Frakciju viedokļi 2021.gada 16.septembrī

(17.09.2021.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Pēc šīsdienas Saeimas sēdes skan raidījums “Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti tajā jums pastāstīs par aktualitātēm parlamenta darbā.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodienas Saeimas sēde iesākās ar tādu morāli ētisku jautājumu, kurš sastopas ar racionālu jautājumu, respektīvi, bija runa par dzīvnieku labturību, par to, vai ir atbalstāms vai nav atbalstāms tas, ka Latvijā tiek turēti mājdzīvnieki – turēti mājdzīvnieki kažokādām.

Vispār nu... Es domāju, ka šis jautājums kādā brīdī pacelsies tādā līmenī, vai vispār ir ētiski, ka cilvēks dzīvnieku tur nebrīvē un vēlāk to nogalina. No otras puses, ir šī racionālā puse – tās ir darba vietas, tā ir mūsu tradicionālā nozare – turēt mājdzīvniekus, turēt arī nebrīvē dzīvniekus, līdzīgi kā to dara daudzas citas pasaules valstis.

Šodien Saeimas vairākums (kuram Nacionālā apvienība nepiederēja) nobalsoja par labu grozījumiem, kas aizliegs audzēt kažokzvērus. Ilgtermiņā tas faktiski novedīs pie tā, ka mēs varam likvidēt vienu no nozarēm, kurā laukos ir iespēja... dzīvot un strādāt. Tajā pašā laikā tas nenovērsīs to, ka daudzviet citur pasaulē, tai skaitā kaimiņvalstīs vai Dānijā (kas ir viena no vadošajām kažokzvēru eksportētājvalstīm), varēs turpināt pelnīt daudz vairāk miljonu šajā biznesa nišā, samazinot konkurenci Baltijas valstīs.

No izskatāmajiem jautājumiem vēl īpaši gribu atzīmēt likumu “Par policiju”, kas turpmāk paredzēs lielāku aizsardzību vardarbības upuriem. Turpmāk nebūs nepieciešams iesniegums no cietušā, lai policija varētu uzsākt kriminālprocesu, bet pietiks ar fakta konstatāciju no policijas puses, lai pret varmāku ierosinātu lietu.

Noslēgumā vēl gribu atzīmēt, ka paralēli Saeimas darbam notiek budžeta izstrādes process, kurā Nacionālās apvienības prioritātes ir rūpēties par aktīvu tautsaimniecības izaugsmi pēc kovida pandēmijas un kovida pandēmijas laikā, paredzot dažādus finanšu atbalsta mehānismus gan uzņēmējiem, gan lauksaimniekiem, gan mežstrādniekiem, gan citiem, kā arī atbalstot kultūras nozares darbinieku tālāku atalgojuma kāpināšanu, lai tas tuvotos vidējām algām valstī, un ģimeņu atbalsta politiku, kas arī ir nozīmīga Nacionālās apvienības prioritāte budžeta veidošanas procesā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimā pieņemts lēmums nodot izvērtēšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra aizliegt kažokzvēru audzēšanu ar mērķi iegūt kažokādas. SASKAŅA atbalsta šo ideju. Iepriekšējos sasaukumos arī virzījām līdzīgus likumprojektus. Cerēsim, ka šoreiz šis likumprojekts ne tikai tiks izskatīts komisijā, bet arī tiks pieņemts Saeimā un stāsies spēkā.

Sensenos laikos dzīvnieku kažoki bija nepieciešami, lai cilvēki nenosaltu, bet mūsdienās ir daudz citu materiālu, no kuriem ražo drēbes. Manuprāt, šo nostāju atbalsta gandrīz visas Saeimas frakcijas, izņemot varbūt tikai vienu. Mēs uzskatām, ka dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas piesārņo vidi un nedod pienesumu tautsaimniecībai. Par spīti tam, ko runāja iepriekšējais runātājs.

Vēl viens šīsdienas darba kārtības jautājums – jautājums par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam. Te jāsaka, ka katrs ministrs ir politiski atbildīgs Saeimas priekšā un, lai ministrs varētu pildīt savus pienākumus, tam nepieciešama Saeimas uzticība.

Analizējot veselības ministra darbu, rodas vairāki jautājumi. Šie jautājumi vēl aizvien nav atbildēti. Kad Latvijā nozares sāks vadīt profesionāļi? Kur un ko tieši Pavļuta kungs ir sasniedzis medicīnas nozarē, lai viņu varētu uzskatīt par atbilstošu ministra amatam? Mēs uzskatām, ka pareizi būtu atbalstīt kompetentu cilvēku, kam ir sajēga par to, kas ir medicīna un kā šo nozari pareizi vadīt.

