Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas divdesmit trešās sēdes turpinājums
2022. gada 24. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Atsākam darbu pie Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 17. marta kārtējās sēdes darba kārtības izskatīšanas.

Darba kārtībā – likumprojekts “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Arvils Ašeradens.

Tātad deputāti iepriekšējā sēdē ir atbalstījuši 21. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Un mēs turpinām ar 22. priekšlikumu.

Lūdzu, Ašeradena kungs, jums vārds.

A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Turpinām skatīt likumprojektu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”.

Tātad 22. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē jautājumus, kas saistīti ar zemesgabala precizējumiem. Un šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

A. Ašeradens. 23. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz pilnvarojumu iesniegt nepieciešamos dokumentus zemesgrāmatā. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 24. – deputātes Mārtužas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 25. – Saeimas deputātu Feldmana, Teirumnieka un Kursītes priekšlikums, kas paredz noteikt, ka šī baznīca ir vienlīdzīgi gan evaņģēliski luteriskā baznīca, gan Romas katoļu baznīca. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 26. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas precizē funkcijas, kas ir... kādas funkcijas ir realizējamas Rīgas Svētā Pētera baznīcā kā kultūras piemineklī. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 27. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 28. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 29. – Saeimas deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 30. – Saeimas deputāta Pimenova priekšlikums. Arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Kāpēc es aicinātu tomēr atbalstīt šo, 30., priekšlikumu? Jo te ir runa par vēl vienu drošinātāju, ko likumdevējs jau bija iestrādājis likuma tekstā. Par ko ir runa? Runa ir par to, ka, veicot darbību šīs kultūrvēsturiskā mantojuma pērles saglabāšanā, restaurācijā un tā tālāk, divu apsvērumu dēļ būtu svarīgi, lai šīs darbības notiktu saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.

Pirmais apsvērums ir tāpēc, ka, noņemot no sevis atbildību par šo objektu, valsts pienākums tomēr ir nodrošināt, lai darbības ap šo īpašumu tiktu veiktas pēc labākās gribas, labākās prakses un noteiktām procedūrām.

Otrs apsvērums slēpjas tanī, ka pašas darbības rezultātā nodibinājums nevarēs realizēt uzticētās funkcijas un noteikti būs iekļauti arī līdzekļi, kas nāk no Latvijas Republikas budžeta, valsts budžeta, pašvaldību budžetiem. Un jau pirmais solis, kā jūs zināt, ir Vācijas Federatīvās Republikas budžeta finansējums.

Līdz ar to ārkārtīgi svarīgi, lai šie līdzekļi arī tiktu izmantoti, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma prasībām, proti, šinī gadījumā privātais nodibinājums, iestājoties kā pasūtītājs, pilda šīs prasības.

Es domāju, ka tas ir ļoti loģisks drošinātājs, un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Ašeradena kungs, komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Jā, paldies. Komisijā bija pietiekami plašas debates par šo jautājumu un mēs konstatējām: ja tie būs publiski līdzekļi, tad Publisko iepirkumu likuma normas tiks piemērotas. Ja tie būs privāti līdzekļi, tad tās netiks piemērotas. Komisijā 30. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir jābalso par priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. – Saeimas deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 48, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

31. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks labojums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 32. - Saeimas deputāta Pimenova priekšlikums, kas paredz, ka paralēli uzraudzības mehānismam vēl ir jāizveido atsevišķa padome, kurā ir jānozīmē Kultūras ministrijas pārstāvis. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 33. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas paredz mehānismu, kādā veidā... gadījumā, ja nodibinājums nepilda tam uzliktos uzdevumus un Kultūras ministrija konstatē, ka tas... tiek darīts, ir paredzēts mehānisms, kādā veidā nekustamais īpašums - konkrētais kultūras piemineklis - tiek atgriezts valdībai.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti ir pieteikušies debatēs.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Šinī gadījumā es aicinātu atbalstīt izstrādāto priekšlikumu, jo tas tiešām nopietni uzlabotu otrajā lasījumā pieņemto variantu.

Es no savas puses gribu izteikt pateicību Ašeradena kungam kā komisijas vadītājam, ka debates un darbs pie likumprojekta (kurš man, godīgi sakot, ļoti nepatīk, bet nu tomēr...) bija objektīvs, tas bija vispusīgs. Un tas bija, es teiktu, ar lielu pacietību un cieņu pret oponentiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad Pimenova kungs nelūdza balsojumu par 33. priekšlikumu. Jūs lūdzat balsojumu?

