Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas trešā sēde
2021. gada 16. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 16. septembra kārtējās sēdes darba kārtības izskatīšanu. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru. Starpsauciens: “Inese, tevi ļoti slikti dzird!”)

Kolēģi! Ir jau ienākušas sūdzības par sliktu dzirdamību. (Starpsauciens: “Jā!”) Iespējams, ka pie vainas ir troksnis zālē. (Starpsauciens: “Nē!”) Tātad pamēģināsim vispirms nesarunāties un klausīties sēdi. Bet es lūdzu arī tehniskos darbiniekus pārliecināties, vai trokšņa problēmas nav saistītas ar kādiem tehniskiem traucējumiem.

Paldies.

Pirms sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis lūgumus izdarīt grozījumus jau apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. (Starpsauciens: “Saeimas kārtības rullī!”)

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz darba kārtības 8. punktu - likumprojekts “Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likums” otrajā lasījumā - izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 741/Lm13). Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumiem? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 742/Lm13). Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Un deputāti Evija Papule, Vjačeslavs Dombrovskis, Janīna Jalinska, Jānis Dūklavs, Edgars Tavars, Uldis Augulis, Gundars Daudze, Jānis Vucāns, Kaspars Ģirģens, Ramona Petraviča, Ieva Krapāne, Māris Možvillo, Ralfs Nemiro un Ēriks Pucens lūdz izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt lēmumu par Liepājas Universitātes, kā arī Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizāciju”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības izmaiņām? (Dep. K. Feldmans: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt lēmumu par Liepājas Universitātes, kā arī Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizāciju” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - 2. Tātad lēmuma projekts šodienas sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Līdz ar to sēdes darba kārtības izmaiņas esam izskatījuši.

Sāksim grozītās darba kārtības izskatīšanu.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Deputāti Ēriks Pucens, Vjačeslavs Dombrovskis, Evija Papule, Kaspars Ģirģens un Ramona Petraviča ir iesnieguši likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, ko Saeimas Prezidijs ierosina nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, un Sociālo un darba lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ēriks Pucens. Lūdzu!

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Labdien, Prezidij! Mēs ar kolēģiem esam iesnieguši likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, kur mēs uzsveram...

Mēs ļoti labi zinām, kā var iegūt šos kovidsertifikātus, - cilvēki vai nu dodas vakcinēties, vai ir izslimojuši un devušies pie ārsta, un nodevuši analīzes. Taču es gribētu norādīt, ka ir arī cilvēki, kuri, paklausot norādījumiem, ir izslimojuši - un arī izslimojuši bez pazīmēm - un kuriem ir izveidojušās dabīgās antivielas.

Kā mēs zinām, ļoti daudzi cilvēki saka, ka mums ir jāuzticas zinātnei, lai mēs varētu apkarot šo pandēmiju. Taču man rodas jautājums... un arī citiem cilvēkiem rodas jautājums: ja mēs spējam zinātniski pierādīt, ka mums ir antivielas pret kovidu (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), tad kāpēc mēs neņemam vērā iedzīvotāju vēlmes, lai izsniegtu sertifikātus arī cilvēkiem, kuri ir uzrādījuši antivielu testus? Un mēs redzam, ka šie antivielu testi... regulāri tos veicot, var redzēt, ka cilvēkiem dabīgā imunitāte parāda, ka spēj tikt ar šo vīrusu galā. Un imunitāte arī uzlabojas.

Arī mūsu kolēģi no Saeimas... Gribu minēt, ka kolēģis Andris Skride pats ir savos tvītos arī norādījis... un ne tikai... ka vakcīna uzvarēs šo pandēmiju, bet... Andris vairākos savos tvītos ir norādījis, ka šī imunitāte - tā būs tā, kas uzvarēs šo pandēmiju.

Tā ka es aicinu, kolēģi, atbalstīt un strādāt komisijā, nevis tikai norādīt... Jo patiešām ir ļoti liela grupa cilvēku, kuri ir bijuši mājās, negājuši pie ārsta un nodevuši analīzes... un tagad viņi ir nonākuši tādā atstumto grupā, jo viņi ir bijuši paklausīgi, nevis uzreiz devušies nodot analīzes.

Bet varbūt arī šis viss ir tikai... Kāpēc netiek ņemts vērā šis antivielu tests? Nu, varbūt kādam ir izdevīgi, ka mēs... cilvēki, kas dodas nodot tikai analīzes... katru reizi, kad dodas nodot analīzes, tas ir 25 eiro vai 24 eiro. Un reģionos ir ļoti daudz cilvēku, kuriem jāiet ik pa trīs dienām nodot. Var jau būt, ka kādam no Saeimas deputātiem tā neliekas liela nauda, bet cilvēkiem reģionos tā ir liela nauda.

Paldies. Un lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Ilmārs Dūrītis.

I. Dūrītis (AP!).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja Lībiņas-Egneres kundze! Godātie deputāti! Cienījamās deputātes! Es pieteicos runāt, lai aicinātu jūs šoreiz nenodot šo likumprojektu izskatīšanai tālāk komisijā, jo uzskatu, ka tas ir pāragri. Un pamatošu, kāpēc.

Pilnīgi piekrītu tam, ko teica Pucena kungs, - ka mums ir jāpieņem lēmumi, kas ir zinātnē balstīti. Patiesi, cilvēka organismā antivielu līmenis pret kovidvīrusu veidojas pēc saskarsmes ar vīrusu. Diemžēl pēc tā vien, ka cilvēkam ir antivielas, mēs nevaram pateikt... un nav iespējams identificēt, kad ir notikusi šī saskarsme jeb kad cilvēks ir inficējies ar šo vīrusu. Un šāda iemesla dēļ faktiski arī nav iespējams pateikt, kāda ir pašreizējos apstākļos šī cilvēka aizsardzība pret jaunu inficēšanos un vīrusa tālāku izplatību, - iepretim situācijām, kad slimība, konkrētā saslimšana, ir fiksēta, ir zināms saslimšanas datums, vai arī situācijām, kad ir notikusi vakcinācija un ir zināms vakcinācijas datums. Un pasaules zinātne seko līdzi tam, kā apstiprināti pārslimojušie cilvēki un kā - vakcinētie cilvēki. Tātad - kas notiek viņu organismā un cik viņi ir izturīgi pret jaunu, atkārtotu inficēšanos.

Līdz ar to... Šī ir galvenā problēma, kāpēc uz šo mirkli mēs nevaram... jo mums trūkst zinātnisku pierādījumu, lai šo faktu, ka vienkārši ir antivielas asinīs, pielīdzinātu vakcinācijai vai fiksētai pārslimošanai, pēc kuras cilvēks var saņemt šo sertifikātu - kovidsertifikātu.

Otrs iemesls, kāpēc mēs aicinām - arī es aicinu! - nenodot likumprojektu komisijām, ir tas, ka faktiski Eiropas pieņemtais kovidsertifikāts neparedz šādu iespēju, ka tas tiktu izsniegts personām, kurām ir vienkārši attiecīgs antivielu līmenis asinīs, bet kurām nav konstatēti šie manis iepriekš minētie fakti - pārslimošanas fakts vai vakcinācijas fakts. Ne jau velti šāda iespēja netiek paredzēta, jo, kā jau es teicu, trūkst šādu zinātnisko pierādījumu.

Treškārt. Vēl es gribētu noliegt to, ko teica Pucena kungs, - ka šie cilvēki it kā esot apdalīti un ietverti kādā... kādā tā kā citā grupā. Šiem cilvēkiem ir aicinājums no speciālistiem un no mediķiem - saņemt vakcīnu un saņemt arī attiecīgi pēc tam šo sertifikātu. Un, vēl jo vairāk izplatoties vīrusa delta variantam, mediķi un speciālisti aicina vakcinēties jau ātrāk, neievērojot attiecīgo trīs mēnešu periodu pēc saslimšanas (Dep. Ē. Pucena starpsauciens.)... vakcinēties ātrāk pret kovidinfekciju. Tātad šie cilvēki vienkārši ir aicināti savakcinēties, tas ir viegli, vienkārši, ērti izdarāms bez maksas - jebkuram.

Un tāpēc... Vēl pēdējais, tikai gribu uzsvērt, ka ir zinātnisks pamatojums jau arī tam, ka tomēr pēc vakcinācijas imunitāte ir spēcīgāka nekā pēc pārslimošanas. Vismaz tādi ir pašreizējie secinājumi, kas ir lasāmi zinātniskajās publikācijās.

Kolēģi, liels paldies jums par uzmanību. Es aicinu šoreiz šo likumprojektu nenodot izskatīšanai atbildīgajās komisijās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par” likumprojekta nodošanu komisijām, viens deputāts - “pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Lēmums Saeimai ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ērika Pucena, Vjačeslava Dombrovska, Evijas Papules, Kaspara Ģirģena un Ramonas Petravičas iesniegtā likumprojekta “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 48, atturas - 2. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kristas Baumanes, Lindas Mednes, Daces Rukšānes‑Ščipčinskas, Ata Lejiņa, Ilmāra Dūrīša, Regīnas Ločmeles, Edgara Tavara, Ramonas Petravičas, Ingunas Rībenas, Evijas Papules un Valērija Agešina iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” likumprojekta nodošanu komisijai pieteikusies runāt deputāte Krista Baumane. Lūdzu!

K. Baumane (AP!).

Labrīt, ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Visi, kas mūs skatās un klausās! Senos laikos dzīvnieku kažoki bija nepieciešami, lai cilvēki nenosaltu. Mūsdienās, kad ir tik daudz citu materiālu, no kā ražot siltas drēbes, nav nepieciešams tādēļ būros turēt, piespiedu kārtā pavairot un nežēlīgi nogalināt zvēriņus. Tas ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids. Es uzskatu, ka mūsdienās tam vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod reālu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.

Grozījumu mērķis ir aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā kažokādu dēļ; tie neaizliegs kažokus iegādāties, pirkt, pārdot un valkāt. Neviens kažokus nevienam neatņems.

Kažokzvēru audzēšana ir aizliegta 16 Eiropas valstīs. Šajā gadā Igaunijas parlaments pieņēma lēmumu par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu pēc pārejas perioda, un mūsu kaimiņvalstī Lietuvā to nopietni apsver.

Dānijā, kas līdz šim ir bijusi pasaulē lielākā ūdeļu audzētāja, pagājušajā gadā nokāva un iznīcināja 17 miljonus ūdeļu tāpēc, ka tās bija inficējušās ar kovidu un pastāvēja reālas bažas par infekcijas pārnesi uz cilvēkiem. Tas, visticamāk, nozīmē, ka kažokādu bizness Dānijā ir beidzies, jo sabiedrības spiediena dēļ tas diez vai tiks atjaunots.

Arī Latvijas sabiedrība neatbalsta kažokzvēru audzēšanu. Saskaņā ar šā gada jūlijā veikto SKDS aptauju 63 procenti Latvijas iedzīvotāju atbalsta kažokzvēru audzēšanas aizliegumu. Latvijas sabiedrība ir tam gatava. Vai arī politiķi ir gatavi pieņemt šādu lēmumu?

Plānotie grozījumi paredz, ka aizliegums stātos spēkā pēc pieciem gadiem. Tas ir pārejas periods, lai uzņēmēji spētu savu biznesu pārorientēt un darbinieki - atrast jaunas darbavietas. Taču par to vēl jādiskutē Saeimas atbildīgajai komisijai, ja mēs ar balsojumu nodosim šo likumprojektu tālāk izskatīšanai.

Es vēlos pateikties kolēģiem no gandrīz visām frakcijām, kas atbalstīja šo priekšlikumu, - opozīcijai un pozīcijai, un neatkarīgajiem deputātiem. Paldies jums.

Lai arī runa ir par dzīvniekiem, es uzskatu, ka šis balsojums būtu tāda maza, bet nozīmīga cilvēcības uzvara. Kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu un balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai ir pieteikusies runāt deputāte Ļubova Švecova. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Nu, ņemot vērā, ka nozari pārstāvošais politiskais spēks neplāno aizstāvēt nozari un Latvijas biznesa intereses jau sen ir sekundāras un vispār nav nozīmīgas, bet liekulības tirgus sit augstu vilni... un, kad deputātu “sasniegumi”, rakstot atskaites, ir poda vāku nomainīšana Saeimas tualetēs (lūk, tas ir “sasniegums”!), nu tad ko mēs brīnāmies tagad, kad runājam arī par citām lietām?

Proti, kas ir divkosība? Ir ļoti moderni kļūt zaļiem, digitāliem un dzīvniekus aizstāvošiem tad, kad tas dod politiskas dividendes, kad var atnākt un nofotografēties, skaisti parādīties un pastāstīt murgus. Bet kur jūs bijāt, dārgie kolēģi (Starpsauciens: “Kad?”), tad, kad Medību likums tika pieņemts, - tad, kad jūs turpinājāt atļaut šaut lūšus? Un tos vēl aizvien turpinās šaut. Kur jūs bijāt, Ščipčinskas kundze, dabas aizsardzības aizstāve, kas parakstījāt šo pieteikumu, tad, kad dabas aizsardzības organizācijas lūdza neļaut piemērot optiskos tēmēkļus un siltumu uztverošas ierīces? Jā, protams, to lobē jūsu partijas kolēģis, kam nav nekāda sakara ar dabas aizsardzību. Un tagad jūs stāstāt, ka šāda likumprojekta virzība nodrošinās dabas aizsardzību un ka tas ir ļoti mūsdienīgi?!

Ziniet, Lietuvā ražo kažokādas. Un, ziniet, Lietuvas uzņēmumam Milānā ekskluzīvo veikalu topā ir veikaliņš. Vai Latvijai ir Milānā ekskluzīvā ielā veikals - kaut kāds viens veikals, kas ir piederīgs Latvijai, kas pieder Latvijas kapitālam un kas nodrošina arī dividendes Latvijai un darba vietas?

Jūs esat meļi, liekuļi, divkoši. Un šis likumprojekts tikai parāda jūsu divkosību, melīgumu un arī absolūto neieinteresētību Latvijas tautsaimniecības attīstībā. (Starpsauciens.)

Likumprojekta anotācijā jūs rakstījāt, ka tam nav nekādas ietekmes. Patiesībā tam ir ietekme, bet jūs neinteresē tās darba vietas, jūs neinteresē eksports, jūs patiesībā neinteresē tie cilvēki, kas strādā. Viss šis likumprojekts ir meli, arogance un absolūta ignorance pret uzņēmējdarbību.

Es neatbalstīšu šo izrādi un liekulības tirgu un lūdzu arī pārējos skaidri un loģiski domājošus cilvēkus neiesaistīties lētās PR kampaņās. (Starpsauciens no JK frakcijas: “Liekulība!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viena deputāte ir runājusi “par” likumprojekta nodošanu komisijai, viena - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Saeimai lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kristas Baumanes, Lindas Mednes, Daces Rukšānes-Ščipčinskas, Ata Lejiņa, Ilmāra Dūrīša, Regīnas Ločmeles, Edgara Tavara, Ramonas Petravičas, Ingunas Rībenas, Evijas Papules un Valērija Agešina iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 33, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1152/Lp13) nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti neiebilst. Tātad likumprojekts komisijai nodots.

Kolēģi, nākamā darba kārtības sadaļa - “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 14 725 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par 2021. gada nodokļu reformas atcelšanu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to šis lēmuma projekts tiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā - sēdes darba kārtības beigās.

Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ainaram Latkovskim no 2021. gada 14. septembra līdz 16. septembrim.

Saeimas Prezidijs šo neapmaksāto atvaļinājumu ir piešķīris, un Saeima par to tiek informēta Saeimas sēdē.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Evai Mārtužai no 2021. gada 21. septembra līdz 24. septembrim. Lēmums mums ir jāpieņem, balsojot šeit - Saeimas sēdē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Evai Mārtužai no 2021. gada 21. septembra līdz 24. septembrim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis lūgumu no Sociālo un darba lietu komisijas par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1152/Lp13) - virzīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā (bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā), iekļaujot to Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā. Turklāt komisija lūdz veikt izmaiņas Saeimas 16. septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pēc sēdes darba kārtības punkta - likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem darba kārtības grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Tātad sākam izskatīt likumprojektus. Kā pirmais - likumprojekts “Grozījums Zvejniecības likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Zvejniecības likumā”. Uz otro lasījumu esam saņēmuši vienu priekšlikumu no zemkopības ministra.

Šis priekšlikums būtībā piedāvā redakcionālus labojumus likuma pantā, kurš runā par rūpnieciskas zvejas aizliegumu, uzkaitot konkrētus publiskos ezerus, kuros tas tiek paredzēts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tie arī ir visi priekšlikumi. Kolēģi, komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, jo tas ir steidzams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Zvejniecības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Labrīt, kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 1046/Lp13) trešajā lasījumā. Komisijā saņemti seši priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas aicina Civillikumā noteiktās publiskās upes un ezerus, kas ir I un II pielikumā, sakārtot alfabēta secībā. Tas līdz šim ne visur tabulā bija ievērots. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. priekšlikumu deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildina Ādažu novadā uzskaitīto ezeru sarakstu ar Lielo Baltezeru, ņemot vērā to, ka daļa no Lielā Baltezera platības atrodas Ādažu novadā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tehniski sakārto tabulu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Saistīts ar iepriekš atbalstīto - 2. - priekšlikumu attiecībā uz Lielo Baltezeru. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tehniski sakārto tabulu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. Un 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. No II pielikuma ezeru saraksta izslēdz Zvārdes ezeru, jo šis ezers ir iekļauts I pielikumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. Paldies. Tie bija visi priekšlikumi.

Aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs. Lūdzu!

A. Adamovičs (JV).

Labrīt, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Labrīt, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 978/Lp13).

Komisijā trešajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dace Rukšāne‑Ščipčinska. Lūdzu!

D. Rukšāne‑Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Turpinām izskatīt likumprojektu Nr. 500/Lp13 - “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”.

Trešajam lasījumam iesniegts ir tikai viens, atbildīgās komisijas, tātad Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, priekšlikums, kas pārejas noteikumos paredz mainīt likuma stāšanās spēkā datumu, tātad aizstāt skaitļus un vārdus “2022. gada 14. janvārī” ar skaitļiem un vārdiem “2022. gada 1. janvārī”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne‑Ščipčinska. Citi priekšlikumi netika saņemti. Atgādinu, ka likums noteiks jaunu paaugstināta riska pasākumu pieteikšanas un iesniegumu izskatīšanas kārtību.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ralfs Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Labrīt! Šim likumprojektam ir iesniegti divi priekšlikumi.