Diemžēl 13. Saeimā tā nenotiek. Brīdis, kad vajadzēja atmest politisko ielikteņu principu un apstiprināt amatā zinošu profesionāli, kārtējo reizi netika izmantots. Toties, “pateicoties” kovidam, Latvijas iedzīvotājiem ir uzskatāmi izdevies ieraudzīt, cik dziļā krīzē ir ierēdniecība. Piemēram, jau tagad ir skaidrs, ka krīzes situāciju risināšanai joprojām trūkst kompleksas pieejas. Un krīzes vadības menedžments – tā ir reāla problēma Latvijā.

Arī ar vakcināciju mūsu valstī nesokas labi, vakcinācijas tempi acīmredzami stagnē. Reklāma, kura šķiet visai komiska, nedod vēlamo rezultātu. Šī reklāma vienkārši nestrādā. Mēs uzskatām, ka vissekmīgāk un efektīvāk sakārtot vakcinēšanu varētu ģimenes ārstu cunfte, nevis reklāmas aģentūras vai vakcinācijas birojs. Kāpēc tā? Tāpēc, ka ģimenes ārsti savus pacientus pazīst vislabāk, viņi zina, kādas ir katra cilvēka veselības īpatnības, vai konkrētu cilvēku vispār var potēt un tā tālāk. Turklāt Latvijas iedzīvotāju absolūtais vairākums ģimenes ārstiem uzticas.

Nobeigumā vēlos pateikt, ka, cienījamie radioklausītāji, atbalstīt kādu nozīmē uzņemties atbildību. Un par ministriem, kuri, par spīti zināšanu trūkumam, turpina pildīt savus pienākumus, uzņemties atbildību mēs nevaram. Demonstrēt solidaritāti ar Veselības ministrijas haotisko darbību mēs arī negribam.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, ļoti cienītie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē tika izskatīti vairāki svarīgi jautājumi. Protams, arī dzīvnieku tiesību aizsardzības jautājums ir svarīgs, tomēr, mūsu ieskatā, daudz svarīgāk ir pievērsties cilvēku veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai. Un šodien mēs to darījām. Mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, bijām iesnieguši veselības ministra Daniela Pavļuta demisijas pieprasījumu, kuru šodien Saeimā arī izskatīja. Šajā jautājumā, mūsu ieskatā, tas tik tiešām nav pieņemami – šie “padarītā darba augļi”, ja tā varētu teikt.

Šobrīd ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks. Mēs varam nomērīt to, kā ir izdevies izpildīt pašas valdības apstiprinātu (ne pozīcijas, opozīcijas, bet tieši valdības apstiprinātu) izvirzīto mērķi, plānu – līdz vasaras beigām 70 procentiem Latvijas iedzīvotāju vajadzēja būt vakcinētiem pret Covid-19. Šis plāns nav izpildīts, un tam ir diezgan traģiskas sekas. Tuvākajā laikā mums būs jāpiedzīvo arvien lielāks stacionēto skaits, būs arvien vairāk mirušu cilvēku. Un, visticamāk, būs arī jauni ierobežojumi, jo pie šādas vakcinācijas aptveres mēs no tā diemžēl (šobrīd jau ir pilnīgi skaidrs) izvairīties nevaram.

Tāpēc, mūsu ieskatā, šajā brīdī ir jānāk profesionālim. Ir jānāk profesionālim, kas šo jomu kaut kādā veidā tomēr pārzina, pats varbūt no tās arī nāk, kuram nav jāgūst zināšanas par to, kas ir veselības joma, kā tā funkcionē, kā tiek organizēta tās vadība.

Un šeit mēs apskatījām vairākus blokus – gan slimnīcu līmenī, gan ģimenes ārstu līmenī – un nonācām pie secinājuma, ka ikvienā no šiem līmeņiem valda haoss, ko katrs iedzīvotājs izjūt, diemžēl izjūt uz savas ādas  tajā brīdī, kad viņš sastopas ar veselības aprūpes sistēmu – vai tā ir slimnīca vai ģimenes ārsts, kurš ir pārslogots un nespēj sniegt vajadzīgo pakalpojumu saviem klientiem pienācīgā apjomā, vai tie ir izdegušie slimnīcu darbinieki. Šī sistēma šobrīd dzīvo tādā režīmā, un diemžēl arī no dažādu spēcīgu lielāko nevalstisko organizāciju puses šonedēļ izskanēja, ka šī krīzes vadība notiek no dienas uz dienu. Un tas, mūsu ieskatā, nav pieņemami. Mēs redzam to, cik traģiskā situācijā esam nonākuši, kādas ir šīs neizdarības sekas... un ministram bija jāmainās.