A. Ašeradens. Tātad 33. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti atbalsta un nelūdz balsojumu. Arī Dolgopolova kungs nelūdza balsojumu.

A. Ašeradens. 34. (Dep. K. Feldmans: “Pieprasu balsojumu!”) - Saeimas deputāta Feldmana priekšlikums, kas maina 10. panta nosaukumu un paredz nekustamā īpašuma nodošanu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad Feldmana kungs ir lūdzis balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - Saeimas deputāta Feldmana iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

35. - Saeimas deputāta Feldmana priekšlikums. Paredz, ka gadījumā, ja nodibinājums nespēj pildīt savus pienākumus, īpašums ir nododams Rīgas pašvaldībai. (Dep. K. Feldmans: “Balsojumu!”) Un šis priekšlikums arī netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - Saeimas deputāta Krišjāņa Feldmana iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

36. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Paredz mehānismu - kas notiek, ja nodibinājums beidz pastāvēt. Šis priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 37. - Saeimas deputāta Feldmana priekšlikums, kas... jā, deputāta Feldmana priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 38. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 39. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā, tātad deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 40. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 41. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 41. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 42. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aigaram Bikšem.

A. Bikše (AP!).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Tātad konkrēti šis grozījums paredz, ka nodibinājumam viena gada laikā pēc nekustamā īpašuma nodošanas un pieņemšanas akta ir jāiesniedz atjaunošanas un izmantošanas koncepcija. Un es gribētu varbūt parunāt arī mazliet plašāk... kontekstā.

Pirmkārt, es domāju, ka visi likuma punkti, kas aizsargā sabiedrības intereses, kas nodrošina valsts institūciju uzraudzību, ir pārdomāti. Kā Dolgopolova kungs teica, likums ir spējīgs aizstāvēt sabiedrības intereses un arī nodrošināt īpašuma atgriešanu valstij, ja nu nodibinājumam, nedod dievs, neiet labi.

Otrkārt, varbūt... es vēlētos mazliet dalīties ar kolēģiem pārdomās par nodibinājuma kapacitāti un spēju arī izveidot šādu koncepciju. Un es varu balstīties uz savu pieredzi, vairākas reizes tiekoties un runājot ar nodibinājuma vadītāju Meisnera kungu. Es varu tikai izteikt atzinību par Meisnera kunga komunikācijas prasmēm un iecietības spējām, kas tiešām, varētu teikt, ir ļoti kristīga zīme.

Pēc otrā lasījuma vairākas reizes mēs pārrunājām jautājumu par baznīcas atvērtību citām kristīgajām konfesijām. Un īpaši mana interese bija pārrunāt arī Latvijas luterāņu baznīcas pasaulē iespēju noturēt dievkalpojumus Svētā Pētera baznīcā. Mums bija vairākas visu triju iesaistīto pušu... LELB pasaulē un nodibinājuma sarunas, un, jāsaka, bija ļoti patīkami un harmoniski redzēt tieši tās spējas diskutēt un sarunāties, spējas atšķirīgo viedokļu krustpunktos atrast kopējus risinājumus.

Tāpat es komisijā... komisijas diskusiju laikā esmu dzirdējis ekspertu un nodibinājuma pārstāvju skaidru un erudītu nostāju par to, ka ēka sabiedrības interesēs izmantojama kā vieta, kur var notikt vēsturiskas ekspozīcijas, ar kultūru un mākslu saistīti procesi. Esmu pārliecināts, ka cilvēka gribai ir liels spēks un nodibinājuma pārstāvji, ilgus gadus strādājot pie šī likumprojekta un apliecinot savu interesi par Svētā Pētera baznīcas likteni, ir cienījuši... atzinību un godu.

Tāpēc ceru, ka nodibinājums spēs sagatavot augstvērtīgus dokumentus, arī šajā gadījumā Kultūras ministrijai iesniedzamos. Es uzskatu, ka otrais labākais kandidāts pēc Rīgas rātes ir šis nodibinājums, tāpēc gribu izteikt savu atbalstu un ceru, ka viņiem viss izdosies.

Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jūs nelūdzat balsojumu par 42. priekšlikumu?