1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Šis priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. priekšlikums atsaukts.

R. Nemiro. Un 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas norāda, ka Ministru kabineta noteikumi ir jāizstrādā līdz 2021. gada 30. novembrim. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Kolēģi, lūdzu atbalstīt grozījumus likumprojektā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs. Lūdzu!

G. Zamurs (AP!).

Labdien, Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 1146/Lp13) pirmajā lasījumā.

Likumprojekts paredz uz vienu gadu - līdz 2022. gada 31. decembrim - pagarināt pašreiz piemērojamo kompensēšanas kārtību zaudējumiem, kuri rodas, nodrošinot abonētās preses piegādi. Likumprojekts paredz, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprināto abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifu piemērošana tiks uzsākta no 2023. gada 1. janvāra.

Tā. Pirmkārt, komisijas vārdā lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G. Zamurs. Nu tad komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

G. Zamurs. Komisijas vārdā lūdzu izskatīt likumprojektu uzreiz otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā šobrīd (Starpsauciens: “Nav!”) Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas komisijā? Tātad deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts sēdes darba kārtībā - “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1152/Lp13), pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte-Grosa. Lūdzu!

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē ir iniciējusi un arī atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Vēlos vērst uzmanību, ka šodien darba kārtībā būs vēl viens likumprojekts, kas tiek virzīts no Ministru kabineta un tiks izskatīts trijos lasījumos.

Likumprojektā ir iestrādāti divi grozījumi. Viens no tiem ir pārejas noteikumu 40. punktā. Tā mērķis ir “pagarināt laika posmu, līdz kuram pašvaldībām jāizstrādā saistošie noteikumi par papildu sociālās palīdzības pabalstiem atsevišķu izdevumu apmaksai, kas saistīts ar saistošo noteikumu par brīvprātīgo iniciatīvu pabalstiem konsolidēšanu jaunajās pašvaldībās”.

Šis pārejas noteikumu punkts komisijā tika atbalstīts salīdzinoši nesen, cerot uz jaunizveidoto pašvaldību spēju izdot saistošos noteikumus līdz šī gada 1. oktobrim. Tomēr šī brīža aina rāda citu realitāti, un ir nepieciešams pārcelt šo termiņu uz 1. janvāri, ko mums lūdz pašvaldību vadītāji. Lai izpildītos nosacījums, ka prasība pašvaldībām stājas spēkā 1. janvārī, šai normai jāstājas spēkā līdz 1. oktobrim, pretējā gadījumā var rasties situācija, ka pašvaldībā netiek sniegts atbalsts personām, kurām tas nepieciešams.

Otrs grozījums ir saistīts ar nepieciešamību turpināt veikt piemaksas sociālo pakalpojumu un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēju personālam, ja viņi strādā paaugstināta riska apstākļos, aprūpējot arī ar Covid-19 inficētus klientus un šo klientu kontaktpersonas.

Abi šie grozījumi ir ierosināti kā neatliekami un risināmi steidzami, tādēļ Sociālo un darba lietu komisija aicina likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1152/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

E. Zālīte-Grosa. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1152/Lp13) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

E. Zālīte-Grosa. Ņemot vērā šo steidzamību - 1. oktobra tuvumu -, es aicinu izskatīt un pieņemt šo likumprojektu Saeimā uzreiz arī otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ka izskatām šo likumprojektu otrajā lasījumā tūliņ Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas komisijā? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1152/Lp13) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

E. Zālīte-Grosa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska. Lūdzu!

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Vēlreiz labdien, kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šā gada 7. septembrī ir izskatījusi Labklājības ministrijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likumā” (Nr. 1136/Lp13).

Likumprojekta mērķis ir precizēt atsevišķu Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likuma tiesību normas, tādējādi novēršot trūkumus Eiropas Padomes direktīvas pārņemšanā, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.

Likumprojekts pastiprinās jau šobrīd noteikto diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizliegumu attiecībā uz fizisko personu piekļuvi precēm un pakalpojumiem un to iesaisti preču un pakalpojumu pirkšanas un pārdošanas darījumos.

Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

D. Rukšāne-Ščipčinska. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu, kad likumprojektu izskatīsim otrajā, galīgajā, lasījumā.

D. Rukšāne-Ščipčinska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 21. septembris, un izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē - šā gada 23. septembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja citu priekšlikumu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam uz otro lasījumu ir šā gada 21. septembris un izskatīšana - Saeimas 23. septembra kārtējā sēdē.

Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis. Lūdzu!

R. Bergmanis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 7. septembra sēdē ir apspriedusi likumprojektu Nr. 1096/Lp13 - “Grozījumi Militārā dienesta likumā”.

Likumprojektā ir ietverti divi grozījumu bloki. Pirmais no tiem ir saistīts ar Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas izveidošanu. Ar likumprojektu tiek noteikts, ka jaunieši šajā vidusskolā var iegūt profesionālo vidējo izglītību un jaunākā militārā instruktora kvalifikāciju.

Tāpat tiek paredzēta arī inventāra, formas tērpu un vidusskolas atšķirības zīmju izsniegšana izglītojamiem un vidusskolas darbiniekiem. Tiek paredzētas izglītojamo tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi, kā arī noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiks vidusskolas audzēkņu apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu veidus, apjomu, saņemšanas nosacījumus un samaksas kārtību. Ministru kabinetam paredzēts deleģējums arī noteikt kārtību, kādā veidā tiek nodrošināta vidusskolas izglītojamo drošība vidusskolas rīkotajās nodarbībās un pasākumos. Tādējādi likumprojektā paredzētais nostiprina profesionālās vidusskolas statusu un izglītības realizēšanas nosacījumus.

Otrais grozījumu bloks skar karavīrus, kuri atvaļinās no profesionālā dienesta. Tiek paredzēta slimības naudas kompensācijas samaksa uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram, ja viņam mācību laikā ir iestājusies darbnespēja. Noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt uz mācībām iesauktajiem rezerves karavīriem izmaksājamās slimības naudas kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību. Ar likumprojektu tiek precizēti mācību izdevumu segšanas nosacījumi personām, kurām saskaņā ar spēkā esošo regulējumu ir jāatmaksā izdevumi par viņu militāro un profesionālo sagatavošanu vai kvalifikācijas celšanu.

Lai veicinātu atvaļināto karavīru atgriešanos Nacionālajos Bruņotajos spēkos, grozījumi papildina 44. pantu ar 4.² daļu, paredzot iespēju atbrīvot karavīru no mācību izdevumu atmaksas, ja no profesionālā dienesta atvaļinātais karavīrs divu gadu laikā pēc atvaļināšanās no jauna tiek pieņemts profesionālajā dienestā un nodienē ne mazāk kā piecus gadus. Šajā gadījumā viņš ne tikai tiek atbrīvots no mācību izdevumu daļas atmaksas, kas nav bijusi samaksāta dienā, kad viņš no jauna pieņemts profesionālajā dienestā, bet vienlaikus, karavīram no jauna dienot ne mazāk kā piecus gadus, atmaksā viņa samaksāto mācību izdevumu daļu, veicot to kā vienreizēju izmaksu. Atvaļināšanās gadījumā arī paredzēts personu ieskaitīt vai nu militārā dienesta rezervē, vai arī Zemessardzē, ja persona izteikusi šādu vēlmi.

Komisija likumprojektu atbalstīja. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir septiņas dienas - šī gada 23. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 23. septembris.

Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis. Lūdzu!

R. Bergmanis (ZZS).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 7. septembra sēdē izskatīja arī likumprojektu Nr. 1113/Lp13 - “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Likuma spēkā esošās normas paredz to, ka nepieciešama Ministru kabineta atļauja būtiskai līdzdalībai nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā. Būtiskas līdzdalības jēdzienu nosaka Finanšu instrumentu tirgus likums, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai deleģēt tiesības izdot ārējos normatīvos aktus. Savukārt likumprojekta piedāvātie grozījumi precizē to, ka, Ministru kabinetam izvērtējot darījumus, var piemērot arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotos normatīvos aktus. Likumprojekts paredz arī precizēt Nacionālās drošības likuma 38. panta otrajā daļā ietverto atsauci uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu.

Vienlaikus likumprojekts “izslēdz Nacionālās drošības likuma VI nodaļā vārdu “(balsstiesības)”, tādējādi neaprobežojot netiešas būtiskas līdzdalības noteikšanu nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 8. pantā noteiktajiem kritērijiem”.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 23. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir šā gada 23. septembris.

Paldies.

Nākamais likumprojekts sēdes darba kārtībā - “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis. Lūdzu!

R. Bergmanis (ZZS).

Šī paša gada 7. septembrī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir apspriedusi likumprojektu Nr. 1124/Lp13 - “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”.

Likumprojektā paredzēts, ka militāro objektu apsardzi veiks karavīri, zemessargi un apsardzes komersants. Pēc spēkā esošā regulējuma, militārais objekts ir Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā vai citas fiziskās vai juridiskās personas īpašumā, valdījumā vai turējumā esošs nekustamais īpašums (tā daļa), kas nodots lietošanā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, lai pildītu šajā likumā noteiktos uzdevumus.

Nacionālie bruņotie spēki veic militāro objektu, kas var būt arī valsts aizsardzības objekti, atsevišķi valsts aizsardzības objekti, kas nav militārie objekti, kā arī atsevišķu kritiskās infrastruktūras objektu apsardzi. “Turpmāk objekta apsardze būs ne tikai Militārās policijas veicams pasākums, bet visu NBS vienību, karavīru un zemessargu veicams pasākums.”

Lai nodrošinātu objektu aizsardzību, Nacionālo bruņoto spēku tiesības tiek papildinātas ar tiesībām:

“1) pieprasīt un bez maksas saņemt no aizsargjoslā ap apsargājamo valsts aizsardzības objektu, aizsargjoslā ap valsts aizsardzībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli un aizsargjoslā ap militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekli esošā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informāciju, kas nepieciešama apsargājamā objekta aizsardzībai (apsardzei);

2) veikt apsargājamā objektā, aizsargjoslā ap apsargājamo valsts aizsardzības objektu, aizsargjoslā ap valsts aizsardzībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli un aizsargjoslā ap militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekli novērošanu ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem, kā arī izmantot, uzkrāt un apstrādāt ar šiem tehniskajiem līdzekļiem iegūto informāciju.”

Likumprojektā noteikts, ka valsts drošības nodrošināšanai Nacionālie bruņotie spēki veic novērošanu ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem. Paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki veic apsargājamo objektu, kā arī to telpu un teritorijas aizsargjoslu ap apsargājamiem valsts aizsardzības objektiem, aizsargjoslu ap valsts aizsardzības paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, aizsargjoslu ap militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem, publisko vietu, militāro pasākumu norises vietu un šajās vietās esošo personu novērošanu ar drošības tehniskajām sistēmām un līdzekļiem, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi.

Ar likumprojektu plānots skaidri noteikt Nacionālo bruņoto spēku un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva attiecībā pret trešām personām realizējamās tiesības. Savukārt apsardzes komersanta tiesības un pienākumus attiecībā pret trešām personām, veicot militārā objekta apsardzi, nosaka Apsardzes darbības likums.

Ar likumprojektu paredzēts līdztekus Militārajai policijai papildināt Valsts policijas un pašvaldības policijas kompetenci - veikt administratīvā pārkāpuma procesu par šajā likumā noteiktajiem administratīvajiem pārkāpumiem - patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos vai Nacionālo bruņoto spēku apsargājamos objektos, kā arī militāro objektu aprīkojuma bojāšanu vai iznīcināšanu.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts, un es lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 27. septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir šā gada 27. septembris.

Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi piecus likumprojektus, pirmais no tiem - “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” pirmajā lasījumā.

Projekts paredz veikt grozījumus Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā, nosakot gadījumus, kad gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā iekļauto gaisa kuģu pasažieru datu saņemšanai tiesneša piekrišana nav nepieciešama, kā arī precizē pieteikumā par attiecīgo datu saņemšanu norādāmo ziņu apjomu.

Komisija pirmajā lasījumā likumprojektu ir atbalstījusi, aicinu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas - šī gada 30. septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 30. septembris.

Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Otrais likumprojekts, ko komisija ir izskatījusi, ir likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”.

Likumprojekts paredz noteikt operatīvās darbības subjektu tiesības iekļaut Operatīvās darbības likuma 23. panta pirmajā daļā minēto informāciju kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmā, kā arī noteikt deleģējumu Ministru kabinetam.

Likumprojekts paredz precizēt 15. pantu attiecībā uz operatīvā eksperimenta veikšanu nolūkā fiksēt, kā noziedzīgu vai citādu prettiesisku rīcību izraisošā situācijā rīkojas personas.

Komisija pirmajā lasījumā likumprojektu ir atbalstījusi, aicinu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir septiņas dienas - 23. septembris.

Sēdes vadītāja. Ja citu priekšlikumu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš priekšlikumiem otrajam lasījumam ir šā gada 23. septembris.

Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi arī likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” pirmajā lasījumā.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra sēdē dotā uzdevuma izpildi attiecībā uz nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos ieroču aprites jomā. Likumprojekta 1. pants paredz izteikt 17. pantu “Ieroča iegādāšanās atļauja” jaunā redakcijā - ar minētajiem grozījumiem.

17. panta otrajā daļā tika sasniegts mērķis samazināt administratīvos šķēršļus personām, tādējādi veicinot administratīvo procedūru vienkāršošanu, kā arī paaugstinot publiskās pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

Likumprojekts paredz izteikt likuma 20. pantu “Ieroča realizēšanas atļauja” jaunā redakcijā, tāpat arī 28. pantu, kas nosaka kvalifikācijas pārbaudījumu par ieroču un munīcijas aprites kārtību.

38. panta “Ieroča realizēšana” nosaukumu plānots izteikt jaunā redakcijā un paplašināt regulējumu attiecībā uz šāviena trokšņa slāpētāju (klusinātāju) regulējumu.

Paredzēts arī papildināt likuma 90. panta pirmo daļu ar 8. punktu, paredzot Valsts policijai tiesības izņemt fizisko un juridisko personu ieročus, to būtiskās sastāvdaļas, ja nepieciešams, noskaidrot apstākļus gadījumā, kad reģistrācijai iesniegtajam šaujamierocim, tā būtiskajai sastāvdaļai vai lielas enerģijas pneimatiskajam šaujamierocim nesakrīt normatīvajos aktos noteiktie dati.

Ar šo likumprojektu netiek paredzēts ieviest jaunus pakalpojumus un pilnveidot esošos, kā arī sniegt pakalpojumus elektroniski.

Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā...

Sēdes vadītāja. Un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā...

M. Šteins. ... un lūdz Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas - 30. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu tātad nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir šā gada 30. septembris.

Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju”” (Nr. 1120/Lp13), pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Atbildīgā komisija ir izskatījusi arī likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju”” (Nr. 1120/Lp13) pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts paredz precizēt likuma “Par policiju” 35. pantu, nosakot, ka Valsts policijas materiāltehniskās apgādes normas nosaka Valsts policijas priekšnieks, tādējādi radot efektīvu normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu Valsts policijas uzdevumu izpildi ar mūsdienīgu nepieciešamo materiāltehnisko nodrošinājumu.

Komisija pirmajā lasījumā likumprojektu ir atbalstījusi un aicina arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju”” (Nr. 1120/Lp13) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena nedēļa - 23. septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 23. septembris.

Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1134/Lp13), pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pirmajā lasījumā ir izskatījusi arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1134/Lp13) pirmajā lasījumā.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad pastāv tūlītēji draudi, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, policija bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma pieņem lēmumu, kas nodrošina personas, kas rada draudus, un aizsargājamās personas nošķiršanu.

Likumprojekts izstrādāts, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes regulas prasības un lai nodrošinātu likuma “Par policiju” atbilstību Administratīvās atbildības likumam.

Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1134/Lp13) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena nedēļa - 23. septembris.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja citu priekšlikumu nav... kuru nav... termiņš ir šā gada 23. septembris.

Paldies.

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus lūgumus par izmaiņām šās sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2021. gada 16. septembra kārtējās sēdes darba kārtībā un Saeimas lēmuma projektus “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 741/Lm13) un “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 742/Lm13) iekļaut izskatīšanai pirms sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Saeimas sēdes darba kārtība ir grozīta.

Esam saņēmuši arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 2021. gada 16. septembra kārtējās sēdes darba kārtībā un Saeimas lēmuma projektu “Par 14 725 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par 2021. gada nodokļu reformas atcelšanu” turpmāko virzību” iekļaut izskatīšanai pirms sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna un Janīnas Jalinskas lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 16. septembra sēdē pirms darba kārtības 28. punkta - lēmuma projekta “Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam” - izskatīšanas līdz šā gada 23. septembra pulksten 9.00.

“Par” darba kārtības grozījumiem ir pieteicies runāt deputāts Edgars Tavars. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Šodien, kā mēs zinām, bija paredzēts skatīt jautājumu par veselības ministra Daniela Pavļuta demisiju, par viņa atbilstību ieņemamajam amatam, bet, nule kā saņemot ziņu, ka ministra Daniela Pavļuta ģimenē vakar ir nākuši pasaulē dvīņi, mazi bērni, mēs uzskatām, ka šis jautājums būtu jāskata pēc nedēļas, kad ministrs (Dep. A. Kaimiņš: “Pēc 10 gadiem!”; starpsauciens: “Astoņpadsmit!”)... ka šis jautājums būtu jāskata pēc nedēļas, kad ministrs var pilnvērtīgi piedalīties sēdes kārtībā un aizstāvēties. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret pārtraukuma izsludināšanu? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir iebildumi? (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Mēs gribam strādāt!”)

Tātad - lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukuma izsludināšanu šodienas Saeimas sēdē pirms darba kārtības punkta - lēmuma projekta “Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam”! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Paši iesniedzāt un tagad skatīs! Ja būs...”) Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 35, atturas - 5. Tātad lēmums nav atbalstīts. Pārtraukums sēdē netiek izsludināts.

Turpinām sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1105/Lp13), pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte-Grosa. Lūdzu!

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien vēlreiz, godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā Ministru kabineta virzīto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Šis likumprojekts paredz vairākus grozījumus, par kuriem, es pieņemu, būs arī priekšlikumi un diskusijas. Tātad viens no tiem ir - tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju par valsts budžeta līdzekļiem vardarbībā cietušām personām, kuras uzturas Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju, personām, kuras ir trešās valsts valstspiederīgie vai bezvalstnieki.

