Frakciju viedokļi 2022.gada 24.martā

(28.03.2022.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles. Saeimas deputāti jums pastāstīs par šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “Neatkarīgie” deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, skatītāji, klausītāji! No mūsu frakcijas viedokļa, šodien svarīgi bija divi likumprojekti, kurus mēs arī izskatījām.

Viens no tiem bija likumprojekts, par kuru bija ļoti asas diskusijas jau tad, kad to pieņēma. Konkrēti – tas bija par pagaidu noregulējumu deputātu darbam gan pašvaldību domēs, gan Saeimā. Jau likumu pieņemot, mēs vairākkārt uzsvērām to, ka šis likums nekādi nerisina epidemioloģisko situāciju, bet gan ierobežo deputātu tiesības strādāt un pārstāvēt savu vēlētāju. Valdošā koalīcija uzskata, ka šobrīd viss ir mainījies, mēs dzīvojam jaunā realitātē, tāpēc šis likums vairs nav nepieciešams, un šodien šo likumu vienbalsīgi atcēla.

Otrs būtiskākais – no mūsu frakcijas... ir grozījumi likumā, kurš paredzēja, ka policistam un Iekšlietu ministrijas darbiniekam, atvaļinoties no dienesta, jāsedz sava formas tērpa izmaksas. Arī šo likumprojektu izskatījām, pieņēmām, un tas turpina savu gaitu Saeimas kuluāros līdz pilnīgai pieņemšanai. Tas būs būtisks atspaids tiem policijas darbiniekiem un Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, kuri dažādu iemeslu pēc ir spiesti atvaļināties no dienesta, un tas neuzliks papildu finansiālo slogu šiem cilvēkiem.

Tas būtu viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Neatkarīgie” deputātam Mārim Možvillo.

Nākamajam vārds frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātam Andrim Skridem. Lūdzu!

A. Skride (AP!).

Labdien, radioklausītāji! Frakcijas “Attīstībai/Par!” vārdā vēlos jūs informēt par būtisku likumprojektu, kuru mēs pieņēmām... gan šajā ceturtdienā, gan arī iepriekšējā ceturtdienā, un tas skar Ukrainas bēgļu atbalstu.

Kopā ar ministrijām ir izstrādāts... un pieņemts, ka Ukrainas bēgļi, pirmām kārtām saņems pabalstu: gan bērni, gan pieaugušie.

Ukrainas civiliedzīvotāji varēs pie mums strādāt. Viņi varēs veikt gan mediķa darbu, gan farmaceita darbu, gan arī citus darbus. Viņi saņems arī vienreizējo nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša algas ietvaros.

Ukrainas bērniem būs iespēja iegūt pirmsskolas izglītību, arī pamatizglītību, kas ir ļoti svarīgi. Mums visiem ir jābūt kopā ar Ukrainas tautu šajā laikā.

Ukrainas cilvēkiem būs nodrošināta arī veselības aprūpe: gan akūtā, gan hroniskā... veselības aprūpe.

Varēs arī pārvietoties sabiedriskajā transportā bez maksas.

Turpinām arī ikdienā saprast, kādas problēmas ir Ukrainas iedzīvotājiem, kuri šeit, Latvijā, ieradušies bēgļu gaitās, ar kādām problēmām viņi saskaras, un skaidrs, ka šis likums vēl tiks papildināts.

Mēs šodien turpinājām arī virzīt grozījumus Ārstniecības likumā... par defibrilatoriem. Tās ir tādas iekārtas, ar kurām sirdsdarbību var atjaunot jebkurš cilvēks. Tās būs pieejamas publiskās vietās, respektīvi, ja kādam cilvēkam publiskā vietā apstājas sirdsdarbība, līdz neatliekamās palīdzības atbraukšanai... ir ļoti svarīgas pirmās divas trīs minūtes. No 2024. gada šādas iekārtas publiskās vietās būs obligātas.

Manuprāt, ļoti svarīgi, ka mēs šodien pieņēmām arī likumu, kas publiskos pasākumos aizliedz izmantot Krievijas agresijas zīmi jeb burtu Z, ko tagad mēs ziņās redzam uz visiem viņu tankiem un uz viņu militārās tehnikas. Un nereti mēs arī kaut kur... kāds cilvēks, kurš ir apmaldījies... savos maldos, dzīvojis kādā... propagandas informācijā arī Latvijā... tātad tiek lietota šī Krievijas putinisma... pat ne Krievijas, negribētu teikt Krievijas... simbolika, kas šo drastisko režīmu simbolizē. Latvijā tā tiks aizliegta.

Lēmām arī par Rīgas Svētā Pētera baznīcas piederību draudzēm.

Kā jau arī kolēģis minēja, ļoti svarīgi bija lemt par atbalstu policistiem. Pirms tam likums bija pilnīgi neizprotams – ja policists beidz strādāt... darbu, viņam jānodod formas tērps un viņam par to vēl ir jāsamaksā. Par laimi, tas ir likvidēts, tā ka daudzas šīs... šodien ir pieņemtas ar likumu un likvidētas.