A. Bikše. Nē, es nelūdzu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

A. Ašeradens. Paldies. 42. priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 43. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 44. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 45. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 46. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 47. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 48. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Mednei.

L. Medne (JK).

Cienījamie kolēģi! Es gan gribēju pie 48. nospiest, bet par ātru nospiedu, bet, ņemot vērā, ka 47. ir daļēji atbalstīts un iekļauts 48., tad, es domāju, par to pašu vien runa būs.

Šis ir priekšpēdējais priekšlikums, kurā mēs skatām Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojektu, un tālāk sekos mūsu kopējais balsojums. Priekšlikums, tāpat kā likumprojekts kopumā, nav godīgs un paredz ļoti īpatnēju kārtību, kādā tiek precizētas nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas robežas. Atgādināšu, ka šajā robežu jautājumā Latvijas galvaspilsētas viedoklis netika ņemts vērā.

Arī šobrīd, kad runājam par trešo lasījumu, precizēto redakciju, nav ņemts vērā Rīgas viedoklis attiecībā uz tās īpašumā... piegulošo zemesgabalu. Un tā ir arī vēršanās pret Rīgas īpašuma tiesībām kā tādām, no kurām bez Rīgas piekrišanas tiek nogriezts atsevišķs zemesgabals nākamajiem Svētā Pētera baznīcas saimniekiem.

Juridiskās diskusijas par šo notika darba grupās bez Rīgas domes juristu un pārstāvju klātbūtnes. Ja tāda ir mūsu pašu attieksme pret savu galvaspilsētu, tad kādu attieksmi pret mums lai sagaida no mūsu valsts iedzīvotājiem.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, tāpat arī neatbalstīt likumprojektu kopumā un rast iespēju vēl meklēt kopīgu ceļu, lai būtu pārstāvētas gan Rīgas, gan luterāņu tiesības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi šis likumprojekts izsauc dalītas jūtas, jo, no vienas puses, it kā tas ir mēģinājums panākt zināmu taisnīgumu un nodot baznīcai tās īpašumu, kaut šeit arī jautājumu vairāk nekā atbilžu, bet risinājums tomēr ir diezgan pretrunīgs.

Ja tā tas īpašums būtu atdots baznīcai, tādā gadījumā nevajadzētu varbūt arī likt visādus drošinātājus, visādus mehānismus, jo tomēr tā pilnā atbildība gultos uz luteriskās baznīcas pleciem. Šinī gadījumā, no vienas puses, valsts cenšas saglabāt kontroli, no otras puses, mēģina nodot šo tiešām valstij piederošo ļoti nozīmīgo un ļoti svarīgo īpašumu nodibinājumam, nevis baznīcai. Tas rada tādu ļoti pretrunīgu sajūtu par to, kā mēs rīkojamies, pieņemot attiecīgu likuma normu.

Un trešais. Jā, tiešām īpaši lielas garantijas, ka viss izdosies, nav. Citādi nebūtu arī to plašo debašu par likuma saturu, par mehānismiem, par atgriešanas iespējām un tā tālāk, un tā joprojām.

Manā skatījumā, vispār attiecībā uz likumdošanu, kas regulē reliģisko organizāciju darbību, mums ir daudz pretrunu. No vienas puses, baznīcas ir atdalītas no valsts, un tas ir pareizi. No otras puses, valsts tomēr cenšas iejaukties reliģisko organizāciju darbībā, ko parādīja arī iepriekšējās debates šodien, kas bija iepriekšējā sēdē. Manā skatījumā, valsts pienākums ir nodrošināt, lai sabiedrība šinī reliģisko organizāciju darbības regulēšanā izjustu tikai vienu - ka katrs sabiedrības loceklis... ir garantēts... no pretvalstiskām un pretcilvēciskām darbībām, kas var būt vienai vai otrai... es negribu teikt, konfesijai, bet nu sektām noteikti.

Tāpēc šeit, man liekas, ir jāskatās drusku plašāk un drusku citādāk uz visu šo lietu. Un, dabīgi, tas likums, ko mēs šodien droši vien pieņemsim trešajā, galīgajā, lasījumā, diemžēl nerisinās visas šīs problēmas.

Es neaicinu nevienu balsot “par” vai “pret”, jo tas ir katra sirdsapziņas jautājums. Es personīgi balsošu “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Ašeradena kungs, komisijas vārdā par 47. priekšlikumu...?