Vēl ir paredzēta iespēja piešķirt sociālos pakalpojumus personai, kurai objektīvu apstākļu dēļ nav deklarētās dzīvesvietas.

Viens no grozījumiem paredz sociālo pakalpojumu nodrošināt ārkārtējās situācijas apstākļos.

Ceturtais grozījums ir dzīvesvietas deklarēšana un tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību personai, kura dzīvo grupu mājā (dzīvoklī).

Tālāk. Piektais grozījums paredz izmaiņas īpašas kopšanas pabalstu izmaksas nosacījumos personām, kas saņem valsts vai pašvaldības finansētu pakalpojumu institūcijā.

Tad ir vēl precizējums - no kāda valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā esošam bērnam aprēķina naudas summu personiskiem izdevumiem.

Un vēl daži redakcionāli precizējumi.

Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi pirmajā lasījumā, aicinu arī Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1105/Lp13) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E. Zālīte‑Grosa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 13. oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu par termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 13. oktobris.

Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs... nav. Tātad ir deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Cienījamā sēdes vadītāja! Dārgie kolēģi! Šodien izpalīdzēšu kolēģim, noziņošu ātri par šo likumprojektu - “Grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā”, ko komisija sagatavoja otrajam lasījumam. Tika saņemti 11 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Skaidrs, ka komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 4. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Tāpat arī 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arīdzan atbalsta.

K. Feldmans. Savukārt 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta arīdzan 11. priekšlikumu.

K. Feldmans. Laba ziņa - visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 23. septembris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja citu priekšlikumu nav, priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 23. septembris.

Paldies.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte. Lūdzu!

J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”.

Mērķis ir uzlabot dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrācijas kārtību un noteikt maksas apmēru un samaksas kārtību par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanu. Tas paredz papildināt 21. panta ceturto daļu pēc vārda “mikroshēmu” ar vārdiem “reģistrāciju Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas datubāzē”, kā arī 21.³ pantu, kas izsaka, ka pašvaldība nodrošina normatīvajos aktos par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību noteikto suņu apzīmēšanas un reģistrācijas prasību izpildi, izpildes uzraudzību un kontroli attiecīgajā administratīvajā teritorijā saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kā arī 25. panta 6. punktu šādā redakcijā: “kārtību, kādā mājas (istabas) dzīvnieku apzīmē, reģistrē, izslēdz no reģistra un arī maksājuma apmēru par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanu”.

Komisija ir atbalstījusi pirmajā lasījumā, lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Kursīte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz otro lasījumu - šā gada 7. oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja citu priekšlikumu nav, priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz otro lasījumu ir šā gada 7. oktobris.

Paldies.

Nākamā sadaļa sēdes darba kārtībā ir “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 741/Lm13).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Cienījamā Saeimas vadītāja! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 741/Lm13) šā gada 15.  septembra sēdē un atbalstīja tā virzīšanu uz Saeimas sēdi.

Lēmuma projekts paredz likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktās apropriācijas pārdali no Saeimas budžeta programmas “Saeimas darbības nodrošināšana” 88 471 eiro apmērā uz Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammu “Finansējums VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem un pasākumiem” ilgtermiņa saistību pasākumam “Dotācija VAS “Valsts nekustamie īpašumi” nekustamā īpašuma Jēkaba ielā 11, Rīgā, sastāvā esošās būves pārbūves un restaurācijas darbiem”.

Komisija lēmuma projektu atbalstīja, aicinu to darīt arī Saeimas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Šī ir viena no retajām apropriācijām, kura nonāk līdz Saeimas sēdei, ko jūs, protams, visticamāk, automātiski atbalstīsiet, bet, pirms jūs to darīsiet, es jūs aicinu padomāt par sekojošo.

Šādas apropriācijas - daudz lielākā skaitā - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skata regulāri. Kā mēs zinām, tikai šogad valsts aizņemsies tuvu pie diviem miljardiem eiro, tās apropriācijas iet caur Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, un liela daļa no tā aiziet uz būvniecību.

Tātad, kolēģi, man jums ir jautājums. Varbūt tie, kuriem pēdējā gada laikā... šogad ir bijusi vismaz kaut kāda saskarsme ar būvniecību, paceliet rokas! Ir kādam bijusi? (Starpsaucieni; dep. A. Kaimiņš: “Juri Pūce! Cel augšā!”) Tad pasakiet man, lūdzu, vai jūs ticat tam, ka būvniecības izmaksas ir pieaugušas par diviem procentiem? (Dep. A. Kaimiņš: “Par cik?”) Par diviem procentiem (Starpsauciens.) gada laikā. (Starpsauciens. Smiekli.)

Kāpēc es to saku? Kāpēc es to saku, kolēģi? Tāpēc, ka tikai šonedēļ valdība izskatīja Ekonomikas ministrijas ziņojumu, kura galvenais mērķis ir dot atbildi uz jautājumu, vai būvniecības nozarē ir vai nav pārkaršana.

Tātad valdība otrdien to izskatīja, pieņēma zināšanai secinājumu, ka pārkaršanas nav, bet šis ziņojums, kolēģi, balstās uz statistiskiem datiem, kuri tika savākti šajā vasarā - jūnijā, jūlijā. Saskaņā ar šiem statistiskajiem datiem būvniecības izmaksu pieaugums gada laikā ir bijis divi procenti.

Ja jūs tam ticat, nu tad būvniecības nozarē pārkaršanas nav. Kā es teicu, jautājums, vai jums ir bijusi kāda pieredze ar būvniecību; ja jūs saprotat šodien, ka tas ir smieklīgi, nu tad pārkaršana ir. Un tad es jūs aicinu pavisam savādāk paskatīties uz jebkuru jaunu iniciatīvu, kas ietver sevī būvniecību, jo tas nozīmē - ja tā pārkaršana notiek (un tā notiek), tad tas būs ne tikai tas, ka nodokļu maksātāji jau pārmaksā par publiskiem būvniecības projektiem, bet tam arī varētu būt tautsaimniecībā līdzīgas sekas tam, kā tas bija, tā teikt, nothing special laikos - 2007. gadā.

Tāpēc jau šonedēļ Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē deputāti pieņēma lēmumu gan aicināt premjeru atkārtoti izskatīt šo jautājumu, gan aicināt Latvijas Banku sniegt arī savu viedokli par šo pārkaršanas jautājumu.

Tāpēc pagaidām es aicinu jūs būt piesardzīgiem attiecībā uz jebkādām jaunām iecerēm būvniecības jomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Benhenas-Bēkenas kundze, vēlaties vēl ko piebilst?

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā varu tikai atgādināt, ka komisijā izskatīja un tika atbalstīts. Aicinu arī jūs to darīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 741/Lm13)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 2. Lēmums pieņemts. (Dep. A. Kaimiņš: “Ko jūs nebalsojat?”)

Nākamais sēdes darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 742/Lm13).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja arī lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 742/Lm13) šā gada 15. septembra sēdē un atbalstīja tā virzīšanu uz Saeimas sēdi.

Šis likumprojekts paredz likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktās apropriācijas pārdali no Pārresoru koordinācijas centra budžeta programmas “Pārresoru koordinācijas centra darbības nodrošināšana” prioritārajam pasākumam “Pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienests” piešķirtā finansējuma uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu “Valsts izglītības satura centra darbības nodrošināšana” 75 828 eiro apmērā, lai nodrošinātu Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra Speciālās izglītības nodaļas un Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas kapacitātes stiprināšanu, uzlabotu tās darba efektivitāti un sniegto pakalpojumu pieejamību.

Komisijā lēmuma projekts tika atbalstīts, aicinu arī jūs to darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 742/Lm13)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā Saeimas sēdes darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par 14 725 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par 2021. gada nodokļu reformas atcelšanu” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Janīna Jalinska.

J. Jalinska (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! 2021. gada 9. augustā Saeima saņēma 14 725 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par 2021. gada nodokļu reformas atcelšanu, kurā lūgts atcelt šajā gadā veiktās izmaiņas nodokļu politikā attiecībā uz patentmaksām, minimālajām sociālajām iemaksām, autoratlīdzības honorāru saņēmējiem, kā arī attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju režīmu.

Šā gada 8. septembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas iesniedzēju pārstāves, kuras norādīja, ka, ieviešot izmaiņas nodokļu politikā, nav ņemta vērā kultūras un mākslas jomas darba specifika, tas ir, sezonāls darbs, darbs projektu ietvaros, neprognozējamie ienākumi, kā arī nenormētais darba grafiks. Tāpat pārstāves uzsvēra, ka Covid-19 izraisītās krīzes laiks nav piemērots brīdis ieviest reformu. Izveidotais papildu nodokļu slogs, iesniedzēju pārstāvju ieskatā, nesasniedz likuma mērķi, kas ir cilvēku sociālā drošība, kā arī, viņuprāt, šīs izmaiņas novedīs pie krīzes kultūras un citās nozarēs.

Finanšu ministrijas ieskatā, iniciatīva nav atbalstāma, jo trešā daļa Latvijas nodokļu maksātāju neveic sociālās iemaksas. Finanšu ministrija informēja, ka arī Igaunijā un Lietuvā pastāv prasība maksāt minimālās sociālās iemaksas, tomēr arī šīs minimālās sociālās iemaksas nav risinājums, jo minimālās sociālās iemaksas nodrošina tikai nedaudz lielāku pensiju par valstī noteikto minimālo.

Finanšu ministrija skaidroja, ka visu profesiju pārstāvjiem no saviem ienākumiem būtu jāmaksā vienāda nodokļu likme. Disproporcija ilgtermiņā nebūtu saglabājama, jo visiem darba spējīgajiem pilsoņiem jāpiedalās valsts sociālās sistēmas uzturēšanā.

Finanšu ministrija informēja, ka ir izveidota darba grupa nodokļu politikas izmaiņu ietekmes novērtēšanā. Un, ja tas būs nepieciešams, Finanšu ministrija sagatavos priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos.

Komisija vienbalsīgi nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai un sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 14 725 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par 2021. gada nodokļu reformas atcelšanu” turpmāko virzību”. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 14 725 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par 2021. gada nodokļu reformas atcelšanu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam sēdē.

Vēl tikai klātbūtnes reģistrācija. Lūdzu reģistrācijas režīmu.

Tātad vārds Saeimas sekretāra biedrei Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, tiklīdz tie būs apkopoti.

Ir arī paziņojums, kamēr apkopojam reģistrācijas rezultātus.

Deputāte Evita Zālīte‑Grosa ir iesniegusi lūgumu. Lūdzu, jums vārds.

E. Zālīte‑Grosa (JK).

Paldies. Lūdzu deputātu grupu onkoloģijas pacientu atbalstam mazu mirkli tikties Dzeltenajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nu vārds Saeimas sekretāra biedrei Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Jānis Dūklavs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Armands Krauze, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš (Dep. A. Lejiņš: “Esmu šeit!”)... Atis Lejiņš - ir, Vladimirs Nikonovs, Juris Rancāns, Inguna Rībena un Viktors Valainis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa‑Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Atsāksim izskatīt Saeimas 16. septembra sēdes darba kārtību. Lūdzu, ieņemiet vietas.

Darba kārtībā - sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Aigas Mieriņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 7. septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Aigas Mieriņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Aigu Mieriņu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aigas Mieriņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam”, ko iesnieguši deputāti Edgars Tavars, Uldis Augulis, Armands Krauze, Janīna Jalinska, Didzis Šmits, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Viktors Valainis, Jānis Dūklavs, Raimonds Bergmanis un Māris Kučinskis.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Vispirms vēlos pateikt paldies tiem deputātiem un arī ierosinātājiem no partijas VIENOTĪBA, mūsu kolēģiem, kuri aicināja šo jautājumu skatīt tad, kad ministrs var ierasties klātienē, lai būtu pilnvērtīgas debates un godīgas atbildes. Bet diemžēl mēs šo jautājumu skatīsim bez ministra klātbūtnes.

Kāpēc šis jautājums šodien ir dienaskārtībā? Kāpēc mēs to iesniedzām? Mums katram bija faktiski sava motivācija, sava argumentācija, kāpēc veselības ministrs Daniels Pavļuts vairs nevar pildīt veselības ministra pienākumus.

Ir apritējuši astoņi mēneši, kopš Daniels Pavļuts ar 61 Saeimas deputāta balsi kļuva par veselības ministru. Mēs atceramies šo ministra un Ministru prezidenta aicinājumu un skaidru apņemšanos palielināt to cilvēku skaitu, kuri brīvprātīgi ir gatavi pasargāt savu veselību, lai saliedētu sabiedrību, nevis to sašķeltu, lai mēs visi kopā veiksmīgi varētu iziet no šīs Covid-19 krīzes, līdzīgi kā to dara attīstītākās Eiropas valstis, īpaši Ziemeļvalstis.

Bet ko mēs redzam? Mēs redzam, ka Latvija aizvien ir pēdējā vietā, faktiski ar viszemāko vakcinācijas aptveri. Mēs regulāri dzirdam par šo haosu, kas notika un aizvien notiek saistībā ar maskām, īpaši maziem bērniem, masku valkāšanas nosacījumiem klasēs... ka ir bērni, kuriem maskas ir jānēsā no zvana līdz zvanam, un ir bērni, kuriem šīs maskas nav jānēsā.

Ir ļoti daudz dažādu argumentu. Mēs dzirdam šos piemērus par Veselības ministrijas izvēlēto apakšuzņēmēju, kas organizēja bērnu testēšanu. Piemēram, mans bērns saņēma testu 12. datumā (atbildi), kuru viņš nodeva... kuru mēs nodevām 29. augustā, un šādu piemēru ir daudz. Vecāki ir absolūtā neziņā par to, kas notika šajā periodā. Daudzi bija spiesti organizēt... un arī organizēja par pašu līdzekļiem testēšanu, lai viņš varētu apmeklēt interešu nodarbības, pulciņus un citas lietas.

Savukārt kas attiecas uz vairāk nekā simts nepilngadīgu jauniešu, bērnu vakcīnām, ka viņi saņēma vakcīnas, kuras viņi nedrīkstēja saņemt, - aizliegtas vakcīnas... kas parādījās medijos no žurnālistiem, portāli par to ziņo, bet veselības ministrs klusē, viņš klusē stundu, viņš klusē divas stundas, viņš klusē dienu, viņš patiesībā vēl aizvien nav izskaidrojis, ko tas nozīmē. Mums nāca institūciju ziņas - jā, mēs novērojam šos bērnus, vienam tikai komplikācijas. Nopietni? Bērns saņem viņam neatbilstošu vakcīnu. Vai tas ir pareizi? Ministrija klusē.

Tai pašā laikā mēs nereti pa radio dzirdam - ja veikalā nonāk desa, kurā ir nepareizs sastāvs, kāda E viela ir par daudz, tiek izziņots momentā: ražotājs, porcija, veikali, kur tas tika... bija iespējams iegādāties; šī produkcija tiek izņemta ārā, un cilvēki tiek apziņoti, bet ar vakcīnām - aizliegtu vakcīnu iedot mazam bērnam... bet no veselības ministra ir klusums, ir klusums no visas “Attīstībai/Par!” frakcijas. Atsevišķas institūcijas ziņo, bet tajā pašā laikā nepasaka, kur, kas, ko, kā. Kāpēc tas gadījās, kur bija ārstu konsīlija publisks paziņojums, ka mēs izmeklējam šo lietu, mēs noskaidrojam, mēs sekojam, tas notika tur, tur, tur? Daudzi grib zināt.

Mums pat - opozīcijai - vairāki cilvēki ir zvanījuši, kuri bija gatavi brīvprātīgi, uzticoties... vēl kaut kā drusku bija saglabājuši... uzticoties valdībai, bija aizveduši savus bērnus vakcinēties, lai viņi varētu normāli dzīvot, lai viņi varētu iet uz skolu, brīvi elpot. Viņiem ir neziņa, kādu vakcīnu viņu bērni ir saņēmuši, kas ar viņu bērniem notiks.

Ir ļoti daudz jautājumu. Haoss, sistemātisks haoss, lēmumu pieņemšanā. Viens pēc otra tiek pieņemti tādi lēmumi, kas sabiedrību sašķeļ vēl vairāk.

Kāpēc daudzi cilvēki nevakcinējas? Es domāju, ka jūs labi to zināt, kāpēc daudzi nevakcinējas. Tas, ko mēs esam šeit runājuši neskaitāmas reizes, - tāpēc, ka netic. Netic - netic valdībai, netic politiķiem, netic veselības ministram. Risinājumi, kas tiek piedāvāti, sistemātiski ir ačgārni un aplami... kuri tiek mainīti.

Vakcinācija - tā būs brīvprātīga, tad tā būs obligāta, tad tā būs brīvprātīga, tagad, nē, tomēr, iespējams, atkal būs obligāta. Kā lai cilvēki uzticas? Kur ir šī sadarbība?

Man faktiski ir hronoloģisks uzskaitījums par visiem šiem lēmumiem, kas ir nākuši no Veselības ministrijas, no valdības... ar Daniela Pavļuta lēmumiem priekšgalā. Man nav jēgas šobrīd šeit tos uzskaitīt, jo ministrs nav klāt. Un galu galā man arī nav vienkārši par šo runāt, jo mēs visi esam kļūdījušies.

Es īpaši atceros laiku, kad Zaļo un Zemnieku savienība arī vadīja Veselības ministriju. Mums bija izcils ministrs, man likās, ka mums bija izcils ministrs. (Starpsaucieni: “Belēvičs?”) Mums bija ministrs, kurš bija pabeidzis tā laika vienu no labākajām augstskolām, universitātēm, - Maskavas medicīnas... kurš ir pabeidzis... studējis farmāciju, studējis Vācijā. Izcila personība. (Dep. E. Zālīte‑Grosa: “Kurš tas ir?”) Arī viņš kļūdījās. Guntis Belēvičs. Viņš kļūdījās. Viņš pieļāva kļūdu. Tā bija nesalīdzināmi mazāka un cilvēcīgāka kļūda. Viņš maldināja sabiedrību, viņš maldināja kolēģus. Ar ko tas beidzās? Mēs sasaucām preses konferenci, un ministrs pats atkāpās no sava ieņemamā amata. Ministrs atkāpās no amatiem savā partijā. Ministrs nolika Saeimas deputāta mandātu. Ministrs aizgāja no politikas. Un man kā partijas vadītājam... man toreiz pašam... man pat likās, ka ar to ir par maz. Vai neesam iedragājuši sabiedrības uzticēšanos valdībai, varai?