Balsojums šodien... Ministrs neuzticības balsojumu ir izturējis. Vēršam uzmanību uz to, ka šīs balsis tomēr... ministra atbalstītāju skaits ir samazinājies. Lai gan tās ir dažas balsis, tomēr mēs ļoti ceram, ka ministrs to (tādā sporta terminoloģijā) uzskatīs par dzelteno kartīti un ieklausīsies tajos pārmetumos – gan par reģionālo nevienlīdzību, kas ļoti būtiski pieaugusi viņa ministrēšanas laikā, gan arī par citiem jautājumiem, kuriem mēs šodien pievērsāmies. Un aicinām ieklausīties gan tajos pašos ģimenes ārstos, gan arī beidzot organizēt sistēmu kaut kādā normālā vadības līmenī.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim.

Tālāk vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima strādāja klātienē un ir pieņemti grozījumi vairākos normatīvajos aktos, vairākos likumos.

Trešajā lasījumā šodien tika atbalstīti grozījumi Civillikumā, kuru mērķis ir panākt Latvijas Republikas Civillikumā ietvertā normatīvā regulējuma salāgotību ar īstenojamo administratīvi teritoriālo reformu, stājoties spēkā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, un nodrošināt informācijas aktualitāti, tai skaitā par administratīvi teritoriālo iedalījumu, kā arī par ezeru nosaukumiem.

Šodien trešajā lasījumā tika atbalstīti arī grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas nosaka paaugstināta riska pasākumu pieteikšanas un iesniegumu izskatīšanas kārtību, kā arī pasākumu organizatoru, par tehnisko drošību un par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgu personu, kārtības uzturētāju, publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku tiesības un pienākumus.

Šodien galīgajā lasījumā atbalstīti grozījumi likumā, kas attiecas uz hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu saistībā ar to uzraudzību un kontroles uzlabošanu, kā arī dokumentu izsniegšanas kārtības pilnveidi.

Saeima atbalstīja darba uzsākšanu un nodeva atbildīgajai komisijai likumprojektu, kas paredz lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas un turēšanas aizliegšanu no 2026. gada, ja dzīvnieku audzēšanas, turēšanas vienīgais vai galvenais mērķis ir kažokādu ieguve. Man gribētos uzsvērt, ka grozījumi var stāties spēkā 2026. gadā. Tas nozīmē, ka, no vienas puses, mēs varam izbeigt dzīvnieku spīdzināšanu, no otras puses, ir paredzēts pietiekams laiks, lai arī tautsaimniecības intereses būtu ievērotas. Un ir svarīgi, lai atbildīgā komisija to ievērotu un virzītu projektu nākamajām stadijām, pirmajam lasījumam.

Šodien arī pieņemti grozījumi Militārā dienesta likumā pirmajā lasījumā. Faktiski tas ir darba sākums. Likumprojekts paredz, ka jaunieši varēs iegūt profesionālo vidējo izglītību un jaunākā militārā instruktora kvalifikāciju Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošajā Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā.

Pirmajā lasījumā arī pieņemti grozījumi likumprojektā “Par policiju”, kas paredz, ka gadījumos, kad pastāv tūlītēji draudi, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, policija bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma pieņem lēmumu, kas nodrošina personas, kas rada draudus, un aizsargājamās personas nošķiršanu. Man gribētos palabot kolēģi, kas šodien stāstīja, ka te ir stāsts par kriminālprocesiem. Nemaz ne. Jautājums par personas nošķiršanu... un kas ir būtiski – atbilstoši grozījumiem nebūs jāgaida, kad persona, kuras intereses ir apdraudētas, uzrakstīs iesniegumu. Policija rīkosies. Un tas ir ļoti svarīgi, lai aizsargātu personas intereses, it īpaši, ja mēs runājam par ģimenes konfliktiem. Tie ir tie svarīgie likumi.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas Jaunā Vienotība deputātam Andrejam Judinam.