A. Ašeradens. 48. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 47. - komisijas vārdā.

A. Ašeradens. Es atvainojos, 47. priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 48. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Jā, bet ir prasīts balsojums, līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. - Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 31, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies, kolēģi, par balsojumu.

48. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šodien mūsu uzdevums ir beidzot pielikt punktu gadu desmitiem novilcinātajam, politiski un emocionāli jūtīgajam Rīgas Svētā Pētera baznīcas piederības jautājumam.

Ieilgušo strīdu dēļ pašlaik viens no Latvijas un Rīgas simboliem juridiski ir bezsaimnieka manta, un tā tehniskais stāvoklis ar katru dienu tikai pasliktinās. Baznīcai ir jāpieder baznīcai. Un tāpēc ir tikai apsveicami, ka Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca un Vācu Svētā Pētera draudze ir radušas vienotu valodu un ar mērķi kopīgi atjaunot un apsaimniekot dievnamu ir izveidojušas nodibinājumu - Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumu.

Varbūt kādam ir sajūta, ka tā ir dāvana nodibinājumam? Bet patiesībā tas ir liels izaicinājums un liela atbildība, jo sagatavotais likumprojekts paredz ne tikai nodot īpašuma tiesības, bet arī uzliek virkni pienākumu.

Kolēģi, pašai Svētā Pētera baznīcai tā ir cerība - cerība uz saglabāšanu un attīstību. Patiešām liels prieks, ka nodibinājuma pārstāvji tam piekrīt un ir gatavi uzņemties šo atbildību. Un es domāju, ka viņiem viss izdosies, un no sirds novēlu viņiem panākt iecerēto.

Kolēģi, paldies visiem, kas domā līdzīgi, un paldies tiem, kas strādāja pie likumprojekta un lietderīgo priekšlikumu izstrādes.

Lai nodrošinātu Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, aicinu jūs balsot “ par” gan par šo pēdējo, 48., priekšlikumu, gan par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Ašeradena kungs, komisijas vārdā par šo priekšlikumu...?

A. Ašeradens. Paldies.

48. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 18, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

Aicinu Saeimu balsot par Rīgas Svētā Pētera baznīcas (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... Aicinu Saeimu balsot par Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma projektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 20, atturas - 1. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Lindas Mednes lūgumu pēc balsojuma par likumprojekta “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā dot vārdu par balsošanas motīviem.

Lūdzu, Mednes kundze, jums vārds.

L. Medne (JK).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Šis ir gadījums, kurā Rīgas Svētā Pētera baznīcas likteni esam lēmuši par sliktu mūsu valsts galvaspilsētas Rīgas tiesībām un par labu nesen nodibinātam nodibinājumam, kurš faktiski pārstāv šauru interešu grupu. Tas man ir prātam neaptverams notikums.

Par spīti tam, ka gadiem ilgi Rīgas Svētā Pētera baznīcas liktenis ir ticis svērts Saeimas komisijā, vienmēr ir ticis skatīts jautājums par to, kā to kādam atdot, nevis paturēt. Manuprāt, šī ir liela mūsu tautas daļas problēma - domāt, kā tikai kaut ko atdot, pārdot, pazudināt, lai pašiem nebūtu jābūt stingriem, taisniem, godīgiem un radošiem.

Pēc 10 gadu paaudzes Rīgas atslēgas ir nonākušas gandrīz to pašu spēku kontrolē, kas pie varas valstī, taču valsts varas nespēja tikt pāri savai sīkmanībai, nespēja konstruktīvi sarunāties un plānot procesus tā, lai rezultāts būtu valstisks, mums maksā Rīgas un Latvijas identitātes būtisku vājināšanu. Mēs kā nācija esam sākuši sevi necienīt. Dzenoties pakaļ 30 miljoniem, kurus it kā vieni vācieši ir apsolījuši otriem vāciešiem, vieglprātīgi radām neskaidras institūcijas, kurām (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) nododam vienu no Rīgas svētajām baznīcām - unikālu Latvijas kultūrvēsturisko vērtību un Rīgas pilsētas dominanti.

Man tiešām sāp sirds par to, ka nav ņemts vērā nedz Latvijas inteliģences pārstāvju, nedz Rīgas domnieku, nedz arī Latvijas Valsts prezidenta viedoklis, kurā pausts pieprasījums ar cieņu attiekties pret Rīgas tiesībām būt iekļautai Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvaldījumā.