Bet tas, kas notiek šobrīd, kolēģi, - tās nav cilvēcīgas kļūdas. Tās ir profesionālas kļūdas, kuras notiek viena pēc otras - atkārtoti un sistemātiski. Ar šiem lēmumiem, kuri sabiedrību šķeļ, nevis vieno, mēs esam panākuši to, ka cilvēki nevis neklausās... nevis neieklausās, bet netic.

Viņi nekad nepieņems nekādu citādāku lēmumu, ja viņi neklausās cilvēkos. Cilvēki, kuri sistemātiski ir ar savu darbību parādījuši, ka viņi runā nepareizi, ka viņi maldina sabiedrību, ka viņi melo, var 101. reizē stāstīt absolūtu taisnību, bet, tāpat kā tajā pasakā “Vilks aitās!”, cilvēki vairs netic. (Starpsauciens: “Tieši kā tev!”) Cilvēki tam vairs netic.

Es saprotu, ka šī uzstāšanās nav veltīta “Attīstībai/Par!”. Es saprotu, ka, iespējams, arī VIENOTĪBAI nav veltīta šī uzstāšanās. Viņiem tas viss ir svešs. Es ceru uz kādām saprāta balsīm no Nacionālās apvienības. Mums kopā ir jāpanāk, lai sabiedrība vispirms sāk klausīties. Un tad mēs, iespējams, panāksim, ka sabiedrība ieklausās, ja būs jauns ministrs, kurš godīgi pateiks saistībā ar vakcināciju visus plusus un visus mīnusus, kurš godīgi izstāstīs, kādas var būt blaknes no katras vakcīnas, un to, ka viņš arī nezina, ko tas ilgtermiņā var nozīmēt.

Mēs dzirdējām daudzas intervijas no cilvēkiem, kuri valstī oficiāli atbild par vakcināciju. Vēl pirms gada viņi teica, ka nevienu vakcīnu nav iespējams apstiprināt ātrāk nekā piecu gadu laikā. Viņi īsā laikā ir mainījuši savu viedokli: “Nē...” Bet cilvēki to redz. Tāpēc ir godīgi jāpasaka, ko tas cilvēkiem nozīmē, nevis jāturpina šķelt sabiedrību vēl vairāk. Šādā veidā mēs no krīzes neiziesim, sabiedrību šādā veidā neapvienosim. Mēs to sašķelsim vēl vairāk. Vēl vairāk sašķelsim sabiedrību.

Kolēģi! Nobeigumā teikšu, ka mums visiem kopā ir jādara viss, lai sabiedrība ieklausās politiķos; lai sabiedrība vispirms sāk klausīties. Un, ja būs jauns ministrs, profesionālis, kurš Latvijas sabiedrībai godīgi pateiks, ko viņš zina un ko viņš nezina, uz ko mums ir atbilde šodien un uz ko mums atbildes nav, cilvēki to sapratīs. Cilvēki to sapratīs.

Pirmajā vilnī, pirmajā pandēmijas vilnī, visi sēdēja mājās. Daudzi aicināja: “Paliec mājās, ievēro divus metrus!”, tāpēc ka valdībai nebija atbildes. Cilvēki to redzēja, un viņi to saprata.

Mēs redzam - Eiropas valstīs cilvēki saprot. Dānijā izņem vienu vakcīnu no aprites, tāpēc ka cilvēku uzticēšanās šai vakcīnai zudusi. Viņi to saprot, viņi redz, ka cilvēki rīkojas. Un rezultāts ir tas, ka tā ir viena no valstīm, kurās brīvprātīgas vakcinācijas aptvere ir vislielākā. Un tur faktiski nav tādu neloģisku ierobežojumu (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.) un segregācijas, kā tas ir šobrīd pie mums. (Dep. S. Riekstiņš: “Dānijā no cietuma nevada komisiju!”)

Kolēģi! Turpinādami šādā veidā, kā ir šobrīd, mēs nonāksim pie daudz, daudz... pie nesamērīgi lielākām problēmām mūsu sabiedrībā. Tas beigsies ar sašķeltību, ar psiholoģiskām traumām un galu galā - arī ar saslimstību un ar pārpildītām slimnīcām, iespējams, mūsu skolēni atgriezīsies atkal e-klasē. Mēs to gribam? Negribam! Mēs negribam nevienu šādu lokdaunu... kas mums ir bijuši. Mēs visi gribam... es domāju, ka mēs visi, kas šeit esam, savā sirdī gribam dzīvot normālu dzīvi un saprotam, ka šī ir problēma, kas ir kopīgi jārisina. Bet, lai šo problēmu risinātu, cilvēkiem ir jātic valstij. Un nevaram mēs cilvēkus dalīt - šā vai šā.

Man bija saruna arī ar saviem ģimenes locekļiem, kuri man atstāsta manas vecmātes teikto, ka 1949. gadā tos, kuri nebija gatavi iet strādāt kolhozā, izsūtīja uz Sibīriju. Cilvēki to atceras.

Un šobrīd tas ir līdzīgi. Daudzi, kuri, iespējams, netic - vismaz pagaidām netic - vakcīnām vai bija izlēmuši kādu laiku nogaidīt, šobrīd dzird: ja tu neesi vakcinējies, tu nevarēsi braukt sabiedriskajā transportā, tu nevarēsi iet uz veikalu nopirkt maizi un pienu, kā mums to televīzijā paziņo Attīstībai/Par! politiķis ar vieglu smīnu.

Un ko mēs ceram sagaidīt no šiem cilvēkiem - ka viņi brīvprātīgi tagad ies un saņems šo savu aizsardzību? Nē, rezultāts būs tas, ka mēs sagaidīsim pilnīgi pretēju rīcību, kā tas ir šobrīd. Būs vēl sliktāk.

Tāpēc, kolēģi, veselības ministra nomaiņa šajā brīdī un faktiski valdības kursa maiņa ir risinājums, lai cilvēki vispirms sāk klausīties. Un, ja būs godīgas atbildes un godīgi skaidrojumi, tad ir cerība, ka cilvēki arī ieklausīsies.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Katrs ministrs ir politiski atbildīgs Saeimas priekšā. Un, lai ministrs varētu pildīt savus pienākumus, nepieciešama Saeimas uzticība.

Analizējot veselības ministra darbu, rodas vairāki jautājumi. Kad nozares Latvijā sāks vadīt profesionāļi? Kur un ko tieši Pavļuta kungs ir sasniedzis medicīnas nozarē, lai viņu varētu uzskatīt par atbilstošu ministra amatam? Uzskatu, ka pareizi būtu atbalstīt kompetentu cilvēku, kam ir sajēga, kas ir medicīna un kā šo nozari vadīt.

Diemžēl 13. Saeimā tā nenotiek. Brīdis, kad vajadzēja atmest politisku ielikteņu principu un apstiprināt amatā zinošu profesionāli, kārtējo reizi netika izmantots. Toties, pateicoties kovidam, Latvijas iedzīvotājiem ir uzskatāmi izdevies ieraudzīt, cik dziļā krīzē ir ierēdniecība.

Vēlos atgādināt, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija vērtē Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas laikā pieļautās kļūdas, plānošanas nepilnības un neiedomājamo skandālu ar vakcīnu neiegādi. Uzmanība tiek pievērsta iepirkšanas procedūrai, tam, kā vakcīnas tika pasūtītas, kurš un kādā daudzumā nolēma pirkt vienu vai otru vakcīnu, kurš un ko tieši piedāvāja likt vakcinācijas plāna pamatā.

Taču jau tagad ir skaidrs, ka krīzes situāciju risināšanai joprojām trūkst kompleksas pieejas. Krīzes vadības menedžments - tā ir reāla problēma vēl aizvien... joprojām. Ar vakcināciju arī nesokas labi. Vakcinācijas tempi stagnē. Reklāma, kura šķiet visai komiska, nedod vēlamo rezultātu. Šī reklāma vienkārši nestrādā.

Ir nepieciešama skaidra un mērķtiecīga stratēģija, kas palīdzētu risināt šādas krīzes situācijas nākotnē. Normatīvajam regulējumam Ministru kabineta noteikumu līmenī ir jābūt viegli saprotamam ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Šādam regulējumam ir jābūt gatavam nākamajai krīzei.

Uzskatu, ka visveiksmīgāk sakārtot vakcinēšanu varētu ģimenes ārstu cunfte, nevis reklāmas aģentūras vai vakcinācijas birojs. Vēl pavasarī aicināju ministru prātīgi padomāt par ārstiem un māsām. Ģimenes ārsti savus pacientus pazīst vislabāk, viņi zina, kādas ir katra cilvēka veselības īpatnības, vai konkrētu cilvēku vispār var potēt.

Tam, kas notiek valdībā, manuprāt, nav nekāda sakara ar rūpēm par Latvijas iedzīvotāju veselību.

Ja visi nozaru ministri būtu ar atbilstošu izglītību un ierobežojumi būtu saprātīgāki, ja no varas partiju pārstāvju puses būtu mazāk pretrunīgu paziņojumu, puspatiesību un tukšu solījumu, tad vakcinācija ietu raitāk.

Pandēmijas dēļ izsludinātie ierobežojumi daudziem cilvēkiem ir apnikuši - tāpat kā baiļu atmosfēras radīšana. Tāpēc arī ir iedzīvotājiem tāda attieksme pret šo valdību. Iedzīvotāju uzticēšanās valdībai un veselības ministram pašlaik ir kritiski zemā līmenī, un tas apdraud sekmīgu cīņu pret vīrusa izplatību.

Atbalstīt kādu nozīmē uzņemties atbildību. Par ministriem, kuri, par spīti zināšanu trūkumam, turpina pildīt savus pienākumus, mēs nevaram uzņemties atbildību. Demonstrēt solidaritāti ar Veselības ministrijas haotisko darbību mēs negribam.

Vienlaikus varu apliecināt, ka SASKAŅA domā valstiski un mēs atbalstām tos likumprojektus, kuri risina vitāli svarīgas problēmas mūsu valstī krīzes apstākļos.

Aicinu balsot “par” neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Mičerevskim. (Dep. S. Riekstiņš: “Mamma, aiztaisi ausis!”)

M. Mičerevskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Es tā saprotu, ka šeit ir tāda tradīcija - iztērēt visu runas laiku. (Smiekli.) Es kā jau jaunais deputāts varbūt nebūšu vēl spējīgs to izdarīt, bet nu tā īsi gribētu arī par šo ministra demisijas jautājumu izteikties.

Pirmo reizi, kad man pienācās Saeimas deputāta mandāts, viens no iemesliem, kāpēc es no tā atteicos, bija... tieši tādēļ, lai Daniels Pavļuts varētu bez stresa kļūt par veselības ministru, lai viņam nevajadzētu apvienot darbu ar Saeimas deputāta darbu. Novēlēju viņam veiksmi un tiešām cerēju, ka Danielam izdosies labāk nekā Ilzei. Un droši vien viņam arī izdevās labāk, man tā vismaz liekas. Taču man māte kādreiz bērnībā... viņa te arī tagad sēž... viņa vienmēr... tad, kad es atnācu no skolas un teicu, ka man bija labāk nekā citiem klasesbiedriem, viņa vienmēr teica, ka nekad nevajag salīdzināt ar citiem.

Es domāju, ka tagad arī... jau ir pietiekami ilgs laiks pagājis, lai Daniela Pavļuta darbu vairāk nevajadzētu salīdzināt ar iepriekšējiem, sevišķi ar Ilzes Viņķeles paveikto.

Pats Daniels Pavļuts, stājoties ministra amatā, paziņoja, ka svarīgākais šajā amatā viņam būs cīņa pret pandēmiju un galvenais uzdevums - vakcinācijas pret Covid‑19 paātrināšana un vakcinācijas plāna uzlabošana, un pāri visam - komunikācija cīņā par iedzīvotāju uzticēšanos un cīņā ar dezinformāciju.

Tāpat Pavļuta kungs teica... es pat citēšu: “Godīgi sakot, man līdzīga sajūta, it kā es gatavotos aiziet karā. Valstī ir šausmīga situācija, mirst cilvēki, esam pandēmijas sliktākajā punktā līdz šim.”

Kas ir mainījies? Mēs atkal esam sliktākajā punktā. Kā ir veicies ar vakcināciju? Es tieši vakar paskatījos - pēc vakcinācijas rādītājiem mēs atrodamies starp Balkānu valstīm un Maroku. Slimnīcas sāk piepildīties ar smagi slimajiem, lēnām tiek izbeigtas mācības skolās, un droši vien drīz atkal sāksies jaunu ierobežojumu laiks.

Kā ir veicies ar komunikāciju ar iedzīvotājiem? Man vismaz liekas, ka ne pārāk. Tie, kas nevēlas vakcinēties, joprojām netaisās to darīt, pretvakcinācijas propaganda ir skaļāka nekā jebkad agrāk, un neizskatās, ka tā tuvākajā laikā varētu pieklust. Runā par sabiedrības dalīšanu divās grupās, piesauc pat holokaustu šeit daži. Bet vai vakcinētajiem ir kādas milzīgas priekšrocības? Nevakcinētie brauc uz ārzemēm, apmeklē lielveikalus, balles un pat runā muļķības no Saeimas tribīnes. Man liekas, ka nekāda sabiedrības uzticība nav panākta un vakcinētie ir, rupji sakot, uzmesti, jo var kopā ar nevakcinētajiem gatavoties rudens un ziemas mājsēdei kopā ar saviem bērniem, jo droši vien jau tuvākajā laikā būs jālemj par skolu slēgšanu.

Manuprāt, šeit nav gari jārunā; mēs visi redzam, ka rezultāts nav sasniegts. Ja mums Latvijā patīk vērtēt cilvēkus par cenšanos, mums patīk... Man arī patīk Daniels Pavļuts, es viņu apsveicu ar dvīņu piedzimšanu, un tas ir ļoti forši, un viņš tiešām, man arī liekas, ir centies, bet, kā viņš pats teica, situācija ir kā karā, un, ja karā neveicas, tad parasti ir jāmaina ģenerāļi.

Jau oktobrī vai novembrī, kad atkal šajā karā pret pandēmiju būs kritušo simti un varbūt pat tūkstoši, kādam būs jāuzņemas atbildība - valdībai, Ministru prezidentam un droši vien arī visiem mums, jo atkal... nekas nav un arī nebūs izdarīts.

Tāpat arī liekas, ka visas neveiksmes it kā ir notikušas pašas no sevis. Vainīgo nav. Var būt, ka pie vainas ir antivakseri vai tauta, bet tāda sajūta... man liekas, ka, esot Eiropas Savienībā, ir grūti sasniegt vēl sliktāku rezultātu vakcinācijas ziņā.

Daudzi biedē (es arī esmu šodien dzirdējis), ka, ja mēs atlaidīsim Danielu Pavļutu, tad kritīs valdība; ka būs sliktāk - būs nestabilitāte, haoss. Bet tā nebūs. Tās bailes sēj organizācija “Latvijas attīstībai”, viņiem tas ir svarīgi, lai saglabātu esošo ietekmi partiju apvienībā. Valdība nekritīs.

Ja mēs mēģinātu šodien gāzt Artūru Tomu Plešu no VARAM, tad - jā, tad var būt, ka valdība kristu, bet, nomainot veselības ministru, nekas slikts nenotiks, neiestāsies ne sabrukums, ne haoss, ne arī kāds antivakseris... nezinu, kuri šeit sēž šodien, droši vien pat nav tie paši spēcīgākie... nekļūs par veselības ministru viņa vietā.

No tās pašas frakcijas “Attīstībai/Par!” par ministru varētu kļūt Dūrīša kungs vai Andris Skride. Un es ticu, ka viņiem varētu sanākt labāk. Tāpēc vēlreiz aicinu balsot “par” ministra demisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Daniels Pavļuts ir labākais ministrs, viņš ir labākais ministrs Kariņa kunga štatā, jo tikai tik labs ministrs, kas ir tik labs uzdevumu izpildītājs... un kas ir kārtīgi pastrādājis ar savu sirdsapziņu, kuras vairs nav, var izpildīt šos noteikumus un var tiešām kļūt par labāko špricēšanas ministru Latvijas vēsturē, jo neko citu jau viņš neprot, prot tikai runāt par segregāciju un vakcināciju, un vakcinācijas aptveri, uztverot mūs visus kā tādu ganāmpulku, kas ir jānošpricē pēc iespējas vairāk, un aizmirstot visus pārējos uzdevumus, kas veselības ministram būtībā būtu jārisina.

Mēs esam daudz dzirdējuši tādus pārmetumus: nu ko tad jūs, politiķi, lienat tajā veselības aprūpē, jūs jau neko nesaprotat no tās veselības aprūpes, labāk runājiet par politiku. Taču tajā laikā, kad pēkšņi visi ir kļuvuši tik politiski, kad veselības aprūpes speciālisti, kurus šobrīd kā karstus pīrādziņus izķer viedokļu paušanai, sāk runāt par cilvēktiesību ierobežošanu, par to, ka cilvēki ir jāšķiro, un sāk taisīt politiku, piebalsojot propagandas ruporiem, tad politiķiem tomēr ir jāceļas kājās, valstsvīriem un valstssievām jāsaka: stop! Tāpēc ka šis jau vairs nav stāsts par veselības aprūpi, šis ir stāsts par politiku. Un ārsti šobrīd ir spiesti nodarboties ar politiku, tāpēc ka viņi ir maldināti, un viņus maldina politiķi, tādi kā jūs, Attīstībai/Par!, sakot, ka tas ir pareizais ceļš, kāds ir jāiet ārstiem. Un ļoti bēdīgi ir redzēt cienījamus ārstus, kas tiešām pakļaujas šim propagandas rupora aicinājumam paust to savu skaudro, nosodošo viedokli par tiem cilvēkiem, kuri izvēlas pieņemt lēmumus par savu veselību paši.

Tāpēc, protams, diemžēl tā vietā, lai runātu par demogrāfiju, tā vietā, lai runātu par jaunām darba vietām (nevis par jaunām darba vietām vakcinācijas centros, bet par jaunām darba vietām, ar kurām Latvija varētu izsisties pirmajā vietā un cīnīties par līderību daudzās citās jomās, nevis tikai cilvēku novakcinēšanā!), - tā vietā mums ir jāstudē mirušo no medikamentiem skaits, jāskatās, cik pusaudžu nepareizi novakcinēts, kā ir sertificēti neskaidrie testi izglītības iestādēs, ar kuriem šobrīd... skolas tiek pārpildītas ar nezināmas izcelsmes vielām. Tā vietā mums ir tiešām jānodarbojas ar šo dienaskārtību, ko mums visu laiku piedāvā Daniels Pavļuts un kompānija.