Nākamā runās frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāte Krista Baumane. Lūdzu!

K. Baumane (AP!).

Labdien, visi, kas mūs klausās! Šī ir mana pirmā dalība Saeimas radiopārraidē. Visi mani kolēģi pirms manis pieminēja vai runāja par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz kažokzvēru audzēšanas aizliegumu. Arī man par tiem ir jārunā, jo es esmu viena no galvenajiem šo grozījumu virzītājiem, un es esmu strādājusi pie šī jautājuma kopā ar sabiedrisko organizāciju “Dzīvnieku brīvība” vairākus gadus vēl pirms šīm Saeimas vēlēšanām.

Es vēlos papildus minēt vairākus argumentus tiem argumentiem, ko minēja mani kolēģi, kāpēc, manuprāt, šie grozījumi ir svarīgi un kāpēc kažokzvēru audzēšana Latvijā būtu jāaizliedz. Papildus tam, ka tas ir cietsirdīgi un neētiski, šis uzņēmējdarbības veids ir iznīkstošs, tas nav rentabls, un to ir atzinuši arī nozares pārstāvji publiskās intervijās. Tas arī piesārņo vidi un nedod īsti nekādu pienesumu tautsaimniecībai Latvijā. Ūdeles, kas ir galvenais zvēriņu veids, kurus audzē kažokādu ieguvei, ir savvaļas dzīvnieki. Kad tie izbēg no būriem, tie mēdz nonākt dabā – mežos – un kā invazīva suga tur apdraud, piemēram, putnus.

Man daudzi ir prasījuši, kas notiek citās valstīs. Es vēlos bilst, ka kažokzvēru audzēšana ir aizliegta 16 Eiropas valstīs. To šī gada sākumā aizliedza mūsu kaimiņvalstī Igaunijā; Lietuvā to nopietni apsver. Dānijā, kas ir lielākā ūdeļu audzētāja pasaulē, pagājušajā gadā izkāva, nogalināja un iznīcināja visas ūdeles (17 miljonus), jo tās bija saķērušas kovidu. Tur sāka izplatīties kovids un bija pamatotas bažas, ka tas apdraudēs arī cilvēkus.

Un vēl viens svarīgs arguments, ko vēlos pieminēt, ir tas, ka arī Latvijas sabiedrība atbalsta šādu kažokzvēru audzēšanas aizliegumu (saskaņā ar SKDS veikto aptauju šī gada jūlijā tie ir 63 procenti iedzīvotāju) un sabiedrība ir gatava šādam aizliegumam. Arī politiķiem, manuprāt, ir jābūt gataviem to tālāk virzīt.

Vēl es vēlos pateikties saviem kolēģiem Saeimā par plašo atbalstu, ko es guvu, jo šos grozījumus atbalstīja pārstāvji gandrīz no visām frakcijām, no pozīcijas, no opozīcijas, un vairāki neatkarīgie deputāti, un es ceru uz interesantām diskusijām turpmāk komisijā. Nobeigumā par kažokzvēriem es gribu bilst, ka, lai arī runa ir par dzīvnieciņiem, manuprāt, šī bija tāda neliela, bet svarīga cilvēcības uzvara.

Pašā nobeigumā – saistībā ar manu partijas biedru un labu draugu Danielu Pavļutu, kurš šodien veiksmīgi pārdzīvoja demisijas pieprasījumu, – es vēlos pateikt, ka vakar Danielam un viņa sievai piedzima dvīnīši. Es no sirds apsveicu Danielu un Elīnu ar šo brīnišķīgo notikumu un vēlu viņiem laimi, mīlestību un labu veselību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kristai Baumanei no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamā runās Jauno konservatīvo frakcijas deputāte Evita Zālīte-Grosa. Lūdzu!

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Nedublējot informāciju par to, kādi likumprojekti šodien tika pieņemti Saeimā, es papildināšu... un tas man ir svarīgi, tādēļ ka esmu Sociālo un darba lietu komisijas deputāte un arī Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre.

Man ļoti svarīgi šķiet tas, ka šodien Saeima apstiprināja grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kur tika iestrādāti divi grozījumi, un tas tika pieņemts steidzamībā. Viena no tiem... tā mērķis bija pagarināt laika posmu, līdz kuram pašvaldībām jāizstrādā saistošie noteikumi par papildu sociālās palīdzības pabalstiem sevišķu izdevumu apmaksai, kas saistīta arī ar saistošo noteikumu par brīvprātīgu iniciatīvu pabalstiem konsolidēšanu jaunajās pašvaldībās. Tas lūgums nāca tieši no pašvaldībām – pagarināt šo pārejas noteikumu izstrādi līdz 1. janvārim, un es pateicos Saeimai, ka šis lūgums ir sadzirdēts. Tātad laiks vēl ir.