Tā vietā daudzi politiķi, ierēdņi un dažādu konfesiju pārstāvji ir lēkājuši pēc viena 2001. gadā dibinātas Rīgas... vācu draudzes pārstāvja Meisnera stabules. Vai tiešām nav kauna par šo nodevīgo aktu?

Rīgas Svētā Pētera baznīcas vārdā, dabiski, ir iekodēts pilsētas nosaukums. Gluži tikpat dabiski, kā tās vēsture nav atraujama no ciešas atrašanās pilsētas protekcijā un pārziņā.

Nepārtraukta manipulācija ar vēstures faktiem, to apzināta sagrozīšana, atsevišķu šauru grupu lobisms un ilgstoša demokrātiska izvērtēšanas procesa imitācija ir tās galvenās asociācijas, kuras paliks pēc Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma tapšanas un pieņemšanas.

Es patiesi ceru, ka Latvijas Valsts prezidents vēlreiz rūpīgi izvērtēs šī likuma atbilstību taisnīguma principiem un rīkosies atbilstoši savām tiesībām, to neizsludinot un nododot atpakaļ komisijai rūpīgākai izstrādei.

Man ir ļoti žēl, ka tik daudz darba un rūpju, ko kopā ar kolēģiem no Rīgas domes esam veltījuši kompromisa meklējumos, būs izmests mēslainē.

Īpaši es gribu pateikties - pateikt paldies - Rīgas vicemērei Lindai Ozolai, kura līdz pēdējam brīdim ticēja, ka sarunas ar visām iesaistītajām pusēm un kompromisu meklējumi novedīs pie valstiska rezultāta.

Paldies tiem Saeimas kolēģiem, kas nenobijās un stāvēja pozīcijā par Latvijas un Rīgas tiesībām un interesēm. Mēs sevi cienīsim, un tad mūs arī citi cienīs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Māris Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar dokumentu, kas nāk no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, kura šī gada 9. marta sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 1346/Lp13) pirmajam lasījumam.

Likumprojekta izstrādes mērķis bija nodrošināt, ka atvaļinātām amatpersonām, kuras formas tērpu nodevušas pilnā komplektācijā un atvaļinājušās no dienesta, nav Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā jāatmaksā izsniegtā formas tērpa atlikusī vērtība.

Komisija konceptuāli vienojās un virzīja likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Lūdzu apstiprināt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Možvillo. Paldies, kolēģi, par balsojumu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz šī gada 7. aprīlim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 7. aprīlis. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi, vēlreiz! Tātad deputāti Judins, Rancāns, Pūce, Bergmanis, Šteins, Latkovskis un Dzintars iesnieguši likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”. Mērķis ir noteikt, ka aizsardzības ministra izveidota komisija izvērtētu visu to personu tiesības tikt uzņemtām Zemessardzē, kuras ir sodītas par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem. Likumprojekts paredz vienādot pieeju, proti, nodrošināt ikvienai personai, kura ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, iespēju pieteikties uzņemšanai Zemessardzē un tikt izvērtētai.

Komisija likumprojektu atbalstīja, un arī atbildīgās ministrijas uz otro lasījumu sniegs precizējumus un uzlabojumus.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - trīs nedēļas jeb 14. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 14. aprīlis. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Grozījumi šajā likumprojektā uz otro lasījumu netika saņemti.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad mēs varam balsot, jo priekšlikumi nav saņemti.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 29. marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam uz trešo lasījumu ir šā gada 29. marts. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Uz otro lasījumu (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) likumprojektā tika saņemti divi priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz precizēt, ka kopīpašuma dalīšanas lietās, kuru izskatīšana pēc būtības nav pabeigta līdz 2022. gada 30. aprīlim, piemēro Civillikuma 1075. pantā ietverto regulējumu par kopīpašuma dalīšanas veidiem, kas stājas spēkā 2022. gada 1. maijā, tādā veidā paredzot iespēju jauno regulējumu attiecināt arī uz apelācijas instancē esošām lietām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar 1. priekšlikumu. Tas paredz tiesas pienākumu noskaidrot lietas dalībnieka viedokli par iespēju piemērot kādu no Civillikuma 1075. pantā ietvertajiem jaunajiem kopīpašuma dalīšanas veidiem, kuri Civillikumā ir ietverti arī no 2022. gada 1. maija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.

J. Iesalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - piecas dienas jeb 29. marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz trešo lasījumu ir šā gada 29. marts. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Iesalnieks. Lūdzu!

J. Iesalnieks (NA).

Paldies. Uz otro lasījumu šajā likumprojektā tika saņemts viens - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas paredz saskaņot tiesisko regulējumu ar iepriekš izskatīto likumprojektu, proti, noteikt, ka arī laulības šķiršanas lietās, kuras līdz šī gada 30. aprīlim nav izskatītas tiesā pēc būtības, ir piemērojami jaunie laulības šķiršanas noteikumi, kas stājas spēkā šā gada 1. maijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.

J. Iesalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - piecas dienas jeb 29. marts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 29. marts. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā ir likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Vienpadsmito papildprotokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Krista Baumane. Lūdzu!

K. Baumane (AP!).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar Satiksmes ministrijas sagatavoto likumprojektu Nr. 1348/Lp13.

Likumprojekts sagatavots, lai pieņemtu un apstiprinātu Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Vienpadsmito papildprotokolu. Konstitūcija ir pamatdokuments, kas ietver savienības pamatnoteikumus, nosakot organizācijas mērķi, darbības jomu, pievienošanās procedūras, ikgadējo izdevumu noteikšanas principus, kā arī obligāti piemērojamos dokumentus un to pieņemšanas, grozīšanas un apstiprināšanas procedūras. Konstitūciju var grozīt tikai savienības kongresā. Un pieņemtie grozījumi tiek iekļauti papildprotokolā.

Pagājušā gada 26. augustā savienības 27. kongresā Abidžanā tika parakstīts konstitūcijas Vienpadsmitais papildprotokols. Ar grozījumiem konstitūcijā pilnveido obligāti piemērojamo dokumentu apstiprināšanas veidus nacionālajā līmenī, paredzot, ka savienības dokumentus var ne tikai ratificēt, bet arī apstiprināt, pieņemt vai pievienoties tiem saskaņā ar dalībvalstu nacionālo regulējumu. Konstitūcija ir papildināta ar normu, ka kongresā pieņemtos dokumentus var parakstīt arī pēc kongresa savienības galvenajā mītnē Bernē.

Konstitūcijā tika nostiprināts Pasaules Pasta konvencijas nolīgumu un reglamentu pastāvīgais statuss, paredzot grozījumus šajos dokumentos turpmāk noformēt ar papildprotokoliem, nevis no jauna izdot šo dokumentu apjomīgās konsolidētās redakcijas. Tas būtiski atvieglos dokumentu publicēšanas un apstiprināšanas procedūras.

Ņemot vērā konstitūcijā noteikto un Latvijas nacionālo regulējumu par starptautisko līgumu apstiprināšanu, papildprotokols ir jāratificē un paziņojums par ratifikāciju jāiesniedz glabāšanai Pasaules Pasta savienības depozitārijam - Starptautiskā biroja ģenerāldirektoram.

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija minēto likumprojektu apsprieda un šā gada 9. marta sēdē atbalstīja pirmajam lasījumam.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Vienpadsmito papildprotokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K. Baumane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10 dienas jeb šā gada 3. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 3. aprīlis. Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vārdā - deputāts Ainars Bašķis.

A. Bašķis (JK).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 8. marta sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” (Nr. 1229/Lp13) otrajam lasījumam.

Tātad mums ir deviņi priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bašķis. 2. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī tehnisks. Atbalstīts, protams.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bašķis. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgt likumprojekta 13. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bašķis. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts 6. - komisijas priekšlikumā, kurš tūlīt sekos.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bašķis. 5. - iekšlietu ministres Golubevas kundzes priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts šinī minētajā 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bašķis. Un 6. priekšlikums, kurš izsaka jau redakcionāli pavisam citādāk likuma 17. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bašķis. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Regulē noteiktu numuru. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bašķis. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pagaidiet... Uzsākam debates par 8. priekšlikumu.

Nemiro kungs, jūs esat pieteicies debatēm. Nevēlaties? Tad nospiediet vēlreiz pogu. Paldies.

Deputāti piekrīt.