Daniels Pavļuts tiešām ir labākais ministrs Kariņa grupā, un, protams, šodien deputāti, kuri stingri stāv par Kariņa valdību, neļaus nogāzt Danielu Pavļutu. Es gribu teikt, ka viņš tiešām ir ļoti noderīgs ministrs, ņemot vērā to, ka viņš prot vēl vienu ļoti, ļoti svarīgu lietu, kas Kariņa valdībai ir ļoti nozīmīga. Tā ir melošana. Tā ir melošana tiešām bez sirdsapziņas pārmetumiem, un neviens cits to neprot tik labi kā Daniels Pavļuts. Neviens cits neprot tā - pateikt šī gada sākumā sabiedrībai un Saeimas deputātiem, ka mēs neesam totalitāra valsts un nekādā gadījumā nevirzīsimies uz obligāto vakcināciju, un, aci nepamirkšķinot, turpināt stāstīt par to, ka vakcinācija ir brīvprātīga, un pilnīgi bez sirdsapziņas pārmetumiem... pieņemt jebkuru informāciju... par to, ka viņš ir melojis gada sākumā... izlikties, it kā tas stāsts nav par viņu.

Tikai Daniels Pavļuts varēja, aci nepamirkšķinot, stāstīt, ka studentiem nekādā veidā netiks liegta iespēja mācīties neatkarīgi no tā, kā viņi izvēlēsies aizsargāt savu veselību - vakcinējoties vai nevakcinējoties. Tas bija Daniels Pavļuts. Viņš tiešām ļoti drosmīgi meloja, acīs skatīdamies visiem Saeimas deputātiem un sabiedrībai. Un arī šobrīd... Jūs domājat, ka viņam ir kaut viens mazākais sirdsapziņas pārmetums, ka viņa vārdi neatbilst patiesība? Nē, nav! Viņš ir ļoti noderīgs Kariņam.

Daniels Pavļuts prot ļoti labi izvairīties no jautājumiem, neērtiem jautājumiem, un viņš prot ļoti labi izlocīties. Un arī šeit... Šodien mēs saņēmām atbildes uz deputātu jautājumiem par pusaudžu vakcināciju, par šīm neatbilstošajām vakcīnām. Mēs zinām, ka veselības aprūpes speciālistiem šī informācija par neatbilstošu vakcīnu ievadīšanu pusaudžiem tapa zināma jau šī gada 31. maijā. Uzdodot jautājumu, kad gan īsti veselības ministrs par šo faktu uzzināja, mēs saņēmām vispārīgu atbildi, ka, uzzinot par šo faktu, mums ir jādara tas un tas. Neviena datuma, nevienas vēstules, nevienas rezolūcijas. Kā jūs domājat - vai Daniels Pavļuts mēģina noslēpt savu atbildību? Jā, viņš mēģina to darīt, jo mēs zinām, ka maijā tika ziņots par mazāk nekā simt pusaudžiem, kuri tika vakcinēti ar neatbilstošām vakcīnām, bet šajā atbildes vēstulē jau... ir jau vairāk nekā divsimt šādu pusaudžu. Tas nozīmē, ka pārkāpumi turpinājās un turpinājās, neskatoties uz to, ka šī informācija bija plaši zināma gan veselības aprūpes speciālistiem, gan kontrolējošām iestādēm.

Daniels Pavļuts mēģina izvairīties no atbildības, bet mēs viņu sauksim pie atbildības. Un tas nekas, ka šodien mums neizdosies Danielu Pavļutu aizsūtīt mājās, - no atbildības viņš neizbēgs.

Daniels Pavļuts ir iztērējis un plāno tērēt... tostarp - vairāk nekā pusmiljonu budžeta līdzekļu vakcīnu un vakcinēšanas kampaņas apmaksai. Es domāju, ka Daniels Pavļuts pieprot arī šādas lietas. Mēs runājam par naudas apgūšanu, mēs runājam par dažādu interesantu reklāmas aģentūru piesaisti vakcinācijas kampaņai.

Es domāju, ka vispār Daniels Pavļuts ir tiešām vislabākais ministrs, kādu var vien vēlēties Kariņa valdība. Tāpēc Daniels Pavļuts noteikti šodien paliks amatā. Bet Daniels Pavļuts atbildēs par visiem pārkāpumiem, ko viņš ir veicis, esot amatā! Mēs neļausim Danielam Pavļutam izvairīties no atbildības.

Es aicinu tos kolēģus, kuri tiešām saprot, ka Daniels Pavļuts ir absolūti neatbilstošs ministrs, šodien balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam. (Dep. J. Stepaņenko: “Pret Danielu Pavļutu!”)

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Tā kā es esmu līdzparakstījis šo demisijas pieprasījumu, uzskatu to par savu loģisku pienākumu - nākt šeit un izskaidrot savu parakstu uz šī dokumenta.

2020. gada 13. marts - Saeimas sēde šajā zālē... Tas bija laiks, ko es esmu pieminējis kā laiku, kad mēs te vismaz šķietami bijām uz kādu laiku vienoti, ar vienotu apziņu, ka kopā jāpārvar šī krīze - ne tikai mums kopā, bet kopā ar sabiedrību -, jo bez sabiedrības uzticēšanās būs ļoti sarežģīti vai neiespējami to paveikt.

Es toreiz, 13. martā, no šīs tribīnes aicināju neizdarīt vienu kļūdu. Kļūdu, kura, ļoti ticams, varētu tikt izdarīta, jo vilinājums to izdarīt būs. Proti, tā kļūda, kuru es aicināju nekādā gadījumā neizdarīt, - kaut ko šajā procesā neizstāstīt, noslēpt, melot, manipulēt. Jo galu galā jau neko noslēpt neizdosies, tas viss nāks gaismā un tikai sagraus sabiedrības uzticēšanos. Patiesībā tajā brīdī bija visai augsta sabiedrības uzticēšanās gan valdībai, gan, domāju, arī mūsu, deputātu, kopumam.

Diemžēl jūs neklausījāt. Jūs izdarījāt visu tieši pretēji (sakot “jūs”, es runāju par valdību) - jūs slēpāt to informāciju, kura jums likās slēpjama, jūs manipulējāt, jūs melojāt. Diemžēl.

Un rezultāts tam ir tāds, ka mums ir sašķelta sabiedrība, mēs esam viena no tām valstīm, kurās ir viszemākā vakcinācijas aptvere, lai gan vakcīnu mums pietiek, un, kā jau jūs visi droši vien esat redzējuši Eirobarometra pēdējā mērījumā, mūsu valstī ir viszemākā - no visām Eiropas Savienības valstīm viszemākā! - uzticēšanās valdībai šī procesa, kovidprocesa, pārvarēšanā. Tas nav tā - vienkārši sliktas ziņas. Tās sliktās ziņas turpinās, jo bez uzticēšanās straujus panākumus gūt nevaram. Uzticēšanos ir vienkārši pazaudēt, bet ļoti, ļoti sarežģīti ir atjaunot.

Un šis pēdējais gadījums... Bija arī, es saprotu, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, kā saka, stimuls rakstīt šo pieprasījumu par faktiem, par jau... nu, es neteikšu - cilvēcīgām... necilvēcīgām kļūdām attiecībā uz bērnu vakcināciju. Šis ir vēl viens kliedzošs piemērs. Tajā brīdī, kad tika konstatēts pirmais vai pirmie gadījumi, kur kāda pārpratuma pēc, vecuma nenoskaidrošanas pēc vai kāda cita iemesla dēļ tika iedotas neatbilstošas vakcīnas, - tajā brīdī vienīgās zāles, lai šo situāciju risinātu, bija atklātība - visu atklāti, publiski izstāstīt. To saprastu; būtu, protams, arī kāda negācija, bet pozitīvais efekts būtu daudz lielāks. Un galu galā, ja mēs gribējām pasargāt jauniešus no nepareizas potes saņemšanas, tas bija vienīgais ceļš, jo tajā brīdī, kad jaunietis ar savu vecāku piekrišanu dodas uz veselības iestādi saņemt poti, viņš, protams, pilnībā paļaujas, ka tur visi visu zina. Ja šī informācija būtu savlaicīgi publiskota, tad, protams, gan vecāki, gan jaunieši, gan ārsti trīsreiz pārliecinātos, vai jaunietis, nākamais potējamais, saņem pareizu poti.

Šī noklusēšana ir veicinājusi to, ka nevis pieci vai desmit jaunieši ir nepareizi savakcinēti, bet gan, kā jau Jūlija Stepaņenko teica, vairāk nekā divsimt jauniešu. Tās ir konkrētas sekas. Tās ir vienas sekas. Un otras sekas (es negribu teikt, ka tās ir mazāk būtiskas, tās ir tikpat būtiskas!) ir tās, ka šī noklusēšana un melošana ir radījusi milzīgu triecienu vakcinācijas procesam kopumā, vēl vienu lielu triecienu. Un tas man liekas kaut kas vispār prātam neaptverams, ka līdz šai dienai veselības ministrs nav izskaidrojis to. Viņš arī šodien šeit nav ieradies, lai skaidrotu, kā tas varēja gadīties, un radītu pārliecību, ka tagad tas viss ir novērsts un ka tas vairs nevar atkārtoties.

Es nerunāšu vairs daudz, bet runāšu par politisko atbildību. Par to, kā politisko atbildību redz Daniels Pavļuts.

Viņš savā politiskajā karjerā to vienreiz jau ir spilgti nodemonstrējis pirms astoņiem gadiem - pēc slepkavības Zolitūdē. Es saku, ka Zolitūdes traģēdija bija slepkavība, jo, lai arī tā bija bez iepriekšēja nodoma, tas nemaina to, ka tā bija slepkavība. Daniels Pavļuts uzņēmās atbildību palikt amatā. Viņš izplatīja tādu grēksūdzes vēstuli, kurā, manuprāt, divas būtiskākās lietas bija šādas.

Viena - taisnošanās par to, ka ēka jau bija uzcelta, pirms viņš kļuva par ministru; tas nekas, ka viņš bija atbildīgs par drošības... ka viņa ministrija bija atbildīga par būvniecības drošības uzraudzīšanu, - viņš atrada attaisnojumu, ka ēka jau bija uzcelta.

Un kā vēl vienu attaisnojumu viņš minēja to, ka viņš nav varējis... es tagad aptuveni citēšu: nav spējis turēties pretī būvnieku lobijam, lai stiprinātu šīs drošības normas.

Tagad būs kaut kas līdzīgs - pēc kāda laika. Daniels Pavļuts teiks, ka vispār jau Ilze Viņķele nenopirka vakcīnas, viņš jau tikai pēc tam nāca. Nu arī lobijam droši vien būs... daudziem lobijiem... varēs skaidrot, kuriem nespēj turēties pretī. Nekas jauns.

Un es šeit neko nesagaidu no Daniela Pavļuta, viņš visu savā dzīvē jau ir pierādījis. Es nesagaidu neko īpašu arī no frakcijas “Attīstībai/Par!”. Nesen jūs ļoti skaidri parādījāt, ko jūs darāt, kā saka, ar cilvēku, kuram pie rokām “līp” caurlaides un kurš pēc tam brutāli melo, - jūs viņu ieceļat par frakcijas vadītāju, kas jūs turpina pārstāvēt Saeimā kā kopienu. Tas ir skaidrs. Es tagad pat nenosodu, tas vienkārši ir fakts.

Es varētu vērsties pie VIENOTĪBAS. Atcerieties, ar ko beidzās Zolitūdes slepkavība un Daniela Pavļuta savdabīgais veids uzņemties atbildību? Tas beidzās ar to, ka prezidents lika aiziet jūsu premjeram, jūsu, kā saka, zvaigznei debesīs - Valdim Dombrovskim (kopā ar visu kabinetu).

Es saprotu, ka jūs var šobrīd mierināt fakts, ka šis prezidents gan jau tā nerīkosies, bet patiesībā, ja viņš šobrīd tā rīkotos, viņš jūs glābtu, jo pēc tās reizes jūs vēl joprojām esat politikā - ne tikai esat politikā, bet vadāt valdību (ne ar Dombrovski, bet ar Kariņu). Tajā brīdī, kad to izdarīs nevis prezidents, bet vēlētājs, jums atpakaļceļa vairs nebūs. Sargājot šodien Pavļutu, jūs stumjat sevi uz klinti, jo cita atbildīgā kā tikai jūsu premjers virs tā vairs nav.

Aicinu... iesaku Pavļutam, kā saka, iet privātajā sfērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Uzskatu, ka Danielam Pavļutam vajadzēja atkāpties no amata pašam uzreiz - tanī pašā dienā, kad beidzot tika publiskota informācija par to, ka vairāk nekā simt pusaudžu tika vakcinēti ar tobrīd Eiropas Savienībā neatļautu vakcīnu. Tas, ka viņa atkāpšanās nav notikusi, liecina par to, ka cilvēkam nav sirdsapziņas un nav ne mazākās vēlmes saglabāt savu politisko seju.

Informēju jūs, ka pirms nedēļas esmu iesniegusi ģenerālprokuroram iesniegumu ar lūgumu izvērtēt, vai šajās darbībās, vakcinējot nepilngadīgos bērnus ar neatļautu vakcīnu, nav saskatāmi Latvijas likumu pārkāpumi.

Es ceru, ka ģenerālprokurors rūpīgi izvērtēs manu iesniegumu un sniegs atbildi. Un tad mēs varēsim padomāt, vai tiešām mūsu likumos varbūt trūkst pantu, kas liktu cilvēkiem, kuri rīkojas tik bezatbildīgi, tomēr atbildēt par tādu rīcību.

Jā, ministrs taisnojas, ka, lūk, viņi seko šo bērnu veselības stāvoklim un ka nekas briesmīgs nav noticis, bet, saprotiet, cilvēkiem, kuri saka, ka tas, iespējams, bija eksperiments, daļēji ir taisnība, jo... vai tad tas nav eksperiments - noklusēt tādu informāciju no sabiedrības un vērot, kā klājas šiem bērniem? Turklāt vēl jāņem vērā, ka starp tiem pusaudžiem (un par to nav informējis ministrs) bija arī tie, kuri aizgāja vakcinēties bez vecāku atļaujas, jo, lūk, Pacientu tiesību likums ļauj, ka pēc 14 gadu vecuma bērns var aiziet potēties viens pats, pats atbildēt uz jautājumiem, vai viņam ir alerģija uz kaut ko, vai viņam ir hroniskas slimības. Neviens taču neko nepārbauda - un nepārbauda, tāpēc ka... tas ir otrais punkts, par kuru es tiešām lūgtu Pavļuta demisiju... ka pa visu šo laiku, kaut gan vēl pirms gada opozīcija aicināja iesaistīt ģimenes ārstus vakcinācijas procesā, nekas nav noticis.

Vēl pagājušo otrdien valdībai vajadzēja paziņot par plānu, ka ģimenes ārsti, lūk, nodarbosies ar vakcināciju, jo mums briesmīga situācija ar senioru vakcinēšanu. Nekas nav noticis, jo nevar vienoties ar ģimenes ārstiem. Vai tas neliecina par to, ka ministrs ir bezspēcīgs tikt galā pašam ar savu nozari? Ministrs nevar vienoties ar ģimenes ārstiem.

Vēl viens - trešais punkts, par kuru es lūgtu Pavļuta demisiju. Par to, ka tiek noklusēta informācija, ka tepat blakus, Lietuvā, jau kopš 16. augusta ir ieviestas divas svarīgas lietas, kas būtu ļoti noderīgas arī Latvijā.

Pirmkārt, tā dēvētā iespēju pase. Tas ir tas, par ko es runāju, ka mums nevajag atrunāties, ka, lūk, Eiropas Savienībā ir sadarbspējīgs sertifikāts... kaut kāda vienota parauga. Lūk, lietuvieši ņēma un izveidoja iekšēju dokumentu - iespēju pasi -, kas sniedz cilvēkiem iespēju gan sniegt pakalpojumus klātienē, gan ceļot.

Vēl tika noklusēts, ka tas, par ko jūs šodien nobalsojāt “pret”, - par atzīšanu... ka cilvēkiem, kuriem asins analīze norāda antivielas... Lietuvā tādi cilvēki ir pielīdzināti pārslimojušiem. Nezin kāpēc Lietuvā cilvēks, kurš ir pārslimojis, saņem iespēju... saņem sadarbspējīgo sertifikātu... nevis 180 dienas, kā runā Tavara kungs visās diskusijās, bet 210 dienas. Vai lietuviešiem ir kaut kādi citi starptautisko pētījumu rezultāti? Un nezin kāpēc lietuvieši ir atzinuši antivielas kā pamatojumu izsniegt šo sertifikātu, šo iespēju pasi, un šis sertifikāts, ja ir antivielas, darbojas 60 dienas. Kāpēc mēs par to dzirdam pirmo reizi? Kāpēc nekas netiek darīts, kaut gan Baltijas valstis ir mūsu vistuvākās puses cīņā ar kovidu?

Vēl. Jūs varat teikt, ka tas ir sīkums, es kategoriski uzskatu, ka ne. Es trīs dienas mēģināju sazvanīt tālruni, no kura man bija jāsaņem atbilde par Covid-19. Nevis to tālruni, kur es varu pierakstīties vakcinēties, bet to, kur es varu uzdot jautājumu, lai man atbild. Trīs dienas! Pēdējo reizi es domāju: labi, cik minūšu tas man aizņems? Piecpadsmit. Piecpadsmit! Un bez saprašanas, vai man sniegta atbilde vai nav...

Jūs varētu izmēģināt, piemēram, painteresēties par Eiropas veselības apdrošināšanas karti un sazvanīt, tur gan tev vismaz pasaka, ka tu esi septītais rindā, pēc tam tu esi sestais, piektais un tā tālāk. Un tad man ir... es domāju: labi, tas ir to vērts, pagaidīšu. Vēl palika tikai trīs cilvēki, nu... tūlīt sēdēšu uz klausules. Šeit pat tādas iespējas nav.

Nu, mīļie, tas ir vissvarīgākais, kas varētu būt pašlaik valstī, - lai cilvēki saņemtu atbildes uz saviem jautājumiem. Un tādas iespējas nav! Kas notiek?

Un vēl. Manuprāt, tad, kad... Prezidents runāja par kaut kāda valsts uzdevumu ministra posteņa izveidi... Manuprāt, tieši šis - veselības ministra - postenis pašlaik ir primārais valstī.

Es uzskatu, ka Pavļuta kungam ir jāatkāpjas un Kariņa kungam kā premjeram ir jāuzņemas šīs ministrijas vadība, jo nevar visu laiku sēdēt aiz veselības ministra muguras un teikt, un norādīt, ka, lūk, viņš ir vainīgais. Vainīgais ir premjers, jo viņš, pirmkārt, nenovērtē pienācīgi veselības ministra nekvalitatīvo darbu.