Otrs grozījums ir saistīts ar nepieciešamību turpināt veikt piemaksu sociālo pakalpojumu un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēju personālam, ja viņi strādā paaugstināta riska apstākļos. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas strādā sociālo pakalpojumu nozarē, strādā ar augsta riska pacientiem, kovidpacientiem, varēs turpināt saņemt piemaksu par šo smago un sarežģīto darbu tieši tāpat, kā viņi to saņēma pirmajā kovidkrīzes periodā.

Un vēl mēs virzījām... Sociālo un darba lietu komisija virzīja likumprojektu – otru likuma grozījumu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā –, kurš savu ceļu uzsāka pirmajā lasījumā. Tas ir ļoti plašs un noteikti būs vēl plašāks, jo tiks iesniegti daudzi priekšlikumi, bet pamatā būs... teiksim, tie grozījumi saistās ar sociālo pakalpojumu nodrošinājumu ārkārtējās situācijas apstākļos.

Pateicos par uzmanību. Paldies.

Vadītāja. Paldies Evitai Zālītei-Grosai no Jauno konservatīvo frakcijas.

“Frakciju viedokļus” šodien noslēgs frakcijas “Neatkarīgie” priekšsēdētājs Māris Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kopš vakardienas gan vairs neesmu frakcijas vadītājs, jo mums notika vēlēšanas, un frakcijas vadītājs šobrīd ir Aldis Gobzems.

Bet, atgriežoties pie šodienas Saeimas sēdes, vēlos īpaši izcelt Zaļo un Zemnieku savienības iesniegto demisijas pieprasījumu veselības ministram. Jā, dzirdējām daudzus pārmetumus par dažādām procedūrām, par neveiksmīgo vakcinācijas projekta virzību un ar to saistītām problēmām, taču nevaru nepiekrist arī lielai daļai viedokļu, ka šis process šobrīd Latvijā notiek ļoti samocīti un ļoti grūti. Līdz ar to cilvēkiem nav motivācijas vakcinēties vai mēģināt sevi pasargāt no šīs slimības.

Kā viens no aspektiem, kāpēc cilvēkiem visa šī lieta jau ir kļuvusi ļoti nepanesama, ir tas, ka visās mediju aģentūrās, visos televīziju kanālos, visur, tiek izplatīta baiļu un iebiedēšanas taktika un ļoti daudz informācijas nāk tieši par to, ka tiek vainoti cilvēki pie tā, ka viņi neiet vakcinēties. Šeit varētu būt dažādi iemesli, kāpēc cilvēki to nedara, kāpēc tas nenotiek tā, kā vēlas valdība, taču, manuprāt, uzspiest un biedēt iedzīvotājus ir pēdējais, kas var notikt šajos grūtajos apstākļos.

Līdz ar to es ceru, ka veselības ministrs (un varu pievienoties kolēģu sveicieniem par ģimenes pieaugumu) ieklausīsies tomēr arī šajos viedokļos, ko izteica arī oponenti, un sapratīs, ka ne jau viņš viens vai koalīcija šobrīd var paveikt un uzveikt šo slimību. Tikai sadarbojoties komandā ar visiem ievēlētajiem deputātiem, neignorējot viņus, varam kaut ko paveikt.

Tā ka es arī aicinātu iedzīvotājus uzmanīgi apsvērt gan iespēju vakcinēties, gan iespēju veikt kaut kādus profilaktiskus pasākumus, lai novērstu šo infekcijas izplatīšanos. Es esmu par to, ka tie, kas tiešām nevēlas vakcinēties, varētu iegūt informāciju par iespēju veikt kaut kādus profilaktiskus pasākumus, kas novērstu iespēju inficēties... un tomēr novērst šo slimības tālāku attīstību.

Īsumā tas būtu viss. Lai jums, radioklausītāji, šodien brīnišķīga diena! Esam veseli un uzturam sevi formā!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Mārim Možvillo no frakcijas “Neatkarīgie”.

Līdz ar to šodien “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Pirmdien, 29.novembrī
09:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
13:50  Saeimas Prezidija sēde