A. Bašķis. Tātad 9. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kurš izsaka pārejas noteikumu 9. punktu attiecīgā redakcijā. Komisijā, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Bašķis. Līdz ar to, kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sodu reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Bašķis. Es ceru, ka visi piekrīt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt piecas dienas, tas ir, līdz 29. martam.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir piecas dienas jeb 29. marts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Ralfs Nemiro, Māris Mičerevskis, Ēriks Pucens, Kaspars Ģirģens, Ramona Petraviča, Māris Možvillo, Edgars Tavars, Uldis Augulis, Didzis Šmits un Jānis Dūklavs ir iesnieguši pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam “Par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu”. Un šis priekšlikums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Šeit nav noteikts, ka kāds no deputātiem vēlētos motivāciju. Ir iesniegts?

Tātad deputāts Ralfs Nemiro ir pieteicies un lūdz vārdu, lai sniegtu motivāciju par pieprasījumu. Lūdzu, jums vārds!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Vairākas pašvaldības ir centušās noteikt vai nu ierobežojumu, vai aizliegumu azartspēlēm būt konkrētajā teritorijā. Un šobrīd mēs jau sākam runāt arī par galvaspilsētas tiesībām noteikt šo aizliegumu. Un, manuprāt, teritorijas plānojums ir ļoti būtisks dokuments, lai pilsēta vispār pēc savas būtības varētu attīstīties. Tas ir pats pamats pilsētai, lai turpinātu iecerēto un, iespējams, attīstītu vairākas nākotnē paredzētas ieceres.

Šobrīd Rīgas mērs ir nācis klajā ar ziņu, ka faktiski diezgan pretrunīgu apsvērumu dēļ ir apturēts teritorijas plānojums. Kā viens no argumentiem tiek minēts azartspēļu lobijs. Tā ir publiska informācija. Un tāpēc mēs ar kolēģiem vēlamies tomēr šo jautājumu, kas ir kontekstā ar galvaspilsētu, noskaidrot un lūdzam šo pieprasījumu nodot Pieprasījumu komisijai, lai tajā mēs saņemtu vairākas atbildes.

Un viena no tām ir... Kāpēc ir apturēts teritorijas plānojums Rīgā - šis ļoti būtiskais pamatdokuments - un kādas konsekvences no tā var izrietēt?

Tāpēc, kolēģi, manuprāt, šis ir ļoti satraucošs jautājums, un ne pirmo reizi VARAM cenšas rast argumentus, lai šādu pieprasījumu jeb... šādu iedzīvotāju pieprasījumu nerealizētu. Manuprāt, mums kā Saeimas deputātiem arī ir pienākums uz šo atbildīgi reaģēt.

Uzdosim jautājumus ministram, noskaidrosim juridiskos argumentus un tad jau lemsim attiecīgi par pieprasījuma atbalstīšanu vai arī neatbalstīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Ralfs Nemiro ir sniedzis pieprasījuma motivāciju, un pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visu Saeimas šā gada 17. marta kārtējās sēdes darba kārtību.

Vēl pirms deputātu reģistrācijas vēlos jūs informēt, ka esam saņēmuši divus deputātu jautājumus.

Deputāti Ramona Petraviča, Māris Možvillo, Kaspars Ģirģens, Ralfs Nemiro, Aldis Gobzems un Ēriks Pucens ir iesnieguši deputātu jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par iegādāto Covid-19 un gripas vakcīnu skaitu un to izlietojumu”. Jautājums tiks nodots veselības ministram.

Un deputāti Ivans Ribakovs, Valērijs Agešins, Zenta Tretjaka, Vladimirs Nikonovs un Artūrs Rubiks ir iesnieguši deputātu jautājumu labklājības ministram Gatim Eglītim “Par pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti”. Jautājums tiks nodots labklājības ministram atbildes sniegšanai.

Tāpat vēlos jūs arī informēt par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem... par saņemtajām atbildēm.

Tātad deputātu Karinas Sprūdes, Ērika Pucena, Kaspara Ģirģena, Māra Možvillo (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), Alda Gobzema... Kolēģi, pāris minūtes... jautājums aizsardzības ministram Artim Pabrikam “Par civilo aizsardzības spēju stiprināšanu militārā konflikta draudu gadījumā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, un ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi, jo atrodas komandējumā.