Otrkārt, viņš nevar izdarīt tā, lai bijusī veselības ministre Čakšas kundze vakardien nemelotu televīzijā par to, ka, lūk, skaistumkopšanas nozare ir vienojusies... un cik forši tas viss strādā... un ka mums jāizdara tas arī ar citām nozarēm caur Ministru kabineta noteikumiem. Nav tā! Tā asociācija, kura it kā vienojas, pārstāv minimālu šīs nozares sadaļu.

Es saprotu, jums bija uzdevums pateikt kaut ko tādu pozitīvu. Nav nekā pozitīva. Pavļutam ir jāatkāpjas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei. (Dep. A. Zakatistovs: “Cik pulkstenis?”)

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Labdien, godātie kolēģi! Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Savu uzrunu es gribētu sākt ar to... par 2020. gada novembri, kad Juris Pūce kļūdījās Rīgas pašvaldības autostāvvietu jautājumā. “Esmu patiesi izdarījis ļoti neveiksmīgu izvēli, es esmu maldinājis savus kolēģus un Latvijas sabiedrību.” Un tajā brīdī Juris Pūce demisionēja.

2021. gada janvāris. Viņķele preses konferencē par vakcinācijas plānu uzsvēra, ka tas ir balstīts tādu speciālistu lēmumos, kuri aktīvi seko līdzi notiekošajam. Pēc viņas domām, veselības krīzes laikā neuzticēties ekspertiem, politiķiem sākt apšaubīt tik profesionālus jautājumus kā vakcīnu iedarbīgums ir ceļš uz vēl dziļāku krīzi. Viņa arī norādīja, ka vakcinācijas plāns jau ir bijis visu laiku un tas ir ticis papildināts pirms iesniegšanas valdībā, jo vēl nesen paziņots par vakcīnas “Moderna” reģistrācijas atlikšanu. Viņķele norādīja uz premjera nespēju darīt tā, kā pats iepriekš ir teicis, - rīkoties operatīvi. Un Ilze Viņķele demisionēja.

2021. gada septembris. 117 jauniešu vecumā no 12 līdz 17 gadiem ir vakcinēti ar “Johnson & Johnson” vakcīnu, un 26 gadījumos vakcinēšana veikta ar “AstraZeneca”, proti, ar vakcīnām, kuras nav atļautas bērnu un jauniešu vakcinēšanai pret Covid-19. Vecumam neatbilstoša Covid-19 vakcīna vairumā gadījumu izmantota teju pilngadīgiem pusaudžiem. Turklāt īsi pēc pošu veikšanas tikusi apstiprināta tās lietošanas jauniešiem pārbaude... par vecumam neatbilstošas vakcīnas pret Covid-19... secinājusi Veselības inspekcija.

Es atvainojos, bet, kad bērniem tiek pārdots alkohols vai tabakas izstrādājumi, kādu pārdevēju attaisnoja par to, ka viņi ir jau teju pilngadīgi? Vai kaut kādā dzimtsarakstu nodaļā tika reģistrēta laulība teju pilngadīgiem pusaudžiem?

Kas tas par formulējumu un attaisnojumu, ka bērni jau bija teju pilngadīgi?! Es atvainojos, tās ir medicīniskas manipulācijas, tie ir mūsu bērni. Vai tiešām mēs esam gatavi aizvērt acis? Kur ir mūsu nacionālās vērtības? Vai tiešām neviens par to nenesīs ne juridisku, ne politisku atbildību?

Krimināllikuma 138. pants paredz atbildību - par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu tiek paredzēts gan sods ar brīvības atņemšanu uz laiku, gan piespiedu darbi un naudas sodi.

Kad mums būs atbildība ministra kungam?

“Es ļoti ceru, ka šiem jauniešiem nekas slikts nenotiks,” teica Juris Pūce. Juri, es domāju, ka ar Danielu Pavļutu arī nekas slikts nenotiks, ja viņš šodien demisionēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Ļoti cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Es gribētu sākotnēji paust aktuālāku informāciju par to, kas ir izskanējusi daudzās, daudzās runātāju runās par šo jautājumu, tieši par šo vakcinācijas... un par šo vakcinācijas kļūdu attiecībā uz jauniešiem, un tad pievērsties ministra demisijas pieprasījumam.

Jāsaka, ka šie secinājumi, ko arī... un faktiski nekas nav slēpts, Veselības inspekcija ir veikusi pārbaudi, un secinājumi ir šādi: neatbilstošas vakcīnas pret Covid-19... vairāk nekā pusē gadījumu vakcinācija jauniešiem ir veikta ar tā saucamo mRNS vakcīnu - “Moderna”. Un šī vakcīna tika faktiski tūlīt pēc šī vakcinācijas fakta arī apstiprināta (Dep. R. Ločmele: “Meli! Vairāki mēneši!”)... vakcinācijai jauniešiem.

Otrs būtisks fakts, kāpēc faktiski šis ir tāds opozīcijas trumpis, kas ir izvilkts no kabatas, lai radītu papildu ieganstu ministra demisijas pieprasījumam, ir tas, ka divās trešdaļās gadījumu šie jaunieši bija īsi pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Viņi faktiski drīz pēc vakcinācijas šo vecumu sasniedza.

Nākamais būtiskais fakts ir tas, ka viens vakcinācijas gadījums, kas bija veikts ar vakcīnu “AstraZeneca”, tika veikts tieši tāpēc, ka šī jaunieša vecāki pieprasīja tieši šo vakcīnu. Tātad arī šādi gadījumi ir.

Protams, mēs esam brīdinājuši visus vakcinācijas pakalpojumu sniedzējus. Viņi ir brīdināti par to, ka viņi var saņemt smagu sodu par neatbilstošu vakcināciju - pat līdz 10 procentiem no iepriekšējā vakcinācijas apjoma apmaksas. Tā ka tas ir būtiski.

Vēl es gribu teikt, ka nevienam no šiem jauniešiem... izņemot vienu no šiem jauniešiem, kuram ir bijušas tādas blaknes kā paaugstināta temperatūra, nevienam citam... Nav ziņu par to, ka viņiem būtu radušās kādas blaknes pēc šīs vakcinācijas.

Bet tagad par ministru Danielu Pavļutu un par šo demisijas pieprasījumu. Pirmām kārtām es gribu teikt: kolēģi, atcerēsimies, kādos apstākļos ministrs uzsāka, uzņēmās šo grūto un atbildīgo darbu! Veselības nozare bija daudzu gadu garumā ļoti novājināta. Faktiski mēs atradāmies pandēmijas uzliesmojuma priekšvakarā. Tie bija apstākļi, kuros bija nekavējoties jāuzsāk iedzīvotāju vakcinācija.

Un Daniels Pavļuts uzdrīkstējās un uzņēmās šos pienākumus. Un es uzskatu - un arī mani kolēģi uzskata -, ka līdz šai dienai viņš šos pienākumus ir veicis godam un arī turpinās to darīt.

Un kā pamatojums manis teiktajam ir dažas lietas, kuras es gribētu šeit uzskaitīt. Manuprāt, vispār Danielam Pavļutam ir izdevies paveikt šajā krīzes laikā daudz vairāk nekā citiem ministriem miera laikos.

Ja mēs paskatāmies uz Covid-19 vīrusa izplatību, tad, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, redzam, ka tomēr šie pīķi, kādi Latvijai ir bijuši, nav bijuši tik strauji. Un tos ir izdevies ierobežot, visiem kopā strādājot. Ir ieviesta visaptveroša, ērta, katram pieejama vakcinācija. Nozare ir daudz sagatavotāka jauniem vīrusa uzliesmojumiem... slimnīcas - gan universitāšu slimnīcas, gan reģionālās slimnīcas. Ir uzsākts un tiek turpināts darbs pie vairākiem būtiskiem jautājumiem, tādiem kā jaunais mediķu atalgojuma modelis, plāns - jauns plāns - vēža pacientu ārstēšanai, darbs pie jaunas... digitālās veselības... izstrādes, psihiskās veselības plāns, slimnīcu līmeņošana. Un te varētu saukt arī daudzas citas aktivitātes, kuras, neskatoties uz šo smago pandēmijas situāciju, veselības ministrs tomēr turpina virzīt.

Krīzē redzam, ka veselības aprūpes sistēmā ir daudzas vājās vietas, par kuru novēršanu demisijas pieprasītāji neparūpējās tad, kad viņi vadīja Veselības ministriju un kad nebija šīs pandēmijas. Tikai krīzē ir izgaismojušies šie... šīs milzīgās... patiesībā caurumi un nebūšanas veselības aprūpes sistēmā. Protams, tā tas ir - katra krīze izgaismo problēmas, un tagad nu ar šīm problēmām ir jāstrādā. Jautājums vairs nav atliekams, jo tas ir jautājums par visas sabiedrības veselību un drošību.

Es vēl gribu teikt, ka, lai samazinātu saslimstību ar kovidu, tika pieņemti daudzi, ļoti daudzi lēmumi arī valdībā. Vienkāršotāki, saprotamāki drošības pasākumi. Pa vasaru ir izstrādāts rīcības plāns tālākai situācijas kontrolei. Darbs pie Ministru kabineta noteikumu Nr. 360 pārstrādāšanas. Skolu darbs klātienē - pēc iespējas ilgāk. Tātad šie lēmumi par zaļo režīmu, dzelteno režīmu un sarkano režīmu, par to, kā nodrošināt drošus pakalpojumus iedzīvotājiem, - tie visi ir ikdienas dienaskārtībā.

Par vakcināciju. Vakcinācija tika ieviesta... un ir ieviesta būtībā kā nacionāla mēroga projekts, un ar atbilstīgu... atbildīgu profesionāļu komandu tika īsā laikā izveidota tā saucamā ViVaT sistēma, kurā var iegūt datus... teiksim, vakcinācijas procesā iesaistītās iestādes - par cilvēkiem, kuriem nepieciešama vakcinācija. Vakcinācija tiek nodrošināta maksimāli tuvu cilvēkiem - lielveikalos, gadatirgos; notiek izbraukuma vakcinācijas. Tiek nodrošināta arī došanās klātienē pie senioriem, kas ir vecāki par 80 gadiem, un notiek vakcinācija mājās.

Šobrīd, kolēģi, pilnībā veselība un dzīvība... pret Covid‑19... nu, vismaz no smagas saslimšanas ar Covid‑19 ir paglābti 796 tūkstoši cilvēku jeb 42 procenti no iedzīvotājiem (ir saņēmuši abas vakcīnas devas); 54 procenti ir... ja mēs rēķinām no tiem iedzīvotājiem, kuri var vakcinēties, un neieskaitām šajā skaitā bērnus...

Ja mēs raugāmies uz dažādām nozarēm, tad redzam, ka ir savakcinēts 91 procents mediķu, ir savakcinēti 74 procenti sociālās aprūpes centru klientu un darbinieku, 72 procenti izglītības iestāžu darbinieku. Te ir milzīgs darbs paveikts, un jāsaka paldies visiem, kas tajā ir iesaistījušies.

Var teikt, ka varēja būt savakcinēts vairāk. Protams, varēja būt, un, protams, mēs šajos rādītājos neesam priekšgalā, ja salīdzinām ar citām Eiropas Savienības valstīm. Bet jāņem vērā arī, ka daudzas Veselības ministrijas virzītas iniciatīvas tika apturētas, tika apturētas dažādas aktivitātes, kas varētu veicināt vakcināciju. Gan valdībā nebija panākta vienošanās, gan arī Saeimā. Ja mēs runājam, piemēram, par šo pienākumu vakcinēties mediķiem, skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem.

Starp citu, arī viens no demisijas pieprasītājiem Viktors Valainis - kā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors - nepastarpināti ir bijis klāt vakcinācijas procesam un redzējis, un labi zina, kāda apjoma un intensitātes darbu tas ir prasījis un vēl aizvien prasa iesaistītajiem, tostarp pašvaldībām. Un, šķiet, liekot parakstu zem demisijas pieprasījuma, tas laikam Valaiņa kungam ir piemirsies - tas, cik smags patiesībā tas darbs ir.

Savakcinēti vairāk nekā 800 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir mediķu, Veselības ministrijas un kopumā valdības paveiktais darbs, koalīcijas partneru paveiktais darbs. Cienījamie kolēģi, cienījamā opozīcija, kas ir jūsu paveiktais darbs? Apmēram 800 tūkstoši nesavakcinētu jeb vakcinēties negribošu iedzīvotāju - tas ir jūsu veikums. Un es negribētu to attiecināt uz visu opozīciju, bet uz to opozīcijas daļu, kura tiešām rīkojusies pandēmijas situācijā diezgan destruktīvi.

Piemēri: jūsu veikums ir uzsākts... jau kopš pandēmijas sākuma... ar kovidvīrusa noliegumu - ka vispār pandēmijas mums nav un ka tas ir kaut kas, kas pielīdzināms parastai gripai, ar neskaitāmiem aicinājumiem neievērot un atcelt drošības pasākumus; tad - dažādas pseidoekspertīzes par vakcīnu iedarbību, drošumu un kaitīgumu, gan... deputātiem piedaloties un it kā... kā bezmaz vai ekspertiem... runājot ekspertu vietā par to, kāds ir šis vīruss, kā tas ietekmē organismu un kādas ir vakcīnas; akcija pret masku valkāšanu (atceramies?), ekspertu viedokļa diskreditācija; tas viss ir bijis jūsu dienaskārtībā pēdējo pusotru gadu.

Es varētu saukt vēl, bet man ir retorisks jautājums: vai tas tiešām (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ir opozīcijas darbs - darboties pret sabiedrības veselības interesēm, uzkurināt pretvakcinācijas kustību un sašķelt sabiedrību? Vai tas ir patiesi opozīcijas darbs? Es nedomāju tā. Kolēģi, mēs atrodamies vienā laivā. Mēs atrodamies vienā laivā - pandēmijas apkarošana ir visas mūsu sabiedrības interesēs, mēs dzīvojam vienā valstī un vienā pasaulē. Un mums visiem nerūp...? Vai tad tiešām mums visiem nerūp tas, lai mēs varētu iziet ātrāk no šīs pandēmijas?

Ir nodrošinātas, pieejamas bezmaksas vakcīnas visiem Latvijas iedzīvotājiem. Ja mēs runājam par to, cik mums ir vakcīnu, - mēs esam palielinājuši vakcinācijas portfeli līdz tādam apjomam, ka mēs varam savakcinēt visus Latvijas iedzīvotājus un mums pietiek vēl devu, lai tos revakcinētu. (Dep. K. Sprūdes starpsaucieni.) Lai tos revakcinētu... atkārtoti, jā.

Tātad būtībā, kolēģi, es domāju, ka šeit ir jautājums par to... un laikam mēs tiešām esam unikāli ar to, ka mums... ir izdevies politiķiem tik ļoti mobilizēt antivakcerismu, kā to dēvē, un tas ir tas “nopelns”, un tas ir tas rezultāts, un par to... nezinu, vai par to var teikt paldies Latvijas sabiedrība un Latvija kā valsts.

Es vēl gribētu teikt, ka (Dep. K. Sprūdes starpsaucieni.) kopumā, cienījamie kolēģi, pandēmijā mēs... neesam bijuši visur tikai pēdējie, mēs esam arī bijuši starp pirmajiem. Piemēram, mēs esam viena no valstīm, kuras ir pirmās ieviesušas digitālo sertifikātu. Un faktiski mūsu iedzīvotāji to var izmantot. Mums ir arī rekordaugstas testēšanas jaudas, ko mēs esam pašreiz palaiduši, un rekords ir 200 tūkstoši testu nedēļā un vairāk. (Dep. K. Sprūde: “Zelta medaļa! Par testēšanu!”)

Mēs esam sagatavojuši slimnīcas jaunajam uzliesmojumam, slimnīcās ir ieguldīti vairāk nekā 123 miljoni eiro. Faktiski slimnīcas ir daudz gatavākas pandēmijai. Mediķu atalgojums ir palielināts, ārstniecības personām kopš 2019. gada - vidēji par 35 procentiem. (Dep. K. Sprūdes starpsaucieni.) Tātad ārstiem klāt nākuši vidēji 512 eiro mēnesī. Tie ir tie darbi... tie ir tie darbi, kas ir padarīti... un kas ir jāveic. Vēl šeit izskanēja... ģimenes ārstiem atbalsts šajā gadā ir bijis apmēram 50 miljoni eiro.

Tātad, kolēģi, es domāju, ka tomēr šajā jautājumā, kas skar sabiedrības veselību, mūsu visu drošību, mēs varam būt vienoti. Es esmu par to pārliecināts. Un tā ir pārprasta opozīcijas rīcība... Ja mēs runājam un aicinām sabiedrību uz sašķeltību un aicinām nevakcinēties, tas ir pārpratums.

Es domāju, mēs varam būt vienoti, mēs kā valsts tikai iegūsim, ja mēs pēc iespējas ātrāk veiksim vakcināciju, palielināsim vakcinācijas aptveri, aicināsim visi... aicināsim iedzīvotājus vakcinēties, ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus un atbalstīt Veselības ministriju, un atbalstīt veselības ministru Danielu Pavļutu.

Pirms kritizējam, paskatāmies spogulī, paskatāmies - ko es personīgi esmu darījis, lai kāds no iedzīvotājiem justos drošāk un tiktu savakcinēts... un gribētu savakcinēties.

Tā ka es aicinu neatbalstīt šo demisijas pieprasījumu.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (Neatkarīgie).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Nedaudz... atbildot Ilmāram.

Nu jā, naudu esam tērējuši ļoti daudz - 66 miljoni, 86 gultas. Ļoti daudz... gultas... ir palielināts (Starpsauciens: “Tās ir muļķības!”)...

Par atbildību. Nu, ja Ilmārs saka, ka neviens no jauniešiem jau nav cietis un nav jāuzņemas atbildība, tad sanāk tā - tad arī dzērājšoferis, kurš brauc dzērumā un neizraisa avāriju, nevar vairs tikt sodīts.

Nu ir tomēr... ir jāizvērtē, kad ir jāuzņemas atbildība un kad nav.

Un, runājot par valdību, par mūsu veselības ministru, - nu nekur tā valdība... nekritīs, mums taču ir pietiekami daudz dezertieru, piesedzēju. Tā valdība tepat būs.

Aicinu atbalstīt ministra demisiju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Starpsaucieni. Dep. M. Bondars: “... no lapas! Runā no sirds!”)

