Otrdien, 10.decembrī Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mauricio Lo Re.

Pirmdien, 9.decembrī, oficiālā vizītē Latvijā ieradusies Gruzijas Republikas parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze un viņas vadītā delegācija.                 Dienas pirmajā pusē Gruzijas parlamenta vadītāja tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri.                Tikšanās gaitā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas. Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja pateicās par iespēju tikties ar Latvijas parlamenta vadītāju un pauda cerību, ka sadarbība starp abām valstīm varētu intensificēties. N.Burdžanadze informēja, ka Gruzijas ārpolitiskie mērķi ir integrācija Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, tāpēc Latvijas pieredze šo jautājumu risināšanā ir ļoti būtiska. "Prāgas sammits bija sekmīgs ne tikai tām valstīm, kas saņēma uzaicinājumu pievienoties aliansei; tas ir cerīgs arī mums un mūsu vēlmei nākotnē kļūt par NATO dalībvalsti," teica N.Burdžanadze.                 Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre atzinīgi novērtēja līdzšinējās Latvijas un Gruzijas savstarpējās attiecības. Lai arī tās uzskatāmas par sekmīgām gan parlamentu, gan valdību gan arī starptautisko organizāciju ietvaros, to potenciāls vēl nebūt nav izsmelts. Ieguldījumu kontaktu intensificēšanā varētu dot līgumtiesiskās bāzes paplašināšana, it īpaši ekonomikas un kultūras jomā.                 Runājot par pieredzes pārņemšanu jautājumos, kas skar integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka būtisks aspekts ir darbs ar iedzīvotāju informēšanu par šīm organizācijām, jo tas veicina sabiedrības izglītošanu par šiem jautājumiem un sava viedokļa veidošanu. I.Ūdre sacīja, ka Latvija atbalsta Gruzijas ārpolitiskos centienus. "Nav mazu un lielu valstu, ir mazas un lielas teritorijas. Jo vairāk valstu būs gatavas un kļūs par šo organizāciju dalībniecēm, jo lielāku drošību un stabilitāti tas garantēs pasaulē," teica Saeimas priekšsēdētāja.                Tikšanās gaitā N.Burdžanadze pastāstīja, ka Gruzijas parlamentā pašlaik darbojas piecpadsmit frakcijas, un gandrīz visas paudušas atbalstu valsts integrācijai Eiropas Savienībā. Vairākums frakciju atbalsta arī Gruzijas pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei. Aktīvs darbs tiek veikts, lai nodrošinātu parlamenta kontroli pār izpildvaru, tādējādi veicinot pieņemto lēmumu reālu izpildi.                 Puses pārrunāja arī jautājumus, kas skar Gruzijas un Krievijas divpusējās attiecības, kā arī Gruzijas iekšpolitisko situāciju.                Sarunas noslēgumā Gruzijas Republikas parlamenta vadītāja N.Burdžanadze uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju I.Ūdri oficiālā vizītē apmeklēt Gruziju.

Svētdien, 8.decembrī

Trešdien, 4.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar EDSO Augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu (Rolf Ekeus).

