10.2022 10:04:56 bal029
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Rail Baltica projekta likums (1569/Lp13), 3.lasījums

Datums: 20.10.2022 10:07:50 bal030
Par - 60, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1261/Lp13), 3.lasījums

Datums: 20.10.2022 10:11:19 bal031
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1536/Lp13), 3.lasījums

Datums: 20.10.2022 10:13:08 bal032
Par - 83, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (585/Lp13), 3.lasījums

Datums: 20.10.2022 10:13:44 bal033
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (1326/Lp13), 3.lasījums

Datums: 20.10.2022 10:14:50 bal034
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko aģentūru likumā (1468/Lp13), 3.lasījums

Datums: 20.10.2022 10:15:44 bal035
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (1547/Lp13), 3.lasījums

Datums: 20.10.2022 10:16:36 bal036
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (1560/Lp13), 3.lasījums

Datums: 20.10.2022 10:17:42 bal037
Par - 41, pret - 36, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Datu otrreizējās izmantošanas likums (1670/Lp13), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 20.10.2022 10:18:26 bal038
Par - 24, pret - 38, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas nosaukumu pārdēvēšanas likums (1656/Lp13), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 20.10.2022 10:21:29 bal039
Par - 27, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par punkta Par 32. darba kārtības punkta likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1360/Lp13) izslēgšanu no š.g. 20. oktobra Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 20.10.2022 10:28:17 bal040
Par - 39, pret - 11, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Civilās savienības likums (1380/Lp13), 3.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 20.10.2022 10:29:05 bal041
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 20.10.2022 11:13:05 bal042
Par - 42, pret - 36, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Izglītības likumā (1360/Lp13), 3.lasījums

Datums: 20.10.2022 11:34:59 bal043
Par - 57, pret - 12, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Izglītības likumā (1360/Lp13), 3.lasījums

Datums: 20.10.2022 11:36:30 bal044
Par - 14, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Izglītības likumā (1360/Lp13), 3.lasījums

Datums: 20.10.2022 11:46:04 bal045
Par - 80, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1360/Lp13), 3.lasījums

Datums: 20.10.2022 11:47:37 bal046
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (1645/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.10.2022 11:50:38 bal047
Par - 2, pret - 75, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1651/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.10.2022 11:51:04 bal048
Par - 75, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1669/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.10.2022 11:58:20 bal049
Par - 57, pret - 24, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (1531/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.10.2022 12:00:19 bal050
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (1661/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.10.2022 12:00:45 bal051
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (1661/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.10.2022 12:01:24 bal052
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (1661/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.10.2022 12:11:41 bal053
Par - 63, pret - 22, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Datu otrreizējās izmantošanas likums (1670/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.10.2022 12:12:37 bal054
Par - 42, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par punkta Par 57. darba kārtības punkta likumprojekta Civilās savienības likums (Nr. 1380/Lp13) izslēgšanu no š.g. 20. oktobra Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 20.10.2022 12:13:35 bal055
Par - 79, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas misijā Irākā (NATO Mission Iraq) (1008/Lm13)

Datums: 20.10.2022 12:14:49 bal056
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (1011/Lm13)

Datums: 20.10.2022 12:17:00 bal057
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 356 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Indeksēt vecāku pabalstu” turpmāko virzību (1009/Lm13)

Datums: 20.10.2022 12:19:35 bal058
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

20.10.2022.

9.00

11.00

12.30

17.00