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ministra demisija - tas ir ļoti nopietns jautājums. Un arī es ikvienu aicinātu ļoti nopietni pret to izturēties.

Nupat, šonedēļ, Eiropas Parlamentā... uzrunā Urzula fon der Leiena minēja to, ka Eiropas Savienībā vidēji 70 procenti iedzīvotāju ir vakcinēti. Ir valstis, kurās ir pāri par 80 procentiem iedzīvotāju vakcinēti. Ir valstis, kurās tiešām ļoti pozitīvi... pieņem lēmumus par visdažādāko ierobežojumu atcelšanu. Notiek atgriešanās normālā dzīvē.

Ja mēs skatāmies, kas notiek Latvijā, - Latvija to dara tā, kā to dara ministrs Pavļuts. Tā, kā to ir izpildījusi Latvijas valdība.

Tikko parlamentārais sekretārs Dūrīša kungs stāstīja šos skaitļus, kas... tomēr ir 42 procenti no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita, kas ir pilngadīgi... kuri ir šobrīd vakcinēti. (Starpsauciens: “54!”) Tas mūs noved tādos apstākļos, ka šobrīd mums ir un mums neizbēgami būs jārunā par kārtējiem ierobežojumiem.

Šajās brīvdienās žurnālisti bija aprēķinājuši... kolēģi, es aicinu pievērst tiešām uzmanību šim skaitlim. Ja matemātiskie aprēķini ir pareizi, tad tuvākajā laikā no šīs slimības Latvijā mirs vēl 1000 cilvēku. 1000 cilvēku mirs tādēļ, ka mēs neesam izpildījuši to plānu, kuru pati valdība sev uzlika jau februārī.

Jaunais ministrs... jaunā ministra vadībā... uzņēmās ar pilnu mandātu strādāt, izstrādāja plānu, kuru viņš pats sauca dažādos modernos vārdos: elastīgs un piemērots visādiem izaicinājumiem; 70 procenti vakcinēto - līdz vasaras beigām.

Finanšu resursi. Vai kāds liedza Danielam Pavļutam jebkādus finanšu resursus? Veidoja vakcinācijas birojus. Veidoja reklāmas kampaņas. Vai tās reklāmas kampaņas nostrādāja? Acīmredzami - nenostrādāja. Tās bija ļoti lielas summas, kas tajās tika ieguldītas.

Kas pie tā ir vainojams? Vai pie tā ir vainojami tie cilvēki, kuri nav aizgājuši vakcinēties, vai valdības stratēģija un politika, kas nav sasniegusi vēlamo mērķi?

Ja mēs skatāmies no vadības viedokļa... objektīvi fakti. Paskatāmies, kā to redz mūsu veselības aprūpes sistēma, kā to redz mūsu slimnīcas. Slimnīcas, kurās jau tā ir spriedze ar šiem jautājumiem, slimnīcas, kurām par piemaksām... pieņem valdība lēmumus par jūliju jūlija beigās, tā ka cilvēki nezina, kā aprēķināt algas. Darbinieki, ārsti, to palīgi - viss kolektīvs jūt to, ka no ministrijas vadības... nav īsti pārliecinošas darbības. Var teikt, ka, vienalga, vai pie tā ir vainīga Finanšu ministrija vai kas cits, beigu beigās tie ir ārsti, kuriem algas netiek laikā aprēķinātas.

Nav tā, ka Latvijā būtu daudz slimnīcu, kurām kontos glabātos kaut kāda nauda un kuras varētu jau laikus kaut ko plānot. Ir ļoti liels retums tādas slimnīcas. Pārsvarā slimnīcas gaida un dzīvo no mēneša uz mēnesi - gaida šo naudu. Un ir svarīgi, lai tām būtu pārliecība par to.

Ja mēs runājam par cilvēku dzīvi reģionos, tad, kolēģi, jāteic, ka reģionos situācija ir pavisam bēdīga. Iedomājieties reģiona slimnīcas kolektīvu. Un te mēs jau varam skatīties skaitļus. Un tie izskatās un izklausās it kā diezgan labi.

Ja mēs skatāmies kopējo ieguldījumu, kāds ir cilvēku veselībā Latgalē, Vidzemē, Kurzemē, izskatās jau labi. Ja mēs paskatāmies, ka Vidzemes slimnīcā ieguldīti 6,2 miljoni eiro, tas, kolēģi, izskatās labi - 6,2 miljoni Vidzemes slimnīcā ieguldīti pēdējos gados.

Kā jums liekas, vai kovids ir vienīgā slimība? Varbūt ir arī citas slimības, kas cilvēkiem jāārstē. Un tāpēc, protams... Mēs varam paskatīties - Rēzeknes slimnīcā ieguldīti 3,9 miljoni eiro pēdējo gadu laikā. Pieņemti lēmumi par 3,9 miljonu eiro ieguldījumu.

Kolēģi, tie skaitļi izskatās lieli, tie skaitļi... izklausās, it kā visam vajadzētu pietikt. Bet pretstatā... ja mēs paskatāmies... Gan reģionu iedzīvotāji, gan Rīgas iedzīvotāji ir pelnījuši veselības aprūpi. Taču reģionu iedzīvotājos iegulda 16 procentus no kopējā finansējuma - 16 procentus! -, turpretim Rīgā un Pierīgas reģionā iegulda veselības infrastruktūrā 250 miljonus. Tie ir valdības pieņemtie lēmumi. Un par kādiem plāniem te tikko runāja Dūrīša kungs? Par slimnīcu līmeņošanu, vēl kaut ko. Kāda tur līmeņošana!

Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs vēl pavisam nesen atbildēja... un es tiešām no visas sirds saku paldies Daugavpils slimnīcas kolektīvam. Viņi bija vieni no čaklākajiem kovidpacientu ārstētājiem.

Kopumā tā proporcija sadalījās - Rīga pret pārējo Latviju - puse uz pusi, bet... Tā vietā, lai mēs domātu, kur tad vajadzētu uzlabot to infrastruktūru, kur tad vajadzētu ieguldīt naudu tajās gultās un kur tad vajadzētu sakārtot kopējo... lai tiešām būtu visi skābekļa aparāti, sistēmas, lai viss strādātu, proporcija ir šāda: 84 procenti - Rīgā un Pierīgas reģionā, 14 procenti - reģionos.

84 procenti pret 14 procentiem! Kolēģi, manuprāt, šī proporcija ir amorāla, vienkārši amorāla!

Un te stāsts ir ne tikai par kovidu, ne tikai kovida dēļ ir šis demisijas pieprasījums. Tas ir par attieksmi.

Dūrīša kungs prasīja, ko tad mēs tādu esam izdarījuši. Jā, mēs centāmies. Arī mēs strādājam reģionos, arī mēs pārvaldām reģionu pašvaldības. Kolēģi, tad, kad bija izaicinājums veidot lielos centrus, tieši reģionu cilvēki bija tie, kas tos centrus veidoja, tieši reģionu cilvēki gāja soli priekšā.

Un jūs runājat par savstarpējām attiecībām, par uzticēšanos valdībai, par uzticēšanos ministram un pašvaldībām, reģionālajām slimnīcām. Diemžēl situācija ir tāda, ka 10 tūkstoši eiro palika nesamaksāti tiem cilvēkiem, kuri bija līderi šajā jomā, kuri parādīja visiem citiem, kā tas ir jādara. Viņiem, kuri izdarīja visu paši pirmie, potēja paši, vislabāk izstrādāja visu šo sistēmu, - viņiem pat vēl šodien nav samaksāts! Viņi man saka: labi, mēs norīsim to krupi - 10 tūkstoši -, nu gan jau kaut kā tiksim galā, bet tas jau ir stāsts par attieksmi.

Tas ir stāsts par attieksmi! Tad, kad jānāk palīgā, viņi nāk palīgā. Tas ir stāsts par attieksmi.

Kas bija Liepājā? Tur cilvēki vienkārši nesaprata, kas notiek. Šī attieksme, kāda bija no valdības... kamēr saprata tiešām... Cilvēki gribēja palīdzēt tajā brīdī, kad vajadzēja palīdzēt.

Un rezultātu jau mēs redzam. Rezultāts - mēs redzam šos procentus, kādi mums šodien ir. Šie procenti ir tādi, kādi tie ir. Mēs iedziļināmies tajā, ko saka cilvēki.

Kolēģi, viens ir jautājums par slimnīcām, viens - par šiem lielajiem vakcinācijas centriem. Nākamā lieta - par ģimenes ārstiem. Daudz par to tiek runāts. Kolēģi, vai jūs esat runājuši ar tiem ģimenes ārstiem, lauku ģimenes ārstiem un pilsētu ģimenes ārstiem, kuru praksē ir divi tūkstoši pacientu, - ar tiem ārstiem, kuriem dienā nav tikai pieci pacienti, bet gan desmitiem pacientu dienā? Viņiem saka: tagad vakcinējiet! Un ko viņi atbild? Viņi saka: iedodiet mums trešo palīgu, samaksājiet mums normāli par to vakcināciju! Viņiem vēl šodien trešo palīgu sola kaut kad nākamgad, it kā tas kovids būtu kaut kur tālumā. Kā tad jūs cerat sasniegt tos rezultātus?

Ir taisītas socioloģiskas aptaujas par to, kas notiek, kad kādam šaubīgam cilvēkam zvana ģimenes ārsts, ģimenes ārsta palīgs vai kāds noalgots speciālists, kur nu vēl veselības ministrs, un mēģina pārliecināt cilvēku, kurš šaubās par to, vai vajag vai nevajag vakcinēties. Cilvēku uzticēšanās ģimenes ārstiem ir vislielākā. Cilvēkam ir uzticēšanās, ja zvana viņa ģimenes ārsts un saka - nāc un vakcinējies. Pārliecinoši! Lielāka uzticēšanās. Bet jūs... Gribat, lai ģimenes ārsti tā strādā, bet viņiem taču arī citas slimības jāārstē.

Kolēģi! Pastāvot šādiem apstākļiem, es domāju, ir pamats aizdomāties. Saprastu, ja viņi tagad to prasītu... Viņi jau pirms gada to prasīja (jau pirms gada to prasīja!): dodiet mums mūsu praksēs palīgus, kas nāks un palīdzēs vakcinēt cilvēkus; dodiet palīgus, dariet to!

Un, protams, arī cilvēkiem, kuri ir jau aizgājuši vakcinēties, - arī viņiem kaut kādā veidā... nu, šobrīd... šie ierobežojumi, kas top... Protams, tas ir skaisti - iet uz restorāniem, kinoteātriem, tas viss ir labi, bet ir cilvēkiem arī veselības problēmas.

Kolēģi! Visā šajā laikā rezultāts, ko es jau sākotnēji minēju, - šie 40 procenti, cik mums tagad ir to vakcinēto... Beigu beigās mēs esam nonākuši situācijā, ka mums atkal būs šie ierobežojumi. Beigu beigās mēs esam nonākuši situācijā, ka... pie mums cilvēki diemžēl joprojām mirst...

Tāpēc šī ir viena no tām retajām reizēm, kad es vai kāds cits runā par ministra demisiju, tāpēc ka diemžēl - diemžēl! - ministra darbi ir vērtējami, skatoties nevis kaut kādos statistikas rezultātos, bet nelaimēs, reālās nelaimēs: zaudētas cilvēku dzīvības.

Kolēģi! Tas ir skaidri saprotams - plāna neizpilde nozīmē to, ka mirst cilvēki. Mirst visvairāk... kā nekad. Un te nevajag vainot pozīciju, opozīciju, vēl kaut ko. Jums pašiem vajag analizēt, kam jūs dodat šīs reklāmas kampaņas organizēt, cik tās ir mērķtiecīgas, ko tieši tās ir uzrunājušas. Vai tās ir uzrunājušas to lauku cilvēku? Vai tās ir uzrunājušas to cilvēku, kuru tiešām vajag uzrunāt?

Vai jūs esat atraduši īsto ceļu? Tas ir acīmredzami - neesat atraduši. Citas valstis to dara daudz labāk, efektīvāk. Ir viela pārdomām, un uzdodiet paši sev jautājumu, vai tiešām ministrs ir īstajā vietā.

Visu cieņu Danielam Pavļutam, viņš tiešām kā kolēģis ir ļoti labs kolēģis, un ar viņu ir interesanti strādāt, un tiešām man nav nekādu iebildumu pret viņu kā Saeimas deputātu, kā komisijas vadītāju, bet šajā brīdī ir runa par viņu kā veselības ministru.

Ministrs ir galvenais procesa koordinators valstī... kopā ar savu labo roku - vakcinācijas biroju. Abu šo institūciju - ministrijas un vakcinācijas biroja - vadībā ir cilvēki, kuriem ir ļoti, ļoti attāla saistība ar veselības jomu.

Tātad ir runa par savstarpēju uzticēšanos, ir runa par reputāciju. Šajā brīdī, kamēr vēl nav par vēlu, varbūt tomēr ir vērts mums padomāt par to, lai ministra amatā tomēr nāktu cilvēks no nozares, profesionālis, kuram uzticas nozare un iedzīvotāji, - cilvēks, kuram ir kāds ārsta grāds varbūt arī. (Starpsauciens: “Kāds tas ir?”) Cilvēks, kura viedokli neapšauba. Cilvēks, kurš, tiekoties ar nozari, runā nozares līmenī, nevis tiek izglītots no nozares puses par to, kas ir vakcinācija un kā to darīt. Cilvēks, kurš ir soli priekšā, kuram ir savs redzējums.

Mēs redzējām Daniela Pavļuta redzējumu. Tas bija februārī, viņš to skaidri un nepārprotami pateica - līdz vasaras beigām 70 procenti Latvijas iedzīvotāju būs vakcinēti. Nekas viņam nebija liegts, viss viņam bija. Rezultāts ir tāds, ka mums ir jauni ierobežojumi.

Kolēģi, aicinu apdomāties un atbalstīt šo demisijas pieprasījumu. (Dep. S. Riekstiņš: “Tad ierobežojumu nebūs?”)

(Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Ļoti cienījamās kolēģes! Augsti godātie kolēģi! Pirmām kārtām - sirsnīgs sveiciens mūsu kolēģim Danielam Pavļutam saistībā ar vakardienas ļoti priecīgo notikumu. Vēlu abiem jaunajiem Latvijas pilsoņiem laimi, veselību un veiksmi augt gudriem, labiem un veseliem - mammai, tētim un Latvijai par prieku.

Bet nu par šodienas jautājumu - demisijas pieprasījumu. Vairāki mūsu kolēģi no opozīcijas ir jau uzstājušies un argumentējuši un droši vien turpinās argumentēt par nepilnībām vakcinācijas procesā pret kovidu.

Daniels Pavļuts uzņēmās veselības ministra amata pienākumus pandēmijas viducī. Daudzi jau ir piemirsuši (vismaz pēc šodienas runām spriežot, tā šķiet) par to, kāda bija situācija šā gada janvārī. Tikai pavisam nesen, decembrī, Eiropas Zāļu aģentūra bija apstiprinājusi lietošanai pirmās vakcīnas. Latvijai ievērojami kavējās vakcīnu piegādes. (Dep. V. Valainis: “Kāpēc kavējās?”) Nebija skaidrs, kad un kādā veidā vakcīnu pieejamība būs nodrošināta. Turklāt veselības aprūpes sistēma tobrīd bija pārslogota ar kovida otrā viļņa pacientiem. Vienlaikus bija skaidrs, ka tūlīt būs jāmobilizē milzīgi resursi, lai simtiem, tūkstošiem Latvijas cilvēku varētu saņemt tik nepieciešamo vakcīnu.

Šobrīd, deviņus mēnešus vēlāk, varam redzēt, ka 885 tūkstoši cilvēku, vairāk nekā 885 tūkstoši cilvēku, ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnu. Vakcīnas Latvijas iedzīvotājiem ir brīvi pieejamas, nav rindu; nav gan diemžēl arī vairs daudz to gribētāju, kas tajās rindās varētu stāties. Iemeslus tam, kāpēc tā tas ir, šodien jau esam dzirdējuši un gan jau vēl dzirdēsim visdažādākajās interpretācijās.

Tomēr viens ir skaidrs - cīņā pret pandēmiju, kur pirmajās rindās cīnās mediķi un zinātnieki, pretī viņiem karo ne tikai nāvējošais vīruss, bet arī milzīgs pret racionāliem un saprātīgiem argumentiem vērstas dezinformācijas burbulis. Neiedomājamas baumas un viltus ziņas apvij kovidpandēmiju, bet jo īpaši - vakcīnas. Diemžēl arī daudzi Latvijas iedzīvotāji ir pakļauti šim dezinformācijas burbulim.

Es aicinu visus šeit klātesošos atbalstīt mediķus un zinātniekus cīņā pret dezinformāciju, vairot uzticēšanos pētījumiem un pierādījumos balstītai pieejai, vakcinēties pašiem, kas to vēl nav izdarījuši. Aicināt vakcinēties arī citus. Zinu, ka daudzi, to skaitā kolēģi no opozīcijas, ir jau to darījuši, un liels paldies jums par to, ka jūs to darāt. Ja izdosies mazināt maldu ietekmi, redzēsim arī straujāku vakcinēto personu skaita pieaugumu.

Opozīcijas deputāti pārmet neizdarības un kļūdas vakcinācijas procesa organizācijā. Skaidrs, ka nepilnības ir bijušas. Jebkurā procesā, kurā iesaistīti tūkstošiem, simtiem tūkstošu cilvēku, būs nobīdes un būs arī pārrāvumi. Tas tā bija, un diemžēl tas tā arī būs, tas ir neizbēgami. Tomēr Veselības ministrija ir centusies procesu pastāvīgi uzlabot, tas ir kļuvis raits, viegls un pārskatāms. Nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Demisijas pieprasītāju pārmetumi ministram ir sanākuši diezgan pašmērķīgi un, jāsaka, tukši.

Es aicinu neatbalstīt demisijas pieprasījumu un balsot “pret”. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Arvila Ašeradena, Jura Pūces, Jura Juraša, Raivja Dzintara un Alda Adamoviča lūgumu turpināt Saeimas šā gada 16. septembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputāti neiebilst. Tātad turpinām šā jautājuma izskatīšanu bez kārtējā pārtraukuma izsludināšanas.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja (Dep. A. Kaimiņš: “Nav priekšsēdētāja! Sēdes vadītāja!”)... Saeimas sēdes vadītāja! Paldies pieredzējušajiem kolēģiem, kas spēj palabot.