Turpinām aktīvi strādāt. Lai jums visiem jauka diena!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Andrim Skridem no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamajam vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija kārtējā, var teikt, ļoti ražīgā Saeimas darba diena, kad izskatījām vairāk nekā 40 jautājumus. Tie skāra visdažādākos dzīves aspektus, bet viennozīmīgi var teikt, ka Saeimas darbu un vispār politiskās vides darbu ietekmē asiņainais, brutālais karš Ukrainā. Var teikt, ka visi parlamentāriešu lielie jautājumi ir par to, kādā veidā mēs varam apturēt šo agresiju, ko mēs varam darīt starptautiski, ko mēs varam darīt vietējā līmenī.

Ja mēs runājam par rīcību šeit, Latvijā, protams, ļoti svarīga ir likuma, kas nodrošina palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem jeb kara bēgļiem, skatīšana, un šeit ir visdažādākie aspekti – gan sociālais aspekts, gan izglītības aspekts, gan iespēja iekārtoties darbā, gan dzīvesvietas aspekts.

Viens ir skaidrs – bēgļu skaits šobrīd pieaug. Vakar Iekšlietu ministrija ziņoja par 12,6 tūkstošiem bēgļu, kas ir reģistrēti šobrīd. Mēs jau gatavojamies līdz 30 tūkstošiem bēgļu uzņemšanai. Katrā ziņā skaidrs, ka Latvijai tā ir pilnīgi jauna situācija, kurai ir jāpiemērojas, un arī likumdevējs tam rūpīgi seko.

Tāpat ļoti svarīgi ir lēmumi par noziedzīgā kara atbalstošās simbolikas lietošanu Latvijā. Tas tomēr ir svarīgi, lai pasargātu Latvijas iedzīvotājus no šādām situācijām, kad... to varētu sastapt.

Tad, protams, ļoti daudz un dažādu gan likumu par izglītību, gan likumu, kas saistīti ar Eiropas fondu apguvi, gan grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā... un tā tālāk, un tā tālāk.

Vienu likumu gan es gribētu pieminēt šodien – to, kas Saeimā ilgstoši ir ticis skatīts, piecas Saeimas šo likumprojektu... ir mēģinājušas rast risinājumu. Tas ir jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcas piederību. Tas ir parāds – attiecībā pret šo namu – jau kopš 1992. gada, kad tika lemts, ka divi dievnami ir jāatdod reliģiskajām organizācijām. Ar Domu tas bija izdevies, bet ar Svētā Pētera baznīcu ilgstoši netika rasts risinājums.

Saeimas Izglītības un zinātnes komisija pie šī ir strādājusi, meklējusi kompromisus gan ar reliģiskajām organizācijām, gan ar Rīgas domi, ar visiem pārējiem, un šodien tiešām liels paldies Saeimai, ka tā atbalstīja trešajā lasījumā šo risinājumu. Ceram, ka šim nodibinājumam, kas gatavs uzņemties pienākumu šo namu restaurēt, nodrošināt reliģisko darbību, kultūras darbību, vēsturisko muzeju darbību... jācer, ka viņiem viss izdosies. Likums ir uzrakstīts pietiekami stingri, tur, tā teikt, ne pa labi, ne pa kreisi – lietas ir jādara. Cerams, ka šis būs izdevies.

Tā ka tas īsumā viss par šodienu, tiešām ražīga diena.

Paldies, ka klausījāties.

Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Arvilam Ašeradenam.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Edgars Tavars. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Labdien, labdien, dārgie radioklausītāji! Šodien, papildinot arī savus kolēģus no citiem politiskajiem spēkiem, tiešām vēlos akcentēt, ka bija visdažādākie jautājumi, bet pie tā, ko varbūt nepateica iepriekšējie runātāji, kas, manuprāt, bija būtiski, – divas lietas.

Ja mēs runājam arī nacionālā... parlamenta līmenī, sadarbība pozīcija–opozīcija, tad ir lietas, kur mums izdodas vienoties, kā, piemēram, Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums, kur tiešām vienbalsīgi – gan komisijā, gan arī parlamentā – atbalstīja Zaļo un Zemnieku savienības iesniegto priekšlikumu. Kā jau arī kolēģi uzsvēra šī likumprojekta nozīmi, līdzīgi kā iepriekš, arī parlamenta atbildīgajā – Juridiskajā – komisijā tika izskatīta administratīvo... faktiski Sodu likumā... saistībā ar Kremļa militārās agresijas simbolikas un kara noziedzīgo nodarījumu attaisnojošās slavināšanas simbolu... šo visu V, Z un dažādu citu burtu izmantošana tiešām ir sodāma rīcība. Tas ir pozitīvais.