Uz deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Ievas Krapānes, Ralfa Nemiro, Kaspara Ģirģena un Alda Gobzema jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Covid-19 sertifikātu derīguma termiņiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka saistībā ar aizņemtību nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Un uz deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Karinas Sprūdes, Ralfa Nemiro un Alda Gobzema jautājumu labklājības ministram Gatim Eglītim “Par plānotajiem pasākumiem nabadzības riska mazināšanai Latvijas iedzīvotājiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.

Līdz ar to ieplānotā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien pulksten 17.00 nenotiek.

Tagad gan deputātu reģistrācija. Lūdzu ieslēgt reģistrācijas režīmu!

Un vārds Saeimas sekretāra biedrei Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Aldis Blumbergs, Uldis Budriķis, Boriss Cilevičs, Ilmārs Dūrītis, Ilze Indriksone, Andrejs Judins, Aleksandrs Kiršteins, Ieva Krapāne, Māris Kučinskis, Ināra Mūrniece, Igors Pimenovs, Inguna Rībena, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Edmunds Teirumnieks, Jānis Urbanovičs, Viktors Valainis, Jānis Vucāns un Gatis Zamurs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

Lai jums laba diena!

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 23. sēdes 2022. gada 17. martā
turpinājums 2022. gada 24. martā

Likumprojekts “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” (Nr. 40/Lp13) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 5596)
   
- Ziņo - dep. A. Ašeradens
   
- Debates - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. A. Bikše
  - dep. L. Medne
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. E. Kucins
  - dep. L. Medne
   
Likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 1346/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5449, 5591, 5591A)
   
- Ziņo - dep. M. Možvillo
   
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 1372/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5566, 5592)
   
- Ziņo - dep. M. Šteins
   
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 1276/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5594)
   
- Ziņo - dep. J. Rancāns
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1343/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5598)
   
- Ziņo - dep. J. Iesalnieks
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1344/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5599)
   
- Ziņo - dep. J. Iesalnieks
   
Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Vienpadsmito papildprotokolu” (Nr. 1348/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 5455, 5612)
   
- Ziņo - dep. K. Baumane
   
Likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā” (Nr. 1229/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 5622)
   
- Ziņo - dep. A. Bašķis
   
Par deputātu R. Nemiro, M. Mičerevska, Ē. Pucena, K. Ģirģena, R. Petravičas, M. Možvillo, E. Tavara, U. Auguļa, D. Šmita un J. Dūklava pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam “Par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu” (Nr. 80/P13)
   
- Motivācija - dep. R. Nemiro
   
Informācija par deputātu R. Petravičas, M. Možvillo, K. Ģirģena, R. Nemiro, A. Gobzema, Ē. Pucena jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par iegādāto Covid-19 un gripas vakcīnu skaitu un to izlietojumu” (Nr. 383/J13)
   
Informācija par deputātu I. Ribakova, V. Agešina, Z. Tretjakas, V. Nikonova, A. Rubika jautājumu labklājības ministram Gatim Eglītim “Par pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti” (Nr. 384/J13)
   
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
   
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa - Saeimas sekretāra biedre I. Voika

Balsojumi

Datums: 24.03.2022 14:07:39 bal001
Par - 3, pret - 48, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 3.lasījums

Datums: 24.03.2022 14:10:44 bal002
Par - 17, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 3.lasījums

Datums: 24.03.2022 14:11:26 bal003
Par - 18, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 3.lasījums

Datums: 24.03.2022 14:23:49 bal004
Par - 1, pret - 31, atturas - 30.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.47. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 3.lasījums

Datums: 24.03.2022 14:26:58 bal005
Par - 51, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.48. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 3.lasījums

Datums: 24.03.2022 14:27:43 bal006
Par - 50, pret - 20, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 3.lasījums

Datums: 24.03.2022 14:34:05 bal007
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1346/Lp13), 1.lasījums

Datums: 24.03.2022 14:35:52 bal008
Par - 67, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (1372/Lp13), 1.lasījums

Datums: 24.03.2022 14:37:10 bal009
Par - 68, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (1276/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.03.2022 14:39:53 bal010
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (1343/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.03.2022 14:41:53 bal011
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (1344/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.03.2022 14:45:30 bal012
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Vienpadsmito papildprotokolu (1348/Lp13), 1.lasījums

Datums: 24.03.2022 14:49:11 bal013
Par - 72, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sodu reģistra likumā (1229/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.03.2022 14:56:29 bal014
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

24.03.2022. 9.00
11.00
13.30
14.00



Svētdien, 22.decembrī