Šī ir mana pirmā uzstāšanās no tribīnes, bet šī nav tā tēma, ar kuru es būtu vēlējies sākt. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Bet vajag!”) Bet vajag. (Starpsaucieni.)

Šobrīd ir tā, ka man ir viegli salīdzināt laiku pirms un pēc (Starpsauciens: “Pirms frakcijas vadīšanas!”)... dažādi šie apzīmējumi gan ir bijuši... vai laiks pirms ir bijis pie melnajiem spēkiem vai pie baltajiem spēkiem, vai laiks tagad ir apgrieztā kārtībā...

Bet pats būtiskākais, ko es gribētu jums teikt, ir tas, ka Daniels (visu cieņu viņam kā cilvēkam, kā ministram!) diezgan pamatīgi uzstāja uz savu ideju realizāciju valdības ietvaros. Pat premjers mēģināja izlūgties no Daniela atļauju (Starpsauciens: “Vakcinēties!” Smiekli.), ka vakcinācija varētu notikt ar tām pieejamām vakcīnām visiem, nevis atsevišķām izdalītām grupām, kas bija izdalītas tanī brīdī. Diemžēl Daniels nostāvēja kā klints un nevakcinēja, kaut vakcīnas bija noliktavā.

Un tā mēs varētu runāt par daudzām lietām, arī par reklāmas kampaņām. Diemžēl. Es nezinu, uz kuras planētas dzīvo reklamētāji, reklāmu veidotāji, bet, ja, pieņemsim, krievu valodā uzraksta tekstu: aizej vakcinēties, un tu ātrāk satiksi savus vecvecākus (Smiekli.)... Nu, tas izraisīja dažādas sajūtas iedzīvotāju vidū. (Zālē troksnis.)

Tas pats arī ar... Tas pats stāsts arī par “izcilajiem” plakātiem, kuru zīmētāji... es pieļauju, ka arī tie dzīvo uz citas planētas (Dep. A. Kaimiņš: “ASV!”), citā dimensijā, jo šis žests cilvēkiem atgādina pavisam ko citu, nevis aicinājumu uz vakcināciju. (Daži deputāti aplaudē.)

Ko es ar to gribu teikt? Šobrīd, jā, mēs esam, kā daži te runā, kara apstākļos, krīzes apstākļos, bet... šobrīd esam nonākuši pie tā, ka ir jāmaina ģenerālis, jo karš virzās nepareizā virzienā. Ir kritušie - un ne jau tāpēc, ka šie kritušie būtu cīņā krituši. Viņi ir krituši tāpēc, ka lēmums ir bijis nepareizs. Tāpēc es aicinu kolēģus aizdomāties par šo.

Es neticu, ka manis runātais šobrīd kaut kā novirzīs no kursa šo valdības kuģi, bet ceru, ka varbūt sīku buktīti tajā atstās. Un ceru, ka partija, kas šobrīd pārstāv veselības nozari, un frakcija spēs atrast labāku kandidātu, labāku ģenerāli veselības aizsardzības... Veselības ministrijas vadībā, kurš spēs varbūt to kauju beidzot pavērst normālā gultnē.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mēs saņēmām te tādu žēlošanos no koalīcijas, ka tas, lūk, neesot opozīcijas darbs - kritizēt ministra pareizos lēmumus. Taču tas arī nav koalīcijas darbs - iedzīvoties uz nelaimēm. Un mēs to redzam katru brīdi, kad tiek izsludināts jauns konkurss... kad tiek izsludināts jauns konkurss par iepirkumu, lai atkal, kārtējo reizi, kādai reklāmas aģentūrai piešķirtu līdzekļus un, kā jau kolēģis Možvillo kungs parādīja, uzstātos ar izcili neveiksmīgām reklāmas idejām, kuras pilnīgi neinteresē pasūtītājus. Viņus interesē tikai tas, lai tā naudiņa tiktu pareizi sadalīta. Arī tas, lūk, nav droši vien koalīcijas darbs, bet nu koalīcija ar to ļoti aizraujas.

Par to, ka “vienreiz jau var”. Vienreiz jau var novakcinēt nepareizi tos pusaudžus, nekas ar viņiem nenotiks - redziet, šāda pieeja, šāda Veselības ministrijas attieksme pret mūsu bērniem, jūsu ieskatā, ir absolūti normāla. Tanī pašā laikā... Absolūti normāli ir sodīt situācijā, kad septiņgadīgs bērns nav uzvilcis masku sabiedriskā vietā, jo, lūk, viņam jau ir septiņi gadi un atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 360 šīs maskas bērniem ir jāvelk sabiedriskās ēkās. Un turklāt, ja mēs runājam par mācību procesu, tad tur arī ir stingri noteikts, kādās klasēs, ar kādām maskām ir jāsēž.

Taču, ja mēs runājam par vakcināciju, tad šeit ir pilnīgi vienalga, kā novakcinē, ar kādām vakcīnām. Šeit es gribētu pieskarties situācijai par šo neatbilstošo vakcināciju. 284 gadījumi, kolēģi, - precīzi saņemta atbilde no ministra. 284 epizodes ar neatbilstošu vakcīnu ievadīšanu. Un tie nav tikai gandrīz, gandrīz jau pilngadību sasnieguši cilvēki. Tie ir gan divpadsmitgadīgie... divpadsmit līdz piecpadsmitgadīgi, gan sešpadsmit, septiņpadsmitgadīgi bērni, gan arī... no kuriem 202 gadījumi ir bijuši ārstniecības iestādē... tostarp ir arī vakcinācijas centri, tirdzniecības centri.

Un interesanti jau tas, ka, acīmredzot saņemot mūsu jautājumus, tika veiktas pārbaudes... un tika veiktas pārbaudes... Ja kāds to lasīs pēc dažiem gadiem, es domāju, viņš arī brīnīsies, ka šīs pārbaudes tika veiktas četros tirdzniecības centros. Tātad tirdzniecības centros, mēs saprotam, tiek veikta vakcinācija, un tirdzniecības centros bērni tiek vakcinēti. Četros tirdzniecības centros Rīgā un trijos tirdzniecības centros Daugavpilī. Cik zemu jūs varat krist! Runājot par tirdzniecības centriem, jā, diemžēl pārkāpumi turpinās. Mēs zinām - mūsu rīcībā ir informācija -, ka bērns tirdzniecības centrā ir uzrādījis nederīgu pasi. Un ar visu nederīgo pasi viņu ir savakcinējuši. Tas arī, kolēģi, jau ir pārkāpums, daudz lielāks vēl par šo.

Ja mēs runājam tālāk par to, ka mums vajadzētu visiem uzticēties... Kam? Danielam Pavļutam, tiem cilvēkiem, kas mēģina visādos veidos noslēpt iespējamās blaknes?... Un tiešām godīgi sākt runāt par to, ka ir zāles, kuras nav savietojamas ar šīm vakcīnām. Ir situācijas... veselības... Ir veselības stāvoklis, kurš nav savietojams ar vakcīnām. Kāpēc jūs nevarat atļaut atbrīvot no vakcinēšanās konkrētas situācijas? Ja mēs runājam par to, ka Imunizācijas valsts padome šobrīd jau runā par zaļo koridoru pacientiem, kuri pēc kovidvakcīnām... kuriem ir attīstījies perikardīts un miokardīts... par zaļo koridoru tādiem pacientiem... Un šobrīd viss tiek noklusēts, nekas jau netiek pacelts gaismā, jūs jau par to nerunājat. Un tanī pašā laikā jūs gribat, lai jums uzticas. Kāpēc jūs nevarat būt godīgi un atzīt, ka tiešām ir problēmas ar blaknēm, un atzīt, ka šādas blaknes ir nopietnas un ir cilvēki, kuriem ir tiesības šo vakcīnu tomēr neuzspiest? Bet jūs jau to nedarāt, jums jau svarīgi ir iztērēt naudu pliku pleciņu reklamēšanā.

Es aicinu atbalstīt ministra demisiju. Balsot “pret” ministriju (Starpsauciens: “Laiks!”), atbalstot ministra demisiju, “pret” Danielu Pavļutu. Viņam nav jāatrodas šai amatā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 50, atturas - nav. Lēmums nav pieņemts. (Starpsauciens: “Žēl!”)

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Esam izskatījuši visus Saeimas 16. septembra kārtējās sēdes darba kārtības jautājumus. Pirms reģistrējamies par klātbūtni sēdē, vēlos jūs iepazīstināt ar saņemtajiem deputātu jautājumiem.

Deputāti Ramona Petraviča, Māris Možvillo, Ieva Krapāne, Jūlija Stepaņenko un Ralfs Nemiro ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par finansējuma izlietojumu veselības nozarei Covid-19 pārvarēšanai”. Jautājums tiek nodots ministram.

Deputāti Regīna Ločmele, Edgars Kucins, Boriss Cilevičs, Nikolajs Kabanovs un Jānis Urbanovičs ir iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Par studiju programmu apguvi klātienē”. Jautājums tiek nodots ministrei.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Māris Možvillo, Karina Sprūde, Ļubova Švecova un Ramona Petraviča ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par testu sertifikāciju un organizāciju atbalstu”. Jautājums tiek nodots veselības ministram.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Māris Možvillo, Ļubova Švecova, Kaspars Ģirģens un Ramona Petraviča ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par nesniegtajām atbildēm uz deputātu jautājumiem par nepilngadīgo vakcināciju ar neatbilstošām vakcīnām”. Jautājums tiek nodots veselības ministram.

Tāpat vēlos jūs informēt saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem šodien, 16. septembrī, pulksten 17.00.

Deputātu Stepaņenko, Možvillo, Ģirģena, Sprūdes un Švecovas jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam “Jautājumi Ministru kabinetam sakarā ar 2021. gada 17. augusta grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi, jo atradīsies attaisnotā prombūtnē.

Deputātu Stepaņenko, Švecovas, Možvillo, Petravičas un Pucena jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam “Papildjautājumi par blakusparādībām pēc vakcinācijas pret Covid-19”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi, jo atradīsies attaisnotā prombūtnē.

Deputātu Zariņa, Agešina, Klementjeva, Tutina un Rubika jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Veselības ministrijas veiktajiem pasākumiem saistībā ar sagaidāmo Covid-19 infekcijas uzliesmojumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputātu Zariņa, Agešina, Klementjeva, Tutina un Rubika jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam “Par papildus sniedzamo informāciju saistībā ar Covid-19 statistiku”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputātu Valaiņa, Tavara, Bergmaņa, Vucāna un Jalinskas jautājums izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Par gaisa kvalitātes mērierīcēs ieguldīto līdzekļu lietderību un šī ieguldījuma atdevi ilgtermiņā”. Rakstveida atbilde nav saņemta, jautājuma iesniedzēji nevar ierasties un uzklausīt ministres mutvārdos sniegto atbildi. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 123. panta pirmo daļu, ministrei rakstveida atbilde jāsniedz 48 stundu laikā pēc Saeimas attiecīgās sēdes.

Deputātu Stepaņenko, Švecovas, Možvillo, Ģirģena, Sprūdes, Nemiro un Petravičas jautājums veselības ministram Danielam Pavļutam “Par konkrēto slimnīcu noslodzi un citiem veselības aprūpes jautājumiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Kolēģi, līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem pulksten 17.00 nenotiks.

Vēl tikai klātbūtnes reģistrācija. Lūdzu reģistrācijas režīmu.

Tiklīdz tiks apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds Saeimas sekretāra biedrei Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Jānis Dūklavs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Armands Krauze (Dep. A. Kaimiņš: “Ādamsons ir!”), Ainars Latkovskis, Ināra Mūrniece, Vladimirs Nikonovs, Juris Rancāns, Inguna Rībena un Artūrs Rubiks.

Liels paldies visiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Šā gada 16. septembra Saeimas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 3. sēde
2021. gada 16. septembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 1149/Lp13) (Dok. Nr. 4606, 4606A)
Par likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1150/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4607, 4607A)
- Priekšlikumi	- dep. Ē. Pucens (par)
	- dep. I. Dūrītis (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 1151/Lp13) (Dok. Nr. 4626, 4626A)
- Priekšlikumi	- dep. K. Baumane (par)
	- dep. Ļ. Švecova (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1152/Lp13) (Dok. Nr. 4632, 4632A)
Par lēmuma projektu “Par 14 725 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par 2021. gada nodokļu reformas atcelšanu” turpmāko virzību” (Nr. 740/Lm13) (Dok. Nr. 4622)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ainaram Latkovskim no 2021. gada 14. septembra līdz 16. septembrim (Dok. Nr. 4634., 611.1.8/7-14-13/21)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Evai Mārtužai no 2021. gada 21. septembra līdz 24. septembrim (Dok. Nr. 4633., 611.1.8/3-17-13/21)
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums Zvejniecības likumā” (Nr. 860/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4610)
- Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”” (Nr. 1046/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 4621)
- Ziņo	- dep. J. Iesalnieks
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 978/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 4627)
- Ziņo	- dep. A. Adamovičs
Likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 500/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 4635)
- Ziņo	- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” (Nr. 919/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 4636)
- Ziņo	- dep. R. Nemiro
Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 1146/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4593, 4631)
- Ziņo	- dep. G. Zamurs
Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 1146/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4593, 4631)
- Ziņo	- dep. G. Zamurs
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1152/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4632, 4640B)
- Ziņo	- dep. E. Zālīte-Grosa
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1152/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4632, 4640B)
- Ziņo	- dep. E. Zālīte-Grosa
Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā” (Nr. 1136/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4531, 4608)
- Ziņo	- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 1096/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 4275, 4611)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1113/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 4416, 4612)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 1124/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 4493, 4613)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” (Nr. 1110/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 4413, 4614)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” (Nr. 1106/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 4328, 4615)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr. 1111/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 4414, 4616)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju”” (Nr. 1120/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 4482, 4617)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1134/Lp13) (1. lasījums)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
Par darba kārtību
- Priekšlikumi	- dep. E. Tavars (par)
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1105/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 4327, 4628)
- Ziņo	- dep. E. Zālīte-Grosa
Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā” (Nr. 1053/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 4629)
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 1121/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 4483, 4630)
- Ziņo	- dep. J. Kursīte
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 741/Lm13) (Dok. Nr. 4650, 4640C)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
- Debates	- dep. V. Dombrovskis
Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2021. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 742/Lm13) (Dok. Nr. 4653, 4640C)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Lēmuma projekts “Par 14 725 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par 2021. gada nodokļu reformas atcelšanu” turpmāko virzību” (Nr. 740/Lm13) (Dok. Nr. 4622)
- Ziņo	- dep. J. Jalinska
Paziņojums
	- dep. E. Zālīte-Grosa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
Lēmuma projekts “Par Aigas Mieriņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 735/Lm13) (Dok. Nr. 4603)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam” (Nr. 737/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4605)
- Debates	- dep. E. Tavars
	- dep. V. Agešins
	- dep. M. Mičerevskis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Šmits
	- dep. R. Ločmele
	- dep. K. Sprūde
	- dep. I. Dūrītis
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Pūce
	- dep. M. Možvillo
	- dep. J. Stepaņenko
Informācija par deputātu R. Petravičas, M. Možvillo, I. Krapānes, J. Stepaņenko un R. Nemiro jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par finansējuma izlietojumu veselības nozarei Covid-19 pārvarēšanai” (Nr. 267/J13)
Informācija par deputātu R. Ločmeles, E. Kucina, B. Cileviča, N. Kabanova un J. Urbanoviča jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Par studiju programmu apguvi klātienē” (Nr. 268/J13)
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, M. Možvillo, K. Sprūdes, Ļ. Švecovas un R. Petravičas jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par testu sertifikāciju un organizāciju atbalstu” (Nr. 269/J13)
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, M. Možvillo, Ļ. Švecovas, K. Ģirģena un R. Petravičas jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par nesniegtajām atbildēm uz deputātu jautājumiem par nepilngadīgo vakcināciju ar neatbilstošām vakcīnām” (Nr. 270/J13)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika

Balsojumi

Datums: 16.09.2021 09:03:37 bal001
Par - 31, pret - 44, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt lēmumu par Liepājas Universitātes, kā arī Daugavpils Universitātes un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizāciju (744/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 16.09.2021 09:13:49 bal002
Par - 33, pret - 48, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1150/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 16.09.2021 09:21:59 bal003
Par - 45, pret - 33, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1151/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 16.09.2021 09:24:21 bal004
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Evai Mārtužai no 2021.gada 21.septembra līdz 24.septembrim

Datums: 16.09.2021 09:26:54 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Zvejniecības likumā (860/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.09.2021 09:29:46 bal006
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (1046/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.09.2021 09:31:01 bal007
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (978/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.09.2021 09:32:31 bal008
Par - 68, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (500/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.09.2021 09:34:13 bal009
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” (919/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.09.2021 09:35:38 bal010
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pasta likumā (1146/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.09.2021 09:36:06 bal011
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (1146/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.09.2021 09:36:59 bal012
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (1146/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.09.2021 09:39:47 bal013
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1152/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.09.2021 09:40:23 bal014
Par - 83, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1152/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.09.2021 09:41:20 bal015
Par - 82, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1152/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.09.2021 09:43:05 bal016
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā (1136/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.09.2021 09:43:38 bal017
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā (1136/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.09.2021 09:47:56 bal018
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (1096/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.09.2021 09:50:23 bal019
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1113/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.09.2021 09:55:02 bal020
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (1124/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.09.2021 09:56:48 bal021
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā (1110/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.09.2021 09:58:20 bal022
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Operatīvās darbības likumā (1106/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.09.2021 10:01:17 bal023
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču aprites likumā (1111/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.09.2021 10:02:43 bal024
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par policiju” (1120/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.09.2021 10:04:31 bal025
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (1134/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.09.2021 10:08:46 bal026
Par - 38, pret - 35, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 16.09.2021 10:11:46 bal027
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1105/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.09.2021 10:14:31 bal028
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā (1053/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.09.2021 10:17:04 bal029
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1121/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.09.2021 10:23:02 bal030
Par - 62, pret - 2, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2021.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (741/Lm13)

Datums: 16.09.2021 10:24:56 bal031
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2021.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (742/Lm13)

Datums: 16.09.2021 10:29:23 bal032
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 14 725 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par 2021.gada nodokļu reformas atcelšanu” turpmāko virzību (740/Lm13)

Datums: 16.09.2021 10:29:52 bal033
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.09.2021 11:02:09 bal034
Par - 65, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Aigas Mieriņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (735/Lm13)

Datums: 16.09.2021 12:37:52 bal035
Par - 34, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam (737/Lm13)

Datums: 16.09.2021 12:43:12 bal036
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

16.09.2021.

9.00

11.00