Otrdien, 3.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītāju Endrjū Rasbašu. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja viesi par piedalīšanos Eiropas Parlamenta un paplašināšanas procesā iesaistīto valstu parlamentu priekšsēdētāju 14.sanāksmē, kas notika Briselē. Šīs vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētājai bija tikšanās ar Eiropas Parlamenta prezidentu Patu Koksu, kurā abas puses pārrunāja jautājumus, kas skar paplašināšanas procesā iesaistīto valstu novērotājus Eiropas Parlamentā un paplašināšanas procesa noslēguma posmu līdz Kopenhāgenas galotņu apspriedei. Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs interesējās par Saeimas finansu līdzekļu kontroles mehānismu mūsu valsts parlamentā. I.Ūdre pastāstīja, ka iepriekšējās Saeimas darbības laikā veiktas vairākas izmaiņas, lai panāktu reālu kontroli pār parlamenta līdzekļu izlietojuma likumību un lietderību. Šo funkciju atbilstoši Saeimas Kārtības rullim veic Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Tikšanās dalībnieki sprieda arī par nākotnē paredzēto eiro ieviešanu Latvijā. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka šis ir ļoti būtisks un svarīgs jautājums, kas ietekmēs daudzas tautsaimniecības nozares. I.Ūdre sacīja, ka lielu nozīmi iegūs informatīvais darbs ar sabiedrību, skaidrojot eiro ieviešanas priekšrocības. "Bieži vien svarīgus lēmumus pieņem parlaments, valdība vai centrālā banka; bet šo lēmumu nepieciešamību iedzīvotājiem neviens nepaskaidro, tāpēc viņu attieksme pret tiem ir negatīva," teica I.Ūdre. Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja un Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs sprieda arī par Latvijas sasniegumiem tautsaimniecības jomā, kā arī par nepieciešamību piesaistīt investīcijas lauku infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā. Šodien, 3.decembrī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vēstnieku Endrjū Rasbašu. Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistās ar Latvijas iestāšanās ES noslēguma posmu un šajā posmā veicamajiem uzdevumiem. Vienlaikus šī bija Ē.Jēkabsona un E.Rasbaša iepazīšanās, kuras laikā Saeimas priekšsēdētājas biedrs izklāstīja arī savu un Latvijas Pirmās partijas (LPP) pozīciju valsts turpmākajā attīstībā. E.Rasbašs interesējās par Latvijas sabiedrības integrācijas procesiem un nepilsoņu naturalizācijas gaitu, kā arī vēlējās uzzināt Ē.Jēkabsona redzējumu par to, kā šie procesi varētu attīstīties tuvākajā nākotnē. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka sabiedrības integrācija un konsolidācija, kas ir izprotama daudz plašākā nozīmē - gan kā nacionālās vienotības veidošana valstī, gan kā dažādu sabiedrības slāņu tuvināšana, Latvijā šobrīd ir viens no būtiskākajiem valdības un arī parlamenta uzdevumiem. Vienlaikus Ē.Jēkabsons atzina, ka pēc 14 gadu prombūtnes no Latvijas, viņš šobrīd Latvijā saredz ļoti pozitīvas pārmaiņas sabiedrības vienotības veidošanā īpaši jaunatnes vidū, kas ir ne tikai savstarpēji integrēta, bet arī veidojas par Eiropas sabiedrību ar vairāku svešvalodu zināšanām un pozitīvu attieksmi pret līdzcilvēkiem. Ē.Jēkabsons izteica pārliecību, ka arī naturalizācijas gaita Latvijā ir ilgtermiņa uzdevums un nepilsoņi izmantos šo iespēju, ņemot vērā ES iestāšanās faktorus, kas Latvijas pilsoņiem dos iespēju būt arī ES pilsoņiem. Runājot par ES iestāšanās noslēguma jautājumiem, E.Rasbašs uzsvēra Dānijas prezidentūras izteikto priekšlikumu par risinājumiem iestāšanās noslēguma jautājumos. Ē.Jēkabsons atzinīgi novērtēja Dānijas prezidentūras priekšlikumus, kas ievērojami atvieglo jauno ES dalībvalstu iekļaušanos lauksaimniecības politikā, vienlaikus atzīmējot, ka nebūtu pieļaujama rezultātu pasliktināšanās tālākajā sarunu gaitā. Jebkādi tālākie Dānijas priekšlikuma papildinājumi par labu vienai vai vairākām kandidātvalstīm proporcionāli būtu jāattiecina arī uz Latviju. Vienlaikus Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka valdības galvenās prioritātes šobrīd ir korupcijas novēršana, kas Latvijā vēl joprojām ir viena no aktuālākajām problēmām, sabiedrības integrācijas jautājumi, kam šobrīd visu uzmanību veltīs jaunā ministrija un ministrs, kā arī gatavošanās strukturālo fondu ieviešanai. E.Rasbašs izrādīja interesi par to, kā strukturālo fondu ieviešana tiks kontrolēta no parlamenta puses. Ē.Jēkabsons atbildēja, ka Latvijas valdība ir apņēmusies nodrošināt strukturālo fondu ieviešanas sistēmu līdz ar Latvijas iestāšanos ES un darīs visu, lai naudas plūsma tiktu kontrolēta atbilstoši ES prasībām. E.Rasbašs un Ē.Jēkabsons bija vienisprātis, ka Latvijas uzņemšana ES pavērs daudz plašākas iespējas ārvalstu investīciju ieplūšanai Latvijā un būs vēl nebijis izaicinājums Latvijai attīstīties daudzkārt straujāk. Bet par pirmo izaicinājumu E.Rasbašs nosauca referendumu par iestāšanos ES, vaicājot arī Ē.Jēkabsona viedokli par iespējamajiem referenduma rezultātiem. Ē.Jēkabsons izteica cerību, ka rezultāts būs pozitīvs un vairākums nobalsos par ES, vienlaikus uzsverot, ka Latvijas sabiedrībā vēl nepieciešams plašs izskaidrošanas un informācijas darbs par to, kas Latviju sagaida pēc iestāšanās ES. "Cilvēkiem ir daudz jautājumu. To es sajutu arī priekšvēlēšanu laikā, braucot un tiekoties ar iedzīvotājiem lauku rajonos. Ir jāskaidro un jāargumentē, lai sabiedrība saprastu, ka ES nav tas pats draudīgais veidojums, kāda bija Padomju Savienība," teica Ē.Jēkabsons. Sarunas noslēgumā abas puses pieskārās holokausta tēmai, kas Latvijā aktualizējusies pēdējā laikā sakarā ar Rumbulas memoriāla nacisma upuriem atklāšanu. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka savas pagātnes izvērtēšana un holokausta upuru piemiņa ir neatņemama sabiedrības atveseļošanas un pašattīrīšanās sastāvdaļa. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētājas biedrs atgādināja, ka pirmskara Latvija savā valstiskajā attieksmē pret ebreju tautu izrādīja vislielāko labvēlību, ne tikai uzņemot šeit citās valstīs vajātus ebrejus, bet arī par valsts līdzekļiem uzturot ebreju mācību iestādes. "Valsts politikas līmenī nekādā gadījumā nav pamata runāt par holokaustu. Turklāt arī paši latvieši ir izjutuši, ko nozīmē deportācijas, izsūtīšanas un represijas tikai nacionālās piederības dēļ, un mums nav svešas šīs izjūtas, ko pārcietusi ebreju tauta," teica Ē.Jēkabsons.

 Pirmdien, 2.decembrī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Braienu Karlsonu. Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas integrāciju NATO un 8.Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbību. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa pateicās par ASV konsekvento atbalstu Latvijas virzībā uz Ziemeļatlantijas aliansi un pauda cerību, ka tas turpināsies arī NATO pievienošanās līguma ratifikācijas procesā. Viņš arī iepazīstināja ar 8.Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvu un paredzētajiem darbības virzieniem. Kā vienu no galvenajām aktualitātēm A.Laksa minēja 2003.gada valsts budžeta pieņemšanu, kurā aizsardzības jomā jāievēro Valsts aizsardzības finansēšanas likumā noteiktais finansējums 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Kā svarīgu viņš atzina arī komisijas sadarbību ar Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju un to likumu izstrādi, kas skar šīs sfēras. ASV vēstnieks B.Karlsons atzina, ka uzaicinājums dalībai NATO ir liels Latvijas sasniegums, bet priekšā vēl ir daudz darāmā, piemēram, darbs pie tā, lai ASV Kongresa locekļi pēc iespējas ātrāk varētu pieņemt lēmumu par Ziemeļatlantijas līguma ratifikāciju. Vēstnieks arī atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus muitas, drošības policijas un robežsardzes darbības sfērās, bet tikšanās noslēgumā abas puses sprieda par darāmo nodokļu sistēmas sakārtošanā un organizētās noziedzības, korupcijas un kontrabandas apkarošanā.

Ceturtdien, 28.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Petras Vaitiekūnas.Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Lietuvas divpusējās sadarbības padziļināšanas iespējas un abu valstu integrāciju Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas aliansē. Lietuvas vēstnieks P.Vaitiekūnas un Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pārrunāja abu valstu divpusējo sadarbību un atzina, ka tā īpaši aktivizējusies politiskajā un ekonomiskajā jomās. Lietuvas puse ierosināja aktīvāk strādāt pie Baltijas valstu kopēja viedokļa radīšanas un paušanas, īpaši attiecinot to uz gaidāmo referendumu Eiropas Savienības jautājumā. P.Vaitiekūnas uzsvēra, ka Baltijas Asambleja varētu būt iespēja minēto aktivitāšu saskaņošanai, kā arī lūdza apdomāt iespējamo Lietuvas Seima priekšsēdētāja vizītes laiku Latvijā.Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi novērtēja izteiktos priekšlikumus un atzīmēja, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas savstarpēju viedokļu saskaņošanai būtu vairāki pozitīvi aspekti, piemēram, Baltijas valstu vienotības demonstrējums jautājumos par Eiropas Savienību, kā arī iespējamā finansu resursu ietaupīšana. I.Ūdre uzsvēra, ka lietderīga būtu arī Baltijas reģiona valstu savstarpēja pieredzes apmaiņa jautājumos par iestāšanās procesa gaitu NATO.Sarunas dalībnieki pārrunāja arī gaidāmo referendumu par iestāšanos ES jautājumos. P.Vaitiekūnas pastāstīja, ka Lietuvā referendums plānots jau 2003.gada maijā. Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka iepriekšējā valdība apsvērusi iespēju rīkot referendumu visās trīs Baltijas valstīs vienlaicīgi un tas varētu būt 2003.gada 23.augusts, kas ir vēsturiska diena Baltijas tautu vienotībai. Datuma izvēlei būtu jāatbilst valstu gatavībai risināt šo jautājumu, tālab nepieciešams aktīvi strādāt pie visas sabiedrības informēšanas par ES pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem. Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja akcentēja parlamentārās sadarbības nozīmi un cerīgi raudzījās uz abu valstu divpusējo attiecību padziļināšanos arī nākotnē.

Šodien, 27.novembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre atgriezās no Briseles, kur piedalījās Eiropas Parlamenta un paplašināšanās procesā iesaistīto valstu parlamentu priekšsēdētāju 14.sanāksmē.