Negatīvais, runājot par šo pašu Ukrainas civiliedzīvotāju likumu, ir tas, ka daudzi sabiedrības locekļi priecājas, ka juridiskās personas ziedo sabiedriskajām organizācijām, fiziskās personas ziedo, uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ziedo lielas summas, lai atbalstītu Ukrainas tautu, bet tajā pašā laikā priekšlikumi, kurus mēs iesniedzām, lai šie uzņēmumi netiktu aplikti vēl pēc tam papildus ar uzņēmumu ienākuma nodokli, diezgan ciniskā veidā tiek noraidīti. Respektīvi, ja jūs pārsniedzat šo summu, ziedojuma apmēru... nekā šis mikroapjoms ir pieļaujams, uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem jāmaksā vēl nodoklis valsts budžetā par ziedojumu Ukrainas tautai. Mūsu frakcijas ieskatā un arī manā ieskatā, tas nav pareizi.

Un visbeidzot – man arī ir zināms prieks, ka ir pielikts... un padarīts darbs saistībā ar Svētā Pētera baznīcas jautājumu. Vēlos uzsvērt, ka tā nav baznīcas atdošana kaut kur kaut kam, baznīca savu dislokācijas vietu, savu pieejamību nemainīs. Mēs, vismaz mūsu frakcija, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, ieklausījāmies kristīgo konfesiju pārstāvjos, viņu lūgumos, kā labāk, efektīvāk šo draudzes namu varētu uzturēt ilgtermiņā, kam ir nepieciešamas milzīgas investīcijas, un, arī mūsuprāt, šis bija labākais risinājums, tāpēc mēs atbalstījām konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edgaram Tavaram no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Labdien, godātie radioklausītāji! Pēdējā gada laikā strauji pieauga apkures, elektrības un gāzes tarifi, kam, loģiski, sekoja cenu palielinājums pārtikai un vairākiem pakalpojumiem. Rezultātā mēs redzam, ka lielākā daļa pensionāru mūsu valstī knapi savelk galus kopā. Situācija ir ļoti nopietna. Frakcija SASKAŅA uzskata, ka tādēļ ir jāatgriežas pie pensiju indeksācijas divas reizes gadā. Šim mērķim varētu novirzīt daļu uzkrājuma no valsts speciālā budžeta.

Vēlos atgādināt, ka pensiju indeksācijas sistēma tika ieviesta, lai nodrošinātu, ka pensijas nesamazinās inflācijas cenu pieauguma un citu ekonomisko rādītāju ietekmē, jo pensiju nosaka tās piešķiršanas brīdī un to pārskata diezgan reti. Piemēram, laika posmā no 2004. gada līdz 2008. gadam ekonomiskā situācija Latvijā bija ārkārtīgi nestabila. Toreiz Saeima pieņēma pareizu lēmumu – ja inflācija valstī pārsniedz piecus procentus, tad pensijas indeksē divas reizes gadā, ne tikai rudenī, bet arī pavasarī. Pēc tam valstī sākās ekonomiskā izaugsme, inflācija samazinājās līdz minimumam un šī norma pārstāja darboties. Taču tagad situācija ir krasi mainījusies. Pensionāri cenu kāpumu izjūt īpaši smagi, liela daļa nespēj segt komunālos pakalpojumus un primārās vajadzības. Īpaši strauju maksas par komunālajiem pakalpojumiem kāpumu šajā ziemā izjuta vientuļie pensionāri.

Frakcija SASKAŅA savlaicīgi rosināja ieviest grozījumus likumā “Par valsts pensijām” un indeksēt pensijas nevis atkarībā no inflācijas pieauguma, bet gan atbilstoši vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumam, kas ļautu ātrāk reaģēt uz situāciju, bet Saeimas vairākums pavisam nesen noraidīja SASKAŅAS virzītos grozījumus.

Un ko mēs redzam tagad? Vēlos uzsvērt, ka šobrīd valsts sniegtais pabalsts pensionāriem 20 eiro apmērā nesedz straujo cenu pieaugumu komunālajiem pakalpojumiem, kā arī pārtikas precēm, kas ir pirmās nepieciešamības preces.

Mūsu aprēķini liecina, ka pensiju indeksācija 2022. gadā valsts budžetam būtu izmaksājusi apmēram 30 miljonus eiro. Pērn speciālajā budžetā ieņēmumi pārsniedza izdevumus un tādējādi atlikums jeb uzkrājums 200 miljonu eiro apmērā tika novirzīts Valsts kasē. Tātad nauda šiem mērķiem ir. Savukārt šogad uzkrājums ir plānots 52 miljonu eiro apmērā. Uzkrājums ir pietiekams, un to vajadzētu izmantot.

Mūsuprāt, būtu lietderīgi paņemt naudu no uzkrājumiem un palielināt pensionāru ienākumus. Pensiju indeksācija dotu reālu iespēju palīdzēt pensionāriem šajos grūtajos laikos, jo pensionāri ir mūsu sabiedrības visneaizsargātākā grupa. Pašlaik mēs runājam ar Labklājības ministriju, un domāju, ka izdosies tuvākajā laikā, vēl pavasarī, sasniegt zināmus kompromisus un pensionāru ienākumus palielināt, gatavojoties nākamajām apkures sezonām.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt